Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN SAVSTARPĒJU AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas valdība un Azerbaidžānas Republikas valdība, turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas puses",

VĒLOTIES intensificēt abpusēji izdevīgu ekonomisko sadarbību starp abām valstīm un saglabāt godīgus un vienlīdzīgus apstākļus vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā,

ATZĪSTOT, ka ieguldījumu veicināšana un aizsardzība šī Līguma ietvaros stimulēs darījumu iniciatīvu,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

Definīcijas

Šī Līguma mērķim:

1. Termins "ieguldījums" nozīmē visu veidu aktīvus, ko vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāji iegulda vai iegūst otras Līgumslēdzējas puses teritorijā saskaņā ar pēdējās Līgumslēdzējas puses likumiem un normatīviem aktiem, cita starpā, taču ne tikai, ietver:

(a) kustamu un nekustamu īpašumu un jebkuras saistītās īpašuma tiesības, tādas kā hipotēkas, aizturējuma tiesības, ķīlas tiesības, nomas tiesības, lietojuma un līdzīgas tiesības;

(b) pajas, akcijas, parādzīmes un jebkura cita veida dalības formu kapitālsabiedrībā;

(c) naudu, prasības par naudas piedziņu vai jebkuru citu izpildījumu komerciāla līguma ietvaros, kam ir ekonomiska vērtība;

(d) intelektuālā īpašuma tiesības, tādas kā patentus, autortiesības, tehniskus procesus, preču zīmes, dizainparaugus, tirdzniecības nosaukumus, nepatentētās praktiskās zināšanas ("know-how") un uzņēmējsabiedrības prestižu ("good-will") ; un

(e) darījumu priekšrocības, kas piešķirtas saskaņā ar likumu, administratīvu aktu vai atbildīgās iestādes komerciālu līgumu, ieskaitot priekšrocības dabas resursu meklēšanai, attīstīšanai, iegūšanai vai izmantošanai.

Jebkuras izmaiņas formā kādā aktīvi ir ieguldīti vai reinvestēti neietekmē to kā ieguldījumu raksturu, ja šādas izmaiņas ir veiktas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses likumiem un normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā ieguldījums ir veikts.

2. Termins "ienākumi" nozīmē līdzekļus, kas iegūti realizējot ieguldījumus un cita starpā, taču ne tikai, ietver peļņu, dividendes, procentu ieņēmumus, autoratlīdzību, ienākumus no kapitāla pieauguma vai jebkurus ar ieguldījumu saistītus maksājumus.

Ienākumiem tiek piemērots tāds pats režīms kā sākotnējiem ieguldījumiem.

3. Termins "ieguldītājs" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic ieguldījumus otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

(a) attiecībā uz Latvijas Republiku:

(i) "fiziska persona" nozīmē Latvijas pilsoņus, kā arī tās personas, kuras pastāvīgi uzturas Latvijā, kurām nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, bet kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt nepilsoņa pasi;

(ii) "juridiska persona" nozīmē uzņēmumus, apvienības un nodibinājumus, kas ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem.

(b) attiecībā uz Azerbaidžānas Republiku:

(i) "fiziska persona" nozīmē personas, kurām ir Azerbaidžānas Republikas pilsonība saskaņā ar tās likumiem;

(ii) "juridiska persona" nozīmē uzņēmumus, apvienības un nodibinājumus, kas ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar Azerbaidžānas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem.

4. Termins "teritorija" nozīmē attiecībā uz:

(a) Latvijas Republiku, Latvijas Republikas sauszemes teritoriju, iekšējos un teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu virs tām, kā arī piegulošās piejūras teritorijas, ieskaitot jūras gultni, zemaugsni, kur Latvijas Republika realizē savas suverēnās tiesības vai jurisdikciju šādās teritorijās dabas resursu izpētes un ekspluatēšanas nolūkos, saskaņā ar nacionālo likumdošanu un starptautiskajām tiesībām.

(b) Azerbaidžānas Republiku, Azerbaidžānas Republikas valsts teritoriju, ieskaitot attiecīgo Kaspijas jūras reģionu, kurā Azerbaidžānas Republika saskaņā ar tās nacionālo likumdošanu un starptautiskajām tiesībām, realizē suverēnās tiesības vai jurisdikciju.

2.pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem sekmē, rada labvēlīgus nosacījumus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem un pieņem šādus ieguldījumus.

2. Katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem visos laikos piemēro godīgu un taisnīgu režīmu un pilnu un pastāvīgu aizsardzību un drošību.

3. Katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā pret otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldību, uzturēšanu, izmantošanu, labumu iegūšanu vai realizāciju neveic nepamatotus, patvaļīgus vai diskriminējošus pasākumus.

3.pants

Atklātība

1. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tās vispārēji piemērojamie likumi, normatīvie akti, procesuālā prakse, administratīvā prakse un tiesu nolēmumi, kā arī starptautiskie līgumi pēc to stāšanās spēkā, kas var ietekmēt otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus tās teritorijā, tiek nekavējoties publicēti, vai savādāk kļūst publiski pieejami.

2. Šis Līgums neuzliek par pienākumu Līgumslēdzējai pusei sniegt vai nodrošināt pieeju jebkādai konfidenciālai informācijai vai ar īpašuma tiesībām saistītai informācijai, ieskaitot informāciju, kas attiecas uz atsevišķiem ieguldītājiem un to ieguldījumiem, kuras atklāšana var kavēt likuma izpildi vai kas ir pretrunā ar likumiem, kas aizsargā konfidencialitāti vai var kaitēt likumīgām konkrētā ieguldītāja komercinteresēm.

4.pants

Ieguldījumu režīms

1. Vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem vai saistītajiem ienākumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā netiek piemērots režīms, kas ir mazāk labvēlīgs kā tas, ko ieguldījumu uzņemošā Līgumslēdzēja puse piemēro saviem ieguldītāju vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

2. Vienas Līgumslēdzējas puse ieguldītājiem attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldību, uzturēšanu, izmantošanu, labumu iegūšanu vai pārdošanu otra Līgumslēdzēja puse nepiemēro režīmu, kas ir mazāk labvēlīgs kā tas, ko pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

5.pants

Atbrīvojumi

Šī Līguma noteikumi nav iztulkojami tā, lai uzliktu vienai Līgumslēdzējai pusei par pienākumu attiecināt uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem jebkura režīma priekšrocības, atvieglojumus vai privilēģijas, kas izriet no:

(a) jebkuras dalības esošā vai nākotnes brīvās tirdzniecības zonā, muitas ūnijā, kopējā tirgū, monetārajā savienībā un jebkurā starptautiskā līgumā, ar kuriem šādas ūnijas vai līdzīgas apvienības ir izveidotas;

(b) jebkura starptautiskā līguma vai vienošanās, kas pilnībā vai lielākoties attiecas uz nodokļu uzlikšanu, vai nacionālās likumdošanas, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu, vai

(c) jebkuras daudzpusējās konvencijas vai līguma, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuras dalībnieks ir vai var kļūt viena no Līgumslēdzējām pusēm.

6.pants

Ekspropriācija

1. Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas puses teritorijā netiek ekspropriēti, nacionalizēti vai pakļauti jebkādiem citiem pasākumiem ar nacionalizācijai vai ekspropriācijai līdzvērtīgu, tiešu vai netiešu, efektu (turpmāk tekstā - "ekspropriācija"), izņemot gadījumus, kad tā tiek veikta sabiedrisko mērķu nolūkos, nediskriminējošā veidā, saskaņā ar likumos noteikto procedūru un saņemot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju.

2. Šāda kompensācija balstās uz ekspropriētā ieguldījuma taisnīgu tirgus vērtību tieši pirms ekspropriācijas vai pirms tam, kad par to kļuva publiski zināms, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

3. Šāda taisnīga tirgus vērtība tiek aprēķināta brīvi konvertējamā valūtā, par pamatu ņemot tirgus apmaiņas kursu tai valūtai šī panta 2.daļā minētajā brīdī. Kompensācija ietver arī komerciālo procentu likmi, kas tiek aprēķināta no maksājuma tirgus vērtības valūtā, sākot no ekspropriācijas brīža līdz maksājuma brīdim.

4. Ieguldītājam, kura ieguldījumi ir ekspropriēti, ir tiesības uz tūlītēju lietas izskatīšanu ieguldījumu uzņemošās Līgumslēdzējas puses tiesas iestādē vai citā kompetentā un neatkarīgā iestādē un ieguldījumu novērtēšanu saskaņā ar šī panta noteikumiem.

7.pants

Atlīdzība par zaudējumiem

1. Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, kuru ieguldījumi cieš zaudējumus dēļ kara vai cita bruņota konflikta, ārkārtas stāvokļa, sacelšanās vai dumpja otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro restitūcijas, atlīdzināšanas, kompensācijas vai citu izlīguma režīmu, kas nav nelabvēlīgāks kā režīms, ko pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro pašu ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš no šiem režīmiem ir labvēlīgāks ieguldītājam. Izrietošie maksājumi ir pilnībā realizējami, brīvi konvertējami un nekavējoties pārvedami.

2. Nekādi neierobežojot šī panta 1.daļu, Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kuram otras Līgumslēdzējas puses teritorijā kādā no tajā daļā minētajiem gadījumiem ir nodarīti zaudējumi, kuru cēlonis ir:

(a) pēdējās Līgumslēdzējas puses bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas konfiskācija, vai

(b) pēdējās Līgumslēdzējas puses bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas iznīcināšana, kas nav notikusi apstākļu nepieciešamības dēļ,

tiek piešķirta tūlītējā, atbilstoša un efektīva restitūcija vai kompensācija.

8.pants

Pārvedumi

1. Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem nodrošina otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem ar ieguldījumiem saistīto maksājumu brīvu pārvedumu uz savu teritoriju un no tās. Šādi maksājumi cita starpā, taču ne tikai, ietver:

(a) sākumkapitālu un papildus summas, lai saglabātu attīstītu vai palielinātu ieguldījumus;

(b) ienākumus;

(c) ieņēmumus no ieguldījuma pilnīgas vai daļējas pārdošanas vai realizācijas;

(d) līdzekļus, kas nepieciešami izdevumu segšanai, kas izriet no darbībām ar ieguldījumiem, tādi kā autoratlīdzības un licences nodevu maksājumi.

(e) kompensāciju, kas izmaksājama saskaņā ar 6. un 7.pantu;

(f) pārvaldes maksājumus;

(g) maksājumus, kas rodas saistībā ar strīdu izšķiršanu;

(h) maksājumus saistībā ar komerciāliem līgumiem, ieskaitot aizdevuma līgumiem;

(i) algu un cita veida atlīdzību personālam, kas ir iesaistīts no ārzemēm un kas strādā saistībā ar ieguldījumu.

2. Šī panta 1.daļā minētie pārvedumi tiek veikti bez ierobežojumiem un kavēšanās, brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar prevalējošo tirgus apmaiņas kursu pārveduma dienā tajā valūtā, kurā tiek veikts pārvedums. Gadījumā, ja tirgus apmaiņas kurss nav pieejams, piemērojamais apmaiņas kurss ir pēdējais apmaiņas kurss, kas ticis piemērots valūtu pārvēršanai, piesaistot tās Speciālo aizņēmumu tiesību (SDR) valūtu grozam.

3. Neskatoties uz šī panta 1. un 2.daļu, Līgumslēdzēja puse var ierobežot pārvedumu, vienlīdzīgi, nediskriminējoši un labticībā pielietojot tās likumus attiecībā uz:

(a) bankrotu, maksātnespēju vai kreditoru tiesību aizsardzību;

(b) vērtspapīru, nākotnes līgumu (futures) , iespēju (options) vai atvasināto finanšu instrumentu (derivatives) izlaišanu, tirdzniecību vai darbību ar tiem;

(c) krimināliem vai sodāmiem pārkāpumiem;

(d) finanšu ziņojumiem vai reģistrācijas kārtošanu par pārvedumiem, kad nepieciešams nodrošināt likumu piemērošanu vai sadarboties ar finanšu regulējošām iestādēm; vai

(e) tiesas vai administratīvos procesos pieņemto lēmumu un spriedumu izpildes nodrošināšanu.

9.pants

Tiesību pārņemšana

Ja kāda Līgumslēdzēja puse vai tās nozīmētā aģentūra (garantētājs) veic maksājumu saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantijām, ko tā ir piešķīrusi attiecībā uz ieguldījuma nekomerciāliem riskiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, ieguldījumu uzņemošā Līgumslēdzēja puse atzīst ar šāda ieguldījuma saistīto tiesību vai prasību nodošanu garantētājam, un atzīst, ka garantētājs ir tiesīgs realizēt šādas tiesības un prasības tādā pašā apjomā kā ieguldītājs.

10.pants

Konsultācijas

Līgumslēdzējas puses piekrīt veikt tūlītējas konsultācijas pēc jebkuras no Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, lai risinātu jebkuru strīdu saistībā ar šo Līgumu, vai pārskatītu jebkurus jautājumus saistībā ar šī Līguma ieviešanu un piemērošanu vai analizētu jebkurus citus jautājumus, kas var rasties no šī Līguma. Šādas konsultācijas tiek rīkotas starp Līgumslēdzēju pušu kompetentām iestādēm vietā un laikā, kas ir saskaņoti starp Līgumslēdzējām pusēm caur diplomātiskiem kanāliem.

11.pants

Strīdi starp ieguldītāju un Līgumslēdzēju pusi

1. Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējas puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju pusi, kas ir saistīts ar ieguldījumu pēdējās Līgumslēdzējas puses teritorijā, ja iespējams, tiek risināts draudzīgā veidā.

2. Ja strīds netiek izšķirts draudzīgā veidā trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma strīdu izšķirt draudzīgā veidā, iesaistītais ieguldītājs var iesniegt strīdu starptautiskajā šķīrējtiesā. Ieguldītājam ir izvēle iesniegt lietu:

(a) Līgumslēdzējas puses, kuras teritorijā ieguldījums ir veikts, kompetentā tiesā; vai

(b) Starptautiskajā Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra (ICSID) šķīrējtiesā, kas izveidota ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas atvērta parakstīšanai 1965.gada 18.martā Vašingtonā (turpmāk - "Centrs"), ja strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse un ieguldītāja Līgumslēdzēja puse ir šīs Konvencijas dalībvalstis; vai

(c) Centra papildus institūcijas šķīrējtiesā, ja vai nu strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse vai ieguldītāja Līgumslēdzēja puse ir pievienojusies šai Konvencijai;

(d) speciālā šķīrējtiesā, kas, ja abas Līgumslēdzējas puses nav vienojušās savādāk, nodibināta saskaņā ar Apvienotās Nāciju organizācijas starptautisko tirdzniecības likumu komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem.

Līgumslēdzējas puses sniedz neatgriezenisku piekrišanu attiecībā uz faktu, ka visi ar ieguldījumiem saistītie strīdi tiek iesniegti augstāk minētajā tiesā, šķīrējtiesā vai alternatīvās šķīrējtiesas procedūrās.

3. Neviena Līgumslēdzēja puse, kas ir iesaistīta strīdā, šķīrējtiesas procesa laikā vai pēc šķīrējtiesas sprieduma pasludināšanas nevar izvirzīt iebildumus, kas ir balstīti uz faktu, ka strīdā iesaistītais ieguldītājs ir saņēmis pilnīgu vai daļēju atlīdzību par zaudējumiem saskaņā ar apdrošināšanu.

4. Šāds spriedums ir galīgs un saistošs abām pusēm un tiek izpildīts saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

12.pants

Strīdi starp Līgumslēdzējām pusēm

1. Strīdus Līgumslēdzēju pušu starpā par šī Līguma iztulkošanu un piemērošanu, cik vien tas iespējams, izšķir konsultāciju ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2. Ja strīdu tādējādi nevar izšķirt sešu mēnešu laikā no datumam, kurā kāda no Līgumslēdzējām pusēm lūdza veikt šādas sarunas, pēc jebkuras no Līgumslēdzējas puses lūguma tiek iesniegts šķīrējtiesā.

3. Šādu šķīrējtiesu katram atsevišķam gadījumam izveido sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā pēc šķīrējtiesas lūguma saņemšanas, katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Tad šie divi šķīrējtiesneši izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kuru pēc Līgumslēdzēju pušu vienošanās ieceļ par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ieceļ četru mēnešu laikā pēc divu šķīrējtiesnešu iecelšanas.

4. Ja šī panta 3.daļā norādītajos termiņos amatpersonas nav ieceltas, jebkura Līgumslēdzēja puse, ja nepastāv jebkāda cita vienošanās, var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētāju veikt nepieciešamās tiesnešu iecelšanas. Ja Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, tad nākošā augstākā ranga Starptautiskās Justīcijas tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai kuram nekas neliedz izpildīt minētās funkcijas, tiek uzaicināts veikt šādas nepieciešamās tiesnešu iecelšanas.

5. Šķīrējtiesa pasludina spriedumus ar balsu vairākumu. Šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm. Katra Līgumslēdzēja puse sedz tās ieceltā šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tiesisko pārstāvību šķīrējtiesas procedūrās. Priekšsēdētāja pakalpojumu izmaksas un citas kopējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Attiecībā uz citiem jautājumiem šķīrējtiesa nosaka savus procedurālos noteikumus.

13.pants

Citu noteikumu piemērošana

Ja kādas Līgumslēdzējas puses šobrīd pastāvošie vai nākamie likuma nosacījumi vai saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām starp Līgumslēdzējām pusēm papildus šim Līgumam ietver noteikumus, vai nu vispārējus vai specifiskus, kas nosaka otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu nekā šī Līguma nosacījumi, šādi noteikumi, tiktāl cik tie ir labvēlīgāki ieguldītājam, ir noteicoši pār šo Līgumu.

14.pants

Līguma piemērošana

Šis Līgums tiek piemērots ieguldījumiem, kas pastāv šī Līguma stāšanās spēkā laikā, kā arī tiem, kas tiks nodibināti vai iegūti nākotnē, bet netiek piemērots strīdiem saistībā ar ieguldījumiem, kas radušies pirms Līguma stāšanās spēkā.

15.pants

Vispārējie izņēmumi

1. Nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzējas puses veikt darbības, kuras nepieciešamas, lai aizsargātu tās vitālās drošības intereses kara vai bruņota konflikta, vai ārkārtas stāvokļa starptautiskajās attiecībās laikā.

2. Pieņemot, ka šāda rīcība netiek veikta neattaisnojamā vai nelikumīgā veidā, vai nerada slēptus starptautiskās tirdzniecības vai ieguldījumu ierobežojumus, nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzējas pusi ieviest un veikt pasākumus, ieskaitot vides aizsardzības pasākumus:

(a) nepieciešamus, lai uzturētu sabiedrisko kārtību;

(b) nepieciešamus, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību.

3. Šī panta noteikumi neattiecas uz šī Līguma 6.pantu, 7.pantu un 8.panta 1.(e) apakšdaļu.

16.pants

Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana

1. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai, kad iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā, ir izpildītas. Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas caur diplomātiskajiem kanāliem.

2. Šis Līgums paliek spēkā desmit gadus un pēc tam tā darbība pagarinās uz turpmākiem tādiem pašiem termiņiem, ja vien kāda no Līgumslēdzējām pusēm divpadsmit mēnešus pirms tam rakstiski nepaziņo otrai par nodomu izbeigt šo Līgumu.

3. Uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanās, 1. līdz 15.panta noteikumi turpina attiekties līdz šo ieguldījumu darbība tiek izbeigta.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie valdību pārstāvji, ir parakstījuši šo Līgumu.

Parakstīts divos eksemplāros Baku, 2005.gada 3.oktobrī, latviešu, azerbaidžāņu un angļu valodā, teksti ir vienlīdz autentiski. Ja pastāv atšķirības interpretācijā, noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā
Arturs Krišjānis Kariņš
Ekonomikas ministrs

Azerbaidžānas Republikas valdības vārdā
Farhads Alijevs
Ekonomiskās attīstības ministrs

10.05.2006