Darbības ar dokumentu
PREAMBULA
Ievērodamas Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Vienošanos par kopīgas Miera uzturēšanas vienības dibināšanu un izveidošanu, kas parakstīta Rīgā, 1994.gada 13.septembrī, turpmāk tekstā 1994.gada Vienošanās,
Nesenās attīstības dēļ starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās pārskatīdamas savu viedokli attiecībā uz Baltijas Miera Uzturēšanas Bataljona izmantošanu,
Ņemdamas vērā panākto kopīgo sapratni par Baltijas Miera Uzturēšanas Bataljona pārveidošanu kājnieku bataljonā, šeit un turpmāk pārdēvētu par Baltijas Bataljonu,
Uzsvērdamas nepieciešamību izstrādāt Baltijas Bataljona izveidošanas un uzturēšanas nosacījumus,
Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk tekstā Līgumslēdzējas Puses, ir vienojušās par šādiem Baltijas Bataljona izveidošanas, apmācību, izmantošanas un izvēršanas principiem:
I NODAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Turpmāk jēdziens Baltijas Bataljons apzīmē kopīgo kājnieku bataljonu, ko Līgumslēdzējas Puses ir izveidojušas ar šo Vienošanos, un kas ir piemērots miera nodrošināšanas operācijām un operācijām, kas veicina reģionālo stabilitāti, kam mandātus izsniedz starptautiskas organizācijas un ko veic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.
2. Lēmumus par faktisko Baltijas Bataljona izvēršanu operācijās Līgumslēdzējas Puses pieņem vienbalsīgi, un tie tiek pieņemti saskaņā ar to nacionālo likumdošanu.
3. Baltijas Bataljonu katra Līgumslēdzēja Puse veido, apgādā un apmāca saskaņā ar šīs Vienošanās III nodaļu. Administratīva rakstura vienošanās par organizāciju, piedalīšanos ar karaspēka vienībām, personāla nozīmēšanu, aprīkojumu un apmācībām Līgumslēdzējas Puses noslēdz saskaņā ar šīs Vienošanās III pantu.
4. Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka, ar Baltijas Bataljonu saistītu darbību laikā kādas Līgumslēdzējas Puses teritorijā Līgumslēdzēju Pušu bruņoto spēku statusu regulē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram", līgums par to bruņoto spēku statusu, turpmāk tekstā PfP - SOFA.
2.pants
1. Baltijas Bataljonam ir savas identifikācijas kartes.
2. Baltijas Bataljonam ir savs karogs, emblēma un zīmogs.
3. Atrodoties ikvienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, Baltijas Bataljona personālam ir tiesības nēsāt un lietot ieročus pienākumu pildīšanai, kad tas uz to ir pilnvarots ar pavēlēm. Pavēlēm Baltijas Bataljona personālam jābūt saskaņā ar nacionālajiem ierobežojumiem uz ieroču lietošanu.
4. Līgumslēdzējas Puses vienojas nodrošināt atbalstu Baltijas Bataljonam, kad to teritorijās notiek jebkādas ar Baltijas Bataljonu saistītas darbības. Atbalsta sniegšanas noteikumi tiks ietverti administratīva rakstura vienošanās, kas noslēdzamas saskaņā ar šīs Vienošanās III pantu.
5. Angļu valoda ir Baltijas Bataljona oficiālā valoda.
II NODAĻA. ORGANIZĀCIJA UN PILNVARAS
3.pants
1. Šīs Vienošanās ietvaros tiks noslēgts papildus Protokols par Baltijas Bataljona statusu, atrodoties ikvienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
2. Šīs Vienošanās ietvaros Līgumslēdzējas Puses pilnvaro aizsardzības ministrus vai citas atbildīgās institūcijas noslēgt administratīva rakstura vienošanās un procedūras Baltijas Bataljona darbībai.
3. Līgumslēdzējas Puses pilnvaro atbildīgās institūcijas noslēgt administratīva rakstura vienošanās par atvieglotu robežas šķērsošanas un ieroču pārvadāšanas kārtību Baltijas Bataljona personālam.
4.pants
1. Līgumslēdzējas Puses vienojas izveidot kopēju kontroles mehānismu, lai vadītu, pārraudzītu un pārbaudītu Baltijas Bataljona darbību. Šis mehānisms ietver:
a) Ministru komiteju (MK), kas sastāv no Līgumslēdzēju Pušu aizsardzības ministriem.
b) Baltijas Militāro Komiteju (BMK), kas sastāv no Līgumslēdzēju Pušu Bruņoto spēku komandieriem.
Savu pienākumu pildīšanai MK un BMK var izveidot sev pakļautas darba grupas.
2. MK ir Baltijas Bataljona augstākā politiskā vadība, un pārējo pienākumu vidū tā:
a) dod politiskos norādījumus BMK attiecībā uz Baltijas Bataljona attīstību,
b) pieņem galvenos lēmumus attiecībā uz Baltijas Bataljona attīstību,
c) apstiprina Baltijas Bataljona budžetu,
d) veic ikgadējo Baltijas Bataljona attīstības pārbaudi,
e) atrisina BMK radušās domstarpības,
f) revidē rēķinus un budžeta izdevumus ar MK ieceltu revidentu palīdzību,
g) apstiprina noteikumus Baltijas Bataljona komandiera, komandiera vietnieka un štāba priekšnieka darbības reglamentācijai,
h) apstiprina Baltijas Bataljona attīstības plānu un ikgadējo pasākumu plānu,
I) pieņem lēmumus par Baltijas Bataljona finansēšanu, pārskatu sniegšanu un revīziju, ekipējuma un ieroču iegādi,
j) apstiprina Baltijas Bataljona identifikācijas karšu un zīmoga formu.
3. BMK ir Baltijas Bataljona augstākā militārā vadība, jo Baltijas Bataljonam nodotais nacionālais personāls paliek Bruņoto spēku komandieru pilnīgā pakļautībā. Pārējo pienākumu vidū BMK:
a) sniedz rekomendācijas MK attiecībā uz politiku, Baltijas Bataljona attīstību, organizāciju, struktūru, apmācībām un materiāliem, ietverot lietošanas kārtību,
b) apstiprina Baltijas Bataljona karoga un emblēmas formu un lietošanu,
c) pārbauda Baltijas Bataljona struktūras un organizācijas jautājumus,
d) iesniedz MK apstiprināšanai attīstības plānu un ikgadējo pasākumu plānu, atbild par apstiprinātās politikas realizēšanu,
e) iesniedz MK apstiprināšanai Baltijas Bataljona ikgadējo budžetu,
f) izdod Baltijas Bataljonam operatīvās pavēles un darbības Noteikumus,
g) iesniedz MK apstiprināšanai noteikumus Baltijas Bataljona komandiera, komandiera vietnieka un štāba priekšnieka darbības reglamentācijai,
h) pārbauda Baltijas Bataljona attīstības plāna un ikgadējā pasākumu plāna realizāciju un iesniedz MK ikgadēju pārskatu par attīstību,
i) iesniedz MK izlemšanai priekšlikumus par Baltija s Bataljona finansēšanu, pārskatu sniegšanu un revīziju, ekipējuma un ieroču iegādi,
j) apstiprina Baltijas Bataljona apmācību principus,
k) iesniedz MK izskatīšanai strīdīgos jautājumus,
III NODAĻA. BALTIJAS BATALJONS
5.pants
1. Baltijas Bataljonā ietilpst nacionālo bruņoto spēku nacionālie personālsastāvi. Baltijas Bataljona komandieri, komandiera vietnieku un štāba priekšnieku Līgumslēdzējas Puses ieceļ rotācijas kārtībā, un rotācijas periodu noteiks administratīva rakstura vienošanās starp Līgumslēdzēju pušu atbildīgajām institūcijām. Iesaukšana un ieskaitīšana nacionālajos personālsastāvos notiks saskaņā ar to nacionālo likumdošanu.
2. Baltijas Bataljona komandiera, komandiera vietnieka un štāba priekšnieka iecelšana atrodas nacionālās atbildības sfērā, tomēr pirms iecelšanas tie jāapstiprina BMK.
3. Lai varētu veikt nepieciešamos pienākumus vai apmācības, BMK piešķirs Baltijas Bataljona komandierim atbilstošas komandēšanas un kontroles pilnvaras.
4. Katra nacionālā personālsastāva vecākais virsnieks tiek uzskatīts par nacionālā personālsastāva komandieri, un nacionālās institūcijas tam piešķir pilnvaras realizēt disciplināro uzraudzību pār nacionālā personālsastāva visiem locekļiem. Baltijas Bataljona komandieris un tam pakļautie komandieri, ja tas ir n e pieciešams, lai nodrošinātu kārtību un militāro disciplīnu, var pieprasīt, lai nacionālā personālsastāva komandieris pret sev pakļautajiem realizētu disciplināros pasākumus, kādi ir paredzēti attiecīgajā nacionālajā likumdošanā. Personālsastāva komandieri piemēro savus nacionālos disciplīnas noteikumus, ietverot pilnvaru deleģēšanu, un dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu kārtību un disciplīnu Baltijas Bataljonā.
5. Baltijas Bataljona komandieris var ieteikt Baltijas Militārajai Komitejai disciplināri sodīt sev tieši pakļautos cita nacionālā personālsastāva virsniekus. BMK šo ieteikumu pārsūtīs attiecīgajai nacionālajai institūcijai, kas realizē disciplināro uzraudzību pār šo personu.
6.pants
1. Baltijas Bataljonam piemērota nacionālā personāla apmācība paliek katras Līgumslēdzējas Puses pienākums. Apmācību standartus un principus izstrādās un pēc apstiprināšanas BMK nosūtīs nacionālajām mācību institūcijām Baltijas Bataljona komandieris.
2. Baltijas Bataljona mācības Līgumslēdzēju Pušu teritorijās notiks saskaņā ar Baltijas Bataljona pasākumu plānu, ko sagatavojis Baltijas Bataljona komandieris un apstiprinājusi MK ar BMK starpniecību.
3. Baltijas Bataljona iekšējās organizācijas noteikumi un pienākumi izvēršanas laikā tiks iekļauti atsevišķās vienošanās, kas attieksies uz konkrēto misiju.
IV NODAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1. Līgumslēdzēju Pušu domstarpības par šīs Vienošanās interpretāciju vai piemērošanu risinās sarunu ceļā starp Līgumslēdzējām Pusēm, un tās nav nododamas risināšanai starptautiskām tiesām vai trešajām personām.
2. Ikviena Līgumslēdzēja Puse jebkurā laikā var pieprasīt šīs Vienošanās katra panta pārskatīšanu. Pieprasījums jānosūta Depozitārijam, kam katra šāda pieprasījuma saturs un saņemšanas datums jāpaziņo pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.
3. Jebkuru domstarpību gadījumā šīs un 1994.gada Vienošanās nosacījumu piemērošanā dominēs šīs Vienošanās nosacījumi.
8.pants
1. Latvijas Republikas valdība ir šīs Vienošanās Depozitārijs.
2. Šī Vienošanās ir ratificējama, un ratifikācijas dokumenti jādeponē Depozitārijā, kas katru Līgumslēdzēju Pusi informēs par deponēšanas datumu.
3. Šī vienošanās stājas spēkā 30.dienā pēc pēdējā ratifikācijas dokumenta deponēšanas datuma.
9.pants
1. Šī Vienošanās tiek noslēgta uz nenoteiktu laiku. To var denonsēt katra Līgumslēdzēja Puse, rakstiski par to informējot Depozitāriju, kam katra šāda paziņojuma saturs un saņemšanas datums jāpaziņo pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.
2. Vienošanās zaudēs spēku, kad būs pagājuši 6 mēneši pēc paziņojuma saņemšanas brīža Depozitārijā, bet ne agrāk, kā pēc pienākumu izpildīšanas jebkurā Baltijas Bataljona operācijā.
Parakstīts Tallinā 1997.gada 10.decembrī. trīs oriģināleksemplāros, katrs latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodās, turklāt visi teksti ir autentiski. Atšķirīgas iztulkošanas gadījumā izšķirošais ir teksts angļu valodā.
|
Latvijas Republikas |
Igaunijas Republikas |
Lietuvas Republikas |
|
valdības vārdā |
valdības vārdā |
valdības vārdā |
 |
 |
 |
 |