Darbības ar dokumentu
Rīgas dome
Noteikumi Nr. 20
(prot. Nr. 54, 46.§)
Rīgā 1998. gada 10. novembrīBūvprojektu saskaņošanas
un akceptēšanas noteikumi Rīgā
I. Vispārīgie noteikumi
1. Būvprojektu saskaņošanas un akceptēšanas noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar Latvijas Republikas Būvniecības likumu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi", Latvijas Republikas likumu "Par pašvaldībām", Latvijas Republikas Aizsargjoslu likumu un Rīgas domes struktūrvienību nolikumiem.
2. Šie noteikumi nosaka prasības, kādas jāievēro visu veidu būvju būvprojektu saskaņošanai un akceptēšanai, būvprojektu dokumentu un rasējumu komplektācijai, kā arī reglamentē minēto procesu norises kārtību.
3. Visu veidu, tai skaitā arī īslaicīgas lietošanas būvju būvprojektu, kā arī izpildu un izmaiņu projektu izstrādāšanai neatkarīgi no zemes īpašuma piederības, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldē (turpmāk Arhitektūras pārvalde) jāpasūta plānošanas un arhitektūras vai inženierplānošanas noteikumi, kas tiek izstrādāti saskaņā ar Rīgas attīstības plānu, Latvijas Republikas Aizsargjoslu likumu un Rīgas pilsētas apbūves noteikumiem un ir pamats būvprojektēšanas veikšanai.
4. Būvprojektus izstrādā jaunbūvēm un esošo būvju renovācijai, rekonstrukcijai un restaurācijai, kā arī inženierkomunikācijām, ceļiem, tiltiem un to kapitālajam remontam un rekonstrukcijai, teritoriju nožogojumiem, labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, trotuāru, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļi.
5. Patstāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās saņēmušas profesionālās savienības izdotu Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamentā (turpmāk Būvniecības departaments) reģistrētu sertifikātu attiecīgajā būvprojektēšanas darbu veidā, kā arī juridiskajām personām, ja tās ir saņēmušas Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izdotu licenci uzņēmējdarbības veikšanai būvniecībā.
Ja arhitektam vai inženierim nav attiecīgā sertifikāta, viņam nav patstāvīgas prakses tiesību, bet minētās personas var veikt būvprojekta izstrādāšanu sertificēta speciālista vadībā, un sertificētais speciālists paraksta būvprojektu.
6. Būvprojektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem, apbūves noteikumiem, Arhitektūras pārvaldes izdotajiem plānošanas un arhitektūras vai inženierplānošanas noteikumiem un pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, inženiertīklu un būvju aizsardzības noteikumiem un ekoloģiskā uzdevuma prasībām, bet tehniskā projekta risinājumam papildus jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, noturība, aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.
7. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par īpašumtiesību vai nomas tiesību apliecinošu dokumentu atbilstību oriģinālam un būvprojekta komplektāciju, par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo koordināciju un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Latvijas Republikas Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un šiem noteikumiem.
Par būvprojekta sastāvā ietilpstošu būvprojekta daļu atbild attiecīgajā darba veidā sertificēts būvprojekta daļas vadītājs.
8. Būvprojekta vadītājs uz būvprojekta vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas, bet būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas paraksta apliecinājumu par būvprojekta (būvprojekta daļas) risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām.
9. Būvprojektēšanu veic vienā vai divās stadijās. Vienkāršai, tehniski nesarežģītai būvei būvprojektu var izstrādāt vienā stadijā tehniskā projekta stadijā. Būvprojekts izstrādājams divās stadijās skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā, ja paredzamā būve ir sabiedriski nozīmīga vai tehniski sarežģīta, kā arī ja tā paredzēta specifiskā zonā un var mainīt vēsturiski izveidojušos ainavu.
10. Ja būvprojektu paredzēts īstenot pa kārtām, atsevišķa būvkompleksa tehnisko projektu vienlaikus ar inženiertehnisko risinājumu daļām var saskaņot un akceptēt, ja visam būvprojektam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir saskaņots skiču projekts.
Ar Arhitektūras pārvaldi saskaņots skiču projekts nedod tiesības saņemt būvatļauju vai uzsākt būvdarbus, bet tas ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai.
11. Būvprojekta kvalitātes novērtēšanai vai strīdīgos gadījumos pasūtītājs, vai cita kompetenta institūcija var pieprasīt būvprojekta ekspertīzi, kuru veic sertificēts eksperts, juridiska persona, ja tai ir licence būvprojektu ekspertīzes veikšanai, vai būvprojektu valsts ekspertīzes institūcija.
12. Būvprojekts iesniedzams izskatīšanai un atzinumu saņemšanai būvprojektu valsts ekspertīzes institūcijā pirms būvprojekta akceptēšanas šādos gadījumos:
12.1. ja būvniecība kopumā vai daļēji tiek veikta par pašvaldības vai valsts līdzekļiem;
12.2. ja to pieprasa būvprojekta akceptētājs Arhitektūras pārvalde;
12.3. ja būvprojektu izstrādi un īstenošanu Rīgas pilsētas teritorijā vismaz 40% apmērā finansē starptautiskās finansu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā).
13. Visi būvprojekti būvniecības darbu veikšanai kopā ar inženiertehniskā risinājuma daļām jāiesniedz galīgai saskaņošanai un akceptēšanai Arhitektūras pārvaldē, kura atbilstoši attiecīgās grupas būvprojektu saskaņošanas kārtībai organizē arī būvprojektu saskaņošanu Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijā.
14. Būvprojekta tehniskie risinājumi atbilstoši attiecīgās grupas būvprojektu saskaņošanas kārtībai saskaņojami visās institūcijās, kas izdevušas tehniskos noteikumus ar saskaņojuma prasību, arī gadījumos, ja nevar izpildīt tehnisko noteikumu prasības, kā arī institūcijās, kuru intereses tiek skartas saskaņā ar Latvijas Republikas aizsargjoslu likumu. Atkāpes no tehniskajiem noteikumiem savlaikus saskaņojamas projektēšanas gaitā vai atbilstoši izmaināmi tehniskie noteikumi.
Ja būvprojekts izstrādāts ar atkāpēm no sanitārajām un ugunsdrošības normām un noteikumiem, tas pirms iesniegšanas Arhitektūras pārvaldē papildus saskaņojams pilsētas sanitārās un ugunsdrošības uzraudzības dienestos.
15. Būvprojektu saskaņošanai un akceptēšanai Arhitektūras pārvaldē iesniedz nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai to pilnvarota persona, pievienojot projektam īpašumtiesību vai nomas tiesību apliecinošus dokumentus un būvprojekta risinājuma saskaņojumus ar:
15.1. ēkas vai zemes gabala īpašnieku, ja zemes gabals vai ēka atrodas privātīpašumā;
15.2. atbildīgo pašvaldības iestādi, ja ēka vai zemes gabals atrodas pašvaldības īpašumā vai valdījumā;
15.3. valsts atbildīgo institūciju, ja ēka vai zemes gabals ir valsts īpašumā vai pārvaldījumā.
Būvprojektus saskaņošanai un akceptēšanai var iesniegt arī licencēta projektēšanas organizācija vai sertificēts projektētājs.
16. Būvprojektus ar 14. un 15. punktā minēto institūciju saskaņojumiem un aizpildītu būvprojekta veidlapu (1. paraugs) galīgai saskaņošanai un akceptēšanai iesniedz 3 eksemplāros, no kuriem vismaz vienam jābūt iesietam cietos kartona vākos atbilstoši Valsts arhīva standartiem, Arhitektūras pārvaldes saskaņošanas grupā, vienlaikus aizpildot būvprojekta reģistrācijas kartīti (2. paraugs).
Ja būvprojekta sastāvā tiek projektētas pilsētas inženierkomunikācijas ielu sarkano līniju robežās, papildus jānokomplektē būvprojekta inženiertehnisko risinājumu daļa atsevišķā sējumā un vienlaikus jāiesniedz Arhitektūras pārvaldes būvprojektu saskaņošanas grupā.
17. Būvprojekts ar Arhitektūras pārvaldes vadības norīkotas atbildīgas amatpersonas rakstiskiem norādījumiem tiek iereģistrēts un nodots Arhitektūras pārvaldes būvprojektu saskaņošanas grupas atbildīgajam speciālistam pievienoto dokumentu un grafiskā materiāla pārbaudei un būvprojekta saskaņošanas un akceptēšanas organizēšanai vai motivēta rakstiska atteikuma sagatavošanai (atsevišķos gadījumos uz būvprojekta izskatīšanu var pieaicināt projekta autorus).
18. Arhitektūras pārvaldes būvprojektu saskaņošanas grupas atbildīgais speciālists:
18.1. divu dienu laikā pēc būvprojekta saņemšanas veic būvprojekta materiālu pārbaudi, to atbilstību komplektācijai un projektēšanai sniegtajiem datiem, ka arī īpašumtiesību vai nomas tiesību apliecinošu dokumentu esamību un to apstiprina ar spiedogu, parakstu un datumu uz būvprojekta veidlapas;
18.2. divu dienu laikā veic iepriekšējo saskaņošanu ar attiecīgās priekšpilsētas (rajona) galveno arhitektu būvprojekta reģistrācijas kartītē (ceturtās grupas būvprojektus saskaņā ar 25.4. punktu papildus jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas galveno mākslinieku);
18.3. piecu dienu laikā sagatavo būvprojektu izskatīšanai Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijā (šajā laikā ar to var iepazīties arī saskaņojošo organizāciju pārstāvji) vai rindas kārtībā veic pārbaudīto un iepriekš saskaņoto būvprojektu saskaņošanu atbilstoši attiecīgās grupas būvprojektu saskaņošanas kārtībai, vai arī nekavējoši sagatavo rakstisku atbildi iesniedzējam par nepilnībām būvprojektā, nepieciešamajiem papildinājumiem vai korekcijām, kuru paraksta Arhitektūras pārvaldes vadība.
19. Būvprojekts skaitās akceptēts būvdarbu veikšanas būvatļaujas saņemšanai, ja atbilstoši attiecīgās grupas būvprojektu saskaņošanas kārtībai to ir saskaņojušas visas ieinteresētās institūcijas, Arhitektūras pārvaldes struktūrvienības un akceptējusi ar 10.11.1998. Rīgas domes lēmumu Nr. 6706 "Par būvprojektu saskaņošanas un akceptēšanas kārtību Rīgā" pilnvarotā amatpersona.
20. Ar 10.11.1998. Rīgas domes lēmumu Nr. 6706 "Par buvprojektu saskaņošanas un akceptēšanas kārtību Rīgā" pilnvarotā amatpersona nav tiesīga akceptēt būvprojektu, ja tas nav saskaņots ar attiecīgajām institūcijām vai par to ir sniegts negatīvs ekspertīzes atzinums. Atteikumu akceptēt būvprojekta pasūtītājs var iesniegt pārskatīšanai Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram.
21. Būvprojekta saskaņojuma derīguma termiņš ar institūcijām, kas izdevušas tehniskos noteikumus un slēdzienus, ir divi gadi.
Ja izbeidzies būvprojekta saskaņošanas termiņš un ieprojektētās inženierkomunikācijas nav izbūvētas, būvprojekta atkārtota saskaņošana un akceptēšana veicama Arhitektūras pārvaldes norādītajās institūcijās.
22. Akceptētā būvprojekta derīguma termiņš ir spēkā visu būvdarbu veikšanas laiku, bet ne ilgāk kā divus gadus, ja būvdarbi nav uzsākti.
23. Ja akceptētā būvprojektā ir izdarītas izmaiņas, kā arī ja beidzies tā derīguma termiņš vai būvatļauja ir anulēta un būvdarbi vēl nav uzsākti, būvprojekts no jauna jāsaskaņo un jāiesniedz atkārtotam akceptam.
24. Arhitektūras pārvaldes būvprojektu saskaņošanas grupas atbildīgais speciālists saskaņoto un akceptēto būvprojektu noformē, reģistrē un trīs dienu laikā vienu eksemplāru nodod Arhitektūras pārvaldes arhīvā, bet pārējos divus eksemplārus būvprojekta iesniedzējam.
25. Izstrādāto būvprojektu saskaņošanas un akceptēšanas kārtības vienkāršošanai, kā arī nepieciešamo dokumentu un rasējumu komplektācijas noteikšanai būvprojekti tiek iedalīti šādās pamatgrupās:
25.1. pirmās grupas būvprojekti tiek izstrādāti tehniskā projekta stadijā visa veida kapitālām jaunbūvēm (tai skaitā individuālajām vienģimeņu dzīvojamām ēkām), esošo ēku rekonstrukcijai, izmainot to apjomu, restaurācijai un īslaicīgas lietošanas būvēm ar vai bez ārējo (ārpus ēkas cokola) inženiertīklu projektu daļām (jaunu inženiertīklu projekti, pieslēgumi pilsētas inženiertīkliem, esošo inženiertīklu rekonstrukcija), kā arī projektējamā objekta piegulošās teritorijas labiekārtošanai;
25.2. otrās grupas būvprojekti tiek izstrādāti tehniskā projekta stadijā esošo būvju renovācijai, kā arī esošo individuālo vienģimeņu dzīvojamo, saimniecības ēku un palīgēku rekonstrukcijai, būtiski neizmainot plānā ēku ārējās kontūras un teritorijas labiekārtošanu un neparedzot jaunu ārējo (ārpus ēkas cokola) inženiertīklu izbūvi vai rekonstrukciju;
25.3. trešās grupas būvprojekti tiek izstrādāti tehniskā projekta stadijā visu veidu inženierbūvēm, ielām, pievedceļiem, teritoriju nožogojumiem, inženiertīkliem, to pieslēgumiem, kā arī to rekonstrukcijai vai kapālajam remontam;
25.4. ceturtās grupas būvprojekti tiek izstrādāti tehniskā projekta stadijā mazām arhitektūras formām, kioskiem, pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēm, skulptūrām, apgaismes iekārtām, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementiem u.c.;
25.5. piektās grupas būvprojekti tiek izstrādāti skiču stadijā sabiedriski nozīmīgām vai tehniski sarežģītām būvēm, būvēm specifiskā apbūves vai vēsturiskā zonā, kā arī būvkompleksiem, kuru nodošana ekspluatācijā paredzēta pa būves kārtām.
26. Visi būvprojekti, izņemot 25.2. punktā minētos, izstrādājami uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna, norādot esošās apakšzemes inženierkomunikācijas un uznestās ielu sarkanās līnijas, un zemes gabalu juridiskās robežas M 1:500 vai 1:250.
Uz topogrāfiksā uzmērījuma plāna jābūt Rīgas Ģeodēziskā centra apstiprinājumam, kura derīguma ilgums ir 1 gads.
Būvprojekta atkārtotas saskaņošanas vai pārsaskaņošanas (ja beidzies būvprojekta saskaņošanas termiņš) gadījumā topogrāfiskā uzmērījuma plāns jāatjauno.
27. Izstrādājot būvprojektus inženierkomunikāciju un citu objektu būvniecībai ielu sarkanajās līnijās vai 6 m platā zonā abpus tām, projektēšanas sākuma stadijā jāsaņem konkrētas trasu ierādes vai novietņu piesaistes Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas trasu ierādes grupā, pamatojoties uz 26. punktā minētā topogrāfiskā uzmērījuma materiālu un pilsētas inženierdienestu izdotiem konkrētiem tehniskiem noteikumiem.
Būvprojekta atkārtotas saskaņošanas vai pārsaskaņošanas gadījumā trases ierādes vai novietņu piesaistes jāatjauno vai jākoriģē, pamatojoties uz atjaunotā topogrāfiskā uzmērījuma plānu, izdarot attiecīgas atzīmes Arhitektūras pārvaldes ielu šķērsprofilu kartotēkā.
II. Būvprojektu saskaņošanas
un akceptēšanas kārtība
1. Pirmās grupas būvprojekti
1.1. Būvprojektus saskaņo:
1.1.1. Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijā;
1.1.2. ar attiecīgās priekšpilsētas (rajona) galveno arhitektu;
1.1.3. ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (ja ēka ir arhitektūras vai kultūras piemineklis, vai arī atrodas pieminekļu aizsardzības vai regulācijas zonā);
1.1.4. ar pilsētas galveno mākslinieku (ja projekts ietver reklāmas elementus uz ēku fasādēm vai priekšlikumus ēku fasāžu krāsojumam);
1.1.5. ar Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas vadītāju;
1.2. Būvprojektus akceptē Rīgas pilsētas galvenais arhitekts vai viņa vietnieks, un būvprojekts ir akceptēts, ja "Būvprojektu saskaņošanas un akceptēšanas noteikumu Rīgā" 12. punktā minēto prasību gadījumos saņemts pozitīvs ekspertīzes slēdziens un uz tā speciālā sarkanas krāsas spiedogā ir viņa paraksts, datums un reģistrācijas numurs.
1.3. Paskaidrojumi:
1.3.1. būvprojekta autoram jāpiedalās Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts konkrētais projekts;
1.3.2. inženiertīklu projektu daļas pirms iesniegšanas Arhitektūras pārvaldē ieteicams saskaņot attiecīgajos pilsētas inženierdienestos;
1.3.3. izstrādājot nozīmīgu objektu būvprojektus, projektēšanas sākuma stadijā priekšpilsētas (rajona) galvenais arhitekts, saskaņojot ar pilsētas galveno arhitektu, var izvirzīt jautājumu izskatīšanai atsevišķā konsultatīvā padomē vai Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā;
1.3.4. saskaņošanas kārtība attiecas arī uz izpildu un izmaiņu projektiem, kuru izstrādāšanai izsniegta Arhitektūras pārvaldes atļauja;
1.3.5., 1.1.3. un 1.1.4. punktā minētie saskaņojumi izdarāmi tikai uz vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas.
2. Otrās grupas būvprojekti
2.1. Būvprojektus saskaņo:
2.1.1. ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (ja ēka atrodas arhitektūras vai kultūras pieminekļu aizsardzības vai regulācijas zonā);
2.1.2. ar pilsētas galveno mākslinieku (ja projekts ietver reklāmas elementus uz ēku fasādēm vai priekšlikumus ēku fasāžu krāsojumam).
2.2. Būvprojektu akceptē attiecīgās priekšpilsētas (rajona) galvenais arhitekts (Rīgas vecpilsētas teritorijā rajona arhitekta funkcijas pilda Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija), un būvprojekts ir akceptēts, ja uz tā speciālā sarkanas krāsas spiedogā ir viņa paraksts, datums un reģistrācijas numurs;
2.3. Paskaidrojumi:
2.3.1. būvprojekta paskaidrojuma rakstā obligāti jānorāda, ka projekta risinājums neskar iekšējo ievadu un ārējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju un nav saistīts ar esošo slodžu pieaugumu inženiertīklos;
2.3.2. ja projekta risinājumi nav saistīti ar projektējamā objekta funkcijas maiņu, plānošanas un arhitektūras noteikumi var tikt aizvietoti ar iepriekšēju saskaņojumu uz pasūtītāja iesnieguma, kam pievienots attiecīgs skiču materiāls;
2.3.3. ja plānā netiek būtiski izmainītas ēkas kontūras un labiekārtojums, individuālo vienģimeņu dzīvojamo, saimniecības ēku un palīgēku rekonstrukcijas būvprojekti jāsaskaņo ar Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas vadītāju;
2.3.4. saskaņošanas kārtība attiecas arī uz izpildu un izmaiņu projektiem, kuru izstrādāšanai izdota Arhitektūras pārvaldes atļauja;
2.3.5., 2.1.1. un 2.1.2. punktā minētie saskaņojumi izdarāmi tikai uz vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas.
3. Trešās grupas būvprojekti
3.1. Būvprojektus saskaņo:
3.1.1. Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijā;
3.1.2. ar attiecīgās priekšpilsētas (rajona) galveno arhitektu;
3.1.3. ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (ja inženiertīkli projektēti pieminekļu aizsardzības vai regulācijas zonā);
3.2. Būvprojektu akceptē Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas vadītājs, un būvprojekts ir akceptēts, ja "Būvprojektu saskaņošanas un akceptēšanas noteikumi Rīgā" 12. punktā minēto prasību gadījumos saņemts pozitīvs ekspertīzes slēdziens un uz tā speciālā sarkanas krāsas spiedogā ir viņa paraksts, datums un reģistrācijas numurs.
3.3. Paskaidrojumi:
3.3.1. būvprojekta autoram jāpiedalās Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts konkrētais projekts;
3.3.2. inženiertīklu projektu daļas pirms iesniegšanas Arhitektūras pārvaldē ieteicams saskaņot attiecīgajos pilsētas inženierdienestos;
3.3.3. projektējot pilsētas nozīmes inženierbūves (tilti, viadukti, tuneļi, maģistrālās ielas, sūkņu stacijas u.tml.), būvprojekts jāsaskaņo atbilstoši 1. grupas būvprojektu saskaņošanas kārtībai;
3.3.4. saskaņošanas kārtība attiecas arī uz izpildu un izmaiņu projektiem, kuru izstrādāšanai izsniegta Arhitektūras pārvaldes atļauja;
3.3.5 un 3.1.3. punktā minētais saskaņojums izdarāms tikai uz vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas.
4. Ceturtās grupas būvprojekti
4.1. Būvprojektus saskaņo:
4.1.1. Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijā vai atsevišķos pilsētas inženierdienestos pēc Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas vadītāja norādījumiem;
4.1.2. ar attiecīgās priekšpilsētas (rajona) atbildīgo mākslinieku;
4.1.3. ar attiecīgās priekšpilsētas (rajona) galveno arhitektu;
4.1.4. ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (ja projektējamais objekts atrodas pieminekļu aizsardzības vai regulācijas zonā);
4.1.5. ar Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas vadītāju;
4.2. Būvprojektu akceptē Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks, un būvprojekts ir akceptēts, ja uz tā speciālā sarkanas krāsas spiedogā ir viņa paraksts, datums un reģistrācijas numurs.
4.3. Paskaidrojumi:
4.3.1. Būvprojekta autoram jāpiedalās Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijas sēdē, kurā tiek izskatīts konkrētais projekts;
4.3.2., 4.1.1. un 4.1.4. punktā minētie saskaņojumi izdarāmi tikai uz vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas.
5. Piektās grupas būvprojekti
5.1. Būvprojektus saskaņo:
5.1.1. ar attiecīgās priekšpilsētas (rajona) galveno arhitektu;
5.1.2. ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (ja projektējamais objekts atrodas pieminekļu aizsardzības vai regulācijas zonā);
5.1.3. ar pilsētas galveno mākslinieku (ja projekts ietver reklāmas elementus uz ēku fasādēm vai priekšlikumus ēku fasāžu krāsojumam);
5.1.4. ar Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas vadītāju;
5.2. Būvprojekts ir saskaņots, ja uz tā speciālā sarkanas krāsas spiedogā ir pilsētas galvenā arhitekta vai viņa vietnieka paraksts, datums un reģistrācijas numurs.
5.3. Paskaidrojumi:
5.1.2. un 5.1.3. punktā minētie saskaņojumi izdarāmi tikai uz vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas.
III. Būvprojekta dokumentu
un rasējumu komplektācija
1. Pirmās grupas būvprojekti
1.1. Vispārīgā daļa:
1.1.1. aizpildīta būvprojekta veidlapa (1. paraugs);
1.1.2. titullapa ar atbildīgā projektētāja parakstu, datumu un zīmogu;
1.1.3. īpašumtiesību vai nomas tiesību apliecinoši dokumenti;
1.1.4. zemes gabala plāns ar gruntsgabala robežām;
1.1.5. inventarizācijas plāni (esošo ēku rekonstrukcijas gadījumā), ne vecāki par 3 gadiem;
1.1.6. izraksts no Rīgas pilsētas starpresoru komisijas sēdes protokola par atļaujas izsniegšanu projektēšanai konkrētā zemes gabalā;
1.1.7 plānošanas un arhitektūras noteikumi;
1.1.8. tehniskie noteikumi par objekta pieslēgšanu pilsētas inženierkomunikācijām, kā arī par inženierkomunikāciju pārlikšanu vai atvienošanu;
1.1.9. Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Valsts sanitārās inspekcijas tehniskie noteikumi;
1.1.10. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskie noteikumi;
1.1.11. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes ekoloģiskais uzdevums;
1.1.12. Rīgas domes Vides aizsardzības pārvaldes tehniskie noteikumi;
1.1.13 paskaidrojuma raksts ar projekta satura un principiālu risinājumu aprakstu, ar ekonomisko pamatojumu un būves tehniskajiem rādītājiem;
1.2. Grafiskā daļa:
1.2.1. būvprojekta vispārīgo rādītāju galvenā rasējuma lapa ar būvprojekta vadītāja (daļas vadītāja) parakstītu apliecinājumu par risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un tehnisko noteikumu prasībām, rasējumu lapu sarakstu, kā arī objekta novietnes shēmu pilsētā M 1:2000 (lapā nepieciešams rezervēt vietu saskaņošanas un akceptēšanas spiedogu nospiedumiem);
1.2.2. objekta novietnes un būvasu nospraušanas plāni;
1.2.3. teritorijas labiekārtošanas, vertikālā plānojuma un ceļa segumu plāni ar raksturīgiem griezumiem, kā arī transporta un gājēju kustības organizācijas shēma;
1.2.4. ēkas pamatu, stāvu un pārsegumu plāni, fasāžu, griezumu risinājumi (rekonstrukcijas gadījumā pieļaujamas plānu, fasāžu risinājumu daļas);
1.2.5. objekta novietnes un projektējamo inženiertīklu savietotais plāns;
1.2.6. objekta novietnes plāns ar projektējamo inženiertīklu trasējuma plāniem (visām projektējamajām inženierkomunikācijām) un nepieciešamajiem komunikāciju garenprofiliem;
1.2.7. citi materiāli atbilstoši plānošanas un arhitektūras noteikumiem;
1.3. Paskaidrojumi:
Projekta izskatīšanai Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijā iesniedzējam papildus projektam jāuzrāda topogrāfiskā uzmērījuma plāns M 1:500 vai 1:250, kurā norādītas apakšzemes inženierkomunikācijas un Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas komunikāciju trasu ierādes zīmējums. Šie materiāli pēc komisijas sēdes paliek iesniedzēja rīcībā.
2. Otrās grupas būvprojekti
2.1. Vispārīgā daļa:
2.1.1. aizpildīta būvprojekta veidlapa (1.paraugs);
2.1.2. titullapa ar atbildīgā projektētāja parakstu, datumu un zīmogu;
2.1.3. īpašumtiesību vai nomas tiesību apliecinoši dokumenti;
2.1.4. inventarizācijas plāni, ne vecāki par 3 gadiem;
2.1.5. plānošanas un arhitektūras noteikumi;
2.1.6. Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Valsts sanitārās inspekcijas tehniskie noteikumi;
2.1.7. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskie noteikumi;
2.1.8. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes ekoloģiskais uzdevums;
2.1.9. paskaidrojuma raksts ar projekta satura un principiālu risinājumu aprakstu ar ekonomisko pamatojumu un tehniskajiem rādītājiem;
2.2. Grafiskā daļa:
2.2.1. būvprojekta vispārīgo rādītāju galvenā rasējuma lapa ar būvprojekta vadītāja parakstītu apliecinājumu par risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīviem un tehnisko noteikumu prasībām, rasējumu lapu saturu, kā arī objektu novietnes shēmu pilsētā M 1:2000 (lapā nepieciešams rezervēt vietu saskaņošanas spiedogu nospiedumiem);
2.2.2.objekta novietnes plāns M 1:500;
2.2.3. ēkas pamatu un stāvu plāni (pieļaujami plānu fragmenti, ja renovācija neskar visu ēku) un raksturīgie griezumi;
2.2.4. ēkas fasāžu risinājumi (pieļaujami fasāžu risinājumu fragmenti, ja renovācija neskar visu ēku);
2.2.5. pārseguma un jumta konstrukciju plāni (ja renovācija vai rekonstrukcija skar pārseguma vai jumta konstrukcijas);
2.2.6. citi materiāli atbilstoši plānošanas un arhitektūras noteikumiem;
2.3. Paskaidrojumi:
2.3.1. 2.1.6., 2.1.7. un 2.1.8.punktā minētos slēdzienus nepieciešams pievienot tikai projektējamā objekta funkcijas maiņas gadījumā;
2.3.2. renovējamo būvju jaunu ieejas mezglu ārpus esošās ēkas kontūras izveidošanas gadījumos, kā arī nebūtiski izmainot plānā individuālo vienģimeņu dzīvojamo, saimniecības ēku un palīgēku kontūras un teritorijas labiekārtojumu, būvprojekts izstrādājams uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna, norādot apakšzemes inženierkomunikācijas, ielu sarkanās līnijas un zemes gabala juridiskās robežas M 1:500 vai 1:250, kas apstiprināts Rīgas Ģeodēziskajā centrā un kura derīguma ilgums ir 1 gads.
3. Trešās grupas būvprojekti
3.1. Vispārīgā daļa:
3.1.1. aizpildīt būvprojekta veidlapu (1.paraugs);
3.1.2. titullapa ar atbildīgā projektētāja parakstu, datumu un zīmogu;
3.1.3. īpašumtiesību vai nomas tiesību apliecinoši dokumenti, kas apliecina zemes gabala, kura robežās tiek projektēti inženiertīkli, piederību;
3.1.4. zemes gabalu plāni, kuru robežās tiek projektēti inženiertīkli;
3.1.5. inženierplānošanas noteikumi;
3.1.6. tehniskie noteikumi no attiecīgā pilsētas inženierdienesta (par pieslēgšanos pilsētas inženierkomunikācijām, par inženiertīklu pārlikšanu vai atslēgšanos no tiem);
3.1.7. paskaidrojuma raksts ar projekta satura un principiālu risinājumu aprakstu, ar ekonomisko pamatojumu un inženierbūves tehniskajiem rādītājiem;
3.2. Grafiskā daļa:
3.2.1. būvprojekta vispārīgo rādītāju galvenā rasējuma lapa ar būvprojekta vadītāja (daļas vadītāja) parakstītu apliecinājumu par risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un tehnisko noteikumu prasībām, rasējumu lapu saturu, kā arī objekta novietnes shēmu pilsētā M 1:2000 (lapā nepieciešams paredzēt vietu saskaņošanas un akceptēšanas spiedogu nospiedumiem);
3.2.2. projektējamo inženierkomunikāciju trasējuma plāns M 1:500 vai 1:250;
3.2.3. nepieciešamie inženiertīklu garenprofili;
3.2.4. citi materiāli saskaņā ar inženierplānošanas noteikumu prasībām;
3.3. Paskaidrojumi:
3.3.1. 3.1.3. un 3.1.4.punktā minētie dokumenti jāpievieno, ja inženierkomunikācijas tiek projektētas ārpus ielu sarkanajām līnijām;
3.3.2., 3.1.5.punktā minētie inženierplānošanas noteikumi nepieciešami ielu, ceļu, pievedceļu, tiltu, estakāžu, viaduktu, tuneļu, kā arī sarežģītu inženiertīklu trašu ārpus ielu sarkanajām līnijām projektēšanas gadījumos;
3.3.3. projekta izskatīšanai Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijā papildus projektam jāuzrāda tipogrāfiskā uzmērījuma plāns ar pazemes komunikācijām, ne vecāks par vienu gadu, kas apstiprināts Rīgas Ģeodēziskajā centrā, un Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas komunikāciju trašu ierādes zīmējums.
4. Ceturtās grupas būvprojekti
4.1. Vispārīgā daļa:
4.1.1. aizpildīta būvprojekta veidlapa (1.paraugs);
4.1.2. titullapa ar atbildīgā projektētāja parakstu, datumu un zīmogu;
4.1.3. īpašumtiesību vai nomu tiesību apliecinoši dokumenti;
4.1.4. zemes gabala plāns ar gruntsgabala robežām:
4.1.5. plānošanas un arhitektūras noteikumi;
4.1.6. paskaidrojuma raksts ar projekta satura un principiālu risinājumu aprakstu ar ekonomisko pamatojumu un objekta tehniskajiem rādītājiem;
4.2. Grafiskā daļa:
4.2.1. būvprojekta vispārīgo rādītāju galvenā rasējuma lapa ar būvprojekta vadītāja parakstītu apliecinājumu par risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīviem un tehnisko noteikumu prasībām, rasējumu lapu saturu, kā arī objekta novietnes shēmu pilsētā M 1:2000 (lapā nepieciešams paredzēt vietu saskaņošanas un akceptēšanas spiedoga nospiedumiem);
4.2.2. objekta novietnes plāns M 1:500 vai 1:250;
4.2.3. teritorijas labiekārtošanas plāns;
4.2.4. mazo arhitektonisko formu plāni, fasāžu un griezumu risinājumi;
4.2.5. objekta novietnes plāns ar projektējamo inženiertīklu trasējuma plāniem un nepieciešamajiem komunikāciju garenprofiliem;
4.2.6. citi materiāli saskaņā ar plānošanas un arhitektūras noteikumu prasībām;
4.3. Paskaidrojumi:
4.3.1. projekta izskatīšanai Rīgas būvprojektu saskaņošanas inženieru komisijā papildus projektam jāuzrāda topogrāfiskā uzmērījuma plāns ar pazemes komunikācijām, ne vecāks par vienu gadu, kas apstiprināts Rīgas Ģeodēziskajā centrā, un Arhitektūras pārvaldes arhitektu un inženieru daļas komunikāciju trašu ierādes zīmējums;
4.3.2., 4.1.3. un 4.1.4.punktā minētie dokumenti nepieciešami, ja projektējamā objekta novietne paredzēta ārpus ielu sarkanajām līnijām.
5. Piektās grupas būvprojekti
5.1. Vispārīgā daļa:
5.1.1. aizpildīta būvprojekta veidlapa (1.paraugs);
5.1.2. titullapa ar atbildīgā projektētāja parakstu, datumu un zīmogu;
5.1.3. īpašumtiesību vai nomas tiesību apliecinoši dokumenti;
5.1.4. zemes gabala plāns, kura robežās tiek veikta projektēšana;
5.1.5. izraksts no Rīgas pilsētas starpresoru komisijas sēdes protokola par atļauju izsniegšanu projektēšanai konkrētajā zemes gabalā;
5.1.6. publiskās apspriešanas rezultāti (materiāli);
5.1.7. plānošanas un arhitektūras noteikumi;
5.1.8. Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Valsts sanitārās inspekcijas tehniskie noteikumi;
5.1.9. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskie noteikumi;
5.1.10. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes ekoloģiskais uzdevums;
5.1.11. Rīgas domes Vides aizsardzības pārvaldes tehniskie noteikumi;
5.1.12. paskaidrojuma raksts ar projekta satura un principiālu risinājumu aprakstu, ar ekonomisko pamatojumu, tehniskajiem rādītājiem un būvniecības kārtu uzrādījumu;
5.2. Grafiskā daļa:
5.2.1. būvprojekta vispārīgo rādītāju galenā rasējuma lapa ar būvprojekta vadītāja parakstītu apliecinājumu par risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu prasībām, rasējumu lapu saturu, kā arī objekta novietnes shēmu pilsētā M 1:2000 (lapā nepieciešams paredzēt vietu saskaņošanas spiedogu nospiedumiem);
5.2.2. būves novietnes plāns M 1:500 vai 1:250;
5.2.3. zemes gabala labiekārtošanas risinājums;
5.2.4. būves pamatu, stāvu un pārsegumu plāni;
5.2.5. raksturīgākie būves griezumi;
5.2.6. būves fasāžu risinājumi;
5.2.7. transporta un gājēju kustības organizācijas shēma;
5.2.8. citi materiāli atbilstoši plānošanas un arhitektūras noteikumu prasībām.
Rīgas domes priekšsēdētājs A.Bērziņš
 |
 |
 |
 |