Darbības ar dokumentu
Šīs KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS,
IEVĒROJOT 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (turpmāk - "1978.gada STCW konvencija"),
VĒLOTIES ar kopīgu vienošanos par starptautiskiem uz zvejas kuģiem nodarbināta personāla apmācīšanas, diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem paaugstināt cilvēka dzīvības un īpašuma drošību jūrā un sekmēt jūras vides aizsardzību,
ŅEMOT VĒRĀ, ka šo galamērķi vislabāk varētu sasniegt, ar Starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk - "Konvencija") pieņemšanu,
IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:
1. pants
Vispārīgās saistības
1. Dalībvalstis apņemas īstenot Konvencijas noteikumu un tās pielikuma, kas ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa, prasības. Katra atsauce uz Konvenciju tajā pašā laikā nozīmē atsauci uz tās pielikumu.
2. Dalībvalstis apņemas izdot visus likumus, lēmumus, rīkojumus un noteikumus un veikt arī visus citus pasākumus, kas būtu nepieciešami Konvencijas pilnīgai un galīgai īstenošanai, lai nodrošinātu zvejas kuģu personāla pienācīgu kvalifikāciju un atbilstību saviem pienākumiem no cilvēka dzīvības un īpašuma drošības uz jūras, kā arī jūras vides aizsardzības viedokļa.
2. pants
Definīcijas
Šajā konvencijā, ja vien nav īpaši noteikts citādi:
1. "Dalībvalsts" nozīmē valsti, kurā Konvencija ir stājusies spēkā;
2. "Administrācija" nozīmē Dalībvalsts, ar kuras karogu kuģim ir tiesības kuģot, valdību;
3. "Sertifikāts" nozīmē derīgu dokumentu, kam var būt arī citāds nosaukums, un kas izsniegts vai apstiprināts saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un pilnvaro tā īpašnieku strādāt, kā paredzēts šajā dokumentā vai kā nosaka nacionālie noteikumi;
4. "Sertificēts" nozīmē būt likumīga sertifikāta īpašniekam;
5. "Organizācija" nozīmē Starptautisko Jūras organizāciju (SJO);
6. "Ģenerālsekretārs" nozīmē Organizācijas ģenerālsekretāru;
7. "Zvejas kuģis" vai "kuģis" nozīmē kuģi, kas tiek komerciāli izmantots zivju vai citu jūras dzīvo resursu zvejošanai.
8. "Jūras zvejas kuģis" nozīmē zvejas kuģi, citādu nekā tie, kuri var kuģot vienīgi iekšējos ūdeņos vai to robežās, vai tieši tiem pieguļošos ūdeņos, aizsargātos ūdeņos vai akvatorijās, kurās tiek piemēroti ostu noteikumi.
3. pants
Piemērošana
Konvencija attiecas uz personālu, kas strādā uz Dalībvalsts karoga jūras zvejas kuģiem.
4. pants
Informācijas sniegšana
Katra Dalībvalsts sniedz Ģenerālsekretāram sekojošu informāciju:
1. ziņojumu par visiem tās veiktajiem pasākumiem, lai pilnībā īstenotu Konvencijas noteikumus, ieskaitot saskaņā ar Konvenciju izdoto sertifikātu paraugus; un
2. citu informāciju, kas var būt norādīta vai noteikta noteikumā I/5.
5. pants
Citi līgumi un interpretācija
1. Visi iepriekšējie līgumi, konvencijas un vienošanās starp Dalībvalstīm attiecībā uz zvejas kuģu personāla sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standartiem paliek spēkā pilnā apjomā visā to paredzētajā darbības laikā attiecībā uz:
1. zvejas kuģa personāla locekļiem, kuriem šī Konvencija netiek piemērota; un
2. zvejas kuģa personāla locekļiem, kuriem šī Konvencija tiek piemērota, taču tikai tajos jautājumos, kurus Konvencija neregulē.
2. Tomēr, ja šādi līgumi, konvencijas vai vienošanās ir pretrunā ar Konvencijas noteikumiem, Dalībvalstis pārskata savas no minētajiem līgumiem, konvencijām un vienošanām izrietošās saistības, lai novērstu pretrunas starp šīm saistībām un no Konvencijas izrietošām saistībām.
3. Visi jautājumi, kas nav īpaši noteikti ar Konvenciju, paliek Dalībvalstu likumdošanas kompetencē.
6. pants
Sertificēšana
Zvejas kuģu personāls ir sertificēts atbilstoši šīs Konvencijas pielikumā norādītajiem noteikumiem.
7. pants
Nacionālās tiesību normas
1. Katra Dalībvalsts izveido kārtību un procedūras, lai objektīvi izmeklētu jebkuru ziņojumu par tās izdoto sertifikātu vai apstiprinājumu īpašnieku kompetences trūkumu, darbību vai nolaidību, kas var tieši apdraudēt dzīvību vai īpašumu jūrā, vai radīt draudus jūras videi sakarā ar pienākumu pildīšanu atbilstoši sertifikātā noteiktajai kompetencei, un, lai novērstu iepriekšminētos pārkāpumus un sertifikātu viltošanu, kārtību un procedūras šādu sertifikātu darbības pārtraukšanai un anulēšanai.
2. Katra Dalībvalsts nosaka sodus vai disciplinārus pasākumus gadījumos, kad netiek ievērotas prasības atbilstoši Konvencijai pieņemtajām nacionālajām tiesību normām attiecībā uz tās karoga kuģiem vai zvejas kuģu personālu, kas pienācīgā kārtā ir sertificēts šajā Dalībvalstī.
3. Šādus sodus vai disciplinārus pasākumus īpaši nosaka un piemēro sekojošos gadījumos:
1. īpašnieks, īpašnieka pārstāvis vai kapteinis ir pieņēmis darbā personu, kurai nav Konvencijai atbilstoša sertifikāta;
2. kapteinis ir atļāvis pildīt jebkādus pienākumus vai darbu jebkādā amatā, ko saskaņā ar šiem noteikumiem jāveic personai ar atbilstošu sertifikātu, pildīt personai, kurai nav atbilstoša sertifikāta vai atbrīvojuma; vai
3. persona, kura dokumentus ieguvusi krāpšanas ceļā vai viltojot, pildījusi kādu pienākumu vai darbu jebkādā amatā, kuru saskaņā ar šiem noteikumiem drīkst pildīt vai veikt persona, kurai ir sertifikāts vai atbrīvojums.
4. Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir jebkurš īpašnieks, īpašnieka pārstāvis vai jebkura persona, par kurām ir skaidrs pamats domāt, ka tās ir atbildīgas vai tām ir zināmas šī panta 3.daļā minētās neatbilstības Konvencijai, iespēju robežās nodrošina sadarbību ar jebkuru Dalībvalsti, kas tai paziņo par nodomu uzsākt tiesvedību savā jurisdikcijā.
8. pants
Kontrole
1. Zvejas kuģi, atrodoties citas Dalībvalsts ostā, ir pakļauti šīs Dalībvalsts likumīgi pilnvarotu amatpersonu kontrolei, lai pārbaudītu, vai visām uz kuģa strādājošām personām, kurām saskaņā ar Konvencijas prasībām jābūt pienācīgi sertificētām, ir šādi sertifikāti vai atbilstoši atbrīvojumi.
2. Ja, veicot kontroli, saskaņā ar noteikuma I/4 3.daļu, minētās neatbilstības nav novērstas, un ir konstatēts, ka tās var radīt draudus cilvēkiem, īpašumam vai apkārtējai videi, Dalībvalsts, kas veic kontroli, nodrošina, lai šāds kuģis neatstātu ostu, kamēr netiek pilnībā izpildītas prasības šo draudu novēršanai. Par veiktajām darbībām nekavējoties tiek ziņots Ģenerālsekretāram un Administrācijai.
3. Veicot kontroli:
1. tiek darīts viss iespējamais, lai kuģis netiktu nepamatoti aizkavēts vai aizturēts. Ja kuģis ir ticis nepamatoti aizkavēts vai aizturēts, tam ir tiesības uz jebkādu radušos zaudējumu kompensāciju; un
2. rīcības brīvība, kas tiek dota ārvalsts zvejas kuģu personālam, nedrīkst būt mazāka par to, kāda tiek dota ostas valsts karoga kuģu personālam.
4. Šo pantu pēc nepieciešamības piemēro, lai neradītu citu valstu, kas nav Dalībvalstis, karoga kuģiem labvēlīgākus apstākļus, nekā Dalībvalsts karoga kuģiem.
9. pants
Tehniskās sadarbības veicināšana
1. Konvencijas Dalībvalstis, konsultējoties un sadarbojoties ar Organizāciju, sniedz atbalstu tām valstīm, kuras lūdz tehnisko palīdzību:
1. administratīvā un tehniskā personāla apmācībai;
2. zvejas kuģu personāla apmācības iestāžu izveidei;
3. mācību iestāžu apgādei ar iekārtām un aprīkojumu;
4. atbilstošu apmācību programmu izstrādāšanai, ieskaitot praktisko apmācību uz jūras zvejas kuģiem; un,
5. citu zvejas kuģu personāla kvalifikācijas celšanas līdzekļu un pasākumu sekmēšanai,
dodot priekšroku atbalsta sniegšanai nacionālā, apakšreģionālā vai reģionālā līmenī, lai sekmētu Konvencijas mērķu un uzdevumu sasniegšanu, ņemot vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības šajā sakarā.
2. Organizācija, no savas puses, atbilstošā veidā sekmē augstāk minētos pasākumus, ja nepieciešams, konsultējoties vai kopā ar citām starptautiskām organizācijām, it īpaši ar Starptautisko Darba organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un Lauksaimniecības organizāciju.
10. pants
Grozījumi
1. Grozījumus Konvencijā drīkst veikt ar vienu no divām šajā pantā noteiktajām procedūrām.
2. Grozījumi pēc izskatīšanas Organizācijā:
1. Jebkuru Dalībvalsts ierosinātu grozījumu iesniedz Ģenerālsekretāram, kurš pēc tam to izplata visiem Organizācijas biedriem, visām Dalībvalstīm, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) biroja ģenerāldirektoram un, attiecīgi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijai (PLO) vismaz 6 mēnešus pirms to izskatīšanas;
2. Jebkādu augstākminētajā veidā iesniegtu un izplatītu grozījumu nodod izskatīšanai Organizācijas Kuģošanas Drošības komitejā;
3. Dalībvalstis, neatkarīgi no tā, vai tās ir Organizācijas biedres, ir tiesīgas piedalīties grozījumu izskatīšanā un pieņemšanā Kuģošanas Drošības komitejā;
4. Grozījumus apstiprina ar to Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu, kuras piedalās un balso Kuģošanas Drošības komitejā, kas paplašināta, kā noteikts 2.daļas 3.punktā, (turpmāk - "paplašinātā Kuģošanas Drošības komiteja"), ar nosacījumu, ka balsošanā piedalās ne mazāk kā viena trešdaļa Dalībvalstu;
5. Ģenerālsekretārs saskaņā ar 2.daļas 4.punktu nosūta apstiprinātos grozījumus visām Dalībvalstīm;
6. Panta grozījums skaitās pieņemts tajā datumā, kurā to ir pieņēmušas divas trešdaļas Dalībvalstu;
7. Pielikuma vai pielikuma papildinājuma grozījums skaitās pieņemts:
7.1. pēc diviem gadiem no tā pieņemšanas datuma; vai
7.2. pēc citāda laika posma, ne īsāka par vienu gadu, ja tā apstiprināšanas laikā tā noteikusi paplašinātā Kuģošanas Drošības komiteja ar klātesošo un balsojošo Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.
Ja norādītajā laika periodā vairāk par vienu trešdaļu Dalībvalstu paziņo Ģenerālsekretāram, ka tās iebilst pret šādu grozījumu, tas netiek uzskatīts par pieņemtu.
8. Dalībvalstīs, kuras to ir pieņēmušas, panta grozījums stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no pieņemšanas datuma, bet katrā Dalībvalstī, kura pieņēmusi grozījumu pēc minētā datuma, grozījums stājas spēkā attiecīgi pēc sešiem mēnešiem no pieņemšanas datuma šajā Dalībvalstī;
9. Pielikuma un pielikuma papildinājuma grozījumi stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no pieņemšanas datuma visās Dalībvalstīs, izņemot tās, kuras saskaņā ar 2.daļas 7.punktu ir iebildušas šādam grozījumam un nav atsaukušas savus iebildumus sešu mēnešu laikā pēc grozījuma spēkā stāšanās datuma. Tomēr Dalībvalsts līdz norādītajam spēkā stāšanās datumam drīkst darīt zināmu Ģenerālsekretāram, ka tā atliek šāda grozījuma pieņemšanu uz laika periodu, kas nepārsniedz vienu gadu, sākot no tā spēkā stāšanās datuma, vai uz tādu ilgāku laika periodu, kāds var tikt noteikts grozījuma apstiprināšanas laikā paplašinātajā Kuģošanas Drošības komitejā ar klātesošo un balsojošo Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.
3. Grozījumi, sasaucot Konferenci:
1. Pēc Dalībvalsts lūguma, ar ne mazāk kā Dalībvalstu vienas trešdaļas piekrišanu, Organizācija, attiecīgi konsultējoties vai kopīgi ar Starptautiskās Darba organizācijas biroja un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoriem, sasauc Dalībvalstu Konferenci esošās Konvencijas grozījumu izskatīšanai;
2. Jebkuru grozījumu, ko pieņēmusi šāda Konference ar klātesošo un balsojošo Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu, Ģenerālsekretārs nosūta visām Dalībvalstīm pieņemšanai;
3. Ja vien Konference nelemj citādi, grozījums tiek uzskatīts par pieņemtu un stājas spēkā saskaņā ar 2.daļas 6. un 8. punktā vai attiecīgi 2.daļas 7. un 9. punktā norādītajām procedūrām, turklāt nosakot, ka šajos punktos atsauces uz paplašināto Kuģošanas Drošības komiteju nozīmē atsauces uz Konferenci.
4. Jebkuru paziņojumu par grozījuma pieņemšanu vai iebildumiem par grozījumu, vai paziņojumu saskaņā ar 2.daļas 9.punktu, rakstveidā iesniedz Ģenerālsekretāram, kurš informē Dalībvalstis par jebkuru šādu iesniegumu un tā saņemšanas datumu.
5. Ģenerālsekretārs informē visas Dalībvalstis par jebkuriem grozījumiem, kuri stājas spēkā, kā arī par šo grozījumu spēkā stāšanās datumu.
11. pants
Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās
1. Konvencija ir atklāta parakstīšanai Organizācijas galvenajā mītnē no 1996.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 30.septembrim, un pēc tam tā paliek atklāta pievienošanās procedūrai. Valstis var kļūt par Konvencijas Dalībvalstīm sekojošā veidā:
1. parakstot bez iebildumiem attiecībā uz ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai
2. parakstot ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, kam seko ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana; vai
3. pievienojoties.
2. Ratificēšanu, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos veic, attiecīgo dokumentu deponējot pie Ģenerālsekretāra.
12. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī Konvencija stājas spēkā pēc 12 mēnešiem no datuma, kurā ne mazāk kā 15 valstis vai nu ir parakstījušas to bez iebildumiem attiecībā uz ratificēšanu, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai arī saskaņā ar 11.pantu ir deponējušas nepieciešamos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus.
2. Valstīs, kas iesniegušas deponēšanai Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus, pēc tam, kad ir izpildītas ar to saistītās spēkā stāšanās prasības, bet pirms spēkā stāšanās datuma, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā Konvencijas spēkā stāšanās datumā vai arī trīs mēnešus pēc dokumenta deponēšanas datuma, atkarībā no tā, kurš datums ir pēdējais.
3. Valstīs, kas deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu pēc Konvencijas spēkā stāšanās datuma, Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc dokumenta deponēšanas datuma.
4. Pēc datuma, kurā Konvencijas grozījums saskaņā ar 10.pantu tiek uzskatīts par pieņemtu, jebkurš deponētais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments attiecas uz Konvenciju ar tādu grozījumu.
13. pants
Denonsēšana
1. Jebkura Dalībvalsts pēc pieciem gadiem no Konvencijas spēkā stāšanās datuma Dalībvalstī jebkurā laikā drīkst denonsēt Konvenciju.
2. Denonsēšanu veic, nosūtot rakstveida paziņojumu Ģenerālsekretāram.
3. Denonsēšana stājas spēkā 12 mēnešus pēc datuma, kurā Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par denonsēšanu, vai pēc ilgāka laika perioda, kāds var tikt norādīts paziņojumā.
14. pants
Deponēšana
1. Konvenciju deponē pie Organizācijas Ģenerālsekretāra (turpmāk - "depozitārijs").
2. Depozitārijs:
1. informē valstu valdības, kuras ir parakstījušas Konvenciju vai ir tai pievienojušās par:
1.1. katru jaunu parakstīšanu vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu kopā ar attiecīgo datumu;
1.2. Konvencijas spēkā stāšanās datumu;
1.3. jebkuru Konvencijas denonsēšanas dokumentu kopā ar datumu, kurā tas ir saņemts, un datumu, kurā denonsēšana stājas spēkā; un
2. nosūta visu valstu valdībām, kas parakstījušas pašreizējo Konvenciju vai tai pievienojušās, apliecinātas un pareizas Konvencijas kopijas.
3. Tiklīdz Konvencija stājas spēkā, depozitārijs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram apliecinātu un pareizu tās kopiju, lai to reģistrētu un publicētu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.
15. pants
Valodas
Konvencija ir sastādīta vienā eksemplārā arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās; visi šie teksti ir vienādi autentiski.
TAM PAR PIERĀDĪJUMU mēs, zemāk parakstījušies, šim mērķim savu valdību pienācīgi pilnvaroti, esam parakstījuši Konvenciju.*
LONDONĀ, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada septītajā jūlijā.
* Paraksti izlaisti
PIELIKUMS
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. noteikums
Definīcijas
Šajā pielikumā izmanto sekojošas definīcijas:
1. "Noteikumi" nozīmē Konvencijas pielikumā ietvertos noteikumus;
2. "Apstiprināts" nozīmē Dalībvalsts apstiprināts saskaņā ar noteikumiem;
3. "Kapteinis" nozīmē personu, kas komandē zvejas kuģi;
4. "Virsnieks" nozīmē apkalpes locekli, kurš nav kapteinis, un kurš ir norīkots par virsnieku saskaņā ar nacionālo likumdošanu vai noteikumiem vai, ja tāda norīkojuma nav, ar koplīgumu vai paražām;
5. "Sardzes stūrmanis" nozīmē virsnieku, kura kvalifikācija atbilst šīs Konvencijas noteikumam II/2 vai II/4;
6. "Mehāniķis" nozīmē virsnieku, kura kvalifikācija atbilst šīs Konvencijas noteikumam II/5;
7. "Vecākais mehāniķis" nozīmē galveno kuģa mehāniķi, kurš ir atbildīgs par kuģa mehāniskajiem dzinējiem un kuģa mehāniskā un elektriskā aprīkojuma darbību un apkopi;
8. "Otrais mehāniķis" nozīmē dienesta pakāpē nākamo mehāniķi pēc vecākā mehāniķa, kurš atbild par kuģa mehāniskajiem dzinējiem un kuģa mehāniskā un elektriskā aprīkojuma darbību un apkopi vecākā mehāniķa darba nespējas gadījumā;
9. "Radiosakaru operators" nozīmē personu, kurai saskaņā ar Radiosakaru reglamentu ir administrācijas izdots vai atzīts atbilstošs sertifikāts;
10. "Radiosakaru reglaments" nozīmē radiosakaru noteikumus, kuri ir vai tiek uzskatīti par jaunākās jebkurā laikā spēkā esošās Starptautiskās Telekomunikāciju konvencijas pielikumu.
11. "1978.gada STCW konvencija" nozīmē 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu.
12. "1993.gada Torremolinas protokols" nozīmē Torremolinas 1977.gada starptautiskās konvencijas par zvejas kuģu drošību 1993.gada protokolu.
13. "Dzinēju jauda" nozīmē kuģa galveno dzinēju kopēji pastāvīgi novērtēto maksimālo jaudu kilovatos, kas norādīta kuģa reģistrācijas apliecībā vai citā oficiālā dokumentā.
14. "Ierobežots rajons" nozīmē tos Dalībvalsts tuvumā esošos ūdeņus, ko tās Administrācija definējusi kā tādus, kuru robežās drošības pakāpe tiek uzskatīta par atbilstošu, lai ļautu noteikt zemākas prasības zvejas kuģu kapteiņu un virsnieku kvalifikācijai un sertificēšanai nekā ārpus definētajām robežām. Nosakot ierobežota rajona robežas Administrācijai jāņem vērā Organizācijas izstrādātie norādījumi.*
15. "Neierobežots rajons" nozīmē ūdeņus ārpus ierobežotā rajona.
16. "Garums (L)" nozīmē garumu, kas ir 96% no pilnā garuma pa ūdenslīniju pie iegrimes, kas ir 85% no teorētiskā sānu augstuma, kas mērīts no ķīļa līnijas, vai garumu no priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju, ja tas ir lielāks. Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pa kuru šis garums tiek mērīts, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai.
17. "Sānu augstums" ir vertikālais attālums, kas tiek mērīts no ķīļa līnijas līdz darba klāja šķērssijas virsējai malai pie borta.
* Atsauce uz rezolūcijas A.539 (13) 1. pielikumu - Kapteiņu un sardzes stūrmaņu uz 24 metrus gariem un garākiem zvejas kuģiem, sertificēšana, ko pieņēmusi Organizācija
2. noteikums
Piemērošana
Ja Dalībvalsts Administrācija uzskata, ka noteikumu II/3, II/4 un II/5 prasību piemērošana pilnā apjomā un prasība izmantot angļu valodu nav nepieciešama vai nav lietderīga personālam, kurš strādā uz tāda zvejas kuģa, kura garums ir mazāks par 45 metriem un kas izmanto tikai Dalībvalsts ostas un zvejo tās ierobežotā rajonā, tad tā drīkst noteikt, kuras no šīm prasībām pilnībā vai daļēji nepiemēro attiecībā uz šādu personālu, bet nepārkāpjot Konvencijā noteiktos drošības principus. Šādā gadījumā attiecīgā Administrācija detalizēti ziņo Ģenerālsekretāram par to, kādus pasākumus tā ir veikusi saistībā ar šāda personāla apmācību un sertificēšanu.
3. noteikums
Sertifikāti un apstiprinājumi
1. Sertifikāti zvejas kuģa personālam var tikt izsniegti tikai tad, ja saskaņā ar šiem noteikumiem tiek izpildītas noteiktās darba, vecuma, veselības stāvokļa, apmācības, kvalifikācijas un eksaminācijas prasības.
2. Sertifikātus, ko Dalībvalsts izsniedz saskaņā ar 1.daļu, apstiprina tā Dalībvalsts, kas apliecina šī sertifikāta izdošanu tādā formā, kā tas noteikts pielikuma 1. vai 2. papildinājumā.
3. Sertifikātus un to apstiprinājumus izsniedz to izsniedzējas valsts oficiālajā valodā vai valodās. Ja izmantotā valoda nav angļu valoda, tad tekstā iekļauj tulkojumu šajā valodā.
4. Attiecībā uz radiosakaru operatoriem Dalībvalstis var:
1. atbilstoši noteikumam II/6 iekļaut eksāmenos sertifikāta izsniegšanai papildu zināšanu prasības saskaņā ar Radiosakaru reglamentu; vai
2. izsniegt atsevišķu sertifikātu, kurā norādīts, ka tā īpašniekam ir papildu zināšanas, kas prasītas noteikumā II/6.
5. Saskaņā ar 7.noteikumu Administrācija, kas ir atzinusi citas Dalībvalsts atbildīgās institūcijas vai tās pilnvarojumā izsniegtu sertifikātu, pielikuma 3.papildinājumā noteiktajā formā izsniedz apstiprinājumu, kas apliecina šī sertifikāta atzīšanu.
6. Apstiprinājuma derīguma termiņš beidzas, tiklīdz beidzas apstiprinātā sertifikāta derīguma termiņš vai to anulē, pārtrauc vai atceļ Dalībvalsts, kas to izsniegusi, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecus gadus pēc tā izsniegšanas datuma.
7. Jebkuru atbilstošu sertifikātu, kas izsniegts saskaņā ar 1978.gada STCW konvenciju, kura īpašnieks var strādāt kā vecākais mehāniķis, mehāniķis vai radiosakaru operators, uzskata par 1.daļas mērķiem atbilstošu sertifikātu attiecībā uz zvejas kuģiem.
8. Saskaņā ar pielikuma 1., 2. un 3.papildinājumā atļautajiem variantiem Administrācijas drīkst izmantot citu formātu, nekā dots šajos papildinājumos, ar noteikumu, ka šādā formātā kā minimums tiek ietverta prasītā informācija un sniegtās ziņas tiek ierakstītas ar latīņu burtiem un arābu cipariem.
4. noteikums
Kontroles procedūras
1. Saskaņā ar 8.pantu likumīgi pilnvarotas amatpersonas veikta pārbaude ierobežojas ar sekojošo:
1. pārbaudi, vai viss uz zvejas kuģa nodarbinātais personāls, kuram saskaņā ar šo Konvenciju jābūt sertificētam, ir atbilstoši sertificēts, vai arī tam ir nepieciešamais atbrīvojums. Šādi sertifikāti ir atzīstami, ja vien nav droša pamata domāt, ka sertifikāts ir iegūts krāpnieciskā veidā, vai ka persona, kurai ir sertifikāts, nav tā pati, kurai sertifikāts sākotnēji ir ticis izsniegts; un
2. novērtējumu par zvejas kuģa personāla spēju nodrošināt Konvencijā noteiktos sardzes pildīšanas standartus, ja ir drošs pamats domāt, ka šie standarti netiek pastāvīgi nodrošināti, jo noticis sekojošais:
2.1. kuģis ir bijis iesaistīts sadursmē, uzskrējis uz sēkļa; vai
2.2. kuģošanas laikā, stāvot uz enkura vai pie piestātnes, no kuģa ir notikusi vielu izvadīšana, kura nav atļauta saskaņā ar starptautiskajām konvencijām; vai
2.3. kuģis ir vadīts dīvainā vai bīstamā veidā, sakarā ar ko nav ievēroti Organizācijas pieņemtie kuģu maršrutēšanas pasākumi vai drošas navigācijas prakse un procedūras; vai
2.4. kuģis citā ziņā ir ekspluatēts tādā veidā, kas rada briesmas cilvēkiem, īpašumam vai apkārtējai videi.
2. Gadījumā, ja trūkumi ir atklāti 1.daļas sakarā, amatpersona, kas veic kontroli, par to nekavējoties rakstiski informē kuģa kapteini un Administrāciju, lai varētu tikt veikti atbilstoši pasākumi. Šāds ziņojums detalizēti precizē atklātos trūkumus un pamato, sakarā ar ko Dalībvalsts uzskata, ka šie trūkumi rada draudus cilvēkiem, īpašumam vai apkārtējai videi.
3. Trūkumi, kas var tikt uzskatīti par tādiem, kas rada draudus cilvēkiem, īpašumam vai apkārtējai videi, ietver sekojošo:
1. ja personām, kurām saskaņā ar prasībām ir jābūt sertifikātam vai atbrīvojumam, tāda nav;
2. navigācijas sardzes vai mašīntelpas sardzes kārtība neatbilst prasībām, kādas kuģim noteikusi Administrācija;
3. sardzē nav cilvēka, kas kvalificēts strādāt ar drošai navigācijai, drošības radiosakariem vai piesārņojuma novēršanai būtisku aprīkojumu; vai
4. nav iespējams nodrošināt atpūtušos cilvēkus pirmajai sardzei uzsākot reisu un turpmākajām sardzes maiņām.
5. noteikums
Informācijas apmaiņa
1. Ģenerālsekretārs pēc pieprasījuma nodrošina Dalībvalstis ar jebkādu informāciju, kas viņam nodota saskaņā ar 4.pantu.
2. Dalībvalstij, kas divdesmit četru mēnešu laikā pēc Konvencijas spēkā stāšanās datuma šajā Dalībvalstī nesniedz 4.pantā prasīto informāciju, nav tiesību prasīt šajā Konvencijā paredzētos atvieglojumus līdz tam laikam, kamēr Ģenerālsekretārs nav saņēmis šo informāciju.
6. noteikums
Sertificēšanas pasākumu administrēšana
1. Katra Dalībvalsts apņemas izveidot un uzturēt pasākumus, lai nodrošinātu, ka programmas, kurās iekļautas tādas zināšanas un praktiskās apmācības, kādas nepieciešamas, lai sasniegtu zināšanu standartus, tiktu regulāri pārraudzītas, tādējādi nodrošinot to efektivitāti.
2. Katra Dalībvalsts iespēju robežās apņemas uzturēt reģistru vai reģistrus par visiem 3.noteikumā un II/1 līdz II/6 noteikumos norādītajiem sertifikātiem un apstiprinājumiem, kas ir izdoti, kuru derīguma termiņš ir beidzies, kas ir atkārtoti apstiprināti, pasludināti par pazudušiem, anulēti vai atcelti, kā arī par izdotajiem atbrīvojumiem, un nodrošināt informāciju par šādiem sertifikātiem, apstiprinājumiem un atbrīvojumiem, kad to pieprasa cita Dalībvalsts.
7. noteikums
Sertifikātu atzīšana
1. Lai atzītu sertifikātu, ko izdevusi cita Dalībvalsts vai tās atbildīgā institūcija, katra Administrācija saskaņā ar 3.noteikumu sertifikātu nodrošina ar apstiprinājumu, ka šī Dalībvalsts ir pilnībā ievērojusi kompetences, kā arī sertifikātu izdošanas un apstiprināšanas standartus.
2. Sertifikāti, ko izdevusi valsts, kas nav Dalībvalsts vai tās atbildīgā institūcija, nav atzīstami.
3. Neskatoties uz šī noteikuma 1.daļas un 3.noteikuma 5.daļas prasībām, Administrācija drīkst, ja to prasa apstākļi, atļaut personai strādāt laika periodā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, uz kuģa, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, kamēr vien viņam ir atbilstošs un derīgs citas Dalībvalsts izdots sertifikāts, kaut arī tas nav apstiprināts atbilstoši 3.noteikuma 5.daļai, nodrošinot, ka ir pieejams dokumentāls pierādījums, ka Administrācijai ir iesniegts apstiprinājuma pieprasījums.
8. noteikums
Pārejas noteikumi
1. Sertifikāts par kompetenci vai darbu amatā, kura ieņemšanai Konvencija pieprasa sertifikātu, un kurš pirms Konvencijas stāšanās spēkā Dalībvalstī ir izsniegts saskaņā ar šīs Dalībvalsts likumdošanu vai Radiosakaru reglamentu, tiek atzīts par derīgu darbam šajā amatā arī pēc Konvencijas stāšanās spēkā attiecīgajā Dalībvalstī.
2. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā attiecīgajā Dalībvalstī tā drīkst turpināt izsniegt kompetences sertifikātus saskaņā ar tās līdzšinējo praksi ne ilgāk kā piecus gadus. Konvencijas mērķiem šādus sertifikātus atzīst par spēkā esošiem. Šī pārejas perioda laikā šādus sertifikātus izsniedz tikai personām, kuras pirms Konvencijas stāšanās spēkā šajā Dalībvalstī ir sākušas savu jūras darba praksi noteiktā specialitātē, uz kuru attiecas šie sertifikāti. Administrācija nodrošina, ka visi pārējie sertificēšanas kandidāti tiek eksaminēti un sertificēti saskaņā ar Konvencijas prasībām.
3. Dalībvalsts divu gadu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā šajā Dalībvalstī drīkst izsniegt darba sertifikātus zvejas kuģu personālam, kam nav ne Konvencijas prasībām atbilstoša sertifikāta, ne arī pirms Konvencijas stāšanās spēkā šajā Dalībvalstī saskaņā ar nacionālo likumdošanu izdota kompetences sertifikāta, taču kuri:
1. vismaz trīs gadus pēdējo septiņu gadu laikā pirms Konvencijas spēkā stāšanās šajā Dalībvalstī ir strādājuši amatā, darbam kurā viņi vēlas iegūt sertifikātu;
2. ir snieguši pierādījumus tam, ka šis darbs ir veikts apmierinoši; un
3. atbilst Dalībvalsts prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, ieskaitot redzi un dzirdi, ņemot vērā viņu vecumu brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums sertifikāta saņemšanai.
Konvencijas mērķiem sertifikātus, kuri izdoti darbam saskaņā ar šo punktu, uzskata par līdzvērtīgiem Konvencijas sertifikātiem.
9. noteikums
Atbrīvojums
1. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumos Administrācija, ja saskaņā ar tās atzinumu tas neradīs draudus cilvēkiem, īpašumam vai apkārtējai videi, drīkst personai izdot atbrīvojuma atļauju, kas personai noteiktu laiku, nepārsniedzot sešus mēnešus, ļauj strādāt uz noteikta zvejas kuģa amatā, kas nav radio operatora amats, izņemot, ja to pieļauj attiecīgais Radiosakaru reglaments, un kura ieņemšanai personai nav attiecīga kvalifikācijas dokumenta, ar nosacījumu, ka persona, kurai ir izsniegta atbrīvojuma atļauja, ir no drošības viedokļa atbilstoši kvalificēta pildīt amata pienākumus saskaņā ar Administrācijas prasībām.
2. Jebkura atbrīvojuma atļauja jebkura amata ieņemšanai izsniedzama tikai personai, kurai ir likumīgi izdots sertifikāts vienu pakāpi zemāka amata ieņemšanai. Ja zemāka amata ieņemšanai Konvencijas prasības neparedz sertifikāta izsniegšanu, atbrīvojuma atļauju drīkst izdot personai, kuras kvalifikācija un pieredze no Administrācijas viedokļa ir pilnībā līdzvērtīga tāda amata ieņemšanai, ar nosacījumu, ka šādai personai, kurai nav attiecīgā sertifikāta, ir jāiziet Administrācijas noteikta pārbaude, lai pierādītu, ka šāda atbrīvojuma atļauja var tikt droši izsniegta. Turklāt Administrācija nodrošina, lai minēto amatu pēc iespējas ātrāk ieņemtu pienācīgi sertificēta persona.
3. Katra Dalībvalsts, cik ātri vien iespējams, pēc katra gada 1.janvāra nosūta ziņojumu Ģenerālsekretāram ar informāciju par kopējo gada laikā izsniegto atbrīvojuma atļauju skaitu attiecīgi par katru amatu, kuram ir nepieciešams sertifikāts, ieskaitot ziņojumus par gadījumiem, kad šādi atbrīvojumi nav izsniegti.
10. noteikums
Ekvivalenti
1. Konvencija neaizliedz Dalībvalstij saglabāt esošās vai ieviest cita veida izglītības un apmācības metodes, tajā skaitā tādas, kuras ietver jūras darba praksi un kuģa darba organizāciju, kas īpaši piemērotas tehniskajai attīstībai un noteikta tipa kuģiem, ar nosacījumu, ka jūras darba prakses, zināšanu un kvalifikācijas līmenis attiecībā uz kuģu navigāciju un tehnisko vadīšanu nodrošina Konvencijas prasībām vismaz līdzvērtīgu drošības uz jūras pakāpi un efektivitāti attiecībā uz piesārņojuma novēršanu.
2. Informāciju par šādu metožu izmantošanu pēc iespējas īsā laikā iekļauj ziņojumā saskaņā ar 4.pantu.
II nodaļa
Kapteiņu, virsnieku, mehāniķu un radiosakaru operatoru sertificēšana
1. noteikums
Obligātās minimālās prasības kapteiņu sertificēšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem neierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem
1. Katram kapteinim, kas strādā uz 24 metrus gara un garāka neierobežotā rajonā strādājoša zvejas kuģa, ir nepieciešams atbilstošs sertifikāts.
2. Katram sertifikāta saņemšanas pretendentam ir:
1. jāatbilst Dalībvalsts prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, īpaši redzi un dzirdi;
2. jāatbilst sardzes stūrmaņa, kas strādā uz 24 metrus un garākiem zvejas kuģiem neierobežotā rajonā, sertificēšanas prasībām un viņam ir apstiprināta, ne mazāk kā 12 mēnešu sardzes stūrmaņa vai kapteiņa jūras prakse uz ne mazāk kā 12 metrus gariem zvejas kuģiem. Tomēr Dalībvalsts var atļaut to aizvietot ar periodu, kas nepārsniedz apstiprinātu sešu mēnešu sardzes stūrmaņa jūras praksi uz neierobežotā rajonā strādājošiem jūras kuģiem, kas atbilst 1978.gada STCW konvencijai; un
3. saskaņā ar Dalībvalsts prasībām ir jānokārto atbilstošs kompetences novērtēšanas eksāmens vai eksāmeni. Šādā eksāmenā vai eksāmenos ir iekļauti materiāli, kas doti šī noteikuma pielikumā. Eksāmena kandidātu, kam ir spēkā esošs saskaņā ar 1978.gada STCW konvenciju izdots kompetences sertifikāts, nepāreksaminē tajās pielikumā uzskaitītajās tēmās, kurās augstākā vai līdzvērtīgā līmenī ir nokārtoti eksāmeni sertifikāta saņemšanai saskaņā ar Konvenciju.
1. noteikuma pielikums
Minimālo zināšanu prasības kapteiņu sertificēšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem neierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem
1. Zemāk dotā mācību programma ir sastādīta kandidātu eksaminēšanai zvejas kuģa kapteiņa sertifikāta iegūšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem neierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem. Paturot prātā, ka kapteinis vienmēr, ieskaitot zvejas operāciju laiku, ir pilnībā atbildīgs par kuģa un tā apkalpes drošību, eksāmena jautājumi par šīm tēmām ir sastādīti tā, lai pārbaudītu, vai kandidāts saskaņā ar mācību programmu ir pienācīgi apguvis visu pieejamo informāciju par to, kas ietekmē kuģa un tā apkalpes drošību.
2. Navigācija un kuģa vietas noteikšana
2.1. Reisa plānošana un navigācija jebkuros apstākļos:
1. ar pieņemtajām okeāna ceļu noteikšanas metodēm;
2. ierobežotos ūdeņos;
3. kur nepieciešams, ledus apstākļos;
4. ierobežotas redzamības apstākļos;
5. kur nepieciešams, satiksmes sadales sistēmās (TSS); un
6. rajonos, kurus iespaido plūdmaiņas vai straumes.
2.2. Kuģa vietas noteikšana:
1. ar debess spīdekļu observācijām;
2. ar sauszemes orientieru observāciju palīdzību, ieskaitot spēju izmantot krasta orientieru un tādu navigācijas līdzekļu kā bāku, signāluguņu un boju peilējumus kopā ar atbilstošām kartēm, paziņojumiem jūrniekiem un citiem izdevumiem, lai tā rezultātā noteiktu precīzu kuģa vietu; un
3. atbilstoši Dalībvalsts prasībām izmantojot modernās kuģu elektroniskās navigācijas iekārtas, kas atrodas uz zvejas kuģiem, īpašu uzmanību pievēršot zināšanām par to darbības principiem, ierobežojumiem, kļūdu iemesliem, kļūdainas informācijas noteikšanu un tās koriģēšanas metodēm, lai noteiktu precīzu kuģa vietu.
3. Sardzes pienākumu pildīšana
3.1. Parādīt izsmeļošas zināšanas par 1972.gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu saturu, piemērošanu un nolūkiem, īpaši to II un IV pielikumu saistībā ar drošu navigāciju.
3.2. Parādīt zināšanas par pamatprincipiem, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi, kā tas noteikts IV nodaļā.
4. Navigācija ar radiolokatora palīdzību
4.1. Demonstrēt, izmantojot radiolokatora trenažieri, vai, ja tāds nav pieejams, manevrēšanas planšeti, zināšanas par radiolokatora darbības pamatprincipiem un spēju ekspluatēt un izmantot radiolokatoru un interpretēt un analizēt no iekārtas* iegūto informāciju, ieskaitot sekojošo:
1. faktorus, kas ietekmē darbību un precizitāti;
2. displeju uzstādīšanu un lietošanu;
3. kļūdaini uzrādītas informācijas, neīstas atbalss signālu, atbalss signālu no jūras virsmas noteikšanu,
4. distanci un peilējumu;
5. kritisko atbalšu identificēšanu;
6. citu kuģu kursu un ātrumu;
7. tuvākās satuvošanās laiku un distanci līdz kuģiem, kas šķērso ceļu, nāk pretī vai apdzen kuģi;
8. citu kuģu ātruma un kursa izmaiņu noteikšanu;
9. sava kuģa kursa vai ātruma, vai to abu izmaiņu sekas;
10. 1972.gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu piemērošanu.
* Atsauce uz 1995. gada STCW-F konferences 2. rezolūciju
5. Magnētiskie un žirokompasi
5.1. Spēja, izmantojot sauszemes objektus un debess spīdekļus, noteikt un pielietot magnētisko un žirokompasu kļūdas;
6. Meteoroloģija un okeanogrāfija
6.1. Zināšanas par meteoroloģiskajiem instrumentiem un to pielietošanu;
6.2. Spēja pielietot pieejamo meteoroloģisko informāciju;
6.3. Zināšanas par dažādu laika apstākļu sistēmu īpašībām, ieskaitot, pēc Dalībvalsts ieskatiem, tropiskos ciklonus un izvairīšanos no vētru centriem un bīstamajiem kvadrantiem;
6.4. Zināšanas par laika apstākļiem, piemēram, miglu, kas var apdraudēt kuģi;
6.5. Spēja lietot atbilstošas navigācijas publikācijas par plūdmaiņām un straumēm.
6.6. Spēja aprēķināt paisuma un bēguma laiku un augstāko un zemāko ūdens līmeni un noteikt plūdmaiņu straumju virzienu un ātrumu.
7. Zvejas kuģa manevrēšana un vadīšana
7.1. Zvejas kuģa manevrēšana un vadīšana visos apstākļos, ieskaitot sekojošo:
1. pietauvošanās, attauvošanās un enkurošanās operācijas dažādos vēja un plūdmaiņu apstākļos;
2. manevrēšanu seklā ūdenī;
3. zvejas kuģu vadīšanu vētrainos laika apstākļos, ieskaitot atbilstošu ātrumu, īpaši līdzskrejošos vai pakaļējā sektora viļņos, palīdzot kuģim vai lidmašīnai briesmās, un līdzekļus nevadāma kuģa pasargāšanai no viļņu ietekmes un dreifa samazināšanai;
4. kuģa manevrēšanu zvejas operāciju laikā, īpaši ievērojot faktorus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt kuģa drošību šādu operāciju laikā;
5. piesardzības pasākumus manevrējot, lai sliktos laika apstākļos nolaistu ūdenī glābšanas laivas vai glābšanas līdzekļus;
6. metodes, kā cietušos no glābšanas laivām vai glābšanas līdzekļiem pacelt uz kuģa;
7. kur nepieciešams, praktiskos pasākumus, kas jāveic, ja kuģošana notiek ledū, starp aisbergiem vai kuģa apledošanas apstākļos;
8. satiksmes sadales sistēmu izmantošanu un manevrēšanu tajās;
9. nepieciešamību kuģot ar samazinātu ātrumu, lai izvairītos no bojājumiem, ko rada paša kuģa pakaļgala vai priekšgala radītais vilnis;
10. zivju pārkraušanu pārstrādes kuģos vai citos kuģos jūrā; un
11. degvielas uzpildīšanu jūrā.
8. Zvejas kuģa uzbūve un stabilitāte
8.1. Vispārīgas zināšanas par galvenajām kuģa sastāvdaļām un pareiziem dažādu daļu nosaukumiem.
8.2. Zināšanas par teorijām un faktoriem, kas ietekmē galsveri un stabilitāti, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai saglabātu drošu galsveri un stabilitāti.
8.3. Demonstrēt spējas izmantot stabilitātes datus, stabilitātes un galsveres tabulas un iepriekš aprēķinātus kuģa stāvokļa parametrus.
8.4. Kur nepieciešams, zināšanas par brīvo virsmu un apledojuma ietekmi.
8.5. Zināšanas par sekām, ko rada ūdens uz klāja.
8.6. Zināšanas par hermētiskuma un ūdensnecaurlaidīguma integritātes nozīmi.
9. Loma apstrāde un kraušana
9.1. Loma un zvejas rīku novietošana un nostiprināšana uz kuģa klāja.
9.2. Iekraušanas un izkraušanas operācijas, īpašu uzmanību pievēršot sānsveres momentiem, ko rada zvejas rīki un loms.
10. Zvejas kuģu energoiekārtas
10.1. Zvejas kuģu energoiekārtu darbības principi.
10.2. Kuģa palīgmehānismi.
10.3. Vispārīgas zināšanas par jūras tehniskajiem terminiem.
11. Ugunsgrēku novēršana un ugunsdzēšanas iekārtas
11.1. Ugunsdzēšanas mācību trauksmju organizēšana.
11.2. Ugunsgrēku kategorijas un degšanas process.
11.3. Ugunsdzēšanas sistēmas.
11.4. Piedalīšanās apstiprinātos ugunsdzēšanas mācību kursos.
11.5. Zināšanas par prasībām attiecībā uz ugunsdzēšanas iekārtām.
12. Avārijas procedūras
12.1. Piesardzības pasākumi, izvelkot kuģi krastā.
12.2. Darbības, kas veicamas pirms un pēc uzskriešanas uz sēkļa.
12.3. Darbības, kas veicamas, ja zvejas rīki aizķeras aiz grunts vai citiem šķēršļiem.
12.4. Uz sēkļa uzskrējuša kuģa atbrīvošana ar un bez citu palīdzības.
12.5. Darbības, kas veicamas pēc sadursmes.
12.6. Sūces pagaidu aizdrīvēšana.
12.7. Apkalpes aizsardzības un drošības pasākumi avārijas gadījumos.
12.8. Bojājumu ierobežošana un kuģa glābšana pēc ugunsgrēka vai sprādziena.
12.9. Kuģa atstāšana.
12.10. Stūrēšana izmantojot rezerves stūres iekārtu, pagaidu stūres ierīkošana un lietošana un, kur nepieciešams, pagaidu stūres ierīkošanas metodes.
12.11. Cilvēku glābšana no avārijā cietuša kuģa vai kuģa vraka.
12.12. "Cilvēks aiz borta" procedūras.
12.13. Cita kuģa vai paša kuģa vilkšana tauvā.
13. Medicīniskā aprūpe
13.1. Zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanas procedūrām.
13.2. Zināšanas par procedūrām medicīnisku padomu saņemšanai ar radio starpniecību.
13.3. Izsmeļošas zināšanas par sekojošu izdevumu izmantošanu:
1. "Starptautiskā medicīniskā rokasgrāmata kuģiem", vai līdzvērtīgas nacionālā līmenī izdotas publikācijas; un
2. Nodaļa par medicīnu izdevumā "Starptautiskais signālu kods".
14. Jūras tiesības
14.1. Zināšanas par starptautiskajām jūras tiesībām, ko ietver starptautiskie līgumi un konvencijas, kur tā skar kapteiņa īpašos pienākumus un atbildību, īpaši to, kas attiecas uz drošību un jūras vides aizsardzību. Īpaša uzmanība pievēršama sekojošām tēmām:
1. sertifikāti un citi dokumenti, kas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām ir uz zvejas kuģiem, kā tie var tikt iegūti un to derīguma termiņš;
2. atbildība saskaņā ar attiecīgajām 1993.gada Torremolinas protokola prasībām;
3. atbildība saskaņā ar attiecīgajām 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras V nodaļas prasībām;
4. atbildība saskaņā ar 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, I pielikuma un V pielikuma prasībām;
5. jūras sanitārās deklarācijas un starptautisko veselības noteikumu prasības;
6. atbildība saskaņā ar 1972.gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem; un
7. atbildība saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas attiecas uz kuģa un apkalpes drošību.
14.2. Zināšanu līmenis par nacionālo likumdošanu jūrniecības jomā ir atstāts Dalībvalsts ziņā, bet ietverot nacionālos pasākumus piemērojamo starptautisko līgumu un konvenciju ieviešanai.
15. Angļu valoda
Atbilstošas angļu valodas zināšanas, lai kapteinis spētu izmantot kartes un citus navigācijas izdevumus, saprast meteoroloģisko informāciju un pasākumus sakarā ar kuģa drošību un darbību un sazināties ar citiem kuģiem vai krasta stacijām. Spēja saprast un izmantot SJO jūras sakaru standartteicienus.
16. Sakari
16.1. Vispārīgas zināšanas par principiem un galvenajiem faktoriem, kas nepieciešami, lai droši un efektīvi izmantotu apakšsistēmas un aprīkojumu, ko prasa Globālā jūras avāriju un drošības sistēma (GMDSS).
16.2. Zināšanas par navigācijas un meteoroloģiskajām brīdināšanas sistēmām un atbilstošu sakaru pakalpojumu izvēli.
16.3. Zināšanas par šāda sakaru aprīkojuma nepareizas izmantošanas negatīvajām sekām.
16.4. Ja Dalībvalsts ir eksaminējusi kandidātus par šīm tēmām zemākā sertificēšanas līmenī, tām ir izvēles iespēja kandidātus par šīm tēmām atkārtoti neeksaminēt.
16.5. Spēja noraidīt un uztvert Morzes gaismas signālus un izmantot Starptautisko signālu kodu.
17. Dzīvības glābšana
17.1. Izsmeļošas zināšanas par dzīvības glābšanas līdzekļiem un pasākumiem.
17.2. Izsmeļošas zināšanas par avārijas procedūrām, sapulcēšanos un mācību trauksmēm.
18. Meklēšana un glābšana
18. 1. Izsmeļošas zināšanas par Tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatu (MERSAR).
19. PLO/SDO/SJO Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodekss
19.1. Zināšanas par PLO/SDO/SJO Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodeksa A daļu.
20. Kompetences demonstrēšanas metodes
20.1. Navigācija:
20.1.1. Demonstrēt sekstanta, peilēkļa, azimuta spoguļa izmantošanu un spēju uz kartes nospraust kursu, kuģa vietu un peilējumus.
20.2. Demonstrēt izsmeļošas zināšanas par 1972.gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem saturu, piemērošanu un mērķiem.
20.2.1. Izmantojot mazus modeļus vai navigācijas uguņu trenažierus, demonstrēt nepieciešamos signālus un ugunis.
20.3. Radiolokators:
20.3.1. Veicot novērojumus ar radiolokatora trenažieri vai uz manevrēšanas planšetes.
20.4. Ugunsdzēšana:
20.4.1. Piedaloties apstiprinātos ugunsdzēšanas mācību kursos.
20.5. Sakari:
20.5.1. Ar praktisku pārbaudi.
20.6. Dzīvības glābšana:
20.6.1. Rīkojoties ar dzīvības glābšanas iekārtām, ieskaitot glābšanas vestu un, ja nepieciešams, hidrotērpu uzvilkšanu.
2. noteikums
Obligātās minimālās prasības sardzes stūrmaņu sertificēšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem neierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem
1. Katram sardzes stūrmanim, kas strādā uz 24 metrus gara un garāka neierobežotā rajonā strādājoša zvejas kuģa, ir nepieciešams atbilstošs sertifikāts.
2. Katrs sertificēšanas kandidāts ir:
1. ne jaunāks par 18 gadiem;
2. atbilstošs Dalībvalsts prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, īpaši attiecībā uz redzi un dzirdi;
3. ar ne mazāk kā divu gadu apstiprinātu jūras praksi zvejas kuģu klāja komandā uz ne mazāk kā 12 metrus gara zvejas kuģa. Tomēr Administrācija var atļaut jūras praksi aizvietot ar īpašas apmācības periodu, kas nepārsniedz vienu gadu, nodrošinot, ka šis īpašās apmācības programmas periods ir pēc nozīmes vismaz līdzvērtīgs prasītajam jūras prakses periodam, ko tas aizvieto, vai ar apstiprinātu jūra prakses periodu, kas ir dokumentēts apstiprinātā prakses grāmatā atbilstoši 1978.gada STCW konvencijai.
4. nokārtojis atbilstošu eksāmenu vai eksāmenus, lai iegūtu kompetences novērtējumu saskaņā ar Dalībvalsts prasībām. Šādā eksāmenā vai eksāmenos ir ietverti materiāli, kas doti šī noteikuma pielikumā. Eksaminācijas kandidātu, kuram ir derīgs, saskaņā ar 1978.gada STCW konvenciju izdots kompetences sertifikāts, nav nepieciešams pāreksaminēt par tām pielikumā uzskaitītajām tēmām, par kurām ir nokārtots eksāmens augstākā vai līdzvērtīgā līmenī Konvencijai atbilstoša sertifikāta iegūšanai.
5. atbilstošs attiecīgajām 6. noteikuma prasībām radiosakaru sardzes pienācīgai pildīšanai saskaņā ar Radiosakaru reglamentu.
2. noteikuma pielikums
Minimālo zināšanu prasības sardzes stūrmaņu sertificēšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem neierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem
1. Zemāk dotā mācību programma ir sastādīta kandidātu eksaminēšanai sardzes stūrmaņa sertifikāta iegūšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem neierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem.
2. Jūrniecības astronomija
Spēja izmantot debess spīdekļus, lai noteiktu kompasa kļūdas.
3. Navigācija atklātā jūrā un piekrastē
3.1. Spēja noteikt kuģa vietu, izmantojot:
1. krasta orientierus;
2. navigācijas palīglīdzekļus, ieskaitot bākas, signālugunis un bojas; un
3. lagrēķinu, ņemot vērā vējus, plūdmaiņas, straumes un ātrumu pēc dzenskrūves apgriezienu skaita minūtē un pēc lagas.
3.2. Izsmeļošas zināšanas un spēja izmantot navigācijas kartes un tādus izdevumus kā locijas, plūdmaiņu tabulas, paziņojumus jūrniekiem un radio navigācijas brīdinājumus.
4. Navigācija ar radiolokatora palīdzību
4.1. Demonstrēt, izmantojot radiolokatora trenažieri, vai, ja tāds nav pieejams, manevrēšanas planšeti, zināšanas par radiolokatoru darbības pamatprincipiem un spēju ekspluatēt un izmantot radiolokatoru un interpretēt un analizēt no iekārtas* iegūto informāciju, ieskaitot sekojošo:
1. faktorus, kas ietekmē darbību un precizitāti;
2. displeju uzstādīšanu un lietošanu;
3. kļūdaini uzrādītas informācijas, neīstu atbalss signālu, atbalss signālu no jūras virsmas noteikšanu;
4. distanci un peilējumu;
5. kritisko atbalšu identificēšanu;
6. citu kuģu kursu un ātrumu;
7. tuvākās satuvošanās laiku un distanci līdz kuģiem, kas šķērso ceļu, nāk pretī vai apdzen kuģi;
8. citu kuģu ātruma un kursa izmaiņu noteikšanu;
9. sava kuģa kursa vai ātruma, vai to abu, izmaiņas sekas;
10. 1972.gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu piemērošanu.
* Atsauce uz 1995.gada STCW-F konferences 2. rezolūciju
5. Sardzes pildīšana
5.1. Parādīt izsmeļošas zināšanas par 1972.gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu saturu, piemērošanu un mērķiem, īpaši par to II un IV pielikumu saistībā ar drošu navigāciju.
5.2. Parādīt zināšanas par pamatprincipiem, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi, kā tas noteikts IV nodaļā.
6. Kuģa vietas noteikšanas un navigācijas elektroniskās sistēmas
Spēja noteikt kuģa atrašanās vietu, saskaņā ar Dalībvalsts prasībām izmantojot elektroniskās navigācijas iekārtas.
7. Meteoroloģija
7.1. Zināšanas par kuģa meteoroloģiskajiem instrumentiem un to pielietošanu.
7.2. Zināšanas par dažādu laika apstākļu sistēmu raksturojumiem.
8. Magnētiskie un žirokompasi
Kompasu un ar tiem saistīto iekārtu apkope un izmantošana.
9. Sakari
9.1. Vispārīgas zināšanas par principiem un galvenajiem faktoriem, kas jāievēro, lai droši un efektīvi izmantotu visas apakšsistēmas un aprīkojumu, ko prasa Globālā jūras avāriju un drošības sistēma (GMDSS).
9.2. Zināšanas par navigācijas un meteoroloģiskajām brīdināšanas sistēmām un atbilstošu sakaru shēmu izvēli.
9.3. Zināšanas par šāda sakaru aprīkojuma nepareizas izmantošanas negatīvajām sekām.
10. Ugunsgrēku novēršana un ugunsdzēšanas iekārtas
10.1. Zināšanas par ugunsgrēku kategorijām un degšanas procesu.
10.2. Zināšanas par ugunsdzēšanas sistēmām un procedūrām.
10.3. Piedalīšanās apstiprinātos ugunsdzēšanas mācību kursos.
11. Dzīvības glābšana
Spēja vadīt kuģa atstāšanas mācības, un zināšanas par dzīvības glābšanas iekārtu un to aprīkojuma ieskaitot divvirzienu radiotelefonus ekspluatāciju. Izdzīvošanas metodes jūrā, ieskaitot piedalīšanos apstiprinātos mācību kursos par izdzīvošanu uz jūras.
12. Avārijas procedūras un zvejas kuģa personāla droša darba prakse
Zināšanas par PLO/SDO/SJO Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodeksa A daļas un 1993.gada Torremolinas protokola pielikuma VIII nodaļas atbilstošās sadaļās uzskaitītajām procedūrām.
13. Zvejas kuģa manevrēšana un vadīšana
13.1. Pamatzināšanas par zvejas kuģa manevrēšanu un vadīšanu, ieskaitot sekojošo:
1. pietauvošanos, attauvošanos, noenkurošanos un manevrēšanu pieejot pie cita kuģa borta jūrā;
2. manevrēšanu zvejas operāciju laikā, īpaši ievērojot faktorus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt kuģa drošību šādu operāciju laikā;
3. vēja, plūdmaiņu un straumes ietekmi uz kuģa vadīšanu;
4. manevrēšanu seklā ūdenī;
5. zvejas kuģu vadīšanu vētrainos laika apstākļos;
6. cilvēku glābšanu un palīdzību avārijā cietušiem kuģiem vai lidmašīnām;
7. cita kuģa vai paša kuģa vilkšanu;
8. "cilvēks aiz borta" procedūras; un
9. kur piemērojams, praktiskie pasākumi, kas jāveic, ja kuģošana notiek ledū vai kuģa apledošanas apstākļos.
14. Zvejas kuģa uzbūve
Vispārīgas zināšanas par kuģa galvenajām sastāvdaļām.
15. Kuģa stabilitāte
Demonstrēt spējas izmantot stabilitātes datus, stabilitātes un galsveres tabulas un iepriekš aprēķinātus kuģa stāvokļa parametrus.
16. Loma apstrāde un kraušana
Zināšanas par drošu loma apstrādi, novietošanu, kraušanu, un šo faktoru ietekmi uz kuģa drošību.
17. Angļu valoda
Atbilstošas angļu valodas zināšanas, lai sardzes stūrmanis spētu izmantot kartes un citus navigācijas izdevumus, saprast meteoroloģisko informāciju un ziņojumus saistītus ar kuģa drošību un ekspluatāciju. Spēja saprast un izmantot SJO jūras sakaru standartteicienus.
18. Medicīniskā palīdzība
Zināšanas par pirmās palīdzības procedūrām. Praktiska medicīnas rokasgrāmatu un padomu, kas saņemti pa radio, pielietošana.
19. Meklēšana un glābšana
Atbilstošas zināšanas par meklēšanas un glābšanas procedūrām, pamatojoties uz Tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatu (MERSAR).
20. Jūras vides piesārņošanas novēršana
Zināšanas par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai novērstu jūras vides piesārņošanu.
21. Kompetences demonstrēšanas metodes
Dalībvalsts nosaka šī pielikuma prasībām atbilstošas kompetences demonstrēšanas metodes.
3. noteikums
Obligātās minimālās prasības kapteiņu sertificēšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem ierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem.
1. Katram kapteinim, kas strādā uz 24 metrus gara un garāka ierobežotā rajonā strādājoša zvejas kuģa, ir nepieciešams atbilstošs sertifikāts, kas izdots saskaņā vismaz ar šī noteikuma nosacījumiem, ja vien viņam nav sertifikāts, kas izdots saskaņā ar 1.noteikumu.
2. Katrs sertificēšanas kandidāts ir:
1. atbilstošs Dalībvalsts prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, īpaši attiecībā uz redzi un dzirdi;
2. atbilstošs sertificēšanas prasībām kā sardzes stūrmanis uz 24 metrus gariem un garākiem ierobežotā vai neierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem, un ar ne mazāk kā 12 mēnešu apstiprinātu sardzes stūrmaņa vai kapteiņajūras praksi uz ne mazāk kā 12 metrus gariem zvejas kuģiem. Tomēr Dalībvalsts var atļaut to aizvietot ar periodu, kas nepārsniedz apstiprinātu sešu mēnešu sardzes stūrmaņa jūras praksi uz tirdzniecības kuģiem;
3. nokārtojis atbilstošu kompetences novērtēšanas eksāmenu vai eksāmenus saskaņā ar Dalībvalsts prasībām. Šāds eksāmens vai eksāmeni iekļauj materiālus, kas doti šī noteikuma pielikumā.
3. Dalībvalsts, paturot prātā ietekmi uz visu kuģu un konstrukciju, kas var darboties tajā pašā ierobežotajā rajonā, drošību, ievēro apstākļus ierobežotajā rajonā, kuru tā ir noteikusi saskaņā ar I/1 noteikuma definīciju, un nosaka jebkādus papildu materiālus, kurus vajadzētu iekļaut eksāmenā vai eksāmenos.
4. Eksaminācijas kandidātu, kam ir derīgs kompetences sertifikāts, kas izdots saskaņā ar 1978.gada STCW konvenciju, neeksaminē atkārtoti par tām pielikumā uzskaitītajām tēmām, par kurām eksāmeni ir nolikti augstākā vai līdzvērtīgā līmenī, lai saņemtu Konvencijai atbilstošu sertifikātu.
3. noteikuma pielikums
Minimālo
zināšanu prasības kapteiņu sertificēšanai darbam uz 24
metrus
gariem un garākiem ierobežotā rajonā strādājošiem zvejas
kuģiem.
1. Zemāk dotā mācību programma ir sastādīta kandidātu eksaminēšanai kapteiņa sertifikāta iegūšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem ierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem. Paturot prātā, ka kapteinis vienmēr, ieskaitot zvejas operāciju laiku, ir pilnībā atbildīgs par kuģa un tā apkalpes drošību, eksāmena jautājumi par šīm tēmām ir sastādīti tā, lai pārbaudītu, vai kandidāts saskaņā ar mācību programmu ir pienācīgi apguvis visu pieejamo informāciju par to, kas ietekmē kuģa un tā apkalpes drošību.
2. Navigācija un kuģa vietas noteikšana
2.1. Reisa plānošana un kuģošana jebkuros apstākļos:
1. ar pieņemamām kuģa ceļa noteikšanas metodēm;
2. ierobežotos ūdeņos;
3. kur nepieciešams, ledus apstākļos;
4. ierobežotas redzamības apstākļos;
5. kur nepieciešams, satiksmes sadales sistēmās; un
6. rajonos, kurus iespaido plūdmaiņas un straumes.
2.2. Kuģa vietas noteikšana
1. ar sauszemes orientieru observācijām, ieskaitot spēju izmantot peilējumu uz krasta orientieriem un tādiem navigācijas palīglīdzekļiem kā bākas, signālugunis un bojas kopā ar atbilstošām kartēm, paziņojumiem jūrniekiem un citiem izdevumiem, un tā rezultātā noteiktās kuģa vietas precizitātes novērtēšana; un
2. atbilstoši Dalībvalsts prasībām izmantojot modernās kuģu elektroniskās navigācijas iekārtas, kas atrodas uz attiecīgajiem zvejas kuģiem.
3. Sardzes pildīšana
3.1. Parādīt izsmeļošas zināšanas par 1972.gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu saturu, piemērošanu un mērķiem, īpaši to II un IV pielikumu saistībā ar drošu navigāciju.
3.2. Parādīt zināšanas par pamatprincipiem, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi, kā tas noteikts IV nodaļā.
4. Navigācija ar radiolokatora palīdzību
4.1. Dalībvalsts izlemj, vai iekļaut zemāk norādīto mācību programmu par radiolokatoriem kapteiņu sertificēšanas vispārējās prasībās. Ja Dalībvalsts nolemj neiekļaut šo mācību programmu vispārējās prasībās, tā nodrošina, lai mācību programma tiktu ņemta vērā kapteiņu, kas strādā uz kuģiem, kas aprīkoti ar radiolokācijas iekārtām un kursē ierobežotā rajonā, sertificēšanai.
4.2. Demonstrēt, izmantojot radiolokatora trenažieri, vai, ja tāds nav pieejams, manevrēšanas planšeti, zināšanas par radiolokatora darbības pamatprincipiem un spēju ekspluatēt un izmantot radiolokatoru un interpretēt un analizēt no iekārtas* iegūto informāciju, ieskaitot sekojošo:
1. faktorus, kas ietekmē darbību un precizitāti;
2. displeju uzstādīšanu un lietošanu;
3. kļūdaini uzrādītas informācijas, neīstu atbalss signālu, atbalss signālu no jūras virsmas noteikšanu;
4. distanci un peilējumu;
5. kritisko atbalšu identificēšanu;
6. citu kuģu kursu un ātrumu;
7. tuvākās satuvošanās laiku un distanci līdz kuģiem, kas šķērso ceļu, nāk pretī vai apdzen kuģi;
8. citu kuģu ātruma un kursa izmaiņu noteikšanu;
9. sava kuģa kursa vai ātruma, vai to abu izmaiņu sekas; un
10. 1972.gada starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu piemērošanu.
* Atsauce uz 1995.gada STCW-F konferences 2.rezolūciju.
5. Kompasi
5.1. Spēja noteikt un pielietot kompasu kļūdas.
6. Meteoroloģija un okeanogrāfija
6.1. Zināšanas par meteoroloģiskajiem instrumentiem un to pielietošanu.
6.2. Spēja pielietot pieejamo meteoroloģisko informāciju.
6.3. Zināšanas par dažādu laika apstākļu sistēmu īpašībām, kas iespaido attiecīgos ierobežotos rajonus, pēc Dalībvalsts ieskatiem.
6.4. Zināšanas par laika apstākļiem, kas iespaido attiecīgos ierobežotos rajonus un kas var apdraudēt kuģi; pēc Dalībvalsts ieskatiem.
6.5. Kur nepieciešams, spēja izmantot atbilstošus navigācijas izdevumus par plūdmaiņām un straumēm.
7. Zvejas kuģa manevrēšana un vadīšana
7.1. Zvejas kuģa manevrēšana un vadīšana visos apstākļos, ieskaitot sekojošo:
1. pietauvošanās, attauvošanās un enkurošanās operācijas dažādos vēja un plūdmaiņu apstākļos;
2. manevrēšanu seklā ūdenī;
3. zvejas kuģa vadīšanu vētrainos laika apstākļos, ieskaitot atbilstošu ātrumu, īpaši līdzskrejošos vai pakaļējā sektora viļņos, palīdzot kuģim vai lidmašīnai briesmās, un līdzekļus nevadāma kuģa pasargāšanai no viļņu ietekmes un dreifa samazināšanai;
4. kuģa manevrēšanu zvejas operāciju laikā, īpaši ievērojot faktorus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt kuģa drošību šādu operāciju laikā;
5. piesardzības pasākumus, manevrējot, lai nolaistu ūdenī glābšanas laivas vai glābšanas līdzekļus sliktos laika apstākļos;
6. metodes, kā cietušos no glābšanas laivām vai glābšanas līdzekļiem pacelt uz kuģa;
7. kur nepieciešams, praktiskos pasākumus, kas jāveic, ja kuģošana notiek ledū vai kuģa apledošanas apstākļos;
8. kur nepieciešams, satiksmes sadales sistēmu izmantošanu un manevrēšanu tajās;
9. nozīmi, kāda ir manevrēšanai ar samazinātu ātrumu, lai izvairītos no bojājumiem, ko rada paša kuģa pakaļgala vai priekšgala radītais vilnis;
10. zivju pārkraušanu pārstrādes kuģos vai citos kuģos jūrā.
8. Zvejas kuģa uzbūve un stabilitāte
8.1. Vispārīgas zināšanas par kuģa galvenajām sastāvdaļām un pareiziem dažādu daļu nosaukumiem.
8.2. Zināšanas par teorijām un faktoriem, kas ietekmē galsveri un stabilitāti, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai saglabātu drošu galsveri un stabilitāti.
8.3. Demonstrēt spējas izmantot stabilitātes datus, stabilitātes un galsveres tabulas un iepriekš aprēķinātus kuģa stāvokļa parametrus.
8.4. Kur nepieciešams, zināšanas par brīvo virsmu un apledojuma ietekmi.
8.5. Zināšanas par sekām, kādas rada ūdens uz klāja.
8.6. Zināšanas par hermētiskuma un ūdensnecaurlaidīguma integritātes nozīmi.
9. Loma apstrāde un kraušana
9.1. Loma un zvejas rīku novietošana un nostiprināšana uz kuģa.
9.2. Iekraušanas un izkraušanas operācijas, īpašu uzmanību pievēršot sānsveres momentiem, ko rada zvejas rīki un loms.
10. Zvejas kuģu energoiekārtas
10.1. Zvejas kuģu energoiekārtu darbības principi.
10.2. Kuģa palīgmehānismi.
10.3. Vispārīgas zināšanas par jūrniecības tehniskajiem terminiem.
11. Ugunsgrēku novēršana un ugunsdzēšanas iekārtas
11.1. Ugunsdzēšanas mācību trauksmju organizēšana.
11.2. Ugunsgrēku kategorijas un degšanas process.
11.3. Ugunsdzēšanas sistēmas.
11.4. Piedalīšanās apstiprinātos ugunsdzēšanas mācību kursos.
11.5. Zināšanas par prasībām attiecībā uz ugunsdzēšanas iekārtām.
12. Avārijas procedūras
12.1. Piesardzības pasākumi, izvelkot kuģi krastā.
12.2. Darbības, kas veicamas pirms un pēc uzskriešanas uz sēkļa.
12.3. Darbības, kas veicamas, ja zvejas iekārta aizķeras aiz grunts vai citiem šķēršļiem.
12.4. Uz sēkļa uzskrējuša kuģa atbrīvošana ar un bez citu palīdzības.
12.5. Darbības, kas veicamas pēc sadursmes.
12.6. Sūces pagaidu aizdrīvēšana.
12.7. Apkalpes aizsardzības un drošības pasākumi avārijas gadījumos.
12.8. Bojājumu ierobežošana un kuģa glābšana pēc ugunsgrēka vai sprādziena.
12.9. Kuģa atstāšana.
12.10. Stūrēšana, izmantojot rezerves stūres ierīci, pagaidu stūres ierīkošana un lietošana un, kur nepieciešams, pagaidu stūres ierīkošanas metodes.
12.11. Cilvēku glābšana no avārijā cietuša kuģa vai kuģa vraka.
12.12. "Cilvēks aiz borta" procedūras.
12.13. Cita kuģa vai paša kuģa vilkšana tauvā.
13. Medicīniskā aprūpe
13.1. Zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanas procedūrām. Praktiska medicīnas rokasgrāmatu un ar radio starpniecību saņemto medicīnisko padomu izmantošana.
13.2. Praktiska ar radio starpniecību saņemtu medicīnisko padomu un medicīnas rokasgrāmatu izmantošana, ieskaitot spēju veikt efektīvas darbības, pamatojoties uz šādām zināšanām nelaimes gadījumos vai slimību gadījumos, kas var notikt uz kuģa.
14. Jūras tiesības
14.1. Ņemot vērā, ka ierobežotos rajonus nosaka Dalībvalsts, zināšanas par starptautisko jūrniecības likumdošanu, kas ietverta starptautiskajos līgumos un konvencijās, kur tie skar kapteiņa īpašos pienākumus un atbildību attiecīgajos braukšanas rajonos, īpaši to, kas attiecas uz drošību un jūras vides aizsardzību.
14.2. Zināšanu līmenis par nacionālo likumdošanu jūrniecības jomā ir atstāts Dalībvalsts ziņā, bet ietverot nacionālos pasākumus piemērojamo starptautisko līgumu un konvenciju ieviešanai.
15. Dzīvības glābšana
Zināšanas par dzīvības glābšanas līdzekļiem, kas noteikti uz zvejas kuģiem. Kuģa atstāšanas mācību organizēšana un aprīkojuma izmantošana.
16. Meklēšana un glābšana
Zināšanas par meklēšanas un glābšanas procedūrām.
17. PLO/SDO/SJO Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodeksa A daļa
Zināšanas par tām PLO/SDO/SJO Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodeksa sadaļām, kuras varētu prasīt Dalībvalsts.
18. Kompetences demonstrēšanas metodes
Dalībvalsts nosaka šī pielikuma prasībām atbilstošas kompetences demonstrēšanas metodes.
4. noteikums
Obligātās minimālās prasības sardzes stūrmaņu sertificēšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem ierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem.
1. Katram sardzes stūrmanim, kas strādā uz 24 metrus gara un garāka ierobežotā rajonā strādājoša zvejas kuģa, ir nepieciešams vai nu saskaņā ar 2. noteikumu izdots sertifikāts vai atbilstošs sertifikāts, kas ir izdots saskaņā vismaz ar šī noteikuma nosacījumiem.
2. Katrs sertificēšanas kandidāts ir:
1. ne jaunāks par 18 gadiem;
2. atbilstošs Dalībvalsts prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, īpaši attiecībā uz redzi un dzirdi;
3. ar apstiprinātu ne mazāk kā divu gadu jūras praksi klāja komandā uz ne mazāk kā 12 metrus gariem zvejas kuģiem. Tomēr Administrācija var atļaut jūras praksi aizvietot ar īpašas apmācības periodu, kas nepārsniedz vienu gadu, nodrošinot, ka īpašas apmācības programmas periods ir pēc nozīmes vismaz līdzvērtīgs ar prasīto jūras prakses periodu, ko tas aizvieto, vai ar apstiprinātas jūras prakses periodu, kas ir dokumentēts apstiprinātā prakses grāmatā atbilstoši 1978.gada STCW konvencijai;
4. nokārtojis atbilstošu eksāmenu vai eksāmenus, lai iegūtu kompetences novērtējumu saskaņā ar Dalībvalsts prasībām. Šāds eksāmens vai eksāmeni ietver materiālus, kas doti šī noteikuma pielikumā. Eksaminācijas kandidātu, kuram ir derīgs, saskaņā ar 1978.gada STCW konvenciju izdots kompetences sertifikāts, nav jāpāreksaminē par tām pielikumā uzskaitītajām tēmām, par kurām ir nolikts eksāmens augstākā vai līdzvērtīgā līmenī Konvencijai atbilstoša sertifikāta iegūšanai; un
5. atbilstošs attiecīgajām 6.noteikuma prasībām radio sardzes pienācīgai veikšanai saskaņā ar Radiosakaru reglamentu.
4. noteikuma pielikums
Minimālo zināšanu prasības sardzes stūrmaņu sertificēšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem ierobežotā rajonā strādājošiem zvejas kuģiem
1. Zemāk dotā mācību programma ir sastādīta kandidātu eksaminēšanai sardzes stūrmaņa sertifikāta iegūšanai darbam uz 24 metrus gariem un garākiem ierobežotā rajonā strādājošiem kuģiem.
2. Navigācija atklātā jūra un piekrastē
2.1. Spēja noteikt kuģa vietu, izmantojot:
1. krasta orientierus;
2. navigācijas palīglīdzekļus, ieskaitot bākas, signālugunis un bojas; un
3. lagrēķinu, ņemot vērā vējus, plūdmaiņas, straumes un ātrumu pēc dzenskrūves apgriezienu skaita minūtē un pēc lagas.
2.2. Izsmeļošas zināšanas un spēja izmantot navigācijas kartes un tādus izdevumus kā locijas, plūdmaiņu tabulas, paziņojumus jūrniekiem un radio navigācijas brīdinājumus.
3. Navigācija ar radiolokatora palīdzību
3.1. Dalībvalsts izlemj, vai iekļaut zemāk norādīto mācību programmu par radiolokatoriem sardzes stūrmaņu sertificēšanas vispārējās prasībās. Ja Dalībvalsts nolemj neiekļaut šo mācību programmu vispārējās prasībās, tā nodrošina, lai mācību programma tiktu ņemta vērā sardzes stūrmaņu sertificēšanai, kas strādā uz kuģiem, kas aprīkoti ar radiolokācijas iekārtām un kuģo ierobežotā rajonā.
3.2. Demonstrēt, izmantojot radiolokatora trenažieri, vai, ja tāds nav pieejams, manevrēšanas planšeti, zināšanas par radiolokatora darbības pamatprincipiem un spēju ekspluatēt un izmantot radiolokatoru un interpretēt un analizēt no iekārtas* iegūto informāciju, ieskaitot sekojošo:
1. faktorus, kas ietekmē darbību un precizitāti;
2. displeju uzstādīšanu un lietošanu;
3. kļūdaini uzrādītas informācijas, neīstu atbalss signālu; atbalss signālu no jūras virsmas noteikšanu;
4. distanci un peilējumu;
5. kritisko atbalšu identificēšanu;
6. citu kuģu kursu un ātrumu;
7. tuvākās satuvošanās laiku un distanci līdz kuģiem, kas šķērso ceļu, nāk pretī vai apdzen kuģi;
8. citu kuģu ātruma un kursa izmaiņu noteikšanu;
9. paša kuģa kursa vai ātruma, vai to abu izmaiņas sekas;
10. 1972.gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu piemērošanu.
* Atsauce uz 1995.gada STCW-F konferences 2.rezolūciju.
4. Sardzes pildīšana
4.1. Parādīt izsmeļošas zināšanas par 1972.gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu saturu, piemērošanu un mērķiem, īpaši to II un IV pielikumu saistībā ar drošu navigāciju.
4.2. Parādīt zināšanas par pamatprincipiem, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi, kā tas noteikts IV nodaļā.
5. Kuģa vietas noteikšanas un navigācijas elektroniskās sistēmas
5.1. Kur nepieciešams, spēja noteikt kuģa vietu, saskaņā ar Dalībvalsts prasībām izmantojot elektroniskās navigācijas iekārtas.
6. Meteoroloģija
6.1. Zināšanas par kuģa meteoroloģiskajiem instrumentiem un to pielietošanu.
6.2. Zināšanas par dažādu laika apstākļu sistēmu īpašībām, kas iespaido atbilstošos ierobežotos rajonus.
7. Kompasi
7.1. Spēja noteikt un pielietot kompasa kļūdas.
8. Ugunsdzēšana
8.1. Zināšanas par ugunsgrēku novēršanu un ugunsdzēšanas aprīkojuma izmantošanu.
8.2. Piedalīšanās apstiprinātos ugunsdzēšanas mācību kursos.
9. Dzīvības glābšana
9.1. Zināšanas par dzīvības glābšanas līdzekļiem, ar kuriem apgādāti zvejas kuģi. Kuģa atstāšanas mācību organizēšana un aprīkojuma izmantošana.
9.2. Piedalīšanās apstiprinātos apmācību kursos par izdzīvošanu jūrā.
10. Avārijas procedūras un zvejas kuģa personāla droša darba prakse
10.1. Zināšanas par PLO/SDO/SJO Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodeksa A daļas un 1993.gada Torremolinas protokola pielikuma III nodaļas atbilstošās sadaļās uzskaitītajām procedūrām.
11. Zvejas kuģa manevrēšana un vadīšana
11.1. Pamatzināšanas par zvejas kuģa manevrēšanu un vadīšanu, ieskaitot sekojošo:
1. pietauvošanos, attauvošanos, noenkurošanos un manevrēšanu pieejot pie cita kuģa borta jūrā;
2. kuģa manevrēšanu zvejas operāciju laikā, īpaši ievērojot faktorus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt kuģa drošību šādu operāciju laikā;
3. vēja, plūdmaiņu un straumes ietekmi uz kuģa vadīšanu;
4. manevrēšanu seklā ūdenī;
5. zvejas kuģu vadīšanu vētrainos laika apstākļos;
6. glābjot cilvēkus un palīdzot avārijā cietušam kuģim vai lidmašīnai;
7. cita kuģa vai paša kuģa vilkšanu tauvā;
8. "cilvēks aiz borta" procedūras; un
9. kur nepieciešams, praktiskos pasākumus, kas jāveic, ja kuģošana notiek ledū vai kuģa apledošanas apstākļos.
12. Kuģa stabilitāte
12.1. Demonstrēt spējas izmantot stabilitātes datus, stabilitātes un galsveres tabulas un iepriekš aprēķinātus kuģa stāvokļa parametrus.
13. Loma apstrāde un kraušana
13.1. Zināšanas par drošu loma apstrādi, novietošanu, kraušanu un šo faktoru ietekmi uz kuģa drošību.
14. Zvejas kuģa uzbūve
14.1. Vispārīgas zināšanas par kuģa galvenajām sastāvdaļām.
15. Medicīniskā palīdzība
15.1. Zināšanas par pirmās palīdzības procedūrām. Praktiska medicīnas rokasgrāmatu un ar radio palīdzību saņemtu padomu izmantošana.
16. Meklēšana un glābšana
16.1. Zināšanas par meklēšanas un glābšanas procedūrām.
17. Jūras vides piesārņošanas novēršana
17.1. Zināšanas par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai novērstu jūras vides piesārņošanu.
18. Kompetences demonstrēšanas metodes
18.1. Dalībvalsts nosaka šī pielikuma prasībām atbilstošas kompetences demonstrēšanas metodes.
5. noteikums
Obligātās minimālās prasības vecāko mehāniķu un otro mehāniķu sertificēšanai darbam uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai vairāk
1. Katram vecākajam mehāniķim vai otrajam mehāniķim, kas strādā uz jūras zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai vairāk, ir nepieciešams atbilstošs sertifikāts.
2. Katrs sertificēšanas kandidāts ir:
1. ne jaunāks par 18 gadiem;
2. atbilstošs Dalībvalsts veselības stāvokļa prasībām, ieskaitot redzi un dzirdi;
3. sertificēšanai par otro mehāniķi, ar ne mazāk kā 12 mēnešu apstiprinātu jūras praksi mašīntelpā; tomēr šis periods var tikt samazināts līdz ne mazāk kā 6 mēnešiem, ja Dalībvalsts pieprasa īpašu apmācību, kas tiek uzskatīta par līdzvērtīgu apstiprinātai jūras praksei, kuru tā aizstāj;
4. sertificēšanai par vecāko mehāniķi, ar ne mazāk kā 24 mēnešu apstiprinātu jūras praksi, no kuras ne mazāk kā 12 mēneši ir nostrādāti, esot otrā mehāniķa amatā;
5. ir piedalījies apstiprinātos praktiskos ugunsdzēšanas mācību kursos; un
6. nokārtojis attiecīgu kompetences novērtēšanas eksāmenu atbilstoši Dalībvalsts prasībām. Šādā eksaminēšanā ir iekļauti materiāli, kas doti šī noteikuma pielikumā, izņemot, ja Dalībvalsts nosaka dažādas eksaminācijas un jūras prakses prasības zvejas kuģu virsniekiem, kas nodarbināti ierobežotos rajonos, paturot prātā dzinēju jaudu un ietekmi uz zvejas kuģu drošību, kas varētu strādāt tajā pašā rajonā.
3. Apmācībās, lai sasniegtu nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi, ņem vērā atbilstošos starptautiskos noteikumus un rekomendācijas.
4. Zināšanu līmenis, kas tiek prasīts saskaņā ar dažādiem šī pielikuma punktiem, var būt dažāds atbilstoši tam, vai sertifikāts tiek izsniegts vecākā mehāniķa vai otrā mehāniķa līmenim.
5. noteikuma pielikums
Minimālo zināšanu prasības vecāko mehāniķu un otro mehāniķu sertificēšanai darbam uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750kW un vairāk
1. Zemāk dotā mācību programma ir sastādīta sertificēšanas kandidātu eksaminēšanai darbam par vecāko mehāniķi vai otro mehāniķi uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai vairāk. Paturot prātā, ka, esot otrā mehāniķa amatā, jebkurā laikā var rasties nepieciešamība uzņemties vecākā mehāniķa pienākumus, eksaminācijas modelis par šīm tēmām ir tāds, lai pārbaudītu, vai kandidāts ir pareizi apguvis visu pieejamo informāciju par to, kas iespaido zvejas kuģa mehānismu drošu darbību.
2. Saskaņā ar zemāk minētajiem 3.4. un 4.1. apakšpunktiem, Dalībvalsts var neprasīt zināšanas par dzinēju iekārtu tipiem, kas ir citas, nekā dzinēju iekārtas, darbam ar kurām ir derīgs izsniedzamais sertifikāts. Sertifikāts, kas izsniegts uz šādiem noteikumiem, nav derīgs darbam ar tādām dzinēju iekārtām, zināšanas, par kurām nav prasītas, kamēr mehāniķis pierāda, ka saskaņā ar Dalībvalsts prasībām ir kompetents darbam ar šīm iekārtām. Jebkādi šādi ierobežojumi ir uzrādīti sertifikātā.
3. Katram kandidātam ir elementārās teorētiskās zināšanas, lai izprastu pamatprincipus, kas attiecas uz sekojošām tēmām:
1. sadegšanas procesi;
2. siltuma pārvade;
3. mehānika un hidromehānika;
4. skatoties, kas atbilst:
4.1. kuģu dīzeļdzinēji;
4.2. kuģu galvenās tvaika mašīnas;
4.3. kuģu gāzturbīnas;
5. stūres iekārtu sistēmas;
6. degvielu un smēreļļu īpašības;
7. materiālu īpašības;
8. ķīmiskās vielas, ko izmanto ugunsdzēšanā;
9. kuģu elektriskās iekārtas;
10. automatizācijas, vadības un kontroles sistēmas;
11. zvejas kuģa uzbūve, ieskaitot stabilitāti un bojājumu kontroli;
12. palīgsistēmas; un
13. saldēšanas sistēmas.
4. Katram kandidātam ir atbilstošas praktiskās zināšanas vismaz par sekojošām tēmām:
1. dzinēju ekspluatācija un apkope, skatoties, kas atbilst:
1.1. kuģu dīzeļdzinēji;
1.2. kuģu galvenās tvaika mašīnas;
1.3. kuģu gāzturbīnas.
2. palīgmehānismu sistēmu ekspluatācija un apkope, ieskaitot stūres ierīces sistēmas;
3. elektrisko un kontroles iekārtu ekspluatācija, pārbaude un apkope;
4. loma apstrādes iekārtu un klāja mehānismu apkope;
5. mehānismu tehniskā diagnostika, defektu atrašana un veicamā bojājumu profilakse;
6. drošu apkopes un remonta procedūru organizēšana;
7. metodes un līdzekļi ugunsgrēka novēršanai, atklāšanai un dzēšanai;
8. noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz jūras vides piesārņošanu kuģa ekspluatācijas vai negadījuma dēļ, un metodes un līdzekļi, lai novērstu šādu piesārņojumu;
9. pirmās palīdzības sniegšana saistībā ar ievainojumiem, kādi varētu būt sagaidāmi mašīntelpās, un pirmās palīdzības sniegšanas piederumu lietošana;
10. dzīvības glābšanas iekārtu funkcijas un to izmantošana;
11. bojājumu kontroles metodes, īpaši pievēršot uzmanību darbībām, kas jāveic gadījumā, ja jūras ūdens ieplūst mašīntelpā; un
12. darba drošība.
5. Katram kandidātam ir zināšanas par starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, ko ietver starptautiskie līgumi un konvencijas, kur tā skar mašīntelpas komandas īpašos pienākumus un atbildību, sevišķi attiecībā uz drošību un jūras vides aizsardzību. Noteikt, kādā līmenī ir zināšanas par nacionālajiem jūrniecības likumdošanu, ir atstāts Dalībvalsts ziņā, bet ietverot nacionālos pasākumus attiecīgo starptautisko līgumu un konvenciju ieviešanai.
6. Katram kandidātam ir zināšanas par personāla vadību, organizāciju un mācībām uz zvejas kuģiem.
6. noteikums
Obligātās minimālās prasības personāla sertificēšanai, kas ir atbildīgs vai pilda radiosakaru pienākumus uz zvejas kuģiem
Paskaidrojoša piezīme
Obligātās prasības sakarā ar radiosakaru sardzes pildīšanu ir izklāstītas Radiosakaru Reglamentā un 1993. gada Torremolinas protokolā. Radio iekārtu apkopes noteikumi ir izklāstīti 1993.gada Torremolinas protokolā un norādījumos, ko pieņēmusi Organizācija.*
* Atsauce uz Rekomendācijām par radio iekārtu apkopes norādījumiem attiecībā uz zonām A3 un A4 globālajā jūras avārijas un drošības sistēmā, kas pieņemtas ar Organizācijas rezolūciju A.702(17).
Piemērošana
1. Izņemot to, kas noteikts 2.daļā, šī noteikuma nosacījumi attiecināmi uz personālu, kas ir atbildīgs vai pilda radiosakaru pienākumus uz kuģa, kur starptautiskie līgumi vai nacionālie normatīvie akti prasa, lai uz tiem būtu radio iekārtas, kas izmanto Globālās jūras avārijas un drošības sistēmas (GMDSS) frekvences un metodes.
2. Personāls uz kuģiem, uz kuriem saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai nacionālo likumdošanu radio iekārtas nav obligātas, var neatbilst šī noteikuma nosacījumiem, tomēr tas atbilst Radiosakaru reglamenta prasībām. Administrācija nodrošina, lai attiecībā ar šādu personālu tiktu izdoti vai atzīti atbilstoši sertifikāti, kas būtu saskaņā ar Radiosakaru reglamenta prasībām.
Minimālās prasības GMDSS radiosakaru personāla sertificēšanai
1. Katrai personai, kas uz kuģa ir atbildīga vai pilda radiosakaru pienākumus, ir atbilstošs sertifikāts vai sertifikāti, ko izdevusi vai atzinusi Administrācija saskaņā ar Radiosakaru reglamenta noteikumiem.
2. Minimālās zināšanas, izpratne un kompetence, kas tiek prasītas sertificēšanai saskaņā ar šo noteikumu, ir pietiekamas, lai radiosakaru personāls droši un efektīvi pildītu savus radiosakaru pienākumus.
3. Katrs sertificēšanas kandidāts ir:
1. ne jaunāks par 18 gadiem;
2. atbilstošs Dalībvalsts prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, īpaši redzi un dzirdi; un
3. atbilstošs šī noteikuma pielikuma prasībām.
4. Katram sertificēšanas kandidātam tiek prasīts nokārtot eksāmenu vai eksāmenus saskaņā ar Dalībvalsts prasībām.
5. Visu veidu sertifikātu, kas izdoti atbilstoši Radiosakaru reglamenta prasībām, apstiprināšanai, kā tas noteikts saskaņā ar Konvenciju, nepieciešamās zināšanas, izpratne un kompetence ir dota šī noteikuma pielikumā. Nosakot atbilstošu zināšanu līmeni un apmācības, Dalībvalsts ņem vērā arī Organizācijas attiecīgās rekomendācijas.*
* Atsauce uz Rekomendācijām par radio sakaru personāla (GMDSS) apmācību, kas pieņemtas ar Organizācijas rezolūciju A.703(17).
6. noteikuma pielikums
Minimālās papildu zināšanu un apmācību prasības GMDSS radiosakaru personālam
1. Papildus zināšanām atbilstoši sertifikāta izsniegšanas prasībām saskaņā ar Radiosakaru reglamentu katram sertificēšanas kandidātam ir zināšanas par:
1. radiosakaru noteikumiem avāriju gadījumos;
2. meklēšanas un glābšanas radiosakariem, ieskaitot Tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatā (MERSAR) dotās procedūras;
3. līdzekļiem, lai novērstu kļūdainas avārijas trauksmes pārraidīšanu, un procedūrām, lai mazinātu kļūdainas avārijas trauksmes sekas;
4. kuģu ziņošanas sistēmām;
5. medicīniskajiem pakalpojumiem ar radio starpniecību;
6. Starptautiskā Signālu koda un Jūras sakaru standartteicienu izmantošanu;
7. profilaktiskiem pasākumiem kuģa un personāla drošībai sakarā ar briesmām, ko var radīt radioiekārtas, ieskaitot elektrisko strāvu un nejonizējošu starojumu.
7. noteikums
Obligātās minimālās prasības, lai nodrošinātu kapteiņu, virsnieku un mehāniķu nepārtrauktu kompetenci un zināšanu atjaunošanu.
1. Katram kapteinim vai virsniekam, kuram ir sertifikāts un kurš strādā jūrā vai paredz atgriezties jūrā pēc laika perioda krastā, lai saglabātu kvalifikāciju darbam jūrā, regulāros intervālos, kas nepārsniedz piecus gadus, tiek prasīts apliecināt atbilstību Dalībvalsts prasībām attiecībā uz:
1. veselības stāvokli, īpaši attiecībā uz redzi un dzirdi; un
2. vismaz vienu gadu ilgu jūras praksi kapteiņa vai virsnieka amatā iepriekšējo piecu gadu laikā; vai
3. spēju pildīt uz zvejas kuģa tādus darba pienākumus, kas ir pielīdzināmi izsniegtā sertifikāta kategorijā noteiktajiem, kas tiek uzskatīts vismaz par līdzvērtīgu 1.2.punktā prasītajai jūras praksei; vai
3.1. izturot apstiprinātu pārbaudi; vai
3.2. veiksmīgi pabeidzot apstiprinātus kursus vai atbilstošu mācību kursu kapteiņiem un virsniekiem, kas strādā uz zvejas kuģiem, īpaši tiem, kas no jauna uzsāk jūras praksi uz šiem kuģiem; vai
3.3. pabeidzot ne mazāk kā trīs mēnešu ilgu apstiprinātu jūras prakses periodu ārštata virsnieka amatā uz zvejas kuģa tieši pirms stāšanās amatā, kuram sertifikāts ir derīgs.
2. Šajā noteikumā prasītos zināšanu papildināšanas un atjaunošanas kursus apstiprina Administrācija, un tajos ir iekļautas jaunākās izmaiņas starptautiskajos noteikumos attiecībā uz dzīvības drošību jūrā un jūras vides aizsardzību.
3. Administrācija nodrošina, lai starptautisko noteikumu jaunāko izmaiņu teksti attiecībā uz dzīvības drošību jūrā un jūras vides aizsardzību būtu pieejami uz kuģiem, kas ir tās jurisdikcijā.
8. noteikums
Obligātās minimālās prasības, lai nodrošinātu GMDSS radiosakaru personāla nepārtrauktu kompetenci un zināšanu atjaunošanu.
1. Katram GMDSS radiosakaru darbiniekam, kuram ir Dalībvalsts izdots vai atzīts sertifikāts vai sertifikāti, lai saglabātu kvalifikāciju darbam jūrā, tiek prasīts apliecināt atbilstību sekojošām Dalībvalsts prasībām:
1. atbilstošs veselības stāvoklis, īpaši attiecībā uz redzi un dzirdi, kas pārbaudīts regulāros intervālos, kas nepārsniedz piecus gadus; un
2. profesionālā kompetence:
2.1. ar iepriekšējo piecu gadu laikā kopā vismaz vienu gadu ilgu apstiprinātu jūras praksi, kas saistīta ar radiosakaru pienākumu pildīšanu; vai
2.2. pamatojoties uz funkciju veikšanu, kas saistītas ar īpašumā esošā sertifikāta kategorijai atbilstošiem pienākumiem, kas tiek uzskatīti vismaz par līdzvērtīgiem 1.daļas 2.1.apakšpunktā prasītajai jūras praksei;
2.3. izturot apstiprinātu pārbaudi vai veiksmīgi pabeidzot apstiprinātu mācību kursu vai kursus jūrā vai krastā, kuros ir iekļauti tie elementi, kam ir tieša saistība ar dzīvības drošību jūrā un kas saskaņā ar 1993.gada Torremolinas protokolu attiecas uz personas īpašumā esošo sertifikātu.
2. Kad uz Dalībvalsts karoga kuģiem kļūst obligāti jauni paņēmieni, iekārtas vai prakse, Dalībvalsts var likt GMDSS radiosakaru personālam iziet apstiprinātu pārbaudi vai veiksmīgi pabeigt atbilstošu mācību kursu vai kursus jūrā vai krastā, īpašu uzmanību pievēršot drošības pienākumiem.
3. Administrācija nodrošina, lai jaunāko starptautisko noteikumu izmaiņu teksti attiecībā uz radiosakariem un sakarā ar dzīvības drošību jūrā būtu pieejami uz tās karoga kuģiem.
III nodaļa
Visa zvejas kuģa personāla pamatapmācība drošības jautājumos
1. noteikums
Visa zvejas kuģa personāla pamatapmācība drošības jautājumos
1. Zvejas kuģu personāls, pirms to norīko uz kuģa pildīt jebkādus pienākumus, saņem Administrācijas apstiprinātu pamatapmācību sekojošās jomās:
1. personīgās izdzīvošanas metodes, ieskaitot glābšanas vestu un, ja nepieciešams, hidrotērpu uzvilkšanu;
2. ugunsgrēka novēršana un ugunsdzēšana;
3. avārijas procedūras;
4. elementārā pirmā palīdzība;
5. jūras piesārņošanas novēršana; un
6. negadījumu novēršana uz kuģa.
2. Ieviešot 1.daļas noteikumus, Administrācijai nosaka, vai, un ja tā, līdz kādai pakāpei, šie noteikumi attiecas uz mazu zvejas kuģu personālu vai uz zvejas kuģiem jau nodarbinātu personālu.
IV nodaļa
Sardzes pildīšana
1. noteikums
Pamatprincipi, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi uz zvejas kuģiem
1. Administrācija pievērš zvejas kuģu īpašnieku un operatoru, kapteiņu un sardzi pildošā personāla uzmanību sekojošiem principiem, kas jāievēro, lai pastāvīgi nodrošinātu drošu navigācijas sardzi.
2. Katra zvejas kuģa kapteinis nodrošina, lai sardzes pildīšanas kārtība ir atbilstoša drošas navigācijas sardzes pastāvīgai uzturēšanai. Kapteiņa vispārīgā vadībā sardzes stūrmaņi sava sardzes perioda laikā atbild par drošu zvejas kuģa navigāciju, kad viņi īpaši rūpējas par izvairīšanos no sadursmēm un uzskriešanas uz sēkļa.
3. Šos pamatprincipus, ieskaitot, bet neierobežojoties ar sekojošo, ievēro uz visiem zvejas kuģiem. Tomēr Dalībvalsts drīkst izņēmuma kārtā ļoti maziem zvejas kuģiem, kas strādā ierobežotā rajonā, ļaut pilnā mērā šos pamatprincipus neievērot.
4. Ceļā uz vai no zvejas vietām
4.1. Navigācijas sardzes kārtība
4.1.1. Sardzes sastāvs vienmēr ir adekvāts un atbilstošs dominējošiem apstākļiem, ņemot vērā nepieciešamību uzturēt pienācīgu novērošanu.
4.1.2. Lemjot par sardzes sastāvu, ņem vērā sekojošus faktorus, tai skaitā:
1. to, ka stūresmāju nekad nedrīkst atstāt bez uzraudzības;
2. laika apstākļus, redzamību, un vai ir dienas gaisma vai tumsa;
3. navigācijas briesmu tuvums, kas var likt sardzes stūrmanim veikt papildu navigācijas pienākumus;
4. tādu navigācijas palīgiekārtu kā radiolokators vai elektroniskās kuģa vietas noteikšanas ierīces un jebkādu citu iekārtu, kas ietekmē drošu kuģa navigāciju, izmantošanu;
5. vai kuģis ir aprīkots ar automātisko stūres ierīci; un
6. jebkādas neparastas prasības navigācijas sardzei, kas var rasties īpašu darba apstākļu rezultātā.
4.2. Gatavība sardzei
Sardzes sistēma ir tāda, lai sardzi pildošā personāla darba spējas nevājinātu nogurums. Sardzes tiek organizētas tā, lai pirmā sardze, uzsākot reisu, un sekojošās maiņas sardzes būtu pietiekami atpūtušās un citādi gatavas sardzei.
4.3. Navigācija
4.3.1. Paredzētais reiss, cik tas iespējams, tiek iepriekš plānots, ņemot vērā visu noderīgo informāciju, un jebkuru nosprausto kursu pārbauda pirms reisa uzsākšanas.
4.3.2. Sardzes laikā pietiekami biežos laika intervālos pārbauda kuģa kursu, vietu un ātrumu, izmantojot jebkādus pieejamos navigācijas palīglīdzekļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ieplānotā kuģa kursa ievērošanu.
4.3.3. Sardzes stūrmanim ir pilnīgas zināšanas par visu uz kuģa esošo drošības un navigācijas iekārtu atrašanās vietu un darbību, un viņš apzinās un ņem vērā šādu iekārtu darbības ierobežojumus.
4.3.4. Sardzes stūrmanim nedrīkst uzlikt un viņš nedrīkst uzņemties nekādus pienākumus, kas varētu iespaidot drošu kuģa navigāciju.
4.4. Navigācijas iekārtas
4.4.1. Sardzes stūrmaņi visefektīvākajā veidā izmanto viņu rīcībā esošās navigācijas iekārtas.
4.4.2. Izmantojot radiolokatoru, sardzes stūrmanis patur prātā nepieciešamību vienmēr ievērot radiolokatora izmantošanas noteikumus, kas ietverti piemērojamajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos
4.4.3. Nepieciešamības gadījumos sardzes stūrmanis nedrīkst vilcināties izmantot stūri, dzinējus un skaņas un gaismas signālierīces.
4.5. Navigācijas sardzes pienākumi un atbildība
4.5.1. Sardzes stūrmanis:
1. pilda sardzi stūresmājā;
2. nekādos apstākļos nepamet stūresmāju, kamēr viņš netiek pareizā kārtībā nomainīts;
3. turpina atbildēt par drošu kuģa navigāciju, neskatoties uz kapteiņa klātbūtni stūresmājā, kamēr viņš tiek īpaši informēts, ka kapteinis ir uzņēmies atbildību, un tas tiek abpusēji saprasts;
4. informē kapteini, ja rodas jebkādas šaubas, kādas darbības veicamas drošības labā; un
5. nenodod sardzi nākamās sardzes virsniekam, ja ir pamats domāt, ka pēdējais nav spējīgs efektīvi pildīt sardzes pienākumus, par ko informē kapteini.
4.5.2. Pārņemot sardzi, nomainošais virsnieks apstiprina un pārliecinās par aprēķināto un īsto kuģa vietu un apstiprina kuģa ieplānoto ceļu, kursu un ātrumu, un atzīmē jebkādas briesmas navigācijai, ar kādām varētu sastapties sardzes laikā.
4.5.3. Kad vien iespējams, sardzes laikā veic pienācīgus ierakstus par kustību un aktivitātēm, kas saistītas ar kuģa navigāciju.
4.6. Novērošana
4.6.1. Uztur pienācīgu novērošanu saskaņā ar 1972.gada Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu 5.noteikumu. Tā kalpo šādiem mērķiem:
1. uzturēt nepārtrauktu modrību ar redzes un dzirdes palīdzību, kā arī ar citiem pieejamiem līdzekļiem, pievēršot uzmanību jebkādām nozīmīgām izmaiņām apkārtējā vidē;
2. pilnīgai situācijas novērtēšanai, sadursmes, uzskriešanas uz sēkļa un citu briesmu navigācijai risku novērtēšanai; un
3. avarējušu kuģu un lidmašīnu, kuģa avārijā cietušu personu, vraku un atlūzu atrašanai.
4.6.2. Nosakot navigācijas sardzes sastāvu, kas ir adekvāts, lai nepārtraukti tiktu uzturēta pienācīga novērošana, kapteinis ņem vērā visus ar to saistītos faktorus, ieskaitot šī noteikuma 4.daļas 1.punktā apskatītos, un sekojošos faktorus:
1. redzamību, laika un jūras apstākļus;
2. kustības blīvumu un citas aktivitātes, kādas ir rajonā, kurā notiek kuģošana;
3. nepieciešamo uzmanību, kuģojot satiksmes sadales sistēmās vai to tuvumā, un citus maršrutēšanas pasākumus;
4. papildu darba slodzi, ko izraisa kuģa darbības veids, neatliekami ekspluatācijas pasākumi un paredzamie manevri;
5. stūres un dzenskrūves kontroli un kuģa manevrēšanas īpašības;
6. jebkura apkalpes locekļa, kas pēc izsaukuma varētu tikt nozīmēts kā sardzes dalībnieks, gatavību sardzei;
7. zināšanas un pārliecību par kuģa virsnieku un apkalpes profesionālo kompetenci;
8. sardzes stūrmaņa pieredzi un kuģa aprīkojuma, procedūru un manevrēšanas spēju pārzināšanu;
9. aktivitātes, kas jebkādā atsevišķā laikā notiek uz kuģa, un palīdzību, kas nepieciešamības gadījumā ir pieejama izsaukšanai uz stūresmāju;
10. stūresmājas iekārtu un kontrolierīču ekspluatācijas stāvokli, ieskaitot trauksmes sistēmas;
11. kuģa izmēru, un no kuģa vadīšanas vietas pieejamo redzamības laukumu;
12. stūresmājas konfigurāciju, kādā mērā šāda konfigurācija varētu vājināt sardzes dalībnieka spēju noteikt ar redzes vai dzirdes palīdzību jebkādus notikumus kuģa ārpusē; un
13. jebkādus atbilstošus standartus, procedūras un norādījumus, kas saistīti ar sardzes pildīšanas kārtību un derīgumu sardzei, ko ir pieņēmusi Organizācija.
4.7. Jūras vides aizsardzība
Kapteinis un sardzes stūrmanis zina par kuģa darbības vai negadījuma dēļ radīta piesārņojuma nopietno ietekmi uz jūras vidi un veic visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai novērstu šādu piesārņojumu, it īpaši ievērojot atbilstošus starptautiskos un ostu noteikumus.
4.8. Laika apstākļi
Sardzes stūrmanis veic atbilstošus pasākumus un informē kapteini, ja nelabvēlīgas laika apstākļu izmaiņas varētu ietekmēt kuģa drošību, ieskaitot apstākļus, kas izraisa apledošanu.
5. Navigācija ar loci uz kuģa
Loča klātbūtne uz kuģa neatbrīvo kapteini vai sardzes stūrmani no viņu pienākumiem un atbildības par kuģa drošību. Kapteinis un locis apmainās ar informāciju par navigācijas procedūrām, vietējiem apstākļiem un kuģa īpašībām. Kapteinis un sardzes stūrmanis cieši sadarbojas ar loci un nepārtraukti kontrolē kuģa vietu un pārvietošanos.
6. Kuģi, kas iesaistīti zvejā vai zivju meklēšanā
6.1. Papildus principiem, kas uzskaitīti 4.daļā sardzes stūrmanis ņem vērā sekojošus faktorus un pienācīgi rīkojas saskaņā ar tiem:
1. citi zvejā iesaistīti kuģi un iekārtas, paša kuģa manevrēšanas īpašības, it īpaši tā apstāšanās distance un cirkulācijas diametrs, kuģim braucot ar kuģošanas ātrumu un ar zvejas rīkiem aiz borta;
2. apkalpes drošība uz klāja;
3. nelabvēlīgs iespaids uz kuģa un tā apkalpes drošību līdz ar stabilitātes un brīvsānu samazināšanos, kas rodas zvejošanas, loma novietošanas un kraušanas, kā arī neparastu jūras un laika apstākļu rezultātā;
4. jūras būvju tuvums, īpašu uzmanību pievēršot drošības zonām; un
5. vraki un citi zemūdens šķēršļi, kas var būt bīstami zvejas rīkiem.
6.2. Kraujot lomu, pievērš uzmanību būtiskām prasībām par adekvātu brīvsānu augstumu, adekvātu stabilitāti un ūdensnecaurlaidības integritāti visā pārgājiena laikā uz izkraušanas ostu, ņemot vērā degvielas un krājumu patēriņu, risku, ko rada nelabvēlīgi laika apstākļi un, it īpaši ziemā, apledošanas risku uz vai virs atklātajiem klājiem, vietās, kur visdrīzāk var notikt apledošana.
7. Enkura sardze
Kuģa un apkalpes drošības dēļ kapteinis nodrošina, lai, zvejas kuģim atrodoties uz enkura, nepārtraukti tiktu nodrošināta pienācīga sardze stūresmājā vai uz klāja.
8. Radiosakaru sardze
Kamēr kuģis atrodas jūrā, kapteinis, ņemot vērā Radiosakaru reglamenta prasības, atbilstošās frekvencēs nodrošina adekvātu radiosakaru sardzi.
Pielikuma 1.papildinājums
|
Sertifikāta izdošanas apstiprinājuma veidlapa ir tādā formā, kā norādīts zemāk, ar nosacījumu, ka vārdus "vai līdz jebkura šī sertifikāta derīguma termiņa pagarinājuma izbeigšanās datumam, kas var būt norādīts nākamajā lappusē," kas rakstīti veidlapas priekšpusē, un derīguma termiņa ierakstu noteikumus, kas rakstīti veidlapas aizmugurē, izlaiž, ja tiek prasīta sertifikāta atjaunošana pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās. (Oficiāls zīmogs) (VALSTS) SERTIFIKĀTS IZDOTS SASKAŅĀ AR 1995.GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR ZVEJAS KUĢU PERSONĀLA SAGATAVOŠANAS UN DIPLOMĒŠANAS, KĀ ARĪ SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM ............................valdība apliecina, ka šī sertifikāta īpašnieka kvalifikācija atbilst augstāk minētās Konvencijas..................................noteikuma prasībām, un viņš ir tiesīgs ieņemt amatu uz kuģa atbilstoši zemāk norādītajai kvalifikācijai, uz ko attiecas jebkādi norādītie ierobežojumi līdz.............................................vai līdz jebkura šī sertifikāta derīguma termiņa pagarinājuma izbeigšanās datumam, kas var būt norādīts nākamajā lappusē. Šī sertifikāta likumīgais īpašnieks ir tiesīgs ieņemt sekojošu amatu vai amatus:
Sertifikāta Nr. ............................................................izdots....................... (Oficiāls zīmogs)
................................................................
............................................................. Sertifikāta īpašnieka dzimšanas datums ......................................... Sertifikāta īpašnieka paraksts ................................................................... Sertifikāta īpašnieka fotogrāfija |
|
|
Pielikuma 2.papildinājums
|
Sertifikāta izdošanas apstiprinājuma veidlapa ir tādā formā, kā norādīts zemāk, ar nosacījumu, ka vārdus "vai līdz jebkura šī apstiprinājuma derīguma termiņa pagarinājuma izbeigšanās datumam, kas var būt norādīts nākamajā lappusē," kas rakstīti veidlapas priekšpusē, un derīguma termiņa ierakstu noteikumus, kas rakstīti veidlapas aizmugurē, izlaiž, ja tiek prasīta apstiprinājuma atjaunošana pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās. (Oficiāls zīmogs) (VALSTS) APSTIPRINĀJUMS, KAS APLIECINA SERTIFIKĀTA IZDOŠANU SASKAŅĀ AR 1995.GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR ZVEJAS KUĢU PERSONĀLA SAGATAVOŠANAS UN DIPLOMĒŠANAS, KĀ ARĪ SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM ............................valdība apliecina, ka sertifikāts Nr...........ir izdots ............................................., kura kvalifikācija atbilst augstāk minētās Konvencijas ...........noteikuma prasībām, un kurš ir tiesīgs ieņemt zemāk norādīto amatu, uz ko attiecas jebkādi norādītie ierobežojumi līdz................................................vai līdz jebkura šī apstiprinājuma derīguma termiņa pagarinājuma izbeigšanās datumam, kas var būt norādīts nākamajā lappusē. Šī apstiprinājuma likumīgais īpašnieks ir tiesīgs ieņemt sekojošu amatu vai amatus, kas norādīti Administrācijas noteiktajās kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībās:
Apstiprinājuma Nr. .........................izdots............................................ (Oficiāls zīmogs)
..............................................................................
............................................................................... Sertifikāta īpašnieka dzimšanas datums.................................................... Sertifikāta īpašnieka paraksts.................................................................. Sertifikāta īpašnieka fotogrāfija |
|
Šī apstiprinājuma derīguma termiņš ir pagarināts līdz ...................... (Oficiāls zīmogs)
................................................................... Derīguma termiņa pagarināšanas datums ............................... Pilnvarotas personas uzvārds |
|
Šī apstiprinājuma derīguma termiņš ir pagarināts līdz ......................... (Oficiāls zīmogs)
............................................................. Derīguma termiņa pagarināšanas datums........................... ........ Pilnvarotas personas uzvārds |
Pielikuma 3.papildinājums
|
Sertifikāta izdošanas apstiprinājuma veidlapa ir tādā formā, kā norādīts zemāk, ar nosacījumu, ka vārdus "vai līdz jebkura šī apstiprinājuma derīguma termiņa pagarinājuma izbeigšanās datumam, kas var būt norādīts nākamajā lappusē," kas rakstīti veidlapas priekšpusē, un derīguma termiņa ierakstu noteikumus, kas rakstīti veidlapas aizmugurē, izlaiž, ja tiek prasīta apstiprinājuma atjaunošana pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās. (Oficiāls zīmogs) (VALSTS) APSTIPRINĀJUMS, KAS APLIECINA SERTIFIKĀTA ATZĪŠANU SASKAŅĀ AR 1995.GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR ZVEJAS KUĢU PERSONĀLA SAGATAVOŠANAS UN DIPLOMĒŠANAS, KĀ ARĪ SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM ...................valdība apliecina, ka sertifikāts Nr. ......... , ko.............................. izdevusi ...............valdība vai kurš izdots tās vārdā, ir atzīts saskaņā ar augstāk minētās Konvencijas noteikuma I/7 prasībām, un tā likumīgais īpašnieks ir tiesīgs ieņemt zemāk norādīto amatu, uz ko attiecas jebkādi norādītie ierobežojumi līdz..................................... vai līdz jebkura šī apstiprinājuma derīguma termiņa pagarinājuma izbeigšanās datumam, kas var būt norādīts nākamajā lappusē. Šī apstiprinājuma likumīgais īpašnieks ir tiesīgs ieņemt sekojošu amatu vai amatus, kas norādīti Administrācijas noteiktajās kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībās:
Apstiprinājuma Nr.........................izdots.................................................. (Oficiāls zīmogs)
.........................................................
......................................................... Sertifikāta īpašnieka dzimšanas datums ................................................. Sertifikāta īpašnieka fotogrāfija |
|
Šī apstiprinājuma derīguma termiņš ir pagarināts līdz .............................. (Oficiāls zīmogs)
........................................................................... Derīguma termiņa pagarināšanas datums........................... Pilnvarotas personas uzvārds |
|
Šī apstiprinājuma derīguma termiņš ir pagarināts līdz ................................ (Oficiāls zīmogs)
............................................................ Derīguma termiņa pagarināšanas datums............................ ......... Pilnvarotas personas uzvārds |
Konferences pieņemtās rezolūcijas
1.rezolūcija
Radio operatoru apmācība par Globālo jūras avāriju un drošības sistēmu (GMDSS)
KONFERENCE,
PIEŅEMOT 1995.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F), un īpaši noteikumu II/6 - "Obligātās minimālās prasības personāla sertificēšanai, kas uz zvejas kuģiem ir atbildīgs vai pilda radiosakaru pienākumus,"
ATZĪSTOT efektīvas radiosakaru sardzes un radioiekārtu apkopes nozīmi dzīvības un īpašuma drošībai jūrā un jūras vides aizsardzībai,
PATUROT PRĀTĀ Globālās jūras avāriju un drošības sistēmas (GMDSS) prasības, ko nosaka Radiosakaru reglaments un 1993.gada Torremolinas protokols, kas saistīts ar 1977.gada Torremolinas Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību (1993.gada Torremolinas protokols),
ATZĪMĒJOT, ka tirdzniecības kuģiem GMDSS tiks ieviesta līdz 1999.gada 1.februārim,
ATZĪMĒJOT ARĪ, ka, ja Torremolinas protokols stājas spēkā 1999.gada 1.februārī vai agrāk, katrs zvejas kuģis, uz kuru attiecas Protokola IX nodaļa, saskaņā ar šīs nodaļas 1.noteikumu ievēro attiecīgās prasības, un tādējādi GMDSS tiks pilnībā ieviesta,
ATZĪMĒJOT TĀLĀK, ka 1993.gada Torremolinas protokola IX nodaļas 15.noteikums prasa, lai uz katra kuģa, uz kuru attiecas Protokols, būtu personāls, kas avārijas un drošības radiosakaru mērķiem ir kvalificēts saskaņā ar Administrācijas prasībām,
ATGĀDINOT, ka 1993.gada Starptautiskās konferences par zvejas kuģu drošību 8.rezolūcija:
- uzstāja, lai 1993.gada Torremolinas protokola Dalībvalstis ievieš GMDSS prasības attiecībā uz esošajiem zvejas kuģiem ne vēlāk par 1999.gada 1.februāri, negaidot, kamēr stāsies spēkā 1993.gada Torremolinas protokols; un
- aicināja Starptautisko Jūras Organizāciju, konsultējoties vai sadarbībā ar citām ieinteresētajām Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētajām aģentūrām un starpvaldību organizācijām, atbilstoši veikt nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu GMDSS prasības attiecībā uz esošajiem zvejas kuģiem, kā rekomendēts augstāk,
ATZĪMĒJOT TĀLĀK, ka lielākajai daļai zvejas kuģu, uz kuriem neattiecas 1993.gada Torremolinas protokols, GMDSS noteiks līdzekļus avārijas un drošības sakariem un prasības, lai personas uz šādiem kuģiem arī tiktu apmācītas un sertificētas saskaņā ar Radiosakaru reglamentu un 1995.gada STCW-F konvenciju,
ATZĪSTOT ARĪ, ka tas prasa ievērojama skaita esošo kapteiņu, sardzes stūrmaņu un cita radiosakaru personāla apmācību un sertificēšanu, lai tie varētu uzsākt GMDSS radiosakaru operatora funkcijas uz zvejas kuģiem pirms 1999.gada 1.februāra,
UZSKATOT, ka, ja šāda apmācība un sertificēšana tiek atlikta, var rasties GMDSS radiosakaru operatoru trūkums pasaules mērogā, kad GMDSS tiks pilnībā ieviesta,
STINGRI UZSTĀJ, lai valdības veic pasākumus, lai:
1. ieviestu 1995.gada STCW-F konvencijas prasības attiecībā uz zvejas kuģu radiosakaru personāla apmācību un sertificēšanu, negaidot, kamēr Konvencija stāsies spēkā;
2. nodrošinātu, lai zvejas kuģu personāls, kas ir atbildīgs par GMDSS radiosakaru ekspluatāciju, tiek pienācīgi apmācīts un sertificēts, skatoties, kas atbilst;
3. nodrošina, lai pirms 1999.gada 1.februāra pietiekams personu skaits, kas uzņemas atbildību par avārijas un drošības sakariem uz saviem zvejas kuģiem, tiek apmācīts un sertificēts kā GMDSS radiosakaru operatori; un
4. pievērš šim jautājumam zvejas kuģu īpašnieku, zvejas kuģu personāla, kā arī visu citu personu uzmanību, kam būtu vajadzība izmantot vai kuru kuģiem varētu būt vajadzība izmantot GMDSS pakalpojumus avārijas un drošības sakaru pārraidīšanai vai uztveršanai.
2.rezolūcija
Apmācība uz radiolokatora trenažiera
KONFERENCE,
ATZĪSTOT atbilstošas radiolokatora izmantošanas apmācības svarīgo nozīmi sakarā ar dzīvības un īpašuma drošību jūrā un apkārtējās vides aizsardzību,
UZKATOT, ka ar dažām apmācību metodēm par radiolokatora izmantošanu netiek sasniegts vēlamais kapteiņu un sardzes stūrmaņu kompetences līmenis,
ATZĪMĒJOT, ka 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu apkalpes sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem prasa, lai šādiem virsniekiem būtu atbilstošs kompetences līmenis par zvejas kuģu darbību visos darba apstākļos,
1. NOLEMJ rekomendēt, lai apmācība uz radiolokatora trenažiera tiek sniegta visiem kapteiņiem un sardzes stūrmaņiem,
2. AICINA Starptautisko Jūras Organizāciju nodot šo rezolūciju visām Konferencē ielūgtajām valdībām,
3. ROSINA visas iesaistītās valdības pievērst pienācīgu uzmanību šai rezolūcijai kā steidzamam jautājumam.
3. rezolūcija
Norādījumi un rekomendācijas zvejas kuģu personālam
KONFERENCE,
ŅEMOT VĒRĀ nozīmi, kāda drošai un efektīvai darba praksei un procedūrām ir dzīvības drošībai jūrā un jūras vides aizsardzībai kopumā, un zvejas kuģu drošībai konkrēti,
ATZĪMĒJOT, ka Jūrnieku sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas (STCW) kodekss, ko 1995.gada Dalībvalstu konference pieņēma pie 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ietver rekomendētos norādījumus jūrniekiem, ieskaitot:
- trenažieru izmantošanu,
- radiosakaru operatoru apmācību,
- kompetenci par glābšanas līdzekļiem un glābšanas laivām,
- avārijas, darba drošības, medicīniskās aprūpes un drošības funkcijām,
- sardzes pildīšanu, un
- noguruma novēršanu,
ATZĪMĒJOT ARĪ Dokumentu par ieteikumiem zvejnieku apmācībai un sertificēšanai, kas attiecas uz 12 metrus garu un garāku zvejas kuģu personālu,
AICINA Starptautiskās Jūras Organizācijas Kuģošanas Drošības komiteju:
1. pārskatīt augstāk rekomendētos ieteikumus un sagatavot norādījumus un rekomendācijas, kas paredzēti īpaši zvejas kuģu personālam;
2. pārskatīt prasības un rekomendācijas noguruma novēršanai un sagatavot norādījumus zvejas kuģu personāla noguruma novēršanai; un
3. pārskatīt, sadarbībā ar Starptautisko Darba organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un Lauksaimniecības organizāciju, Dokumentu par ieteikumiem un sagatavot norādījumus un rekomendācijas zvejas kuģu, kas ir 12 metrus gari un garāki, bet īsāki par 24 metriem, personāla apmācībai un sertificēšanai.
4. rezolūcija
24 metrus garu un garāku zvejas kuģu klāja komandas apmācība
KONFERENCE,
ZINOT par iespējamām briesmām, kas var draudēt zvejas kuģu klāja komandai,
APZINOTIES prasību noteikšanas zvejas kuģu klāja komandai nozīmi un steidzamību,
APZINOTIES arī to, ka piemēroti "pirms jūrā iešanas" mācību pasākumi nav plaši pieejami zvejas kuģu klāja komandas apmācībai,
1. PIEŅEM Rekomendācijas klāja komandas apmācībai, kas strādā uz 24 metrus gariem un garākiem zvejas kuģiem, kuru teksts ir izklāstīts šīs rezolūcijas papildinājumā;
2. UZSTĀJ, lai iesaistītās valdības īstenotu minēto Rekomendāciju saturu tik ātri, cik tas praktiski iespējams, dodot priekšroku zvejas kuģu personālam paredzētu "pirms jūrā iešanas" mācību kursu izveidošanai vai, ja to darīt nav praktiski, - ar citiem līdzekļiem, t.i., instruktāžu uz kuģa;
3. AICINA Starptautisko Jūras Organizāciju:
1. regulāri pārskatīt šīs rekomendācijas un pievērst iesaistīto valdību uzmanību jebkādiem to labojumiem; un
2. nodot šo rezolūciju visām uz Konferenci ielūgtajām valdībām.
Papildinājums
Rekomendācijas klāja komandas, kas strādā uz 24 metrus gariem un garākiem zvejas kuģiem, apmācībai
1. Klāja komandas loceklis nozīmē kuģa apkalpes locekli, kas nav kapteinis vai virsnieks.
2. Papildu Konvencijas III nodaļas prasībām attiecībā uz pamatapmācību, klāja komanda:
1. labi pārzina jūrniecības terminus un komandas, kas parasti tiek izmantotas uz zvejas kuģiem; un
2. labi pārzina briesmas, kas saistītas ar zvejas kuģu darbību, piemēram, zvejas rīku iemešanu ūdenī, zvejas rīku izvilkšanu un loma izcelšanu uz kuģa.
3. Klāja komandai ir:
1. izpratne par briesmām, ko rada kuģa kustības un paātrinājumi;
2. izpratne par briesmām, ko rada slidenas virsmas uz kuģa;
3. izpratne par pareizu izturēšanos, atrodoties uz kuģa, īpaši, lai līdz minimumam samazinātu ugunsgrēka risku; un
4. zināšanas par personīgās aizsardzības piederumiem.
4. Klāja komanda pārzina katras klāja aprīkojuma daļas, kas ir saistīta ar specifisku zvejas rīku tipu, konstrukciju, pielietojumu un mērķi, kam tā ir paredzēta. Šāds klāja aprīkojums ietver, bet neierobežojas ar:
1. traļa lokiem;
2. portāliem;
3. slīdragiem;
4. jaudas blokiem;
5. riņķvadu savelkamajiem blokiem;
6. vinčām un izbīdņiem;
7. kravas bomjiem;
8. tīklu veltņiem un sānu veltņiem; un
9. trošu un krātiņu vinčām.
5. Tiktāl, cik tas ir saistīts ar kuģa stabilitāti un jūrasspēju, klāja komandai ir:
1. vispārīga izpratne par hermētiskuma un ūdensnecaurlaidīguma integritāti uz parastā tipa zvejas kuģiem;
2. izpratne par durvju un citu atveru noslēgšanas ierīču darbību, kas attiecas uz zvejas kuģa ūdensnecaurlaidīguma un hermētiskuma integritāti;
3. zināšanas par loma, zvejas rīku novietošanu; un
4. zināšanas par ūdensvārtu darbību.
6. Klāja komandai ir arī:
1. zināšanas par darbu ar klāja aprīkojumu un piederumiem un to apkopi, piemēram: vinčām, celtņiem, bomjiem, aizturmehānismiem, ķēdēm, trosēm un tauvām;
2. zināšanas par trošu un tauvu savīšanu un acs iepīšanu.
3. vispārīgas zināšanas par tauvošanās operācijām un rīkošanos ar pietauvošanās tauvām, ieskaitot špringus, priekšgala, pakaļgala un pievilkšanas tauvas; un
4. zināšanas par komandām kuģa stūrēšanai, pietauvošanai, noenkurošanai un vilkšanai.
5. rezolūcija
Zvejas kuģu personāla apmācība par personīgās izdzīvošanas metodēm
KONFERENCE,
PIEŅEMOT 1995.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F),
ATZĪMĒJOT, ka III nodaļa "Visa zvejas kuģa personāla pamatapmācība drošības jautājumos" cita starpā ietver noteikumus, kas prasa, lai Administrācijas apstiprinātu metodes pamatapmācībai par personīgo izdzīvošanu,
ATZĪMĒJOT ARĪ noteikumus, kas ietverti PLO/SDO/SJO Dokumentā par ieteikumiem zvejnieku apmācībai un sertificēšanai,
ATZĪMĒJOT TĀLĀK, ka 1993.gada Torremolinas protokola VIII nodaļas 4.noteikumā ietverti nosacījumi, kas prasa apmācību par avārijas procedūrām,
PIEŅEM ieteikumus, kas ietverti šīs rezolūcijas papildinājumā,
AICINA visas valdības, apstiprinot prasības pamatapmācībai par personīgās izdzīvošanas metodēm, vadīties pēc šīs rezolūcijas papildinājuma satura.
Papildinājums
Norādījumi zvejas kuģu personāla apmācīšanai par personīgās izdzīvošanas metodēm
1. Visus topošos zvejas kuģu darbiniekus apmāca par sekojošo:
1. iespējamo avāriju veidi, kā, piemēram, sadursme, ugunsgrēks un kuģa grimšana;
2. dzīvības glābšanas ierīču tipi, kādi parasti ir uz zvejas kuģiem;
3. nepieciešamība stingri ievērot izdzīvošanas principus;
4. apmācību un treniņu nozīme,
5. nepieciešamība būt gatavībā jebkurai avārijai un vienmēr zināt:
5.1. sapulcēšanās sarakstā ietverto informāciju, it īpaši:
1. savus konkrētos pienākumus jebkurā ārkārtas situācijā;
2. savu glābšanas līdzekļu atrašanās vietu; un
3. signālus, ar kuriem izsauc apkalpi pie viņu glābšanās līdzekļiem vai ugunsdzēšanas posteņiem;
5.2. savu un rezerves glābšanas vestu atrašanās vietas;
5.3. ugunsgrēka trauksmes kontrolierīču atrašanās vietu;
5.4. avārijas izejas;
5.5. panikas sekas;
6. darbības, kas veicamas pie izsaukšanas uz glābšanas līdzekļu atrašanās vietām, ieskaitot:
6.1. piemērota apģērba uzvilkšana;
6.2. glābšanas vestes uzvilkšana; un, ja atbilstoši, hidrotērpa uzvilkšana;
6.3. papildu aizsarglīdzekļu, piemēram, segu, savākšana, ja ir laiks;
7. darbības, kas veicamas, ja nepieciešams atstāt zvejas kuģi, piemēram :
7.1. kā iekāpt glābšanas līdzeklī no zvejas kuģa un no ūdens; un
7.2. kā lekt jūrā no augstuma un samazināt risku gūt ievainojumus, ienirstot ūdenī;
7.3. darbības, kas veicamas, ja notiek glābšana ar helikopteri;
8. darbības, kas veicamas, esot ūdenī, piemēram:
8.1. kā izdzīvot apstākļos, kad:
1. uz ūdens ir uguns vai nafta;
2. ir aukstums; un
3. ūdenī ir haizivis;
8.2. kā apgriezt apgāztu glābšanas plostu;
9. darbības, kas veicamas, esot uz glābšanas līdzekļa, piemēram:
9.1. ātri atiet nost no zvejas kuģa un zvejas rīkiem;
9.2. aizsargāšanās no aukstuma un pārmērīga karstuma;
9.3. peldošā enkura izmantošana;
9.4. novērošanas veikšana;
9.5. atgūšanās un rūpēšanās par cietušajiem;
9.6. atrašanas veicināšana;
9.7. uz glābšanas līdzekļa lietošanai pieejamā aprīkojuma pārbaude un pareiza izmantošana;
9.8. palikšana, cik tas iespējams, tuvumā;
10. galvenās briesmas, kas draud cietušajiem, un galvenie izdzīvošanas principi, ieskaitot:
10.1. piesardzības pasākumus, kas jāveic aukstā klimatā;
10.2. piesardzības pasākumus, kas jāveic tropiskā klimatā;
10.3. pakļaušanu saules, vēja, lietus un jūras iedarbībai;
10.4. piemērota apģērba valkāšanas nozīmi;
10.5. aizsardzības pasākumus glābšanas līdzeklī;
10.6. sekas pēc atrašanās ūdenī un hipotermijas sekas;
10.7. ķermeņa šķidrumu saglabāšanas nozīmi;
10.8. aizsardzību pret jūras slimību;
10.9. pareizu saldūdens un pārtikas izmantošanu;
10.10. sekas, kas rodas, dzerot jūras ūdeni;
10.11. pieejamos līdzekļus atrašanas veicināšanai; un
10.12. morālā stāvokļa uzturēšanas nozīmi.
2. Visiem zvejas kuģu topošajiem darbiniekiem sniedz praktisku instruktāžu vismaz par sekojošo:
1. pareiza glābšanas vestes vai hidrotērpa, vai to abu, uzvilkšana;
2. ielekšana ūdenī no augstuma ar uzvilktu vesti vai hidrotērpu, vai abiem;
3. peldēšana ar uzvilktu vesti vai hidrotērpu, vai abiem
4. turēšanās virs ūdens bez glābšanas vestes vai hidrotērpa;
5. iekāpšana glābšanas plostos no zvejas kuģa un ūdens ar uzvilktu glābšanas vesti vai hidrotērpu, vai abiem;
6. palīdzība citiem iekāpt glābšanas līdzeklī;
7. glābšanas līdzekļa iekārtu darbība, ieskaitot pārnēsājamo radio iekārtu darbības pamatus; un
8. peldošā enkura pielietošana.
6. rezolūcija
Lielu zvejas kuģu personāla apmācība un sertificēšana
KONFERENCE,
PIEŅEMOT 1995.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F),
ATZĪMĒJOT, ka Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F) veicina dzīvības un īpašumu drošību jūrā un jūras vides aizsardzību, nosakot starptautiskus apmācības, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standartus personālam, kas strādā uz zvejas kuģiem,
ATZĪMĒJOT ARĪ, ka zvejas kuģu izmērs attiecībā uz to garumu vai dzinēju jaudu pieaug, un liela izmēra kuģi var pēc konstrukcijas vai aprīkojuma tikt pielīdzināti tirdzniecības kuģiem,
ATZĪSTOT personāla apmācības nozīmi uz lieliem kuģiem, lai tālāk veicinātu dzīvības un īpašuma drošību jūrā un jūras vides aizsardzību,
1. AICINA Starptautiskās Jūras Organizācijas Kuģošanas Drošības komiteju, cik vien ātri iespējams, izstrādāt ieteikumus par zvejas kuģu personāla, kas strādā uz lieliem zvejas kuģiem, apmācības, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standartiem, ņemot vērā 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ar labojumiem;
2. AICINA visas valdības pievērst īpašu uzmanību šiem ieteikumiem, nosakot standartus personāla uz lieliem zvejas kuģiem sagatavošanai, diplomēšanai un sardzes pildīšanai.
7. rezolūcija
Prasības virsniekiem, kas atbild par sardzi mašīntelpās un sardzes pildīšanas noteikumi
KONFERENCE,
PIEŅEMOT 1995.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F),
ATZĪMĒJOT, ka Starptautiskajā konvencijā par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F) nav ietverti nekādi standarti un sardzes pildīšanas noteikumi virsniekiem, kas atbild par sardzi mašīntelpās,
AICINA Starptautiskās Jūras Organizācijas Kuģošanas Drošības komiteju izstrādāt iespējamai iekļaušanai 1995.gada STCW-F Konvencijā, kur tas ir atbilstoši, prasības virsniekiem, kas ir atbildīgi par sardzi mašīntelpās, un sardzes pildīšanas noteikumus.
8. rezolūcija
Sieviešu līdzdalības zvejniecības industrijā veicināšana
KONFERENCE,
PIEŅEMOT 1995.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F),
ATZĪMĒJOT Starptautiskās Jūras organizācijas (SJO) plānu sieviešu integrēšanai jūrniecības nozarē un izsakot atbalstu Organizācijas mērķiem atbalstīt sieviešu sagatavošanu darbam jūrniecības nozarē,
VĒLOTIES sasniegt sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgi pieejamu apmācību jūrniecības jomā un nodarbinātību uz zvejas kuģiem,
AICINA visas valdības:
1. pievērst īpašu uzmanību, lai vīriešiem un sievietēm būtu vienlīdzīgas iespējas zvejniecības industrijā; un
2. uzsvērt sieviešu lomu zvejniecības industrijā un veicināt lielāku viņu dalību jūrniecības apmācībā un visos zvejniecības industrijas līmeņos.
9. rezolūcija
Cilvēku savstarpējās attiecības
KONFERENCE,
PIEŅEMOT 1995.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F),
ATZĪSTOT, ka ne tikai droša zvejas kuģa un tā aprīkojuma darbība, bet arī labas kuģa personāla savstarpējās attiecības lielā mērā paaugstinātu dzīvības drošību jūrā,
ATZĪMĒJOT, ka pārraudzības personāla diplomēšanai 1978.gada STCW konvencijā, ar labojumiem, iekļauti noteikumi, kas attiecas uz zināšanām par personāla vadību, organizāciju un apmācību uz kuģa,
AICINA visas valdības:
1. apzināties būtisko nozīmi, kāda ir personāla vadības, organizācijas un apmācības iekļaušanai zvejas kuģu virsnieku apmācību programmā;
2. izstrādāt vai veicināt apmācību programmu izstrādāšanu ar nolūku nodrošināt labas zvejas kuģu personāla savstarpējās attiecības;
3. veikt adekvātus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu vientulību un norobežošanos zvejas kuģu personāla vidū; un
4. nodrošināt, lai zvejas kuģu personāls pirms savu pienākumu pildīšanas uzsākšanas būtu pietiekami atpūties.
 |
 |
 |
 |