Darbības ar dokumentu
Valsts statistikas komitejas informācija
1997.gada 23.septembrī
Par bezdarba līmeni
Valsts statistikas komitejas informācija liecina, ka pēc bezdarba līmeņa pieauguma, kas ilga no 1996.gada septembra līdz 1997.gada maijam (maijā bez darba bija 7,7% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju), notiek visai strauja bezdarbnieku skaita samazināšanās. Jūlijā bezdarba līmenis sasniedza 7,5% (93,9 tūkstoši cilvēku), bet augustā - 7,3% (91,4 tūkstoši cilvēku).
Līdz 1997.gada 1.septembrim valstī ir reģistrēti 94,8 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (1.augustā - 97,6 tūkstoši). 1996.gada 1.septembrī valstī bija reģistrēti 95,5 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 89,3 tūkstoši cilvēku (7,1%).
1997.gada 1.septembrī vairāk nekā puse bezdarbnieku (58,4%) bija sievietes. Ilgāk nekā sešus mēnešus darbu nevarēja atrast 54,5 tūkstoši cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 33,4 tūkstoši cilvēku.
Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7,9 tūkstošiem cilvēku, februārī -8,1 tūkstotim, martā - 7 tūkstošiem, aprīlī - 7,5 tūkstošiem, maijā - 9,1 tūkstotim, jūnijā - 6,8 tūkstošiem, jūlijā - 6,9 tūkstošiem, augustā - 4,9 tūkstošiem cilvēku.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1997.gada augustā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 32,9 tūkstošiem cilvēku jeb 36% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada augustā bezdarbniekiem izmaksāti pabalsti kopsummā 1016,6 tūkstoši latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 30,84.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1997.gada 1.augustā bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 30,3%, Krāslavas - 24,7%, Preiļu - 23,2%, Balvu 22,7%, Ludzas - 19%, Jēkabpils - 16,3%, Daugavpils - 15,7%.
Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.
Sagatavojusi VSK Darba statistikas daļa
Par reģistrētā bezdarba līmeni pilsētās un rajonos 1997. gadā (procentos)
|
1.augustā |
1.septembrī |
|
|
Pavisam valstī |
7,5 |
7,3 |
|
Pilsētās: |
||
|
Rīga |
3,3 |
3,2 |
|
Daugavpils |
8,5 |
8,2 |
|
Jelgava |
8,4 |
8,1 |
|
Jūrmala |
6,3 |
6,1 |
|
Liepāja |
7,3 |
7,1 |
|
Rēzekne |
12,9 |
12,5 |
|
Ventspils |
2,9 |
2,9 |
|
Rajonos: |
||
|
Aizkraukles |
11,1 |
10,7 |
|
Alūksnes |
12,9 |
12,7 |
|
Balvu |
23,0 |
22,7 |
|
Bauskas |
6,6 |
6,7 |
|
Cēsu |
7,8 |
7,7 |
|
Daugavpils |
16,4 |
15,7 |
|
Dobeles |
10,6 |
10,3 |
|
Gulbenes |
10,8 |
10,8 |
|
Jelgavas |
11,0 |
10,6 |
|
Jēkabpils |
16,5 |
16,3 |
|
Krāslavas |
25,4 |
24,7 |
|
Kuldīgas |
7,0 |
6,9 |
|
Liepājas |
10,8 |
10,7 |
|
Limbažu |
6,4 |
6,3 |
|
Ludzas |
18,8 |
19,0 |
|
Madonas |
14,0 |
13,8 |
|
Ogres |
4,0 |
3,9 |
|
Preiļu |
23,7 |
23,2 |
|
Rēzeknes |
31,0 |
30,3 |
|
Rīgas |
4,8 |
4,6 |
|
Saldus |
4,9 |
4,7 |
|
Talsu |
5,6 |
5,4 |
|
Tukuma |
5,8 |
5,4 |
|
Valkas |
7,3 |
7,2 |
|
Valmieras |
9,2 |
9,0 |
|
Ventspils |
8,0 |
7,7 |
Uzziņai
Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.
Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.
Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistējušās Nodarbinātības valsts dienestā.
Sagatavojusi VSK Darba statistikas daļa
 |
 |
 |
 |