Darbības ar dokumentu
Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība, turpmāk sauktas par "Pusēm";
tiecoties attīstīt un stiprināt draudzīgas attiecības un savstarpēju sadarbību starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku;
uzskatot, ka noziedzība rada draudus abu valstu sociālajai struktūrai, ekonomiskajai sistēmai, drošībai un sabiedriskajai kārtībai;
būdamas pārliecinātas, ka sadarbībai starp kompetentām valsts iestādēm piemīt izšķiroša loma noziedzības efektīvas novēršanas un apkarošanas nodrošināšanā;
tiecoties attīstīt šādas sadarbības optimālos principus, veidus un metodes;
izprotot nepieciešamību ieviest 1985.gada 14.jūnija Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un 1990.gada 19.jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, turpmāk saukta par Šengenas Konvenciju;
ievērojot 1959.gada 20.aprīļa Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās protokolus, kā arī 2000.gada 29.maija Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu;
ievērojot 1992.gada 11.novembra Līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku noteikumus;
vadoties no savstarpējības, vienlīdzības un savstarpēja ieguvuma principiem;
ievērojot starptautiskās tiesības un nacionālos normatīvos aktus;
ir vienojušās par turpmāko:
I sadaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants
Sadarbības jomas
1. Rīkojoties saskaņā ar šo Līgumu un to nacionālajiem normatīvajiem aktiem, Puses apņemas veicināt sadarbību starp tās kompetentām iestādēm noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un īstenojot kopīgas darbības.
2. Puses jo īpaši sadarbojas cīņā pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas pakļauti 2002.gada 13.jūnija Padomes Ietvarlēmumam par Eiropas aresta orderi un izdošanas procedūrām starp dalībvalstīm.
3. Puses apņemas sadarboties arī:
1) tādu personu meklēšanā, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā vai kas izvairās no soda;
2) pazudušo personu meklēšanā un neidentificētu personu un līķu identificēšanā;
3) tādu priekšmetu meklēšanā, kas saistīti ar izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;
4) tādu personu aizsargāšanā, kas piedalās operatīvajos pasākumos vai sniedz palīdzību Pušu kompetentām iestādēm.
2.pants
Centrālās un kompetentās iestādes
1. Šengenas Konvencijas 39., 40., 41. un 46.panta un šā Līguma 7. un 8.panta īstenošanas nolūkā Pušu centrālās iestādes ir Valsts policija Latvijas Republikā un Centrālā kriminālā policija Igaunijas Republikā.
2. Šā Līguma īstenošanas nolūkā Pušu kompetentās iestādes un to ieceltie eksperti sadarbojas tieši. Pušu kompetentās iestādes ir:
- Latvijas Republikā:
Iekšlietu ministrija;
Valsts policija;
Drošības policija;
Valsts robežsardze;
Valsts ieņēmumu dienests;
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;
- Igaunijas Republikā:
Iekšlietu ministrija;
Policijas pārvalde;
Centrālā kriminālā policija;
Centrālā tiesībaizsardzības policija;
Policijas prefektūras;
Drošības policijas pārvalde;
Robežsardzes pārvalde;
Nodokļu un muitas pārvalde;
Prokuratūra.
3. Pušu kompetentās iestādes savas kompetences ietvaros var apmainīties ar sakaru virsniekiem, slēgt līgumus par šā Līguma īstenošanu, lai precizētu sadarbības noteikumus un procedūru, dibināt apvienotos kontaktpunktus un, ja nepieciešams, rīkot konsultācijas.
3.pants
Sadarbības veidi
1. Šā Līguma īstenošanas nolūkā Pušu kompetentās iestādes:
1) apmainās ar pieredzi un informāciju, kas skar šo Līgumu;
2) pēc otras Puses kompetento iestāžu lūguma veic atbilstošus pasākumus un īsteno kopīgus saskaņotus pasākumus, ieskaitot kopīgas pretterorisma operācijas, un deleģē pārstāvjus kopīgām grupām;
3) plāno un ievieš kopīgas noziedzības novēršanas programmas;
4) pēc otras Puses kompetento iestāžu lūguma sniedz tehnisko palīdzību un nodrošina ar speciālu tehnisko aprīkojumu.
2. Sadarbības nolūkā saskaņā ar šo Līgumu Pušu kompetentās iestādes var deleģēt savus darbiniekus veikt uzdevumus otras Puses valsts teritorijā savas kompetences ietvaros bez pilnvarām vadīt un šīs Puses kompetentās iestādes kontrolē.
4.pants
Zinātniskā, tehniskā sadarbība un sadarbība apmācību jomā
1. Sadarbojoties zinātnes, tehniskās un apmācību jomā Pušu kompetentās iestādes:
1) apmainās ar:
a) pieredzi un informāciju, īpaši par jaunākajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem un jaunākajām noziedzīgu nodarījumu apkarošanas metodēm un pasākumiem;
b) profesionālo literatūru un citiem materiāliem, kas ir saistīti ar šo Līgumu;
2) nodrošina viena otru ar speciālu tehnisko aprīkojumu un tehnisko un zinātnisko palīdzību;
3) organizē kopīgas mācības un treniņus.
2. Pilnveidojot savas speciālās zināšanas Pušu kompetentās iestādes apmainās ar ekspertiem, jo īpaši - tiesu ekspertīžu tehnoloģiju jomā un par noziedzības apkarošanas metodēm, un cenšas uzlabot savu prasmi otras Puses valsts valodas apguvē.
3. Pušu kompetentās iestādes sadarbības ietvaros rīkojas, lai:
1) ieviestu tādas telekomunikāciju iekārtas un ierīces, par ko panākta vienošanās;
2) uzstādītu atsevišķas radio frekvences kopīgai lietošanai;
3) apmainītos ar telekomunikāciju iekārtām;
4) uzstādītu speciālās starptautiskās komunikāciju līnijas.
4. Pušu kompetentās iestādes apmainās ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas ir saistīti ar šo Līgumu, kā arī ar pieredzi šādu normatīvo aktu izstrādāšanā un piemērošanā.
5.pants
Sadarbības lūgumi
1. Sadarbība starp Pušu kompetentām iestādēm notiek, pamatojoties uz lūgumiem. Lūgumi tiek nosūtīti Pušu kompetentām iestādēm to kompetences ietvaros.
2. Sadarbības lūgumi tiek veikti rakstveidā un nogādāti ar jebkādu tehnisku līdzekļu starpniecību. Steidzamības gadījumos lūgumi var tik nodoti mutiski, kam nekavējoties seko rakstisks apstiprinājums.
3. Sadarbības lūgumos tiek norādīts pieprasītājas iestādes nosaukums, lūguma priekšmets un pamatojums. Sadarbības lūgumiem var tikt pievienoti citi dokumenti, kas attiecas uz lūguma priekšmetu.
4. Ja vienas Puses kompetentā iestāde nespēj atbildēt uz tai iesniegto lūgumu, tā pārsūta šo lūgumu citai savas Puses kompetentai iestādei un informē par to pieprasītāju iestādi.
6.pants
Informācijas sniegšana pēc savas iniciatīvas
Šā Līguma īstenošanas ietvaros Pušu kompetentās iestādes var sniegt informāciju pēc pašu iniciatīvas.
II sadaļa
Īpašie sadarbības veidi
7.pants
Novērošana
1. Saskaņā ar Šengenas Konvencijas 40.pantu Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta (to kompetences ietvaros) darbinieki Latvijas Republikā un Centrālās kriminālās policijas, Centrālās tiesībaizsardzības policijas, Policijas prefektūru, Robežsardzes pārvaldes un Nodokļu un muitas pārvaldes (to kompetences ietvaros) darbinieki Igaunijas Republikā, kas savā valsts teritorijā novēro personu par tādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas pakļauts 2002.gada 13.jūnija Padomes Ietvarlēmumam par Eiropas aresta orderi un izdošanas procedūrām starp dalībvalstīm, vai tādu personu, kuru novērošana var palīdzēt identificēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu vai noteikt tās atrašanās vietu, drīkst turpināt novērošanu otras Puses valsts teritorijā saskaņā ar tās Puses centrālās iestādes atļauju. Atļauja turpināt novērošanu tiek izsniegta, atbildot uz pieprasītājas Puses centrālās iestādes lūgumu, un tai var būt noteikti nosacījumi.
2. Novērošana notiek, ievērojot šādus nosacījumus:
1) darbinieki, kas veic novērošanu, ievēro šā Līguma noteikumus un tās Puses nacionālos normatīvos aktus, kuras valsts teritorijā novērošana tiek turpināta, un tie ievēro šīs Puses attiecīgo vietējo iestāžu likumiskas prasības;
2) šā panta 1.punktā minētajā situācijā darbiniekiem, kas turpina novērošanu, ir jābūt dokumentam, kas apliecina 1.punktā minētās atļaujas saņemšanu;
3) darbiniekiem, kas turpina novērošanu, ir dienesta apliecības un sakaru līdzekļi;
4) darbiniekiem, kas turpina novērošanu, aizliegts ieiet privātmājās un sabiedrībai nepieejamās vietās;
5) darbinieki, kas turpina novērošanu, nedrīkst aizturēt vai arestēt novērošanā esošo personu;
6) dienesta ieroču lietošana ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad tiek apdraudēta personas dzīvība.
3. Ja steidzamos gadījumos šā panta 1.punktā minētā atļauja nevar tikt iepriekš pieprasīta, darbinieki drīkst turpināt veikt novērošanu otras Puses valsts teritorijā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
1) novērošana tiek veikta attiecībā uz jebkādu noziedzīgu nodarījumu, kas pakļauts 2002.gada 13.jūnija Padomes Ietvarlēmumam par Eiropas aresta orderi un izdošanas procedūrām starp dalībvalstīm;
2) tās Puses centrālās iestādes, kuras valsts teritorijā novērošana tiek turpināta, tiek nekavējoties informētas jau novērošanas laikā par to, ka tiek šķērsota valsts robeža, norādot šādas šķērsošanas laiku un vietu;
3) šā panta 1. punktā minētajam lūgumam jābūt nosūtītam nekavējoties, izklāstot iemeslus valsts robežas šķērsošanai bez iepriekšējas atļaujas; novērošana tiek pārtraukta, tiklīdz kā tās Puses centrālās iestādes, kuras valsts teritorijā tā tiek turpināta, to pieprasa vai, ja atļauja nav iegūta piecas stundas pēc valsts robežas šķērsošanas.
4. Pēc novērošanas pārtraukšanas darbinieki, kas turpināja novērošanu, ziņo par visiem novērošanas apstākļiem šā panta 1.punktā minētajai tās Puses attiecīgajai kompetentajai iestādei, kuras valsts teritorijā novērošana tika turpināta un viņus var pieprasīt ierasties šajā iestādē. Tās Puses kompetentās iestādes, kuru darbinieki ir veikuši novērošanu, sniedz palīdzību izmeklēšanā, kā arī tiesvedībā, kas seko operācijai, kurā tie piedalījušies, ja to lūdz tās Puses kompetentā iestāde, kuras valsts teritorijā novērošana ir notikusi.
8.pants
Pārrobežu vajāšana
1. Saskaņā ar Šengenas Konvencijas 41.pantu vienas Puses darbinieki, kas savā valstī vajā personu par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas pakļauts 2002.gada 13.jūnija Padomes Ietvarlēmumam par Eiropas aresta orderi un izdošanas procedūrām starp dalībvalstīm, drīkst turpināt pārrobežu vajāšanu otras Puses valsts teritorijā. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja vajātā persona izbēgusi no iepriekšējā apcietinājuma vai ieslodzījuma vietas.
2. Vēlākais šķērsojot valsts robežu, tās Puses centrālā iestāde, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiks turpināta, tiek nekavējoties informēta par valsts robežas šķērsošanu, norādot šķērsošanas vietu un laiku, kā arī par darbinieku, kas veic vajāšanu, ieročiem un speciālajiem līdzekļiem, kā arī par speciālajiem sakaru līdzekļiem.
3. Pušu centrālās iestādes nekavējoties pieņem lēmumu par pārrobežu vajāšanas atļaušanu vai aizliegšanu. Pārrobežu vajāšana tiek nekavējoties pārtraukta pēc tās Puses centrālās iestādes lūguma, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta. Mutisks lūgums pārtraukt pārrobežu vajāšanu tiek nekavējoties apstiprināts rakstveidā
4. Pārrobežu vajāšana var tikt turpināta otras Puses valsts teritorijā ne ilgāk kā vienu stundu pēc tās valsts robežas šķērsošanas.
5. Pēc informācijas par pārrobežu vajāšanu saņemšanas tās Puses policijas iestādes, kuras valsts teritorijā tiek turpināta pārrobežu vajāšana, nekavējoties veic pasākumus, lai pārņemtu pārrobežu vajāšanu.
6. Darbiniekiem, kas turpina vajāšanu:
1) jābūt viegli atpazīstamiem kā amatpersonām pēc formastērpa, piedurknes apsēja vai transporta līdzekļa piestiprinātajiem atšķirības zīmēm;
2) jābūt dokumentiem, kas apliecina to, ka viņi darbojas oficiāli, un jāuzrāda tos ik reizi pēc tās Puses kompetento iestāžu darbinieku lūguma, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta;
3) aizliegts izmantot dienesta ieročus, izņemot gadījumus, kad apdraudēta personas dzīvība;
4) jāievēro šā Līguma noteikumi un tās Puses nacionālie normatīvie akti, kuras valsts teritorijā viņi darbojas, un jāpakļaujas tās Puses kompetento iestāžu norādījumiem;
5) aizliegts ieiet privātmājās un sabiedrībai nepieejamās vietās, kā arī aizliegts veikt kādu citu darbību, kas ir pretrunā Šengenas Konvencijas noteikumiem.
7. Vajāto personu aiztur tās Puses policijas darbinieki, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta; ja šādi darbinieki nevar pietiekami ātri iesaistīties vajāšanā, darbinieki, kas veic vajāšanu, var aizkavēt vajāto personu, kamēr tās Puses policijas darbinieki, kuras valsts teritorijā notiek pārrobežu vajāšana, var aizturēt vajāto personu.
8. Aizkavētā persona var tikt pārmeklēta tikai drošības nolūkos, drīkst konfiscēt priekšmetus, kas atrodas pie šis personas. Roku dzelžus drīkst lietot aizkavētās personas transportēšanas laikā uz tās Puses policijas iestādi, kuras valsts teritorijā vajāšana ir notikusi.
9. Ja pārrobežu vajāšana tiek pārtraukta, darbinieki, kas veica vajāšanu, ierodas šā panta 10.punktā minētajā tās Puses attiecīgajā kompetentajā iestādē, kuras valsts teritorijā vajāšana tika turpināta un rakstveidā ziņo par visiem vajāšanas apstākļiem. Tās Puses kompetentās iestādes, kuru darbinieki ir veikuši vajāšanu, sniedz palīdzību izmeklēšanā, kā arī tiesvedībā, kas seko operācijai, kurā tie piedalījušies, ja to lūdz tās Puses kompetentās iestādes, kuras valsts teritorijā vajāšana ir notikusi.
10. Šā panta iepriekšējos punktos minētie darbinieki ir Valsts policijas, Valsts Robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta (to kompetences ietvaros) darbinieki Latvijas Republikā un Centrālās kriminālās policijas, Centrālās tiesībaizsardzības policijas, Policijas prefektūru, Robežsardzes pārvaldes un Nodokļu un muitas pārvaldes (to kompetences ietvaros) darbinieki Igaunijas Republikā.
III sadaļa
Kopīgas darbības pierobežas apgabalos
9.pants
Pierobežas apgabali
Šā Līguma izpratnē pierobežas apgabali nozīmē teritorijas, kurās savas kompetences ietvaros darbojas 10.panta 1.punktā uzskaitītās iestādes.
10.pants
Pierobežas iestādes
1. Pierobežas iestādes ir:
- Latvijas Republikā:
Alūksnes rajona policijas pārvalde;
Limbažu rajona policijas pārvalde;
Valkas rajona policijas pārvalde;
Valmieras rajona policijas pārvalde;
Valsts robežsardzes Valmieras pārvalde;
Valsts robežsardzes Ventspils pārvalde;
Valsts robežsardzes Viļakas pārvalde;
- Igaunijas Republikā:
Lounas Policijas prefektūra;
Lēnes Policijas prefektūra;
Dienvidu-austrumu robežsardzes nodaļa;
Rietumu robežsardzes nodaļa;
Rietumu nodokļu un muitas centrs;
Dienvidu nodokļu un muitas centrs.
2. Tiecoties nodrošināt sadarbības efektivitāti saskaņā ar šo Līgumu, pierobežas iestādes, ja nepieciešams, uztur viena ar otru tiešus kontaktus savas kompetences ietvaros.
11.pants
Dienesta pienākumu kopīga izpilde pierobežas apgabalos
1. Vienas Puses pierobežas iestādes savas kompetences ietvaros var deleģēt savus darbiniekus pildīt viņu dienesta pienākumus kopā ar otras Puses pierobežas iestāžu darbiniekiem saskaņā ar tās Puses normatīvajiem aktiem, kuras valsts teritorijā šādi pienākumi tiks veikti.
2. Kopīga dienesta pienākumu izpilde nozīmē kopīgu patrulēšanu un darbību apvienotajos kontaktpunktos. Pušu kompetentās iestādes var vienoties par citiem kopīgas dienesta pienākumu izpildes veidiem.
12.pants
Kopīga patrulēšana
1. Pušu pierobežas iestādes var noteikt kopīgu patrulēšanu, kurā ietilpst vismaz viens darbinieks no katras Puses, uz ierobežotu laika posmu un kādu īpašu uzdevumu veikšanai.
2. Kopīgo patruļu darbinieki pakļaujas tās Puses pierobežas iestādes darbiniekam, kuras valsts teritorijā viņi patrulē.
13.pants
Apvienotie kontaktpunkti
1. Lai uzturētu kontaktus starp Pušu kompetentām un pierobežas iestādēm, pierobežas apgabalos var tikt izveidoti pastāvīgi apvienotie kontaktpunkti vai, ja nepieciešams, apvienotie kontaktpunkti uz ierobežotu laika posmu.
2. Darbinieki, kuri atrodas dienestā apvienotajos kontaktpunktos, tiek pakļauti savām vadībām, un viņiem nav tiesību vadīt un veikt operatīvās darbības pēc pašu ieskatiem.
3. Ikviena Puse ir atbildīga par izmaksām, kas radušās saistībā ar tās darbinieku darbību apvienotajos kontaktpunktos. Atlikušās izmaksas tiek sadalītas proporcionāli, ja vien Pušu kompetentās iestādes nav vienojušās citādi.
IV sadaļa
Citi noteikumi
14.pants
Darbinieku juridiskais statuss
Nolūkā veikt izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret vienas Puses kompetento iestāžu darbiniekiem, kuri darbojas otras Puses valsts teritorijā, vai par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši šie darbinieki paši, šādi darbinieki to uzdevumu veikšanas laikā, kas attiecas uz šā Līguma īstenošanu, tiek uztverti tā, it kā viņi būtu otras Puses darbinieki.
15.pants
Darbinieku tiesības
1. Vienas Puses kompetento iestāžu darbiniekiem, kas darbojas otras Puses valsts teritorijā, laikā, kad viņi veic uzdevumus, kas attiecas uz šā Līguma īstenošanu, ir atļauts valkāt savu formas tērpu vai nēsāt redzamas dienesta zīmes, lietot sakaru līdzekļus, novērošanas tehniskās iekārtas, dienesta mašīnas, tāpat kā citu tehnisko aprīkojumu. Viņi var arī nēsāt dienesta ieroci, ko var pielietot vienīgi gadījumos, kad tiek apdraudēta personas dzīvība, kā arī citus speciālos līdzekļus, ko var izmantot saskaņā ar tās Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kuras valsts teritorijā viņi darbojas. Pušu kompetentās iestādes informē viena otru par atļautajiem dienesta ieroču veidiem un citiem speciālajiem līdzekļiem.
2. Šā Līguma 7., 8. un 11.-13.pantos minēto uzdevumu izpildes laikā vienas Puses kompetento iestāžu darbiniekiem, kas darbojas otras Puses valsts teritorijā, ir tiesības šķērsot valsts robežu ar savām dienesta apliecībām jebkurā valsts robežas vietā.
16.pants
Atteikums sadarboties
Ja vienas Puses kompetentā iestāde uzskata, ka sadarbība saskaņā ar šo Līgumu varētu kaitēt tās valsts suverenitātei, drošībai vai citām būtiskām interesēm vai ir pretrunā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tā var atteikties daļēji vai pilnībā sadarboties vai sadarboties tikai ar noteiktiem nosacījumiem.
17.pants
Klasificētās informācijas aizsardzība
Šā Līguma ietvaros nosūtītās un saņemtās klasificētās informācijas aizsardzība notiek saskaņā ar Pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem un 2000.gada 26.maija Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību.
18.pants
Personas datu aizsardzība
1. Kompetentās iestādes nodrošina tādu personas datu aizsardzību, ar kuriem tās apmainījušās saskaņā ar šo Līgumu, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktus, kas regulē personas datu aizsardzību un it īpaši 1981.gada 28.janvārī Strasbūrā parakstīto Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr.108), 2001.gada 8.novembrī Strasbūrā parakstīto Papildprotokolu Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, par uzraudzības iestādēm un pārrobežu datu plūsmu (ETS Nr.181) un Eiropas Padomes Ministru Komitejas Rekomendāciju Nr. R (87) 15, kas regulē fizisko personu datu izmantošanu policijas sektorā.
2. Saskaņā ar šā panta 1.punktu kompetentās iestādes nodrošina šā Līguma ietvaros nosūtīto personas datu aizsardzību saskaņā ar šādiem principiem:
1) saņēmēja iestāde izmanto tai nosūtītos personas datus vienīgi saskaņā ar nosūtītājas iestādes noteiktajiem nosacījumiem un mērķiem;
2) pēc nosūtītājas iestādes lūguma saņēmēja iestāde sniedz informāciju par nosūtīto personas datu izmantošanu un tādā veidā sasniegtajiem rezultātiem;
3) personas dati var tikt nosūtīti citām iestādēm, kas nav Pušu kompetentās iestādes, tikai ar nosūtītājas iestādes iepriekšēju rakstisku atļauju un tikai šajā Līgumā norādītajiem mērķiem;
4) nosūtītāja iestāde ir atbildīga par nosūtīto personas datu pareizību un patiesīgumu un nodrošina, ka tie tiek nosūtīti tikai šā Līguma mērķu nepieciešamībai; ja nosūtītie personas dati izrādās nepatiesi vai nepilnīgi vai ja personas dati vispār nevarēja tikt nosūtīti, nosūtītājai iestādei nekavējoties jāpaziņo šis fakts saņēmējai iestādei, un pēdējā tos labo vai iznīcina;
5) persona, kuras personas dati tiek nosūtīti, pēc tās lūguma un saskaņā ar attiecīgās Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir jāinformē par šādu datu un to iecerēto izmantošanu; valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs šādas informācijas sniegšana var tikt atteikta;
6) nosūtītāja iestāde nosaka termiņu, pēc kura nosūtītie personas dati jāiznīcina; tomēr nosūtītie personas dati tiek iznīcināti, ja tie vairs nav ilgāk nepieciešami tiem mērķiem, kādiem tie tika nosūtīti; nosūtītāja iestāde tiek nekavējoties informēta par šādas personas datu iznīcināšanas visiem gadījumiem un iemesliem;
7) nosūtītājas un saņēmējas iestādes reģistrē personas datu nosūtīšanu, saņemšanu un iznīcināšanu;
8) iestādes, kas nosūta un saņem personas datus, pienācīgi aizsargā tos no neatļautas piekļuves, pārveidošanas bez nosūtītājas iestādes atļaujas, netīšas vai neatļautas iznīcināšanas vai neatļautas atklāšanas.
3. Šā panta 2.punktā noteiktie principi attiecas arī uz personas datiem, kas saņemti no vienas Puses kompetentās iestādes darbiniekiem, kas piedalās šajā Līgumā norādītajos pasākumos otras Puses valsts teritorijā.
19.pants
Kompensācijas
1. Neviena Puse neprasa kompensāciju otrai Pusei par zaudējumiem vai īpašumam nodarīto kaitējumu, ja zaudējumus vai bojājumus izdarījuši otras Puses kompetento iestāžu darbinieki ar šo Līgumu saistīto uzdevumu pildīšanās gaitā.
2. Neviena Puse neprasa kompensāciju otrai Pusei par kompetentās iestādes darbinieka ievainošanu vai nāvi, ja ievainojums vai nāve iestājusies ar šo Līgumu saistīto uzdevumu pildīšanas gaitā. Šis noteikums tiek piemērots, neaizskarot iesaistītā kompetentās iestādes darbinieka tiesības vai, nāves gadījumā - citas pilnvarotās personas tiesības, prasīt kompensāciju saskaņā ar Pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
3. Šā panta 1. un 2.punktu noteikumi netiek piemēroti, ja kaitējums ticis izdarīts tīši vai rupjas nolaidības rezultātā.
4. Ja ar šo Līgumu saistīto uzdevumu izpildes gaitā vienas Puses kompetentās iestādes darbinieks nodara zaudējumu trešajai personai, zaudējumus kompensē tā Puse, kuras valsts teritorijā tie tika nodarīti, saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kādi būtu piemērojami, ja zaudējumus būtu nodarījis tās Puses kompetentās iestādes darbinieks.
5. Puse, kuras kompetentās iestādes darbinieks ir nodarījis zaudējumus, kā tas minēts šā panta 4.punktā, atlīdzina otrai Pusei pilnā apmērā kompensāciju, ko tā izmaksājusi personai, vai kompensāciju, ko tā izmaksājusi pilnvarotai personai citas personas nāves gadījumā.
6. Šā panta 5.punkta noteikumi netiek piemēroti, ja kompetentās iestādes darbinieks, kas radījis zaudējumus, darbojies otras Puses kompetentās iestādes darbinieka tiešā kontrolē, ja vien zaudējums netika radīts tīšām vai rupjas nolaidības rezultātā.
7. Pušu kompetentās iestādes cieši sadarbojas viena ar otru, tiecoties atvieglot kompensāciju prasību atrisināšanu. Turklāt tās apmainās ar pieejamo informāciju par šajā pantā minētajiem zaudējumiem.
V sadaļa
Nobeiguma noteikumi
20.pants
Sazināšanās
1. Līgumam stājoties spēkā, Pušu kompetentās iestādes pa diplomātiskajiem kanāliem nekavējoties apmainās ar to dienesta apliecību paraugiem un to kontaktinformāciju.
2. Puses pa diplomātiskajiem kanāliem paziņo viena otrai par jebkādām izmaiņām attiecībā uz šā Līguma 2., 7., 8. un 10.pantos norādīto iestāžu kompetenci vai nosaukumiem.
21.pants
Izmaksas
Pušu kompetentās iestādes ir atbildīgas par to darbību izmaksām, kas veiktas šā Līguma īstenošanai. Pušu kompetentās iestādes atsevišķos gadījumos var vienoties par citu izmaksu segšanas kārtību.
22.pants
Sadarbības valodas
Īstenojot šo Līgumu, Pušu kompetentās iestādes sadarbojas, izmantojot to valsts valodas vai jebkuru citu valodu, par kuru ir panākta vienošanās.
23.pants
Strīdu risināšana
1. Jebkurš strīds, kas attiecas uz šā Līguma interpretāciju un piemērošanu, tiek risināts tiešu sarunu ceļā vai konsultējoties starp Pušu kompetentām iestādēm to kompetenču ietvaros.
2. Ja šā panta 1.punktā norādīto sarunu vai konsultāciju ceļā netiek panākta nekāda vienošanās, strīds tiek risināts pa diplomātiskajiem kanāliem, nevēršoties pēc palīdzības pie kādas trešās puses.
24.pants
Attiecības ar citiem līgumiem
Līgums neskar nevienu starptautisko līgumu par tiesisko palīdzību krimināllietās vai Pušu tiesības un saistības, kas izriet no starptautiskajiem daudzpusējiem vai divpusējiem līgumiem
25.pants
Grozījumi un papildinājumi
Līgums var tikt grozīts un papildināts ar Pušu savstarpēju rakstisko vienošanos vai ar atsevišķiem protokoliem, kuri ir Līguma neatņemama sastāvdaļa.
26.pants
Spēkā stāšanās
1. Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laika periodu un stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas, ar ko Puses viena otrai paziņojušas par savu iekšējo juridisko procedūru izpildi, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā.
2. Šā panta 1.punkta noteikumi neattiecas uz šā Līguma 7. un 8.pantu, kas stājas spēkā dienā, kad atcelta robežkontrole uz Pušu kopīgām valsts robežām.
3. Jebkura Puse var izbeigt šo Līgumu, iesniedzot paziņojumu par to. Šādā gadījumā Līgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tās dienas, kad otra Puse saņēmusi paziņojumu par šā Līguma izbeigšanu.
PARAKSTĪTS Lietuvā, Viļņā, 2006.gada 7.jūnijā divos oriģinālos eksemplāros latviešu, igauņu un angļu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Jebkura strīda gadījumā par šā Līguma teksta interpretāciju teksts angļu valodā ir noteicošais.
|
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Dzintars Jaundžeikars |
IGAUNIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Kalle Laanet |
 |
 |
 |
 |