Darbības ar dokumentu

Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par izpildījumu un fonogrammām

Apstiprināts diplomātiskajā konferencē 1996.gada 20.decembrī, Ženēvā

Saturs

Preambula

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Saistība ar citām konvencijām

2.pants. Definīcijas

3.pants. Saskaņā ar šo līgumu aizsargājamās personas

4.pants. Šā līguma traktējums līgumslēdzējā valstī

II nodaļa. Izpildītāju tiesības

5.pants. Izpildītāju morālās tiesības

6.pants. Izpildītāju mantiskās tiesības attiecībā uz savu nefiksēto izpildījumu

7.pants. Reproducēšanas tiesības

8.pants. Izplatīšanas tiesības

9.pants. Iznomāšanas tiesības

10.pants. Tiesības padarīt fiksēto izpildījumu pieejamu sabiedrībai

III nodaļa. Fonogrammu producentu tiesības

11.pants. Reproducēšanas tiesības

12.pants. Izplatīšanas tiesības

13.pants. Iznomāšanas tiesības

14.pants. Tiesības padarīt fonogrammas pieejamas sabiedrībai.

IV nodaļa. Kopīgie noteikumi

15.pants. Tiesības uz atlīdzību par raidīšanu ēterā un komunicēšanu ar publiku

16.pants. Ierobežojumi un izņēmumi

17.pants. Aizsardzības termiņš

18.pants. Saistības attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem

19.pants. Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu

20.pants. Formalitātes

21.pants. Atrunas

22.pants. Piemērošana laika ziņā

23.pants. Tiesību īstenošanas kārtība

V nodaļa. Administratīvie un nobeiguma noteikumi

24.pants. Asambleja

25.pants. Starptautiskais birojs

26.pants. Tiesības kļūt par šā līguma dalībnieci

27.pants. Tiesības un saistības, ko nosaka šis līgums

28.pants. Līguma parakstīšana

29.pants. Līguma stāšanās spēkā

30.pants. Datums, ar kuru līgums kļūst saistošs tā dalībniecēm

31.pants. Līguma denonsēšana

32.pants. Līguma valodas

33.pants. Depozitārijs

Preambula

Līgumslēdzējas valstis,

Vēlēdamās iespējami efektīvā un vienotā veidā uzlabot un turpināt izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzību,

Atzīstot, ka ir nepieciešams pieņemt jaunus starptautiskus noteikumus, lai nodrošinātu adekvātus risinājumus problēmām, ko rada jaunie ekonomiskie, sociālie, kultūras un tehnikas sasniegumi,

Atzīstot informātikas un komunikāciju tehnoloģijas attīstības un savstarpējās tuvināšanās lielo ietekmi uz izpildījuma (turpmāk - izpildījums) un fonogrammu producēšanu un izmantošanu,

Atzīstot, ka ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp izpildītāju un fonogrammu producentu tiesībām un plašākas sabiedrības interesēm, īpaši izglītības un pētniecības jomā, kā arī attiecībā uz informācijas pieejamību,

Vienojas par turpmāko:

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Saistība ar citām konvencijām

(1) Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līgums par izpildījumu un fonogrammām apstiprināts 1996.gada 20.decembrī Ženēvā (turpmāk - līgums) nesašaurina saistības, kādas līgumslēdzējām valstīm ir citai pret citu saskaņā ar Starptautisko konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju interešu aizsardzību, kas pieņemta Romā 1961.gada 26.oktobrī (turpmāk - Romas konvencija).

(2) Aizsardzība, ko nosaka šis līgums, neskar un nekādā veidā neietekmē literāro un mākslas darbu autoru tiesību aizsardzību. Tātad nevienu šā līguma noteikumu nevar interpretēt kā tādu, kas kaitētu šai aizsardzībai.

(3) Šis līgums nekādā ziņā nav saistīts ar citiem līgumiem, un tas arī neietekmē nekādas tiesības un saistības, ko nosaka citi līgumi.

2.pants

Definīcijas

Šā līguma izpratnē:

(a) "izpildītāji" ir aktieri, dziedātāji, mūziķi, dejotāji un citas personas, kas atveido lomu, dzied, lasa, deklamē, spēlē mūzikas instrumentu, interpretē vai kādā citā veidā izpilda literāros, mākslas vai folkloras darbus;

(b) "fonogramma" ir izpildījuma skaņu vai citu skaņu, vai skaņu atveidojuma fiksācija, izņemot kinematogrāfiskā vai citā audiovizuālā darbā ietvertu fiksāciju;

(c) "fiksācija" ir skaņu vai skaņu atveidojuma iemiesojums, kas dod iespēju šīs skaņas uztvert, reproducēt vai izziņot ar attiecīgas ierīces palīdzību;

(d) "fonogrammas producents" ir fiziska vai juridiska persona, kas uzņēmusies iniciatīvu attiecībā uz izpildījuma skaņu vai citu skaņu, vai skaņu atveidojuma pirmo fiksāciju un ir par to atbildīga;

(e) fiksēta izpildījuma vai fonogrammas "publicēšana" ir fiksēta izpildījuma vai fonogrammas kopiju piedāvāšana sabiedrībai ar tiesību īpašnieka piekrišanu un ar noteikumu, ka kopijas sabiedrībai tiek piedāvātas saprātīgā daudzumā;

(f) "raidīšana ēterā" ir skaņu vai attēlu un skaņu vai skaņu atveidojuma tieša raidīšana, izmantojot bezvadu raidīšanas paņēmienu, sabiedrībai uztveršanai; pārraidīšana ar satelīta palīdzību arī ir "raidīšana ēterā"; kodētu signālu pārraidīšana ir "raidīšana ēterā", ja sabiedrību ar dekodēšanas līdzekļiem nodrošina raidorganizācija vai šie līdzekļi tiek nodrošināti ar raidorganizācijas piekrišanu;

(g) izpildījuma vai fonogrammas "komunicēšana ar publiku" ir izpildījuma skaņu vai arī fonogrammā fiksētu skaņu vai skaņu atveidojuma pārraidīšana sabiedrībai, izmantojot jebkuru līdzekli, izņemot raidīšanu ēterā. 15.panta izpratnē "komunicēšana ar publiku" nozīmē arī tādu darbību, kuras rezultātā ar dzirdes palīdzību var uztvert fonogrammā fiksētas skaņas vai skaņu atveidojumu.

3.pants

Saskaņā ar šo līgumu aizsargājamās personas

(1) Līgumslēdzējas valstis piešķir šajā līgumā noteikto aizsardzību izpildītājiem un fonogrammu producentiem - citu līgumslēdzēju valstu pilsoņiem.

(2) Termins "citu līgumslēdzēju valstu pilsoņi" attiecināms uz tiem izpildītājiem un fonogrammu producentiem, kuri atbilst kritērijiem, kas dod tiesības saņemt Romas konvencijā noteikto aizsardzību tieši tāpat it kā visas šā līguma slēdzējas valstis būtu Romas konvencijas dalībnieces. Attiecībā uz tiesīguma kritērijiem līgumslēdzējas valstis piemēro attiecīgās šā līguma 2.pantā minētās definīcijas.

(3) Jebkura līgumslēdzēja valsts, ja tā vēlas izmantot iespējas, kas noteiktas Romas konvencijas 5.(3) pantā, vai arī rīkojas atbilstoši šīs konvencijas 5.pantā, kā arī 17.pantā minētajiem nolūkiem, iesniedz paziņojumu, kā to paredz attiecīgie noteikumi, Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ģenerāldirektoram.

4.pants

Šā līguma traktējums līgumslēdzējā valstī

(1) Katra līgumslēdzēja valsts pret citu līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kuri minēti 3 (2) pantā, piemēro tādu pašu traktējumu, kādu tā piemēro saviem pilsoņiem attiecībā uz šajā līgumā īpaši noteiktajām ekskluzīvajām tiesībām un tiesībām uz taisnīgu atlīdzību, ko nosaka šā līguma 15.pants.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās saistības netiek piemērotas tiktāl, ciktāl cita līgumslēdzēja valsts izmanto atrunas, kas pieļaujamas saskaņā ar šā līguma 15 (3)pantu.

II nodaļa

Izpildītāju tiesības

5.pants

Izpildītāju morālās tiesības

(1) Neatkarīgi no izpildītāju mantiskajām tiesībām un pat pēc tam, kad šīs tiesības jau nodotas tālāk, izpildītājs attiecībā uz savu tiešo, ar dzirdi uztveramo izpildījumu vai izpildījumu, kas fiksēts fonogrammā, ir tiesīgs pieprasīt, lai viņš tiktu identificēts kā izpildītājs, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības netiek dotas sakarā ar izpildījuma izmantošanas veidu, kā arī ir tiesīgs protestēt pret jebkādu sava izpildījuma izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu, kas varētu kaitēt viņa reputācijai.

(2) Tiesības, kas izpildītājam noteiktas šā panta pirmajā daļā, saglabājas pēc viņa nāves vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā mantiskās tiesības, un šīs tiesības var izmantot personas vai institūcijas, kuras tam pilnvarotas atbilstoši tās līgumslēdzējas valsts normatīviem aktiem, kurā aizsardzība tiek pieprasīta. Tomēr tās līgumslēdzējas valstis, kuru normatīvie akti brīdī, kad attiecīgā valsts ratificē šo līgumu vai pievienojas tam, neparedz visu šā panta iepriekšējā daļā minēto tiesību aizsardzību pēc izpildītāja nāves, var noteikt, ka dažas no šīm tiesībām pēc izpildītāja nāves vairs netiek saglabātas.

(3) Aizsardzības mehānismus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šajā pantā paredzētās tiesības, nosaka tās līgumslēdzējas valsts normatīvie akti, kurā aizsardzība tiek pieprasīta.

6.pants

Izpildītāju mantiskās tiesības attiecībā uz savu nefiksēto izpildījumu

Izpildītājiem attiecībā uz savu izpildījumu ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju:

(i) raidīt ēterā un izziņot sabiedrībai savu nefiksēto izpildījumu, izņemot gadījumus, kad izpildījums jau ir pārraidīts ēterā, un

(ii) fiksēt savu nefiksēto izpildījumu.

7.pants

Reproducēšanas tiesības

Izpildītājiem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju tieši vai netieši, jebkādā veidā vai formā reproducēt savu izpildījumu, kas fiksēts fonogrammā.

8.pants

Izplatīšanas tiesības

(1) Izpildītājiem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju padarīt sabiedrībai pieejamu savu fonogrammās fiksēto izpildījumu oriģinālus un kopijas, tos pārdodot vai citādā veidā nododot tālāk savas īpašumtiesības.

(2) Nekas no šajā līgumā paredzētā neietekmē līgumslēdzēju valstu brīvību pieņemt noteikumus, ja tādi vispār nepieciešami, saskaņā ar kuriem šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izbeigšanās piemērojama pēc tam, kad ar izpildītāja atļauju viņa fiksētā izpildījuma oriģināls vai kopija pirmo reizi pārdoti vai īpašumtiesības uz tiem nodotas tālāk citādā veidā.

9.pants

Iznomāšanas tiesības

(1) Izpildītājiem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju komerciālos nolūkos iznomāt sabiedrības vajadzībām sava fonogrammā fiksētā izpildījuma oriģinālu un kopijas, kā tas noteikts attiecīgās līgumslēdzējas valsts normatīvos aktos, pat tajos gadījumos, kad oriģinālu un kopijas jau ir izplatījis izpildītājs vai tas izdarīts ar izpildītāja atļauju.

(2) Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas noteikumiem līgumslēdzēja valsts, kurā 1994.gada 15.aprīlī bija spēkā un vēl joprojām ir spēkā kārtība, kas paredz taisnīgu atlīdzību izpildītājiem, ja tiek iznomātas viņu fonogrammā fiksētā izpildījuma kopijas, var saglabāt šo kārtību ar noteikumu, ka fonogrammu iznomāšana komerciālos nolūkos neradīs būtisku kaitējumu izpildītāja ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām.

10.pants

Tiesības padarīt fiksēto izpildījumu pieejamu sabiedrībai

Izpildītājiem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju, raidot pa vadiem vai ēterā, padarīt sabiedrībai pieejamu savu fonogrammā fiksēto izpildījumu tādā veidā, ka sabiedrības locekļi var to izmantot jebkurā vietā un laikā pēc katra individuālas izvēles.

III nodaļa

Fonogrammu producentu tiesības

11.pants

Reproducēšanas tiesības

Fonogrammu producentiem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju tieši vai netieši, jebkādā veidā vai formā reproducēt savas fonogrammas.

12.pants

Izplatīšanas tiesības

(1) Fonogrammu producentiem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju padarīt sabiedrībai pieejamus savu fonogrammu oriģinālus un kopijas, tos pārdodot vai citādā veidā nododot tālāk savas īpašumtiesības.

(2) Nekas no šajā līgumā paredzētā neietekmē līgumslēdzēju valstu brīvību pieņemt noteikumus, ja tādi vispār nepieciešami, saskaņā ar kuriem šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izmantošana piemērojama pēc tam, kad ar fonogrammas producenta atļauju fonogrammas oriģināls vai kopija pirmo reizi pārdoti vai īpašumtiesības uz tiem nodotas tālāk citādā veidā.

13.pants

Iznomāšanas tiesības

(1) Fonogrammu producentiem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju komerciālos nolūkos iznomāt sabiedrības vajadzībām savu fonogrammu oriģinālus un kopijas pat tajos gadījumos, kad oriģinālus un kopijas jau ir izplatījis producents vai tas izdarīts ar producenta atļauju.

(2) Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas noteikumiem līgumslēdzēja valsts, kurā 1994.gada 15.aprīlī bija spēkā un vēl joprojām ir spēkā kārtība, kas paredz taisnīgu atlīdzību fonogrammu producentiem, ja tiek iznomātas viņu fonogrammu kopijas, var paturēt spēkā šo kārtību ar noteikumu, ka fonogrammu iznomāšana komerciālos nolūkos neradīs būtisku kaitējumu fonogrammu producentu ekskluzīvajām reproducēšanas tiesībām.

14.pants

Tiesības padarīt fonogrammas pieejamas sabiedrībai

Fonogrammu producentiem ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju, raidot pa vadiem vai ēterā, padarīt savas fonogrammas pieejamas sabiedrībai tādā veidā, ka sabiedrības locekļi var tās izmantot jebkurā vietā un laikā pēc katra individuālas izvēles.

IV nodaļa

Kopīgie noteikumi

15.pants

Tiesības uz atlīdzību par raidīšanu ēterā vai par komunicēšanu ar publiku

(1) Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības uz vienreizēju taisnīgu atlīdzību par to, ka tieši vai netieši tiek izmantotas fonogrammas, kuras publicētas komerciālos nolūkos, lai tiktu pārraidītas ēterā vai komunicējot ar publiku jebkādā citādā veidā.

(2) Līgumslēdzējas valstis savos normatīvos aktos var noteikt, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību no fonogrammu lietotāja ir tiesīgs pieprasīt gan izpildītājs, gan fonogrammu producents, gan viņi abi. Līgumslēdzējas valstis var pieņemt tādus likumus, kas ietver noteikumus, atbilstoši kuriem izpildītājs un fonogrammu producents vienreizējo taisnīgo atlīdzību sadala tajos gadījumos, kad viņi nav noslēguši savstarpēju līgumu.

(3) Ikviena līgumslēdzēja valsts WIPO ģenerāldirektoram glabāšanā nodotajā paziņojumā var deklarēt, ka piemēros šā panta pirmās daļas noteikumus tikai attiecībā uz zināmiem izmantošanas veidiem vai kaut kā citādi ierobežos šo noteikumu piemērošanu, vai arī ka šos noteikumus vispār nepiemēros.

(4) Šā panta izpratnē fonogrammas, kas, pārraidītas pa vadiem vai ēterā, kļuvušas sabiedrībai pieejamas tādā veidā, ka sabiedrības locekļi var tās izmantot jebkurā vietā un laikā pēc katra individuālas izvēles, pielīdzināmas fonogrammām, kas publicētas komerciālos nolūkos.

16.pants

Ierobežojumi un izņēmumi

(1) Līgumslēdzējas valstis savos normatīvos aktos var noteikt tāda paša veida ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz izpildītāju un fonogrammu producentu tiesībām, kādus tās savos normatīvos aktos ir noteikušas literāro un mākslas darbu autoru tiesību aizsardzībai.

(2) Līgumslēdzējas valstis jebkurus ierobežojumus un izņēmumus attiecībā uz šajā līgumā paredzētajām tiesībām nosaka vienīgi tajos īpašajos gadījumos, kad tie netraucēs izpildījuma vai fonogrammas normālu izmantošanu un nepamatoti nekaitēs izpildītāja vai fonogrammu producenta likumīgajām interesēm.

17.pants

Aizsardzības termiņš

(1) Saskaņā ar šo līgumu izpildītājam garantētās aizsardzības termiņš ilgst vismaz 50 gadus, skaitot no tā gada beigām, kad izpildījums fiksēts fonogrammā.

(2) Saskaņā ar šo līgumu fonogrammas producentam garantētās aizsardzības termiņš ilgst vismaz 50 gadus, skaitot no tā gada beigām, kad fonogramma publicēta, bet, ja 50 gadu laikā pēc fonogrammas fiksēšanas tā nav publicēta - 50 gadus, skaitot no tā gada beigām, kad fiksācija veikta.

18.pants

Saistības attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem

Līgumslēdzējas valstis nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus juridiskos līdzekļus, lai neļautu apiet esošos tehniskos līdzekļus, ko izmanto izpildītāji vai fonogrammu producenti, īstenodami savas tiesības saskaņā ar šo līgumu, un kas attiecībā uz viņu izpildījumu vai fonogrammu ierobežo jebkuru rīcību, kuru nav atļāvis konkrētais izpildītājs vai fonogrammas producents vai kuru nepieļauj likums.

19.pants

Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu

(1) Līgumslēdzējas valstis nodrošina pienācīgus un efektīvus juridiskos mehānismus pret ikvienu personu, kura apzināti veic kādu no turpmākminētajām darbībām, ja persona zina vai tai, ņemot vērā civiltiesību aktus, būtu jāzina, ka šī darbība var izraisīt, padarīt iespējamu, veicināt vai slēpt jebkuru šajā līgumā noteikto tiesību pārkāpumu, proti:

(i) bez atļaujas izdzēš vai sagroza jebkuru elektronisko informāciju par tiesību pārvaldījumu;

(ii) bez atļaujas izplata, importē izplatīšanas nolūkos, pārraida, izziņo vai padara sabiedrībai pieejamu izpildījumu, fiksēta izpildījuma kopijas vai fonogrammas, zinot, ka elektroniskā informācija par tiesību pārvaldījumu ir bez atļaujas izdzēsta vai sagrozīta.

(2) Šā panta izpratnē "informācija par tiesību pārvaldījumu" ir tāda informācija, kas identificē izpildītāju, izpildītāja veikto izpildījumu, fonogrammas producentu, fonogrammu, personu, kurai ir jebkādas tiesības uz izpildījumu vai fonogrammu, vai informācija par izpildījuma vai fonogrammas izmantošanas noteikumiem un apstākļiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju, ja jebkuri šādi informācijas elementi pievienoti fiksētā izpildījuma vai fonogrammas kopijai vai parādās komunicējot ar publiku, vai sakarā ar to, ka fiksētais izpildījums vai fonogramma tiek padarīta pieejama sabiedrībai.

20.pants

Formalitātes

Šajā līgumā noteikto tiesību piešķiršana un īstenošana nav pakļauta nekādām formalitātēm.

21.pants

Atrunas

Atbilstoši 15.(3) panta noteikumiem attiecībā uz šo līgumu nav pieļaujamas nekādas atrunas.

22.pants

Piemērošana laika ziņā

(1) Līgumslēdzējas valstis, izdarot attiecīgos grozījumus, piemēro Bernes konvencijas 18.panta noteikumus attiecībā uz šajā līgumā noteiktajām izpildītāju un fonogrammu producentu tiesībām.

(2) Neatkarīgi no pirmajā daļā minētā līgumslēdzēja valsts var ierobežot šā līguma 5.panta piemērošanu, attiecinot to tikai uz izpildījumu, kas veikts pēc tam, kad šis līgums attiecīgajā valstī stājies spēkā.

23.pants

Tiesību īstenošanas kārtība

(1) Līgumslēdzējas valstis apņemas atbilstoši savām tiesību sistēmām veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šā līguma piemērošanu.

(2) Līgumslēdzējas valstis nodrošina, lai šo valstu normatīvos aktos būtu paredzēta tāda tiesību īstenošanas kārtība, kas dotu iespēju efektīvi rīkoties jebkura līgumā noteikto tiesību pārkāpuma gadījumā, tajā skaitā veikt steidzamus pasākumus pārkāpumu novēršanai un pasākumus jebkuru iespējamo turpmāko pārkāpumu nepieļaušanai.

V nodaļa

Administratīvie un nobeiguma noteikumi

24.pants

Asambleja

(1) (a) Līgumslēdzējas valstis izveido asambleju

(b) Katru līgumslēdzēju valsti asamblejā pārstāv viens delegāts, kuram var palīdzēt vietnieki, padomnieki un eksperti.

(c) Katras delegācijas izdevumus sedz tā līgumslēdzēja valsts, kura apstiprinājusi šo delegāciju. Asambleja var lūgt Vispasaules intelektuālā īpašuma organizāciju sniegt finansiālu palīdzību, lai veicinātu to līgumslēdzēju valstu delegāciju piedalīšanos, kuras atbilstoši ANO Ģenerālās Asamblejas iedibinātajai praksei tiek uzskatītas par jaunattīstības valstīm vai kurās noris pāreja uz tirgus ekonomiku.

(2) (a) Asambleja izskata jautājumus, kas saistīti ar šā līguma uzturēšanu spēkā un attīstību, kā arī tā piemērošanu un darbību.

(b) Asambleja pilda funkciju, kas tai noteikta 26(2) pantā attiecībā uz zināmu starpvalstu organizāciju uzņemšanu par šā līguma dalībniecēm.

(c) Asambleja lemj par diplomātisko konferenču sasaukšanu šā līguma pārskatīšanai un dod WIPO ģenerāldirektoram nepieciešamos norādījumus par šādas diplomātiskās konferences sagatavošanu.

(3) (a) Katrai līgumslēdzējai pusei, ja tā ir valsts, pieder viena balss, un tā var balsot tikai savā vārdā.

(b) Katra līgumslēdzēja puse, ja tā ir starpvalstu organizācija, var piedalīties balsošanā savu dalībvalstu vietā, un tai piederošo balsu skaits ir vienāds ar attiecīgās organizācijas dalībvalstu - šā līguma dalībnieču - skaitu. Neviena šāda starpvalstu organizācija nevar piedalīties balsošanā, ja kāda no tās dalībvalstīm pati īsteno savas balsstiesības, un otrādi.

(4) Asambleja pulcējas kārtējā sesijā reizi divos gados pēc WIPO ģenerāldirektora sasaukuma.

(5) Asambleja pieņem pati savus kārtības noteikumus, arī par ārkārtas sesiju sasaukšanu, prasībām attiecībā uz kvorumu un - atbilstoši šā līguma noteikumiem - par dažāda veida lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu.

25.pants

Starptautiskais birojs

WIPO Starptautiskais birojs veic administratīvus uzdevumus, kas saistīti ar šo līgumu.

26.pants

Tiesības kļūt par šā līguma dalībnieci

(1) Ikviena WIPO dalībvalsts var kļūt par šā līguma dalībnieci.

(2) Asambleja ar savu lēmumu var uzņemt par šā līguma dalībnieci jebkuru starpvalstu organizāciju, kura paziņo, ka ir kompetenta šajā līgumā ietvertajos jautājumos, ka tai šajā jomā ir savi šīs organizācijas dalībvalstīm saistoši normatīvie akti un ka tā saskaņā ar saviem iekšējās kārtības noteikumiem ir attiecīgi pilnvarota kļūt par šā līguma dalībnieci.

(3) Eiropas Kopiena, ja tā iesniedz šā panta iepriekšējā daļā minēto paziņojumu diplomātiskajai konferencei, kura apstiprinājusi šo līgumu, var kļūt par šā līguma dalībnieci.

27.pants

Tiesības un saistības, ko nosaka šis līgums

Ja šajā līgumā nav nekādu specifisku noteikumu, kas paredzētu citādi, katrai līgumslēdzējai pusei ir visas tiesības un tā uzņemas visas saistības, ko nosaka šis līgums.

28.pants

Līguma parakstīšana

Ikviena WIPO dalībvalsts un Eiropas Kopienas dalībvalsts var parakstīt šo līgumu līdz 1997.gada 31.decembrim.

29.pants

Līguma stāšanās spēkā

Šis līgums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad WIPO ģenerāldirektoram nodoti glabāšanā 30 valstu ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti.

30.pants

Datums, ar kuru līgums kļūst saistošs tā dalībniecēm

Šis līgums kļūst saistošs:

(i) 29.pantā minētajām 30 valstīm - dienā, kad šis līgums stājas spēkā;

(ii) jebkurai citai valstij - pēc trim mēnešiem no dienas, kad šī valsts nodevusi savu dokumentu glabāšanā WIPO ģenerāldirektoram;

(iii) Eiropas Kopienai - pēc trim mēnešiem no ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas dienas, ja dokuments nodots glabāšanā pēc tam, kad šis līgums stājies spēkā saskaņā ar 29.pantu, vai arī pēc trim mēnešiem no šā līguma spēkā stāšanās dienas, ja dokuments nodots glabāšanā pirms līguma stāšanās spēkā;

(iv) jebkurai citai starpvalstu organizācijai, kas uzņemta par šā līguma dalībnieci - pēc trim mēnešiem no dienas, kad pievienošanās dokuments nodots glabāšanā.

31.pants

Līguma denonsēšana

Jebkura līgumslēdzēja puse var šo līgumu denonsēt, iesniedzot attiecīgu WIPO ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu. Jebkura denonsācija stājas spēkā pēc gada no dienas, kad WIPO ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu.

32.pants

Līguma valodas

(3) Šis līgums ir parakstīts vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti minētajās valodās ir vienlīdz autentiski.

(4) Pēc ieinteresētās puses lūguma un pēc konsultācijām ar visām ieinteresētajām pusēm WIPO ģenerāldirektors apstiprina oficiālu tekstu jebkurā citā valodā, kura nav minēta šā panta pirmajā daļā. Šīs daļas izpratnē "ieinteresētā puse" ir jebkura WIPO dalībvalsts, uz kuras oficiālo valodu vai valodu, kas ir viena no tās oficiālajām valodām, attiecas minētais lūgums, kā arī Eiropas Kopiena un jebkura cita starpvalstu organizācija, kas var kļūt par šā līguma dalībnieci, ja minētais lūgums attiecas uz vienu no šādas organizācijas oficiālajām valodām.

33.pants

Depozitārijs

WIPO ģenerāldirektors ir šā līguma depozitārijs.

 

Kopīgais paziņojums attiecībā uz Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par izpildījumu un fonogrammām

Apstiprināts diplomātiskajā konferencē 1996.gada 20.decembrī, Ženēvā

Attiecībā uz 1.pantu

Tiek uzskatīts, ka 1.(2) pants izskaidro saistības starp šajā līgumā noteiktajām tiesībām uz fonogrammām un autortiesībām uz fonogrammās ietvertajiem darbiem. Tajos gadījumos, kad ir jāsaņem atļauja gan no fonogrammā ietvertā darba autora, gan no izpildītāja vai producenta, kuram pieder tiesības uz fonogrammu, prasība pēc autora atļaujas nezaudē savu spēku, ja tiek prasīta arī izpildītāja vai producenta atļauja, un otrādi.

Tiek arī uzskatīts, ka nekas no 1.(2) pantā minētā neaizliedz līgumslēdzējai valstij noteikt izpildītājam vai fonogrammu producentam ekskluzīvas tiesības papildus tām tiesībām, kuras ir nosakāmas saskaņā ar šo līgumu.

Attiecībā uz 2.(b) pantu

Tiek uzskatīts, ka 2.(b) pantā dotā fonogrammas definīcija nenozīmē, ka tiesības uz fonogrammu kaut kādā veidā ietekmē to inkorporēšana kinematogrāfiskā vai citā audiovizuālā darbā.

Attiecībā uz 2.(e), 8., 9., 12. un 13.pantu

Minētajos pantos lietotie termini "kopijas un "oriģināli un kopijas", ja tie apzīmē šajos pantos noteikto izplatīšanas tiesību un iznomāšanas tiesību objektus, attiecas vienīgi uz fiksētiem eksemplāriem, kurus var laist apgrozībā kā taustāmus priekšmetus.

Attiecībā uz 3.pantu

Tiek uzskatīts, ka Romas konvencijas 5(a) un 16(a) (iv) pantā lietotais termins "citas līgumslēdzējas valsts pilsonis", ja tas tiek piemērots šim līgumam, attiecībā uz starpvalstu organizāciju, kura ir šā līguma dalībniece, nozīmē jebkuras šīs organizācijas dalībvalsts pilsoni.

Attiecībā uz 3.(2) pantu

3.(2) panta piemērošanas nolūkos tiek uzskatīts, ka fiksācija nozīmē fonogrammas lentes oriģināla galīgo noformēšanu.

Attiecībā uz 7., 11. un 16.pantu

7. un 11.pantā noteiktās reproducēšanas tiesības un 16.pantā pieļautos izņēmumus attiecībā uz šīm tiesībām var pilnībā attiecināt uz digitālo vidi, īpaši uz digitālā formā ietverta izpildījuma un fonogrammas izmantošanu. Tiek uzskatīts, ka aizsargāta, digitālā formā ietverta izpildījuma vai fonogrammas uzglabāšana elektroniskā iekārtā minēto pantu izpratnē atzīstama par reproducēšanu.

Attiecībā uz 15.pantu

Tiek uzskatīts, ka 15.pants pagaidām vēl pilnībā neatrisina visus jautājumus par tiesībām komunicēšanā ar publiku, kādas digitālās tehnikas laikmetā pienāktos izpildītājiem un fonogrammu producentiem attiecībā uz raidīšanu vai komunicēšanu ar publiku. Delegācijas nevarēja panākt konsensu attiecībā uz atšķirīgajiem priekšlikumiem par zināmos gadījumos nosakāmās ekskluzivitātes aspektiem un par tiesībām, kas nosakāmas, izslēdzot iespējas izmantot atrunas, tādēļ jautājuma galīgā atrisināšana tika atlikta uz vēlāku laiku.

Attiecībā uz 15.pantu

Tiek uzskatīts, ka 15.pants netraucē piešķirt šajā pantā noteiktās tiesības, folkloras darbu izpildītājiem un folkloras darbu ierakstu fonogrammu producentiem, ja šādas fonogrammas nav publicētas komerciālos nolūkos.

Attiecībā uz 16.pantu

Kopīgais paziņojums attiecībā uz WIPO autortiesību līguma 10.pantu (Ierobežojumi un izņēmumi) ir piemērojams, izdarot vajadzīgos grozījumus, arī WIPO līguma par izpildījumu un fonogrammām 16.pantam (Ierobežojumi un izņēmumi).

Attiecībā uz 19.pantu

Kopīgais paziņojums attiecībā uz WIPO autortiesību līguma 12.pantu (Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu) ir piemērojams, izdarot vajadzīgos grozījumus, arī WIPO līguma par izpildījumu un fonogrammām 19.pantam (Saistības attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldījumu).