Darbības ar dokumentu

Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību

Latvijas Republikas Valdība un Baltkrievijas Republikas Valdība, turpmāk dēvētas par "Līgumslēdzējām Pusēm",

vēloties radīt labvēlīgus apstākļus vienas valsts pilsoņu un kompāniju ieguldījumu palielināšanai otras valsts teritorijā;

apzinoties, ka šo ieguldījumu veicināšana un aizsardzība saskaņā ar starptautisko līgumu veicinās personīgo lietišķo iniciatīvu attīstību un uzplaukumu abās valstīs;

vienojās par sekojošo:

1.pants

Termini

Šīs Vienošanās kontekstā:

(a) termins "ieguldījumi" nozīmē visa veida īpašumi, tajā skaitā, bet ne tikai:

Jebkādas formas izmaiņas, kurā tiek ieguldīts īpašums, neskar tās raksturu kā ieguldījums, un termins "ieguldījums" ietver visus ieguldījumus neatkarīgi no tā, kad tie bija īstenoti - līdz vai pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās;

(b) termins "ienākumi" nozīmē summas, kuras saņemtas ar jebkādu ieguldījumu starpniecību un to skaitā, bet ne tikai, ietver peļņu, procentus, ienākumus no kapitālvērtības pieauguma, dividendes, maksājumus par autortiesībām un apbalvojumiem;

(c) termins "pilsoņi" nozīmē:

(d) termins "kompānijas" nozīmē:

(e) termins "teritorija" nozīmē:

2.pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

(1 ) Katra Līgumslēdzēja Puse veicinās un radīs labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem un kompānijām ieguldījumu īstenošanai tās teritorijā un, saskaņā ar tās likumdošanu tai piešķirtajām varas realizēšanas tiesībām, pieļaus tādus ieguldījumus.

(2) Katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu un kompāniju ieguldījumiem tiks nemainīgi piešķirts taisnīgs un līdztiesīgs režīms, kā arī pilna aizsardzība un drošība otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Katra no Līgumslēdzēju Pusēm apņemas nelikt šķēršļus savā teritorijā pielietojot nepamatotus un diskriminējošus līdzekļus otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem un kompānijām pārvaldot, atbalstot, izlietojot vai rīkojoties ar ieguldījumiem. Katra no Līgumslēdzēju Pusēm apņemas ievērot jebkādas saistības attiecībā pret otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu un kompāniju ieguldījumiem.

3.pants

Nacionālais režīms un vislielākās labvēlības režīma noteikumi

(1) Katra no Līgumslēdzēju Pusēm savā teritorijā piešķirs attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu un kompāniju ienākumiem un ieguldījumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu, kādu tā piešķir savu pilsoņu un kompāniju ienākumiem un ieguldījumiem vai jebkādas trešās Valsts pilsoņu un kompāniju ienākumiem un ieguldījumiem.

(2) Katra no Līgumslēdzēju Pusēm apņemas savā teritorijā piešķirt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem un kompānijām viņu ieguldījumu vadīšanai, uzturēšanai, izmantošanai vai rīkošanai ne mazāk labvēlīgu režīmu, kādu tā piešķir saviem pilsoņiem un kompānijām vai jebkādas trešās Valsts pilsoņiem un kompānijām.

(3) Lai izvairītos no šaubām ar šo tiek apstiprināts, ka augstāk izklāstītajos (1) un (2) punktos paredzētais režīms tiks piemērots dotās Vienošanās 1-12 pantu nolikumiem.

4.pants

Zaudējumu kompensēšana

(1) Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem un kompānijām, kuru ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā cietuši zaudējumus kara vai cita bruņota konflikta, revolūcijas, valsts ārkārtējā stāvokļa, sacelšanās, dumpja vai nekārtību rezultātā pēdējās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzējas Puse piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu, kā to, kādu pēdējā Līgumslēdzējas Puse piešķir saviem pilsoņiem un kompānijām vai, kādas trešās Valsts pilsoņiem un kompānijām jautājumā, kas skar atjaunošanu, atlīdzināšanu, kompensēšanu vai cita veida noregulēšanu. Šajā sakarā pienākošos maksājumus var pārskaitīt bez ierobežojumiem.

(2) Nemazinot šī panta (1) punkta noteikumu spēku, vienas no Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem un kompānijām, kuri otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā cieš zaudējumus kādā no šajā punktā minētajām situācijām:

(a) vardarbīga vai Līgumslēdzējas Puses veikta to īpašuma rekvizīcija, vai

(b) vardarbīga vai Līgumslēdzējas Puses veikta to īpašuma iznīcināšana, vēl pie kam, ja tas nebija saistīts ar kara darbībām vai, ja nepieciešamība nebija pieprasīta ar nolikumu, tiek piešķirts atlīdzinājums vai atbilstoša kompensācija. Šajā sakarā pienākošos maksājumus var pārskaitīt bez ierobežojumiem.

5.pants

Ekspropriācija

(1) Jebkuras no Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu un kompāniju ieguldījumi netiek pakļauti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nacionalizācijai, ekspropriācijai vai citu veidu darbībām, kuras ekvivalentas nacionalizācijai vai ekspropriācijai (tālāk tekstā dēvēta "ekspropriācija"), vienīgi, ja tas saistīts ar pēdējās Līgumslēdzējas Puses iekšējo nepieciešamību, valstiskām interesēm, balstoties uz nediskriminējošiem principiem un nodrošinot savlaicīgu, adekvātu un efektīvu kompensāciju. Šī kompensācija atbilst ekspropriējamā ieguldījuma faktiskajai vērtībai, kāda tā bijusi tieši pirms ekspropriācijas īstenošanas vai tās pasludināšanas, atkarībā no tā, kas bijis primārs, ieskaitot parastā komerckursa procentus par periodu līdz maksājuma datumam, tiek izmaksāta nekavējoties, jābūt efektīvi realizējamai un var pārvest bez ierobežojumiem. Cietušajiem pilsoņiem un kompānijām ir tiesības, saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kura veic ekspropriāciju, uz šīs Līgumslēdzējas Puses tiesas vai citas neatkarīgas pilnvarotas institūcijas attiecīgo ieguldījumu operatīvo lietu izskatīšanu un novērtēšanas analīzi atbilstoši šajā punktā izklāstītajiem principiem.

(2) Gadījumā, ja viena no Līgumslēdzēju Pusēm ekspropriē kompānijas ieguldījumu, kura attiecīgi izveidota vai nodibināta saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Puses spēkā esošo likumdošanu un, ja šajā kompānijā daļēja otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa vai kompānijas dalības daļa, ekspropriējošā Līgumslēdzēju Puse nodrošina šī panta (1) punkta nolikumu piemērošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams savlaicīgai, adekvātai un efektīvai kompensācijas garantijai attiecībā uz šo otras Līgumslēdzēju Puses pilsoņu vai kompāniju ieguldījumiem, kuriem pieder augstāk minētās daļas.

6.pants

Ienākumu un ieguldījumu repatriācija

Katra no Līgumslēdzēju Pusēm garantē otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem un kompānijām viņu ieguldījumu un ienākumu netraucētu pārvešanu pēc viņu visu finansiālo saistību izpildes. Pārvedumi tiks īstenoti bez kavēšanās tajā pašā konvertējamā valūtā, kādā ieguldījumi bija sākotnēji realizēti, vai arī, attiecīgajam ieguldītājam un Līgumslēdzēju Pusei vienojoties, jebkādā citā konvertējamā valūtā. Ja ieguldītājs nav piekritis citam, tad saskaņā ar spēkā esošiem likumdošanas nolikumiem par valūtas regulēšanu, pārvedums tiks realizēts pēc maiņas kursa pārveduma dienā.

7.pants

Izņēmumi

Šīs Vienošanās nolikumi attiecībā uz ne mazāk labvēlīga režīma piešķiršanu, kāds tiek piešķirts pašu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņiem un kompānijām vai jebkādas trešās Valsts pilsoņiem un kompānijām, nevar tikt interpretēti kā pienākumi vienai no Līgumslēdzēju Pusēm piešķirt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai kompānijām jebkāda režīma priekšrocības, kuru preferences un privilēģijas izriet no:

(a) jebkādas eksistējošas vai nākotnē iespējamas muitas savienības vai cita līdzīga starptautiska līguma, kura locekle ir vai nākotnē var kļūt viena no Līgumslēdzēju Pusēm, vai

(b) jebkāda starptautiska līguma vai vienošanās, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem.

8.pants

Strīdu nodošana

Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskajam centram

(1) Ar šo katra no Līgumslēdzēju Pusēm dod piekrišanu nodot Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskajam centram (tālāk tekstā "Centrs") jebkādu juridisku strīdu, kas radies starp vienas Līgumslēdzējas Puses un otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai kompānijām, sakarā ar viņu ieguldījumiem šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ar šķīrējtiesas palīdzību nokārtojot vai samierinot, saskaņā ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu noregulēšanu starp valstīm vai citu valstu pilsoņiem, kura atklāta parakstīšanai Vašingtonā 1965.gada 18.martā.

(2) Saskaņā ar likumdošanu nodibināta vai attiecīgā veidā izveidota kompānija, kura darbojas vienas no Līgumslēdzēju Puses teritorijā, turklāt, ja līdz augstāk minētā strīda rašanās brīdim lielākā daļa piederēja otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai kompānijām, saskaņā ar Konvencijas 25.panta (2) (b) punktu, šīs Konvencijas kontekstā tiks uzskatīta kā otras Līgumslēdzējas Puses kompānija.

(3) Gadījumā, ja, rodoties jebkādam augstāk minētam strīdam, strīda pusēm neizdodas vienoties uz vietas vai citā veidā, trīs mēnešu laikā jebkura no pusēm, ar strīdā piedalošos pilsoņa vai kompānijas rakstisku piekrišanu nodod strīdu noregulēšanai, saskaņā ar Konvenciju, samierināšanai vai ar šķīrējtiesas palīdzību, var ierosināt izskatīšanu ar attiecīgas prasības nosūtīšanas starpniecību Centra Ģenerālsekretāram, kā tas noteikts Konvencijas 28. un 36.pantā. Gadījumā, ja rodas domstarpības par vispiemērotākā noregulēšanas vai šķīrējtiesas veida izvēli, strīda dalībniekam pilsonim vai kompānijai tiek dotas tiesības izvēlēties. Līgumslēdzējas Puse, kura ir strīda puse, apņemas visā tiesiskās izskatīšanas un tiesas lēmuma izpildes laikā neizvirzīt kā protestu to faktu, ka pilsonis vai kompānija, kura ir strīda otra puse, jebkāda garantēta kontrakta izpildei saņēmusi pilnu vai daļēju atlīdzinājumu attiecībā pret zaudējumiem.

(4) Katra no Līgumslēdzēju Pusēm apņemas neizdarīt mēģinājumus atrisināt jebkuru strīdu, kas nodots Centram, pa diplomātiskajiem kanāliem, izņemot gadījumus, kad:

(a) Centra Ģenerālsekretārs vai Centra apstiprinātā samierināšanas komisija vai šķīrējtiesa pieņem lēmumu, ka šis strīds nav pakļauts Centram, vai

(b) otra Līgumslēdzējas Puse neatzīst vai neizpilda kaut kādu lēmumu, kuru pieņēmusi šķīrējtiesa.

9.pants

Strīdi starp Līgumslēdzēju Pusēm

(1) Strīdi starp Līgumslēdzēju Pusēm, interpretējot vai piemērojot šo Vienošanos, pēc iespējas, jāatrisina pa diplomātiskajiem kanāliem.

(2) Gadījumā, ja kaut kāda strīda atrisināšana nav iespējama ar augstāk minēto veidu, šis strīds pēc jebkuras no Līgumslēdzēju Puses lūguma var tikt nodots šķīrējtiesai.

(3) Tāda šķīrējtiesa tiks izveidota katram konkrētam gadījumam sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā pēc lūguma par samierināšanu saņemšanas, katra no Līgumslēdzēju Pusēm nozīmēs vienu tiesas locekli. Pēc tam šie divi locekļi noteiks trešās Valsts pilsoni, kurš pēc abpusējas Līgumslēdzēju Pušu piekrišanas tiks iecelts par tiesas Priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja iecelšanai jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārējo divu locekļu nozīmēšanas dienas.

(4) Gadījumā, ja nepieciešamās iecelšanas nenotika termiņos, kuri norādīti šī panta (3) punktā un, ja Līgumslēdzēju Puses nevienojās par citu, jebkura no Līgumslēdzēju Pusēm var griezties ar lūgumu pie Starptautiskās Tiesas Priekšsēdētāja izdarīt jebkādas nepieciešamās iecelšanas. Gadījumā, ja Starptautiskās Tiesas Priekšsēdētājs ir vienas Līgumslēdzēju Puses pilsonis vai arī viņš nevar realizēt augstāk minētās darbības citu iemeslu dēļ, tiesības izdarīt nepieciešamās iecelšanas tiks nodotas Starptautiskās Tiesas Vicepriekšsēdētājam. Savukārt, ja Starptautiskās Tiesas Vicepriekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzēju Puses pilsonis vai arī viņš nevar realizēt augstāk minēto darbību, lūgums īstenot nepieciešamās iecelšanas tiks adresēts nākošajam pēc Starptautiskās Tiesas Loceklim, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

(5) Šķīrējtiesa, kura izveidota saskaņā ar šo Pantu, pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Šie lēmumi ir saistoši abām Līgumslēdzēju Pusēm. Katra no Līgumslēdzēju Pusēm apmaksā sava ieceltā tiesas locekļa izdevumus un izdevumus, kuri saistīti ar tās piedalīšanos šķīrējtiesas procesā; Priekšsēdētāju izdevumi un neuzskaitītie izdevumi tiks sadalīti uz pusēm starp Līgumslēdzēju Pusēm. Tomēr, tiesai ir tiesības ar savu lēmumu noteikt izdevumu lielāko daļu vienai no Līgumslēdzēju Pusēm, un šis lēmums būs saistošs abām Līgumslēdzēju Pusēm. Tiesa pati noteiks sava darba reglamentu.

10.pants

Aizvietošanas princips

(1) Gadījumā, ja viena no Līgumslēdzēju Pusēm vai tās pilnvarota Organizācija ("pirmā Līgumslēdzējas Puse") izdara garantijas maksājumu attiecībā uz jebkādu ieguldījumu otras Līgumslēdzēju Puses teritorijā ("otrā Līgumslēdzējas Puse"), otra Līgumslēdzējas Puse atzīs:

(a) saskaņā ar likumdošanu vai pamatojoties uz likumīgu darījumu, visu tiesību un garantētās puses prasījuma tiesību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējas Pusei, kā arī

(b) to faktu, ka saskaņā ar aizvietošanas principu, pirmai Līgumslēdzējas Pusei ir tiesības realizēt šīs tiesības un prasījuma tiesības tādā pat apmērā kā garantētājas pusei.

(2) Pirmai Līgumslēdzējas Pusei jebkuros apstākļos būs tiesības izmantot attiecībā uz:

(a) tiesībām un prasījuma tiesībām, kuras iegūtas saskaņā ar augstāk minēto nodošanu, kā arī

(b) jebkādiem maksājumiem, kuri saņemti šo tiesību īstenošanas rezultātā, režīmu, kurš analogs režīmam, uz kādu bija tiesības garantētājas pusei saskaņā ar šo Vienošanos attiecībā uz tiem ieguldījumiem un ar tiem saistītiem ienākumiem.

11.pants

Citu noteikumu piemērošana

Ja vienas Līgumslēdzējas Puses valsts iekšējā likumdošana vai arī esošie jeb vēlāk noslēgtie starptautiskie līgumi, kuros piedalās abas Līgumslēdzējas Puses ietver vispārīgus vai speciālus noteikumus, saskaņā ar kuriem otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai kompāniju ieguldījumi bauda vairāk labvēlīgu režīmu par to, kādu nosaka dotā Vienošanās, šiem noteikumiem ir lielāks spēks par doto Vienošanos tajā daļā, kur tie ir vairāk labvēlīgi.

12.pants

Konsultācijas un informācijas apmaiņa

Katra Līgumslēdzējas Puse var piedāvāt otrai Līgumslēdzējas Pusei sarīkot konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar šīs Vienošanās interpretēšanu vai piemērošanu. Otra Līgumslēdzējas Puse būs labvēlīga pret piedāvājumu un radīs atbilstošu iespēju tādām konsultācijām.

Saskaņā ar jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūgumu, Līgumslēdzēju Puses informēs viena otru par visiem likumiem, rīkojumiem, lēmumiem, administratīvo praksi un procedūrām, kuras piemēro vai var būt piemērojamas attiecībā uz ieguldījumiem, kuri ir šīs Vienošanās objekts.

13.pants

Spēkā stāšanās

Līgumslēdzēju Puses viena otru informē rakstiskā veidā ar paziņojumiem par to juridisko procedūru izpildi, kuras nepieciešamas, lai šī Vienošanās stātos spēkā attiecīgo Valstu teritorijās. Šīs Vienošanās stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām no brīža, kad saņemts pēdējais no diviem augstāk minētajiem paziņojumiem.

14.pants

Darbības ilgums un pārtraukšana

Šī Vienošanās būs spēkā desmit gadus un pēc šī desmit gadu perioda beigām paliks spēkā vēl divpadsmit mēnešus pēc datuma, kad viena no Līgumslēdzēju Pusēm rakstiskā veidā informēs otru par šīs Vienošanās darbības pārtraukšanu. Vienošanās nolikumi, kuri attiecas uz ieguldījumiem, kas īstenoti līdz šīs darbības pārtraukšanai, paliks spēkā divdesmit gadus sākot no darbības pārtraukšanas datuma, šo divdesmit gadu laikā balstoties uz vispārējām starptautisko tiesību normām.

Apliecinot šo Vienošanos, apakšā parakstījušies attiecīgie abu Valdību pilnvarotie pārstāvji.

Sastādīts divos oriģināleksemplāros Rīgā 1998.gada 3.martā latviešu, baltkrievu un krievu valodās. Visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Domstarpību gadījumā noteicošais teksts ir krievu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā	Baltkrievijas Republikas valdības vārdā
Valdis Birkavs,	Ivans Antonovičs,
Latvijas Republikas ārlietu ministrs	Baltkrievijas Republikas ārlietu ministrs