Darbības ar dokumentu

PROTOKOLS

NOLĪGUMAM STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES, PAR PERSONU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS ATTIECĪBĀ UZ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEDALĪŠANOS KĀ LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM SASKAŅĀ AR TO IESTĀŠANOS EIROPAS SAVIENĪBĀ

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk "dalībvalstis", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA, kuru arī pārstāv Eiropas Savienības Padome,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, še turpmāk "Šveice",

no otras puses,

turpmāk "Līgumslēdzējas puses",

ŅEMOT VĒRĀ 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk "nolīgums"), kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas (turpmāk "jaunās dalībvalstis") pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

TĀ KĀ jaunajām dalībvalstīm jākļūst par nolīguma Līgumslēdzējām pusēm;

IEVĒROJOT TO, ka Pievienošanās akts Eiropas Savienības Padomei nodrošina tiesības Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā slēgt jauno dalībvalstu pievienošanās protokolu šim nolīgumam,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

 

1. pants

1. Jaunās dalībvalstis ar šo kļūst par nolīguma Līgumslēdzējām pusēm.

2. No protokola spēkā stāšanās brīža nolīguma noteikumi jaunajām dalībvalstīm būs tikpat saistoši kā pašreizējām nolīguma Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā protokolā. 

2. pants

Nolīguma galvenajā daļā un tā I pielikumā tiks veikti šādi pielāgojumi:

a) nolīguma Līgumslēdzēju pušu sarakstu aizstāj ar turpmāko:

"Eiropas Kopiena,

Beļģijas Karaliste,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Īrija,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārijas Republika,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Republika,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

no vienas puses, un

Šveices Konfederācija,

no otras puses,".

b) nolīguma 10. pantā iekļauj šādus punktus:

"1.a Šveice līdz 2007. gada 31. maijam var paturēt kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri strādā Šveicē, un pašdarba ņēmējiem, kuri ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, pieeju divām uzturēšanās kategorijām: uzturēšanās, kas nepārsniedz četrus mēnešus un ir īsāka par vienu gadu, un uzturēšanās uz vienu gadu vai ilgāk. Kvantitatīvu ierobežojumu nebūs attiecībā uz uzturēšanos, kas mazāka par četriem mēnešiem.

Pirms iepriekš minētā pārejas laika beigām, balstoties uz Šveices ziņojumu, Apvienotā komiteja pārskatīs jauno dalībvalstu pilsoņiem piemēroto pārejas laika darbību. Līdz ar pārskata pabeigšanu un ne vēlāk kā līdz iepriekš minētā laikposma beigām Šveice paziņos Apvienotajai komitejai, vai tā turpinās piemērot kvantitatīvos ierobežojumus darba ņēmējiem Šveicē. Šveice var turpināt piemērot šādus pasākumus līdz 2009. gada 31. maijam. Šāda paziņojuma neiesniegšanas gadījumā pārejas laiks beidzas 2007. gada 31. maijā.

Šajā punktā definētā pārejas laika beigās visus kvantitatīvos ierobežojumus, kas piemērojami attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņiem, atceļ. Šīs dalībvalstis ir tiesīgas ieviest tādus pašus kvantitatīvos ierobežojumus Šveices pilsoņiem minētajā laikposmā.";

"2.a Šveice un Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika līdz 2007. gada 31. maijam attiecībā pret kādas Līgumslēdzējas puses darba ņēmējiem, kuri strādā to teritorijā, var saglabāt kontroli attiecībā uz to darba ņēmēju prioritāti, kas iekļauti to pastāvīgajā darba tirgū, kā arī attiecībā uz algas un darba apstākļiem, kas piemērojami attiecīgās Līgumslēdzējas puses pilsoņiem. Tādu pašu kontroli var saglabāt attiecībā uz personām, kuras nodrošina pakalpojumus četrās nozarēs, kā minēts nolīguma 5. panta 1. punktā: dārzkopības pakalpojumi, būvniecība, iekļaujot saistītās nozares, apsardzes darbība, ēku tīrīšana un apkope (attiecīgi NACE¹ kodi 01.41; 45.1. līdz 4.; 74.60.; 74.70. ). Šveice 1.a, 2.a, 3.a un 4.a punktā minētajā pārejas laikā attiecībā uz pieeju tās darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kuri ir jauno dalībvalstu pilsoņi, nevis darba ņēmējiem, kas tādu valstu pilsoņi, kuras nav ES un EFTA dalībvalstis. Dodot priekšroku darba ņēmējiem, kas iekļauti pastāvīgajā darba tirgū, kontrole netiks piemērota to pakalpojumu sniedzējiem, kuri liberalizēti ar īpašu vienošanos starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu (ietverot nolīgumu par dažiem valsts iepirkumu aspektiem, ciktāl tas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu). Tajā pašā laikposmā var saglabāt kvalifikācijas prasības attiecībā uz uzturēšanās atļaujām laikposmam, kas mazāks par četriem mēnešiem², un attiecībā uz personām, kuras nodrošina pakalpojumus četrās iepriekš minētajās nozarēs, kā norādīts nolīguma 5. panta 1. punktā.

Līdz 2007. gada 31. maijam Apvienotā komiteja pārskatīs pārejas pasākumu darbību, kas iekļauti šajā punktā, pamatojoties uz ziņojumu, kuru sagatavo katra no Līgumslēdzējām pusēm, kas tos īsteno. Līdz ar pārskata pabeigšanu un ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. maijam Līgumslēdzēja puse, kas ir īstenojusi pārejas laika pasākumus, kuri ietverti šajā punktā, un kas ir informējusi Apvienoto komiteju par savu nodomu turpināt piemērot šādus pārejas pasākumus, var turpināt to darīt līdz 2009. gada 31. maijam. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, pārejas laiks beidzas 2007. gada 31. maijā.

Šajā punktā definētā pārejas laika beigās visi šajā punktā iepriekšminētie ierobežojumi tiks atcelti.";

"3.a Stājoties spēkā šā nolīguma Protokolam par to, kā turpmāk norādītās jaunās dalībvalstis piedalās nolīgumā kā Līgumslēdzējas Puses, un līdz tā laikposma beigām, kurš noteikts 1.a punktā, Šveice kopējās kvotas trešām valstīm ietvaros ik gadu (pro rata temporis) rezervēs darba ņēmējiem, kas strādā Šveicē, un pašnodarbinātām personām, kuras ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, jaunu uzturēšanās atļauju³ minimālo skaitu saskaņā ar šādu plānu:

Līdz	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir gads vai pārsniedz vienu gadu	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem un mazāks par vienu gadu
2005. gada 31. maijam	900	9 000
2006. gada 31. maijam	1 300	12 400
2007. gada 31. maijam	1 700	15 800
2008. gada 31. maijam	2 200	19 200
2009. gada 31. maijam	2 600	22 600	"

 

"4.a Tā laikposma beigās, kas minēts 1.a punktā un šajā punktā, un līdz 12 gadiem pēc nolīguma spēkā stāšanās, jāpiemēro nolīguma 10. panta 4. punkts.

Nozīmīgu darba tirgus traucējumu un traucējumu draudu gadījumā Šveicei un jebkurai no jaunajām dalībvalstīm, kura ir īstenojusi pārejas pasākumus, jāpaziņo par šiem apstākļiem Apvienotajai komitejai līdz 2009. gada 31. maijam. Šajā gadījumā valsts, kas iesniegusi paziņojumu, var turpināt piemērot darba ņēmējiem, kuri strādā tās teritorijā, pasākumus, kas aprakstīti 1.a, 2.a, un 3.a punktā, līdz 2011. gada 30. aprīlim. Tādā gadījumā ikgadējais uzturēšanās atļauju skaits, kas iepriekš minēts 1.a punktā, būs:

Līdz	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir gads vai pārsniedz vienu gadu	Atļauju skaits uz laikposmu, kas ir ilgāks par četriem mēnešiem un īsāks par vienu gadu
2010. gada 31. maijam	2 800	26 000
2011. gada 30. aprīlim	3 000	29 000

 

4.b Ja Malta cieš no traucējumiem tās darba tirgū vai paredz tādus traucējumus, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni konkrētajā reģionā vai profesijā, un nolemj piemērot noteikumus, kas ir Pievienošanās akta XI pielikuma 2. iedaļā "Personu pārvietošanās brīvība", ierobežojošie pasākumi, kurus Malta pieņemtu attiecībā pret pārējām ES dalībvalstīm, tāpat varētu tikt piemēroti arī attiecībā pret Šveici. Tādā gadījumā Šveice ir tiesīga pieņemt līdzvērtīgus atbildes pasākumus attiecībā pret Maltu.

Malta un Šveice var izmantot šo procedūru līdz 2011. gada 30. aprīlim.";

"5.a Pārejas noteikumi 1. a, 2. a, 3. a, 4. a un 4. b punktā, jo īpaši tie, kas minēti 2. a punktā attiecībā uz priekšrocībām darba ņēmējiem, kuri iekļauti pastāvīgajā darba tirgū, un kontroli pār algām un darba apstākļiem, netiek attiecināti uz darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kurām dienā, kad stājas spēkā šā nolīguma Protokols par to, kā turpmāk norādītās jaunās dalībvalstis piedalās nolīgumā kā Līgumslēdzējas Puses, ir atļauts veikt saim­niecisko darbību Līgumslēdzēju Pušu teritorijās. Šādas personas jo īpaši var izmantot profesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes priekšrocības.

Uzturēšanās atļauju turētāji, kuru atļaujas ir derīgas uz īsāku laikposmu nekā viens gads, ir tiesīgi tās atjaunot, un attiecībā pret šiem uzturēšanās atļaujas turētājiem kvantitātes kvotas limita pārpildīšana nevar tikt piemērota. Uzturēšanās atļauju turētājiem, kuru atļaujas ir derīgas vienu gadu vai ilgāk par vienu gadu, ir tiesības pagarināt uzturēšanās atļaujas automātiski. Tādējādi minētājām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām būs priekšroka izmantot brīvas pārvietošanās tiesības, kas piešķirtas reģistrētām personām saskaņā ar šā nolīguma pamatnoteikumiem, jo īpaši ar tā 7. pantu, no tā spēkā stāšanās brīža.";

c) nolīguma I pielikuma 27. panta 2. punkta atsauce uz 10. panta 2. punktu aizstāj ar 10. panta 2., 2. a, 4. a un 4. b punktu. 

3. pants

Atkāpjoties no nolīguma I pielikuma 25. panta, piemēro protokola I pielikumā minētos pārejas laikus. 

4. pants

Šis protokols ir nolīguma sastāvdaļa. 

5. pants

Nolīguma I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šā protokola I, II un III pielikumu, kuri ir šā protokola neatņemama sastāvdaļa. 

6. pants

1. Šo protokolu ratificē vai apstiprina Eiropas Savienības Padome - Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā, un Šveices Konfederācija saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

2. Eiropas Savienības Padome un Šveices Konfederācija viena otru informē par šo procedūru pabeigšanu. 

7. pants

Šis protokols stājas spēkā tā pirmā mēneša pirmajā dienā, kas seko dienai, kad pēdējais apstiprinājuma dokuments ir deponēts. 

8. pants

Šis protokols paliek spēkā uz to pašu laiku un saskaņā ar tām pašām modalitātēm kā nolīgums. 

9. pants

1. Šis protokols un tam pievienotās deklarācijas ir sastādītas divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Šā protokola versijai maltiešu valodā Līgumslēdzējas Puses autentiskumu apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

3. Nolīguma un šā protokola maltiešu valodas versijas autentiskumu apstiprinās Līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Tas būs tikpat autentisks kā 1. un 2. punktā minētie teksti.

¹ NACE: Padomes Regula (EEK) 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2001. gada 19. decembra Komisijas Regulu (EK) 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

² Darba ņēmēji var iesniegt pieteikumus īstermiņa uzturēšanās atļaujām saskaņā ar kvotām, kuras minētas 3.a punktā uz laiku, kas ir pat mazāks par četriem mēnešiem.

³ Šīs atļaujas tiks piešķirtas papildus nolīguma 10. pantā minētajām kvotām, kuras ir rezervētas darbiniekiem un pašdarba ņēmējām personām, kas nolīguma parakstīšanas dienā (1999. gada 21. jūnijā) ir dalībvalstu vai Kipras Republikas un Maltas Republikas pilsoņi. Šīs atļaujas arī ir papildus tām atļaujām, kuras piešķir, balstoties uz pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem par stažieru apmaiņu.

I pielikums

PĀREJAS PASĀKUMI ZEMES IEGĀDEI UN OTRAI DZĪVESVIETAI

1. Čehijas Republika

a) Čehijas Republika uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. formulētos noteikumus, kas tika grozīti, par Šveices pilsoņu, kuri nav Čehijas Republikas iedzīvotāji, un uzņēmumu, kas izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un nav nedz dibināti, nedz kuriem ir filiāles vai pārstāvniecības Čehijas Republikas teritorijā, otras dzīvesvietas iegūšanu Čehijas Republikā.

b) Čehijas Republika uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā Ārzemju apmaiņas likumā Nr. 219/1995 Sb. ar grozījumiem, likumā Nr. 229/1991 Sb. par vienošanos par īpašuma tiesībām uz zemi un citiem lauksaimniecības īpašumiem un likumā Nr. 95/1999 Sb. par nosacījumiem, kas attiecas uz valstij piederošās lauksaimniecības zemes un meža nodošanu citu vienību īpašumā, formulētos noteikumus attiecībā uz Šveices pilsoņu un uzņēmumu, kas izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un nav nedz dibināti, nedz reģistrēti Čehijas Republikā, lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu. Neskarot šā 1. punkta citus noteikumus, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā pret trešās valsts pilsoni.

c) Uz pašnodarbinātiem lauksaimniekiem, kuri ir Šveices pilsoņi un kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību un dzīvot Čehijas Republikā, neattiecas b) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kuras atšķiras no tām, ko piemēro Čehijas Republikas pilsoņiem.

d) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Čehijas Republikas iestāšanās ES. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laiku, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

e) Ja Čehijas Republika pārejas laikā ievieš nosacījumus nekustamā īpašuma iegūšanai nerezidentiem Čehijas Republikā, tad tiem jābūt pamatotiem uz skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nepieļauj atšķirības starp Čehijas Republikas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

f) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Čehijas Republikas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad Apvienotā komiteja pēc Čehijas Republikas pieprasījuma lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

2. Igaunija

a) Igaunija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos, kas ir spēkā šā protokola parakstīšanas laikā attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem, un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Igaunijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā kā attiecībā pret trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem, Igaunija ir pieņēmusi Likumu par nekustamā īpašuma iegūšanas ierobežojumiem un Grozījumus zemes reformas likumā, abi likumi ir spēkā no 2003. gada 12. februāra.

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Igaunijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies Igaunijā un darbojušies lauksaimniecībā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Igaunijas pilsoņiem.

c) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Igaunijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Eiropas Kopienu Komisijai (še turpmāk "Komisija") iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

d) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Igaunijas lauksaimniecības zemes tirgū ir nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Igaunijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

3. Kipra

Kipra uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesiskos aktus, kas ir spēkā 2000. gada 31. decembrī, attiecībā uz otrās dzīvesvietas iegūšanu.

Saskaņā ar Likuma par nekustamā īpašuma iegūšanu (ārzemniekiem) 109. pantu, likumiem 52/69, 55/72 un 50/90 un šo likumu grozījumiem, nekustamā īpašuma iegūšanas atļauja Kiprā, tiem, kuri nav Kipras pilsoņi, ir Ministru Padomes kompetencē. Ministru Padome ir pilnvarojusi rajonu amatpersonas izsniegt atļaujas tās vārdā. Ja attiecīgais nekustamais īpašums pārsniedz 2 donas (1 dona = 1338 m²), atļauju var piešķirt tikai šādiem mērķiem:

a) galvenajai vai otrai dzīvesvietai, kas nepārsniedz 3 donu platību,

b) zemes gabaliem ar ēkām profesionālajām vai komerciālajām vajadzībām,

c) rūpniecībai tajās nozarēs, kuras tiek uzskatītas par izdevīgām Kipras ekonomikai.

Iepriekš minētais likums grozīts ar "Likumu Nr. 54(I)/2003 par nekustamā īpašuma (ārzemniekiem) iegūšanu (Grozījums)". Jaunais likums neuzliek nekādus ierobežojumus ES pilsoņiem un ES reģistrētajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma iegūšanai saistībā ar pastāvīgo dzīvesvietu un tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem vai nekustamā īpašuma iegūšanai ES nekustamo īpašumu aģentiem vai zemes izstrādātājiem. Attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu, likums paredz, ka uz piecu gadu laikposmu pēc Kipras pievienošanās ES, ES pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Kipra, kā arī ES reģistrētie uzņēmumi, kuriem nav reģistrēts birojs, galvenā pārvalde vai uzņēmējdarbības galvenā darījumu vieta Kiprā, nevar iegūt nekustamo īpašumu kā otro dzīvesvietu bez iepriekšēja pilnvarojuma no Ministru Padomes, kura, kā minēts iepriekš, deleģējusi savas pilnvaras rajonu amatpersonām.

4. Latvija

a) Latvija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti Likumā par grozījumiem likumā par lauksaimniecības zemes privatizāciju lauku apvidos (spēkā no 2003. gada 14. aprīļa) attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Latvijā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret trešās valsts pilsoni.

b) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešā gada beigās pēc Latvijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

c) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Latvijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

5. Lietuva

a) Lietuva uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos, kuri ir spēkā šā protokola parakstīšanas laikā, attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu Šveices pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar Šveices likumiem un kuri nav nedz dibināti, nedz reģistrēti, vai kuriem nav vietējās filiāles vai aģentūras Lietuvā. Attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu pret Šveices pilsoni nekādā ziņā nevar izturēties mazāk labvēlīgi kā šā protokola parakstīšanas dienā vai ierobežojošākā veidā nekā attiecībā pret trešās valsts pilsoni. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņi un juridiskās personas, kā arī organizācijas, kuras dibinātas Šveicē bez juridiskās personas statusa, bet ar pilsoņa tiesībām saskaņā ar Šveices tiesību aktiem, nevar iegūt lauksaimniecības zemi un mežsaimniecības zemi pirms 7gadu pārejas laika beigām, kā tas noteikts Lietuvas Republikas Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai.

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Lietuvā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar lauksaimniecību Lietuvā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkta noteikumi vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Lietuvas pilsoņiem.

c) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Lietuvas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

d) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Lietuvas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Lietuvas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

6. Ungārija

a) Ungārija uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā noteikumus, kas formulēti Likuma LV (55 /1994) par lauksaimniecības zemi ar grozījumiem attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu.

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Ungārijā nepārtraukti vismaz četrus gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādi citi noteikumi un procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Ungārijas pilsoņiem. Pārejas laikā Ungārija piemēro procedūras otras dzīvesvietas iegūšanai, kuras pamatotas uz objektīviem, stabiliem, skaidriem un atklātiem kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro nediskriminējošā veidā, un tie nevar pieļaut atšķirības attiecībā uz Šveices pilsoņiem, kuri uzturas Ungārijā.

c) Ungārija uz septiņiem gadiem no tās iestāšanās brīža ES var atstāt spēkā aizliegumus, kas formulēti Likuma LV (55/1994) par lauksaimniecības zemi ar grozījumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegūšanu fizisko personu, kuras nav Ungārijas iedzīvotāji vai pilsoņi, kā arī juridisku personu īpašumā.

d) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un uzturēties Ungārijā, un, kuri ir likumīgi uzturējušies un nodarbojušies ar lauksaimniecību Ungārijā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kurām piemēro Ungārijas pilsoņiem.

e) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Ungārijas iestāšanās ES. Šim nolūkam Komisijai iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts c) punktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

f) Ja pārejas laikā Ungārija piemēro procedūras lauksaimniecības zemes iegūšanai, tad tās ir pamatotas uz objektīviem, stabiliem, skaidriem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.

g) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Ungārijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad Apvienotā komiteja saskaņā ar Ungārijas pieprasījumu lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

7. Malta

Īpašuma iegūšanu Maltas salās ir noteikta Nekustamā īpašuma likumā (īpašuma iegūšana nerezidentiem) (Maltas Likumu 246. pants). Šis likums nosaka, ka

a) (1) Šveices pilsonis var iegādāties nekustamo īpašumu Maltā, bet, lai šī persona varētu izmantot šo īpašumu kā dzīvesvietu (nav nepieciešams kā galvenā dzīvesvieta), šai personai nedrīkst jau būt īpašumā cita dzīvesvieta Maltā. Lai veiktu šādus pirkumus, personām nav nepieciešamas uzturēšanās tiesības Maltā, lai gan šīs personas var saņemt atļauju (ar dažiem izņēmumiem, kuri noteikti tiesību aktos), kuru nevar nepiešķirt, ja īpašuma vērtība ir augstāka nekā ikgadējā ar indeksu noteiktā summa (pašreiz 30 000 MTL dzīvoklim un 50 000 MTL mājai).

(2) Šveices pilsonis var arī izvēlēties Maltu par savu galveno dzīvesvietu jebkurā laikā saskaņā ar attiecīgo valsts likumdošanu. Maltas atstāšana neuzliek nekādus pienākumus atbrīvoties no jebkāda īpašuma, kas iegūts kā galvenā dzīvesvieta.

b) Šveices pilsoņiem, kuri iegādājas īpašumus ar likumu īpaši noteiktos apgabalos (tie parasti ir apgabali, kas ietilpst pilsētu atjaunošanas projektos), nav nepieciešamas atļaujas šādiem pirkumiem, tāpat nav noteikti ierobežojumi nedz skaita, nedz šāda īpašuma, ko viņi varētu iegādāties, lietošanas vai vērtības ziņā.

8. Polija

a) Polija uz pieciem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var paturēt spēkā tās tiesību aktus, kas ir spēkā protokola parakstīšanas laikā attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņiem būs jāievēro prasības, kas noteiktas 1920. gada 24. marta Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos (Dz.U. 1996., Nr. 54, 245. pants ar grozījumiem).

b) Uz Šveices pilsoņiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Polijā nepārtraukti vismaz četrus gadus, neattiecas a) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz otras dzīvesvietas iegūšanu.

c) Polija uz divpadsmit gadiem no tās iestāšanās brīža ES var paturēt spēkā noteikumus, kas formulēti tās tiesību aktos attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu. Šveices pilsoņus vai juridiskās personas, kuras izveidotas saskaņā ar Šveices likumiem, nekādā ziņā nevar pakļaut mazāk labvēlīgiem noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu kā šā protokola parakstīšanas dienā. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem Šveices pilsoņiem jāievēro prasības, kas noteiktas 1920. gada 24. marta Likumā par nekustamā īpašuma iegūšanu ārzemniekiem un tā grozījumos (Dz.U. 1996., Nr. 54, 245. pants ar grozījumiem).

d) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir likumīgi uzturējušies un nomājuši zemi Polijā kā fiziskas vai juridiskas personas nepārtraukti vismaz trīs gadus, no iestāšanās dienas neattiecas c) apakšpunkts vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Polijas pilsoņiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža pirkšanu. Warmińsko- Mazurskie, Pomorskie, Kujawsko-Pomorskie, Zachodniopomorskie, Lubuskie, Dolnośląskie, Opolskie un Wielkopolskie vojevodistēs uzturēšanās un nomas laikposmu, kas norādīts iepriekšējā teikumā, pagarina līdz septiņiem gadiem. Nomas laikposmu, kas nepieciešams, lai zemi varētu iegādāties īpašumā, aprēķinās individuāli katram Šveices pilsonim, kurš nomājis zemi Polijā no apstiprinātā datuma sākotnējā nomas līgumā. Pašnodarbinātie lauksaimnieki, kuri zemi nomājuši nevis kā fiziskas, bet juridiskas personas, saskaņā ar nomas līgumu var nodot juridiskās personas tiesības sev kā fiziskām personām. Tā nomas laikposma aprēķināšanā, kas nepieciešams, lai iegādātos zemi īpašumā, ieskaita nomas laikposmus, kas pastāvējuši ar juridiskas personas līgumu. Fizisku personu nomas līgumi var tikt apstiprināti ar atpakaļejošu datumu, un apstiprinātajos līgumos ieskaitīs visus nomas laikposmus. Pašnodarbinātiem lauksaimniekiem nav noteikts termiņš, lai pārveidotu savus pašreizējos nomas līgumus par līgumiem ar fiziskām personām vai rakstiskos līgumos ar apstiprinātu datumu. Nomas līgumu pārveidošanas procedūra ir skaidra, un tā nekādā gadījumā neveido jaunus šķēršļus.

e) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešajā gadā pēc Polijas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

f) Pārejas laikā Polija piemēro likumā noteikto atļauju izsniegšanas procedūru, kas nodrošina to, ka atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai Polijā ir pamatota uz skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā.

9. Slovēnija

a) Ja līdz laikposma beigām, kas ir maksimāli septiņi gadi no dienas, kad Slovēnija ir pievienojusies ES, rodas nopietnas grūtības, kas ilgi ietekmē nekustamā īpašuma tirgu vai var ievērojami pasliktināt nekustamā īpašuma tirgu noteiktā reģionā, Slovēnija var lūgt atļauju veikt aizsargpasākumus, lai stabilizētu situāciju nekustamā īpašuma tirgū.

b) Pēc Slovēnijas lūguma Apvienotā komiteja ārpus kārtas nosaka, kādus aizsargpasākumus tā atzīst par vajadzīgiem, konkretizējot apstākļus un pasākumu īstenošanas metodes.

c) Ja rodas nopietnas grūtības nekustamā īpašuma tirgū, tad pēc Slovēnijas steidzama lūguma Apvienotā komiteja lēmumu pieņem piecu darba dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi lūgumu, kam pievienota vajadzīgā papildinformācija. Tādējādi pieņemtos pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu attiecīgo pušu intereses.

d) Pasākumi, kurus pieļauj saskaņā ar b) apakšpunktu, var ietvert atkāpes no šā nolīguma noteikumiem tiktāl un uz tik ilgu laiku, cik noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu a) apakšpunktā minētos mērķus.

10. Slovākija

a) Slovākija uz septiņiem gadiem no tās pievienošanās dienas ES var atstāt spēkā tiesību aktus attiecībā uz lauksaimniecības zemes un mežu iegūšanu nerezidentiem. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem (nerezidents var iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas Slovākijas Republikā, izņemot lauksaimniecības un mežu zemi. Nerezidents nevar iegūt tiesības uz nekustamo īpašumu, kura iegūšana ir ierobežota ar īpašiem noteikumiem, kas formulēti Ārzemju apmaiņas likuma Nr. 202/1995 grozījumos)

b) pret Šveices pilsoni nekādā gadījumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi attiecībā uz lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu kā šā protokola parakstīšanas dienā vai izturēties ierobežojošākā veidā nekā pret trešās valsts pilsoni.

c) Uz Šveices pilsoņiem, kuri vēlas reģistrēties kā pašnodarbināti lauksaimnieki un kuri ir likumīgi uzturējušies un darbojušies lauksaimniecībā Slovākijā nepārtraukti vismaz trīs gadus, neattiecas a) apakšpunkta noteikumi vai jebkādas citas procedūras, kas atšķiras no tām, kuras piemēro Slovākijas pilsoņiem.

d) Vispārēju šo pārejas pasākumu pārskatu veic trešā gada beigās pēc Slovākijas iestāšanās ES. Šajā nolūkā Komisijai iesniedz ziņojums Apvienotajai komitejai. Apvienotā komiteja var izlemt par pārejas laika, kurš norādīts a) apakšpunktā, saīsināšanu vai izbeigšanu.

e) Ja pārejas laikā Slovākija piemēro procedūras nekustamā īpašuma iegūšanai Slovākijā nerezidentiem, tās pamato ar skaidriem, objektīviem, stabiliem un atklātiem kritērijiem. Šos kritērijus piemēro nediskriminējošā veidā, un tie nepieļauj atšķirības starp Slovākijas un Šveices pilsoņiem.

f) Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas laika beigās Slovākijas lauksaimniecības zemes tirgū ir nopietni traucējumi vai traucējumu draudi, tad saskaņā ar Slovākijas pieprasījumu Apvienotā komiteja lems par pārejas laika pagarinājumu maksimāli līdz trīs gadiem.

 

 

II pielikums

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos II pielikumu groza šādi.

1. Zem virsraksta "A iedaļa: Tiesību akti, uz kuriem izdarīta atsauce" 1. punktā "Regula (EEK) Nr. 1408/71" pēc "301 R 1386: Regula (EK) Nr. 1386/2001 …" iekļauj šādu tekstu:

"12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā."

2. Zem virsraksta "Lai īstenotu šo nolīgumu, regulu pielāgo šādi:" nolīguma II pielikuma A iedaļas 1. punktu tiks groza šādi:

(a) zem i) apakšpunkta, attiecībā uz III pielikuma A daļu, pēc pēdējā ieraksta "Zviedrija - Šveice" pievieno turpmāko:

"Čehijas Republika - Šveice

Nav.

Igaunija - Šveice

Nav konvencijas.

Kipra - Šveice

Nav.

Latvija - Šveice

Nav konvencijas.

Lietuva - Šveice

Nav konvencijas.

Ungārija - Šveice

Nav.

Malta - Šveice

Nav konvencijas.

Polija - Šveice

Nav konvencijas.

Slovēnija - Šveice

Nav.

Slovākija - Šveice

Nav."

(b) zem j) apakšpunkta, attiecībā uz III pielikuma B daļu, pēc pēdējā ieraksta "Zviedrija - Šveice" pievieno turpmāko:

"Čehijas Republika - Šveice

Nav.

Igaunija - Šveice

Nav konvencijas.

Kipra - Šveice

Nav.

Latvija - Šveice

Nav konvencijas.

Lietuva - Šveice

Nav konvencijas.

Ungārija - Šveice

Nav.

Malta - Šveice

Nav konvencijas.

Polija - Šveice

Nav konvencijas.

Slovēnija - Šveice

Nav.

Slovākija - Šveice

Nav."

(c) o) apakšpunktu attiecībā uz VI pielikumu groza šādi:

(aa) 3. punkta a) apakšpunkta iv) daļā aiz vārda "Spānija" iekļauj vārdu "Ungārija"

(bb) 4. punktā aiz vārda "Vācija" iekļauj vārdu "Ungārija".

3. Zem virsraksta "A iedaļa: Tiesību akti uz kuriem izdarīta atsauce" 2. punktā "Regula (EEK) Nr. 574/72" pēc "302 R 410: Komisijas Regulas (EK) Nr. 410/2002 …" iekļauj šādu tekstu:

"12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā ."

4. Zem virsraksta "B iedaļa: Tiesību akti, kurus Līgumslēdzējas puses ņems vērā" "4. punkta 18. daļā 383 D 0117: lēmums Nr. 117…," "4. punkta 19. daļā 83 D 1112(02): lēmums Nr. 118…," "4. punkta 27. daļā 388 D 64: lēmums Nr. 136 …" un "4. punkta 37. daļā 393 D 825: lēmums Nr. 150…" attiecīgi pēc "1 94 N: Akts, kas attiecas uz ... nosacījumiem…" iekļauj šādu tekstu:

"12003 TN 02/02/A: 2003. gada 16. aprīļa Akts, kas attiecas uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā ."

5. Darba ņēmējiem, kuri ir Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pilsoņi, pasākumus, kuri minēti protokola II pielikuma iedaļas "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā" 1. punktā, piemēros līdz 2011. gada 30. aprīlim.

 

 

III pielikums

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos III pielikuma A iedaļu groza šādi:

Dokumenti, kuros izdarīti grozījumi ar Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003.).

A. VISPĀRĒJĀ SISTĒMA

1. 392 L 0051 : Padomes Direktīva 92/51/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un mācību atzīšanai, kas papildina Direktīvu 89/58/EEK (OV L 209, 24.7.1992., 25. lpp.).

B. JURIDISKĀS PROFESIJAS

2. 377 L 0249 : Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17 .lpp.).

3. 398 L 0005 : Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp.).

C. AR MEDICĪNU SAISTĪTĀS PROFESIJAS

Ārsti

4. 393 L 0016 : Padomes Direktīva 93/16/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu (OV L 165, 7.7.1993., 1. lpp.).

Māsas

5. 377 L 0452: Padomes Direktīva 77/452/EEK (1977. gada 27. jūnijs) par māsu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 176, 15.7.1977., 1.lpp.).

Stomatologi

6. 378 L 0686 : Padomes Direktīva 78/686/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par zobārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 233, 24.8.1978., 1. lpp.).

7. 378 L 0687 : Padomes Direktīva 78/687/EEK (1978. gada 25. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz zobārstu darbību (OV L 233, 24.8.1978., 10. lpp.).

Veterināri

8. 378 L 1026 : Padomes Direktīva 78/1026/EEK (1978. gada 18. decembris) par veterinārārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 362, 23.12.1978., 1. lpp.).

Vecmātes

9. 380 L 0154 : Padomes Direktīva 80/154/EEK (1980. gada 21. janvāris) par vecmāšu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 33, 11.2.1980., 1. lpp.).

Farmācija

10. 385 L 0433 : Padomes Direktīva 85/433/EEK (1985. gada 16. septembris) par diplomu, sertifikātu vai citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā (OV L 253, 24.9.1985., 37. lpp.).

D. ARHITEKTŪRA

11. 385 L 0384 : Padomes Direktīva 85/384/EEK (1985. gada 10. jūnijs) par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 223, 21.8.1985., 15. lpp.).

E. Toksisko produktu tirdzniecība un izplatīšana

12. 374 L 0557 : Padomes Direktīva 74/557/EEK (1974. gada 4. jūnijs) par to, kā nodrošināt brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību attiecībā uz pašnodarbinātu personu un starpnieku darbību toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā (OV L 307, 18.11.1974., 5. lpp.).

 

ŠVEICES DEKLARĀCIJA

PAR DZEMDNIECĪBAS UN VISPĀRĒJĀS APRŪPES DIPLOMU ATZĪŠANU

Šveice patur tiesības atzīt to īpašnieku diplomus, kas izsniegti dzemdniecības un vispārējās aprūpes jomā saskaņā ar Direktīvas 77/452/EEK 4.b un 4.c pantu un Direktīvas 80/154/EEK 5.a un 5.b pantu par iegūtajām tiesībām, tikai pēc viņu kvalifikācijas atbilstības pārbaudes saskaņā ar Direktīvām 77/453/EEK un 80/155/EEK. Šajā nolūkā Šveice var pieprasīt diploma īpašniekiem veikt kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai noteikt pielāgošanās laikposmu.

 

ŠVEICES DEKLARĀCIJA

PAR AUTONOMIEM PASĀKUMIEM PARAKSTĪŠANAS DIENĀ

Šveice jauno dalībvalstu pilsoņiem nodrošinās pagaidu pieeju tās darba tirgum saskaņā ar tās tiesību aktiem pirms pārejas pasākumu, kuri ietverti protokolā, stāšanās spēkā. Šajā nolūkā Šveice par labu jauno dalībvalstu pilsoņiem piešķirs īpašas kvotas īstermiņa un ilgtermiņa darba atļaujām, kā tas noteikts nolīguma 10. panta 1. punktā, sākot ar protokola parakstīšanas datumu. Kvotas sastādīs 700 ilgtermiņa atļaujas un 2500 īstermiņa atļaujas gadā. Bez tam 5000 īslaicīga darba ņēmēji gadā varēs uzturēties uz laiku, kas nav ilgāks par 4 mēnešiem.

 

POLIJAS DEKLARĀCIJA

PAR VISPĀRĒJĀS APRŪPES MĀSU UN VECMĀŠU DIPLOMU ATZĪŠANU

Polija ir ņēmusi vērā Šveices deklarāciju, kas attiecas uz vispārējās aprūpes māsu un vecmāšu diplomu atzīšanu, bet viennozīmīgi paredz, ka Šveice pilnībā ievēros Direktīvas 77/452/EEK 4.b panta un Direktīvas 80/154/EEK 5.b panta formulējumu kāds tas ir dienā, kad stājas spēkā protokols, kas pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanos.