Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorands par Amerikas Savienoto Valstu bezvīzu programmu un ar to saistītiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem

IEVĒROJOT Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Amerikas Savienoto Valstu Tēvzemes drošības departamenta (turpmāk tekstā kopā saukti - "Puses") vēlmi atvieglot savu valstu pilsoņu savstarpējos braucienus;

IEVĒROJOT Pušu vēlmi stiprināt savu valstu drošību, tostarp ieviešot jaunas iespējas, lai atklātu un novērstu teroristu ceļošanu;

IEVĒROJOT Pušu pārliecību, ka braucieniem starp abām valstīm jānotiek likumīgi un saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktu prasībām, tostarp prasībām imigrācijas jomā;

ŅEMOT VĒRĀ Latvijas Republikas saistības, kuras paredzētas Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas tiesību aktos;

IEVĒROJOT Pušu uzskatu, ka vienošanās par dalību Amerikas Savienoto Valstu Bezvīzu programmā (BVP) veicinās abu valstu pilsoņu braucienus un stiprinās to savstarpējo drošību;

IEVĒROJOT Pušu apliecinājumu, ka šis Saprašanās Memorands balstīsies uz paritātes, taisnīguma un vienlīdzības principiem;

ŅEMOT VĒRĀ 2007.gada Likuma "Par 11.septembra Komisijas rekomendāciju ieviešanu" 711.pantu, kurš reformē BVP, paplašinot iespējas iesaistīties programmā, ja izpildītas noteiktas paaugstinātas drošības prasības; un

VĒLOTIES panākt saprašanos par šīm drošības prasībām;

PUSES VIENOJAS PAR TURPMĀKO:

A. VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS:

1. Vīzu atteikumu trīs procentu īpatsvara prasības atcelšana:

Ja Latvijas Republika uzņemas un Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrija un citas Latvijas Republikas kompetentās iestādes ievieš Saprašanās Memorandā minētās drošības saistības, ASV Tēvzemes drošības sekretārs, konsultējoties ar ASV Valsts sekretāru un saskaņā ar citiem ASV tiesību aktu noteikumiem (tostarp Imigrācijas un pilsonības likuma 217. panta c) daļas 8) punkta noteikumiem), pauž nodomu attiecībā uz Latvijas Republiku atcelt likumā noteikto prasību, ka valstij, lai to nozīmētu dalībai BVP, vīzu atteikumu īpatsvars tās pilsoņiem iepriekšējā fiskālā gadā nepārsniedz trīs procentus (3%).

2. Saprašanās Memoranda ieviešana:

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu noslēgt nepieciešamās izpildes vienošanās ar attiecīgajām Amerikas Savienoto Valstu institūcijām, lai izpildītu Saprašanās Memorandā minētās drošības saistības. Ja Iekšlietu ministrija nav kompetentā iestāde šo saistību izpildei, tā pauž nodomu sadarboties ar Latvijas Republikas kompetentām iestādēm, lai noslēgtu šādas izpildes vienošanās. Šīs izpildes vienošanās ietver informācijas apmaiņu par pasažieriem un citiem jautājumiem, informācijas caurlūkošanu par zināmajiem teroristiem vai personām, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu, informāciju terorisma un smagu noziegumu apkarošanai, informāciju par migrācijas lietām, un šīm vienošanām būtu jānodrošina nodotās informācijas tālāka izplatīšana Amerikas Savienoto Valstu valdībai ar attiecīgām privātuma un datu aizsardzības garantijām. Šādas izpildes vienošanās jānoslēdz saskaņā ar Pušu attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām, tostarp Latvijas Republikas saistībām, kuras izriet no dalības Eiropas Savienībā.

3. Izvērtēšana sākotnējai un turpmākai iekļaušanai BVP:

Pirms Latvijas Republiku nozīmē par BVP valsti, ASV Tēvzemes drošības departaments, konsultējoties ar ASV Valsts departamentu, pauž nodomu izvērtēt, kā Latvijas Republikas iekļaušana ietekmēs Amerikas Savienoto Valstu drošības, tiesību aizsardzības īstenošanu un imigrācijas intereses. Abas Puses uzskata, ka Latvijas Republika var tikt iekļauta programmā ar nosacījumu, ka šīs intereses netiks apdraudētas. Periodiski (taču ne retāk, kā reizi divos gados) ASV Tēvzemes drošības departaments, konsultējoties ar ASV Valsts departamentu, pauž nodomu izvērtēt, kā Latvijas Republikas iekļaušana ietekmēs Amerikas Savienoto Valstu drošības, tiesību aizsardzības īstenošanu un imigrācijas intereses, un noteiks, vai Latvijas Republika var turpināt dalību.

Veicot izvērtēšanu sākotnējai un turpmākai iekļaušanai programmā, tiks ņemts vērā, papildus citiem Imigrācijas un pilsonības likuma 217. pantā uzskaitītajiem faktoriem, kā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un citas Latvijas Republikas kompetentās iestādes ievieš šajā Saprašanās Memorandā minētās drošības saistības.

4. Tehniskās iespējas un tiesību akti:

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu sadarboties ar citām Latvijas Republikas kompetentām iestādēm, lai vadītu un uzturētu visus reģistrus, sistēmas vai programmas, kuras nepieciešamas šajā Saprašanās Memorandā minēto drošības saistību realizēšanai. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu pielikt visas pūles, lai realizētu šajā Saprašanās Memorandā minētās drošības saistības.

B. DROŠĪBAS SAISTĪBAS:

1. Elektroniskā ceļošanas autorizācijas (ECA) sistēma:

a. Saskaņā ar 2007. gada Likuma "Par 11. septembra Komisijas rekomendāciju ieviešanu" 711. pantu, Tēvzemes drošības departaments pauž nodomu izstrādāt un ieviest Elektronisko ceļošanas autorizācijas (ECA) sistēmu, lai elektroniski uzkrātu tādu biogrāfisko un cita rakstura informāciju, kādu uzskata par vajadzīgu Tēvzemes drošības sekretārs, lai pirms ceļošanas varētu noteikt, vai Latvijas Republikas pilsonim ir tiesības doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm bez vīzas BVP ietvaros un vai pastāv tiesību aizsardzības īstenošanas vai drošības riski, atļaujot pilsonim doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm bez vīzas BVP ietvaros.

b. Ieviešot ECA sistēmu, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija apzinās, ka visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri dodas uz Amerikas Savienotajām Valstīm darba darīšanās vai kā tūristi BVP ietvaros, būs jāizmanto ECA sistēma.

c. Kopā ar citām savas valsts kompetentajām iestādēm un, sadarbojoties ar ceļojumu un tūrisma nozares pārstāvjiem, Puses pauž nodomu īstenot kopīgu informācijas kampaņu, lai nodrošinātu, ka Latvijas Republikas pilsoņi, dodoties uz Amerikas Savienotajām Valstīm BVP ietvaros, apzinātos pienākumu izmantot ECA sistēmu, un sniegt informāciju, kā sistēma izmatojama.

2. Informācijas apmaiņa:

a. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija kopā ar citām Latvijas Republikas kompetentām iestādēm pauž nodomu sadarboties ar Amerikas Savienoto Valstu Tēvzemes drošības departamentu, lai sniegtu identificējošu informāciju, ko izmantot, nosakot, vai personas, kuras plāno doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm, apdraud Amerikas Savienoto Valstu drošības, tiesību aizsardzības īstenošanas un imigrācijas intereses. Lai veicinātu šādu sadarbību, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu sadarboties ar Latvijas Republikas kompetentām iestādēm, lai ar Amerikas Savienoto Valstu valdības iestādēm noslēgtu šī Saprašanās Memoranda A sadaļas 2. punktā minētās izpildes vienošanās.

Puses pauž nodomu sadarboties jebkurā tiesību aizsardzības, imigrācijas vai citā izmeklēšanas vai tiesvedības procesā, ja tāda uzsākta B sadaļas 2. punkta a. apakš­punktā minētās informācijas izmantošanas rezultātā, un ievērojot esošos vai turpmākos tiesiskās palīdzības līgumus un vienošanās starp abām valstīm un valstu starptautiskās saistības.

b. Puses pauž nodomu vākt, analizēt, pielietot un apmainīties ar Sākotnējo Pasažieru Informāciju (SPI) saskaņā ar valstu attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem.

c. Puses pauž nodomu vākt, analizēt, pielietot un apmainīties ar Pasažieru datu reģistra (PDR) informāciju, ievērojot valstu attiecīgos nacionālos tiesību aktus un starptautiskās saistības, tostarp 2007. gada 26. jūlijā parakstīto ES - ASV nolīgumu par pasažieru datu reģistru.

d. Šādas informācijas apmaiņas nolūkos Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un Amerikas Savienoto Valstu Tēvzemes drošības departaments pauž nodomu ievērot nepieciešamās un pienācīgās privātuma un datu aizsardzības garantijas, kas paredzētas attiecīgajos valstu nacionālajos tiesību aktos un atbilst valstu starptautiskajām saistībām.

3. Ziņošana par nozaudētām un zagtām pasēm (NZP):

a. Neatkarīgi no informācijas apmaiņas ar Interpola starpniecību, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija kopā ar citām Latvijas Republikas kompetentajām iestādēm, pauž nodomu paziņot datus par nozaudētām un nozagtām pasu veidlapām un izdotajām pasēm. Šie dati jāpaziņo 24 stundu laikā pēc tam, kad valdības iestāde, kura atbild par NZP datu uzskaiti un pārraudzību, reģistrē pases nozaudēšanu vai nozagšanu. Šiem datiem jāietver vismaz šāda informācija:

i. dokumenta numurs;

ii. dokumenta tips;

iii. izziņotais statuss (nozaudēta, nozagta veidlapa, nozagta īpašniekam, anulēta);

Datiem jāietver arī šāda informācija, ja tāda ir pieejama:

iv. izdošanas datums, ja tā nav pases veidlapa;

v. derīguma termiņa izbeigšanās datums, ja tā nav pases veidlapa;

vi. nozaudēšanas, nozagšanas vai anulēšanas datums;

vii. vieta, kur notikusi zādzība vai nozaudēšana.

b. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu norādīt kontaktpunktu, kurš būs pieejams nepārtraukti un spēs operatīvi sniegt palīdzību ASV Tēvzemes drošības departamentam un ASV Valsts departamentam, lai risinātu jautājumus par, iespējams, nozaudētām vai zagtām pasēm, kuras uzrādītas Amerikas Savienoto Valstu valdības iestādēm kā personu apliecinoši dokumenti. Šim kontaktpunktam būtu jābūt pieejai pasu izdošanas un NZP informācijai, kuru uztur par šādu datu uzglabāšanu un pārziņu atbildīgā valsts iestāde, un jāspēj, parasti 4 (četru) stundu laikā, apliecināt, vai attiecīgais indivīds ir šīs pases turētājs.

c. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu 24 stundu laikā paziņot par veiktajiem labojumiem NZP datos, kuri atzīti par kļūdainiem. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija arī pauž nodomu 24 stundu laikā darīt zināmus jebkuru dzēšanu vai izmaiņas iepriekš nodotajos NZP datos, apmainīties ar informāciju par NZP datu tendencēm un analīzi un iesniegt ASV Tēvzemes drošības departamentam un ASV Valsts departamentam savas valsts pasu paraugus.

Lai atvieglotu atbilstību šiem ziņošanas standartiem un risinātu jebkuru, ar ziņošanas kārtību saistītu jautājumu, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu izveidot NZP kontaktpunktu politikas plānošanas līmenī iestādē, kas ir atbildīga par NZP datu nodošanu.

4. Nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšana:

a. Puses saskaņā ar savas valsts nacionālajiem un starptautisko tiesību aktiem pauž nodomu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Latvijas Republika un Amerikas Savienotās Valstis, 21 dienas laikā pēc paziņojuma saņemšanas, ka izdots attiecīgs rīkojums, uzņem atpakaļ jebkuru pilsoni vai bijušo pilsoni, kuram izsniegts galīgais izbraukšanas rīkojums. Šī punkta piemērošanas nolūkā Puses pauž nodomu pēc nepieciešamības konsultēties par konkrētiem gadījumiem. Šī Saprašanās Memoranda izpratnē Latvijas Republikas "bijušais pilsonis" ir persona, kura zaudējusi Latvijas Republikas pilsonību pēc 1994. gada 22. jūlija un kurai Latvijas Republikas pilsonības zaudēšanas laikā vai pēc tās nav bijusi citas valsts pilsonība.

b. ASV Tēvzemes drošības departaments pauž nodomu savu likumisko pilnvaru ietvaros sniegt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai vajadzīgo informāciju par atpakaļ uzņemamo personu, tostarp informāciju par personas identitāti un izraidīšanas iemeslu tiklīdz to pieļauj likuma nosacījumi, pēc izraidīšanas procedūras uzsākšanas.

c. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu apstiprināt attiecīgās personas identitāti un pilsonību 21 dienas laikā pēc tam, kad ASV Tēvzemes drošības departaments, kā minēts B sadaļas 4. punkta b. apakšpunktā, būs sniedzis informāciju, kas nepieciešama atpakaļ uzņemamās personas identifikācijai.

5. Pastiprinātas prasības ceļošanas dokumentiem:

a. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu izsniegt ceļošanas dokumentu centrālā iestādē, kura pakļauta stingrai audita un atskaitīšanās kārtībai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Nepieļaujot nepamatotu kavēšanos, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu informēt Tēvzemes drošības departamentu par tādiem audita secinājumiem, kuri var vai varētu apdraudēt ceļošanas dokumentu drošību vai šādu dokumentu izdošanu. Puses pauž nodomu aizsargāt no neatļautas izpaušanas jebkuru informāciju, kas iegūta šādu auditu rezultātā.

b. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Republikas kompetentām iestādēm pauž nodomu turpināt tādu ceļošanas dokumentu izdošanu, kuri atbilst ICAO prasībām.

c. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Republikas kompetentām iestādēm pauž nodomu izdot ceļošanas dokumentus, kuriem to izstrādes laikā piešķirti īpaši, neatkārtojami identifikācijas numuri.

d. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija apzinās, ka gadījumā, ja Latvijas Republiku uzņemtu BVP, ieceļot ASV BVP ietvaros varēs tikai tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem ir elektroniskās pases (t.i. mašīnlasāmas pases, kurās ir gan digitalizēta fotogrāfija, gan elektroniski nolasāms elements ar attiecīgajiem ceļošanas dokumenta datiem).

6. Lidostu drošība:

Puses pauž nodomu sadarboties ar savu valdību kompetentajām iestādēm, lai panāktu lidostu drošības standartu un gaisa satiksmes pārvadātāju veikto drošības pasākumu attiecīgo valstu lidostās atbilstību 2007.gada 25.aprīlī Briselē un 2007.gada 30.aprīlī Vašingtonā parakstītā Gaisa transporta nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, prasībām.

7. Gaisa satiksmes drošības darbinieki:

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija pauž nodomu izstrādāt un īstenot satiksmes drošības darbinieku programmu, kas atbilst Pušu akceptētiem standartiem. Ja tiek izveidota tiešā aviosatiksme starp Latvijas Republiku un ASV un pēc ASV Tēvzemes drošības departamenta Transporta drošības administrācijas un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas vienošanās, Iekšlietu ministrija pauž nodomu atļaut ASV Federālā gaisa satiksmes drošības - darbiniekiem darboties un nēsāt likumā atļautus ieročus reisos, kurus veic ASV gaisa pārvadātāji uz Latviju, no Latvijas un šķērsojot Latvijas gaisa telpu.

C. JURIDISKAIS SPĒKS:

Iepriekš minētās saprašanās un vienošanās atspoguļo Pušu labas gribas nodomus. Neviens no Saprašanās Memoranda nosacījumiem nav Pusēm juridiski saistošs saskaņā ar nacionālajiem vai starptautiskajiem tiesību aktiem. Šis Saprašanās Memorands nav skaidrojams kā tāds, kurš radītu jebkādas tiesības vai priekšrocības, pēc būtības vai procesuālas, ar likumu vai citādi piemērojamas, kā starp Pusēm vai jebkuru trešo pusi pret Pusēm, augstākstāvošām instancēm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Latvijas Republiku, vai amatpersonām, darbiniekiem, pārstāvjiem vai citām ar tām saistītām personām.

Saprašanās Memorandā minētais nav interpretējams kā tāds, kas ietekmētu Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu tiesību aktos paredzētās Pušu tiesības un pienākumus, vai tiesības un pienākumus, kuri izriet no abu valstu dalības starptautiskos līgumos un nolīgumos, tostarp saistības, kuras izriet no Latvijas Republikas dalības Eiropas Savienībā.

Parakstīts Rīgā, 2008.gada ___.martā divos oriģinālos eksemplāros angļu valodā.

Latvijas Republikas Amerikas Savienoto Valstu
Iekšlietu ministrijas vārdā Tēvzemes drošības departamenta vārdā
........................ ...........................