Darbības ar dokumentu
UN PAGAIDU PIEMĒROŠANU SAISTĪBĀ AR TO
A. Latvijas Republikas valdības vēstule
Godātais kungs!
Man ir tas gods atsaukties uz "Priekšlikumu Parauglīgumam starp Gērnsiju, Menas salu un Džersiju un katru Eiropas Savienības dalībvalsti atsevišķi, kura veiks automātisko informācijas apmaiņu" un "Priekšlikumu Parauglīgumam starp Gērnsiju, Menas salu un Džersiju un katru Eiropas Savienības dalībvalsti atsevišķi, kura pārejas periodā ieturēs nodokli", kas izstrādāti sarunu par Uzkrājumu Nodokļu Līgumu ar Salu varas iestādēm rezultātā, un kuri ir pievienoti kā I un II pielikums Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupas 12.marta darba rezultātiem (Doc.7408/04 FISC 58).
Attiecībā uz iepriekš minētajiem tekstiem man ir tas gods piedāvāt "Līgumu par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli", kas pievienots kā I pielikums šai vēstulei, un mūsu kopīgo apņemšanos pēc iespējas īsākā laikā izpildīt mūsu iekšzemes konstitucionālās prasības, lai Līgums stātos spēkā un nekavējoties informēt vienam otru par šo prasību izpildi.
Kamēr minētās iekšzemes prasības nav izpildītas un "Līgums par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli" nav stājies spēkā man ir tas gods izteikt priekšlikumu, ka Latvijas Republika un Menas sala, savu iekšzemes konstitucionālo prasību ietvaros, piemēros Līgumu pagaidu kārtā ar 2005.gada 1.janvāri, vai ar datumu, kad tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir vēlākais.
Man ir tas gods izteikt priekšlikumu, ka, ja iepriekšminētais ir pieņemams Jūsu valdībai, tad šī vēstule un Jūsu apstiprinoša atbilde sastāda vienošanos starp Latvijas Republiku un Menas salu.
Lūdzu pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.
Latvijas Republikas
vārdā
Oskars Spurdziņš
Finanšu ministrs
Vēstule sastādīta Rīgā 2004.gada 29.aprīlī, angļu valodā trīs eksemplāros.
B. Menas salas vēstule
Godātais kungs!
Man ir tas gods apstiprināt Jūsu šodienas vēstules saņemšanu ar sekojošu tekstu:
"Godātais kungs!
Man ir tas gods atsaukties uz "Priekšlikumu Parauglīgumam starp Gērnsiju, Menas salu un Džersiju un katru Eiropas Savienības dalībvalsti atsevišķi, kura veiks automātisko informācijas apmaiņu" un "Priekšlikumu Parauglīgumam starp Gērnsiju, Menas salu un Džersiju un katru Eiropas Savienības dalībvalsti atsevišķi, kura pārejas periodā ieturēs nodokli", kas izstrādāti sarunu par Uzkrājumu Nodokļu Līgumu ar Salu varas iestādēm rezultātā, un kuri ir pievienoti kā I un II pielikums Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupas 12.marta darba rezultātiem (Doc.7408/04 FISC 58).
Attiecībā uz iepriekš minētajiem tekstiem man ir tas gods piedāvāt "Līgumu par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli", kas pievienots kā I pielikums šai vēstulei, un mūsu kopīgo apņemšanos pēc iespējas īsākā laikā izpildīt mūsu iekšzemes konstitucionālās prasības, lai Līgums stātos spēkā un nekavējoties informēt vienam otru par šo prasību izpildi.
Kamēr minētās iekšzemes prasības nav izpildītas un "Līgums par uzkrājumu ienākumu aplikšanu ar nodokli" nav stājies spēkā man ir tas gods izteikt priekšlikumu, ka Latvijas Republika un Menas sala, savu iekšzemes konstitucionālo prasību ietvaros, piemēros Līgumu pagaidu kārtā ar 2005.gada 1.janvāri, vai ar datumu, kad tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija Direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir vēlākais.
Man ir tas gods izteikt priekšlikumu, ka, ja iepriekšminētais ir pieņemams Jūsu valdībai, tad šī vēstule un Jūsu apstiprinoša atbilde sastāda vienošanos starp Latvijas Republiku un Menas salu.
Lūdzu pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus,"
Es varu apstiprināt, ka Menas sala piekrīt Jūsu vēstulē teiktajam.
Lūdzu pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.
Menas salas vārdā
Hons Alans Bells MHK
Finanšu ministrs
Vēstule sastādīta Duglasā 2004.gada 19.novembrī, angļu valodā trīs eksemplāros.
I pielikums
Līgums starp Latvijas Republiku un Menas salu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli
ŅEMOT VĒRĀ, KA:
1. Eiropas Savienības ("ES") Padomes ("Padome") Direktīvas 2003/48/EK ("Direktīva") par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli 17.pants nosaka, ka līdz 2004.gada 1.janvārim dalībvalstīm ir jāpieņem un jāpublicē tādi likumi, noteikumi un administratīvie nosacījumi, kas ir nepieciešami šīs Direktīvas izpildei, kuras noteikumi tiks piemēroti ar 2005.gada 1.janvāri ar nosacījumu, ka:
"(i) Šveices Konfederācija, Lihtenšteinas Firstiste, Sanmarīno Republika, Monako Firstiste un Andoras Firstiste ar šo pašu datumu ievieš pasākumus, kas līdzvērtīgi šajā Direktīvā noteiktajiem, saskaņā ar līgumiem, ko tās, ar Padomes vienbalsīgu lēmumu, ir noslēgušas ar Eiropas Kopienu;
(ii) ir ieviesti visi līgumi vai citas vienošanās, kas nosaka, ka visas attiecīgās atkarīgās vai saistītās teritorijas piemēro automātisku informācijas apmaiņu ar to pašu datumu un tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts šīs Direktīvas 2.nodaļā (vai 10.pantā noteiktajā pārejas periodā ietur nodokli uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti 11.un 12.pantā)".
2. Menas salas attiecības ar ES ir noteiktas Apvienotās Karalistes Pievienošanās Līguma Eiropas Kopienai 3.protokolā. Saskaņā ar protokola nosacījumiem, Menas sala neatrodas ES fiskālajā teritorijā.
3. Menas sala, ņemot vērā, ka ES dalībvalstu mērķis ir ieviest efektīvu uzkrājumu ienākumu maksājumu aplikšanu ar nodokļiem faktiskā īpašnieka rezidences dalībvalstī nodokļu vajadzībām, apmainoties savā starpā ar informāciju par uzkrājumu ienākumu maksājumiem, trīs dalībvalstīm, tādām kā Austrija, Beļģija un Luksemburga, pārejas perioda laikā nebūs jāpamainās ar informāciju, bet būs jāietur nodoklis no uzkrājumu ienākumiem šīs Direktīvas ietvaros.
4. Direktīvā minētais ienākuma izmaksas brīdī ieturamais nodoklis ("witholding tax"), tiks lietots kā ieturējuma nodoklis ("retention tax") Menas salas iekšzemes likumdošanā. Šī Līguma mērķim abi šie termini ir jālasa kopā kā "ieturamais nodoklis"/" ieturējuma nodoklis" un tiem būs vienāda nozīme.
5. Menas sala ir piekritusi ieturēt nodokli sākot ar 2005.gada 1.janvāri, ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir pieņēmušas tādus likumus, noteikumus un administratīvos nosacījums, kādi ir nepieciešami šīs Direktīvas izpildei, kā arī ir ievērotas Direktīvas 17.panta un Līguma 18.panta 2.punkta prasības.
6. Menas sala piekrīt automātiskas informācijas apmaiņas ieviešanai tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts Direktīvas 2.nodaļā no pārejas perioda beigām, saskaņā ar Direktīvas 10.panta 2.punktu.
7. Menas salā ir spēkā likumdošana, kas regulē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu darbību un kura pēc savas būtības ir līdzvērtīga Direktīvas 2.un 6.pantā minētajai EK likumdošanai.
Menas sala un Latvijas Republika, turpmāk minētas kā "līgumslēdzēja puse" vai "līgumslēdzējas puses", ja vien no konteksta nav izsecināms citādi,
Ir vienojušās noslēgt sekojošo Līgumu, kurš satur tikai pusēm saistošus noteikumus un nosaka:
a) automātisku informācijas apmaiņu Latvijas Republikas un Menas salas kompetento iestāžu starpā, tādā pašā veidā, kā dalībvalstu kompetento iestāžu starpā;
b) Direktīvas 10.pantā noteiktajā pārejas periodā Menas sala ietur nodokli ar to pašu datumu un uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā tas ir noteikts Direktīvas 11.un 12.pantā;
c) automātisku informācijas apmaiņu starp Menas salas un Latvijas Republikas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 13.pantu;
d) Menas salas kompetentā iestāde nodod 75% ieņēmumu no ieturētā nodokļa Latvijas Republikas kompetentajai iestādei;
attiecībā uz izmaksātāja, kas ir izveidots vienā līgumslēdzējā pusē, veiktajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem fiziskai personai, kas ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.
Šī Līguma izpratnē termins "kompetentā iestāde", kad tas tiek lietots attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm, attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Valsts ieņēmumu dienestu, un attiecībā uz Menas salu - Finanšu ministrijas Valsts kases galveno ierēdni.
1.pants. Nodokļu ieturēšana, ko veic izmaksātājs
No šī Līguma 8.pantā noteiktajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kurus veic izmaksātājs, kurš izveidots Menas salā, to faktiskajiem īpašniekiem šī Līguma 5.panta izpratnē, kuri ir Latvijas Republikas rezidenti, saskaņā ar šī Līguma 3.pantu, no uzkrājumu ienākumu maksājuma apmēra tiek ieturēts nodoklis šī Līguma 14.pantā noteiktajā pārejas periodā, sākot ar šī Līguma 15.pantā noteikto datumu. Ieturējuma nodokļa likme pirmo trīs pārejas perioda gadu laikā ir 15%, nākamajos trīs gados - 20% un 35% turpmākajos gados.
2.pants. Informācijas nodošana, ko veic izmaksātājs
1. Ja izmaksātājs, kurš ir izveidots Latvijas Republikā, veic šī Līguma 8.pantā noteiktos uzkrājumu ienākumu maksājumus šī Līguma 5.pantā noteiktajiem faktiskajiem īpašniekiem, kuri ir Menas salas rezidenti vai, ja ir piemērojami šī Līguma 3.panta 1.punkta a) apakšpunkta noteikumi, izmaksātājs informē kompetento iestādi:
a) par faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci saskaņā ar šī Līguma 6.pantu;
b) par izmaksātāja nosaukumu (vārdu, uzvārdu) un adresi;
c) par faktiskā īpašnieka bankas konta numuru vai, ja tāda nav, tad par tās parādu saistības identifikāciju, pamatojoties uz kuru uzkrājumu ienākumi rodas;
d) nodod informāciju par uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kāda ir noteikta šī Līguma 4.panta 1.punktā. Tomēr katrai līgumslēdzējai pusei ir tiesības noteikt informācijas apjoma par uzkrājumu ienākumu maksājumu minimumu, kas izmaksātājam ir jānodod, atkarībā no procentu vai ienākumu kopējā apmēra vai no ieņēmumu kopējā apmēra pārdošanas, izpirkšanas vai atmaksāšanas gadījumā;
un Latvijas Republika izpilda šī panta 2.punkta prasības.
2. Sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, Latvijas Republikas kompetentā iestāde automātiski nodod šī panta 1.punkta a) - d) apakšpunktos minēto informāciju Menas salas kompetentajai iestādei par visiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kas veikti šī gada laikā.
3.pants. Izņēmuma gadījumi, kuros nodoklis netiek ieturēts
1. Menas sala, ieturot nodokli saskaņā ar šī Līguma 1.pantu, paredz vienu vai abas sekojošās procedūras, lai nodrošinātu faktiskā īpašnieka tiesības prasīt atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma:
a) kārtību, kas ļauj šī Līguma 5.pantā noteiktajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no šī Līguma 1.pantā minētā nodokļa ieturēšanas, īpaši pilnvarojot savu izmaksātāju ziņot par uzkrājumu ienākumu maksājumiem tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā ir izveidots izmaksātājs. Šāds pilnvarojums attiecas uz visiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kurus izmaksātājs veic to faktiskajam īpašniekam;
b) kārtību, kura nodrošina, ka nodoklis netiek ieturēts, ja faktiskais īpašnieks uzrāda izmaksātājam līgumslēdzējas puses, kas ir viņa rezidences valsts nodokļu vajadzībām, kompetentās iestādes uz viņa vārda izdotu apliecinājumu saskaņā ar šī panta 2.punktu.
2. Pēc faktiskā īpašnieka pieprasījuma līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde, kas ir tā rezidences valsts nodokļu vajadzībām, izdod apliecinājumu, kurā ir norādīts:
a) faktiskā īpašnieka vārds, uzvārds, adrese un nodokļu vai personas identifikācijas numurs vai, ja tāda nav, dzimšanas datums un vieta;
b) izmaksātāja nosaukums (vārds, uzvārds) un adrese;
c) faktiskā īpašnieka konta numurs vai, ja tāda nav, vērtspapīru identifikācija.
Šāds apliecinājums ir spēkā ne ilgāk par trim gadiem. Tas tiek izdots jebkuram faktiskajam īpašniekam, kas to pieprasa divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.
3. Ja ir piemērojams šī panta 1.punkta a) apakšpunkts, Menas salas kompetentā iestāde, nodod šī Līguma 2. panta 1.punktā minēto informāciju Latvijas Republikas kompetentajai iestādei, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts. Šāda informācijas nodošana notiek automātiski un vismaz vienu reizi gadā sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, kas noteikts ar līgumslēdzējas puses likumiem attiecībā uz visiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem, kas veikti tajā gadā.
4.pants. Ieturējuma nodokļa noteikšanas pamats
1. Menas salā izveidotais izmaksātājs ietur nodokli saskaņā ar šī Līguma 1.pantu sekojoši:
a) no uzkrājumu ienākumu maksājumiem šī Līguma 8.panta 1.punkta a) apakšpunkta izpratnē - no samaksāto vai ieskaitīto uzkrājumu ienākumu kopapjoma;
b) no uzkrājumu ienākumu maksājumiem šī Līguma 8. panta 1.punkta b) vai d) apakšpunktu izpratnē - no b) vai d) apakšpunktos minēto procentu vai ienākumu apmēra vai ar līdzīga rakstura ieturējumu, kas jāsedz saņēmējam no ieņēmumu kopējā apmēra pārdošanas, izpirkšanas vai atmaksāšanas gadījumā;
c) no uzkrājumu ienākumu maksājumiem šī Līguma 8. panta 1.punkta c) apakšpunkta izpratnē: no tajā apakšpunktā minēto uzkrājumu ienākumu apmēra;
d) no uzkrājumu ienākumu maksājumiem šī Līguma 8. panta 4.punkta izpratnē - no uzkrājumu ienākumu apmēra, kurš attiecināms uz katru no šī Līguma 7.panta 2.punktā minētajiem sabiedrības dalībniekiem, kuri atbilst šī Līguma 5.panta 1.punkta prasībām;
e) ja Menas sala izdara izvēli saskaņā ar šī līguma 8.panta 5.punktu: no par gadu apkopoto uzkrājumu ienākuma apmēra.
2. Šī panta 1.punkta a) un b) apakšpunktu izpratnē, ieturējuma nodoklis tiek ieturēts atbilstoši periodam, kurā parāda prasība atradās faktiskā īpašnieka turējumā. Ja izmaksātājs nevar noteikt turējuma periodu, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo informāciju, izmaksātājs uzskata, ka parādu prasība ir bijusi faktiskā īpašnieka turējumā visu tās pastāvēšanas laiku, izņemot, ja pēdējais var pierādīt tās iegūšanas datumu.
3. Menas salas veiktais nodokļa ieturējums neliedz līgumslēdzējai pusei, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, aplikt ienākumu ar nodokļiem saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem.
4. Pārejas perioda laikā Menas sala var noteikt, ka jebkura saimnieciskā vienība, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu vai kas nodrošina uzkrājumu ienākumu vienībai, kas ir minēta šī Līguma 7.panta 2.punktā otrā līgumslēdzējas pusē tiks uzskatīta par izmaksātāju šīs vienības vietā un ieturēs nodokli no šādiem uzkrājumu ienākumiem, izņemot, ja vienība ir oficiāli piekritusi tam, ka tiek paziņots tās nosaukums, adrese un samaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākumu apjoms saskaņā ar šī Līguma 7.panta 2.punktu.
5.pants. Faktiskā īpašnieka definīcija
1. Šī Līguma izpratnē "faktiskais īpašnieks" nozīmē jebkuru fizisku personu, kas saņem uzkrājumu ienākumu maksājumus, vai jebkuru fizisku personu, kuras labā tiek nodrošināts uzkrājumu ienākumu maksājums, izņemot, ja šāda fiziska persona iesniedz pierādījumus, ka uzkrājumu ienākumu maksājums netika saņemts vai nodrošināts viņas pašas labā. Fiziska persona netiek uzskatīta par faktisko īpašnieku, ja viņa:
a) darbojas kā izmaksātājs šī Līguma 7.panta 1.punkta izpratnē;
b) darbojas juridiskas personas - vienības, kuras peļņa tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par uzņēmējdarbības peļņas aplikšanu ar nodokļiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, kas izveidots saskaņā ar direktīvas 85/611/EEK nosacījumiem, vai līdzīga kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, kas izveidots Menas salā, vai šī Līguma 7.panta 2.punktā minētās vienības labā, un pēdējā minētajā gadījumā atklāj tās vienības nosaukumu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura veic uzkrājumu ienākuma maksājumu un pēdējā šo informāciju nodod tai līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā tā ir izveidota;
c) darbojas citas fiziskas personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti.
2. Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kas saņem uzkrājumu ienākumu maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākumu maksājums ir nodrošināts, nav faktiskais īpašnieks, un, ja nav piemērojams ne šī panta 1.punkta a), ne b) apakšpunkts, tas veic visus nepieciešamos pasākums, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, viņš šo fizisko personu uzskatīs par faktisko īpašnieku.
6.pants. Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidence
1. Katra puse tās teritorijā pieņem un nodrošina tādas procedūras piemērošanu, lai atļautu izmaksātājam šī Līguma vajadzībām identificēt faktiskos īpašniekus un viņu rezidenci. Šīm procedūrām jānodrošina šī panta 2.un 3.punktā noteikto minimālo prasību izpilde.
2. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, var atšķirties šādā veidā:
a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu, uzvārdu un adresi, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar Padomes 1991.gada 10.jūnija direktīvu 91/308/EEK Latvijas Republikas gadījumā, vai, līdzvērtīgiem tiesību aktiem par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanai novēršanu Menas salas gadījumā;
b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī, vai pēc tam - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu, uzvārdu, adresi, un ja tāds ir - nodokļu maksātāja kodu, kāds piešķirts tajā dalībvalstī, kuras rezidents ir šī persona nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Šī informācija ir jāiegūst pēc faktiskā īpašnieka pases vai oficiālas identifikācijas kartes, kuru iesniedz faktiskais īpašnieks, datiem. Ja šī informācija nav norādīta šajā pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, tad adrese ir jānoskaidro, pamatojoties uz jebkuru citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai citā dokumentālā identitātes apstiprinājumā, kas iekļauj rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, identitāte ir jāpapildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas laiku un vietu, pamatojoties uz viņa pases vai oficiālas identifikācijas kartes datiem.
3. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras, atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, ir atšķirīgas. Ņemot vērā turpmākos noteikumus, ir jāuzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa pastāvīgā adrese:
a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence: izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar Padomes direktīvu 91/308/EEK Latvijas Republikas gadījumā, vai, līdzvērtīgiem tiesību aktiem Menas salas gadījumā;
b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz viņa adresi, kāda norādīta pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, un ievērojot sekojošo kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalsts izdotu pasi vai oficiālo identifikācijas karti un kas sevi deklarē kā trešās valsts rezidentu, rezidence ir jānoskaidro, izmantojot trešās valsts, par kuras rezidentu šī persona sevi deklarē, kompetentās iestādes izsniegtu rezidences apliecību. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, tad par šīs personas rezidences valsti tiks uzskatīta dalībvalsts, kura izsniegusi pasi vai citu oficiālo identifikācijas dokumentu.
7.pants. Izmaksātāja definīcija
1. Šī Līguma vajadzībām "izmaksātājs" nozīmē ikvienu saimniecisko vienību, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam, vai nodrošina uzkrājumu ienākumu izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, gan vienība, kas ir aizņēmējs attiecībā uz parāda prasību, kas rada šos uzkrājumu ienākumus, gan vienība, kurai aizņēmējs vai faktiskais īpašnieks ir uzdevis veikt uzkrājumu ienākumu maksājumus, vai nodrošināt to izmaksu.
2. Ikviena vienība, kas izveidota līgumslēdzējā pusē, kam uzkrājumu ienākumi tiek maksāti vai nodrošināti faktiskā īpašnieka vajadzībām, arī tiks uzskatīta par izmaksātāju, attiecībā uz tai veiktajiem vai nodrošinātajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem. Šis noteikums nav jāpiemēro, ja saimnieciskajai vienībai, pamatojoties uz oficiālu apstiprinājumu, kuru iesniedz šī vienība, ir pamats ticēt, ka:
a) šī vienība ir juridiska persona, izņemot šī panta 5.punktā minētās juridiskās personas; vai
b) šīs vienības peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par uzņēmējdarbības peļņas aplikšanu ar nodokļiem; vai
c) šī persona ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/611/EEK, vai līdzīgs kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots Menas salā.
Saimnieciskā vienība, kas izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākumu izmaksu otras līgumslēdzējas puses teritorijā izveidotai vienībai, kas saskaņā ar šo punktu tiek uzskatīta par izmaksātāju, informē līgumslēdzējas puses, kurā šī saimnieciskā vienība ir izveidota, kompetento iestādi par vienības nosaukumu, adresi un kopējo izmaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākumu maksājumu summu. Kompetentā iestāde, savukārt, nodod šo informāciju līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir izveidota vienība.
3. Tomēr, šī panta 2.punktā minēto vienību, šī Līguma piemērošanai var uzskatīt par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vai līdzīgu uzņēmumu, kāds minēts 2.punkta c) apakšpunktā. Lai izmantotu iepriekšminēto ir nepieciešama līgumslēdzējas puses, kurā vienība ir izveidota, izsniegta apliecība, kuru vienība iesniedz saimnieciskajai vienībai. Katrai līgumslēdzējai pusei ir jānosaka detalizēta šīs iespējas izmantošanas kārtība vienībām, kas izveidotas tās teritorijā.
4. Ja saimnieciskā vienība un šī panta 2.punktā minētā vienība abas ir izveidotas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses teritorijā, šai līgumslēdzējai pusei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vienība ievēro šī Līguma noteikumus, kad tā darbojas kā izmaksātājs.
5. Juridiskās personas, kas ir atbrīvotas no šī panta 2.punkta a) apakšpunkta ir:
a) Somijā: avoin yhtio (Ay) un kommandiittiyhtio (Ky)/ oppet bolag and komanditbolag;
b) Zviedrijā: handelsbolag (HB) un komanditbolag (KB).
8.pants. Uzkrājumu ienākumu maksājumu definīcija
1. Šī Līguma piemērošanai "uzkrājumu ienākumu maksājumi" ir:
a) procenti, kas ir izmaksāti, vai ieskaitīti kontā, kas attiecas uz jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm; soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem;
b) procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti a) apakšpunktā minēto parāda prasību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā;
c) ienākums, kas rodas no procentu maksājumiem, gan tieši, ar šā Līguma 7.panta 2.punktā minētās vienības starpniecību, kuru sadali veic:
(i) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/611/EEK;
(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots Menas salā;
(iii) vienības, kas atzītas par tādām, kas var izmantot šī Līguma 7.panta 3.punktā noteikto iespēju;
(iv) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un ārpus Menas salas teritorijas.
d) ienākums, kas gūts turpmāk minēto uzņēmumu vai vienību akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā, ja tās tieši vai netieši (caur citiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai turpmāk minētajām vienībām), vairāk nekā 40% no to aktīviem iegulda a) punktā minētajās parāda prasībās:
(i) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/611/EEK;
(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots Menas salā;
(iii) vienības, kas atzītas par tādām, kas var izmantot šī Līguma 7.panta 3.punktā noteikto iespēju;
(iv) kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un ārpus Menas salas teritorijas.
Tomēr līgumslēdzējas puses var izvēlēties iekļaut uzkrājumu ienākumu maksājumu definīcijā šī panta 1.punkta d) apakšpunktā minēto ienākumu tikai tik lielā mērā, cik šis ienākums atbilst ieguvumam, kas tieši vai netieši gūts no šī panta 1.punkta a) un b) apakšpunktos minētajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem.
2. Attiecībā uz šī panta 1.punkta c) un d) apakšpunktiem: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa no ienākuma ir gūta no uzkrājumu ienākumu maksājumiem, tad ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par uzkrājumu ienākumu maksājumu.
3. Attiecībā uz šī panta 1.punkta d) apakšpunktu: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa aktīvu ir ieguldīti 1.punkta d) apakšpunktā minētajās parāda prasībās, akcijās vai daļās, tad tiks uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 40% robežu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiks uzskatīts, ka šis ienākums atbilst ienākumam no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas.
4. Ja šī panta 1.punktā definētie uzkrājumu ienākumi, tiek izmaksāti, vai ieskaitīti kontā, kura turētāja ir šī Līguma 7.panta 2.punktā minētā vienība, kura nav atzīta par tādu, kurai ir piemērojama šī Līguma 7.panta 3.punktā noteiktā iespēja, tad šie uzkrājumu ienākumi tiks uzskatīti par šīs vienības veiktajiem uzkrājumu ienākumu maksājumiem.
5. Attiecībā uz šī panta 1.punkta b) un d) apakšpunktiem, līgumslēdzēja puse var izvēlēties pieprasīt tās teritorijā esošajiem izmaksātājiem apkopot uzkrājumu ienākumus laika periodā, kura garums nevar pārsniegt vienu gadu, un uzskatīt šādus apkopotos uzkrājumu ienākumus par uzkrājumu ienākumu maksājumiem pat, ja šī perioda laikā nenotiek pārdošana, atmaksāšana vai izpirkšana.
6. Atkāpjoties no šī panta 1.punkta c) un d) apakšpunktiem, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no uzkrājumu ienākumu maksājumu definīcijas jebkuru šajos punktos minēto ienākumu no tās teritorijā izveidotiem uzņēmumiem vai vienībām, ja šo vienību ieguldījumi šī panta 1.punkta a) apakšpunktā minētajās parāda prasībās nepārsniedz 15% no to aktīviem. Līdzīgi, atkāpjoties no šī panta 4.punkta, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no šī panta 1.punkta uzkrājumu ienākumu maksājumu definīcijas uzkrājumu ienākumus, kuri izmaksāti vai ieskaitīti kontā šī Līguma 7.panta 2.punktā minētajai vienībai, kura nav atzīta par tādu, kurai ir piemērojama šī Līguma 7.panta 3.punktā noteiktā iespēja, un kura ir izveidota tās teritorijā, ja šīs vienības ieguldījumi šī panta 1.punkta a) apakšpunktā minētajās parāda prasībās nav pārsnieguši 15% no tās aktīviem.
Šīs izvēles īstenošana no vienas līgumslēdzējas puses būs saistoša otrai līgumslēdzējai pusei.
7. No 2011.gada 1.janvāra šī panta 1.punkta d) apakšpunktā un 3.punktā minētā procentuālā attiecība ir 25%.
8. Šī panta 1.punkta d) apakšpunktā un 6.punktā minētā procentuālā attiecība ir jānosaka, ņemot vērā investīciju politiku, kāda noteikta attiecīgo uzņēmumu vai vienību noteikumos vai dibināšanas dokumentos, vai ja tādu nav - ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.
9.pants. Ieturējuma nodokļa ieņēmumu sadale
1. Menas sala paturēs 25% no ieturējuma nodokļa, kas ieturēts saskaņā ar šo Līgumu un pārskaitīs atlikušos 75% otrai līgumslēdzējai pusei.
2. Ieturot nodokli saskaņā ar šī Līguma 4.panta 4.punktu Menas sala paturēs 25% no ieņēmumiem un pārskaitīs 75% Latvijas Republikai proporcionāli pārskaitījumiem, kas veikti saskaņā ar šī panta 1.punktu.
3. Šie pārskaitījumi ir jāveic par katru gadu vienā maksājumā, ne vēlāk kā sešu mēnešu periodā pēc nodokļu gada beigām, kāds noteikts Menas salas likumos.
4. Menas sala, piemērojot ieturējuma nodokli, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ieņēmumu sadales sistēmas darbību.
10.pants. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana
1. Līgumslēdzēja puse, kurā faktiskais īpašnieks ir rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem nodrošina jebkura veida nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kāda var notikt piemērojot Menas salā šajā Līgumā noteikto ieturējuma nodokli:
a) ja faktiskā īpašnieka saņemtie uzkrājumu ienākumi ir tikuši aplikti ar ieturējuma nodokli Menas salā, tad otrai līgumslēdzējai pusei ir jāpiemēro nodokļa ieskaite ieturētā nodokļa apjomā, saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem. Ja ieturētā nodokļa apjoms pārsniedz nodokļa apjomu, kāds maksājams saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem, tad otrai līgumslēdzējai pusei ir jāatmaksā faktiskajam īpašniekam pārsnieguma summa;
b) ja, papildus šī Līguma 4.pantā minētajam ieturējuma nodoklim faktiskā īpašnieka saņemtajiem uzkrājumu ienākumiem ir tikuši uzlikti cita veida ieturamie/ieturējuma nodokļi, un līgumslēdzēja puse, kas ir rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem vai konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemēro ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaiti attiecībā uz šo cita veida ieturamo/ieturējuma nodokli, tad ieskaite par šo citu ieturamo/ieturējuma nodokli ir jāpiemēro pirms šī panta pirmā punkta a) apakšpunktā noteiktās procedūras piemērošanas.
2. Līgumslēdzēja puse, kura ir faktiskā īpašnieka nodokļu rezidences valsts, var šī panta 1.punktā noteikto ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaites mehānismu aizvietot ar šī Līguma 1.pantā minētā ieturējuma nodokļa atmaksu.
11.pants. Pārejas noteikumi attiecībā uz pārvedamajiem parāda vērtspapīriem
1. Šī Līguma 14.pantā minētajā pārejas periodā, vēlākais līdz 2010.gada 31.decembrim iekšzemes un starptautiskās obligācijas un citi pārvedamie parāda vērtspapīri, kuru pirmā emisija notikusi pirms 2001.gada 1.marta vai kuru pirmos izlaišanas prospektus pirms šī datuma ir apstiprinājušas kompetentās iestādes Padomes Direktīvas 80/390/EEK izpratnē, vai atbildīgās iestādes trešajās valstīs, netiks uzskatītas par parāda prasībām šī Līguma 8.panta 1.punkta a) apakšpunkta izpratnē, ar nosacījumu, ka, sākot ar 2002.gada 1.martu, vai pēc tā vairs nenotiek turpmākas šo vērtspapīru emisijas. Tomēr, ja pārejas periods turpināsies arī pēc 2010.gada 31.decembra, šī panta noteikumu piemērošana tiks turpināta tikai attiecībā uz sekojošiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem:
- kuros ir ietverti palielināšanas (gross up) un pirmstermiņa atpirkšanas noteikumi; un
- ja izmaksātājs ir izveidots līgumslēdzējā pusē, kura piemēro ieturējuma nodokli un šis izmaksātājs izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākumu izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, kurš ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.
Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta turpmāka augstākminēto pārvedamo parāda vērtspapīru emisija, kurus emitējusi valdība vai saistīta vienība, kas darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu, kā noteikts šī Līguma Pielikumā, tad visa šo vērtspapīru emisija, kas sastāv no sākotnējās emisijas un jebkuras turpmākās emisijas, tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 8.panta 1.punkta a) apakšpunkta izpratnē.
Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta iepriekšminēto pārvedamo parāda vērtspapīru turpmāka emisija, kuru veic jebkurš cits emitents, kurš nav minēts iepriekšējā rindkopā, tad šī turpmākā emisija tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 8.panta 1.punkta a) apakšpunkta izpratnē.
2. Nekas šajā pantā neierobežo līgumslēdzēju pušu tiesības uzlikt nodokļus ienākumam no pirmajā punktā minētajiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem.
12.pants. Savstarpējās saskaņošanas procedūra
Ja starp pusēm rodas grūtības vai šaubas attiecībā uz šī Līguma īstenošanu vai interpretāciju, tad līgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai atrisinātu jautājumu savstarpējās saskaņošanas ceļā.
13.pants. Konfidencialitāte
1. Visa informācija, ko līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde saņem un nodod ir konfidenciāla.
2. Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei nodotā informācija bez otras līgumslēdzējas puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nevar tikt izmatota citām vajadzībām, kā tikai tiešo nodokļu uzlikšanai.
3. Nodotā informācija var tikt izpausta vienīgi tām personām vai varas iestādēm, kas ir iesaistītas tiešo nodokļu uzlikšanā, un šīs personas vai iestādes var lietot šo informāciju vienīgi šiem mērķiem, vai pārraudzības vajadzībām, ieskaitot jebkuru apelāciju izskatīšanu. Šīm vajadzībām šo informāciju var izpaust atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.
4. Ja līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no otras līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, iespējams, ir derīga citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var nodot šo informāciju šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas sniedza šo informāciju.
14.pants. Pārejas periods
Direktīvas 10. panta 2.punktā definētā pārejas perioda beigās Menas sala izbeigs piemērot ieturējuma nodokli un ieņēmumu sadali, kā tas noteikts šajā Līgumā, un attiecībā uz otru līgumslēdzēju pusi veiks automātisko informācijas apmaiņu tādā veidā, kā tas noteikts Direktīvas II sadaļā. Ja pārejas perioda laikā Menas sala izvēlas veikt automātisko informācijas apmaiņu tādā veidā, kā tas noteikts Direktīvas II sadaļā, tai vairs nav jāpiemēro ieturējuma/ieturamais nodoklis un ieņēmumu sadale saskaņā ar šī Līguma 9.pantu.
15.pants. Stāšanās spēkā
Ievērojot šī Līguma 17.pantu, šis Līgums stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
16.pants. Darbības izbeigšana
1. Šis Līgums ir spēkā līdz viena no līgumslēdzējām pusēm tā darbību izbeidz.
2. Katra līgumslēdzēja puse var izbeigt šī Līguma darbību iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei rakstisku paziņojumu par izbeigšanu, paziņojumā norādot, kādi apstākļi ir noveduši pie šāda paziņojuma iesniegšanas. Šajā gadījumā Līguma darbība tiks izbeigta 12 mēnešus pēc paziņojuma.
17.pants. Piemērošana un piemērošanas pārtraukšana
1. Šis Līgums ir piemērojams ar nosacījumu, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis, Šveice Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno, un visas Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas pieņem un ievieš pasākumus, kuri atbilst vai ir līdzvērtīgi Direktīvā vai šajā Līgumā noteiktajiem, un ir piemērojami tādos pašos termiņos.
2. Līgumslēdzējas puses savstarpēji vienojoties vismaz sešus mēnešus pirms šī Līguma 15.pantā minētā datuma nolemj, vai 1.punkta noteikumi tiks izpildīti attiecībā uz iepriekšminēto pasākumu spēkā stāšanās termiņu ievērošanu dalībvalstīs, minētajās trešajās valstīs un dalībvalstu atkarīgajās un saistītajās teritorijās.
3. Ievērojot šī Līguma 12.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji nekavējoties pārtraukt šī Līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu par apstākļiem, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja Direktīvas piemērošana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnībā, vai ja dalībvalsts pārtrauc piemērot tās likumdošanu, kas nodrošina Direktīvas ieviešanu. Šī Līguma piemērošana tiek atjaunota tiklīdz apstākļi, kas noveda pie tā pārtraukšanas, vairs nepastāv.
4. Ievērojot šī Līguma 12.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji pārtraukt šī Līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu par apstākļiem, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja viena no 1.punktā minētajām trešajām valstīm vai teritorijām varētu pārtraukt 1.punktā minēto pasākumu piemērošanu. Piemērošanas pārtraukšana notiks ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņojuma. Šī Līguma piemērošana tiek atjaunota, tiklīdz attiecīgā trešā valsts vai teritorija ir atjaunojusi minēto pasākumu piemērošanu.
Sastādīts angļu valodā.
Pielikums
Saistīto vienību saraksts
Šī Līguma 11.panta vajadzībām, sekojošās vienības tiks uzskatītas par "saistītu vienību, kas darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu":
Vienības Eiropas Savienībā:
Vlaams Gewest (Flandrija)
Région wallonne (Valonija)
Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals)
Communauté française (Franču kopiena)
Vlaamse Gemeenschap (Flāmu kopiena)
Deutschsprachige Gemeinschaft (Vāciski runājošo kopiena)
Spānijā
Xunta de Galicia (Galisijas reģionālā izpildinstitūcija)
Junta de Andalucía (Andalūzijas reģionālā izpildinstitūcija)
Junta de Extremadura (Estremadūras reģionālā izpildinstitūcija)
Junta de Castilla- La Mancha (Kastīlijas-Lamančas reģionālā izpildinstitūcija)
Junta de Castilla- León (Kastīlijas un Leonas reģionālā izpildinstitūcija)
Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģionālā valdība)
Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģionālā valdība)
Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā valdība)
Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā valdība)
Diputación General de Aragón (Aragonas reģionālā padome)
Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu valdība)
Gobierno de Murcia (Mursijas valdība)
Gobierno de Madrid (Madrides valdība)
Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība)
Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģionālā padome)
Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Višajas reģionālā padome)
Diputación Foral de Alava (Alavas reģionālā padome)
Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome)
Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome)
Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome)
Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome)
Instituto de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde)
Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas Finanšu institūcija)
Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu institūcija)
Grieķijā
Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija)
Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija)
Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)
Francijā
La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu izpirkšanas fonds)
L'Agence française de développement (AFD) (Francijas Attīstības aģentūra)
Réseau Ferré de France (RFF) ( Francijas Dzelzceļu tīkls)
Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts Autoceļu fonds)
Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsts)
Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu valde)
Entreprise minière et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība)
Itālijā
Reģioni
Provinces
Pašvaldības
Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds)
Latvijā
Pašvaldības
Polijā
gminy (Pašvaldības)
powiaty (Apgabali)
województwa (Provinces)
związki gmin (Pašvaldību savienības)
powiatów (Apgabalu savienības)
województw (Provinču savienības)
miasto stołeczne Warszawa (Galvaspilsēta Varšava)
Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas aģentūra)
Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašuma aģentūra)
Portugālē
Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals)
Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals)
Pašvaldība
Slovākijā
mestá a obce (Pašvaldības)
Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas dzelzceļa sabiedrība)
Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts ceļu vadības fonds)
Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacijas)
Vodohospodárska výstavba (Ūdenssaimniecības celtniecības sabiedrība)
Starptautiskās vienības:
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
Eiropas Investīciju banka
Āzijas Attīstības banka
Āfrikas Attīstības banka
Pasaules Banka/SRAB/SVF
Starptautiskā Finanšu sabiedrība
Amerikas Attīstības banka
Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds
Eiropas Atomenerģijas kopiena
Eiropas Kopiena
Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība)
Eurofima
Eiropas Ogļu un tērauda kopiena
Ziemeļvalstu Investīciju banka
Karību jūras baseina valstu attīstības banka
11.panta noteikumi neietekmē starptautiskās saistības, kādas dalībvalstis var būt uzņēmušās attiecībā uz augstākminētajām starptautiskajām vienībām.
Vienības trešajās valstīs:
Vienības, kas atbilst sekojošiem kritērijiem:
1) Vienība saskaņā ar valsts kritērijiem ir skaidri uzskatāma par valsts iestādi.
2) Šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas pārvalda un finansē darbību grupu un galvenokārt ražo ārpustirgus preces,
un sniedz ārpustirgus pakalpojumus, kuri paredzēti sabiedrības labā un kurus pamatā kontrolē valsts.
3) Šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents.
4) Attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda valsts iestāde neizmantos pirmstermiņa izpirkšanu bruto maksājumu klauzulu gadījumā.
Pašreizējā Pielikuma grozīšanas noteikumi:
Pašreizējā Pielikumā minēto saistīto vienību sarakstu var grozīt, savstarpēji vienojoties.
 |
 |
 |
 |