Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"
Izdarīt likumā "Par zemes dzīlēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 13.nr.; 1999, 6.nr.; 2000, 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 22.nr.; 2009, 14.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt visā likumā vārdus "ģeoloģiskie pētījumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ģeoloģiskā izpēte" (attiecīgā locījumā).
2. 1.pantā:
izteikt 6.punktu šādā redakcijā:
"6) derīgo izrakteņu ieguve - darbu komplekss derīgo izrakteņu atdalīšanai no to dabiskās vides;";
aizstāt 9.punktā vārdus "mērķorientēti ģeoloģiskie pētījumi" ar vārdiem "mērķorientēta ģeoloģiskā izpēte";
izteikt 12. un 13.punktu šādā redakcijā:
"12) ģeoloģiskā izpēte - visu veidu ģeoloģiskie darbi, to skaitā ģeoloģiskie pētījumi, kuru mērķis ir noskaidrot zemes dzīļu uzbūvi, sastāvu, īpašības, stāvokli, kā arī derīgo izrakteņu un zemes dzīļu derīgo īpašību izplatības un izvietojuma likumsakarības;
13) ūdens ieguves urbums - ar caurulēm nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise pazemes ūdeņu uztveršanai;";
izteikt 20.punktu šādā redakcijā:
"20) zemes dzīles - zemes garozas daļa, kas atrodas zem augsnes, iekšzemes un jūras ūdeņiem līdz dziļumam, kurā ekonomiski un tehniski ir iespējama tās izmantošana;".
3. Papildināt 3.panta otro daļu pēc vārdiem "Zemes īpašnieks" ar vārdiem "vai tā attiecīgi pilnvarota persona, ja zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība (turpmāk - pilnvarotā persona)".
4. 4.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību neatkarīgi no tā piederības (īpašnieka) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic:
1) Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs";
2) Ekonomikas ministrija;
3) vietējās pašvaldības.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Vides ministrija nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un racionālas izmantošanas kontroli."
5. 5.pantā:
izteikt pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:
"4) iegūst, apkopo ģeoloģisko informāciju un to uzglabā Valsts ģeoloģijas fondā;
5) organizē valsts teritorijas ģeoloģisko kartēšanu.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ministru kabinets:
1) nosaka kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" akceptē derīgo izrakteņu krājumus un saskaņo ūdens ieguves urbuma un avota pasi;
2) apstiprina ar derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanu un ūdens ieguves urbuma un avota pases saskaņošanu saistīto maksas pakalpojumu cenrādi."
6. 6.pantā:
izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Zemes īpašnieks vai pilnvarotā persona zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās izmanto bez maksas saskaņā ar šā likuma 11.panta noteikumiem.";
izslēgt otrās daļas trešo teikumu;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Zemes dzīļu izmantotāji zemes dzīles izmanto, ievērojot normatīvo aktu prasības par kultūras pieminekļu aizsardzību, ietekmes uz vidi novērtējumu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu, kā arī citu vides aizsardzības normatīvo aktu prasības."
7. Izteikt 7., 8. un 9.pantu šādā redakcijā:
"7.pants. Zemes dzīļu izmantošanas veidi
Zemes dzīļu izmantošanas veidi ir šādi:
1) ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā, inženierģeoloģiskā, ģeoekoloģiskā vai ģeofizikālā izpēte;
2) zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveide vai monitoringa veikšana;
3) derīgo izrakteņu meklēšana, izpēte vai ieguve;
4) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana;
5) urbuma ierīkošana, konservācija un likvidācija, izņemot urbuma ierīkošanu, izmantojot zemes dzīles šā panta 1. un 2.punktā minētajā veidā.
8.pants. Zemes dzīļu izmantotāji
(1) Zemes dzīles izmanto:
1) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
2) zemes īpašnieka pilnvarotā persona;
3) persona, kas ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids. Šis līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas saņemšanai. Ja Ministru kabineta noteiktajos gadījumos zemes dzīļu izmantošanas licenci izsniedz zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā, līgumu ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēdz pirms zemes dzīļu izmantošanas uzsākšanas.
(2) Iekšzemes publiskajos ūdeņos zemes dzīles izmanto persona, kurai izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai dabas resursu lietošanas atļauja. Zemes dzīļu izmantošanas kārtību publiskajos ūdeņos nosaka Ministru kabinets.
(3) Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Ministru kabineta noteiktajos licenču laukumos zemes dzīles izmanto persona, kurai izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai dabas resursu lietošanas atļauja. Zemes dzīļu izmantošanas kārtību Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka Ministru kabinets.
9.pants. Zemes dzīļu izmantošanas termiņi
Zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz, kā arī valsts vai pašvaldības zemi zemes dzīļu izmantošanai iznomā vai nodod lietošanā uz šādiem termiņiem:
1) ģeoloģiskajai, hidroģeoloģiskajai, inženierģeoloģiskajai, ģeoekoloģiskajai vai ģeofizikālajai izpētei, derīgo izrakteņu izpētei, zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidei vai monitoringa veikšanai - uz laiku līdz pieciem gadiem;
2) ogļūdeņražu izpētei - uz laiku līdz 10 gadiem;
3) derīgo izrakteņu meklēšanai - uz laiku līdz pieciem gadiem;
4) urbuma ierīkošanai, konservācijai vai likvidācijai - uz laiku līdz vienam gadam;
5) derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai - uz laiku līdz 25 gadiem;
6) ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai - uz laiku līdz 30 gadiem."
8. 10.pantā:
izteikt pirmās daļas 3.punkta "c" apakšpunktu šādā redakcijā:
"c) gadījumā, kad derīgos izrakteņus iegūst pašvaldība,";
papildināt pirmās daļas 3.punktu ar "d" un "e" apakšpunktu šādā redakcijā:
"d) gadījumā, kad zemes dzīles izmanto publiskajos ūdeņos, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā,
e) visos pārējos gadījumos.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos attiecībā uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi zemes dzīļu izmantošanas licenci derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot ogļūdeņražu ieguvi, vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz personai, kura uzvarējusi konkursā vai izsolē par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu.";
papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:
"(21) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad licence izsniedzama zemes dzīļu izmantošanai visā Latvijas teritorijā.
(22) Zemes dzīļu izmantošanai publiskajos ūdeņos, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedz konkursa kārtībā.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai zemes dzīļu izmantošanas licences izsniedz konkursa kārtībā. Konkursa nolikumu izstrādā un apstiprina Valsts vides dienests.";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas aizliegts ieķīlāt, pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt. Ja mainās zemes dzīļu izmantotājs, agrāk izsniegtā licence vai atļauja zaudē spēku, bet jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu licenci vai atļauju bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā licencē vai atļaujā noteiktos pienākumus. Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences var atsavināt saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu.";
aizstāt astotajā daļā vārdus "Zemes dzīļu valsts nozīmes nogabalu" ar vārdiem "Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu";
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Pazemes ūdeņus izmanto, ja saskaņota ūdens ieguves urbuma vai avota pase vai akceptēti pazemes ūdeņu atradnes krājumi un saņemta atradnes pase. Vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms ūdens ieguves uzsākšanas ir jāsaņem ūdens resursu lietošanas atļauja vai attiecīga atļauja piesārņojošās darbības veikšanai.";
izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(11) Derīgos izrakteņus, izņemot ogļūdeņražus un pazemes ūdeņus, iegūst, ja akceptēti derīgo izrakteņu krājumi, saņemta atradnes pase un izstrādāts derīgo izrakteņu ieguves projekts (ja zemes dzīļu izmantošanu regulējošie normatīvie akti noteic, ka šāds projekts ir nepieciešams). Pases saturu nosaka Ministru kabinets.";
papildināt pantu ar trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(13) Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences var atsavināt. Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences ieguvējam ir jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un jāuzņemas visas licencē noteiktās saistības. Licences izdevējs jaunajam ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licences ieguvējam izsniedz licenci ar tiem pašiem nosacījumiem, nemainot iepriekš izsniegtās licences termiņu. Licenciāta maiņas kārtību un nosacījumus reglamentē Ministru kabinets.
(14) Par tiesībām izmantot zemes dzīles, izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, publiskajos ūdeņos, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā zemes dzīļu izmantotājs maksā ikgadēju valsts nodevu valsts pamatbudžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā."
9. 11.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Zemes īpašnieki vai pilnvarotās personas zemes dzīles, izņemot ogļūdeņražus, sava zemes īpašuma robežās izmanto bez zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas šādos gadījumos:
1) iegūstot šā likuma pielikumā noteiktos bieži sastopamos derīgos izrakteņus kopējā platībā līdz 0,5 hektāriem un līdz 2 metru dziļumam, ja iegūtos derīgos izrakteņus izmanto sava zemes īpašuma robežās;
2) ierīkojot un izmantojot grodu akas un ūdens ieguves urbumus dziļumā līdz 20 metriem, ja diennaktī paredzēts iegūt ne vairāk kā 10 kubikmetrus pazemes ūdeņu.";
izslēgt otro daļu.
10. Papildināt 11.1 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja virszemes ūdensobjektu ierīkošanas, gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi, zemes dzīļu izmantošanas licence saņemama gadījumos, kad:
1) virszemes ūdensobjektu ierīko, gultni tīra vai padziļina derīgo izrakteņu atradņu reģistrā iekļautas derīgo izrakteņu atradnes teritorijā;
2) viena vai vairāku virszemes ūdensobjektu ierīkošanas gaitā paredzēts iegūt šā likuma pielikumā minētos derīgos izrakteņus vairāk nekā 20 000 kubikmetru apjomā;
3) virszemes ūdensobjekta ierīkošanas gaitā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, kas nav minēti šā likuma pielikumā."
11. Papildināt 12.1 pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Ģeoloģiskās izpētes darbu veikšanai sabiedrības un valsts interesēs valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai šā likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktā minētais līgums nav nepieciešams, izņemot gadījumus, kad ierīko jaunus urbumus izpētes vajadzībām vai, veicot izpētes darbus, tiks nodarīti zaudējumi zemes īpašniekam. Par ģeoloģiskās izpētes darbu veikšanas laiku un vietu zemes dzīļu izmantotājs attiecīgo zemes īpašnieku informē rakstveidā vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas.
(4) Šā panta otrajā daļā minēto atlīdzību nemaksā, ja zemes dzīļu izmantotājs, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmis zemes dzīļu izmantošanas licenci, veic ģeoloģisko izpēti sabiedrības un valsts interesēs valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalos."
12. 13.pantā:
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1) izmantot zemes dzīles zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā norādītajai darbībai;";
papildināt 5.punktu pēc vārdiem "zemes īpašnieku" ar vārdiem "vai pilnvaroto personu".
13. 14.pantā:
izteikt 1.punktu šādā redakcijā:
"1) ievērot normatīvo aktu prasības, zemes dzīļu izmantošanas licences, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai dabas resursu ieguves atļaujas nosacījumus, veicot darbus, kas saistīti ar zemes dzīļu izmantošanu;";
aizstāt 4.punktā vārdu "komponentiem" ar vārdu "īpašībām";
izslēgt 9.punktu.
14. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:
"16.pants. Zemes dzīļu izmantošanas ierobežošana, apturēšana, licences vai atļaujas anulēšana
(1) Valsts vides dienests pieņem lēmumu par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu, ja tas konstatē, ka tiek pārkāptas zemes dzīļu izmantošanas licences, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī tad, ja zemes dzīļu izmantošanas rezultātā rodas draudi cilvēka veselībai, videi vai īpašumam. Valsts vides dienesta lēmumu var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ierosina zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniedzējam ierobežot vai apturēt zemes dzīļu izmantošanu, ja tās rezultātā tiek apdraudēti kultūras pieminekļi.
(3) Zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju tās izsniedzējs atceļ, ja licences vai atļaujas adresāts:
1) gada laikā no zemes dzīļu izmantošanas licences (izņemot licenci derīgo izrakteņu ieguvei) spēkā stāšanās dienas nav uzsācis zemes dzīļu izmantošanu;
2) triju gadu laikā no attiecīgās licences vai atļaujas spēkā stāšanās dienas nav uzsācis derīgo izrakteņu ieguvi (izņemot ogļūdeņražu ieguvi);
3) izmanto zemes dzīles tādā veidā, kāds nav noteikts zemes dzīļu izmantošanas licencē;
4) atkārtoti pārkāpj normatīvo aktu prasības attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu un aizsardzību vai zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas nosacījumus.
(4) Valsts vides dienesta lēmumu par zemes dzīļu izmantošanas licences atcelšanu var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Pašvaldības lēmumu par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas atcelšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt likumā "Par pašvaldībām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Iesnieguma iesniegšana šajā pantā noteiktā lēmuma par zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu vai apturēšanu vai zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas atcelšanu apstrīdēšanai vai pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, spēkā esamību vai atzīšanu par prettiesisku neaptur šā lēmuma darbību."
15. Izslēgt 20.pantu.
16. 22.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ģeoloģiskā informācija tiek apkopota un uzglabāta Ģeoloģiskās informācijas sistēmā. Tajā tiek ietverti ģeoloģiskās izpētes, zinātniskās pētniecības darbu, zemes dzīļu monitoringa rezultāti, kā arī derīgo izrakteņu ieguves un cita veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtie dati. Valsts ģeoloģiskās informācijas sistēma pieder valstij, to pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".";
izslēgt piekto daļu.
17. 23.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"23.pants. Ģeoloģiskās informācijas sistēmas izveidošanas un izmantošanas pamatnoteikumi";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Pašvaldībai, ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai neatkarīgi no darbu finansēšanas veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija jānodod valstij valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" personā bez maksas, noslēdzot līgumu par tās izmantošanu. Informāciju, kas iegūta ogļūdeņražu ģeoloģiskās izpētes rezultātā, kā arī ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbos, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" iesniedz arī Ekonomikas ministrijai. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" informāciju apkopo, apstrādā un uzglabā, kā arī nodrošina tās pieejamību.";
izteikt 3.1 un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(31) Ģeoloģiskās informācijas sistēma ir valsts īpašums. Šajā sistēmā ietilpst valsts ģeoloģijas fonds, arhīvs, ģeoloģiski tehniskās literatūras bibliotēka, urbumu seržu glabātava un tajā izveidotās kolekcijas, par valsts budžeta līdzekļiem izstrādātās elektroniskās informācijas sistēmas un citi dati.
(4) Ģeoloģiskās informācijas sistēmas saturu un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets."
18. Pārejas noteikumos:
izslēgt 13.punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16., 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:
"15. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.septembrim izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
16. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.
17. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.septembrim izdod šā likuma 10.panta otrajā un vienpadsmitajā daļā, kā arī 23.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.448 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību" un Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumi Nr.280 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
18. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.septembrim izdod šā likuma 10.panta trīspadsmitajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.septembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumi Nr.597 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apjomu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
19. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta 2.1 un četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.
20. Šā likuma 10.panta četrpadsmitā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī."
Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 17.jūnijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2010.gada 7.jūlijā
 |
 |
 |
 |