Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr. 21

Rīgā 1999.gada 20.janvārī (prot. Nr. 6 8.§)

Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

 

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi.

Ministru prezidents V.Krištopans

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

 

 

Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme

I. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Mākslas akadēmija (turpmāk - Akadēmija) ir augstskola, kas nodrošina augstskolas profesionālās studijas, bakalaura un maģistra akadēmiskās studijas, doktorantūras studijas, kā arī pētniecību vizuāli plastisko mākslu, dizaina, kultūras, mākslas teorijas un zinātņu nozarēs.

2. Akadēmijas uzdevums ir tāda studiju procesa nodrošināšana, kas, saglabājot nozares augstākās izglītības pamatprincipus un līmeni, rada priekšnoteikumus jaunrades izteiksmes attīstībai vizuāli plastiskajās mākslās, kā arī pamatus un ievirzi vizuāli plastisko mākslu, dizaina un mākslas zinātņu nozaru attīstībai kopumā.

3. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu Satversmi un noteikt studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

4. Akadēmijas Satversme garantē normatīvajos aktos noteikto Akadēmijas akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades brīvību.

5. Akadēmijai ir tiesības noteikt savu pārvaldes, organizatorisko un saimniecisko struktūru un veidot personālsastāvu.

6. Akadēmija ir juridiska persona, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa attēlu, tai ir sava atribūtika - karogs un emblēma.

7. Akadēmijai ir tiesības piešķirt profesionālās kvalifikācijas, akadēmiskos grādus, zinātniskos nosaukumus tiem studentiem, kuri ir sekmīgi nokārtojuši attiecīgās studiju programmas.

8. Akadēmijai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar ārvalstu izglītības iestādēm, mākslas iestādēm, firmām un privātpersonām.

9. Akadēmijas nosaukums svešvalodās ir:

angļu valodā: Art Academy of Latvia;

vācu valodā: Kunstakademie Lettlands;

franču valodā: L'Academie des beaux arts de la Lettonie.

10. Akadēmijas adrese - Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1867, Latvija.

II. Akadēmijas vadības institūcijas

11. Akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija ir Satversmes sapulce, kura nosaka Akadēmijas stratēģiju studiju, mākslinieciskās jaunrades, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās attīstības virzienos.

12. Satversmes sapulci ievēlē no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām darbinieku grupām uz trim gadiem atbilstoši šādām kvotām:

12.1. ne mazāk kā 60% akadēmiskā personāla;

12.2. ne mazāk kā 10% studentu pārstāvniecības;

12.3. darbinieku grupas.

13. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru ievēlē Satversmes sapulces locekļi, aizklāti balsojot. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē arī Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ievēlēšanas kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums, kuru pieņem Satversmes sapulce katram savu pilnvaru laikam.

14. Satversmes sapulce:

14.1. pieņem un izdara grozījumus Akadēmijas Satversmē;

14.2. ievēlē un atceļ Akadēmijas rektoru;

14.3. noklausās rektora pārskatu;

14.4. apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumu;

14.5. ievēlē Senātu;

14.6. ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;

14.7. apstiprina administratīvo struktūrvienību nolikumus.

15. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas izstrādā un apstiprina kārtību un noteikumus visām Akadēmijas darbības sfērām - mākslinieciskās jaunrades darbam, zinātniskās pētniecības darbam, saimnieciskajai darbībai u.c. un vada Akadēmijas studiju procesu.

16. Senātu veido Akadēmijas vadība - rektors, prorektori, dekāni, Akadēmijas mākslas nozaru un apakšnozaru vadītāji, akadēmisko un zinātnisko nozaru vadītāji, kā arī studējošo pārstāvji.

17. Senāta izveidošanas kārtību un darbības principus nosaka Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

18. Senāts:

18.1. izskata un apstiprina studiju programmas;

18.2. apstiprina visus Akadēmijas nolikumus, izņemot tos, kas ir Satversmes sapulces kompetencē;

18.3. apstiprina visus Akadēmijas kopīgos noteikumus un kārtību katram studiju ciklam;

18.4. izveido komisijas un padomes atsevišķu jautājumu risināšanai.

19. Senatorus atbilstoši nolikumam un ar Satversmes sapulces balsojumu apstiprina uz trīs gadiem.

20. Senāts pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

21. Akadēmijā ir izveidots Padomnieku konvents, kurš konsultē Senātu un rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos, un tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē un Senātā.

22. Akadēmijas Padomnieku konventu dibina atbilstoši Akadēmijas Senāta iniciatīvai un Augstskolu likumam. Padomnieku konventu vada priekšsēdētājs.

23. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina Senāts.

24. Rektors īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.

25. Rektoru ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas atbilstoši Akadēmijas Satversmes sapulces apstiprinātajam nolikumam par rektora vēlēšanām.

26. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets.

27. Rektors ir personiski atbildīgs:

27.1. par Akadēmijas darbības atbilstību tās Satversmei;

27.2. par izglītības dokumentu veidu atbilstību izglītības programmu saturam un izglītības kvalitātei;

27.3. par Akadēmijas finansiālo darbību;

27.4. ar Akadēmijas darbību saistīto tiesību aktu izpildi.

28. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Padomnieku konvents. Rektora atcelšanai ir nepieciešamas vismaz 50% balsu no Akadēmijas Satversmes sapulces balsu kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.

29. Rektors izveido Akadēmijas vadību, kurā ietilpst prorektori, dekāni un administratīvo struktūrvienību vadītāji.

30. Akadēmijas vadība tiek apstiprināta ar Senāta balsojumu. Katras administratīvās struktūrvienības darbību regulē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

31. Prorektoru pilnvaru laiks ir atbilstošs rektora pilnvaru laikam. Prorektori veic Akadēmijas tiešo vadību rektora prombūtnes laikā atbilstoši rektora rīkojumam.

32. Akadēmijas Satversmes sapulce ievēlē Revīzijas komisiju, kurai ir tiesības pārbaudīt visu Akadēmijas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Akadēmijas Satversmei un vadības lēmumiem.

33. Revīzijas komisiju vada tās priekšsēdētājs, kurš atskaitās Senātam par komisijas darbu ne retāk kā reizi studiju gadā.

34. Akadēmijā ir Šķīrējtiesa, kuru izveido Akadēmijas Satversmes sapulce no akadēmiskā personālsastāva atbilstoši Augstskolu likumam.

35. Šķīrējtiesa izskata:

35.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

35.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī starp struktūrvienībām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

36. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda Akadēmijas administrācija.

37. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei.

38. Pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

39. Administratīvā komisija ir koleģiāla Akadēmijas vadības institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas vadīšanas jautājumu apspriešanai.

40. Akadēmijas Administratīvā komisija tiek izveidota ar Senāta lēmumu.

41. Administratīvo komisiju vada rektors, un tajā ietilpst:

41.1. prorektori;

41.2. dekāni;

41.3. galvenā grāmatvede/grāmatvedis;

41.4. personāldaļas vadītāja/vadītājs.

42. Akadēmijas studiju padome ir konsultatīva Akadēmijas vadības institūcija, kura ir izveidota studiju programmu satura un studiju procesa apspriešanai.

43. Akadēmijas Studiju padome tiek izveidota ar Senāta lēmumu.

44. Akadēmijas studiju padomi vada rektors, un tajā ietilpst visu Akadēmijas studiju un pētniecības nozaru un apakšnozaru vadītāji, ar pētniecības darbu saistīto struktūrvienību vadītāji un ne mazāk kā 10% studējošo pārstāvju.

III. Akadēmijas struktūrvienības

45. Akadēmijas struktūru veido:

45.1. katedras;

45.2. meistardarbnīcas (profesora grupas);

45.3. darbnīcas (profesora grupas);

45.4. fakultātes;

45.5. nodaļas;

45.6. zinātniskās laboratorijas;

45.7. institūti;

45.8. koledžas.

46. Akadēmijas struktūrvienību izveidošanas nosacījumus, darbības principus un uzdevumus nosaka Senāta apstiprināti struktūrvienību nolikumi.

47. Akadēmijas katedras ir vienas vai vairāku mākslas, dizaina, mākslas zinātņu vai kultūras teorijas nozaru struktūrvienības, kuras apvieno Akadēmijas personāla mācībspēkus.

48. Katedru galvenais uzdevums ir veidot Akadēmijas mērķiem un līmenim atbilstošas studiju programmas, nodrošināt to realizāciju un kontrolēt to kompetencē ietilpstošās nozares attīstību visa Akadēmijas studiju procesa laikā.

49. Katedru vada katedras vadītājs, kurš ir atbildīgs Senātam un rektoram par sava studiju virziena programmas:

49.1. atbilstību Akadēmijas studiju programmām;

49.2. saskaņotību ar katedras mācībspēku individuālajām programmām.

50. Katedras vadītājs ir atbildīgs par katedras rīcībā un materiālajā atbildībā esošā inventāra izmantošanu studiju mērķiem.

51. Katedru darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums.

52. Akadēmijas meistardarbnīcas ir studiju un pētniecības struktūrvienības, kuras ir izveidotas specifisku akadēmiskās un profesionālās izglītības mērķu īstenošanai mākslas nozarēs.

53. Meistardarbnīcas nodrošina mākslas nozares profesionālās kvalifikācijas studiju un maģistra akadēmisko studiju diplomdarbu izstrādi studējošiem vizuāli plastisko mākslu un dizaina studiju virzienos.

54. Meistardarbnīcu studiju programmas ir individualizētas ievirzes programmas, kuras ir Akadēmijas katedru programmu pētnieciska rakstura turpinājums un māksliniciskās jaunrades kvalitatīvs izvērsums.

55. Meistardarbnīcu galvenais uzdevums ir nodrošināt studējošās personas individualizētu attīstību, organizējot konkrētas, specifiskas jaunrades studijas un to vienotību ar pētniecisko darbu nozarē.

56. Meistardarbnīcu studiju minimālais ilgums ir 1 gads.

57. Meistardarbnīcu vada profesors, asociētais profesors vai docents, kurš ir personiski atbildīgs rektoram un Senātam par viņa vadītās studiju nozares vai apakšnozares programmas saturu un studiju kvalitāti, kā arī par sadarbību ar citu struktūrvienību vadītājiem.

58. Meistardarbnīcu darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums.

59. Akadēmijas darbnīcas ir struktūrvienības, kuras ir izveidotas ar mērķi organizēt kādas mākslas nozares vai apakšnozares programmas jaunrades profesionālās un/vai akadēmiskās studijas, kā arī atsevišķu praktiski profesionālo vai tehnoloģisko aspektu studijas.

60. Darbnīcu vada profesors, asociētais profesors vai docents, kurš personiski ir atbildīgs katedras vadītājam par viņa vadītās studiju nozares vai apakšnozares programmas saturu un studiju kvalitāti.

61. Darbnīcu darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums.

62. Fakultāte ir Akadēmijas struktūrvienība, kuras galvenie uzdevumi ir:

62.1. plānot un izstrādāt studiju programmu akadēmisko un vispārējo daļu;

62.2. organizēt un vadīt studiju procesu;

62.3. saskaņot vispārējās un akadēmiskās studiju programmas ar specifiskajām, attiecīgās studiju pakāpes vizuāli plastisko mākslu, dizaina vai mākslas zinātņu nozaru struktūrvienību programmām.

63. Fakultāti vada dekāns, kurš ir personiski atbildīgs Akadēmijas Senātam un rektoram par viņa vadītās struktūrvienības darbu.

64. Fakultāšu darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums.

65. Akadēmijas zinātniskās laboratorijas ir struktūrvienības, kuru galvenais uzdevums ir pētniecisko iespēju nodrošināšana Akadēmijas darbībai vizuāli plastisko mākslu, dizaina, kultūras teorijas un mākslas zinātņu nozarēs.

66. Zinātnisko laboratoriju darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums.

67. Nodaļas ir Akadēmijas studiju struktūrvienības, kuras ir izveidotas studējošo organizēšanai izvēlētās nozares studijām atbilstošās studiju grupās un kurās notiek studijas un pētniecība kādā konkrētā vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes vai kultūras teorijas nozarē.

68. Nodaļu vada vēlēts mākslas, dizaina vai mākslas zinātnes nozares profesors vai asociēts profesors vai katedras vadītājs, kurš ir personiski atbildīgs Senātam un rektoram par viņa vadītās nodaļas studiju kvalitāti, organizatoriskā darba atbilstību Akadēmijas Satversmei, kā arī par savlaicīgu un precīzu ar studijām saistītās informācijas sniegšanu Akadēmijas vadībai.

69. Nodaļas struktūrā ietilpst arī mācībmeistari, laboranti un tehniskais palīgpersonāls.

70. Nodaļas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums.

71. Institūts ir Akadēmijas struktūrvienība, kurš ir izveidots uz vienas vai vairāku Akadēmijas struktūrvienību pētnieciskā, akadēmiskā un profesionālā potenciāla bāzes.

72. Akadēmijas institūtu darbības galvenie uzdevumi ir sekmēt vizuāli plastisko mākslu, dizaina, kultūras un/vai mākslas zinātņu nozares attīstošu pētniecību, kā arī veikt ar kultūras un darba tirgus procesiem saistīto izpētes darbu.

73. Koledžas ir Akadēmijas struktūrvienības, kuru programmas nodrošina speciālas, profesionālās izglītības iegūšanu personām ar vidējo izglītību.

74. Koledžas studiju programmas ir plānotas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un koledžu izveidošanu, un darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums.

IV. Akadēmijas personāls, tā tiesības un pienākumi

75. Akadēmijas personālu veido:

75.1. akadēmiskais personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta;

75.2. vispārējais Akadēmijas personāls, kuram Akadēmija ir pamatdarba vieta;

75.3. pilna laika studējošie, maģistranti, doktoranti.

76. Akadēmijas personāla tiesības un pienākumi ir sekmēt studiju un pētniecības darbu Akadēmijā, pildot savus tiešos darba un studiju pienākumus, kā arī piedaloties Akadēmijas pārvaldes un pašpārvaldes institūciju darbībā atbilstoši Akadēmijas Satversmes sapulces noteiktajai kārtībai un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

77. Akadēmijas personāls par savu pienākumu pildīšanu ir atbildīgs attiecīgās akadēmiskās vai administratīvās struktūrvienības vadītājiem, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Satversmes sapulces apstiprināto kārtību un nolikumiem. Akadēmijas personālam ir pienākums atskaitīties Senātam pēc Senāta pieprasījuma.

78. Akadēmijas akadēmisko personālu veido:

78.1. profesori, asociētie profesori;

78.2. docenti, vadošie pētnieki;

78.3. lektori, pētnieki;

78.4. asistenti.

79. Akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanas un pētniecības darbu mākslas, dizaina, mākslas zinātņu un kultūras teorijas nozarēs.

80. Akadēmiskā personāla darba slodzi un uzdevumus studējošo izglītošanā un pētniecības darba vadīšanā, mākslinieciskajā jaunradē, zinātniskajā pētniecībā un nozares attīstības kvalitātes vērtēšanā nosaka atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Senāta apstiprināti nolikumi par akadēmiskajiem amatiem un par slodžu normatīviem.

81. Akadēmiskā personāla darba samaksas principus nosaka Akadēmijas Senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām algu likmēm.

82. Akadēmijas akadēmiskajam personālam atbilstoši valsts noteiktajiem vispārējiem Latvijas augstskolu darbības noteikumiem pētnieciskās darbības veikšanai vizuāli plastiskās mākslās, dizainā, mākslas zinātnēs un kultūras teorijā, ir tiesības uz:

82.1. ikgadēju apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu;

82.2. sešu mēnešu ilgu akadēmisko atvaļinājumu katrus sešus gadus;

82.3. trīs mēnešu ilgu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai;

82.4. sešu mēnešu ilgu studiju atvaļinājumu habilitācijas disertācijas sagatavošanai;

82.5. profesoriem, asociētajiem profesoriem - uz neapmaksātu 24 mēnešu ilgu atvaļinājumu, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem citās augstskolās.

83. Akadēmijā darbojas paplašinātā habilitācijas padome un atestācijas komisija Akadēmijas zinātniskā, profesionālā un pedagoģiskā darba un akadēmiskā personāla pētnieciskās kvalifikācijas kompetentai novērtēšanai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

84. Vēlētos Akadēmijas profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei.

85. Rīkojot atklātu konkursu Akadēmijas profesoru vai asociēto profesoru štata vietu aizpildīšanai, mākslas nozares habilitācijas padome tiek paplašināta atbilstoši Augstskolu likuma prasībām.

86. Lektora, asistenta un pētnieka amatos var ievēlēt personas ar maģistra grādu vai zinātnisko grādu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmei.

87. Nolikumu par akadēmiskajiem amatiem atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādā un pieņem Akadēmijas Senāts.

88. Akadēmijas rektoram ir tiesības slēgt individuālus līgumus ar pensionēto akadēmisko personālu valsts vai cita finansējuma veida ietvaros, kā arī slēgt līgumus konkrētu pētījumu veikšanai, paredzot noteiktu, attiecīgās personas kvalifikācijai atbilstošu samaksu.

89. Akadēmijas Senātam ir tiesības piešķirt emeritus profesora goda nosaukumu pensionētiem Akadēmijas profesoriem vai asociētajiem profesoriem par īpašu ieguldījumu mākslā, kultūrā un augstākajā izglītībā.

90. Akadēmijas profesors ir savā mākslas, dizaina, kultūras teorijas vai zinātnes nozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu, individuāli orientētu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā, kultūras teorijā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.

91. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades vai zinātniskās pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta apstiprinātam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un Augstskolu likuma prasībām.

92. Akadēmijas profesoru ievēlē atklāta konkursa veidā uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

93. Rīkojot atklātu konkursu Akadēmijas profesoru štata vietu aizpildīšanai, mākslas nozares habilitācijas padome tiek paplašināta atbilstoši Augstskolu likuma prasībām.

94. Līdz ar ievēlēšanu amatā profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā mākslinieciskās jaunrades (vizuāli plastisko mākslu vai dizaina), kultūras teorijas vai zinātnes nozarē.

95. Akadēmijas asociētais profesors ir savā mākslas, dizaina, kultūras teorijas vai zinātnes nozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.

96. Akadēmijas asociētā profesora amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades vai zinātniskās pētniecības darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta apstiprinātam nolikumam pa akadēmiskajiem amatiem un Augstskolu likuma prasībām.

97. Asociēto profesoru ievēlē atklāta konkursa veidā uz sešiem gadiem un, Akadēmija slēdz ar viņu darba līgumu atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

98. Rīkojot atklātu konkursu Akadēmijas asociēto profesoru štata vietu aizpildīšanai, mākslas nozares habilitācijas padome tiek paplašināta atbilstoši Augstskolu likuma prasībām.

99. Līdz ar ievēlēšanu amatā asociētais profesors iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā mākslinieciskās jaunrades (vizuāli plastisko mākslu vai dizaina, vai mākslu akadēmiskā virzienā), kultūras teorijas vai zinātnes nozarē.

100. Akadēmijas docents ir savā mākslas, dizaina, kultūras teorijas vai zinātnes nozarē atzīts speciālists, kurš veic pētniecības darbu savā mākslinieciskās jaunrades vai zinātnes nozarē un veic tiešos pedagoģiskā darba uzdevumus.

101. Akadēmijas docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta apstiprinātam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem un normatīvo aktu prasībām.

102. Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt pētniecisko un izglītojošo darbu savā mākslinieciskās jaurades (vizuāli plastisko mākslu vai dizaina), kultūras teorijas vai mākslas zinātnes nozarē.

103. Akadēmijas profesoru, asociēto profesoru un docentu vietu skaitu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un atbilstoši Akadēmijas Satversmei nosaka Senāts.

104. Akadēmijas lektoru, asistentu, vadošo pētnieku un pētnieku ievēlēšanu attiecīgajos akadēmiskajos amatos un to augstskolas darba uzdevumus un slodzi nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums par slodžu normatīviem atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem.

105. Vispārējais Akadēmijas personāls (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais un saimnieciskais personāls) tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba saskaņā ar Akadēmijas Satversmi un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

106. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim, kā arī personām, kuru tiesības studēt augstskolā nosaka spēkā esošie normatīvie akti.

107. Imatrikulēti tiek studenti, kuri ir izpildījuši:

107.1. valsts noteiktos vispārējos uzņemšanas noteikumus;

107.2. konkrētās profesionālās un akadēmiskās prasības, kuras nosaka un apstiprina Akadēmijas Senāts.

108. Valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaits Akadēmijā tiek noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

109. Akadēmijas studenti var saņemt stipendijas. Stipendiju piešķiršanas nosacījumus un saņemšanas kārtību nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

110. Studiju maksas apjomu par attiecīgās studiju programmas kārtējo studiju gadu un maksas studiju nosacījumus nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

111. Akadēmijas studentiem, kuri ir pārtraukuši studijas, ir tiesības atsākt studijas atbilstoši vispārējiem augstskolu darbības noteikumiem un Akadēmijas Senāta apstiprinātam nolikumam par studenta statusu.

112. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja tā nepilda līguma par studijām saistības, noteiktajos termiņos nav veikusi studiju uzdevumus vai nav nokārtojusi studiju pārbaudījumus, vai arī pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus.

113. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Akadēmijas rektors vai dekāns. Apelācijas izskata Akadēmijas Senāts.

114. Akadēmijas studentiem ir pašpārvalde, kura darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu un Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu.

115. Mākslinieka profesionālās kvalifikācijas programmas valsts pārbaudījumu novērtēšanai Akadēmijas Senāts izveido Valsts eksāmenu komisiju; mākslas bakalaura un mākslas maģistra akadēmisko programmu gala pārbaudījumu novērtēšanai Akadēmijas Senāts izveido Zinātniskās atestācijas komisiju.

116. Akadēmijas studiju programmu ilgums ir plānots saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Satversmi atbilstoši attiecīgās studiju programmas mērķiem, uzdevumu raksturam un studiju slodzes apjomam.

117. Akadēmijā studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu nosaka spēkā esošie normatīvie akti.

V. Akadēmijas īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

118. Akadēmijai var piederēt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas valdījumā vai lietojumā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

119. Akadēmijas finansu resursus veido:

119.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

119.2. pašu ieņēmumi;

119.2.1. ienākumi no maksas par studijām;

119.2.2. ienākumi no saimnieciskās darbības;

119.3. juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi (t.sk. ar izmantošanas nosacījumiem);

119.4. citi normatīvajos aktos paredzētie finansu līdzekļi.

120. Akadēmijas finansu resursu struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību", bet budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Finansu līdzekļu uzskaiti un grāmatvedību Akadēmija kārto saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" un citu normatīvo aktu nosacījumiem.

121. Finansu līdzekļus Akadēmija saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Senāta apstiprināto gada budžetu izmanto konkrētu mērķprogrammu unn pasākumu finansēšanai, nododot tieši līdzekļus to realizējošai struktūrvienībai, juridiskai vai fiziskajai personai.

122. Pildot savus uzdevumus, Akadēmijai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

122.1. slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un atbilstoši Akadēmijas mērķiem;

122.2. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu atbilstoši Akadēmijas Satversmē noteiktajiem darbības mērķiem;

122.3. veikt Akadēmijas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķiem.

123. Izmaiņas Akadēmijas īpašuma pārvaldīšanas vai lietošanas veidā var notikt vienīgi ar Satversmes sapulces lēmumu.

VI. Satversmes pieņemšana un grozīšanas kārtība

124. Akadēmijas Satversmi var pieņemt un izdarīt grozījumus tajā Satversmes sapulce.

125. Akadēmijas Satversme un tajā izdarītie grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājis Ministru kabinets.

20.01.1999