Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
IGAUNIJAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS LĪGUMS PAR BRĪVO TIRDZNIECĪBU AR LAUKSAIMNIECĪBAS PRECĒM

PREAMBULA

Igaunijas Republika (turpmāk tekstā "Igaunija"), Latvijas Republika (turpmāk tekstā "Latvija") un Lietuvas Republika (turpmāk tekstā "Lietuva"), kas visas kopā turpmākajā tekstā minētas kā "Puses",

ņemot vērā 1993. gada 13. septembrī parakstītā Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas Nolīguma par brīvo tirdzniecību Preambulu un 3. pantu,

apstiprinot savu vēlmi aktīvi piedalīties Eiropas ekonomiskās integrācijas procesā un izsakot gatavību sadarboties, lai meklētu ceļus un līdzekļus šī procesa stiprināšanai,

būdamas pārliecinātas, ka šis Līgums intensificēs savstarpēji izdevīgās tirdzniecības attiecības starp tām, kā arī dos ieguldījumu Eiropas integrācijas procesā,

vēloties radīt labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības attīstībai un diversifikācijai un komerciālās un ekonomiskās sadarbības veicināšanai kopīgo interešu jomā uz vienlīdzības, savstarpēja izdevīguma, vislielākās labvēlības režīma, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām,

apņemoties dot savu ieguldījumu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nostiprināšanā un attīstīt savstarpējos sakarus tirdzniecības jomā saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) Līguma pamatprincipiem, Igaunija, Latvija un Lietuva izvirzot mērķi kļūt par PTO locekli,

apņemoties izpildīt šo Līgumu ar mērķi saglabāt un aizsargāt vidi un nodrošināt dabas resursu optimālu izmantošanu saskaņā ar līdzsvarotas attīstības principu,

deklarējot gatavību izskatīt, ievērojot jebkurus būtiskus faktorus, iespējas attīstīt un padziļināt savstarpējās ekonomiskās attiecības, nolūkā tās veidot jomās, kuras nav aptvertas šajā Līgumā, ir nolēmušas, sekojot iepriekšminētajam, noslēgt sekojošu Līgumu (turpmāk tekstā "Līgumu"):

1. pants

Mērķi

Šī Līguma mērķi ir:

(a) izveidot brīvas tirdzniecības zonu lauksaimniecības, pārtikas un zivju produktiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā;

(b) veicināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas savstarpējo saimniecisko sakaru harmonisku attīstību, liberalizējot tirdzniecību ar lauksaimnieciskajiem izstrādājumiem;

(c) nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus tirdzniecībā starp Pusēm.

2. pants

Līguma darbības sfēra

Šis Līgums attiecas uz Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas izcelsmes produktiem, kuri aprakstīti Harmonizētās Preču Aprakstīšanas un Kodēšanas sistēmas 01.-24. nodaļās.

3. pants

Ievedmuitas nodevas un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu Puses savstarpēji atceļ visas ievedmuitas nodevas un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu Pušu izcelsmi ieguvušām, saskaņā ar 7. panta (Izcelsmes noteikumi) nosacījumiem, precēm.

2. Pušu savstarpējā tirdzniecībā netiks ieviestas jaunas ievedmuitas nodevas vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

4. pants

Fiskāla rakstura muitas nodokļi

3. panta (Ievedmuitas nodevas un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu) noteikumi attiecas arī uz fiskāla rakstura muitas nodokļiem.

5. pants

Izvedmuitas nodevas un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu Puses savstarpēji atceļ visas izvedmuitas nodevas un maksājumus ar līdzvērtīgu efektu izvedmuitas nodevām.

2. Pušu savstarpējā tirdzniecībā netiks ieviestas jaunas izvedmuitas nodevas vai maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

6. pants

Kvantitatīvie importa un eksporta ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu

1. Ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu Puses savstarpēji atceļ visus kvantitatīvos importa un eksporta ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu efektu.

2. Pušu savstarpējā tirdzniecībā netiks ieviesti jauni kvantitatīvie importa un eksporta ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.

7. pants

Izcelsmes noteikumi

Preču izcelsmes noteikumi šī Līguma īstenošanas nolūkiem ir izklāstīti 1993. gada 13. septembrī parakstītajā Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas Nolīguma par brīvo tirdzniecību A protokolā.

8. pants

Vispārīgie izņēmumi

Šis Līgums pieļauj tādus preču ievešanas, izvešanas vai tranzītpārvadājumu aizliegumus vai ierobežojumus, kurus noteikuši šādi apsvērumi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības intereses; cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un dzīvības aizsardzība; tādu nacionālo bagātību aizsardzība, kurām ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība; intelektuālā īpašuma aizsardzība. Tomēr šādi aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst radīt patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp Pusēm.

9. pants

Iekšējā nodokļu politika

1. Puses atturas no jebkādiem iekšējiem fiskāla rakstura pasākumiem vai darbībām, kas tieši vai netieši īstenotu diskrimināciju starp produktiem, kuru izcelsme ir vienā no Pusēm, un līdzīgiem produktiem, kuru izcelsme ir citās Pusēs.

2. Par produktiem, kuri izvesti uz vienas Puses teritoriju, eksportētājs nesaņem tādus nodokļu atvieglojumus, kas pārsniedz tiem uzlikto tiešo vai netiešo nodokļu summu.

10. pants

Maksājumi

1. Maksājumi, kas ir saistīti ar tirdzniecību starp Igauniju, Latviju un Lietuvu, un šādu maksājumu pārskaitīšana uz teritoriju, kurā dzīvo Puses kreditors, ir brīvi no jebkādiem ierobežojumiem. Maksājumi starp Pusēm tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā, ja vien atsevišķos gadījumos starp atsevišķiem uzņēmumiem nav noteikts citādi.

2. Puses atturas no jebkādiem valūtas apmaiņas ierobežojumiem un administratīvajiem ierobežojumiem tāda īstermiņa un vidēja termiņa kredīta akceptu, atmaksu vai garantu komerciālās darbībās, kurās piedalās rezidents.

11. pants

Eksporta subsīdijas

1. Puses garantētās eksporta subsīdijas, kas izkropļo vai apdraud konkurenci, atbalstot noteiktus uzņēmumus vai noteiktu preču ražošanu, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp Igauniju, Latviju un Lietuvu, ir pretrunā ar šī Līguma normālu funkcionēšanu.

2. Ja Puse uzskata, ka noteiktā prakse ir pretrunā ar šī panta 1. paragrāfa noteikumiem, tā var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 16. panta (Aizsardzības pasākumu pielietošanas procedūra) nosacījumiem.

12. pants

Dempings

Ja kāda no Pusēm konstatē, ka šī Līguma regulētajās tirdznieciskajās attiecībās tiek īstenots dempings 1994. gada Vispārīgās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību VI panta kārtībā, tad attiecīgā Puse var veikt atbilstošus pasākumus pret šādu praksi saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 16. pantā (Aizsardzības pasākumu pielietošanas procedūra).

13. pants

Ārkārtas pasākumi attiecībā uz atsevišķu produktu importu

Ja Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas izcelsmes produkcija tiek importēta tādos pieaugošos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt:

(a) nopietnu kaitējumu vietējiem ražotājiem, kuri Puses teritorijā ražo līdzīgu vai tieši konkurējošu produkciju, vai

(b) nopietnus izkropļojumus jebkurā ekonomikas saistītā sektorā vai sarežģījumus, kuri varētu izraisīt nopietnu Puses saimnieciskās situācijas pasliktināšanos, tad ieinteresētā Puse, pamatojoties uz 16. pantā (Aizsardzības pasākumu pielietošanas procedūra) formulētajiem nosacījumiem, drīkst tajā pašā pantā izklāstītajā kārtībā veikt attiecīgus pasākumus.

14. pants

Maksājumu bilances grūtības

1. Neievērojot 3. panta (Ievedmuitas nodevas un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu), 4. panta (Fiskāla rakstura muitas nodokļi) un 6. panta (Kvantitatīvie importa un eksporta ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu) nosacījumus, Puse var atbilstoši tās pārējām starptautiskajām saistībām ieviest tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, ja tai ir būtiskas maksājumu bilances grūtības vai tās nenovēršams apdraudējums. Tādi pasākumi tiek ieviesti uz ierobežotu laiku un tiem jābūt nediskriminējošiem, kā arī tie nedrīkst pārsniegt nepieciešamo, lai uzlabotu maksājumu bilanci. Priekšroka jādod uz cenu balstītiem pasākumiem, kas tiek pakāpeniski atviegloti līdz ar maksājumu bilances apstākļu uzlabošanos un atcelti, līdz ko apstākļi vairs ilgāk neattaisno to pielietošanu.

2. Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šī panta 1. paragrāfu, ir oficiāli informējama Apvienotā Komiteja, ja vien iespējams, pirms to ieviešanas. Pēc pārējo Pušu lūguma Apvienotā Komiteja pārbauda veikto pasākumu spēkā uzturēšanas nepieciešamību.

3. Pusēm tomēr jācenšas izvairīties no tādiem ierobežojošiem pasākumiem, kuru piemērošanas nolūks ir maksājumu bilances noregulēšana.

15. pants

Reeksports un deficīts

Gadījumā, ja 5. panta (Eksporta nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu efektu) un 6. panta (Importa un eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu efektu) nosacījumi noved pie:

(a) reeksporta uz trešo valsti, pret kuru eksportētāja Puse piemēro kvantitatīvus ierobežojumus attiecīgo produkcijas veidu eksportam, eksporta nodokļus vai pasākumus, vai maksājumus ar līdzvērtīgu efektu; vai arī

(b) eksportējošai Pusei svarīga produkcijas veida nopietna deficīta vai deficīta draudiem;

un, ja augstāk minētā situācija ir cēlonis vai var kļūt par cēloni lielām grūtībām eksportētājai Pusei, šī Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 16. pantā paredzēto procedūru (Aizsardzības pasākumu pielietošanas procedūra). Šiem pasākumiem jābūt nediskriminējošiem un tie jāpārtrauc, ja apstākļi vairs ilgāk neattaisno to pielietošanu.

16. pants

Aizsargājošo pasākumu pielietošanas kārtība

1. Puse, kura apsver nepieciešamību pielietot aizsargājošos pasākumus, nekavējoties par to oficiāli informē pārējās Puses un iesniedz visu attiecīgo informāciju. Tūlīt pēc tam Apvienotajā Komitejā ir sarīkojamas apspriedes, lai atrastu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

2. (a) Kas attiecas uz 11. pantu (Eksporta subsīdijas), Puses sniedz Apvienotajai Komitejai palīdzību, kas nepieciešama, lai pārbaudītu konkrēto gadījumu ,un, ja nepieciešams, pārtrauc apstrīdamo praksi. Ja attiecīgā Puse nepārtrauc apstrīdāmo praksi Apvienotās Komitejas noteiktajā laika periodā vai ja Apvienotajai Komitejai apspriežu rezultātā neizdodas panākt vienošanos, vai pēc trīsdesmit dienu notecēšanas kopš problēmas nodošanas izskatīšanai apspriedēs, ieinteresētā Puse drīkst akceptēt attiecīgus pasākumus to grūtību noregulēšanai, kas radušās aplūkojamās rīcības rezultātā.

(b) Kas attiecas uz 12. pantu (Dempings), 13. pantu (Ārkārtas pasākumi attiecībā uz atsevišķu produktu importu) un 15. pantu (Reeksports un deficīts), Apvienotā Komiteja pārbauda konkrēto gadījumu vai situāciju un var pieņemt lēmumu, kas nepieciešams ieinteresētās Puses iesniegtās prasības grūtību atrisināšanai. Ja trīsdesmit dienu laikā kopš attiecīgā jautājuma nodošanas izskatīšanai Apvienotajā Komitejā šāds lēmums netiek pieņemts, ieinteresētā Puse drīkst uzsākt pasākumus situācijas uzlabošanai.

(c) Kas attiecas uz 21. pantu (Pienākumu izpilde), ieinteresētā Puse sniedz apvienotajai Komitejai visu informāciju, kas nepieciešama radušās situācijas rūpīgai izmeklēšanai, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja Apvienotā Komiteja nespēj rast šādu risinājumu vai arī ja ir pagājuši 3 mēneši kopš prasības iesniegšanas, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt attiecīgus pasākumus.

3. Par veiktajiem aizsargājošajiem pasākumiem nekavējoties tiek informētas pārējās Puses. Aizsardzības pasākumiem jābūt ierobežotiem pēc to apjoma un darbības laika tiktāl, cik tie nepieciešami situācijas labošanai, kura izraisījusi augšminēto pasākumu nepieciešamību, un to izraisītais kaitējums nedrīkst pārsniegt kaitējumu, ko rada aplūkojamās problēmas praktiskā esamība. Prioritāte dodama tādiem pasākumiem, kas vismazāk izkropļo dotā Līguma funkcionēšanu.

4. Veiktie aizsargājošie pasākumi ir regulāri izskatāmi apspriedēs, lai pēc iespējas ātrāk tajos tiktu izdarīti labojumi.

5. Ja kādi ārkārtēji apstākļi prasa neatliekamu rīcību, līdz ar to iepriekšējo pārbaudi padarot neiespējamu, tad ieinteresētā Puse drīkst, 12. pantā (Dempings), 13. pantā (Ārkārtas pasākumi attiecībā uz atsevišķu produktu importu) un 15. pantā (Reeksports un deficīts) aprakstītajos gadījumos, kā arī eksporta subsīdiju, kurām ir tieša un nekavējoša ietekme un tirdzniecību starp Pusēm, gadījumā, nekavējoties piemērot tādus aizsardzības pagaidu pasākumus, kuri ir obligāti nepieciešami adekvātai reakcijai situācijas novēršanai. Par šiem pasākumiem nekavējoties tiek oficiāli paziņots Apvienotajai Komitejai, un bez liekas kavēšanās tiek uzsāktas Pušu apspriedes.

17. pants

Apvienotā Komiteja

Apvienotā Komiteja, kas izveidota saskaņā ar 1993. gada 13. septembrī parakstītā Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas Nolīguma par brīvo tirdzniecību 24. pantu (Apvienotā Komiteja), ir atbildīga par šī Līguma administrēšanu.

18. pants

Zinātniskā un tehniskā sadarbība

Puses uz savstarpējas ieinteresētības pamatiem veicina zinātnisko un tehnisko sadarbību lauksaimniecībā un ar to saistītās jomās. Šī sadarbība var ietvert kopuzņēmumu veidošanu, informācijas un dokumentācijas apmaiņu, ekspertu apmaiņu, kā arī semināru un kopīgi plānotu apspriežu sēriju organizēšanu.

19. pants

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

Savus noteikumus veterinārajos, augu aizsardzības un veselības aizsardzības jautājumos Puses piemēro nediskriminējošā veidā, kā arī neievieš nekādus jaunus pasākumus, kuru iedarbības rezultātā tiktu nelietderīgi traucēta tirdzniecība.

20. pants

Nākotnes attīstība

Puses apņemas izskatīt, ievērojot jebkurus būtiskus faktorus, iespējas attīstīt un padziļināt to sadarbību pēc šī Līguma nosacījumiem, kā arī veidot to jomās, kuras nav aptvertas šajā Līgumā. Puses var uzdot Apvienotajai Komitejai izskatīt sadarbības iespējas un, nepieciešamības gadījumā, sagatavot rekomendācijas sarunu uzsākšanai.

21. pants

Pienākumu izpilde

1. Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Līguma mērķu sasniegšanu un tajā noteikto pienākumu izpildi.

2. Ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi šajā Līgumā noteiktos pienākumus, ieinteresētā Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 16. pantā paredzēto procedūru (Aizsargājošo pasākumu pielietošanas procedūra).

22. pants

Muitas ūnijas, brīvās tirdzniecības zonas un pierobežas tirdzniecība

Šis Līgums nekavē brīvās tirdzniecības zonu un muitas ūniju darbību vai izveidošanu, vai vienošanās par pierobežas tirdzniecību tiktāl, cik šīs darbības neizraisa negatīvu ietekmi uz tirdzniecības režīmu un, it īpaši, uz šajā Līgumā noteiktajiem preču izcelsmes noteikumiem.

23. pants

Depozitārijs

Lietuvas Republikas Valdība attiecībā uz šo Līgumu darbojas kā Depozitārijs. Depozitārijs oficiāli informē visas Puses par katra ratifikācijas dokumenta nodošanu depozitārijam, šī Līguma stāšanos spēkā un jebkuru citu ar šo Līgumu saistītu aktu vai oficiālu paziņojumu, kas attiecas uz tā spēkā esamību.

24. pants

Stāšanās spēkā

Puses rakstveidā oficiāli informē Depozitāriju par to konstitucionālo prasību izpildi, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā viņu attiecīgajās valstīs.

Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad saņemts pēdējais no Pušu oficiālajiem paziņojumiem un paliek spēkā uz laika periodu, kurš konkretizēts 1993. gada 13. septembrī parakstītajā Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības līgumā.

25. pants

Denonsēšana

Jebkura no Pusēm drīkst šo Līgumu denonsēt, iesniedzot Depozitārijam rakstveida paziņojumu. Šai Pusei Līguma darbība izbeidzas, kad pagājuši seši mēneši kopš datuma, kurā Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu. Līgums paliek spēkā pārējām Pusēm un tā darbība izbeidzas, kad pagājuši seši mēneši kopš datuma, kurā kāda no šīm Pusēm ir paziņojusi par to rakstveidā.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies pilntiesīgie pārstāvji, kurus to attiecīgās Valdības šim nolūkam ir pienācīgi pilnvarojušas, ir parakstījuši šo Līgumu.

Parakstīts Viļņā, 1996. gada 16. jūnijā, vienā eksemplārā igauņu, latviešu, lietuviešu un angļu valodā, kas nododams glabāšanā Lietuvas Valdībā. Domstarpību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Igaunijas Republikas vārdā Latvijas Republikas vārdā Lietuvas Republikas vārdā

 

SAPRAŠANĀS PROTOKOLS
attiecībā uz Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikaslīgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm

Puses vienojās, ka šis Līgums un Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas Nolīguma par brīvo tirdzniecību 4. panta un A protokola papildinājumi stāsies spēkā vienlaicīgi.

01.01.1997