Darbības ar dokumentu
LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,
ATGĀDINOT to, ka 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību veicina starptautisku sadarbību, lai aizsargātu migrējošās sugas;
ATGĀDINOT to, ka Konvencijas dalībvalstu konferences pirmā sanāksme Bonnā 1985. gada oktobrī Konvencijas sekretariātam sniedza norādījumus veikt atbilstošus pasākumus, lai izstrādātu Līgumu par rietumu Palearktikas pīļu dzimtu;
ŅEMOT VĒRĀ to, ka migrējošie ūdensputni ir pasaules bioloģiskās daudzveidības svarīga daļa, kas, ņemot vērā 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Programmas 21 būtību, ir jāaizsargā pašreizējo un turpmāko paaudžu labad;
APZINOTIES ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas ieguvumus, ko sniedz dažu sugu migrējošo ūdensputnu medības, kā arī vides, ekoloģisko, ģenētisko, zinātnisko, estētisko, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālo un ekonomisko vērtību, kāda ir ūdensputniem kopumā;
PĀRLIECĪBĀ par to, ka migrējošo ūdensputnu medībām jābūt ilgtspējīgām, ņemot vērā visu attiecīgo sugu aizsardzības statusu, kā arī to bioloģiskās īpašības;
APZINOTIES to, ka migrējošie ūdensputni ir īpaši jutīgi, jo tie migrē lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrāju tīkliem, kuru platības samazinās un kuri noplicinošas cilvēku darbības dēļ degradējas, kā tas minēts 1971. gada Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi;
ATZĪSTOT to, ka ūdensputnu migrācijas sistēmu Āfrikas - Eirāzijas ģeogrāfiskajā areālā migrējošo ūdensputnu sugu un to dzīvotņu izzušanas apturēšanas dēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība;
PĀRLIECĪBĀ par to, ka daudzpusēja Līguma noslēgšana un tā īstenošana, veicot koordinētas vai saskaņotas darbības, dos ievērojamu ieguldījumu migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībā iespējami efektīvā veidā un nodrošinās arī daudzus papildu ieguvumus daudzām citām dzīvnieku un augu sugām, un
APZINOTIES to, ka šāda Līguma efektīvai īstenošanai būs jāsniedz palīdzība areāla valstīm ar migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu pētījumiem, apmācībām un monitoringu saistītajos jautājumos, palīdzība šo dzīvotņu apsaimniekošanā, kā arī šā Līguma īstenošanai nepieciešamo zinātnisko un administratīvo iestāžu izveidošanā vai to darbības pilnveidošanā,
ir vienojušās par turpmāko.
I pants
Darbības joma, definīcijas un interpretācija
1. Šā Līguma ģeogrāfiskā darbības joma ir Āfrikas - Eirāzijas ūdensputnu migrācijas sistēmu areāls, kas paredzēts Līguma 1. pielikumā, še turpmāk dēvēts par "Līguma areālu".
2. Šajā Līgumā:
a) "Konvencija" ir 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību;
b) "Konvencijas sekretariāts" ir saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu izveidotā struktūra;
c) "ūdensputni" ir tās putnu sugas, kas vismaz kādā no gada cikla posmiem ir atkarīgas no mitrājiem, kuru izplatības areāls pilnībā vai daļēji atbilst Līguma areālam, un ir uzskaitītas šā Līguma 2. pielikumā;
d) "Līguma sekretariāts" ir saskaņā ar šā Līguma VI PANTA 7. punkta b) apakšpunktu izveidotā struktūra;
e) "Puses" ir šā Līguma Puses, ja kontekstā nav norādīts citādi, un
f) "klātesošās un balsojošās Puses" ir Puses, kas piedalās un balso par vai pret; balsošanā atturējušās Puses pie klātesošajām un balsojošajām Pusēm nav pieskaitāmas.
Bez tam, mutatis mutandis, šajā Līgumā ir tāda pati nozīme terminiem, kas noteikti Konvencijas I panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktos.
3. Šis Līgums ir LĪGUMS Konvencijas IV panta 3. punkta izpratnē.
4. Šā Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo Līgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.
II pants
Pamatprincipi
1. Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvaros piemēro III PANTĀ noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā Līguma IV PANTĀ noteiktajā rīcības plānā.
2. Īstenojot 1. punktā noteiktos pasākumus, Puses ievēro piesardzības principu.
III pants
Vispārīgi aizsardzības pasākumi
1. Puses veic pasākumus migrējošo ūdensputnu aizsardzībai, īpašu vērību veltot apdraudētajām sugām un sugām, kurām nav labvēlīgs aizsardzības statuss.
2. Šim nolūkam Puses:
a) vienojas par vienādi stingru migrējošo ūdensputnu apdraudēto sugu aizsardzību visā Līguma darbības zonā, kā noteikts Konvencijas III panta 4. un 5. punktā;
b) nodrošina, ka migrējošo ūdensputnu jebkāda veida izmantošana pamatojas uz novērtējumu par jaunākajām zinātnes atziņām saistībā ar to ekoloģiju, un ir ilgtspējīga gan attiecībā uz to sugām, gan ekosistēmām, no kurām tās atkarīgas;
c) savās teritorijās identificē migrējošo ūdensputnu vietas un dzīvotnes, veicina šo vietu aizsardzību, pārvaldību, rehabilitāciju un atjaunošanu sadarbībā ar šā Līguma IX PANTA a) un b) punktos uzskaitītajām institūcijām, kas saistītas ar dzīvotnes aizsardzību;
d) koordinē savus pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tīklojums, kurā ir piemērotas dzīvotnes, vai attiecīgos gadījumos tiek atjaunotas visā konkrētā migrējošo ūdensputnu areālā jo īpaši vietās, kurās mitrāji atrodas vairāku šā Līguma Pušu teritorijās;
e) pēta problēmas, ko rada vai var radīt cilvēku darbība, un cenšas īstenot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tostarp dzīvotnes rehabilitāciju un dzīvotnes zaudēšanas kompensācijas pasākumus;
f) sadarbojas ārkārtas situācijās, kurās vajadzīga starptautiski saskaņota rīcība, un identificējot migrējošo ūdensputnu sugas, kas šādās situācijās ir jutīgākas, kā arī sadarbojas, lai izstrādātu atbilstošas ārkārtas procedūras pastiprināta aizsardzības režīma nodrošināšanai šīm sugām un lai atsevišķām Pusēm sagatavotu norādījumus par šādu situāciju novēršanu;
g) aizliedz apzinātu dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu introdukciju vidē un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šādu sugu nejaušu izlaišanu vidē, ja šāda introdukcija vai izlaišana varētu ierobežot savvaļas floras un faunas aizsardzības statusu; gadījumos, kad dabai neraksturīgu sugu ūdensputni jau ir introducēti, Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka tās varētu apdraudēt vietējās sugas;
h) ierosina vai atbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, tostarp pētījumu un monitoringa metožu saskaņošanu un attiecīgos gadījumos kopīgas vai sadarbības pētījumu un monitoringa programmas;
i) analizē apmācību vajadzības, inter alia, migrējošo ūdensputnu apsekošanai, monitoringam, gredzenošanai un mitrāju apsaimniekošanai, lai noteiktu apmācību prioritāros jautājumus un jomas un sadarbotos atbilstošu apmācību programmu izstrādāšanā un nodrošināšanā;
j) izstrādā un uztur programmas zināšanu un izpratnes paaugstināšanai par migrējošo ūdensputnu aizsardzības jautājumiem kopumā un jo īpaši saskaņā ar šā Līguma mērķiem un noteikumiem;
k) veic apmaiņu ar informāciju, kā arī ar pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem un
l) sadarbojas, lai viena otrai palīdzētu šā Līguma īstenošanā, jo īpaši ar pētījumiem un monitoringu saistītajos jautājumos.
IV pants
Rīcības plāns un pamatnostādnes par aizsardzību
1. Rīcības plāns pievienots šā Līguma 3. pielikumā. Tajā noteiktas darbības, ko Puses veic attiecībā uz prioritārajām sugām un jautājumos, kas atbilst vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri noteikti šā Līguma III PANTĀ:
a) sugu aizsardzība;
b) dzīvotnes aizsardzība;
c) cilvēka darbību pārvaldība;
d) pētījumi un monitorings;
e) izglītība un informācija un
f) īstenošana.
2. Rīcības plāns jāpārskata katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē, ņemot vērā pamatnostādnes par aizsardzību.
3. Visi rīcības plāna grozījumi jāapstiprina Pušu sanāksmei, ņemot vērā šā Līguma III PANTA noteikumus.
4. Pamatnostādnes par aizsardzību jāiesniedz Pušu sanāksmei apstiprināšanai tās pirmajā sēdē, un tās regulāri jāpārskata.
V pants
Īstenošana un finansēšana
1. Katra Puse:
a) izraugās iestādi vai institūciju šā Līguma īstenošanai, kuras, inter alia, uzrauga visas darbības, kas var ietekmēt to migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusu, kuru izplatības areāls ir Puses valsts teritorijā;
b) izraugās kontaktpunktu saziņai ar citām Pusēm, un nekavējoties dara zināmu tā nosaukumu un adresi Līguma sekretariātam, kas tos tūlīt paziņo visām pārējām Pusēm, un
c) sākot ar otro sēdi, visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavo ziņojumu par Līguma īstenošanas gaitu un jo īpaši norāda par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Šo ziņojumu paraugu nosaka Pušu sanāksmes pirmajā sēdē, un to pēc vajadzības var pārskatīt jebkurā nākamajā Pušu sanāksmes sēdē. Visi ziņojumi jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms tās Pušu sanāksmes kārtējās sēdes, kurai attiecīgais ziņojums sagatavots, un Līguma sekretariāts nekavējoties izplata tā eksemplārus pārējām Pusēm.
2.
a) Visas Puses veic iemaksas Līguma budžetā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas novērtējuma skalai. Iemaksu maksimālais apmērs vienai Pusei, kas ir izplatības areāla valsts, maksimāli tiek ierobežots līdz 25 % no kopējā budžeta. Reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām iemaksu apmērs nepārsniedz 2,5 % no administratīvajām izmaksām.
b) Ievērojot vienprātības principu, Pušu sanāksmei jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar budžeta un novērtējuma skalas izmaiņām, kas var būt nepieciešamas.
3. Pušu sanāksme finanšu kontrolei, pētījumiem, apmācībām un ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp ar aizsardzību un pārvaldību saistīto projektu finansēšanai var izveidot aizsardzības fondu no Pušu brīvprātīgām iemaksām vai citiem avotiem.
4. Ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, Puses tiek rosinātas veikt apmācības un sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību pārējām Pusēm, lai tām palīdzētu īstenot šā Līguma noteikumus.
VI pants
Pušu sanāksme
1. Šā Līguma lēmējinstance ir Pušu sanāksme.
2. Apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, depozitārs ne vēlāk kā gada laika pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas sasauc Pušu sanāksmes sēdi. Pēc tam, apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi trijos gados, ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu. Gadījumos, kad tas iespējams, šādas sēdes jārīko saistībā ar kārtējām Konvencijas dalībvalstu konferences sēdēm.
3. Pēc vismaz vienas trešdaļas Pušu rakstveida pieprasījuma Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes ārkārtas sēdi.
4. Pušu sanāksmju sēdēs novērotāju statusā var piedalīties - Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, Līgumam nepievienojušās valstis un to starptautisko konvenciju sekretariāti, kuras, inter alia, saistītas ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp to aizsardzību un pārvaldību. Pušu sanāksmes sēdēs novērotāju statusā var būt pārstāvētas arī visas aģentūras un struktūras, kas ir kompetentas šajos aizsardzības jautājumos vai migrējošo ūdensputnu pētījumos, ja pret to nav iebildusi vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu.
5. Tiesības balsot ir tikai Pusēm. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras ir šā Līguma Puses, to kompetencē esošajos jautājumos izmanto savas tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas ir vienāds ar to savu dalībvalstu skaitu, kas ir šā Līguma Puses. Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija neizmanto savas tiesības balsot, ja šādas tiesības izmanto to dalībvalstis un, vice versa.
6. Ja šajā Līgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksmes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu, bet gadījumos, kad vienprātību panākt nav iespējams, ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu vairākumu.
7. Savā pirmajā sēdē Pušu sanāksme:
a) pieņem savu reglamentu, ievērojot vienprātības principu;
b) šā Līguma VIII PANTĀ noteikto sekretariāta funkciju veikšanai Konvencijas sekretariātā izveido Līguma sekretariātu;
c) izveido šā Līguma VII PANTĀ paredzēto tehnisko komiteju;
d) apstiprina ziņojumu paraugu, kas jāsagatavo saskaņā ar šā Līguma V PANTA 1. punkta c) apakšpunktu, un
e) pieņem kritērijus ārkārtējas situācijas noteikšanai, kurās jāveic neatliekami aizsardzības pasākumi, un nosaka kārtību par to, kā uzdot veikt attiecīgos pasākumus.
8. Visās kārtējās sēdēs Pušu sanāksme:
a) izskata migrējošo ūdensputnu un to izdzīvošanai svarīgo dzīvotņu aizsardzības statusa faktiskās un iespējamās izmaiņas, kā arī faktorus, kam uz tiem var būt nevēlama ietekme;
b) pārskata sasniegto un grūtības, kas radušās šā Līguma īstenošanā;
c) pieņem budžetu un izskata jautājumus, kas attiecas uz šā Līguma finansēšanas kārtību;
d) izskata visus jautājumus, kas attiecas uz Līguma sekretariāta darbību un līdzdalību tehniskajā komitejā;
e) pieņem ziņojumu, kas sniedzams šā Līguma Pusēm un Konvencijas dalībnieku konferencei, un
f) nosaka nākamās sēdes laiku un norises vietu.
9. Jebkurā savā sēdē Pušu sanāksme drīkst:
a) sniegt ieteikumus Pusēm, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai lietderīgiem;
b) noteikt īpašas darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu šā Līguma efektivitāti, un, ja vajadzīgs, ārkārtas pasākumus, kas paredzēti šā Līguma VII PANTA 4. punktā;
c) izskatīt un lemt par priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai izdarītu šā Līguma grozījumus;
d) veikt rīcības plāna grozījumus saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 3. punktu;
e) izveidot palīgstruktūras, kuras tā uzskata par vajadzīgām šā Līguma īstenošanas veicināšanai, jo īpaši darbības koordinācijai ar struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem, konvencijām un līgumiem, ar kuriem pārklājas darbības joma ģeogrāfiski vai taksonomiski, un
f) pieņemt lēmumus visos ar šā Līguma īstenošanu saistītajos jautājumos.
VII pants
Tehniskā komiteja
1. Tehniskajā komitejā ietilpst:
a) deviņi eksperti, kas pārstāv dažādus Līguma darbības zonas reģionus, ievērojot ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu;
b) viens pārstāvis no Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās savienības (IUCN), viens pārstāvis no Starptautiskā ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroja (IWRB), viens pārstāvis no Starptautiskās medību un savvaļas faunas aizsardzības padomes (CIC) un
c) pa vienam ekspertam no šādām nozarēm - lauku ekonomika, medību saimniecība un vides tiesības.
Ekspertu izraudzīšanās procedūra, to pilnvaru termiņš un tehniskās komitejas priekšsēdētāja iecelšanas procedūra jānosaka Pušu sanāksmei. Priekšsēdētājs var apstiprināt ne vairāk kā četrus novērotājus no specializētām starptautiskām starpvaldību un nevalstiskām organizācijām.
2. Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes jāsasauc Līguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēdi starplaikos.
3. Tehniskā komiteja:
a) sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas un informāciju Pušu sanāksmei, un ar Līguma sekretariāta starpniecību Līguma Pusēm;
b) sniedz ieteikumus Pušu sanāksmei par rīcības plānu, Līguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pētījumiem;
c) katrai Pušu sanāksmes kārtējai sēdei sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk par simt divdesmit dienām pirms Pušu sanāksmes sēdes un Līguma sekretariātam tā eksemplāri tūlīt jāizplata Pusēm, un
d) veic visus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Pušu sanāksme.
4. Ja tehniskās komitejas atzinums liecina par steidzamu vajadzību nekavējoties pieņemt neatliekamus pasākumus vienas vai vairāku migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusa nodrošināšanai, tehniskā komiteja var pieprasīt Līguma sekretariātam nekavējoties sasaukt attiecīgo Pušu sanāksmi. Šīs Puses pēc tam iespējami drīz rīko sanāksmi, lai nekavējoties izveidotu mehānismu, kas nodrošina šādu īpaši apdraudētu sugu aizsardzību. Gadījumos, kad ieteikumi tiek pieņemti šādā sanāksmē, iesaistītās Puses informē viena otru un Līguma sekretariātu par to īstenošanā veiktajiem pasākumiem vai iemesliem, kuru dēļ šie ieteikumi nav īstenojami.
5. Tehniskā komiteja pēc saviem ieskatiem var izveidot darba grupas, kas var būt vajadzīgas konkrētu uzdevumu veikšanai.
VIII pants
Līguma sekretariāts
Līguma sekretariāta funkcijas ir:
a) organizēt un apkalpot Pušu sanāksmes sēdes un tehniskās komitejas sanāksmes;
b) izpildīt lēmumus, kurus tam ir norādījusi Pušu sanāksme;
c) sekmēt un koordinēt saskaņā ar Līgumu veicamo darbību, tostarp rīcības plāna īstenošanu atbilstoši Pušu sanāksmes pieņemtajiem lēmumiem;
d) sadarboties ar tām Līguma areāla valstīm, kas nav pievienojušās Līgumam, un veicināt Pušu sadarbību ar tādām starptautiskām un valstu organizācijām, kuru darbība ir tieši vai netieši saistīta ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kā arī to aizsardzību un pārvaldību;
e) vākt un izvērtēt informāciju, kas sekmē Līguma mērķu sasniegšanu un to īstenošanu, un veikt šādas informācijas izplatīšanu;
f) pievērst Pušu sanāksmes uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar šā Līguma mērķiem;
g) ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms katras Pušu sanāksmes kārtējās sēdes sasaukšanas visām Pusēm izplatīt V PANTA 1. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu, šā Līguma un tehniskās komitejas ziņojumu eksemplārus kopā ar to ziņojumu eksemplāriem, kuri tam jāiesniedz saskaņā ar šā panta h) punktu;
h) katru gadu un visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavot ziņojumus par sekretariāta darbību un šā Līguma īstenošanu;
i) administrēt Līguma budžetu un, ja tiks izveidots, tā aizsardzības fondu;
j) informēt sabiedrību par Līgumu un tā mērķiem un
k) veikt citas funkcijas, kas tam var tikt uzticētas saistībā ar šo Līgumu, vai par ko pieņem lēmumu Pušu sanāksme.
IX pants
Attiecības ar starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar migrējošiem ūdensputniem un to dzīvotnēm
Līguma sekretariāts apspriežas:
a) regulāri ar Konvencijas sekretariātu un vajadzības gadījumos ar institūcijām, kas veic sekretariāta funkcijas Līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar IV PANTA 3. un 4. punktu, konvencijām, kas attiecas uz migrējošiem ūdensputniem, 1971. gada Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni, 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, 1968.gada Āfrikas Konvenciju par dabas un dabas resursu aizsardzību, 1979. gada Konvenciju par Eiropas savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzību, 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā Pušu sanāksmes sadarbību ar šo konvenciju pusēm visos jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar rīcības plāna izstrādāšanu un īstenošanu;
b) ar citu atbilstošu konvenciju un starptautisku Līgumu sekretariātiem jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un
c) ar citām organizācijām, kuru kompetencē ietilpst migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzība, tostarp aizsardzība un pārvaldība, kā arī pētniecība, izglītība un sabiedrības izpratnes veidošana.
X pants
Līguma grozījumi
1. Šajā Līgumā var izdarīt grozījumus Pušu sanāksmes gan kārtējās, gan ārkārtas sēdēs.
2. Grozījumu priekšlikumus var iesniegt ikviena Puse.
3. Ierosināto grozījumu teksts un tā pamatojums jāpaziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Līguma sekretariāts eksemplārus tūlīt nosūta Pusēm. Visas atsauksmes par grozījumu tekstu Puses paziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Sekretariāts pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas iespējami drīz Pusēm dara zināmas atsauksmes, kas saņemtas līdz minētajai dienai.
4. Līguma grozījumi, izņemot tā pielikuma grozījumus, jāpieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos akceptējušas, trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā divas trešdaļas Līguma Pušu grozījuma pieņemšanas dienā deponējušas savus grozījumu akceptēšanas rakstus depozitāram. Attiecībā uz Pusēm, kuras savus akceptēšanas rakstus deponē pēc dienas, kurā savus akceptēšanas rakstus deponējušas divas trešdaļas Pušu, konkrētais grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad tās šos akceptēšanas rakstus deponējušas.
5. Visus papildu pielikumus un pielikumu grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un visām Pusēm tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc pieņemšanas Pušu sanāksmē, izņemot tās Puses, kas izdarījušas atrunu saskaņā ar šā panta 6.punktu.
6. Šā panta 5. punktā paredzētā deviņdesmit dienu laika posmā Puses ar rakstveida paziņojumu depozitāram var izdarīt atrunu attiecībā uz papildu pielikuma vai pielikuma grozījumu. Šādu atrunu jebkurā laikā var atsaukt, rakstveidā paziņojot depozitāram, un līdz ar to šāds papildu pielikums vai pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā atruna atsaukta.
XI pants
Šā Līguma ietekme uz starptautiskām konvencijām un tiesību aktiem
1. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības un saistības, kas izriet no esošajiem starptautiskajiem līgumiem, konvencijām un Līgumiem.
2. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībai saglabāt vai pieņemt stingrākus pasākumus.
XII pants
Domstarpību izšķiršana
1. Visas domstarpības, kas rodas divām vai vairākām Pusēm par šā Līguma interpretāciju vai piemērošanu, ir jāatrisina šo strīdīgo pušu sarunās.
2. Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, Puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt sūdzību Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un sūdzību iesniegušajām Pusēm šās tiesas lēmums ir saistošs.
XIII pants
Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās
1. Šo Līgumu var parakstīt visas areāla valstis neatkarīgi no tā, vai to jurisdikcijā esošās teritorijas atrodas Līguma darbības zonā, vai arī reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kuras vismaz viens dalībnieks ir areāla valsts:
a) parakstot to bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai
b) parakstot to ar atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar turpmāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.
2. Šis Līgums ir atvērts parakstīšanai Hāgā līdz tā spēkā stāšanās dienai.
3. Šim Līgumam var pievienoties ikviena areāla valsts vai iepriekš 1. punktā minētā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija šā Līguma spēkā stāšanās dienā un pēc tās.
4. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksti jāiesniedz depozitāram.
XIV pants
Stāšanās spēkā
1. Šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad vismaz četrpadsmit areāla valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, no kurām vismaz septiņas ir no Āfrikas un septiņas no Eirāzijas kontinenta, šo Līgumu ir parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas rakstus deponējušas saskaņā ar šā Līguma XIII PANTU.
2. Attiecībā uz areāla valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo Līgumu:
a) parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;
b) ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, vai
c) tam pievienojušās pēc dienas, kad areāla valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju skaits, kas vajadzīgs, lai tas stātos spēkā, ir to parakstījušas bez atrunām vai to ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas,
šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija to ir parakstījusi bez atrunām vai deponējušas savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu.
XV pants
Atrunas
Šā Līguma noteikumi nav attiecināmi uz vispārīgām atrunām. Tomēr īpašas atrunas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas var izdarīt, to parakstot bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu, attiecībā uz jebkuru sugu, uz ko attiecas Līgums, vai rīcības plāna īpašu noteikumu. Šādu atrunu valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas to iesniegusi, jebkurā laikā var atsaukt, to rakstveidā paziņojot depozitāram; šādai valstij vai organizācijai nav saistoši noteikumi, kas ir atrunas priekšmets, trīsdesmit dienas, kas ir pēc dienas, kurā tā savu atrunu atsaukusi.
XVI pants
Denonsēšana
Visas Puses jebkurā laikā var Līgumu denonsēt, rakstveidā paziņojot depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu.
XVII pants
Depozitārs
1. Šā Līguma oriģināleksemplāri arābu, angļu, franču un krievu valodās, kuru visas redakcijas ir vienlīdz autentiskas, deponē Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir depozitārs. Pēc Līguma publicēšanas depozitārs šo redakciju apstiprinātus norakstus nosūta visām XIII PANTA 1. punktā minētajām valstīm, reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām un Līguma sekretariātam.
2. Tiklīdz Līgums stājas spēkā, tā apstiprinātu norakstu depozitārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam, reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.
3. Depozitārs informē visas Līgumu parakstījušās vai tam pievienojušās valstis, reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas un Līguma sekretariātu par:
a) katru parakstīšanu;
b) katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksta deponēšanu;
c) šā Līguma spēkā stāšanās dienu, kā arī dienu, kad stājas spēkā iespējamie papildu pielikumi, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumi;
d) atrunām attiecībā uz papildu pielikumiem vai pielikumu grozījumiem;
e) atrunu pieteikumiem un atsaukumiem, un
f) visiem paziņojumiem par šā Līguma denonsēšanu.
Depozitārs visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas Līgumu parakstījušas vai tam pievienojušās, un Līguma sekretariātam nosūta atrunu, papildu pielikumu, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumu tekstus.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Līgumu.
1995. gada 1.novembrī
Hāgā
Līguma darbības zonas definīcija
Līguma darbības zonas robežas ir šādas - no Ziemeļpola dienvidu virzienā pa 130 oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 75 oZ; no turienes uz austrumiem un dienvidaustrumiem cauri Vikonta Melvila pss., Prinča Reģenta upes ietekai, Botnijas līcim, Foksa baseinam, Foksa kanālam un Hudzona līcim līdz punktam Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 60 oZ, 60 oR; no turienes dienvidaustrumu virzienā caur Atlantijas okeāna ziemeļrietumiem līdz punktam 50 oZ, 30 oR; no turienes pa 30 oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 10 oZ; no turienes dienvidaustrumos no ekvatora 20 oR; no dienvidu virzienā pa 20 oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 40 oD; no turienes austrumu virzienā pa 40 oD platuma līniju līdz 60 oA; no turienes ziemeļu virzienā pa 60 oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 35 oZ; no turienes austrumu - ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz punktam Altaja rietumos 49 oZ, 87 o27'A; no turienes ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz Ziemeļu Ledus okeāna krastam 130 oA; no turienes ziemeļu virzienā pa 130oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz Ziemeļpolam. Līguma darbības zonas kontūras iezīmētas turpmāk norādītajā kartē.
1.a pielikums
Līguma darbības zonas karte
|
PINGVĪNU DZIMTA |
|
|
Spheniscus demersus |
Kapzemes pingvīns |
|
GĀRGAĻU DZIMTA |
|
|
Gavia stellata |
Brūnkakla gārgale |
|
Gavia arctica |
Melnkakla gārgale |
|
Gavia immer |
Melngalvas gārgale |
|
Gavia adamsii |
Dzeltenknābja gārgale |
|
DŪKURU DZIMTA |
|
|
Tachybaptus ruficollis |
Mazais dūkuris |
|
Podiceps cristatus |
Cekuldūkuris |
|
Podiceps grisegena |
Pelēkvaigu dūkuris |
|
Podiceps auritus |
Ragainais dūkuris |
|
Podiceps nigricollis |
Melnkakla dūkuris |
|
PELIKĀNU DZIMTA |
|
|
Pelecanus onocrotalus |
Sārtais pelikāns |
|
Pelecanus rufescens |
Āfrikas pelikāns |
|
Pelecanus crispus |
Cirtainais pelikāns |
|
SULLU DZIMTA |
|
|
Sula (Morus) capensis |
Kapzemes sulla |
|
JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA |
|
|
Phalacrocorax coronatus |
Vainaga jūras krauklis |
|
Phalacrocorax pygmaeus |
Mazais jūras krauklis, pundurūdenis |
|
Phalacrocorax neglectus |
Piekrastes jūras krauklis |
|
Phalacrocorax carbo |
Jūras krauklis |
|
Phalacrocorax nigrogularis |
Sokotras jūras krauklis |
|
Phalacrocorax capensis |
Kapzemes jūras krauklis |
|
GĀRŅU DZIMTA |
|
|
Egretta ardesiaca |
Melnais gārnis |
|
Egretta vinaceigula |
Rudrīkles gārnis |
|
Egretta garzetta |
Zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis |
|
Egretta gularis |
Rifu gārnis |
|
Egretta dimorpha |
Maskarenu gārnis |
|
Ardea cinerea |
Zivju gārnis, dzēse |
|
Ardea melanocephala |
Melnkakla gārnis |
|
Ardea purpurea |
Rudais gārnis |
|
Casmerodius albus |
(Lielais) baltais gārnis jeb Sudrabgārnis |
|
Mesophoyx intermedia |
Vidējais gārnis |
|
Bubulcus ibis |
Lopu gārnis |
|
Ardeola ralloides |
Dzeltenais gārnis |
|
Ardeola idae |
Zilknābja gārnis |
|
Ardeola rufiventris |
Tumšais gārnis |
|
Nycticorax nycticorax |
Nakts gārnis |
|
Ixobrychus minutus |
Mazais dumpis |
|
Ixobrychus sturmii |
Pundurdumpis |
|
Botaurus stellaris |
Lielais dumpis |
|
STĀRĶU DZIMTA |
|
|
Mycteria ibis |
Āmrijstārķis |
|
Anastomus lamelligerus |
Āfrikas spraugknābis |
|
Ciconia nigra |
Melnais stārķis |
|
Ciconia abdimii |
Lietus stārķis |
|
Ciconia episcopus |
Bīskapstārķis |
|
Ciconia ciconia |
Baltais stārķis |
|
Leptioptilos crumeniferus |
Marabū |
|
TUPEĻKNĀBJU DZIMTA |
|
|
Balaeniceps rex |
Tupeļknābis |
|
IBISU DZIMTA |
|
|
Plegadis falcinellus |
Brūnais ibiss |
|
Geronticus eremita |
Klinšu ibiss |
|
Threskiornis aethiopicus |
Svētais ibiss |
|
Platalea leucorodia |
Karošknābis |
|
Platalea alba |
Āfrikas karošknābis |
|
FLAMINGO DZIMTA |
|
|
Phoenicopterus ruber |
Sārtais flamingo |
|
Phoenicopterus minor |
Mazais flamingo |
|
PĪĻU DZIMTA |
|
|
Dendrocygna bicolor |
Rūsganā svilpējzoss |
|
Dendrocygna viduata |
Baltvaigu svilpējzoss |
|
Thalassornis leuconotus |
Dūkurpīle |
|
Oxyura leucocephala |
Baltgalvas zilknābis |
|
Oxyura maccoa |
Āfrikas zilknābis |
|
Cygnus olor |
Paugurknābja gulbis |
|
Cygnus cygnus |
Ziemeļu gulbis |
|
Cygnus columbianus |
Mazais gulbis |
|
Anser brachyrhynchus |
Īsknābja zoss |
|
Anser fabalis |
Sējas zoss |
|
Anser albifrons |
Baltpieres zoss |
|
Anser erythropus |
Mazā zoss |
|
Anser anser |
Meža zoss |
|
Branta leucopsis |
Baltvaigu zoss |
|
Branta bernicla |
Melngalvas zoss |
|
Branta ruficollis |
Sarkankakla zoss |
|
Alopochen aegyptiacus |
Ēģiptes zoss, Nīlas zoss |
|
Tadorna ferruginea |
Rudā dižpīle |
|
Tadorna cana |
Kapzemes dižpīle |
|
Tadorna tadorna |
Sāmsalas dižpīle |
|
Plectropterus gambensis |
Piešspārnu zoss |
|
Sarkidiornis melanotos |
Paugurknābja pīle |
|
Nettapus auritus |
Āfrikas pundurzoss |
|
Anas penelope |
Baltvēderis, svūkšķis |
|
Anas strepera |
Pelēkā pīle |
|
Anas crecca |
Krīklis, kriķis |
|
Anas capensis |
Kapzemes krīklis |
|
Anas platyrhynchos |
Meža pīle, mercene |
|
Anas undulata |
Dzeltenknābja pīle |
|
Anas acuta |
Garkaklis |
|
Anas erythrorhyncha |
Sarkanknābja pīle |
|
Anas hottentota |
Hotentotu krīklis |
|
Anas querquedula |
Prīkšķe |
|
Anas clypeata |
Platknābis |
|
Marmaronetta angustirostris |
Marmorpīle |
|
Netta rufina |
Lielgalvis |
|
Netta erythrophthalma |
Dienvidu lielgalvis |
|
Aythya ferina |
Brūnkaklis |
|
Aythya nyroca |
Baltacis |
|
Aythya fuligula |
Cekulpīle |
|
Aythya marila |
Ķerra |
|
Somateria mollissima |
Lielā pūkpīle |
|
Somateria spectabilis |
Krāšņā pūkpīle |
|
Polysticta stelleri |
Stellera pūkpīle |
|
Clangula hyemalis |
Kākaulis, kaupa |
|
Melanitta nigra |
Melnā pīle |
|
Melanitta fusca |
Tumšā pīle, jūras teteris |
|
Bucephala clangula |
Gaigala |
|
Mergellus albellus |
Mazā gaura |
|
Mergus serrator |
Garknābja gaura |
|
Mergus merganser |
Lielā gaura |
|
DZĒRVJU DZIMTA |
|
|
Balearica pavonina |
Tumšā vainagdzērve |
|
Balearica regulorum |
Pelēkā vainagdzērve |
|
Grus leucogeranus |
Baltā dzērve |
|
Grus virgo |
Mazā dzērve |
|
Grus paradisea |
Paradīzes dzērve |
|
Grus carunculatus |
Sekstainā dzērve |
|
Grus grus |
Dzērve |
|
DUMBRCĀĻU DZIMTA |
|
|
Sarothrura elegans |
Punktainā cekulaste |
|
Sarothrura boehmi |
Bēma cekulaste |
|
Sarothrura ayresi |
Baltspārnu cekulaste |
|
Rallus aquaticus |
Dumbrcālis |
|
Rallus caerulescens |
Āfrikas dumbrcālis |
|
Crecopsis egregia |
Āfrikas grieze |
|
Crex crex |
Grieze |
|
Amaurornis flavirostris |
Melnais ormanītis |
|
Porzana parva |
Mazais ormanītis |
|
Porzana pusilla |
Ceru ormanītis |
|
Porzana porzana |
Ormanītis |
|
Aenigmatolimnas marginalis |
Svītrainais ormanītis |
|
Porphyrio alleni |
Mazā sultānvistiņa |
|
Gallinula chloropus |
Ūdensvistiņa |
|
Gallinula angulata |
Mazā ūdensvistiņa |
|
Fulica cristata |
Paugurknābja laucis |
|
Fulica atra |
Laucis, pops |
|
KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA |
|
|
Dromas ardeola |
Krabju tārtiņš |
|
JŪRAS ŽAGATU DZIMTA |
|
|
Haematopus ostralegus |
Jūras žagata |
|
Haematopus moquini |
Kapzemes jūras žagata |
|
ĪLENKNĀBJU DZIMTA |
|
|
Himantopus himantopus |
Garstilbis |
|
Recurvirostra avosetta |
Avozeta, īlenknābis |
|
LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES) |
|
|
Burhinus senegalensis |
Senegālas lielacis |
|
BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES) |
|
|
Pluvianus aegyptius |
Krokodilputns |
|
Glareola pratincola |
Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš |
|
Glareola nordmanni |
Melnspārnu bezdelīgtārtiņš |
|
Glareola ocularis |
Madagaskaras bezdelīgtārtiņš |
|
Gareola nuchalis |
Tumšais bezdelīgtārtiņš |
|
Glareola cinerea |
Pelēkais bezdelīgtārtiņš |
|
TĀRTIŅU DZIMTA |
|
|
Pluvialis apricaria |
Dzeltenais tārtiņš |
|
Pluvialis fulva |
Tundras tārtiņš |
|
Pluvialis squatarola |
Jūras ķīvīte |
|
Charadrius hiaticula |
Smilšu tārtiņš |
|
Charadrius dubius |
Upes tārtiņš |
|
Charadrius pecuarius |
Ganību tārtiņš |
|
Charadrius tricollaris |
Trejkrāsu tārtiņš |
|
Charadrius forbesi |
Tumšais tārtiņš |
|
Charadrius pallidus |
Palsais tārtiņš |
|
Charadrius alexandrinus |
Jūras tārtiņš |
|
Charadrius marginatus |
Baltpieres tārtiņš |
|
Charadrius mongolus |
Kalnu tārtiņš |
|
Charadrius leschenaultii |
Tuksneša tārtiņš |
|
Charadrius asiaticus |
Kaspijas tārtiņš |
|
Eudromias morinellus |
Morinella tārtiņš |
|
Vanellus vanellus |
Ķīvīte |
|
Vanellus spinosus |
Baltvaigu ķīvīte |
|
Vanellus albiceps |
Baltgalvas ķīvīte |
|
Vanellus senegallus |
Āfrikas lēverķīvīte |
|
Vanellus lugubris |
Savannas ķīvīte |
|
Vanellus melanopterus |
Melnspārnu ķīvīte |
|
Vanellus coronatus |
Vainagķīvīte |
|
Vanellus superciliosus |
Brūnkrūšu ķīvīte |
|
Vanellus gregarius |
Stepes ķīvīte |
|
Vanellus leucurus |
Baltastes ķīvīte |
|
SLOKU DZIMTA |
|
|
Scolopax rusticola |
Sloka |
|
Gallinago stenura |
Adatastes mērkaziņa |
|
Gallinago media |
Ķikuts |
|
Gallinago gallinago |
Mērkaziņa |
|
Lymnocryptes minimus |
Vistilbe |
|
Limosa limosa |
Melnā puskuitala |
|
Limosa lapponica |
Sarkanā puskuitala |
|
Numenius phaeopus |
Lietuvainis |
|
Numenius tenuirostris |
Tievknābja kuitala |
|
Numenius arquata |
Kuitala |
|
Tringa erythropus |
Tumšā tilbīte |
|
Tringa totanus |
Pļavu tilbīte |
|
Tringa stagnatilis |
Dīķu tilbīte |
|
Tringa nebularia |
Lielā tilbīte |
|
Tringa ochropus |
Meža tilbīte |
|
Tringa glareola |
Purva tilbīte |
|
Tringa cinerea |
Pelēkā tilbīte, terekija |
|
Tringa hypoleucos |
Upes tilbīte |
|
Arenaria interpres |
Akmeņtārtiņš |
|
Calidris tenuirostris |
Garknābja šņibītis |
|
Calidris canutus |
Lielais šņibītis |
|
Calidris alba |
Gaišais šņibītis |
|
Calidris minuta |
Trulītis |
|
Calidris temminckii |
Teminka jeb pelēkais šņibītis |
|
Calidris maritima |
Jūras šņibītis |
|
Calidris alpina |
Parastais šņibītis |
|
Calidris ferruginea |
Līkšņibītis |
|
Limicola falcinellus |
Dūņšņibītis |
|
Philomachus pugnax |
Gugatnis |
|
Phalaropus lobatus |
Šaurknābja pūslītis |
|
Phalaropus fulicaria |
Platknābja pūslītis |
|
KAIJU DZIMTA |
|
|
Larus leucopthalmus |
Baltacu kaija |
|
Larus hemprichii |
Tumšā kaija |
|
Larus canus |
Kajaks |
|
Larus audouinii |
Oduāna kaija |
|
Larus marinus |
Melnspārnu kaija |
|
Larus dominicanus |
Aļģu kaija |
|
Larus hyperboreus |
Lielā polārkaija |
|
Larus glaucoides |
Mazā polārkaija |
|
Larus argentatus |
Sudrabkaija |
|
Larus heuglini |
Tundras kaija |
|
Larus armenicus |
Armēnijas kaija |
|
Larus cachinnans |
Kaspijas kaija |
|
Larus fuscus |
Reņģu kaija |
|
Larus ichthyaetus |
Zivju kaija |
|
Larus cirrocephalus |
Pelēkgalvas kaija |
|
Larus hartlaubii |
Kapzemes kaija |
|
Larus ridibundus |
Lielais ķīris |
|
Larus genei |
Tievknābja kaija |
|
Larus melanocephalus |
Melngalvas kaija |
|
Larus minutus |
Mazais ķīris |
|
Xema sabini |
Šķeltastes kaija |
|
Sterna nilotica |
Kāpu zīriņš |
|
Sterna caspia |
Lielais zīriņš |
|
Sterna maxima |
Karaliskais zīriņš |
|
Sterna bengalensis |
Mazais cekulzīriņš |
|
Sterna bergii |
Lielais cekulzīriņš |
|
Sterna sandvicensis |
Cekulzīriņš |
|
Sterna dougallii |
Sārtais zīriņš |
|
Sterna vittata |
Antarktikas zīriņš |
|
Sterna hirundo |
Upes zīriņš |
|
Sterna paradisaea |
Jūras zīriņš |
|
Sterna albifrons |
Mazais zīriņš |
|
Sterna saundersi |
Arābijas zīriņš |
|
Sterna balaenarum |
Melnknābja zīriņš |
|
Sterna repressa |
Sarkanās jūras zīriņš |
|
Chlidonias hybridus |
Baltvaigu zīriņš |
|
Chlidonias leucopterus |
Baltspārnu zīriņš |
|
Chlidonias niger |
Melnais zīriņš |
|
SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA |
|
|
Rynchops flavirostris |
Āfrikas smēlējzīriņš |
1 Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.-27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.
1. Piemērošanas joma
1.1. Šis rīcības plāns attiecas uz šā pielikuma 1. tabulā (turpmāk tekstā "1. tabula") uzskaitītajām migrējošo ūdensputnu populācijām.
1.2. Minētā 1. tabula ir šā pielikuma sastāvdaļa. Visas norādes uz šo pielikumu ietver arī atsauci uz 1. tabulu.
2. Sugu aizsardzība
2.1. Juridiskie pasākumi
2.1.1. Puses, kurām ir 1. tabulas A ailē uzskaitītās populācijas, nodrošina šo populāciju aizsardzību saskaņā ar šā Līguma III PANTA 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs Puses jo īpaši un saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu:
a) savās teritorijās aizliedz šo populāciju putnu medības un to olu vākšanu;
b) aizliedz apzinātu šo populāciju traucēšanu, ciktāl šāda traucēšana var būt svarīga attiecīgās populācijas aizsardzībai un
c) aizliedz šo populāciju putnu un to olu valdījumu, izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kurš noteikts saskaņā ar iepriekšminēto a) apakšpunktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu atpazīstamām daļām vai to izstrādājumiem.
Izņēmuma veidā populācijām, kas A ailē pieskaitītas tikai 2. un 3. kategorijai un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla sen iedibināta prakse. Šāda ilgtspējīga izmantošana jāveic atbilstoša starptautiska līmeņa sugu rīcības plāna īpašu noteikumu satvarā.
2.1.2. Puses, kurām ir 1. tabulā uzskaitītās populācijas, reglamentē visu to populāciju putnu medības un olu vākšanu, kas uzskaitītas 1. tabulas B ailē. Šādu juridisko pasākumu mērķis ir šīs populācijas uzturēt vai veicināt to atjaunošanos līdz labvēlīgam aizsardzības statusam, un, izmantojot jaunākās atziņas par populāciju dinamiku, nodrošināt to, ka šo populāciju medības vai cita veida izmantošana ir ilgtspējīga. Šajos juridiskajos pasākumos saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3.punktu paredz:
a) aizliegumu dažādos to reproduktīvā cikla posmos, mazuļu audzēšanas laikā un putnu atgriešanās laikā ligzdošanas vietās attiecīgo populāciju putnu izmantošanu, ja tai ir nevēlama ietekme uz konkrētās populācijas aizsardzības statusu;
b) izmantošanas veidu reglamentējumu;
c) izmantošanas ierobežojumu noteikšanu gadījumos, kad tas vajadzīgs, un nodrošināšanu par to, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti, un
d) aizliegumu par šo populāciju putnu un to olu valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kas noteikts saskaņā ar šo punktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu daļām.
2.1.3. Neatkarīgi no konvencijas III panta 5. punkta noteikumiem Puses var noteikt atbrīvojumus no aizliegumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ja nav cita piemērota risinājuma šādiem nolūkiem:
a) lai novērstu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, ūdeņiem un zvejniecībai;
b) gaisa satiksmes drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ;
c) pētniecībai un izglītībai, reintrodukcijai, kā arī audzēšanai minētajām vajadzībām;
d) noteiktu sugu putnu neliela skaita ķeršanai un turēšanai vai citai saprātīgai izmantošanai nepieciešamu stingri kontrolējamu nosacījumu un ierobežota apjoma nodrošināšanai, un
e) konkrēto populāciju vairošanās vai aizsardzībās veicināšanai.
Šādi izņēmumi jānosaka precīzi saturā, tiem jābūt teritoriāli un laikā ierobežotiem, un tie nedrīkst kaitēt 1. tabulā uzskaitītajām populācijām. Puses iespējami drīz informē Līguma sekretariātu par visiem izņēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo noteikumu.
2.2. Rīcības plāni par atsevišķām sugām
2.2.1. Puses sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kas 1. tabulas A ailē uzskaitītas pie 1. kategorijas kā prioritāras, un par populācijām, kas 1. tabulas A ailē apzīmētas ar zvaigznīti. Līguma sekretariāts koordinē šo plānu izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu.
2.2.2. Puses sagatavo un īsteno valsts rīcības plānus par konkrētu sugu populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulas A ailē, lai uzlabotu to vispārējo aizsardzības statusu. Šajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus par populācijām, kas apzīmētas ar zvaigznīti. Ja vajadzīgs, jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar putnu nejaušu nomedīšanu tādēļ, ka mednieki nepareizi identificējuši to sugu.
2.3. Ārkārtas pasākumi
Puses visos iespējamajos un vajadzīgajos gadījumos cieši sadarbojas, izstrādājot un īstenojot ārkārtas pasākumus attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām, ja kādā Līguma darbības zonas vietā tām izveidojas ārkārtīgi nelabvēlīgi vai apdraudoši apstākļi.
2.4. Reintrodukcija
Puses ievēro vislielāko piesardzību, reintroducējot 1. tabulā uzskaitītās populācijas tajās to tradicionālās izplatības areāla vietās, kurās to vairāk nav. Tām jācenšas izstrādāt un ievērot precīzu reintrodukcijas plānu, kas pamatots ar attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem. Reintrodukcijas plāni ir sastāvdaļa atsevišķu valstu un attiecīgos gadījumos starptautiskiem rīcības plāniem par atsevišķām sugām. Reintrodukcijas plānā jābūt ietekmes uz vidi novērtējumam, un tam jābūt plaši pieejamam. Puses iepriekš informē Līguma sekretariātu par visām 1. tabulā norādīto populāciju reintrodukcijas programmām.
2.5. Introdukcija
2.5.1. Puse, ja uzskata par vajadzīgu, aizliedz alohontu sugu dzīvnieku un augu introdukciju, kas var kaitēt 1. tabulā minētajām populācijām.
2.5.2. Puses, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt piemērotu piesardzības pasākumu ievērošanu, lai novērstu sagūstītu alohontu putnu sugu nejaušu nokļūšanu savvaļas apstākļos.
2.5.3. Puses vajadzīgajā apjomā veic piemērotus pasākumus, tostarp medības, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad alohtonas sugas vai to hibrīdi viņu teritorijās jau ir introducēti, tie neapdraudētu 1. tabulā minētās populācijas.
3. Dzīvotnes aizsardzība
3.1. Dzīvotnes reģistri
3.1.1. Puses, vajadzības gadījumos sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un publicē savās teritorijās esošās 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamo dzīvotņu reģistrus.
3.1.2. Puses kā prioritāru jautājumu cenšas noteikt visas 1. tabulā minētajām populācijām vajadzīgās valsts un starptautiskas nozīmes apmešanās vietas.
3.2. Teritoriju aizsardzība
3.2.1. Puses cenšas turpināt izveidot aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamās dzīvotnes, izstrādā un īsteno šādu teritoriju apsaimniekošanas plānus.
3.2.2. Puses cenšas nodrošināt īpašu aizsardzību tādiem mitrājiem, kas atbilst starptautiski pieņemtiem kritērijiem par to starptautisku nozīmi.
3.2.3. Puses cenšas nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu savās teritorijās esošo mitrāju izmantošanu. Jo īpaši tās cenšas novērst 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu degradāciju un zaudēšanu, ieviešot atbilstošus noteikumus vai standartus un kontroles pasākumus. Tās konkrēti cenšas:
a) visos iespējamajos gadījumos nodrošināt, ka tiek ievēroti obligātie ierobežojumi, kas attiecas uz lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu, kaitēkļu apkarošanas procedūrām un notekūdeņu attīrīšanu, kam jāatbilst starptautiski noteiktām normām, lai iespējami samazinātu kaitīgo ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un
b) sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus attiecīgās valodās, kurās aprakstīti šie spēkā esošie noteikumi, standarti un kontroles pasākumi, kā arī to labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.
3.2.4. Puses cenšas izstrādāt ekosistēmu pieejai atbilstīgas stratēģijas 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu aizsardzībai, tostarp arī tādu populāciju dzīvotņu aizsardzībai, kas ir teritoriāli izkliedētas.
3.3. Rehabilitācija un atjaunošana
Puses gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, cenšas atjaunot teritorijas, kas kādreiz bijušas 1. tabulā minētajām populācijām svarīgas.
4. Cilvēka darbības pārvaldība
4.1. Medības
4.1.1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka to tiesību aktos, kuri attiecas uz medībām, tiktu īstenots ilgtspējīgas izmantošanas princips, kas paredzēts šajā rīcības plānā, ņemot vērā visu attiecīgo ūdensputnu populāciju ģeogrāfiskās izplatības areālu un to dzīves vēsturiskos rādītājus.
4.1.2. Pusēm pastāvīgi jāinformē Līguma sekretariāts par saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz 1. tabulā minēto populāciju medībām.
4.1.3. Puses sadarbojas, lai izstrādātu ticamu un saskaņotu sistēmu medību datu vākšanai, kas vajadzīga, lai novērtētu 1. tabulā minēto populāciju gadskārtējo izmantošanas apjomu. Tās sniedz Līguma sekretariātam vērtējumus par katras populācijas izmantošanas gada kopējo apjomu, ja šādi dati ir pieejami.
4.1.4. Puses līdz 2000. gadam cenšas izskaust svina skrošu izmantošanu medībām mitrājos.
4.1.5. Puses izstrādā un īsteno pasākumus saindētas ēsmas izmantošanas samazināšanai un iespējami pilnīgai izskaušanai.
4.1.6. Puses izstrādā un īsteno pasākumus nelikumīgu medību daudzuma samazināšanai un to iespējami pilnīgai izskaušanai.
4.1.7. Attiecīgos gadījumos Puses veicina mednieku apvienošanos vietēja, valsts un starptautiska līmeņa klubos vai organizācijās, lai koordinētu to darbību un palīdzētu nodrošināt ilgtspēju.
4.1.8. Puses attiecīgos gadījumos sekmē prasības ieviešanu par mednieku kvalifikācijas pārbaudēm, tajās citu jautājumu starpā paredzot putnu pazīšanu.
4.2. Ekotūrisms
4.2.1. Puses attiecīgos gadījumos, izņemot aizsargājamo areālu centrālo daļu, veicina kopīgu programmu izstrādāšanu visiem interesentiem attīstīt saudzējošu un lietderīgu ekotūrismu mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas.
4.2.2. Puses sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām cenšas novērtēt izmaksas, ieguvumus un citas sekas, ko var radīt ekotūrisms atsevišķos mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas. Visu šādu novērtējumu rezultātus tās dara zināmus Līguma sekretariātam.
4.3. Cilvēka cita veida darbības
4.3.1. Puses novērtē paredzēto projektu ietekmi, kuri var radīt konfliktus starp 3.2. punktā minētajās teritorijās esošajām populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulā, un cilvēku interesēm, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību.
4.3.2. Puses cenšas vākt informāciju par zaudējumiem jo īpaši par kultūraugu sējumu bojājumiem, ko rada 1. tabulā minētās populācijas, un šos rezultātus paziņo Līguma sekretariātam.
4.3.3. Puses sadarbojas, lai noteiktu piemērotus zaudējumu samazināšanas paņēmienus, vai samazinātu zaudējumu ietekmi jo īpaši uz kultūraugu sējumiem, ko radījušas 1. tabulā minētās populācijas, izmantojot citur pasaulē iegūto pieredzi.
4.3.4. Puses sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kuras rada ievērojamus zaudējumus - jo īpaši kultūraugu sējumos. Līguma sekretariāts koordinē šādu plānu izstrādāšanu un saskaņošanu.
4.3.5. Puses iespējami veicina augstu vides standartu ievērošanu tā, lai projektējot un ceļot būves, samazinātu to ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām. Tās ņem vērā pasākumus esošo būvju ietekmes samazināšanai gadījumos, kad kļūst acīmredzams, ka tām ir negatīva ietekme uz konkrētām populācijām.
4.3.6. Gadījumos, kad cilvēku darbība apdraud 1. tabulā minēto ūdensputnu populāciju aizsardzību, Puses cenšas veikt pasākumus šādu draudu samazināšanai. Piemēroti pasākumi šādos gadījumos, inter alia, var būt traucējumu-neskartu zonu izveidošana aizsargājamajās teritorijās, kurām publiska pieejamība nav atļauta.
5. Pētniecība un monitorings
5.1. Puses cenšas veikt tādu nepietiekami izpētītu teritoriju apsekošanu, kurās var būt ievērojamas 1. tabulā minēto populāciju koncentrācijas. Šādu apsekojumu rezultāti ir plaši izplatāmi.
5.2. Puses cenšas veikt 1. tabulā minēto populāciju monitoringu. Šāda monitoringa rezultāti jāpublicē vai jānosūta atbilstošām starptautiskām organizācijām, lai dotu iespējas sagatavot pārskatus par populāciju statusu un tendencēm.
5.3. Puses sadarbojas, lai uzlabotu putnu populāciju tendenču mērījumus kā kritēriju šo populāciju statusa raksturošanai.
5.4. Puses sadarbojas, lai noteiktu visu 1. tabulā minēto populāciju migrācijas maršrutus, izmantojot esošās ziņas par vairošanās un nevairošanās periodu sadalījumu un skaitīšanas rezultātus, kā arī piedaloties saskaņotās gredzenošanas programmās.
5.5. Puses cenšas ierosināt un atbalstīt kopīgus pētījumu projektus par 1. tabulā minēto populāciju ekoloģiju, populāciju dinamiku un to dzīvotnēm, lai noteiktu to īpašās prasības, kā arī piemērotākos to aizsardzības un resursu pārvaldības paņēmienus.
5.6. Puses cenšas veikt pētījumus par mitrāju zaudēšanas, degradācijas un traucējumu ietekmi uz tādu mitrāju ekosistēmas potenciālo ietilpību, ko izmanto 1. tabulā minētās populācijas, un šo populāciju migrācijas modeļiem.
5.7. Puses cenšas veikt pētījumus par medību un tirdzniecības ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un šo izmantošanas veidu nozīmi vietējā un valsts tautsaimniecībā.
5.8. Puses cenšas sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalstīt pētījumu un monitoringa projektus.
6. Izglītība un informācija
6.1. Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, organizē mācību programmas, lai nodrošinātu, ka par šā rīcības plāna īstenošanu atbildīgajam personālam ir atbilstošas zināšanas tā pienācīgai īstenošanai.
6.2. Puses sadarbojas savstarpēji un ar Līguma sekretariātu, lai izstrādātu mācību programmas un veiktu resursu materiālu apmaiņu.
6.3. Puses cenšas izstrādāt programmas, informatīvos materiālus un paņēmienus plašas sabiedrības izpratnes līmeņa paaugstināšanai par šā rīcības plāna mērķiem, noteikumiem un tā saturu. Saistībā ar to īpaša vērība jāveltī cilvēkiem, kas dzīvo svarīgāko mitrāju teritorijā vai to apkārtnē, šo mitrāju izmantotājiem (medniekiem, zvejniekiem, tūristiem u.c.), vietējām pašvaldībām un citiem lēmējiem.
6.4. Puses 1. tabulā minēto populāciju aizsardzībai cenšas īstenot īpašas sabiedrības izpratnes palielināšanas kampaņas.
7. Īstenošana
7.1. Īstenojot šo rīcības plānu, Puses vajadzības gadījumos dod priekšroku 1. tabulas A ailē minētajām populācijām.
7.2. Ja attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām vienas Puses teritorijā ir vairākas vienas sugas populācijas, šī Puse veic aizsardzības pasākumus populācijai vai populācijām, kurām aizsardzības statuss ir vissliktākais.
7.3. Lai palīdzētu Pusēm šo rīcības plānu īstenot, Līguma sekretariāts sadarbībā ar tehnisko komiteju un ar areāla valstu ekspertu palīdzību koordinē pamatnostādņu par aizsardzību izstrādāšanu saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 4. punktu. Līguma sekretariāts gadījumos, kad tas iespējams, nodrošina to saskaņotību ar pamatnostādnēm, kas apstiprinātas atbilstoši citiem starptautiskiem tiesību aktiem. Šīs pamatnostādnes par aizsardzību vērstas uz ilgtspējīgas izmantošanas principa ieviešanu. Tās, inter alia, attiecas uz:
a) rīcības plāniem par atsevišķām sugām;
b) ārkārtas pasākumiem;
c) vietu apsekojumu sagatavošanu un dzīvotnes pārvaldības metodēm;
d) medību praksi;
e) tirdzniecību ar ūdensputniem;
f) tūrismu;
g) kultūraugu sējumu bojājumu samazināšanu un
h) ūdensputnu monitoringa protokolu.
7.4. Līguma sekretariāts, saskaņojot ar tehnisko komiteju un Pusēm, sagatavo vairākus starptautiskus pārskatus, kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, tostarp:
a) ziņojumus par populāciju statusu un tendencēm;
b) apsekojumos iegūtās informācijas nepilnības;
c) katras populācijas izmantoto vietu tīklus, tostarp pārskatus par aizsardzības statusu katrā vietā, kā arī par katrā gadījumā izmantotajiem pārvaldības pasākumiem;
d) katras valsts tiesību aktus, kas attiecas uz medībām un tirdzniecību saistībā ar šā Līguma 2. pielikumā uzskaitītajām sugām;
e) izstrādāšanas un īstenošanas posmus attiecībā uz rīcības plāniem par atsevišķām sugām;
f) reintrodukcijas projektus un
g) introducēto dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu un to hibrīdu statusu.
7.5. Līguma sekretariāts cenšas nodrošināt, ka 7.4. punktā minētie pārskati tiek precizēti un papildināti ne retāk kā reizi trijos gados.
7.6. Tehniskā komiteja novērtē pamatnostādnes un pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 7.3.un 7.4. punktu, un Pušu sanāksmes sēdēm izstrādā ieteikumu un rezolūciju projektus, kas attiecas uz to izstrādāšanu, saturu un īstenošanu.
7.7. Līguma sekretariāts regulāri pārskata iespējamos mehānismus papildu resursu iegūšanai (finanšu līdzekļi un tehniskā palīdzība), kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai un katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē sniedz ziņojumu.
2 Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.-27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.
1. tabula
Migrējošo ūdensputnu populāciju statuss
PASKAIDROJUMI PAR KLASIFIKĀCIJU
Rīcības plāna īstenošana tiek pamatota ar paskaidrojumiem 1. tabulā:
|
A aile |
||
|
1. kategorija |
a |
Konvencijas I pielikumā iekļautās sugas; |
|
b |
sugas, kas 2000. gada BirdLife International Pasaules apdraudēto putnu sarakstā uzskaitītas kā apdraudētas sugas, vai |
|
|
c |
populācijas, kurās ir ne vairāk par apmēram 10000 īpatņu. |
|
|
2. kategorija |
Populācijas, kurās ir apmēram 10000 līdz 25000 īpatņu. |
|
|
3. kategorija |
Populācijas, kurās ir apmēram 25000 līdz 100000 īpatņu, un tās uzskatāmas par apdraudētām šādu iemeslu dēļ: |
|
|
a |
kādā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās; |
|
|
b |
atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts; |
|
|
c |
ilgstoši novērojama ievērojama skaita samazināšanās vai |
|
|
d |
vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības. |
|
|
Par iepriekšminētajām 2. un 3. kategorijā iekļautajām sugām sk. šā pielikuma 2.1.1. punktā |
||
|
B aile |
||
|
1. kategorija |
Populācijas, kurās ir apmēram 25000 līdz 100000 īpatņu, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A aili. |
|
|
2. kategorija |
Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100000 īpatņu un populācijas, par kurām tiek uzskatīts, ka tām jāpievērš īpaša uzmanība šādu apsvērumu dēļ: |
|
|
a |
kādā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās; |
|
|
b |
atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts; |
|
|
c |
ilgstoši novērojama ievērojama skaita samazināšanās vai |
|
|
d |
vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības. |
|
|
C aile |
||
|
1. kategorija |
Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100000 īpatņu un kuru statuss var ievērojami uzlaboties starptautiskas sadarbības rezultātā, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A vai B aili. |
|
|
1. tabulas pārskatīšana |
||
|
Šī tabula: |
||
|
a |
Tehniskajai komitejai regulāri jāpārskata saskaņā ar šā Līguma VII PANTA 3. punkta b) apakšpunktu un, |
|
|
b |
ņemot vērā pārskatīšanā izdarītos secinājumus, Pušu sanāksmei jāgroza pēc vajadzības saskaņā ar šā Līguma VI PANTA 9. punkta d) apakšpunktu. |
|
IZPLATĪBAS APRAKSTOS LIETOTO ĢEOGRĀFISKO TERMINU DEFINĪCIJAS
|
Ziemeļāfrika |
Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka, Tunisija. |
|
Rietumāfrika |
Benina, Burkinafaso, Kamerūna, Čada, Kotdivuāra, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjerraleone, Togo. |
|
Austrumāfrika |
Burundi, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Ruanda, Somālija, Sudāna, Uganda, Tanzānija. |
|
Ziemeļaustrumāfrika |
Džibutija, Ēģipte, Eritreja, Etiopija, Somālija, Sudāna. |
|
Dienvidāfrika |
Angola, Botsvāna, Lesoto, Malāvija, Mozambika, Namībija, Dienvidāfrika, Svazilenda, Zambija, Zimbabve. |
|
Centrālāfrika |
Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Santome un Prinsipi. |
|
Subsahāras Āfrika |
visas Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras. |
|
Tropiskā Āfrika |
Sub-Sāharas Āfrika izņemot Lesoto, Namībiju, Dienvidāfriku un Svazilendu. |
|
Rietumpalearktika |
kā definēts Eiropas, Vidējie Austrumu un Ziemeļamerikas putnu rokasgrāmatā (Cramp & Simmons 1977). |
|
Ziemeļrietumeiropa |
Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste. |
|
Rietumeiropa |
Ziemeļrietumeiropa ar Portugāli un Spāniju. |
|
Ziemeļaustrumeiropa |
Krievijas Federācijas ziemeļdaļa uz rietumiem no Urāliem. |
|
Austrumeiropa |
Baltkrievija, Krievijas Federācija uz rietumiem no Urāliem, Ukraina. |
|
Centrāleiropa |
Austrija, Čehija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Polija, Krievijas Federācija ap Somu jūras līci un Kaļiņingradu, Slovākija, Šveice. |
|
Ziemeļatlantija |
Farēru salas, Grenlande, Islande, Īrija, Norvēģija, Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu piekraste, Svalbāra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste. |
|
Austrumatlantija |
Eiropas un Ziemeļāfrikas Atlantijas piekraste no Norvēģijas līdz Marokai. |
|
Rietumsibīrija |
Krievijas Federācija uz austrumiem no Urāliem līdz Jeņisejai un dienvidos līdz Kazahstānas robežai. |
|
Centrālsibīrija |
Krievijas Federācija no Jeņisejas līdz Taimira pussalas austrumiem un dienvidos līdz Altaja kalniem. |
|
Rietumvidusjūra |
Alžīrija, Francija, Itālija, Malta, Monako, Maroka, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Tunisija. |
|
Austrumvidusjūra |
Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kipra, Ēģipte, Grieķija, Izraēla, Libāna, Lībija, Slovēnija, Sīrija, Maķedonija, Turcija, Dienvidslāvija. |
|
Melnā jūra |
Armēnija, Bulgārija, Gruzija, Moldova, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija, Ukraina. |
|
Kaspija |
Azerbaidžāna Irāna, Kazahstāna, Krievijas Federācija, Turkmenistāna, Uzbekistāna. |
|
Dienvidrietumāzija |
Bahreina, Irāna, Izraēla, Jordānija, Kazahstāna, Kuveita, Libāna, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Sīrija, Austrumturcija, Turkmenistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Jemena. |
|
Rietumāzija |
Krievijas Federācijas rietumu daļa uz austrumiem no Urāliem un Kaspijas valstis. |
|
Centrālāzija |
Afganistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna. |
|
Dienvidāzija |
Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvija Nepāla, Pakistāna, Šrilanka. |
PASKAIDROJUMI PAR SAĪSINĀJUMIEM UN SIMBOLIEM
|
bre: |
ligzdošana |
win: |
ziemošana |
|
N: |
ziemeļi |
E: |
austrumi |
|
S: |
dienvidi |
W: |
rietumi |
|
NE: |
ziemeļaustrumi |
NW: |
ziemeļrietumi |
|
SE: |
dienvidaustrumi |
SW: |
ziemeļrietumi |
() Populācijas statuss nav zināms. Aizsardzības statuss ir aprēķināts.
* Ar simbolu apzīmētajās populācijās kā izņēmums var tikt turpināties medības. Medības šajās populācijās ir sen praktizēta uz ilgstspējīgas izmantošanas principiem balstīta tradīcija. (skatīt 3.pielikuma 2.1.1. punktu)
PIEZĪMES
1. 1. tabulas izstrādāšanā izmantotie populāciju dati iesējami atbilst īpatņu skaitam Līguma darbības zonā ligzdojošajās populācijās. Statuss ir novērtēts izmantojot labākos pieejamos publicētos populāciju novērtējumus.
2. Apzīmējumi (bre) un (win) populāciju sarakstos noteikti tikai populāciju noteikšanai. Ar tiem netiek noteikti sezonālie ierobežojumi attiecībā uz šīm populācijām saskaņā ar Līgumu un rīcības plānu.
3. Īsajos populācija identifikācijas aprakstos ir izmantoti izdevumā Waterbirds Population Estimates lietotie apraksti
4. Šķērssvītra (/) lietota lai atdalītu vairošanās teritorijas no ziemošanas teritorijām.
5. Ja 1. tabulā sugas populācija iekļauta vairākās kategorijās, rīcības plāna prasības attiecināmas uz stingrāko kategoriju.
| A |
B |
C | |
|
SPHENISCIDAE |
|||
|
Spheniscus demersus |
|||
|
Dienvidāfrika |
1b |
2a 2c |
|
|
GAVIIDAE |
|||
|
Gavia stellata |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa (win) |
2c |
||
|
Kaspijas, Melnā jūra un Vidusjūra (win) |
(1) |
||
|
Gavia arctica arctica |
|||
|
Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija |
2c |
||
|
Gavia arctica suschkini |
|||
|
Centrālsibīrija/ Kaspija |
(1) |
||
|
Gavia immer |
|||
|
Eiropa (win) |
1c |
||
|
Gavia adamsii |
|||
|
Ziemeļeiropa (win) |
1c |
||
|
PODICIPEDIDAE |
|||
|
Tachybaptus ruficollis ruficollis |
|||
|
Eiropa un Ziemeļrietumāfrika |
1 |
||
|
Podiceps cristatus cristatus |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa un Rietumeiropa |
1 |
||
|
Melnā jūra un Vidusjūra (win) |
1 |
||
|
Kaspija un Dienvidrietumāzija (win) |
2 |
||
|
Podiceps grisegena grisegena |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa (win) |
1 |
||
|
Melnā jūra un Vidusjūra |
(1) |
||
|
Kaspija (win) |
2 |
||
|
Podiceps cristatus infuscatus |
|||
|
Austrumāfrika (no Etiopijas līdz N Zambijai) |
1c |
||
|
Dienvidāfrika |
1c |
||
|
Podiceps auritus auritus |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa (lielknābja) |
1c |
||
|
Ziemeļaustrumeiropa (mazknābja) |
1 |
||
|
Kaspija un Dienvidāzija (win) |
2 |
||
|
Podiceps nigricollis nigricollis |
|||
|
Eiropa/ Dienvideiropa, Rietumeiropa un Ziemeļāfrika |
1 |
||
|
Rietumāzija/Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija |
1 |
||
|
Podiceps nigricollis gurneyi |
|||
|
Dienvidāfrika |
2 |
||
|
PELECANIDAE |
|||
|
Pelecanus onocrotalus |
|||
|
Dienvidāfrika |
2 |
||
|
Rietumāfrika |
1 |
||
|
Austrumāfrika |
1 |
||
|
Eiropa un Rietumāzija (bre) |
1a 3c |
||
|
Pelecanus rufescens |
|||
|
Tropiskā Āfrika un SW Arābija |
1 |
||
|
Pelecanus crispus |
|||
|
Melnā jūra un Vidusjūra (win) |
1a 1c |
||
|
Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (win) |
1a 2 |
||
|
SULIDAE |
|||
|
Sula (Morus) capensis |
|||
|
Dienvidāfrika |
1b |
2a 2c |
|
|
PHALACROCORACIDAE |
|||
|
Phalacrocorax coronatus |
|||
|
Piekrastes Dienvidrietumāfrika |
1c |
||
|
Phalacrocorax pygmeus |
|||
|
Melnā jūra un Vidusjūra |
1 |
||
|
Dienvidrietumāzija |
1 |
||
|
Phalacrocorax neglectus |
|||
|
Piekrastes Dienvidrietumāfrika |
1b 1c |
||
|
Phalacrocorax carbo carbo |
|||
|
Ziemeļrietumāfrika |
1 |
||
|
Phalacrocorax carbo sinensis |
|||
|
Ziemeļeiropa un Centrāleiropa |
1 |
||
|
Melnā jūra un Vidusjūra |
1 |
||
|
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija |
(1) |
||
|
Phalacrocorax carbo lucidus |
|||
|
Piekrastes Rietumāfrika |
1 |
||
|
Centrālāfrika un Austrumāfrika |
1 |
||
|
Piekrastes Dienvidāfrika |
2 |
||
|
Phalacrocorax nigrogularis |
|||
|
Līcis un Arābijas jūra |
1b |
2a 2c |
|
|
Phalacrocorax capensis |
|||
|
Piekrastes Dienvidāfrika |
2a 2c |
||
|
ARDEIDAE |
|||
|
Egretta ardesiaca |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
3c |
||
|
Egretta vinaceigula |
|||
|
Dienvidcentrālāfrika |
1b 1c |
||
|
Egretta garzetta garzetta |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Eiropa, Melnā jūra un Vidusjūra/ W un C Āfrika |
1 |
||
|
Rietumāzija /SW Āzija, NE Āfrika un Rietumāfrika |
(1) |
||
|
Egretta gularis gularis |
|||
|
Rietumāfrika |
(1) |
||
|
Egretta gularis schistacea |
|||
|
Ziemeļaustrumāfrika un Sarkanā jūra |
(1) |
||
|
Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija |
2 |
||
|
Egretta dimorpha |
|||
|
Piekrastes Austrumāfrika |
2 |
||
|
Ardea cinerea cinerea |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
1 |
||
|
Eiropa un Ziemeļāfrika (bre) |
1 |
||
|
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija (bre) |
(1) |
||
|
Ardea melanocephala |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Ardea purpurea purpurea |
|||
|
Tropiskā Āfrika |
1 |
||
|
Rietumeiropa un Rietumvidusjūra/ Rietumāfrika |
2 |
||
|
Austrumeiropa un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika |
(2c) |
||
|
Casmerodius albus albus |
|||
|
W, C & SE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra |
2 |
||
|
Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija |
(1) |
||
|
Casmerodius albus melanorhynchos |
|||
|
Subsahāras Āfrika un Madagaskara |
(1) |
||
|
Mesophoyx intermedia brachyrhyncha |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
1 |
||
|
Bubulcus ibis ibis |
|||
|
Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Tropiskā Āfrika |
1 |
||
|
Dienvidrietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika |
1 |
||
|
Austrumvidusjūra un Dienvidrietumāzija |
2 |
||
|
Ardeola ralloides ralloides |
|||
|
Vidusjūra, Melnā jūra un N Āfrika/ Subsahāras Āfrika |
3c |
||
|
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Ardeola ralloides paludivaga |
|||
|
Subsahāras Āfrika un Madagaskara |
(1) |
||
|
Ardeola idae |
|||
|
Madagaskara un Aldabra/ Centrālāfrika un Austrumāfrika |
1b 1c |
||
|
Ardeola rufiventris |
|||
|
Tropiskā Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
(1) |
||
|
Nycticorax nycticorax nycticorax |
|||
|
Subsahāras Āfrika un Madagaskara |
(1) |
||
|
Eiropa un NW Āfrika/ Vidusjūra un Āfrika |
2c |
||
|
Rietumāzija /SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Ixobrychus minutus minutus |
|||
|
Eiropa un Ziemeļāfrika/Subsahāras Āfrika |
2c |
||
|
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Ixobrychus minutus payesii |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Ixobrychus sturmii |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Botaurus stellaris stellaris |
|||
|
Eiropa (bre) |
3c |
||
|
Dienvidrietumāzija (win) |
2 |
||
|
Botaurus stellaris capensis |
|||
|
Dienvidāfrika |
1c |
||
|
CICONIIDAE |
|||
|
Mycteria ibis |
|||
|
Subsahāras Āfrika (izņemot Madagaskaru) |
1 |
||
|
Anastomus lamelligerus lamelligerus |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
1 |
||
|
Ciconia nigra |
|||
|
Dienvidāfrika |
1c |
||
|
Dienvidrietumeiropa/ Rietumāfrika |
1c |
||
|
Centrāleiropa un Austrumeiropa/ Subsahāras Āfrika |
2 |
||
|
Ciconia abdimii |
|||
|
Subsahāras Āfrika un SW Arābija |
(2c) |
||
|
Ciconia episcopus microscelis |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Ciconia ciconia ciconia |
|||
|
Dienvidāfrika |
1c |
||
|
Ibērija un Ziemeļrietumāfrika / Subsahāras Āfrika |
3b |
||
|
Centrāleiropa un Austrumeiropa/Subsahāras |
1 |
||
|
Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija |
2 |
||
|
Leptoptilos crumeniferus |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
1 |
||
|
BALAENICIPITIDAE |
|||
|
Balaeniceps rex |
|||
|
Centrālā Tropiskā Āfrika |
1c |
||
|
THRESKIORNITHIDAE |
|||
|
Plegadis falcinellus falcinellus |
|||
|
Subsahāras Āfrika (bre) |
1 |
||
|
Melnā jūra un Vidusjūra/ Rietumāfrika |
3c |
||
|
Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Geronticus eremita |
|||
|
Maroka |
1a 1b 1c |
||
|
Dienvidrietumāzija |
1a 1b 1c |
||
|
Threskiornis aethiopicus aethiopicus |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
1 |
||
|
Irāka un Irāna |
1c |
||
|
Platalea leucorodia leucorodia |
|||
|
Rietumeiropa/ Rietumvidusjūra un Rietumāfrika |
1c |
||
|
Centrālā un SE Eiropa/ Vidusjūra un Tropiskā Āfrika |
2 |
||
|
Platalea leucorodia archeri |
|||
|
Sarkanā jūra un Somālija |
1c |
||
|
Platalea leucorodia balsaci |
|||
|
Piekrastes Rietumāfrika (Mauritānija) |
1c |
||
|
Platalea leucorodia major |
|||
|
Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija |
2 |
||
|
Platalea alba |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
2* |
||
|
PHOENICOPTERIDAE |
|||
|
Phoenicopterus ruber roseus |
|||
|
Rietumāfrika |
3a |
||
|
Austrumāfrika |
3a |
||
|
Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai) |
3a |
||
|
Rietumvidusjūra |
2a |
||
|
Austrumvidusjūra, Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija |
2a |
||
|
Phoenicopterus minor |
|||
|
Rietumāfrika |
2 |
||
|
Austrumāfrika |
2a 2c |
||
|
Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai) |
3a |
||
|
ANATIDAE |
|||
|
Dendrocygna bicolor |
|||
|
Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai) |
(1) |
||
|
Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
(1) |
||
|
Dendrocygna viduata |
|||
|
Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai) |
1 |
||
|
Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Thalassornis leuconotus leuconotus |
|||
|
Rietumāfrika |
1c |
||
|
Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
2* |
||
|
Oxyura leucocephala |
|||
|
Rietumvidusjūra (Spānija un Maroka) |
1a 1b 1c |
||
|
Alžīrija un Tunisija |
1a 1b 1c |
||
|
Austrumvidusjūra , Turcija un Dienvidrietumāzija |
1a 1b 1c |
||
|
Oxyura maccoa |
|||
|
Austrumāfrika |
1c |
||
|
Dienvidāfrika |
1c |
||
|
Cygnus olor |
|||
|
Eiropas kontinenta ziemeļrietumi un Centrāleiropa |
1 |
||
|
Melnā jūra |
1 |
||
|
Rietumāzija un Centrālāzija / Kaspija |
2a 2d |
||
|
Cygnus cygnus |
|||
|
Islande/Apvienotā Karaliste un Īrija |
2 |
||
|
Eiropas kontinenta ziemeļrietumi |
1 |
||
|
N Eiropa un W Sibīrija/ Melnā jūra un Vidusjūra |
2 |
||
|
Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ Kaspija |
2 |
||
|
Cygnus columbianus bewickii |
|||
|
Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Ziemeļrietumeiropa |
3c |
||
|
Ziemeļsibīrija/ Kaspija |
1c |
||
|
Anser brachyrhynchus |
|||
|
Austrumgrenlande un Islande/Apvienotā Karaliste |
2a |
||
|
Svalbāra/ Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
Anser fabalis fabalis |
|||
|
Ziemeļaustrumeiropa/ Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
Anser fabalis rossicus |
|||
|
Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ NE un SW Eiropa |
(1) |
||
|
Anser fabalis johanseni |
|||
|
Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ noTurkmenistānas līdz W Ķīnai |
(1) |
||
|
Anser albifrons albifrons |
|||
|
NW Sibīrija un NE Eiropa/ Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ Centrāleiropa |
3c* |
||
|
Rietumsibīrija/ Melnā jūra un Turcija |
1 |
||
|
Ziemeļsibīrija/ Kaspija un Irāka |
2 |
||
|
Anser albifrons flavirostris |
|||
|
Grenlande/ Īrija un Apvienotā Karaliste |
3a* |
||
|
Anser erythropus |
|||
|
N Eiropa un W Sibīrija/ Melnā jūra un Kaspija |
1a 1b 2 |
||
|
Anser anser anser |
|||
|
Islande/ Apvienotā Karaliste un Īrija |
1 |
||
|
NW Eiropa/ Dienvidrietumeiropa |
1 |
||
|
Centrāleiropa/ Ziemeļāfrika |
1 |
||
|
Anser anser rubrirostris |
|||
|
Melnā jūra un Turcija |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ Kaspija un Irāka |
1 |
||
|
Branta leucopsis |
|||
|
Austrumgrenlande/ Skotija un Īrija |
1 |
||
|
Svalbarda/ Dienvidrietumskotija |
2 |
||
|
Krievija/ Vācija un Nīderlande |
1 |
||
|
Branta bernicla bernicla |
|||
|
Rietumsibīrija/ Rietumeiropa |
2b 2c |
||
|
Branta bernicla hrota |
|||
|
Svalbāra/ Dānija un Apvienotā Karaliste |
1c |
||
|
Kanāda un Grenlande/ Īrija |
2 |
||
|
Branta ruficollis |
|||
|
Ziemeļsibīrija/ Melnā jūra un Kaspija |
1a 1b 3a |
||
|
Alopochen aegyptiacus |
|||
|
Rietumāfrika |
2 |
||
|
Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Tadorna ferruginea |
|||
|
Ziemeļrietumāfrika |
1c |
||
|
Rietumvidusjūra un Melnā jūra / Ziemeļaustrumāfrika |
2 |
||
|
Rietumāzija un Kaspija/ Irāna un Irāka |
1 |
||
|
Tadorna cana |
|||
|
Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Tadorna tadorna |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa |
2a |
||
|
Melnā jūra un Vidusjūra |
3c |
||
|
Rietumāzija/ Kaspija un Vidējie Austrumi |
1 |
||
|
Plectropterus gambensis gambensis |
|||
|
Rietumāfrika |
1 |
||
|
Austrumāfrika (no Sudānas līdz Zambijai) |
1 |
||
|
Plectropterus gambensis niger |
|||
|
Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Sarkidiornis melanotos melanotos |
|||
|
Rietumāfrika |
1 |
||
|
Dienvidāfrika un Austrumāfrika |
1 |
||
|
Nettapus auritus |
|||
|
Rietumāfrika |
1c |
||
|
Dienvidāfrika un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Anas capensis |
|||
|
Austrumāfrika (Rift Valley) |
1c |
||
|
Čadas ezera baseins2 |
1c |
||
|
Dienvidāfrika (N līdz Angolai un Zambijai) |
1 |
||
|
Anas strepera strepera |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra |
2c |
||
|
Ritumsibīrija/SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Anas penelope |
|||
|
Rietumsibīrija un NE Eiropa/ NW Eiropa |
1 |
||
|
W Sibīrija un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra |
2c |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika |
2c |
||
|
Anas platyrhynchos platyrhynchos |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
Ziemeļeiropa/ Rietumvidusjūra |
1 |
||
|
Austrumeiropa/ Melnā jūra un Austrumvidusjūra |
2c |
||
|
Rietumsibīrija / Dienvidrietumāzija |
(1) |
||
|
Anas undulata undulata |
|||
|
Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Anas clypeata |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win) |
1 |
||
|
W Sibīrija, NE un E Eiropa/ S Eiropa un Rietumāfrika |
2c |
||
|
W Sibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika |
2c |
||
|
Anas erythrorhyncha |
|||
|
Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Austrumāfrika |
1 |
||
|
Madagaskara |
2 |
||
|
Anas acuta |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
W Sibīrija, NE un E Eiropa/ S Eiropa un Rietumāfrika |
2c |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Anas querquedula |
|||
|
Rietumsibīrija un Eiropa/ Rietumāfrika |
2c |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Anas crecca crecca |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika |
2c |
||
|
Anas hottentota |
|||
|
Čadas ezera baseins |
1c |
||
|
Austrumāfrika (dienvidos līdz N Zambijai) |
1 |
||
|
Dienvidāfrika (ziemeļos līdz S Zambijai) |
1 |
||
|
Marmaronetta angustirostris |
|||
|
Rietumvidusjūra/ Rietumvidusjūra un Rietumāfrika |
1a 1b 1c |
||
|
Austrumvidusjūra |
1a 1b 1c |
||
|
Dienvidrietumāzija |
1a 1b 2 |
||
|
Netta rufina |
|||
|
Dienvidrietumeiropa un Centrāleiropa/ Rietumvidusjūra |
1 |
||
|
Melnā jūra un Austrumvidusjūra |
3c |
||
|
Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija |
1 |
||
|
Netta erythrophthalma brunnea |
|||
|
Dienvidāfrika un Austrumāfrika |
1 |
||
|
Aythya ferina |
|||
|
Ziemeļaustrumeiropa/ Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
Centrāleiropa un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija |
2c |
||
|
Aythya nyroca |
|||
|
Rietumvidusjūra/ Ziemeļāfrika un Rietumāfrika |
1a 1c |
||
|
Austrumeiropa/ E Vidusjūra un Sahāras Āfrika |
1a 3c |
||
|
Rietumāzija/ SW Āzija un NE Āfrika |
1a 3c |
||
|
Aythya fuligula |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa (win) |
1 |
||
|
Centrāleiropa, Melnā jūra un Vidusjūra (win) |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Aythya marila marila |
|||
|
Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspija |
1 |
||
|
Somateria mollissima mollissima |
|||
|
Baltija, Dānija un Nīderlande |
1 |
||
|
Norvēģija un Krievija |
1 |
||
|
Somateria mollissima borealis |
|||
|
Svalbāra un Franča Jozefa zeme (bre) |
1 |
||
|
Somateria spectabilis |
|||
|
Austrumgrenlande, NE Eiropa un Rietumsibīrija |
1 |
||
|
Polysticta stelleri |
|||
|
Rietumsibīrija/Ziemeļaustrumeiropa |
1a |
1 |
|
|
Clangula hyemalis |
|||
|
Islande un Grenlande |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ Ziemeļeiropa |
1 |
||
|
Melanitta nigra nigra |
|||
|
W Sibīrija un N Eiropa/ W Eiropa un NW Āfrika |
2a |
||
|
Melanitta fusca fusca |
|||
|
Rietumsibīrija un Ziemeļeiropa/ NW |
2a |
||
|
Melnā jūra un Kaspija |
1c |
||
|
Bucephala clangula clangula |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win) |
1 |
||
|
Ziemeļaustrumeiropa/Adrija |
1 |
||
|
Rietumsibīrija un Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra |
2 |
||
|
Rietumsibīrija/ Kaspija |
2 |
||
|
Mergellus albellus |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win) |
3a |
||
|
Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Austrumvidusjūra |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija |
3c |
||
|
Mergus serrator serrator |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win) |
1 |
||
|
Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija un Centrālāzija |
1c |
||
|
Mergus merganser merganser |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win) |
1 |
||
|
Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra |
1c |
||
|
Rietumsibīrija/ Kaspija |
2 |
||
|
GRUIDAE |
|||
|
Balearica pavonina pavonina |
|||
|
Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai) |
2 |
||
|
Balearica pavonina ceciliae |
|||
|
Austrumāfrika (no Sudānas līdz Ugandai) |
3c |
||
|
Balearica regulorum regulorum |
|||
|
Dienvidāfrika (N līdz Angolai un S Zimbabvei) |
1c |
||
|
Balearica regulorum gibbericeps |
|||
|
Austrumāfrika (no Kenijas līdz Mozambikai) |
3c |
||
|
Grus leucogeranus |
|||
|
Irāna (win) |
1a 1b 1c |
||
|
Grus virgo |
|||
|
Melnā jūra (Ukraina))/Ziemeļaustrumāfrika |
1c |
||
|
Turcija (bre) |
1c |
||
|
Kalmikija/Ziemeļaustrumāfrika |
1 |
||
|
Grus paradisea |
|||
|
Dienvidāfrikas galējais punkts |
1b 2 |
||
|
Grus carunculatus |
|||
|
Centrālāfrika un Dienvidāfrika |
1b 1c |
||
|
Grus grus |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa/ Ibērija un Maroka |
1 |
||
|
Ziemeļaustrumeiropa un Centrāleiropa/ Ziemeļāfrika |
1 |
||
|
Austrumeiropa/ Turcija, Vidējie Austrumi un NE Āfrika |
3c |
||
|
Turcija un Gruzija (bre) |
1c |
||
|
Rietumsibīrija / Dienvidāzija |
(1) |
||
|
RALLIDAE |
|||
|
Sarothrura elegans elegans |
|||
|
NE, Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
(1) |
||
|
Sarothrura elegans reichenovi |
|||
|
S Rietumāfrika un Dienvidāfrika |
(1) |
||
|
Sarothrura boehmi |
|||
|
Centrālāfrika |
1c |
||
|
Sarothrura ayresi |
|||
|
Etiopija un Dienvidāfrika |
1a 1b 1c |
||
|
Rallus aquaticus aquaticus |
|||
|
Eiropa un Ziemeļāfrika |
1 |
||
|
Rallus aquaticus korejewi |
|||
|
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija |
(1) |
||
|
Rallus caerulescens |
|||
|
Dienvidāfrika un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Crecopsis egregia |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Crex crex |
|||
|
Eiropa un Rietumāzija/ Subsahāras Āfrika |
1b |
2c |
|
|
Amaurornis flavirostris |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
1 |
||
|
Porzana parva parva |
|||
|
Rietumeirāzija/Āfrika |
2c |
||
|
Porzana pusilla intermedia |
|||
|
Eiropa (bre) |
2 |
||
|
Porzana porzana |
|||
|
Eiropa/Āfrika |
2c |
||
|
Aenigmatolimnas marginalis |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
(2) |
||
|
Porphyrio alleni |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Gallinula chloropus chloropus |
|||
|
Eiropa un Ziemeļāfrika |
1 |
||
|
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija |
(1) |
||
|
Gallinula angulata |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
(1) |
||
|
Fulica cristata |
|||
|
Subsahāras Āfrika |
1 |
||
|
Spānija un Maroka |
1c |
||
|
Fulica atra atra |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa (win) |
1 |
||
|
Melnā jūra un Vidusjūra (win) |
1 |
||
|
Dienvidrietumāzija (win) |
(1) |
||
|
DROMADIDAE |
|||
|
Dromas ardeola |
|||
|
Indijas okeāna ziemeļrietumi, Sarkanā jūra un Līcis |
3a |
||
|
HAEMATOPODIDAE |
|||
|
Haematopus ostralegus ostralegus |
|||
|
Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa un NW Āfrika |
1 |
||
|
Haematopus ostralegus longipes |
|||
|
SE Eiropa un W Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Haematopus moquini |
|||
|
Piekrastes Dienvidāfrika |
1c |
||
|
RECURVIROSTRIDAE |
|||
|
Himantopus himantopus himantopus |
|||
|
Subsahāras Āfrika (izņemot dienvidus) |
(1) |
||
|
Dienvidāfrika ('meridionalis') |
2 |
||
|
SW Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/ Rietumāfrika |
1 |
||
|
Centrāleiropa un E Vidusjūra/ N Centrālāfrika |
1 |
||
|
W, C un SW Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Recurvirostra avosetta |
|||
|
Dienvidāfrika |
2 |
||
|
Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre) |
1 |
||
|
Dienvidaustrumeiropa, Melnā jūra un Turcija (bre) |
(3c) |
||
|
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika |
2 |
||
|
BURHINIDAE |
|||
|
Burhinus senegalensis senegalensis |
|||
|
Rietumāfrika |
(2) |
||
|
Burhinus senegalensis inornatus |
|||
|
Ziemeļaustrumāfrika un Austrumāfrika |
(2) |
||
|
GLAREOLIDAE |
|||
|
Pluvianus aegyptius aegyptius |
|||
|
Rietumāfrika |
(1) |
||
|
Austrumāfrika |
(2) |
||
|
Glareola pratincola pratincola |
|||
|
Rietumeiropa un NW Āfrika/ Rietumāfrika |
2 |
||
|
Melnā jūra un E Vidusjūra/ Sahelas austrumu zona |
2 |
||
|
SW Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Glareola nordmanni |
|||
|
SE Eiropa un Rietumāzija/ Dienvidāfrika |
3b 3c |
||
|
Glareola ocularis |
|||
|
Madagaskara/ Austrumāfrika |
(2) |
||
|
Glareola nuchalis nuchalis |
|||
|
Austrumāfrika un Centrālāfrika |
(1) |
||
|
Glareola nuchalis liberiae |
|||
|
Rietumāfrika |
(2) |
||
|
Glareola cinerea cinerea |
|||
|
SE Rietumāfrika un Centrālāfrika |
(2) |
||
|
CHARADRIIDAE |
|||
|
Pluvialis apricaria apricaria |
|||
|
Britānija, Īrija, Dānija Vācija un Baltija (bre) |
3c* |
||
|
Pluvialis apricaria altifrons |
|||
|
Islande un Farēras/ Austrumatlantijas krasts |
1 |
||
|
Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa un NW Āfrika |
1 |
||
|
Ziemeļsibīrija/ Kaspija un Mazāzija |
(1) |
||
|
Pluvialis fulva |
|||
|
Centrālsibīrijas ziemeļi/ Dienvidāzija un SW Āzija, NE Āfrika |
(1) |
||
|
Pluvialis squatarola |
|||
|
W Sibīrija un Kanāda/ W Eiropa un W Āfrika |
1 |
||
|
C un E Sibīrija/ SW Āzija, Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Charadrius hiaticula hiaticula |
|||
|
Ziemeļeiropa/ Eiropa un Ziemeļāfrika |
1 |
||
|
Charadrius hiaticula psammodroma |
|||
|
Kanāda, Grenlande un Islande/ W un S Āfrika |
(2c) |
||
|
Charadrius hiaticula tundrae |
|||
|
NE Eiropa un Sibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika |
(1) |
||
|
Charadrius dubius curonicus |
|||
|
Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/ Rietumāfrika |
1 |
||
|
Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Charadrius pecuarius pecuarius |
|||
|
Dienvidāfrika un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Rietumāfrika |
(1) |
||
|
Charadrius tricollaris tricollaris |
|||
|
Dienvidāfrika un Austrumāfrika |
1 |
||
|
Charadrius forbesi |
|||
|
Rietumāfrika un Centrālāfrika |
(1) |
||
|
Charadrius pallidus pallidus |
|||
|
Dienvidāfrika |
2 |
||
|
Charadrius pallidus venustus |
|||
|
Austrumāfrika |
1c |
||
|
Charadrius alexandrinus alexandrinus |
|||
|
Rietumeiropa un Rietumvidusjūra / Rietumāfrika |
3c |
||
|
Melnā jūra Austrumvidusjūra/ Austrumsahela |
3c |
||
|
SW un Centrālāzija/ SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Charadrius marginatus mechowi |
|||
|
Dienvidāfrika un Austrumāfrika |
2 |
||
|
Rietumāfrika līdz Rietumcentrālāfrikai |
2 |
||
|
Charadrius mongolus pamirensis |
|||
|
Rietumcentrālāzija/ SW Āzija un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Charadrius leschenaultii columbinus |
|||
|
Turcija un SW Āzija/E Vidusjūra un Sarkanā jūra |
1c |
||
|
Charadrius leschenaultii crassirostris |
|||
|
Kaspija un SW Āzija/ Arābija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Charadrius leschenaultii leschenaultii |
|||
|
Centrālāzija/ Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
(1) |
||
|
Charadrius asiaticus |
|||
|
SE Eiropa un Rietumāzija/ E un Dienvidcentrālāfrika |
3c |
||
|
Eudromias morinellus |
|||
|
Eiropa/ Ziemeļrietumāfrika |
(3c) |
||
|
Āzija/ Vidējie Austrumi |
(1) |
||
|
Vanellus vanellus |
|||
|
Eiropa/ Eiropa un Ziemeļāfrika |
2c |
||
|
Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija |
(1) |
||
|
Vanellus spinosus |
|||
|
Melnā jūra un Vidusjūra (bre) |
1 |
||
|
Vanellus albiceps |
|||
|
Rietumāfrika un Centrālāfrika |
(1) |
||
|
Vanellus senegallus senegallus |
|||
|
Rietumāfrika |
(1) |
||
|
Vanellus senegallus solitaneus |
|||
|
Dienvidrietumāfrika |
(1) |
||
|
Vanellus senegallus lateralis |
|||
|
Austrumāfrika un Dienvidaustrumāfrika |
1 |
||
|
Vanellus lugubris |
|||
|
Dienvidrietumāfrika |
2 |
||
|
Centrālāfrika un Austrumāfrika |
3c |
||
|
Vanellus melanopterus minor |
|||
|
Dienvidāfrika |
1c |
||
|
Vanellus coronatus coronatus |
|||
|
Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Centrālāfrika |
(2) |
||
|
Vanellus coronatus xerophilus |
|||
|
Dienvidrietumāfrika |
(1) |
||
|
Vanellus superciliosus |
|||
|
Rietumāfrika un Centrālāfrika |
(2) |
||
|
Vanellus gregarius |
|||
|
SE Eiropa un Rietumāzija/ Ziemeļaustrumāfrika |
1a 1b 1c |
||
|
Vidusāzijas republikas/NW Indija |
1a 1b 1c |
||
|
Vanellus leucurus |
|||
|
SW Āzija/ SW Āzija un Ziemeļaustrumāfrika |
2 |
||
|
Vidusāzijas republikas/ Dienvidāzija |
(1) |
||
|
SCOLOPACIDAE |
|||
|
Scolopax rusticola |
|||
|
Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa, Ziemeļāfrika |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija (Kaspija) |
(1) |
||
|
Gallinago stenura |
|||
|
Ziemeļsibīrija/ Dienvidāzija un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Gallinago media |
|||
|
Skandināvija/ iespējams Rietumāfrika |
1 |
||
|
Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Dienvidaustrumāfrika |
2c |
||
|
Gallinago gallinago gallinago |
|||
|
Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa un NW Āfrika |
2c |
||
|
Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija un Āfrika |
1 |
||
|
Gallinago gallinago faeroeensis |
|||
|
Islande, Farēras un Ziemeļskotija/ Īrija |
1 |
||
|
Lymnocryptes minimus |
|||
|
Ziemeļeiropa/ S un W Eiropa un Rietumāfrika |
2b |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Limosa limosa limosa |
|||
|
Rietumeiropa/ NW un Rietumāfrika |
2c |
||
|
Austrumeiropa/ Centrāleiropa un Austrumeiropa |
2c |
||
|
Rietumcentrālāzija/ SW Āzija un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Limosa limosa islandica |
|||
|
Islande/ Rietumeiropa |
3a* |
||
|
Limosa lapponica lapponica |
|||
|
Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa |
2a |
||
|
Limosa lapponica taymyrensis |
|||
|
Rietumsibīrija/ Rietumāfrika un Dienvidrietumeiropa |
2a 2c |
||
|
Limosa lapponica menzbieri |
|||
|
Centrālsibīrija/ Dienvidāzija un SW Āzija un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Numenius phaeopus phaeopus |
|||
|
Ziemeļeiropa/ Rietumāfrika |
(1) |
||
|
Rietumsibīrija/ Dienvidāfrika un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Numenius phaeopus islandicus |
|||
|
Islande, Farēras un Skotija/ Rietumāfrika |
1 |
||
|
Numenius phaeopus alboaxillaris |
|||
|
Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika |
1c |
||
|
Numenius tenuirostris |
|||
|
Centrālsibīrija/ Vidusjūra un SW Āzija |
1a 1b 1c |
||
|
Numenius arquata arquata |
|||
|
Eiropa/ Eiropa Ziemeļāfrika un Rietumāfrika |
1 |
||
|
Numenius arquata orientalis |
|||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija E un S Āfrika |
3c |
||
|
Numenius arquata suschkini |
|||
|
Dienvidaustrumeiropa un Dienvidrietumāzija (bre) |
2 |
||
|
Tringa erythropus |
|||
|
NEiropa/ Dienvideiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāfrika |
(1) |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Tringa totanus totanus |
|||
|
NW Eiropa/ W Eiropa, NW un Rietumāfrika |
2c |
||
|
Centrāleiropa un Austrumeiropa/ Rietumvidusjūra un Āfrika |
2c |
||
|
Tringa totanus britannica |
|||
|
Britānija un Īrija/ Britānija, Īrija, Francija |
2c |
||
|
Tringa totanus ussuriensis |
|||
|
Rietumāzija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Tringa totanus robusta |
|||
|
Islande un Farēras/ Rietumeiropa |
1 |
||
|
Tringa stagnatilis |
|||
|
Austrumeiropa/ Rietumāfrika un Centrālāfrika |
(1) |
||
|
Rietumāzija/ SW Āzija , Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
(1) |
||
|
Tringa nebularia |
|||
|
Ziemeļeiropa/ SW Eiropa, NW un Rietumāfrika |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika |
(1) |
||
|
Tringa ochropus |
|||
|
Ziemeļeiropa/ S un W Eiropa, Rietumāfrika |
1 |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Tringa glareola |
|||
|
Ziemeļrietumeiropa/ Rietumāfrika |
2c |
||
|
NE Eiropa un W Sibīrija/ Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
(1) |
||
|
Tringa cinerea |
|||
|
NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika |
1 |
||
|
Tringa hypoleucos |
|||
|
Rietumeiropa un Centrāleiropa/ Rietumāfrika |
1 |
||
|
E Eiropa un W Sibīrija/Centrālāfrika, E un S Āfrika |
(1) |
||
|
Arenaria interpres interpres |
|||
|
NE Kanāda un Grenlande/W Eiropa un NW Āfrika |
1 |
||
|
Ziemeļeiropa/ Rietumāfrika |
1 |
||
|
Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika |
(1) |
||
|
Calidris tenuirostris |
|||
|
Austrumsibīrija/ SW Āzija un W Dienvidāzija |
1c |
||
|
Calidris canutus canutus |
|||
|
Ziemeļsibīrija/ Rietumāfrika un Dienvidāfrika |
2a 2c |
||
|
Calidris canutus islandica |
|||
|
NE Kanāda un Grenlande/ Rietumeiropa |
2a 2c |
||
|
Calidris alba |
|||
|
Austrumatlantijas Eiropa, Rietumāfrika un Dienvidāfrika (win) |
1 |
||
|
Dienvidrietumāzija, Austrumāfrika un Dienvidāfrika (win) |
1 |
||
|
Calidris minuta |
|||
|
N Eiropa/ S Eiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāfrika |
(2c) |
||
|
Rietumsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika |
(1) |
||
|
Calidris temminckii |
|||
|
Fenoskandija/ Ziemeļāfrika un Rietumāfrika |
(1) |
||
|
NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Calidris maritima maritima |
|||
|
Ziemeļeiropa un Rietumeiropa (izņemot Islandi) (win) |
1 |
||
|
Calidris alpina alpina |
|||
|
NE Eiropa un NW Sibīrija/ W Eiropa un NW Āfrika |
1 |
||
|
Calidris alpina centralis |
|||
|
Centrālsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Calidris alpina schinzii |
|||
|
Islande un Grenlande/ NW un Rietumāfrika |
1 |
||
|
Britānija un Īrija/ SW Eiropa un NW Āfrika |
2 |
||
|
Baltija/ SW Eiropa un NW Āfrika |
1c |
||
|
Calidris alpina arctica |
|||
|
NE Grenlande/ Rietumāfrika |
3a |
||
|
Calidris ferruginea |
|||
|
Rietumsibīrija/ Rietumāfrika |
1 |
||
|
Centrālsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika |
1 |
||
|
Limicola falcinellus falcinellus |
|||
|
Ziemeļeiropa/ SW Āzija un Āfrika |
3c |
||
|
Philomachus pugnax |
|||
|
Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/ Rietumāfrika |
2c |
||
|
Ziemeļsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika |
(2c) |
||
|
Phalaropus lobatus |
|||
|
Rietumeirāzija/Arābijas jūra |
1 |
||
|
Phalaropus fulicaria |
|||
|
Kanāda un Grenlande/ Āfrikas Atlantijas krasts |
(1) |
||
|
LARIDAE |
|||
|
Larus leucophthalmus |
|||
|
Sarkanā jūra un tuvējās piekrastes |
1a 2 |
||
|
Larus hemprichii |
|||
|
Sarkanā jūra, Līcis, Arābija un Austrumāfrika |
2a |
||
|
Larus canus canus |
|||
|
NW un Centrāleiropa/Atlantijas krasts un Vidusjūra |
2c |
||
|
Larus canus heinei |
|||
|
NE Eiropa un Rietumsibīrija / Melnā jūra un Kaspija |
(1) |
||
|
Larus audouinii |
|||
|
Vidusjūra / Āfrikas N un W krasti |
1a 3a |
||
|
Larus marinus |
|||
|
Ziemeļeiropa un Rietumeiropa |
1 |
||
|
Larus dominicanus vetula |
|||
|
Piekrastes Dienvidāfrika |
1 |
||
|
Larus hyperboreus hyperboreus |
|||
|
Svalbāra un N Krievija (bre) |
(1) |
||
|
Larus hyperboreus leuceretes |
|||
|
Kanāda, Grenlande un Islande (bre) |
(1) |
||
|
Larus glaucoides glaucoides |
|||
|
Grenlande/ Islande un Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
Larus argentatus argentatus |
|||
|
Ziemeļeiropa un Ziemeļrietumeiropa |
1 |
||
|
Larus argentatus argenteus |
|||
|
Islande un Rietumeiropa |
1 |
||
|
Larus heuglini |
|||
|
NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Larus (heuglini) barabensis |
|||
|
Dienvidrietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija |
(1) |
||
|
Larus armenicus |
|||
|
Armēnija, Austrumturcija un NW Irāna |
3a |
||
|
Larus cachinnans cachinnans |
|||
|
Melnā jūra un Rietumāzija / SW Āzija, NE Āfrika |
1 |
||
|
Larus cachinnans michahellis |
|||
|
Vidusjūra, Ibērija un Maroka |
1 |
||
|
Larus fuscus fuscus |
|||
|
NE Eiropa/ Melnā jūra, SW Āzija un Austrumāfrika |
(2c) |
||
|
Larus fuscus graellsii |
|||
|
Rietumeiropa/ Vidusjūra un Rietumāfrika |
1 |
||
|
Larus ichthyaetus |
|||
|
Melnā jūra un Kaspija/ Dienvidrietumāzija |
3a |
||
|
Larus cirrocephalus poiocephalus |
|||
|
Rietumāfrika |
(1) |
||
|
Centrālāfrika un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Piekrastes Dienvidāfrika (izņemot Madagaskaru) |
(1) |
||
|
Larus hartlaubii |
|||
|
Piekrastes Dienvidrietumāfrika |
1 |
||
|
Larus ridibundus |
|||
|
W Eiropa/ W Eiropa, W Vidusjūra, Rietumāfrika |
1 |
||
|
Austrumeiropa/ Melnā jūra un E Vidusjūra |
1 |
||
|
Rietumāzija/ SW Āzija un NE Āfrika |
(1) |
||
|
Larus genei |
|||
|
Rietumāfrika (bre) |
2 |
||
|
Melnā jūra un Vidusjūra (bre) |
2a |
||
|
Rietumāzija, Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (bre) |
2a |
||
|
Larus melanocephalus |
|||
|
W Eiropa, Vidusjūra un NW Āfrika |
2a |
||
|
Larus minutus |
|||
|
Centrāleiropa un E Eiropa/ SW Eiropa un W Vidusjūra |
1 |
||
|
W Āzija/ E Vidusjūra, Melnā jūra un Kaspija |
(1) |
||
|
Xema sabini sabini |
|||
|
Kanāda un Grenlande/ SE Atlantija |
(1) |
||
|
Sterna nilotica nilotica |
|||
|
Rietumeiropa/ Rietumāfrika |
2 |
||
|
Melnā jūra un E Vidusjūra/ Austrumāfrika |
3c |
||
|
Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija |
2 |
||
|
Sterna caspia caspia |
|||
|
Dienvidāfrika (bre) |
1c |
||
|
Rietumāfrika (bre) |
1 |
||
|
Eiropa (bre) |
1c |
||
|
Kaspija (bre) |
2 |
||
|
Sterna maxima albidorsalis |
|||
|
Rietumāfrika (bre) |
2a |
||
|
Sterna bengalensis bengalensis |
|||
|
Līcis/ Dienvidāzija |
2a |
||
|
Sterna bengalensis par |
|||
|
Sarkanā jūra/ Austrumāfrika |
3a |
||
|
Sterna bengalensis emigrata |
|||
|
S Vidusjūra/ NW un Rietumāfrikas piekrastes |
1c |
||
|
Sterna bergii bergii |
|||
|
Dienvidāfrika (Angola - Mozambika) |
2 |
||
|
Sterna bergii enigma |
|||
|
Madagaskara un Mozambika/ Dienvidāfrika |
1c |
||
|
Sterna bergii thalassina |
|||
|
Austrumāfrika un Seišelas |
1c |
||
|
Sterna bergii velox |
|||
|
Sarkanā jūra un Ziemeļaustrumāfrika |
3a |
||
|
Sterna sandvicensis sandvicensis |
|||
|
Rietumeiropa/ Rietumāfrika |
2a |
||
|
Melnā jūra un Vidusjūra (bre) |
3a 3c |
||
|
Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija |
2a |
||
|
Sterna dougallii dougallii |
|||
|
Dienvidāfrika |
1c |
||
|
Austrumāfrika |
3a |
||
|
Eiropa (bre) |
1c |
||
|
Sterna dougallii arideensis |
|||
|
Madagaskara, Seišelas un Maskarēnu salas |
2 |
||
|
Sterna dougallii bangsi |
|||
|
Arābijas jūras ziemeļi (Omāna) |
1c |
||
|
Sterna vittata vittata |
|||
|
Prinča Edvarda, Mariona, Krozē un Kergelēna salas/ Dienvidāfrika |
1c |
||
|
Sterna vittata tristanensis |
|||
|
Tristiana de Kunjas un Gougta salas/ Dienvidāfrika |
1c |
||
|
Sterna hirundo hirundo |
|||
|
Dienvideiropa un Rietumeiropa (bre) |
1 |
||
|
Ziemeļeiropa un Austrumeiropa (bre) |
1 |
||
|
Rietumāzija (bre) |
(1) |
||
|
Sterna paradisaea |
|||
|
Rietumeirāzija (bre) |
1 |
||
|
Sterna albifrons albifrons |
|||
|
Austrumatlantija (bre) |
3b |
||
|
Melnā jūra un E Vidusjūra (bre) |
3c |
||
|
Kaspija (bre) |
2 |
||
|
Sterna albifrons guineae |
|||
|
Rietumāfrika (bre) |
1c |
||
|
Sterna saundersi |
|||
|
W Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Līcis un Austrumāfrika |
(1) |
||
|
Sterna balaenarum |
|||
|
Namībija un Dienvidāfrika/ Atlantijas Ganas krasts |
2 |
||
|
Sterna repressa |
|||
|
W Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Līcis un Austrumāfrika |
2c |
||
|
Chlidonias hybridus hybridus |
|||
|
Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre) |
3c |
||
|
Melnā jūra un E Vidusjūra (bre) |
(1) |
||
|
Kaspija (bre) |
(1) |
||
|
Chlidonias hybridus sclateri |
|||
|
Austrumāfrika (Kenija un Tanzānija) |
1c |
||
|
Dienvidāfrika (no Malāvijas un Zambijas līdz Dienvidāfrikai) |
(2) |
||
|
Chlidonias leucopterus |
|||
|
Austrumeiropa un Rietumāzija/ Āfrika |
(1) |
||
|
Chlidonias niger niger |
|||
|
Eiropa un Rietumāzija/ Atlantijas Āfrikas krasts |
2c |
||
|
RYNCHOPIDAE |
|||
|
Rynchops flavirostris |
|||
|
Piekrastes Rietumāfrika un Centrālāfrika |
2 |
||
|
Austrumāfrika un Dienvidāfrika |
2 |
 |
 |
 |
 |