Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Starptautiskā konvencija par kodolterorisma apkarošanu

Paturot prātā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķus un principus attiecībā uz starptautiskā miera un drošības saglabāšanu un labu kaimiņattiecību un draudzīgu attiecību un sadarbības valstu starpā veicināšanu,

Atsaucoties uz 1995.gada 24.oktobra Deklarāciju par godu Apvienoto Nāciju Organizācijas piecdesmitajai gadadienai,

Atzīstot visu valstu tiesības attīstīt un izmantot atomenerģiju miermīlīgiem mērķiem un to leģitīmās intereses potenciālos ieguvumos, kas saistīti ar atomenerģijas izmantošanu miermīlīgos nolūkos,

Paturot prātā 1980.gada Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju,

Izsakot bažas par terorisma aktu visās tā formās un izpausmēs izplešanos visā pasaulē,

Atsaucoties uz Deklarāciju par pasākumiem starptautiskā terorisma apkarošanai, kas pievienota pie Ģenerālās Asamblejas 1994.gada 9.decembra rezolūcijas Nr. 49/60, kurā, inter alia, Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis atkārtoti apstiprina savu viennozīmīgo nosodījumu visiem terorisma aktiem, metodēm un rīcībai kā kriminālai un neattaisnojamai darbībai neatkarīgi no tā, kas to ir izdarījis un kur, ieskaitot tādas darbības, kas apdraud draudzīgās attiecības valstu un tautu starpā un rada draudus valstu integritātei un drošībai,

Atzīmējot, ka Deklarācija aicināja valstis nekavējoties pārskatīt esošās starptautisko tiesību normas par terorisma visās tā formās un izpausmēs novēršanu, apspiešanu un likvidēšanu ar mērķi nodrošināt, ka pastāv visaptverošs tiesiskais ietvars, kas aptver visus šī jautājuma aspektus,

Atsaucoties uz Ģenerālās Asamblejas 1996.gada 17.decembra rezolūciju Nr. 51/210 un Deklarāciju, lai papildinātu 1994.gada Deklarāciju par pasākumiem starptautiskā terorisma likvidēšanai, kas tai pievienota,

Atsaucoties arī uz to, ka saskaņā ar Ģenerālās Asamblejas rezolūciju Nr. 51/210 tika izveidota īpaša komiteja, lai izstrādātu, inter alia, starptautisku konvenciju par kodolterorisma apkarošanu, lai tā papildinātu jau esošos starptautiskos dokumentus,

Atzīmējot, ka kodolterorisma aktu rezultātā var tikt radītas visnopietnākās sekas un draudi starptautiskajam mieram un drošībai,

Atzīmējot arī, ka pastāvošie daudzpusējie tiesiskie nosacījumi piemērotā veidā neapskata šādu uzbrukumu situācijas,

Esot pārliecinātas, ka pastāv steidzama nepieciešamība veicināt starptautisko sadarbību valstu starpā, lai izstrādātu un pieņemtu efektīvus un praktiski realizējamus pasākumus, lai novērstu šāda terorisma aktus un atklātu un sodītu to izdarītājus,

Atzīmējot, ka valstu militārās darbības nosaka starptautisko tiesību noteikumi, kas nav iekļauti šīs Konvencijas darbības sfērā, un ka noteiktu darbību neiekļaušana šajā Konvencijā nekādā gadījumā neattaisno un nepadara likumīgas prettiesiskās darbības un neliedz veikt kriminālvajāšanu saskaņā ar citiem likumiem,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Šīs Konvencijas ietvaros:

1. "Radioaktīvie materiāli" nozīmē kodolmateriālus un citas radioaktīvās vielas, kas satur nuklīdus, kas spontāni sadalās (process, kurš saistīts ar viena vai vairāku veidu jonizējošā starojuma, kā piemēram, alfa-, beta-, neitronu daļiņu un gamma staru, izplūdi) un kas to radioloģisko un sašķelšanās īpašību dēļ var izraisīt nāvi, nopietnus ievainojumus vai arī radīt būtiskus bojājumus īpašumam vai videi.

2. "Kodolmateriāls" nozīmē plutoniju, izņemot tādu, kurā plutonija-238 izotopa koncentrācija pārsniedz 80 procentus; urānu-233; ar izotopu 235 vai 233 bagātinātu urānu; urānu, kas satur dabā esošo izotopu maisījumu, izņemot rūdas vai rūdas pārpalikumu veidā; vai jebkuru citu materiālu, kas satur vienu vai vairākus iepriekšminētos izotopus;

Šeit "ar izotopu 235 vai 233 bagātināts urāns" nozīmē urānu, kas satur izotopu 235 vai 233, vai abus kopā tādā daudzumā, ka šo izotopu kopējā daudzuma attiecība pret izotopa 238 daudzumu ir lielāka nekā dabā sastopamā izotopa 235 daudzuma attiecība pret izotopu 238.

3. "Kodolobjekts" nozīmē:

(a) Jebkuru kodolreaktoru, ieskaitot reaktorus, kuri uzstādīti uz kuģiem, transporta līdzekļiem, gaisa kuģos vai kosmosa objektos, lai izmantotu tos kā enerģijas avotu, lai dzītu uz priekšu šādus kuģus, transporta līdzekļus, gaisa kuģus vai kosmosa objektus, vai arī jebkādam citam nolūkam;

(b) Jebkuru rūpnīcu vai satiksmes līdzekli, kuru izmanto radioaktīvo materiālu ražošanai, glabāšanai, apstrādei vai transportēšanai.

4. "Ierīce" nozīmē:

(a) Jebkuru kodoleksplozīvu ierīci; vai

(b) Jebkuru radioaktīvus materiālus izkliedējošu vai jonizējošā starojuma izstarojošo ierīci, kura tās radioloģisko īpašību dēļ var izraisīt nāvi, nopietnus ievainojumus, būtiskus bojājumus īpašumam vai videi.

5. "Valsts vai valdības objekts" ietver jebkādu pastāvīgu vai pagaidu objektu vai satiksmes līdzekli, kuru izmanto vai aizņem Valsts pārstāvji, Valdības, likumdevēja vai tiesu varas locekļi, valsts vai jebkādas citas publiskas iestādes amatpersonas vai darbinieki, vai starpvalstu organizācijas darbinieki vai amatpersonas saistībā ar savu oficiālo pienākumu izpildi.

6. "Valsts militārie spēki" nozīmē valsts bruņotos spēkus, kuri ir organizēti, apmācīti un aprīkoti atbilstoši tās iekšējiem normatīvajiem aktiem nacionālās aizsardzības vai drošības nodrošināšanai kā primārajam mērķim un personas, kas darbojas, lai atbalstītu šos bruņotos spēkus, un kuras ir pakļautas oficiālajām komandām, kontrolei un atbildībai.

2. pants

1. Persona izdara noziedzīgu nodarījumu šīs Konvencijas izpratnē, ja šī persona prettiesiski un tīši:

(a) glabā radioaktīvos materiālus vai izgatavo vai glabā ierīci:

(i) ar mērķi izraisīt nāvi vai smagus ievainojumus; vai

(ii) ar mērķi nodarīt būtiskus bojājumus īpašumam vai videi;

(b) jebkādā veidā izmanto radioaktīvos materiālus vai ierīci, vai izmanto vai bojā kodolobjektu tādā veidā, kas izraisa radioaktīvo materiālu izplūdi vai rada šī materiāla izplūdes risku:

(i) ar mērķi izraisīt nāvi vai smagus ievainojumus; vai

(ii) ar mērķi nodarīt būtiskus bojājumus īpašumam vai videi; vai

(iii) ar mērķi piespiest fizisku vai juridisku personu, starptautisku organizāciju vai valsti veikt kādu darbību vai atturēties no kādas darbības veikšanas.

2. Persona izdara noziedzīgu nodarījumu arī gadījumā, ja šī persona:

(a) Apstākļos, kas norāda uz draudu ticamību, piedraud izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir norādīts šī panta 1.punkta (b) apakšpunktā; vai

(b) Ar draudiem prettiesiski un tīši pieprasa radioaktīvus materiālus, ierīci vai kodolobjektu tādos apstākļos, kas norāda uz draudu ticamību, vai arī izmantojot spēku.

3. Persona izdara noziedzīgu nodarījumu arī gadījumā, ja šī persona mēģina izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir noteikts šī panta 1.punktā.

4. Persona arī izdara noziedzīgu nodarījumu, ja šī persona:

(a) Piedalās kā līdzdalībnieks noziedzīga nodarījuma, kas noteikts šī panta 1., 2. vai 3.punktā, izdarīšanā; vai

(b) organizē vai dod norādījumus citām personām, lai tās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts šī panta 1., 2. vai 3.punktā; vai

(c) Jebkādā citā veidā atbalsta viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts šī panta 1., 2. vai 3.punktā, izdarīšanu, ko izdarījusi personu grupa, kas darbojas ar vienotu mērķu; šādam atbalstam ir jābūt ar nodomu un tas ir jāsniedz ar mērķi atbalstīt krimināli sodāmu darbību vai grupas mērķus, vai arī ir jāsniedz, apzinoties grupas nodomu izdarīt attiecīgo noziedzīgu nodarījumu vai nodarījumus.

3. pants

Šī Konvencija netiek piemērota gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums ir izdarīts vienas valsts robežās, aizdomās turamais un upuri ir šīs valsts pilsoņi, aizdomās turamais tiek atrasts šīs valsts teritorijā, un nevienai citai valstij saskaņā ar 9.panta 1. vai 2.punktu nav tiesību piemērot jurisdikciju, izņemot, ja 7., 12., 14., 15., 16. un 17.pants varētu tikt attiecināts arī uz šādiem gadījumiem.

4. pants

1. Nekas šajā Konvencijā neietekmē citas valstu un personu tiesības, saistības un atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo īpaši saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko humanitāro tiesību mērķiem un principiem.

2. Starptautisko humanitāro tiesību paredzētās bruņoto spēku darbības bruņota konflikta laikā atbilstoši tam, kā šie termini ir definēti saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, nenosaka šī Konvencija, un tāpat arī šī Konvencija neregulē darbības, kuras veic kādas valsts militārie spēki, izpildot savus dienesta pienākumus, ciktāl tās vada citi starptautisko tiesību noteikumi.

3. Šī panta 2.punkta nosacījumi netiek interpretēti kā tādi, kas attaisno vai padara likumīgas citādi prettiesiskas darbības, vai arī aizliedz kriminālvajāšanu saskaņā ar citiem likumiem.

4. Šī Konvencija neattiecas uz, un to nedrīkst interpretēt kā tādu, kas attiecas jebkādā veidā uz jautājumu par kodolieroču lietošanas un kodolieroču lietošanas draudu no valstu puses likumību.

5. pants

Katra dalībvalsts piemēro tādus pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai:

(a) noteiktu noziedzīgus nodarījumus, kas noteikti 2.pantā, par krimināli sodāmiem noziegumiem saskaņā ar nacionāliem normatīviem aktiem;

(b) paredzētu šiem noziedzīgajiem nodarījumiem atbilstošus sodus, kas ņem vērā šo nodarījumu smago raksturu.

6. pants

Visas dalībvalstis pieņem tādus noteikumus, kas varētu būt nepieciešami, tajā skaitā arī nacionālos normatīvos aktus, lai nodrošinātu, ka krimināli sodāmas darbības saskaņā ar šo Konvenciju, jo īpaši gadījumos, kad tās ir paredzētas vai izpildītas tā, lai radītu terora stāvokli sabiedrībā vispār vai personu grupā vai attiecībā pret konkrētām personām, nekādā gadījumā netiktu uzskatītas par pamatotām, balstoties uz politiskiem, filozofiskiem, ideoloģiskiem, rasu, etniskiem, reliģiskiem vai citiem līdzīga rakstura apsvērumiem, un tiktu sodītas ar sodiem, kas ir atbilstoši to smagajam raksturam.

7. pants

1. Dalībvalstis sadarbojas:

(a) Veicot visus praktiski iespējamos pasākumus, nepieciešamības gadījumā arī pielāgojot savus nacionālos normatīvos aktus, lai novērstu un cīnītos pret sagatavošanos savā teritorijā noziedzīgā nodarījuma, kas minēts 2.pantā, izdarīšanai, ko plānots izdarīt tās teritorijā vai citas valsts teritorijā, ieskaitot pasākumus, lai savās teritorijās aizliegtu tādu personu, grupu un organizāciju prettiesisku darbību, kas veicina, uzkūda, organizē, apzināti finansē vai apzināti sniedz tehnisko palīdzību vai informāciju vai iesaistās šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā;

(b) veicot apmaiņu ar precīzu un pārbaudītu informāciju saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un tādā veidā un ievērojot šeit noteiktos nosacījumus, un koordinējot administratīvos un citus pasākumus, kas piemērotā veidā tiek veikti, lai atklātu, novērstu, apkarotu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus, kas noteikti 2.pantā, kā arī lai uzsāktu kriminālvajāšanu pret personām, kuras tur aizdomās par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Jo īpaši, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties informētu citas valstis, kas norādītas 9.pantā, par 2.pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, kā arī sagatavošanos šādu nodarījumu izdarīšanai, par ko tās ir uzzinājušas, kā arī nepieciešamības gadījumā informētu starptautiskās organizācijas.

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus atbilstoši saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai aizsargātu klasificētu informāciju, kuru tās saņem saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem no citām valstīm vai arī piedaloties kādos pasākumos, kas tiek veikti šīs Konvencijas īstenošanas nolūkā. Ja dalībvalstis konfidenciāli sniedz informāciju starptautiskajām organizācijām, tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādas klasificētas informācijas aizsardzību.

3. Dalībvalstīm šī Konvencija neuzliek par pienākumu sniegt tādu informāciju, kuru tās nedrīkst izpaust saskaņā ar nacionāliem normatīviem aktiem, vai kuras izpaušana apdraudētu attiecīgās valsts drošību vai kodolmateriālu fizisko aizsardzību.

4. Dalībvalstis informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par savām kompetentajām iestādēm un kontaktpunktiem, kas ir atbildīgi par informācijas, kas norādīta šajā pantā, nosūtīšanu un saņemšanu. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nodod šādu informāciju par kompetentām iestādēm un kontaktpunktiem visām dalībvalstīm un Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai. Šādām iestādēm un kontaktpunktiem ir jābūt pastāvīgi pieejamiem.

8. pants

Lai novērstu noziedzīgus nodarījumus saskaņā ar šo Konvenciju, dalībvalstis pieliek visas pūles, lai pieņemtu attiecīgus noteikumus radioaktīvo materiālu aizsardzības nodrošināšanai, ievērojot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijas.

9. pants

1. Katra dalībvalsts īsteno tādus pasākumus, kādi varētu būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.pantā, šādos gadījumos:

(a) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts šīs valsts teritorijā; vai

(b) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts uz kuģa, kas pārvietojas ar šīs valsts karogu, vai arī uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem laikā, kad tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums; vai

2. Dalībvalsts var noteikt savu jurisdikciju par jebkādu šādu noziedzīgo nodarījumu arī gadījumos, ja:

(a) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret šīs valsts pilsoni; vai

(b) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret šīs valsts vai valdības objektu ārvalstīs, ieskaitot šīs valsts vēstniecības vai citas diplomātiskās vai konsulārās telpas; vai

(d) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts ar mēģinājumu piespiest šo valsti veikt kādu darbību vai atturēties no kādas darbības veikšanas; vai

(e) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts uz gaisa kuģa, kuru ekspluatē šīs valsts valdība, borta.

3. Ratificējot, akceptējot, apstiprinot vai pievienojoties šai Konvencijai, katra dalībvalsts informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par jurisdikciju, kādu tās ir noteikušas saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem atbilstoši šī panta 2.punktam. Izmaiņu gadījumā attiecīgā valsts nekavējoties informē ģenerālsekretāru.

4. Tāpat arī katra dalībvalsts veic tādus pasākumus, kādi varētu būt nepieciešami, lai noteiktu attiecīgu jurisdikciju pār noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.pantā, gadījumos, kad aizdomās turamais atrodas tās teritorijā, un šī valsts neizdod šo personu nevienai no dalībvalstīm, kuras ir noteikušas savu jurisdikciju saskaņā ar šī panta 1. vai 2.punktu.

5. Šī Konvencija neizslēdz iespēju izmantot kriminālo jurisdikciju, ko dalībvalsts ir noteikusi saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

10. pants

1. Saņemot informāciju, ka noziedzīgs nodarījums, kas noteikts 2.pantā, ir izdarīts vai tiek izdarīts dalībvalsts teritorijā vai arī ka persona, kas ir izdarījusi vai kuru tur aizdomās par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atrodas šīs valsts teritorijā, attiecīgā dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai veiktu izmeklēšanu par faktiem, kas ietverti šajā informācijā.

2. Pārliecinoties, ka apstākļi to apstiprina, dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas pārkāpējs vai aizdomās turamā persona, veic visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu šīs personas aizturēšanu nodošanai kriminālvajāšanai vai izdošanai.

3. Visām personām, pret kurām tiek vērstas šī panta 2.punktā noteiktās darbības, ir tiesības:

(a) Nekavējoties sazināties ar tās valsts, kuras pilsonis šī persona ir vai kurai citādi ir tiesības aizsargāt šīs personas tiesības, tuvāko piemēroto pārstāvniecību, vai gadījumā, ja šī persona ir bezvalstnieks, tās valsts, kurā šī persona parasti uzturas, pārstāvniecību;

(b) Tikties ar šīs valsts pārstāvi;

4. Tiesības, kas noteiktas šī panta 3.punktā, ir piemērojamas saskaņā ar tās valsts, kuras teritorijā atrodas pārkāpējs vai aizdomās turamā persona, likumiem un noteikumiem, ievērojot, ka šo likumu un noteikumu nosacījumiem ir jānodrošina iespēja pilnībā izpildīt tos mērķus, kuriem ir paredzētas tiesības, kas noteiktas saskaņā ar 3.punktu.

5. Šī panta 3. un 4.punkta nosacījumi nekādā veidā neierobežo tās dalībvalsts, kura pretendē uz jurisdikciju saskaņā ar 9.panta 1.punkta (c) apakšpunktu vai 2.punkta (c) apakšpunktu, tiesības uzaicināt Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju sazināties un tikties ar aizdomās turēto personu.

6. Ja dalībvalsts saskaņā ar šo pantu ir arestējusi personu, tai ir nekavējoties tieši vai ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra starpniecību jāinformē dalībvalstis, kuras ir noteikušas jurisdikciju saskaņā ar 9.panta 1. un 2.punktu, un, ja to uzskata par vēlamu, arī citas ieinteresētās dalībvalstis, par faktu, ka attiecīgā persona ir apcietināta, un par apstākļiem, kas pamato šīs personas aizturēšanu. Valsts, kura veic izmeklēšanu, kas paredzēta šī panta 1.punktā, nekavējoties informē attiecīgās dalībvalstis par izmeklēšanas rezultātiem un norāda, vai tā plāno izmantot savu jurisdikciju.

11. pants

1. Dalībvalstij, kuras teritorijā atrodas aizdomās turamais, gadījumos, uz kuriem attiecas 9.pants, ja tā šo personu neizdod, ir pienākums bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums ticis izdarīts tās teritorijā, bez kavēšanās nodot lietu savām kompetentajām iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai, izmantojot procedūras atbilstoši šīs valsts normatīvajiem aktiem. Šīm iestādēm ir jāpieņem lēmums tādā pat veidā, kā tās to darītu, ja situācija attiektos uz citu noziegumu saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem.

2. Gadījumā, ja dalībvalsts saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem var izdot vai citādi atteikties no kāda sava pilsoņa tikai ar nosacījumu, ka šī persona tiks atgriezta šajā valstī, lai izciestu sodu, kāds tai noteikts tiesas vai procesa, kura dēļ šo personu izdeva, rezultātā, un ja šī valsts un valsts, kura pieprasa izdošanu, piekrīt šai iespējai un citiem piemērotiem nosacījumiem, šāda nosacīta izdošana ir pietiekama, lai izpildītu pienākumu, kas noteikts šī panta 1.punktā.

12. pants

Visām personām, kuras tiek aizturētas vai pret kurām tiek veikti cita veida pasākumi vai vērsti procesi saskaņā ar šo Konvenciju, tiek garantēta taisnīga attieksme, ieskaitot visas tiesības un garantijas, ko paredz tās valsts normatīvie akti, kuras teritorijā šī persona atrodas, un attiecīgi piemērojamie starptautisko tiesību nosacījumi, ieskaitot starptautiskās cilvēktiesības.

13. pants

1. Noziedzīgi nodarījumi, kas noteikti 2.pantā, ir uzskatāmi par tādiem nodarījumiem, par kuriem var piemērot izdošanu, visos līgumos par izdošanu, kas pastāv starp jebkurām dalībvalstīm pirms šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Dalībvalstis apņemas iekļaut šādus noziedzīgus nodarījumus kā nodarījumus, par kuriem var piemērot izdošanu, visos līgumos par izdošanu, kas tiek noslēgti to starpā vēlāk.

2. Gadījumā, ja dalībvalsts, kas veic izdošanu ar nosacījumu, ka ir noslēgts līgums par izdošanu, saņem pieprasījumu par izdošanu no citas dalībvalsts, ar kuru tai nav noslēgts līgums par izdošanu, dalībvalsts, kura ir saņēmusi šo pieprasījumu, var pēc saviem ieskatiem uzskatīt šo Konvenciju par juridisku pamatu izdošanai attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.pantā. Izdošana ir atkarīga no citiem nosacījumiem, kādus nosaka valsts, kas saņēmusi pieprasījumu, normatīvie akti.

3. Tās dalībvalstis, kas nenosaka, ka izdošanas nosacījums ir līguma pastāvēšana, atzīst savā starpā 2.pantā noteiktos noziedzīgos nodarījumiem par tādiem, par kuriem var piemērot izdošanu, ievērojot nosacījumus, kādus nosaka tās valsts normatīvie akti, kura ir saņēmusi pieprasījumu.

4. Nepieciešamības gadījumā noziedzīgus nodarījumus, kas noteikti 2.pantā, izdošanas dalībvalstu starpā izpratnē uzskata par tādiem, kas ir izdarīti ne tikai vietā, kur tie notikuši, bet arī to valstu teritorijās, kuras ir noteikušas savu jurisdikciju saskaņā ar 9.panta 1. un 2.punktu.

5. Līgumu un vienošanos par izdošanu dalībvalstu starpā nosacījumi attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.pantā, ir uzskatāmi par grozītiem tādā mērā, ciktāl tie neatbilst šai Konvencijai.

14. pants

1. Dalībvalstis sniedz viena otrai maksimālu palīdzību saistībā ar izmeklēšanu vai kriminālvajāšanas vai izdošanas procedūrām, kas tiek veiktas attiecībā uz 2.pantā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ieskaitot palīdzību pierādījumu, kas ir to rīcībā un kas ir nepieciešami procesam, iegūšanai.

2. Dalībvalstis veic savus pienākumus saskaņā ar šī panta 1.punktu atbilstoši līgumiem un citām vienošanām par savstarpējo tiesisko palīdzību, kādas var pastāvēt to starpā. Ja nav šādu līgumu vai vienošanos, dalībvalstis sniedz viena otrai palīdzību saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

15. pants

Nevienu no 2.pantā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izdošanas vai savstarpējās tiesiskās palīdzības izpratnē neuzskata par politisku noziegumu vai noziegumu, kas saistīts ar politisku noziegumu, vai noziegumu, kuru izraisījuši politiski motīvi. Līdz ar to pieprasījumu par izdošanu vai savstarpējo tiesisko palīdzību par šāda veida nodarījumu nedrīkst atteikt, pamatojoties tikai uz to, ka šī situācija ir saistīta ar politisku noziegumu vai noziegumu, kas saistīts ar politisku noziegumu, vai noziegumu, kuru izraisījuši politiski motīvi.

16. pants

Nekas šajā Konvencijā netiek interpretēts tā, ka tas uzliktu par pienākumu izpildīt izdošanas pieprasījumu vai sniegt tiesisko palīdzību, ja dalībvalstij, kura ir saņēmusi pieprasījumu, ir pamats uzskatīt, ka izdošanas pieprasījums par 2.pantā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījums par šādiem nodarījumiem ir izdarīts, lai nodotu kriminālvajāšanai vai sodītu personu, pamatojoties uz šīs personas rasi, reliģisko piederību, nacionalitāti, etnisko izcelsmi vai politiskajiem uzskatiem, un ka šī pieprasījuma izpilde pasliktinātu šīs personas stāvokli kāda no šiem norādītajiem iemesliem dēļ.

17. pants

1. Personu, kura ir aizturēta vai izcieš sodu vienas dalībvalsts teritorijā, un kuras klātbūtne citas dalībvalsts teritorijā ir nepieciešama, lai sniegtu liecības, veiktu identifikāciju vai citādi sniegtu palīdzību pierādījumu saņemšanā saistībā ar šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, var nodot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) Persona brīvi sniedz tam savu informētu piekrišanu; un

(b) abu valstu kompetentās iestādes vienojas, ievērojot tādus nosacījumus, kādus šīs valstis uzskata par piemērotiem.

2. Šī panta izpratnē:

(a) Valstij, uz kuru šo personu nodod, ir pilnvaras un pienākums turēt šo personu apcietinājumā, izņemot, ja valsts, no kuras šī persona ir nodota, ir pieprasījusi vai apstiprinājusi citādi;

(b) Valstij, uz kuru persona ir nodota, ir nekavējoties jāizpilda savs pienākums atgriezt šo personu tās valsts, no kuras personu nodeva, rīcībā atbilstoši tam, kā šīs valstis iepriekš vienojušās, vai arī veikt citas darbības atbilstoši tam, kā ir vienojušās abu valstu kompetentās iestādes;

(c) Valsts, uz kuru persona ir nodota, nedrīkst pieprasīt, lai valsts, kura personu nodeva, uzsāktu izdošanas procedūru, lai personu nodotu atpakaļ;

(d) Personai, kuru nodod, laiku, kurš ir pavadīts tajā valstī, uz kuru to nodeva, ieskaita soda izciešanas laikā valstī, no kuras šo personu nodeva.

3. Izņemot, ja dalībvalsts, no kuras personu nodod saskaņā ar šo pantu, tam piekrīt, šo personu neatkarīgi no tās pilsonības nedrīkst pakļaut kriminālvajāšanai, aizturēt vai pakļaut cita veida personiskās brīvības ierobežošanai valstī, uz kuru šo personu nodeva, saistībā ar darbībām un apsūdzībām pirms šis personas izbraukšanas no tās valsts, no kuras šo personu nodeva, teritorijas.

18. pants

1. Konfiscējot vai citādi pārņemot savā kontrolē radioaktīvos materiālus, ierīces vai kodolobjektus, pēc 2.pantā noteiktā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dalībvalsts, kuras rīcībā ir nonākuši šādi objekti:

(a) veic darbības, lai neitralizētu radioaktīvos materiālus, ierīces vai kodolobjektus;

(b) Nodrošina, ka visi kodolmateriāli tiek uzglabāti saskaņā ar atbilstošajiem Starptautiskās atomenerģijas aģentūras drošības noteikumiem; un

(c) Ievēro fiziskās aizsardzības rekomendācijas un veselības un drošības standartus, ko publicējusi Starptautiskā atomenerģijas aģentūra.

2. Pēc procesa, kas saistīts ar 2.pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu, pabeigšanas, vai arī ātrāk, ja to nosaka starptautiskās tiesības, visi radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti tiek pēc konsultācijām (jo īpaši attiecībā uz atgriešanas un uzglabāšanas praktiskajiem aspektiem) ar iesaistītajām valstīm atgriezti tai dalībvalstij, kurai tie pieder, tai dalībvalstij, kurā fiziskā vai juridiskā persona, kam pieder šādi radioaktīvie materiāli, ierīce vai objekts, ir pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, vai arī tai dalībvalstij, no kuras teritorijas tie tika nozagti vai citādi nelikumīgā ceļā iegūti.

(a) Ja dalībvalstij nacionālās vai starptautiskās tiesības liedz atgriezt vai pieņemt šādus radioaktīvos materiālus, ierīces vai kodolobjektu, vai ja iesaistītās dalībvalstis tā vienojas, ievērojot šī panta 3.punkta (b) apakšpunktu, dalībvalsts, kuras rīcībā atrodas radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti, turpina veikt šī panta 1.punktā aprakstītās darbības; šādus radioaktīvos materiālus, ierīces un kodolobjektus drīkst izmantot tikai miermīlīgiem nolūkiem.

(b) Ja dalībvalsts, kuras rīcībā atrodas radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti, nedrīkst tos likumīgi paturēt, šī valsts nodrošina, ka tie pēc iespējas ātrāk tiek nodoti tādas valsts rīcībā, kura var tos likumīgi uzglabāt un kura piemērotā veidā ir sniegusi apliecinājumu, kas atbilst šī panta 1.punktam, konsultējoties ar šo valsti, lai nodrošinātu šo lietu nekaitīgumu; šādus radioaktīvos materiālus, ierīces un kodolobjektus drīkst izmantot tikai miermīlīgiem nolūkiem.

4. Ja radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti, kas norādīti šī panta 1. un 2.punktā, nepieder nevienai no dalībvalstīm, ne arī kādas no dalībvalsts pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam, un tie nav nozagti vai citādi nelikumīgi iegūti no kādas no dalībvalstīm teritorijas, vai arī ja neviena no valstīm nevēlas pieņemt šādus objektus saskaņā ar šī panta 3.punktu, ir jāpieņem atsevišķs lēmums par rīcību ar šiem objektiem, ievērojot šī panta 3.punkta (b) apakšpunktu, pēc konsultācijām ar attiecīgajām valstīm un atbilstošajām starptautiskajām organizācijām.

5. Šī panta 1., 2., 3. un 4.punkta nolūkos dalībvalsts, kuras rīcībā atrodas radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti, var pieprasīt sadarbību un palīdzību no citām iesaistītajām dalībvalstīm, kā arī attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši Starptautiskās atomenerģijas aģentūras. Dalībvalstis un attiecīgās starptautiskās organizācijas tiek aicinātas sniegt palīdzību saskaņā ar šo punktu maksimālā apmērā atbilstoši iespējām.

6. Dalībvalstis, kuras ir iesaistītas radioaktīvo materiālu, ierīču un kodolobjektu utilizācijā vai uzglabāšanā saskaņā ar šo pantu, informē Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoru par veidu, kādā attiecīgais priekšmets ir utilizēts vai uzglabāts. Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors nodot šo informāciju citām dalībvalstīm.

7. Izplūdes gadījumā saistībā ar 2.pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu nekas šajā pantā neietekmē nekādā veidā starptautiskās tiesības, kas nosaka atbildību par kodolkaitējumu, kā arī citus starptautisko tiesību noteikumus.

19. pants

Dalībvalsts, kurā notiek kriminālvajāšana pret aizdomās turamo, saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgajām procedūrām paziņo par tiesvedības rezultātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nodod informāciju citām dalībvalstīm.

20. pants

Dalībvalstis veic savstarpējās konsultācijas tieši vai arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra starpniecību, ar starptautisko organizāciju palīdzību, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs Konvencijas efektīvu īstenošanu.

21. pants

Dalībvalstis izpilda savus pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju tādā veidā, kas ir atbilstošs valstu suverēnās vienlīdzības un teritoriālās integritātes principam, kā arī neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās principam.

22. pants

Nekas šajā Konvencijā nedod tiesības dalībvalstij īstenot citas dalībvalsts teritorijā savu jurisdikciju un izpildīt funkcijas, kas ir ekskluzīvas šīs citas dalībvalsts iestāžu pilnvaras saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

23. pants

1. Visi strīdi starp divām vai vairākām dalībvalstīm par šīs Konvencijas piemērošanu vai interpretāciju, kurus nav iespējams pamatotā laika periodā atrisināt sarunu ceļā, pēc vienas valsts lūguma tiek iesniegti šķīrējtiesai. Ja sešu mēnešu laikā, skaitot no pieprasījuma šķīrējtiesai iesniegšanas dienas, puses nevar vienoties par šķīrējtiesas organizāciju, jebkura no šīm pusēm var nodot šo strīdu Starptautiskajai tiesai, iesniedzot iesniegumu atbilstoši šīs tiesas statūtiem.

2. Jebkura valsts šīs Konvencijas parakstīšanas, ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas laikā, vai pievienojoties šai Konvencijai, var paziņot, ka neuzskata šī panta 1.punktu par sev saistošu. Citām dalībvalstīm šī panta 1.punkts nav saistošs attiecībā uz tādu dalībvalsti, kas ir noteikusi šādu atrunu.

3. Jebkura valsts, kas ir noteikusi atrunu saskaņā ar šī panta 2.punktu, var jebkurā laikā atteikties no tās, informējot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru.

24. pants

1. Šī Konvencija tiek atvērta parakstīšanai visām valstīm laikā no 2005.gada 14.septembra līdz 2006.gada 31.decembrim Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

2. Uz šo Konvenciju attiecas prasība par ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu. Ratifikācijas, akceptēšanas un apstiprināšanas dokumenti ir jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Šai Konvencijai var pievienoties jebkura valsts. Pievienošanās dokumenti ir jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

25. pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram ir iesniegts divdesmit otrais ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

2. Attiecībā uz tām valstīm, kas ratificē, akceptē vai apstiprina Konvenciju vai pievienojas tai pēc tam, kad ir iesniegts divdesmit otrais ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts ir iesniegusi savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

26. pants

1. Dalībvalsts var ierosināt grozījumus Konvencijā. Ierosinātais grozījums ir jāiesniedz depozitārijā, kas to nekavējoties izplata visām dalībvalstīm.

2. Ja lielākā daļa dalībvalstu prasa, lai depozitārijs sasauktu konferenci ierosināto grozījumu apspriešanai, depozitārijs uzaicina visas dalībvalstis piedalīties šādā konferencē, kas drīkst notikt ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc šādu uzaicinājumu izsūtīšanas.

3. Konferencē tiek pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka grozījumi tiek pieņemti ar vienprātīgu lēmumu. Ja tas nav iespējams, grozījumi tiek pieņemti ar divu trešdaļu visu dalībvalstu balsu vairākumu. Visus grozījumus, kas ir pieņemti konferencē, depozitārijs nekavējoties izplata visām dalībvalstīm.

4. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar šī panta 3.punktu, stājas spējā attiecībā uz katru dalībvalsti, kas iesniedz savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu par grozījumu, trīsdesmitajā dienā, skaitot no dienas, kurā divas trešdaļas no parakstītājām valstīm ir iesniegušas savus attiecīgos dokumentus. Pēc tam grozījumi stājas spēkā attiecībā uz katru dalībvalsti trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts ir iesniegusi savu attiecīgo dokumentu.

27. pants

1. Jebkura dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot rakstveida paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Denonsācija stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

28. pants

Šīs Konvencijas, kuras teksts arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienādi autentisks, oriģināls tiek nodots Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūta apliecinātas kopijas visām valstīm.

Apliecinot šeit noteikto, apakšā parakstījušās personas, kuras attiecīgās valdības ir pienācīgi pilnvarojušas, ir parakstījušas šo Konvenciju, kas tiek atvērta parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā 2005.gada 14.septembrī.