Darbības ar dokumentu
PAR SOCIĀLĀS DROŠĪBAS PABALSTU EKSPORTU UN PIEŠĶIRŠANAS PROCESA NODROŠINĀŠANU
Latvijas Republika
un
Nīderlandes Karaliste,
turpmāk - Līgumslēdzējas Puses, vēloties nodibināt attiecības sociālās drošības jomā un noregulēt sadarbību starp abām valstīm, lai nodrošinātu vienas valsts tiesību aktu izpildi otras valsts teritorijā, ir vienojušās par sekojošo:
1. pants
Termini
1. Šī līguma izpratnē:
a. "teritorija" nozīmē - attiecībā uz Nīderlandes Karalisti - Karalistes teritoriju Eiropā;
b. "kompetentā pārvaldes iestāde" nozīmē - attiecībā uz Nīderlandes Karalisti - Nīderlandes Sociālo lietu un darba ministru; attiecībā uz Latvijas Republiku - Latvijas Republikas Labklājības ministriju;
c. "kompetentā institūcija" nozīmē -
Nīderlandes Karalistē, attiecībā uz 2.panta 1.punkta a, b un c apakšpunktā minētajām sociālās apdrošināšanas jomām: "Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen" (Darba ņēmēju pabalstu shēmu institūtu); attiecībā uz 2.panta 1.punkta d, e un f apakšpunktā minētajām sociālās apdrošināšanas jomām: "Sociale verzekeringsbank" (Sociālās apdrošināšanas banku);
attiecībā uz Latvijas Republiku: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (State Social Insurance Agency);
vai jebkuru organizāciju, kas ir pilnvarota pildīt jebkuras funkcijas, ko pašlaik veic minētās institūcijas;
d. "aģentūras" nozīmē jebkuru organizāciju, kas ir iesaistīta šī Līguma piemērošanā un kuras kompetencē ir 6.pantā noteiktā informācija;
e. "tiesību akti" nozīmē tiesību aktus, kas attiecas uz 2.pantā minētajām sociālās drošības jomām;
f. "pabalsts" nozīmē jebkuru naudas pabalstu vai pensiju saskaņā ar tiesību aktiem;
g. "pabalsta saņēmējs" nozīmē personu, kura pieprasa vai kurai ir tiesības uz pabalstu;
h. "ģimenes loceklis" nozīmē - attiecībā uz Latvijas Republiku - laulāto vai bērnu, kas jaunāks par 18 gadiem vai personu, kura atzīta par tādu speciālajos tiesību aktos; attiecībā uz Nīderlandes Karalisti - personu, kura noteikta vai atzīta par tādu saskaņā ar tiesību aktiem;
i. "rezidēt" nozīmē parasti rezidēt;
j. "uzturēties" nozīmē pagaidām rezidēt.
2. Citiem terminiem, kas lietoti šajā Līgumā, ir tāda pati nozīme, kāda tiem piešķirta piemērojamos tiesību aktos.
2. pants
Darbības sfēra
Šis Līgums piemērojams attiecībā uz:
1. Nīderlandes Karalistē - tiesību aktiem, kas attiecas uz šādām sociālās apdrošināšanas jomām:
a. slimības un maternitātes pabalstiem;
b. invaliditātes pabalstiem darba ņēmējiem;
c. invaliditātes pabalstiem pašnodarbinātajiem;
d. vecuma pensijām;
e. apgādnieka zaudējuma pabalstiem;
f. bērna pabalstiem.
2. Latvijas Republikā - tiesību aktiem, kas attiecas uz ģimenes pabalstiem (bērna kopšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts) un tiesību aktiem, kas attiecas uz šādām sociālās apdrošināšanas jomām:
a. slimības un maternitātes pabalstiem;
b. invaliditātes pensijām;
c. vecuma pensijām;
d. apgādnieka zaudējuma pensijām;
e. apdrošināšanas atlīdzībām sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
3. pants
Personu loks
Šis Līgums piemērojams attiecībā uz visām personām, uz kurām attiecas vai ir attiekušies 2.pantā minētie tiesību akti, kā arī uz šo personu ģimenes locekļiem, ciktāl viņi rezidē vai uzturas vienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām.
4. pants
Pabalstu eksports
1. Ja šis Līgums nenosaka citādi, Līgumslēdzējas Puses tiesību aktu normas, kas ierobežo pabalsta izmaksu tikai tāpēc, ka pabalsta saņēmējs vai viņa ģimenes loceklis rezidē vai uzturas ārpus šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijas, netiek piemērotas attiecībā uz pabalsta saņēmēju vai viņa ģimenes locekli, kurš rezidē vai uzturas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
2. Latvijas Republikā 1.punkta norma attiecas arī uz pensiju piešķiršanu.
5. pants
Identifikācija
1. Lai noteiktu tiesības uz pabalstu vai pabalsta izmaksu saskaņā ar Latvijas vai Nīderlandes tiesību aktiem, pabalsta saņēmējs vai viņa ģimenes loceklis apliecina savu identitāti tās valsts kompetentajai institūcijai, kuras teritorijā attiecīgā persona rezidē vai uzturas, iesniedzot oficiālu personu apliecinošu dokumentu. Oficiāls personu apliecinošs dokuments ir pase vai jebkurš cits derīgs personu apliecinošs dokuments, kas izdots teritorijā, kurā attiecīgā persona rezidē vai uzturas.
2. Attiecīgā kompetentā institūcija identificē pabalsta saņēmēju vai viņa ģimenes locekli, pamatojoties uz oficiālu personu apliecinošu dokumentu. Kompetentā institūcija informē otras Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju, ka pabalsta saņēmēja vai viņa ģimenes locekļa identitāte ir noteikta, nosūtot apstiprinātu informāciju.
6. pants
Piemērošanas un izmaksas pārbaude
1. Šī panta izpratnē "informācija" nozīmē datus par personu, tās adresi, mājsaimniecību, darbu, izglītību, ienākumiem, veselības stāvokli, nāvi, ieslodzījumu vai citus datus, kam ir nozīme Līguma piemērošanā.
2. Saistībā ar pabalsta pieprasījuma apstrādi vai pabalsta izmaksu, Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija, pēc otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas pieprasījuma, pārbauda informāciju par pabalsta saņēmēju vai viņa ģimenes locekli. Nepieciešamības gadījumā šāda pārbaude tiek veikta, sadarbojoties ar aģentūrām. Kompetentā institūcija nosūta paziņojumu par pārbaudi ar autentiskām attiecīgo dokumentu kopijām otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai.
3. Neņemot vērā 2.punktu, Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija bez iepriekšēja pieprasījuma un iespēju robežās informē otras Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju par jebkurām informācijas izmaiņām attiecībā uz pabalsta saņēmēju vai viņa ģimenes locekli.
4. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas var tieši sazināties savā starpā, kā arī ar pabalsta saņēmēju, viņa ģimenes locekli vai attiecīgās personas pārstāvi.
5. Neņemot vērā 2.punktu, Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem un kompetentajām institūcijām atļauts tieši sazināties ar otras Līgumslēdzējas Puses aģentūrām, lai pārbaudītu personas tiesības uz pabalstu vai pabalsta izmaksu.
6. Lai piemērotu šo Līgumu, aģentūras labprāt piedāvā savu palīdzību un rīkojas tā, it kā piemērotu savas valsts tiesību aktus. Aģentūru sniegtā administratīvā palīdzība ir bezmaksas. Tomēr Līgumslēdzēju Pušu kompetentās pārvaldes iestādes var vienoties par noteiktu izdevumu atlīdzināšanu.
7. pants
Medicīniskās pārbaudes
1. Pēc Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas pieprasījuma, pabalsta saņēmēja vai viņa ģimenes locekļa, kurš rezidē vai uzturas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, medicīnisko pārbaudi veic pēdējās Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija.
2. Lai noteiktu pabalsta saņēmēja vai viņa ģimenes locekļa darbspējas, Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija izmanto medicīniskās izziņas un administratīvos datus, kurus sniedz otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija. Tomēr pirmās Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija var lūgt pabalsta saņēmēju vai viņa ģimenes locekli veikt medicīnisko pārbaudi pie tās izvēlēta ārsta vai teritorijā, kurā atrodas kompetentā institūcija.
3. Pabalsta saņēmējs vai viņa ģimenes loceklis pilda jebkuru prasību ierasties uz medicīnisko pārbaudi. Ja attiecīgā persona medicīnisku iemeslu dēļ nevar doties uz otras Līgumslēdzējas Puses teritoriju, tā nekavējoties informē tās Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju. Šādā gadījumā persona iesniedz medicīnisko izziņu, ko izsniedzis ārsts, kuru šim nolūkam nozīmējusi kompetentā institūcija, kuras teritorijā persona rezidē vai uzturas. Šī izziņa apliecina medicīniskos iemeslus, kuru dēļ persona nevar ceļot, kā arī to paredzamo ilgumu.
4. Pārbaudes izmaksas un, nepieciešamības gadījumā, ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz kompetentā institūcija, pēc kuras pieprasījuma pārbaude ir veikta.
8. pants
Lēmumu un spriedumu atzīšana
1. Otra Līgumslēdzēja Puse atzīst lēmumu par nepamatotu maksājumu piedziņu vai iemaksu iekasēšanu un administratīvajiem sodiem, kuru saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir pieņēmusi vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija un attiecībā uz kuru nepastāv nekādi turpmāki ar likumu noteikti līdzekļi, un tiesas spriedumu, kas pieņemts šāda lēmuma sakarā un attiecībā uz kuru nepastāv nekādi turpmāki ar likumu noteikti līdzekļi.
2. 1.punktā minētais lēmums vai spriedums nevar tikt atzīts, ja šāda atzīšana ir pretrunā ar tās valsts sabiedrisko kārtību, kurā tā ir pieprasīta.
3. Lēmumus un spriedumus, kuri ir atzīti saskaņā ar 1. un 2.punktu, izpilda otra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošajām tiesību aktu normām, kas regulē līdzīgu lēmumu un spriedumu izpildi. Uz autentiskas lēmuma kopijas norāda, ka tas ir jāpilda. Otrai Līgumslēdzējai Pusei nosūta apstiprinājumu, ka lēmums ir izpildīts.
9. pants
Nepamatotu maksājumu piedziņa un administratīvie sodi
Ja kompetentā institūcija ir izdevusi lēmumu 8.panta izpratnē un attiecīgais pabalsta saņēmējs saņem pabalstu no otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas, pirmā kompetentā institūcija var pieprasīt, lai šis maksājums vai administratīvais sods būtu samērīgs ar parādu vai summu, kas pabalsta saņēmējam vēl jāizmaksā šajā Līgumslēdzējā Pusē. Pēdējā kompetentā institūcija veic ieturējumus to tiesību aktu noteiktajās robežās, kurus piemēro šī kompetentā institūcija, izpildot līdzīgus lēmumus, un pārsūta ieturēto summu pirmajai kompetentajai institūcijai, kurai ir tiesības uz izdevumu atlīdzināšanu.
10. pants
Datu aizsardzība
1. Informāciju, kuru sniedz saskaņā ar šo Līgumu, izmanto tikai sociālās drošības nolūkiem.
2. Ja saskaņā ar šo Līgumu Līgumslēdzējas Puses kompetentās pārvaldes iestādes, kompetentās institūcijas vai aģentūras sniedz personas datus otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajām pārvaldes iestādēm vai kompetentajām institūcijām, šo informācijas sniegšanu regulē tās Līgumslēdzējas Puses, kas nodrošina informāciju, tiesību aktu normas par datu aizsardzību. Datu tālāku pārsūtīšanu, kā arī glabāšanu, grozīšanu un iznīcināšanu veic saskaņā ar saņēmējas Līgumslēdzējas Puses tiesību aktu normām par datu aizsardzību.
3. Personas datu izmantošana citiem, nevis sociālās drošības nolūkiem, ir iespējama ar attiecīgās personas atļauju vai saskaņā ar citām nacionālajos tiesību aktos paredzētajām garantijām.
11. pants
Līguma piemērošana
Abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas, noslēdzot papildu vienošanos, var paredzēt pasākumus šī Līguma piemērošanai.
12. pants
Valoda
1. Lai piemērotu šo Līgumu, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās pārvaldes iestādes, kompetentās institūcijas un aģentūras var tieši sazināties savā starpā angļu valodā.
2. Neviens dokuments nedrīkst tikt noraidīts tikai tāpēc, ka tas ir sastādīts Līgumslēdzējas Puses oficiālajā valodā.
13. pants
Strīdu izšķiršana
Abu Līgumslēdzēju Pušu kompetentās pārvaldes iestādes ar visiem saprātīgiem līdzekļiem savstarpējas vienošanās ceļā cenšas atrisināt jebkurus strīdus, kas saistīti ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu.
14. pants
Stāšanās spēkā
1. Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kurš seko mēnesim, kurā Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskajiem kanāliem ir paziņojušas viena otrai, ka tās ir izpildījušas visas konstitucionālās prasības, lai šis Līgums stātos spēkā, ar nosacījumu, ka Nīderlandes Karalistē 4.pants stājas spēkā retroaktīvi 2003.gada 1.janvārī.
2. Neņemot vērā 1.punktu, Nīderlande piemēro 4.pantu pagaidu kārtībā no otrā mēneša pirmās dienas, kas seko parakstīšanas datumam.
15. pants
Teritoriālā piemērošana
Attiecībā uz Nīderlandes Karalisti, šo Līgumu piemēro tikai Karalistes teritorijā Eiropā.
16. pants
Darbības pārtraukšana
Šis Līgums var tikt pārtraukts jebkurā laikā, rakstiski par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai Pusei. Darbības pārtraukšanas gadījumā šis Līgums paliek spēkā līdz kalendārā gada beigām, kas seko pēc gada, kurā otra Līgumslēdzēja Puse ir saņēmusi paziņojumu par darbības pārtraukšanu.
To apliecinot, zemāk parakstījušies, pienācīgā kārtā pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.
Līgums ir noslēgts Rīgā 2004.gada 14.septembrī divos oriģināleksemplāros, katrs latviešu, nīderlandiešu un angļu valodā, kuri visi ir uzskatāmi par vienlīdz autentiskiem. Atšķirīgu interpretāciju gadījumā par noteicošo uzskatāms teksts angļu valodā.
|
Latvijas Republikas vārdā |
Nīderlandes Karalistes vārdā |
|
Dagnija Staķe |
Robert Schuddeboom |
 |
 |
 |
 |