Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Latvijas Republikas valdības un Austrijas Republikas federālās valdības līgums par personu, kas nelegāli ieceļojušas vai nelegāli uzturas, atpakaļuzņemšanu (Atpakaļuzņemšanas līgums)

Latvijas Republikas valdība un Austrijas Republikas Federālā valdība (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses),

balstoties uz draudzīgajām attiecībām starp abām valstīm un to tautām,

vēlēdamies eiropeisko centienu garā apkarot nelegālo ieceļošanu,

vadoties no centieniem saskaņā ar vispāratzītām starptautisko tiesību normām un sadarbības gaisotnē atvieglot otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nelegāli ieceļojušo vai nelegāli uzturošos personu atpakaļuzņemšanu un personu tranzītu,

ir vienojušās par sekojošo:

I nodaļa

Līgumslēdzēju Pušu valstu pilsoņu atpakaļuzņemšana

1. pants

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse bez formalitātēm uzņem personas, kas neizpilda vai ir pārstājušas izpildīt tās Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā spēkā esošos ieceļošanas vai uzturēšanās noteikumus, ja tiek pierādīts vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tām ir pirmās Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonība. Tas pats attiecas uz personām, kas pēc ieceļošanas Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā ir zaudējušas pirmās Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonību, neiegūstot citas valsts pilsonību/pavalstniecību vai vismaz garantiju otrās Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonības saņemšanai, vai kam pirmā Līgumslēdzja Puse nepamatoti izsniegusi celošanas dokumentu.

(2) Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, uz tādiem pašiem noteikumiem uzņem šo personu atpakaļ, ja vēlākas pārbaudes rezultātā sešu mēnešu laikā noskaidrojas, ka izceļošanas brīdī no šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas persona neatbilda šī panta pirmās daļas noteikumiem.

2. pants

(1) Ja nav iespējams noteikt pilsonību atbilstoši šī Līguma 1.panta pirmajai daļai, tās Līgumslēdzējas Puses, kuras valsts pilsonība personai, iespējams, ir, diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība to pēc pieprasījuma noskaidro un nepieciešamības gadījumā izsniedz pagaidu ceļošanas dokumentu.

(2) Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, uz šī panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu atbild bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienu laikā. Ja Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, konstatē, ka personai ir tās valsts pilsonība, tā jebkurā gadījumā nekavējoties izsniedz nepieciešamo pagaidu ceļošanas dokumentu. Ja pilsonību konstatēt nav iespējams, tā iemesli tam tiek paziņoti Līgumslēdzējai Pusei, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu.

(3) Persona atgriežas bez kavēšanās, ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc pilsonības konstatēšanas. Šis termiņš pēc pieprasījuma tiek pagarināts uz laiku, kamēr pastāv tiesiski vai praktiski šķēršļi. Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, nekavējoties informē otru Līgumslēdzēju Pusi par šo šķēršļu izbeigšanos.

3. pants

Par personu nodošanu, kam vecuma, veselības stāvokļa vai citu svarīgu iemeslu dēļ vajadzīga īpaša kopšana vai kam nepieciešama sevišķa apsardzība vai drošības pasākumi, vismaz nedēļu iepriekš, uzrādot nodošanas vietu un laiku, tiek paziņots tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai, kuras valsts pilsonība personai ir, lai tā varētu veikt nepieciešamos pasākumus personas uzņemšanai.

II nodaļa

Trešo valstu pilsoņu / pavalstnieku un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana

4. pants

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma uzņem trešo valstu pilsoņus / pavalstniekus vai bezvalstniekus, kuri neizpilda vai ir pārstājuši pildīt Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā spēkā esošos ieceļošanas vai uzturēšanās noteikumus, ja ir pierādīts vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šīs personas Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, valsts teritorijā ieceļojušas pēc tam, kad tās ir uzturējušās otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā vai to šķērsojušas tranzītā.

(2) Atpakaļuzņemšanas pienākums saskaņā ar šī panta pirmo daļu neattiecas uz:

1. trešo valstu pilsoņiem / pavalstniekiem vai bezvalstniekiem, kuriem, ieceļojot tieši no Līgumslēdzējas Puses, kam pieprasīta personu atpakaļuzņemšana, valsts teritorijas otrās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, bijusi šīs otrās Līgumslēdzējas Puses derīga vīza vai cita derīga uzturēšanās atļauja, vai tiem ieceļojot, vai pēc to ieceļošanas šī Līgumslēdzēja Puse izsniegusi vīzu vai citu uzturēšanās atļauju, izņemot gadījumus, kad tām ir Līgumslēdzējas Puses, kam pieprasīta personu atpakaļuzņemšana, izsniegta vīza vai cita uzturēšanās atļauja, kas derīga ilgāk nekā otras Līgumslēdzējas Puses izsniegtā;

2. trešo valstu, ar ko Līgumslēdzējai Pusei, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, ir noslēgtas vienošanās par vīzu režīma atcelšanu pilsoņiem / pavalstniekiem, izņemot gadījumus, kad šādas personas no Līgumslēdzējas Puses, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, valsts teritorijas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā nokļuvušas organizētas nelegālas ieceļošanas akcijas rezultātā;

3. trešo valstu pilsoņiem / pavalstniekiem vai bezvalstniekiem, kas, uzturoties Līgumslēdzējas Puses, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, valsts teritorijā vai pēc tās atstāšanas un pirms nokļūšanas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā saņēmušas kādas citas valsts vīzu, izņemot gadījumus, kad šādas personas no Līgumslēdzējas Puses, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, valsts teritorijas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā nokļuvušas organizētas nelegālas ieceļošanas akcijas rezultātā vai arī tā šādu vīzu saņēmusi, izmantojot viltotus dokumentus;

4. trešo valstu pilsoņiem / pavalstniekiem vai bezvalstniekiem, kuriem Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, piešķīrusi bēgļu statusu saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu 1967.gada 31.janvāra Ņujorkas Protokola redakcijā vai bezvalstnieku statusu saskaņā ar Ņujorkas 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu;

5. to valstu, ar ko Līgumslēdzējai Pusei, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, ir kopēja robeža vai kas telpiski atrodas starp Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām, pilsoņiem / pavalstniekiem un trešo valstu pilsoņiem / pavalstniekiem vai bezvalstniekiem, kuri ir tiesīgi ilgstoši uzturēties šādās valstīs, ja ir iespējama izceļošana uz tām.

5. pants

Par uzturēšanās atļauju šī Līguma izpratnē uzskatāma jebkura veida vienas Līgumslēdzējas Puses izsniegta atļauja, kas dod tiesības uzturēties tās valsts teritorijā. Minētais neattiecas uz atļauju uzturēties vienas no Līgumslēdzējām Pusēm valsts teritorijā uz laiku, kamēr tiek izskatīts politiskā patvēruma pieprasījums.

6. pants

(1) Atpakaļuzņemšanas pieprasījums iesniedzams 12 (divpadsmit) mēnešu laikā pēc tam, kad Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, uzzinājusi par trešās valsts pilsoņa / pavalstnieka vai bezvalstnieka prettiesisko ieceļošanu vai prettiesisko uzturēšanos.

(2) Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem atbild bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienu laikā. Ja Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, atsaka atpakaļuzņemšanu, tā atteikuma iemeslus paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei.

(3) Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas iepriekš rakstiski vienojas par atpakaļuzņemšanas laiku un vietu.

(4) Trešās valsts pilsoņa / pavalstnieka vai bezvalstnieka atpakaļuzņemšana notiek bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, tai piekritusi. Šis termiņš tiek pagarināts pēc tās Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, pieprasījuma uz tiesisku vai praktisku šķēršļu pastāvēšanas laiku.

7. pants

Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, uzņem atpakaļ trešās valsts pilsoni / pavalstnieku vai bezvalstnieku, ja Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, pēc tās uzņemšanas konstatē, ka nav pastāvējuši šī līguma 4.pantā paredzētie priekšnoteikumi.

III nodaļa

Tranzīts

8. pants

(1) Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma pārņem trešo valstu pilsoņu / pavalstnieku eskortēšanu ar policiju tranzītā, ja ir nodrošināta viņu ieceļošana turpmākajās tranzīta valstīs un uzņemšana mērķa valstī.

(2) Tranzīts netiek pieprasīts un tas var tikt noraidīts, ja persona mērķa valstī vai kādā no turpmākajām tranzīta valstīm var tikt pakļauta necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās, soda vai nāves soda briesmām, vai tās dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta tās rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ. Tranzīts var tikt atteikts arī, ja trešās valsts pilsonis / pavalstnieks valstī, kam ticis pieprasīts personas tranzīts, būtu pakļaujams kriminālvajāšanai vai viņam mērķa valstī vai kādā no turpmākajām tranzīta valstīm draud kriminālvajāšana.

(3) Ja Līgumslēdzēja Puse, kam pieprasīts personas tranzīts, to noraida nepieciešamo priekšnoteikumu trūkuma dēļ, tā paziņo noraidījuma iemeslus Līgumslēdzējai Pusei, kas pieprasījusi tranzītu.

(4) Līgumslēdzējas Puses, kam pieprasīts personas tranzīts, tranzītvīza nav nepieciešama.

(5) Neraugoties uz izsniegtu atļauju, tranzītam pieņemtās personas var tikt nodotas atpakaļ otrai Līgumslēdzējai Pusei, ja vēlāk iestājas vai tiek atklāti šī panta otrajā daļā minētie apstākļi, kas neļauj īstenot tranzītu, vai ja vairs netiek nodrošināta ceļojuma turpināšana vai personas uzņemšana mērķa valstī.

IV nodaļa

Eskortēšana

9. pants

(1) Ja personu, kas tiek atpakaļuzņemtas saskaņā ar šī Līguma 3. vai 4.pantu vai nosūtītas tranzītā saskaņā ar šī Līguma 8.pantu, transportam nepieciešama eskortēšana, Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasa personas atpakaļuzņemšanu, paziņo par to otrai Līgumslēdzējai Pusei.

(2) Eskortēšanu līdz personas nodošanai Līgumslēdzējai Pusei, kam pieprasīta personas atpakaļuzņemšana, parasti nodrošina Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu.

(3) Ja personu, kas tiek nosūtītas tranzītā saskaņā ar šī Līguma 8.pantu, transports tiek veikts ar Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, eskortu, tad tālāka transporta gadījumā ar gaisa satiksmi otra Līgumslēdzēja Puse uzrauga tranzītu pārsēšanās laikā savā lidostā.

(4) Līgumslēdzējas Puses, kas pieprasījusi personas atpakaļuzņemšanu, eskorts nedrīkst atstāt otras Līgumslēdzējas Puses lidostas starptautisko zonu.

V nodaļa

Izmaksas

10. pants

Visas izmaksas, kas saistītas ar personu atpakaļnosūtīšanu līdz otras Līgumslēdzējas Puses valsts robežai saskaņā ar šī Līguma 3. un 4.pantu, kā arī tranzīta izmaksas saskaņā ar šī Līguma 8.pantu sedz Līgumslēdzēja Puse, kas pieprasījusi personu atpakaļuzņemšanu. Šis noteikums attiecas arī uz atpakaļuzņemšanas gadījumiem saskaņā ar 1.panta otro daļu un 7.pantu.

VI nodaļa

Datu aizsardzība

11. pants

(1) Ciktāl, īstenojot šo Līgumu, nepieciešams nodot datus, kas attiecas uz personām, tie drīkst skart vienīgi:

1. nododamo personu un nepieciešamības gadījumā - radinieku personas datus (uzvārds, vārds, iepriekšējais uzvārds, pavārdi vai pseidonīmi, iesaukas, dzimšanas datums un vieta, dzimums, pašreizējā un iepriekšējā pilsonība / pavalstniecība);

2. pasi, personas apliecību, citus personas un ceļošanas dokumentus, caurlaides (numurs, derīguma termiņš, izsniegšanas datums, izdevējiestāde, izsniegšanas vieta utt.);

3. citus nododamās personas identificēšanai nepieciešamus datus;

4. uzturēšanās vietas un ceļojuma maršrutus;

5. izsniegtās uzturēšanās atļaujas vai vīzas;

6. rīcībā esošo kriminālistiskās identifikācijas materiālu, kam var būt nozīme, pārbaudot atpakaļuzņemšanas nosacījumus saskaņā ar šo Līgumu.

(2) Ciktāl, īstenojot šo Līgumu, tiek nodoti dati, kas attiecas uz personām, jāvadās pēc šādiem noteikumiem, ievērojot Līgumslēdzējām Pusēm saistošos nacionālos tiesību aktus:

1. Datu izmantošana tos saņēmušajā institūcijā ir pieļaujama vienīgi norādītajam mērķim, ievērojot tās institūcijas norādījumus, kas nodevusi šos datus.

2. Datu saņēmēja institūcija pēc datus nodevušās institūcijas pieprasījuma informē par šo datu izmantošanu un tādējādi sasniegto rezultātu.

3. Ar personām saistītie dati drīkst tikt nodoti vienīgi kompetentajām institūcijām. Datu tālāka nodošana citām institūcijām ir pieļaujama vienīgi ar tās institūcijas iepriekšēju piekrišanu, kas nodevusi datus.

4. Kompetentajai institūcijai, kas nodod ar personām saistītos datus, ir pienākums rūpēties par to, lai tie būtu pareizi, kā arī par to, lai to saturs un apjoms atbilstu nodošanas mērķim. Nododot datus, jāievēro attiecīgajos nacionālajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi. Ja atklājas, ka ir nodoti nepareizi dati vai tos nav bijis pieļaujams nodot, par to nekavējoties informējama kompetentā institūcija, kas tos saņēmusi. Tai ir pienākums šos datus nekavējoties izlabot vai iznīcināt.

5. Institūciju, kas nodod un saņem ar personām saistītos datus, pienākums ir dokumentēt to nodošanu un saņemšanu.

6. Institūciju, kas nodod un saņem ar personām saistītos datus, pienākums ir tos efektīvi nodrošināt pret nesankcionētu pieeju, nesankcionētām izmaiņām un nesankcionētu izplatīšanu.

7. Nodotie dati, kurus institūcija, kas tos nodevusi iznīcina, 6 (sešu) mēnešu laikā jāiznīcina arī institūcijai, kas tos saņēmusi.

VII nodaļa

Līguma īstenošana

12. pants

Šī Līguma realizēšanai nepieciešamie pārējie noteikumi par

1. savstarpējās sazināšanās veidu, kārtību un tās praktisko norisi,

2. atpakaļuzņemšanas un tranzīta pieprasījumos iekļaujamajām ziņām,

3. dokumentiem un pierādījumiem, kā arī pamatiem, kas dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka pastāv atpakaļuzņemšanas pienākums, un to izvērtēšanu,

4. šī Līguma īstenošanu atbildīgajām kompetentajām institūcijām,

5. izmaksu segšanu un

6. ekspertu sarunu noturēšanu

tiek noteikti Protokolā par šī Līguma īstenošanas kārtību.

VIII nodaļa

Noslēguma noteikumi

13. pants

Līgumslēdzējas Puses sniedz viena otrai atbalstu, piemērojot un interpretējot šo Līgumu un Protokolu par šī Līguma īstenošanas kārtību. Iespējamās domstarpības par šī Līguma piemērošanu un interpretāciju tiek atrisinātas diplomātiskā ceļā.

14. pants

Šī Līguma noteikumi neiespaido Līgumslēdzēju Pušu pienākumus, kas izriet no citiem starptautiskajiem līgumiem.

15. pants

Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kad Līgumslēdzējas Puses diplomātiskā ceļā ir paziņojušas viena otrai, ka izpildītas to iekšējās procedūras, lai šis Līgums stātos spēkā.

16. pants

(1) Šis Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku. Tas var tikt grozīts vai papildināts, abpusēji vienojoties.

(2) Katra Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Līgumu diplomātiskā ceļā. Denonsācija stājas spēkā nākošā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kurā otra Līgumslēdzēja Puse saņēmusi paziņojumu par to.

(3) Katra Līgumslēdzēja Puse var, pamatojoties uz sabiedriskās drošības, kārtības vai veselības aizsardzības apsvērumiem, apturēt šī Līguma piemērošanu. Līguma apturēšana, kas veicama pa diplomātiskajiem kanāliem, stājas spēkā brīdī, kad otra Līgumslēdzēja Puse ir saņēmusi paziņojumu par to.

Parakstīts Rīgā, 2000.gada 8.jūnijā divos oriģināleksemplāros latviešu un vācu valodā, pie kam abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas Valdības vārdā Mareks Segliņš Iekšlietu ministrs

Austrijas Republikas Federālās Valdības vārdā Anton Kozusnik Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

01.09.2000