Darbības ar dokumentu
Latvijas Republikas valdība un Kazahstānas Republikas valdība (turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas puses");
atzīstot nepieciešamību aizsargāt vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus otras Līgumslēdzējas puses teritorijā nediskriminējošā veidā;
vēloties sadarboties, paplašinot ekonomisko sadarbību vienas Līgumslēdzējas puses fizisko un juridisko personu ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā jomā;
atzīstot, ka vienošanās par režīmu, kas tiek piemērots tādiem ieguldījumiem, stimulēs privātā kapitāla plūsmu un Līgumslēdzēju pušu ekonomisko attīstību;
vienojoties par to, ka stabils pamats ieguldījumiem dos ieguldījumu, maksimāli palielinot efektīvu ekonomisko resursu izmantošanas, un uzlabos dzīves līmeni;
ir vienojušās par sekojošo:
1. pants
Definīcijas
Šī Līguma mērķim:
1. Termins "ieguldījums" nozīmē visu veidu aktīvus, ko vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāji iegulda otras Līgumslēdzējas puses teritorijā uzņēmējdarbības veikšanai saskaņā ar pēdējās Līgumslēdzējas puses likumiem un normatīviem aktiem, kā arī no tā izrietošajām tiesībām un, cita starpā, taču ne tikai, ietver:
(a) kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī ar īpašumu saistītās tiesības, tādas kā nomas tiesības, hipotēkas un ķīlas tiesības;
(b) pajas, akcijas, parādzīmes un cita veida dalību kapitālsabiedrībā;
(c) prasījumus par naudas piedziņu vai jebkuru citu izpildījumu komerciāla līguma ietvaros, kam ir ekonomiska vērtība;
(d) intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības, preču zīmes, patentus, dizainparaugus un tehniskus procesus, nepatentētās praktiskās zināšanas ("know-how"), komerciālus noslēpumus, tirdzniecības nosaukumus un uzņēmējsabiedrības prestižu ("good-will");
(e) darījumu priekšrocības, kas piešķirtas saskaņā ar likumu vai komerciālu līgumu, ieskaitot priekšrocības dabas resursu meklēšanai, kultivēšanai, iegūšanai vai izmantošanai.
Izmaiņas ieguldījumu aktīvu formā, ja tās notikušas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses likumiem un normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā ieguldījums ir veikts, neierobežo šī Līguma noteikumu piemērošanu ieguldītāju interešu un tiesību aizsardzībai.
2. Termins "ieguldītājs" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic ieguldījumus otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.
(a) attiecībā uz Latvijas Republiku:
(i) "fiziska persona" nozīmē pilsoni vai nepilsoni saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem, un saskaņā ar šī Līguma Protokolā termina "nepilsonis" skaidrojumu;
(ii) "juridiska persona" nozīmē uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai kapitālsabiedrību, sabiedrisku organizāciju, apvienību un nodibinājumu, kas nodibināts vai izveidots saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem;
(b) attiecībā uz Kazahstānas Republiku:
(i) "fiziska persona" nozīmē Kazahstānas Republikas pilsoni vai Kazahstānas Republikas teritorijā pastāvīgi dzīvojošu personu, kas saskaņā ar savas valsts likumdošanu ir tiesīga veikt ieguldījumus;
(ii) "juridiska persona" nozīmē juridisku personu vai organizāciju, kurai nav juridiskas personas status, kas ir nodibināta vai reģistrēta saskaņā ar Kazahstānas Republikas likumdošanu.
3. Termins "ienākumi" nozīmē līdzekļus, kas iegūti realizējot ieguldījumus un ietver peļņu, procentu ieņēmumus, ienākumus no kapitāla, dividendes, autoratlīdzību, maksājumus par licencēm un citus maksājumus.
4. Termins "teritorija" nozīmē Līgumslēdzējas puses teritoriju, ieskaitot sauszemes teritoriju, iekšējos un teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu virs tām, kā arī piegulošās piejūras teritorijas, ieskaitot jūras gultni, zemaugsni, kur Līgumslēdzējas puses realizē savas suverēnās tiesības vai jurisdikciju šādās teritorijās dabas resursu izpētes un ekspluatēšanas nolūkos, saskaņā ar nacionālo likumdošanu un starptautiskajām tiesībām.
2. pants
Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība
1. Katra Līgumslēdzēja puse sekmē un rada labvēlīgus nosacījumus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem ieguldījumu veikšanai tās teritorijā un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem.
2. Katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā piešķir otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem godīgu un taisnīgu režīmu, kā arī pilnu un pastāvīgu aizsardzību un drošību.
3. Līgumslēdzējas puses savā teritorijā neveic nepamatotus, diskriminējošus vai patvaļīgus pasākumus pret otras Līgumslēdzējas puses veikto ieguldījumu paplašināšanu, pārvaldību, uzturēšanu, izmantošanu, labumu iegūšanu un pārdošanu vai cita veida rīcību.
3. pants
Ieguldījumu režīms
1. Katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, to ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem piešķir tādu režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir saviem ieguldītājiem vai trešo valstu ieguldītājiem un to ieguldījumiem attiecībā uz ieguldījumu paplašināšanu, pārvaldību, uzturēšanu, izmantošanu, labumu iegūšanu un pārdošanu vai cita veida rīcību.
2. Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem to ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem piešķir labvēlīgāko režīmu no tiem, kas minēti šī panta 1. daļā.
4. pants
Atbrīvojumi
Šī Līguma noteikumi nav iztulkojami tā, lai uzliktu Līgumslēdzējai pusei par pienākumu attiecināt uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, to ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem esošās un nākotnes jebkura režīma priekšrocības, atvieglojumus vai privilēģijas, kas izriet no:
(a) dalības brīvās tirdzniecības zonā, muitas ūnijā, monetārajā savienībā, kopējā tirgū un jebkura starptautiskā līguma, kuras dalībnieks ir kāda no Līgumslēdzējām pusēm un ar kuru šādas ūnijas vai līdzīgas apvienības ir izveidotas;
(b) visām starptautiskajām vienošanām, vai Līgumslēdzējas puses nacionālās likumdošanas, kas pilnībā vai lielākoties attiecas uz nodokļu uzlikšanu.
5. pants
Ekspropriācija un atlīdzība
1. Līgumslēdzēja puse neveic otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumu ekspropriāciju vai nacionalizāciju tiešā vai netiešā veidā vai pakļauj jebkādiem pasākumiem ar līdzīgu iedarbību (turpmāk tekstā - "ekspropriācija"), izņemot gadījumus, kad tā tiek veikta:
(a) sabiedrības interesēs;
(b) nediskriminējošā veidā;
(c) saskaņā ar likumos noteikto procedūru; un
(d) pret tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju saskaņā ar šī panta 2. un 3. daļu.
2. Kompensācija:
(a) tiek izmaksāta bez aizkavēšanās. Aizkavēšanās rezultātā radušos zaudējumus, kas ir saistīti ar valūtas kursa maiņu, sedz Līgumslēdzēja puse, kas pieņem ieguldījumus;
(b) ir līdzvērtīga ekspropriētā ieguldījuma taisnīgai tirgus vērtībai tieši pirms ekspropriācijas. Taisnīgo tirgus vērtību neietekmē jebkādas izmaiņas vērtībā, kas ir saistītas ar to, ka ekspropriācija sabiedrībai kļuvusi zināma agrāk;
(c) pilnībā realizējama un brīvi pārvedama;
(d) ietver komerciālo procentu likmi, kas tiek aprēķināta no maksājuma tirgus vērtības valūtā, sākot no ekspropriācijas brīža līdz maksājuma brīdim.
3. Jebkuras Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kas apgalvo, ka ir cietis no otras Līgumslēdzējas puses veiktās ekspropriācijas, ir tiesības uz tūlītēju lietas izskatīšanu, ieskaitot ieguldījuma novērtēšanu un kompensācijas izmaksāšanu saskaņā ar šī panta noteikumiem, pēdējās Līgumslēdzējas puses tiesas iestādē vai citā kompetentā un neatkarīgā iestādē.
6. pants
Atlīdzība par zaudējumiem
1. Līgumslēdzējas puses ieguldītājs, kas ir cietis zaudējumus saistībā ar tā ieguldījumu kara vai cita bruņota konflikta, ārkārtas stāvokļa, revolūcijas, dumpja, pilsoņu nemieru vai citu līdzīgu notikumu dēļ otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro restitūcijas, atlīdzināšanas, kompensācijas vai citu izlīguma režīmu, kas nav nelabvēlīgāks kā pēdējās Līgumslēdzējas puses piemērotais režīms pašu ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš no šiem režīmiem ir labvēlīgāks attiecīgajam ieguldītājam.
2. Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kuram kādā no šī panta 1. daļā minētajiem gadījumiem ir nodarīti zaudējumi, kuru cēlonis ir:
(a) otras Līgumslēdzējas puses bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas konfiskācija; vai
(b) otras Līgumslēdzējas puses bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas iznīcināšana, kas nav notikusi apstākļu nepieciešamības dēļ,
pēdējā Līgumslēdzēja puse jebkurā gadījumā piešķir restitūciju vai kompensāciju, kas abos gadījumos ir tūlītējā, atbilstoša un efektīva. Kompensācija tiek izmaksāta saskaņā ar 5. panta 2. un 3. daļu.
7. pants
Pārvedumi
1. Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem nodrošina otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem to ieguldījumu pārvedumu un ar ieguldījumiem saistīto maksājumu pārvedumu uz savu teritoriju un no tās. Šādi maksājumi cita starpā, taču ne tikai, ietver:
(a) sākumkapitālu un papildus summas, lai saglabātu vai palielinātu ieguldījumus;
(b) ienākumus;
(c) ieņēmumus no ieguldījuma pilnīgas vai daļējas pārdošanas vai likvidēšanas;
(d) maksājumus saskaņā ar komerciāliem līgumiem, ieskaitot aizdevuma maksājumus;
(e) kompensāciju, kas izmaksājama saskaņā ar 5. un 6. pantu;
(f) maksājumus, kas rodas saistībā ar ieguldījuma strīdu;
(g) algu un cita veida atlīdzību personālam, kas ir iesaistīts no ārzemēm un kas strādā saistībā ar ieguldījumu.
2. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka pārvedumi, kas attiecas uz šī panta 1. daļu tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar prevalējošo komerciālo apmaiņas kursu pārveduma dienā, kas ir spēkā tajā Līgumslēdzējas pusē, kuras teritorijā tiek pieņemti ieguldījumi.
3. Gadījumā, ja ārzemju valūtas tirgus nepastāv, kurss, kurš tiek piemērots, ir pēdējais apmaiņas kurss, kas ticis piemērots valūtu pārvēršanai, piesaistot tās Speciālo aizņēmumu tiesību (SDR) valūtu grozam.
4. Neskatoties uz šī panta 1., 2. un 3. daļu, Līgumslēdzēja Puse var ierobežot pārvedumu, vienlīdzīgi, nediskriminējoši un labticībā pielietojot tās likumus attiecībā uz:
(a) bankrotu, maksātnespēju vai kreditoru tiesību aizsardzību;
(b) vērtspapīru, nākotnes līgumu (futures), iespēju (options) vai atvasināto finanšu instrumentu (derivatives) izlaišanu, tirdzniecību vai darbību ar tiem;
(c) krimināliem vai sodāmiem pārkāpumiem;
(d) finanšu ziņojumiem vai reģistrācijas kārtošanu par pārvedumiem, kad nepieciešams nodrošināt likumu piemērošanu vai sadarboties ar finanšu regulējošam iestādēm; vai
(e) nodrošināt tiesas vai administratīvos procesos pieņemto lēmumu un spriedumu izpildi.
8. pants
Tiesību pārņemšana
1. Ja kāda Līgumslēdzēja puse vai tās nozīmētā aģentūra veic maksājumu saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantijām, ko tā ir piešķīrusi attiecībā uz ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse atzīst:
(a) visu šāda ieguldītāja tiesību vai prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai pusei vai tās nozīmētajai aģentūrai saskaņā ar likumu vai juridisku darījumu tajā valstī, kā arī
(b) ka pirmā Līgumslēdzēja puse vai tās nozīmēta aģentūra, pārņemot ieguldītāja tiesības, ir tiesīga realizēt ieguldītāja tiesības un prasības un uzņemties saistības sakarā ar ieguldījumu tajā pašā apjomā kā ieguldītājs.
2. Aizvietotās tiesības un prasības nepārsniedz ieguldītāja sākotnējās tiesības un prasības.
9. pants
Strīdu izšķiršana starp Līgumslēdzēju pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem
1. Jebkuru strīdu starp Līgumslēdzējas puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju pusi par šī Līguma iztulkošanu vai piemērošanu, cik vien tas iespējams, izšķir konsultāciju ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.
2. Ja strīds nav izšķirts trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts rakstisks paziņojums par prasību, ieguldītājam pēc izvēles ir tiesības iesniegt lietu:
(a) Līgumslēdzējas puses, kuras teritorijā ieguldījums ir veikts, kompetentā tiesā; vai
(b) Starptautiskā Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra (turpmāk - ICSID) šķīrējtiesā, kas izveidots ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas atvērta parakstīšanai 1965. gada 18. martā Vašingtonā (turpmāk - "Centrs"), ja strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse un ieguldītāja Līgumslēdzēja puse ir šīs Konvencijas dalībvalstis; vai
(c) ICSID papildus institūcijas šķīrējtiesā, ja vai nu strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse, vai ieguldītāja Līgumslēdzēja puse ir pievienojusies šai Konvencijai;
(d) jebkurā speciālā šķīrējtiesā, kas, ja abas Līgumslēdzējas puses nav vienojušās savādāk, nodibināta saskaņā ar Apvienotās Nāciju organizācijas starptautisko tirdzniecības likumu komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem.
3. Neviena Līgumslēdzēja puse, kas ir iesaistīta strīdā, šķīrējtiesas procesa laikā vai pēc šķīrējtiesas sprieduma pasludināšanas nevar izvirzīt iebildumus, kas ir balstīti uz faktu, ka strīdā iesaistītais ieguldītājs ir saņēmis pilnīgu vai daļēju atlīdzību par zaudējumiem saskaņā ar apdrošināšanu.
4. Šķīrējtiesa, kas nodibināta saskaņā ar šo pantu, pieņem lēmumus saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses nacionālo likumdošanu, kas ir iesaistīta strīdā, šī Līguma noteikumiem, kā arī piemērojamiem starptautisko tiesību noteikumiem.
5. Šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un saistošs abām pusēm. Abas Līgumslēdzējas puses uzņemas šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanu.
10. pants
Strīdu izšķiršana Līgumslēdzēju pušu starpā
1. Strīdus Līgumslēdzēju pušu starpā par šī Līguma iztulkošanu vai piemērošanu, cik vien tas iespējams, izšķir konsultāciju ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.
2. Ja strīdu tādējādi nevar izšķirt trīs (3) mēnešu laikā, pēc kādas Līgumslēdzējas puses lūguma to iesniedz šķīrējtiesā saskaņā ar šī panta noteikumiem.
3. Šķīrējtiesu katram atsevišķam gadījumam izveido sekojošā veidā. Divu mēnešu (2) laikā pēc šķīrējtiesas lūguma saņemšanas, katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Tad šie divi šķīrējtiesneši izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kuru pēc Līgumslēdzēju pušu vienošanās ieceļ par šķīrējtiesas priekšsēdētāju (turpmāk - "Priekšsēdētājs"). Priekšsēdētāju ieceļ divu (2) mēnešu laikā pēc divu šķīrējtiesnešu iecelšanas.
4. Ja šī panta 3. daļā norādītajos termiņos amatpersonas nav ieceltas, var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētāju veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanas. Ja Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, priekšsēdētāja vietnieks tiek aicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu. Ja arī priekšsēdētāja vietnieks ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, tad nākošais augstākā ranga Starptautiskās Justīcijas tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis, tiek uzaicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu.
5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir galīgs un saistošs. Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tiesisko pārstāvību šķīrējtiesas procedūrās. Priekšsēdētāja pakalpojumu izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Šķīrējtiesa, tomēr var lemt, ka vienai no Līgumslēdzējām pusēm izmaksas jāsedz lielākā apjomā un šāds spriedums ir saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm. Šķīrējtiesa nosaka savu procedūru.
11. pants
Citu noteikumu un īpašu saistību piemērošana
1. Ja kādu jautājumu vienlaicīgi nosaka šis Līgums un vēl cits starptautisks līgums, kuru ir parakstījušas abas Līgumslēdzējas puses, neviens šī Līguma noteikums nekavē ne Līgumslēdzēju pusi, ne arī kādu tās ieguldītāju, kuram pieder ieguldījumi otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, izmantot tos noteikumus, kuri tam konkrētajā gadījumā ir izdevīgāki.
2. Ja režīms, ko viena Līgumslēdzēja puse piešķir otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem saskaņā ar savas valsts likumiem un normatīvajiem aktiem vai citiem līgumu noteikumiem ir labvēlīgāks nekā šī Līguma piešķirtais, izmanto lielākās labvēlības režīmu.
12. pants
Līguma piemērošana
Šo Līgumu piemēro ieguldījumiem, kurus vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem veikuši otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāji pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā, taču to nepiemēro strīdiem vai prasībām, kas radušās saistībā ar ieguldījumiem pirms šī Līguma stāšanās spēkā.
13. pants
Vispārējie izņēmumi
1. Nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzējas puses veikt darbības, kuras nepieciešamas, lai aizsargātu tās drošības intereses kara vai bruņota konflikta laikā.
2. Pieņemot, ka šāda rīcība netiek veikta neattaisnojami vai nelikumīgi, vai nerada slēptus starptautiskās tirdzniecības vai ieguldījumu ierobežojumus, nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzējas pusi ieviest un veikt pasākumus, ieskaitot vides aizsardzības pasākumus:
(a) nepieciešamus, lai uzturētu sabiedrisko kārtību;
(b) nepieciešamus, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību.
3. Šī panta noteikumi neattiecas uz šī Līguma 5. pantu, 6. pantu vai 7. panta 1.(e) apakšdaļu.
14. pants
Atklātība
1. Katra Līgumslēdzēja puse nekavējoties publicē vai nodrošina publiski pieejamus savus vispārēji piemērojamos likumus, normatīvos aktus, procesuālo un administratīvo praksi un tiesu nolēmumus, kā arī starptautiskos līgumus, kas var ietekmēt otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus pirmās Līgumslēdzējas puses teritorijā.
2. Šis Līgums neuzliek par pienākumu Līgumslēdzējai pusei sniegt vai nodrošināt pieeju jebkādai konfidenciālai informācijai vai ar īpašuma tiesībām saistītai informācijai, ieskaitot informāciju, kas attiecas uz atsevišķiem ieguldītājiem un to ieguldījumiem, kuras atklāšana var kavēt likuma izpildi vai kas ir pretrunā ar likumiem, kas aizsargā konfidencialitāti vai var kaitēt likumīgām konkrētā ieguldītāja komercinteresēm.
15. pants
Konsultācijas
Līgumslēdzējas puses pēc kādas no Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, rīko konsultācijas, lai pārskatītu šī Līguma piemērošanu un analizētu jebkurus jautājumus, kas var rasties no šī Līguma. Šādas konsultācijas rīko starp Līgumslēdzēju pušu kompetentām iestādēm attiecīgajos kanālos saskaņotā vietā un laikā.
16. pants
Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana
1. Pēc abpusējas Līgumslēdzēju pušu vienošanās šajā Līgumā var tikt izdarīti grozījumi un papildinājumi, kas tiek noformēti kā atsevišķi protokoli, kas veido šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.
2. Šis Līgums, kā arī izmaiņas un papildinājumi, kas veikti saskaņā ar šī panta 1. daļu, stājas spēkā dienā, kad saņemts pēdējais rakstiskais paziņojuma par Līgumslēdzēju pušu izpildīto iekšējo procedūru, kas nepieciešama, lai Līgums stātos spēkā.
3. Šis Līgums tiek noslēgts uz desmit gadiem un pēc tam tā darbība pagarinās uz turpmākiem tādiem pašiem termiņiem, ja vien kāda no Līgumslēdzējām pusēm divpadsmit mēnešus pirms tam rakstiski nepaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par nodomu izbeigt šo Līgumu.
4. Uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanās, turpina attiekties šī Līguma 1. līdz 15. panta noteikumi desmit gadus no šī Līguma izbeigšanās dienas.
TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie valdību pārstāvji, ir parakstījuši šo Līgumu.
Parakstīts divos eksemplāros Astanā 2004. gada 8. oktobrī latviešu, kazahu un krievu valodā, un teksti ir vienlīdz autentiski.
Ja pastāv atšķirības interpretācijā, noteicošais ir teksts krievu valodā.
|
Latvijas Republikas valdības
vārdā |
Kazahstānas Republikas
valdības vārdā |
PROTOKOLS
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KAZAHSTĀNAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMAM PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN SAVSTARPĒJU AIZSARDZĪBU
Parakstot Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, zemāk parakstījušies pušu pārstāvji ir vienojušies par sekojošiem nosacījumiem, kas veido Līguma neatņemamu sastāvdaļu:
Norādot uz 1. pantu
Kazahstānas Republika valdība ņem vērā Latvijas Republikas valdības paziņojumu, ka termins "nepilsonis" 1. panta 2. daļas (a) (i) punktā apzīmē personu, kurai saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi.
|
Latvijas Republikas valdības
vārdā |
Kazahstānas Republikas
valdības vārdā |
 |
 |
 |
 |