Darbības ar dokumentu
Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību
vēloties intensificēt saimniecisko darbību abu valstu izdevīguma interesēs,
būdamas apņēmības pilnas radīt un pilnveidot labvēlīgus nosacījumus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,
apzinoties, ka dotajam Līgumam atbilstoša ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība rosinās saimniecisko iniciatīvu šajā jomā,
ir vienojušās par sekojošo:
1. pants
Terminu skaidrojumi
1. Termins "ieguldījums" aptver ikkatra veida aktīvus, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs ir ieguldījis otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar pēdējās likumiem un noteikumiem, pie kuriem it īpaši, bet ne tikai pieder:
a) kustamais un nekustamais īpašums, kā arī jebkuras citas lietu tiesības, piemēram, hipotēkas, īpašuma apgrūtinājumi, ķīlas un citas līdzīgas tiesības;
b) uzņēmējsabiedrību kapitāla daļas, akcijas, nenodrošinātas parādzīmes vai jebkura cita veida līdzdalība kādā uzņēmējsabiedrībā;
c) prasījuma tiesības uz naudu vai jebkāda veida līguma izpildījumu, kam ir ekonomiska vērtība;
d) intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības, preču zīmes, patentus, rūpnieciskos dizainparaugus, tehniskos procesus, know-how, komercnoslēpumus, tirdzniecības simbolus un goodwill;
e) jebkuras tiesības, kuras apstiprina likums, līgums vai jebkāda licence vai likumam atbilstoša atļauja, ieskaitot koncesijas dabas resursu iegūšanai, kultivēšanai vai izmantošanai;
f) lietas, kas saskaņā ar līzinga līgumu nodotas nomnieka lietošanā.
Jebkura tās formas izmaiņa, kādā aktīvi tiek ieguldīti vai atkārtoti ieguldīti, neietekmē to kā ieguldījumu būtību.
2. Termins "ieguldītājs" nozīmē jebkuru vienas Līgumslēdzējas Puses fizisku vai juridisku personu, kas iegulda otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
a) "fiziska persona" ir ikkatra persona, kurai ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonība saskaņā ar tās likumiem;
b) "juridiska persona" attiecībā uz vienu vai otru Līgumslēdzēju Pusi nozīmē jebkuru kompāniju, organizāciju, korporāciju vai asociāciju, kas nodibināta vai izveidota saskaņā ar tās likumiem.
3. Termins "ienākumi" nozīmē summas, kas iegūtas no ieguldījuma, un konkrēti, bet ne tikai, aptver peļņu, procentus, kapitāla pieaugumu, dividendes, autoratlīdzību un honorārus.
4. Termins "teritorija" nozīmē Līgumslēdzējas Puses teritoriju, ieskaitot teritoriālos ūdeņus, kā arī ūdens teritorijas, kas robežojas ar teritoriālajiem jūras ūdeņiem, uz kuriem Līgumslēdzējai Pusei ir vai būs suverēnas tiesības vai jurisdikcija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
5. Termins "brīvi konvertējamā valūta" nozīmē valūtu, kas tiek plaši izmantota, lai veiktu maksājumus starptautiskajos darījumos un brīvi tiek mainīta galvenajos starptautiskajos maiņas tirgos.
2. pants
Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība
1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā veicina un rada labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un pieņem šos ieguldījumus saskaņā ar saviem likumiem un noteikumiem.
2. Ikkatras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā vienmēr piemērojama godīga un taisnīga attieksme, un tiem garantēta atbilstoša aizsardzība un drošība.
3. Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm jebkādā veidā netraucēs otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumu darbību, vadību, uzturēšanu, izmantošanu vai pārvietošanu savā teritorijā ar nepamatotiem vai diskriminējošiem līdzekļiem.
4. Ikkatra Līgumslēdzēja Puse ievēro jebkādus pienākumus, kurus tā var būt uzņēmusies saskaņā ar šo līgumu attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem tās teritorijā.
3. pants
Investīciju režīms
1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā piemēro tādu godīgu un taisnīgu režīmu otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no tiem, ko tā piemērotu savu ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem.
2. Ikkatra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem savā teritorijā piemēro tādu godīgu un taisnīgu režīmu attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldīšanu, uzturēšanu, lietošanu, izmantošanu vai nodošanu, kurš ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no tiem, ko tā piemērotu saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.
3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi nav skaidrojami kā tādi, kas uzliek vienai Līgumslēdzējai Pusei par pienākumu garantēt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem labumus, kuri izriet no jebkura režīma, priekšrocības vai privilēģijas, ko pirmā Līgumslēdzēja Puse varētu piešķirt, īstenojot:
a) līgumus, kas izveido muitas ūnijas, brīvās tirdzniecības teritorijas vai monetārās ūnijas, par kuru dalībniecēm ir vai var kļūt viena vai otra Līgumslēdzēja Puse;
b) jebkuru tādu starptautisku līgumu vai vienošanos, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem.
4. pants
Zaudējumu kompensācija
1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem tiek nodarīti kaitējumi sakarā ar karu, bruņotu konfliktu, valsts ārkārtas stāvokli, apvērsumu, dumpi, sabiedriskā miera un kārtības traucējumu vai tamlīdzīgiem notikumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse tiem piemēro tādu režīmu attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai savādāku norēķināšanos, kas nebūs mazāk labvēlīgs kā tas, kuru šī otra Līgumslēdzēja Puse piemērotu saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem. Šādiem maksājumiem jābūt tādiem, lai tos varētu nekavējoties pārvērst brīvi konvertējamā valūtā.
2. Neierobežojot šī panta 1.punkta nosacījumu, tiem vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kas jebkurā no šajā punktā minētajiem gadījumiem cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar to, ka:
a) otras Līgumslēdzējas Puses bruņotie spēki vai kompetentās valsts varas iestādes ir atsavinājušas viņu īpašumu,
b) otras Līgumslēdzējas Puses bruņotie spēki vai valsts varas iestādes ir īstenojušas tādu viņu īpašuma izpostīšanu, kuras iemesls nav bijusi kauju gaita vai situācijas radīta nepieciešamība,
ir piešķirama restitūcija vai taisnīga un atbilstoša kompensācija par zaudējumiem, kas nebūtu mazāk labvēlīga kā tā, ko tādos pašos apstākļos tā piemērotu saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem. Šādiem maksājumiem jābūt tādiem, lai tos varētu nekavējoties pārvērst brīvi konvertējamā valūtā.
5. pants
Ekspropriācija
1. Nevienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nav nacionalizējami, ekspropriējami vai pakļaujami nacionalizācijai vai ekspropriācijai līdzvērtīgiem pasākumiem (turpmāk tekstā "ekspropriācijai"), izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts sabiedrības interesēs. Ekspropriācija ir īstenojama likumīgā kārtā, bez diskriminācijas, un vienlaikus ar to ir īstenojami noteikumi par tūlītējas, atbilstošas un efektīvas kompensācijas izmaksu. Šīs kompensācijas apjomam jāatbilst tai objektīvajai tirgus vērtībai, kas ekspropriētajam ieguldījumam bija tieši pirms ekspropriācijas vai pirms brīža, kad tika atklāti paziņots par gaidāmo ekspropriāciju, vadoties pēc tā, kurš no šiem abiem pasākumiem tika īstenots pirmais, un tajā iekļaujami pēc piemērotas komerciālas likmes aprēķināti procenti par laiku kopš ekspropriācijas datuma līdz apmaksas datumam, tā ir izmaksājama nekavējoties, tai ir jābūt efektīvi realizējamai un brīvi pārvedamai brīvi konvertējamā valūtā. Kā ekspropriācijas, tā arī kompensācijas gadījumā katrai Līgumslēdzējai Pusei pret otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem jāizturas ne mazāk labvēlīgi kā pret savas valsts ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.
2. Cietušajam ieguldītājam ir tiesības uz to, ka, saskaņā ar ekspropriāciju veicošās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, šīs Līgumslēdzējas Puses tiesu iestāde vai cita neatkarīga valsts varas iestāde nekavējoties izskata viņa lietu un novērtē viņa ieguldījumu saskaņā ar šajā Pantā formulētajiem principiem.
3. Ja viena Līgumslēdzēja Puse ekspropriē tādas uzņēmējsabiedrības aktīvus, kura nodibināta vai izveidota saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem pieder kapitāla daļas vai parādzīmes, tiek piemēroti šī Panta nosacījumi.
6. pants
Pārvedumi
1. Līgumslēdzējas Puses garantē otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem viņu ieguldījumu un ienākumu brīvus pārvedumus. Šādā kategorijā konkrēti, bet ne tikai ietilpst:
a) peļņa, kapitāla ienākumi, dividendes, procenti, autoratlīdzība un honorāri vai jebkādi citi ienākumi, kas rodas no ieguldījumiem;
b) ienākumi, kas iegūti, pārdodot vai daļēji vai pilnīgi likvidējot ieguldījumus;
c) aizdevumu, kas saistīti ar ieguldījumiem, atmaksas līdzekļi;
d) ikvienas Līgumslēdzējas Puses fizisko personu, kurām ir atļauts strādāt saistībā ar ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ienākumi;
e) papildus fondi, kas nepieciešami esošo ieguldījumu uzturēšanai un attīstībai;
f) līdzekļi, kas izlietoti ieguldījumu pārvaldei otras Līgumslēdzējas Puses vai jebkādas trešās valsts teritorijā;
g) kompensācija, kas izriet no 4. un 5. panta.
2. Visi maksājumi saskaņā ar šo Līgumu jāveic brīvi konvertējamā valūtā bez nepamatotiem ierobežojumiem vai aizkavējumiem pēc valūtas maiņas kursa, kas ir piemērots dotajiem darījumiem vai kas ir noteikts saskaņā ar oficiālo valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā doto darījumu dienā un kas ir vispieņemamākais ieguldītājiem.
7. pants
Tiesību pārņemšana
1. Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota institūcija izdara samaksu saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantiju, ko tā devusi attiecībā uz kādu ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse atzīst, ka:
a) jebkuras ieguldītāja tiesības vai prasījumus pārņem, vai nu saskaņā ar likumu vai, pamatojoties uz šajā valstī veiktu tiesisku darījumu, pirmā Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota institūcija, kā arī to, ka
b) pirmā Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota institūcija, pārņemot ieguldītāja tiesības, ir tiesīga realizēt ieguldītāja tiesības un celt tā prasījumus.
2. Pārņemtās tiesības vai prasījumi nedrīkst pārsniegt sākotnējās ieguldītāja tiesības un prasījumus.
8. pants
Ar ieguldījumiem saistītu strīdu atrisināšana, kas radušies starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju
1. Jebkuru strīdu, kas var rasties starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi, ieskaitot ieguldījumu ekspropriāciju vai nacionalizāciju, Līgumslēdzējām Pusēm iespēju robežās ir jācenšas risināt labvēlīgu sarunu ceļā.
2. Vietējiem tiesību realizēšanas līdzekļiem, kas ir noteikti saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā veikts ieguldījums, likumiem un noteikumiem, ir jābūt pieejamiem otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, pamatojoties uz režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kas tiek piemērots šīs Līgumslēdzējas Puses vietējiem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.
3. Ja strīds nevar tikt atrisināts sešu (6) mēnešu laikā no datuma, kad jebkura no pusēm ir to sākusi apspriest, tas ir jāiesniedz izskatīšanai Starptautiskajam ar ieguldījumiem saistīto strīdu atrisināšanas centram (ICSID), kas nodibināts saskaņā ar 1965. gada 18. marta Vašingtonas Konvenciju "Par to ar ieguldījumiem saistīto strīdu atrisināšanu, kas radušies starp valstīm vai citu valstu pilsoņiem", pēc jebkuras puses pieprasījuma, pie nosacījuma, ka Latvijas Republika ir kļuvusi par šīs Konvencijas dalībnieci. Līdz tam brīdim strīds ir jāiesniedz samierināšanai vai šķīrējtiesai saskaņā ar procedūru, par kuru abpusēji vienojas, pamatojoties uz doto Konvenciju vai izmantojot speciālu papildus procedūru.
4. Starptautiskā ar ieguldījumiem saistīto strīdu atrisināšanas centra (ICSID) lēmums ir galīgs un saistošs abām strīdā iesaistītajām pusēm. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm nodrošina šī lēmuma atzīšanu un izpildi saskaņā ar tās atbilstošajiem likumiem un noteikumiem.
9. pants
Līgumslēdzēju Pušu strīdu nokārtošana
1. Abu Līgumslēdzēju Pušu strīdus par šī Līguma skaidrojumu un piemērošanu ir jārisina draudzīgā ceļā caur diplomātiskajiem kanāliem.
2. Ja sešu mēnešu laikā šādā veidā strīdu atrisināt nav iespējams, tad pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses lūguma to iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā atbilstoši šī panta noteikumiem.
3. Šķīrējtiesas sastāvs attiecībā uz katru atsevišķu lietu ir izveidojams šādi. Divu mēnešu laikā pēc šķīrējtiesas lūguma saņemšanas katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē vienu tiesas locekli. Šie divi tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu kādas trešās valsts pilsoni, kurš tiks iecelts par tiesas priekšsēdētāju (turpmāk tekstā "priekšsēdētāju") pie nosacījuma, ka tam piekrīt abas Līgumslēdzējas Puses. Priekšsēdētājs ir jāieceļ triju mēnešu laikā pēc abu pārējo tiesas locekļu nozīmēšanas datuma.
4. Ja šī panta 3. punktā noteikto laika periodu ietvaros nepieciešamie norīkojumi netiek veikti, tad drīkst griezties pie ANO Starptautiskās tiesas prezidenta ar lūgumu izdarīt šos norīkojumus. Ja prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai, ja viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad jāgriežas pie viceprezidenta ar lūgumu izdarīt vajadzīgos norīkojumus. Ja gadās, ka arī viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad ar lūgumu izdarīt vajadzīgos norīkojumus jāgriežas pie tā nākošā augtākā ranga ANO Starptautiskās tiesas locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.
5. Šķīrējtiesa savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava šķīrējtiesas locekļa izmaksas un savas pārstāvības izmaksas šķīrējtiesas procesos; priekšsēdētāja izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas Puses. Šķīrējtiesa tomēr drīkst nolemt, ka izmaksu lielāko daļu sedz viena no Līgumslēdzējām Pusēm, un šis lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Šķīrējtiesa pati nosaka savas procesuālās normas.
10. pants
Citu noteikumu un speciālo saistību piemērošana
1. Ja kādu jautājumu vienlaicīgi regulē gan šis Līkums, gan cita tāda starptautiska vienošanās, kurā abas Līgumslēdzējas Puses ir dalībnieces, tad nekas šajā Līgumā nedrīkst kavēt kādu Līgumslēdzēju Pusi vai jebkuru tās ieguldītāju, kuram ir ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, gūt priekšrocības no viņa gadījumam labvēlīgākajām normām.
2. Ja tas režīms, kuru viena Līgumslēdzēja Puse piemērotu otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem saskaņā ar saviem likumiem vai citiem specifiskiem kontraktu noteikumiem, ir labvēlīgāks nekā saskaņā ar šo Līgumu piemērojamais, tad jāpiemēro vislabvēlīgākais.
3. Abām Līgumslēdzējām Pusēm ir jāievēro jebkuras citas saistības, kuras tā ir uzņēmusies attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses investīcijām tās teritorijā.
11. pants
Līguma piemērošana
1. Dotā Līguma normas ir piemērojamas ieguldījumiem, kas veikti pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā, bet nav piemērojamas jebkuram ar kādu ieguldījumu saistītam strīdam, kurš ir atrisināts pirms tā stāšanās spēkā.
12. pants
Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana
1. Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmit (30) dienas pēc datuma, kad Līgumslēdzējas Puses paziņo viena otrai par to, ka visas juridiskās prasības, kas ļauj šim Līgumam stāties spēkā, ir izpildītas.
2. Šis Līgums ir spēkā desmit gadus un pēc tam turpina būt spēkā nākamajos desmit gadu periodos, ja vien kāda no Līgumslēdzējām Pusēm gadu pirms sākotnējā vai turpmākā perioda izbeigšanās nav rakstiski paziņojusi otrai Līgumslēdzējai Pusei par savu vēlmi pārtraukt šo Līgumu.
3. Normas, kas paredzētas 1.-11. pantā, paliek spēkā vēl divdesmit gadus pēc Līguma izbeigšanas datuma attiecībā uz tiem ieguldījumiem, kuri izdarīti pirms šī Līguma pārtraukšanas.
ŠO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, šim nolūkam pienācīgā kārtā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.
Noslēgts Seulā, 1996. gada 23. oktobrī divos oriģināleksemplāros latviešu, korejiešu un angļu valodā, pie kam visi teksti ir vienlīdz autentiski. Jebkuru atšķirīgu skaidrojumu gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
| Latvijas Republikas | Korejas Republikas |
| valdības vārdā | valdības vārdā |
 |
 |
 |
 |