Darbības ar dokumentu
2003.GADA PROTOKOLS
ŠĀ PROTOKOLA DALĪBVALSTIS,
ŅEMOT VĒRĀ 1992.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (turpmāk tekstā "1992.gada Atbildības konvencija"),
PĀRSKATĪJUŠAS 1992.gada Starptautisko konvenciju par Starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (turpmāk tekstā "1992.gada Fonda konvencija"),
APSTIPRINOT starptautiskās atbildības par naftas piesārņojumu un kompensācijas sistēmas pieejamības saglabāšanas svarīgumu,
ATZĪMĒJOT, ka 1992.gada Fonda konvencijas sniegtā maksimāli pieļaujamā kompensācija var būt nepietiekama, lai segtu kompensēšanas vajadzības noteiktos apstākļos dažās šīs Konvencijas dalībvalstīs,
ATZĪSTOT, ka virkne 1992.gada Atbildības konvencijas un 1992.gada Fonda konvencijas Dalībvalstis uzskata par ārkārtas nepieciešamību veidot papildus fondus kompensācijai, radot papildus shēmu, kurai valstis varētu pievienoties, ja rodas tāda vēlēšanās,
TICOT, ka papildus shēmas nolūks ir nodrošināt, lai naftas piesārņojumā cietušie saņemtu pilnu savu zaudējumu vai postījumu kompensāciju un arī lai mazinātu grūtības, ar ko cietušie saskaras gadījumos, ja pastāv risks, ka kompensācijas apjoms, kas ir pieejams saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju un 1992.gada Fonda konvenciju, būs nepietiekams, lai pilnā mērā apmaksātu celtās prasības, kā arī tā rezultātā, ka 1992.gada Starptautiskais fonds naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai ir provizoriski nolēmis segt tikai proporcionālu daļu no jebkuras celtās prasības,
IEVĒROJOT, ka papildus shēma būs pieejama tikai 1992.gada Fonda konvencijas dalībvalstīm,
IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:
Vispārējie noteikumi
1. Pants
Šā Protokola nolūkos:
1. "1992.gada Atbildības konvencija" nozīmē 1992.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem;
2. "1992.gada Fonda konvencija" nozīmē Starptautisko konvenciju par Starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai;
3. "1992.gada Fonds" nozīmē Starptautisko fondu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai, kas ir nodibināts ar 1992.gada Fonda konvenciju;
4. "Dalībvalsts" nozīmē šā Protokola Dalībvalsti, ja nav norādīts citādi;
5. Ja 1992.gada Fonda konvencijas noteikumi ir iekļauti ar atsauci šajā Protokolā, "Fonds" šajā konvencijā nozīmē "Papildus fondu", ja nav norādīts citādi;
6. "Kuģis", "persona", "īpašnieks", "nafta", "piesārņojuma radīts zaudējums", "preventīvie pasākumi" un "incidents" nozīmē to pašu, ko 1992.gada Atbildības konvencijas 1.pantā;
7. "Apmaksātā nafta", "uzskaites vienība", "tonna", "garantētājs" un "termināls" nozīmē to pašu, ko 1992.gada Fonda konvencijas 1.pantā, ja nav norādīts citādi;
8. "Celta prasība" nozīmē prasību, ko atzinis 1992.gada Fonds vai kas par pieņemamu ir atzīta ar kompetentas tiesas lēmumu, kas ir saistošs 1992.gada Fondam un ko nevar pārsūdzēt parastajā kārtība, un kas tiktu pilnīgi apmierināta, ja attiecīgajam incidentam netiktu piemērots 1992.gada Fonda konvencijas 4.panta 4.punktā noteiktais limits;
9. "Asambleja" nozīmē 2003.gada Starptautiskā Papildus fonda naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai Asambleju, ja nav norādīts citādi;
10. "Organizācija" nozīmē Starptautisko Jūras organizāciju;
11. "Ģenerālsekretārs" nozīmē Organizācijas Ģenerālsekretāru.
2. Pants
1. Ar šo tiek dibināts Starptautiskais Papildus fonds naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai, saukts "2003.gada Starptautiskais Papildus fonds naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai" (turpmāk tekstā "Papildus fonds").
2. Katra Dalībvalsts atzīst Papildus fondu kā juridisku personu, kas ir spējīga saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem uzņemties tiesības un pienākumus un būt puse juridiskajos procesos šīs valsts tiesās. Katra Dalībvalsts atzīst Papildus fonda direktoru par Papildus fonda juridisko pārstāvi.
3. Pants
Šis Protokols tiek piemērots vienīgi attiecībā uz:
(a) piesārņojuma radītiem zaudējumiem, kas radušies:
(i) Dalībvalsts teritorijā, ieskaitot teritoriālo jūru, un
(ii) Dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas noteikta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vai, ja Dalībvalsts nav noteikusi šādu zonu, rajonā, kas atrodas aiz šīs valsts teritoriālās jūras un ir tai pieguļošs, ko šī valsts ir noteikusi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kas sniedzas ne vairāk par 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, no kuras tiek mērīts tās teritoriālās jūras platums;
(b) preventīviem pasākumiem, kas veikti šādu zaudējumu novēršanai vai mazināšanai.
Papildus kompensācija
4. Pants
1. Papildus fonds izmaksā kompensāciju jebkurai personai, kas ir cietusi no piesārņojuma radītiem zaudējumiem, ja šāda persona nespēj saņemt pilnu un adekvātu kompensāciju par celtu prasību par šādiem zaudējumiem saskaņā ar 1992.gada Fonda konvencijas noteikumiem, jo kopējie zaudējumi pārsniedz, vai pastāv risks, ka tie varētu pārsniegt piemērojamo kompensācijas limitu, kas noteikts 1992.gada Fonda konvencijas 4.panta 4.punktā attiecībā uz jebkuru vienu incidentu.
2. (a) Saskaņā ar šo pantu Papildus fonda izmaksājamās kompensācijas kopējais apjoms attiecībā uz jebkuru vienu incidentu tiek limitēts tā, ka šā apjoma kopējā summa kopā ar kompensācijas apjomu, kas faktiski izmaksāts saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju un 1992.gada Fonda konvenciju, šā Protokola piemērošanas ietvaros nepārsniedz 750 miljonus uzskaites vienību.
(b) 2.punkta (a) apakšpunktā minētās 750 miljoni uzskaites vienības konvertē valsts valūtā, pamatojoties uz šīs valūtas vērtību ar atsauci uz Speciālās Aizņemšanās Tiesībām, datumā, ko noteikusi 1992.gada Fonda Asambleja, maksimālā apjomā, kas izmaksājams saskaņā ar 1992.gada Atbildības un 1992.gada Fonda konvencijām, konversijai.
3. Ja pret Papildus fondu celto prasību apjoms pārsniedz kompensācijas kopējo apjomu, kas izmaksājams saskaņā ar 2.punktu, pieejamais apjoms tiek sadalīts tādā veidā, lai proporcija starp jebkuru celto prasību un kompensācijas apjomu, kura atlīdzināšanu prasītājs ir faktisko panācis saskaņā ar šo Protokolu, būtu vienāda visiem prasītājiem.
4. Papildus fonds izmaksā kompensāciju attiecībā uz celtajām prasībām, kas noteiktas 1.panta 8.punktā, un vienīgi attiecībā uz šādām prasībām.
5. Pants
Papildus fonds izmaksā kompensāciju, kad 1992.gada Fonda Asambleja ir nolēmusi, ka celto prasību kopējais apjoms pārsniedz kompensācijas kopējo apjomu, kas ir pieejams saskaņā ar 1992.gada Fonda konvencijas 4.panta 4.punktu, vai pastāv risks, ka tas to pārsniegs, un ka tā rezultātā 1992.gada Fonda Asambleja ir pagaidu vai galīgi nolēmusi, ka maksājumi tiks izdarīti tikai par katras celtās prasības proporcionālo daļu. Tad Papildus fonda Asambleja nolemj, vai un kādā apmērā Papildus fonds izmaksā katras celtās prasības proporcionālo daļu, kas nav izmaksāta saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju un 1992.gada Fonda konvenciju.
6. Pants
1. Tiesības uz kompensāciju no Papildus fonda saskaņā ar 15.panta 2. un 3.punktu tiek anulētas tikai gadījumā, ja tās ir anulētas pret 1992.gada Fondu saskaņā ar 1992.gada Fonda konvencijas 6.pantu.
2. Prasība 1992.gada Fondam ir uzskatāma par tā paša prasītāja prasību Papildus fondam.
7. Pants
1. 1992.gada Fonda konvencijas 7.panta 1., 2., 4., 5. un 6.punkta noteikumi ir piemērojami lietām par kompensāciju no Papildus fonda saskaņā ar šā Protokola 4.panta 1.punktu.
2. Ja lieta par kompensāciju par piesārņojuma radītiem zaudējumiem tiek iesniegta tiesai, kas ir kompetenta saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas IX pantu un ir vērsta pret kuģa īpašnieku vai tā garantētāju, šādai tiesai ir ekskluzīva juridiska kompetence pār jebkuru prasību no Papildus fonda par kompensāciju saskaņā ar šā Protokola 4.panta noteikumiem attiecībā uz tiem pašiem zaudējumiem. Bet, ja lietu par kompensāciju par piesārņojuma radītiem zaudējumiem saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju iesniedz 1992.gada Atbildības konvencijas Dalībvalsts tiesā, nevis šā Protokola Dalībvalsts tiesā, katra lieta pret Papildus fondu saskaņā ar šā Protokola 4.pantu pēc prasītāja izvēles var tikt izskatīta tiesā, kas ir kompetenta saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvencijas IX pantu, tādā valstī, kurā Papildus fondam ir mītne, vai arī jebkurā šā Protokola Dalībvalstī.
3. Ja lieta par kompensāciju par piesārņojuma radītiem zaudējumiem pret 1992.gada Fondu ir iesniegta tiesā 1992.gada Fonda konvencijas Dalībvalstī, nevis šā Protokola Dalībvalstī, neskatoties uz 1.punktu, jebkura saistīta lieta pret Papildus fondu pēc prasītāja izvēles var tikt izskatīta tiesā, kas ir kompetenta saskaņā ar 1.punktu, tādā valstī, kur Papildu fondam ir mītne, vai arī jebkurā Dalībvalstī.
8. Pants
1. Katrs spriedums pret Papildus fondu, ko ir pieņēmusi tiesa, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar šā Protokola 7.pantu, un kas atbilst katram lēmumam attiecībā uz šā Protokola 4.panta 3.punktā minēto sadalījumu, tiek atzīts un izpildāms katrā Dalībvalstī uz tādiem pašiem noteikumiem, kā to nosaka 1992.gada Atbildības konvencijas X pants, tikko to atzīst par izpildāmu tā izcelsmes valstī un šajā valstī tas vairs nav pakļauts parastajām pārskatīšanas formām.
2. Dalībvalsts var piemērot citus noteikumus spriedumu atzīšanai un izpildīšanai, ja to mērķis ir panākt spriedumu atzīšanu un izpildi vismaz tādā pašā mērā kā norādīts 1.punktā.
9. Pants
1. Papildus fonds attiecībā uz jebkādu kompensācijas apjomu par piesārņojuma radītiem zaudējumiem, ko izmaksājis Papildus fonds saskaņā ar šā Protokola 4.panta 1.punktu, subrogācijas kārtībā pārņem tiesības, kādas šādu kompensāciju saņēmusī persona baudītu pret īpašnieku vai tā garantētāju saskaņā ar 1992.gada Atbildības konvenciju.
2. Papildus fonds subrogācijas kārtībā iegūst tiesības, kādas baudītu šādu kompensāciju saņēmusī persona pret 1992.gada Fondu saskaņā ar 1992.gada Fonda konvenciju.
3. Nekas šajā Protokolā nemazina jebkuras Papildus fonda tiesības uz regresa prasību vai subrogāciju pret citām personām, kādas iepriekšējos punktos nav minētas. Jebkurā gadījumā Papildus fonda tiesības uz subrogāciju pret šādu personu ir ne mazāk izdevīgas kā personas, kam ir izmaksājama kompensācija, apdrošinātājam.
4. Nemazinot jebkādas citas tiesības uz subrogāciju vai palīdzības sniegšanu pret Papildus fondu, kas var pastāvēt, Dalībvalsts vai tās aģentūra, kas izmaksā kompensāciju par piesārņojuma radīto zaudējumu saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, subrogācijas kārtībā pārņem tiesības, ko baudītu kompensāciju saņēmusī persona saskaņā ar šo Protokolu.
Iemaksas
10. Pants
1. Ikgadējās iemaksas Papildus fondā katras Dalībvalsts vārdā veic jebkura persona, kas 11.panta 2.punkta (a) vai (b) apakšpunktā minētā kalendārā gadā laikā ir saņēmusi kopējo daudzumu, kas pārsniedz 150 000 tonnas:
(a) ostās vai terminālos šīs valsts teritorijā - apmaksāto naftu, kas pa jūru piegādāta šīm ostām vai termināliem; un
(b) jebkurā terminālā, kas atrodas šīs Dalībvalsts teritorijā - apmaksāto naftu, kura piegādāta pa jūru un izkrauta ne-Dalībvalsts ostā vai terminālā, ar nosacījumu, ka apmaksātā nafta tiek uzskaitīta tikai, pamatojoties uz šo apakšpunktu, Dalībvalstij to saņemot pirmo reizi pēc tās izkraušanas šajā ne-Dalībvalstī.
2. Attiecībā uz saistībām veikt iemaksas Papildus fondā ir piemērojami 1992.gada Fonda konvencijas 10.panta 2.punkta noteikumi.
11. Pants
1. Lai novērtētu paredzamo ikgadējo iemaksu maksājumu apjomu, ja tādi ir, un ņemot vērā nepieciešamību uzturēt pietiekošus tekošos fondus, Asambleja katram kalendārajam gadam sastāda tāmi budžeta formā, kas satur šādas sadaļas:
(i) Izdevumi:
(a) Papildus fonda pārvaldes izmaksas un izdevumi attiecīgajā gadā un jebkāds deficīts no iepriekšējo gadu operācijām;
(b) maksājumi, kas Papildus fondam jāizdara attiecīgajā gadā, lai apmierinātu prasības pret Papildus fondu saskaņā ar 4.pantu, tajā skaitā, lai apmaksātu Papildus fonda iepriekšējos aizņēmumus šādu prasību apmierināšanai;
(ii) Ienākumi:
(a) no iepriekšējo gadu operācijām pārpalikušie fondi, ieskaitot jebkādus procentus;
(b) ikgadējās iemaksas, ja nepieciešams sabalansēt budžetu;
(c) jebkādi citi ienākumi.
2. Asambleja nosaka kopējo ievācamo iemaksu apjomu. Balstoties uz šo lēmumu, Papildus fonda direktors attiecībā uz katru Dalībvalsti katrai 10.pantā noteiktajai personai aprēķina tās ikgadējo iemaksu apjomu:
(a) ciktāl iemaksa ir domāta maksājumu nodrošināšanai saskaņā ar 1.punkta (i) (a) apakšpunktu, uz fiksētas summas pamata par katru apmaksātas naftas tonnu, ko attiecīgajā valstī šāda persona ir saņēmusi iepriekšējā kalendārā gada laikā; un
(b) ciktāl iemaksa ir domāta maksājumu nodrošināšanai saskaņā ar 1.punkta (i) (b) apakšpunktu, pamatojoties uz fiksēto summu par katru apmaksātas naftas tonnu, ko šāda persona ir saņēmusi iepriekšējā kalendāra gada laikā, kad notika attiecīgais incidents, ar noteikumu, ka šī valsts incidenta dienā bija šā Protokola dalībvalsts.
3. 2.punktā minētās summas iegūst, dalot attiecīgo kopējo obligāto iemaksu apjomu ar kopējo apmaksātās naftas apjomu, ko visas Dalībvalstis saņēmušas attiecīgajā gadā.
4. Ikgadējā iemaksa jāizdara datumā, kas noteikts Papildus fonda Iekšējos noteikumos. Asambleja var noteikt citu maksāšanas datumu.
5. Asambleja var nolemt saskaņā ar Papildus fonda Finansiālajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem veikt pārskaitījumus starp fondiem, kas saņemti saskaņā ar 2.punkta (a) apakšpunktu, un fondiem, kas saņemti saskaņā ar 2.punkta (b) apakšpunktu.
12. Pants
1. Attiecībā uz iemaksām Papildus fondā ir piemērojami 1992.gada Fonda konvencijas 13.panta noteikumi.
2. Dalībvalsts var pati uzņemties saistības veikt iemaksas Papildus fondā saskaņā ar 1992.gada Fonda konvencijas 14.pantā noteikto procedūru.
13. Pants
1. Dalībvalstis Papildus fonda direktoram paziņo informāciju par saņemto naftu, kā tas ir paredzēts saskaņā ar 1992.gada Fonda konvencijas 15. pantu, bet šie 1992.gada Fonda direktoram saskaņā ar 1992.gada Fonda konvencijas 15.panta 2.punktu sniegtie paziņojumi uzskatāmai par veicamiem arī saskaņā ar šo Protokolu.
2. Ja Dalībvalsts nepilda savas saistības nosūtīt 1.punktā minēto paziņojumu un tā rezultātā Papildus fondam rodas finansiāli zaudējumi, šīs Dalībvalsts pienākums ir kompensēt Papildus fondam šos zaudējumus. Asambleja pēc Papildus fonda direktora ieteikuma izlemj, vai šai Dalībvalstij šāda kompensācija ir jāmaksā.
14. Pants
1. Neņemot vērā 10.pantu, šā Protokola ietvaros par saņemto apmaksātās naftas minimālo daudzumu katrā Dalībvalstī uzskata 1 miljonu tonnu apmaksātās naftas.
2. Ja Dalībvalstī saņemtās apmaksātas naftas kopējais apjoms ir mazāks par 1 miljonu tonnu, Dalībvalstij jāuzņemas saistības, kas saskaņā ar šo Protokolu būtu saistošas katrai personai, kuras pienākums būtu veikt iemaksas Papildus fondā attiecībā uz šīs valsts teritorijā saņemto naftu tikmēr, kamēr šajā valstī nav personas, kas būtu atbildīga par saņemtās naftas kopējo apjomu.
15. Pants
1. Ja dalībvalstī nav 10.panta noteikumiem atbilstošas personas, šī Dalībvalsts šā Protokola ietvaros par to paziņo Papildus fonda direktoram.
2. Papildus fonds neizmaksā kompensāciju par piesārņojuma radītiem zaudējumiem Dalībvalsts teritorijā, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai rajonā, kas noteikts saskaņā ar šā Protokola 3.panta (a) punkta (ii) apakšpunktu, attiecībā uz notikušo incidentu vai par veiktajiem aizsargpasākumiem, lai novērstu vai mazinātu šādus zaudējumus, kamēr šajā Dalībvalstī nav izpildītas saistības par paziņojuma sniegšanu Papildus fonda direktoram atbilstoši 13.panta 1.punktam un šā panta 1.punktam par visiem iepriekšējiem gadiem pirms notikušā incidenta. Asambleja Iekšējos noteikumos nosaka apstākļus, saskaņā ar kuriem tiek atzīts, ka Dalībvalsts nav izpildījusi savas saistības.
3. Ja kompensācija ir atteikta uz laiku saskaņā ar 2.punktu, tad kompensācija tiek atteikta pilnībā attiecībā uz minēto incidentu, ja saistības sniegt paziņojumu Papildus fonda direktoram saskaņā ar 13.panta 1.punktu un šā panta 1.punktu nav izpildītas viena gada laikā pēc tam, kad Papildus fonda direktors ir paziņojis Dalībvalstij, ka tās ziņojums nav veikts.
4. No kompensācijas, ko izmaksā parādniekam vai parādnieka aģentam, atskaita jebkuru iemaksu, kas jāiemaksā Papildus fondā.
Organizācija un administrācija
16. Pants
1. Papildus fondam ir Asambleja un Sekretariāts, ko vada direktors.
2. Attiecībā uz Asambleju, Sekretariātu un Papildus fonda direktoru ir piemērojami 1992.gada Fonda konvencijas no 17. līdz 20. un no 28. līdz 33.panti.
3. Attiecībā uz Papildus fondu ir piemērojams 1992.gada Fonda konvencijas 34.pants.
17. Pants
1. 1992.gada Fonda Sekretariāts, ko vada 1992.gada Fonda direktors, var pildīt arī attiecīgi Papildus Fonda Sekretariāta un direktora funkcijas.
2. Ja saskaņā ar 1.punktu 1992.gada Fonda Sekretariāts un direktors pilda arī Papildus fonda Sekretariāta un direktora pienākumus, interešu konflikta gadījumos starp 1992.gada Fondu un Papildus fondu Papildus fondu pārstāv Asamblejas priekšsēdētājs.
3. Papildus fonda direktors un Papildus fonda direktora norīkotais personāls un eksperti, kuri pilda šajā Protokolā un 1992.gada Fonda konvencijā paredzētos pienākumus, nenonāk pretrunā 1992.gada Fonda konvencijas 30.pantam, ko piemēro ar šā Protokola 16.panta 2.punktu, kamēr viņi pilda savus pienākumus saskaņā ar šo pantu.
4. Asambleja cenšas nepieņemt lēmumus, kas nav savienojami ar 1992.gada Fonda Asamblejas pieņemtajiem lēmumiem. Ja rodas viedokļu atšķirība kopējos administratīvajos jautājumos, Asambleja cenšas rast konsensu ar 1992.gada Fonda Asambleju savstarpējas sadarbības gaisotnē un paturot prātā abu organizāciju kopīgos mērķus.
5. Papildus Fonds atlīdzina 1992.gada Fondam visas izmaksas un izdevumus par administratīvajiem pakalpojumiem, ko 1992.gada Fonds veicis Papildus fonda interesēs.
18. Pants
Pārejas noteikumi
1. Saskaņā ar 4.punktu atsevišķas Dalībvalsts ikgadējās iemaksas kopējais apjoms, kas jānomaksā par saņemto apmaksāto naftu kalendārā gada laikā, nepārsniedz 20% no ikgadējo iemaksu kopapjoma saskaņā ar šo Protokolu attiecībā uz minēto kalendāro gadu.
2. Ja 11.panta 2. un 3.punkta noteikumu piemērošanas rezultātā iemaksu kopējais apjoms, kas atsevišķas Dalībvalsts maksātājiem jānomaksā noteiktajā kalendārajā gadā, pārsniedz 20% no ikgadējo iemaksu kopējā apjoma, šīs valsts visu maksātāju maksājamās iemaksas tiek samazinātas pro rata (proporcionāli) tā, lai to iemaksu kopējais apjoms šajā gadā būtu 20% no ikgadējo iemaksu kopējā apjoma Papildus fondā.
3. Ja noteiktās Dalībvalsts personu maksājamās iemaksas ir jāsamazina saskaņā ar 2.punktu, visu citu Dalībvalstu personu maksājamās iemaksas ir jāpalielina pro rata (proporcionāli) tā, lai nodrošinātu, ka visu personu, kas ir atbildīgas veikt iemaksas Papildus fondā, maksājamo iemaksu kopējā summa attiecīgajā kalendārajā gadā sasniegtu tādu kopējo iemaksu apjomu, kā to bija nolēmusi Asambleja.
4. 1. līdz 3.punkta noteikumi darbojas, kamēr visās Dalībvalstīs kalendārajā gadā saņemtais apmaksātas naftas kopējais apjoms, ieskaitot 14.panta 1.punktā minēto apjomu, sasniedz 1000 miljonu tonnu vai kamēr beidzas 10 gadu periods pēc šā Protokola stāšanās spēkā, atkarībā no tā, kas notiek ātrāk.
Noslēguma jautājumi
19. Pants
Parakstīšana, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās
1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai Londonā no 2003.gada 31.jūlija līdz 2004.gada 30.jūlijam.
2. Valstis var izteikt savu piekrišanu pievienoties šim Protokolam, to:
(a) parakstot bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai
(b) parakstot ar atrunu par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar sekojošu ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai
(c) pievienojoties.
3. Par šā Protokola Dalībvalstīm var kļūt tikai 1992.gada Fonda konvencijas Dalībvalstis.
4. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās tiek veikta, deponējot attiecīgas ietekmes formālu instrumentu Ģenerālsekretāram.
20. Pants
Informācija par apmaksāto naftu
Pirms šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz kādu valsti, šai valstij, parakstot šo Protokolu saskaņā ar 19.panta 2.punkta (a) apakšpunktu vai deponējot šā Protokola 19.panta 4.punktā minēto instrumentu un ik gadu pēc tam, ģenerālsekretāra noteiktajā datumā jāpaziņo viņam ikvienas personas, kuras pienākums attiecībā uz šo valsti būtu izdarīt iemaksas Papildus fondā saskaņā ar 10.pantu, vārds un adrese, kā arī ziņas par ikvienas šādas personas iepriekšējā kalendārā gada laikā šīs valsts teritorijā saņemtās apmaksātas naftas attiecīgo apjomu.
21. Pants
Stāšanās spēkā
1. Šis Protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem, skaitot no datuma, kad ir izpildītas šādas prasības:
(a) vismaz astoņas valstis ir parakstījušas Protokolu bez atrunas uz ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ir deponējušas Ģenerālsekretāram ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu; un
(b) Ģenerālsekretārs no 1992.gada Fonda direktora ir saņēmis informāciju, ka tās personas, kuru pienākums ir veikt iemaksas saskaņā ar 10.pantu, iepriekšējā kalendārā gada laikā ir saņēmušas kopējo apjomu vismaz 450 miljonu tonnu apmaksātas naftas, ieskaitot 14.panta 1.punktā minēto apjomu.
2. Attiecībā uz katru valsti, kas paraksta šo Protokolu bez atrunas uz ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai kas ratificē, akceptē, apstiprina šo Protokolu vai pievienojas tam, pēc tam, kad ir izpildīti 1.punkta noteikumi par spēkā esamību, Protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem, skaitot no datuma, kad šī valsts deponē attiecīgo instrumentu.
3. Tomēr, neņemot vērā 1. un 2.punktu, šis Protokols nestājas spēkā attiecībā uz jebkuru valsti, kamēr šajā valstī nav stājusies spēkā 1992.gada Fonda konvencija.
22. Pants
Asamblejas pirmā sesija
Ģenerālsekretārs sasauc Asamblejas pirmo sesiju. Sesija notiek pēc iespējas ātrāk pēc šā Protokola stāšanās spēkā un, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā trīsdesmit dienās pēc šīs spēkā stāšanās.
23. Pants
Pārskatīšana un grozīšana
1. Organizācija var sasaukt konferenci ar mērķi pārskatīt vai grozīt šo Protokolu.
2. Organizācija sasauc Dalībvalstu konferenci ar mērķi pārskatīt vai grozīt šo Protokolu, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa no visām Dalībvalstīm.
24. Pants
Kompensācijas limita grozīšana
1. Pēc ne mazāk kā vienas ceturtdaļas Dalībvalstu pieprasījuma Ģenerālsekretārs izsūta visiem Organizācijas locekļiem un visām Dalībvalstīm katru priekšlikumu par 4.panta 2.punkta (a) apakšpunktā noteikto kompensācijas apjoma limita grozīšanu.
2. Katrs izvirzītais un saskaņā ar iepriekšējo punktu izplatītais priekšlikums tiek iesniegts Organizācijas Juridiskajā komitejā izskatīšanai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tā izsūtīšanas datuma.
3. Visām šā Protokola Dalībvalstīm, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Organizācijas locekļi, ir tiesības piedalīties Juridiskās komitejas darbā grozījumu izskatīšanai un pieņemšanai.
4. Grozījumi saskaņā ar 3.punktu paplašinātajā Juridiskajā komitejā tiek pieņemti ar klātesošo un balsojošo Dalībvalstu divu trešdaļu vairākumu, ar nosacījumu, ka balsošanas laikā ir pārstāvēta vismaz puse Dalībvalstu.
5. Strādājot pie priekšlikuma par limita grozīšanu, Juridiskā komiteja ņem vērā incidentu pieredzi un it īpaši to rezultātā radušos zaudējumu apmēru un izmaiņas valūtu vērtībā.
6. (a) Šajā pantā minētie limita grozījumi nav izskatāmi pirms šā Protokola spēkā stāšanās datuma, ne arī mazāk kā trīs gadu laikā pēc datuma, kad stājas spēkā iepriekšējie grozījumi saskaņā ar šo pantu.
(b) Limitu nevar paaugstināt tā, lai tas pārsniegtu apjomu, kas atbilst šajā Protokolā noteiktajam limitam, kas paaugstināts par sešiem procentiem gadā, kas aprēķināti uz saskaņotas bāzes no datuma, kad šis Protokols ir atvērts parakstīšanai, līdz datumam, kad spēkā stājas Juridiskās komitejas lēmums.
(c) Limitu nevar paaugstināt virs apjoma, kas atbilst trīskāršotam šajā Protokolā noteiktajam limitam.
7. Organizācija informē visas Dalībvalstis par katru saskaņā ar 4.punktu pieņemto grozījumu. Grozījums uzskatāms par pieņemtu pēc divpadsmit mēnešu perioda kopš paziņošanas datuma, ja vien šajā laika periodā vismaz ceturtā daļa valstu, kas ir bijušas Dalībvalstis šā grozījuma pieņemšanas brīdī Juridiskajā komitejā, nav paziņojušas Organizācijai, ka tās nepiekrīt šim grozījumam, kā rezultātā grozījums tiek noraidīts un nestājas spēkā.
8. Grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 7.punktu, stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem kopš tā pieņemšanas.
9. Grozījums ir saistošs visām Dalībvalstīm, ja vien tās nedenonsē šo Protokolu saskaņā ar 26.panta 1. un 2.punktu vismaz sešus mēnešus pirms šā grozījuma stāšanās spēkā. Šāda denonsēšana stājas spēkā tad, kad stājas spēkā grozījums.
10. Ja laikā, kad grozījums ir pieņemts Juridiskajā komitejā, bet divpadsmit mēnešu pieņemšanas periods vēl nav beidzies, valsts kļūst par Dalībvalsti, grozījums ir tai saistošs, ja tas stājas spēkā. Valstij, kas kļūst par Dalībvalsti pēc šā perioda beigām, saskaņā ar 7.punktu pieņemtais grozījums ir saistošs. Šajā punktā minētajos gadījumos grozījums kļūst valstij saistošs tad, kad šis grozījums stājas spēkā, vai arī tad, kad attiecībā uz šo valsti stājas spēkā šis Protokols, ja tas notiek vēlāk.
25. Pants
1992.gada Fonda konvencijas Protokoli
1. Ja 1992.gada Fonda konvencijas noteiktie limiti tiek palielināti ar tai pievienotu Protokolu, 4.panta 2.punkta (a) apakšpunktā noteiktais limits var tikt palielināts par tādu pašu apjomu, piemērojot 24.pantā noteikto procedūru. Šādos gadījumos 24.panta 6.punkta noteikumi netiek piemēroti.
2. Ja tiek piemērota 1.punktā noteiktā procedūra, katrs 4.panta 2.punkta (a) apakšpunktā noteiktā limita turpmākais grozījums, piemērojot 24.pantā noteikto procedūru, 24.panta 6.punkta (b) un (c) apakšpunkta nolūkā tiek aprēķināts uz jaunā saskaņā ar 1.punktu palielinātā limita pamata.
26. Pants
Denonsēšana
1. Katra Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā no dienas, kad tas ir stājies spēkā šajā Dalībvalstī.
2. Denonsēšana veicama, deponējot Ģenerālsekretāram attiecīgu instrumentu.
3. Denonsēšana stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem vai pēc ilgāka laika perioda, kas ir noteikts denonsēšanas instrumentā, pēc tā deponēšanas Ģenerālsekretāram.
4. 1992.gada Fonda konvencijas denonsēšana ir uzskatāma par šā Protokola denonsēšanu. Šāda denonsēšana stājas spēkā dienā, kad saskaņā ar šā Protokola 34.pantu stājas spēkā 1992.gada Protokola, kas groza 1971.gada Fonda konvenciju, denonsēšana.
5. Neatkarīgi no šā Protokola denonsēšanas, ko Dalībvalsts veic saskaņā ar šo pantu, tā turpina piemērot jebkurus šā Protokola noteikumus par saistībām veikt iemaksas Papildus fondā attiecībā uz 11.panta 2.punkta (b) apakšpunktā minēto incidentu, kas noticis pirms denonsēšanas stāšanās spēkā.
27. Pants
Asamblejas ārkārtas sesijas
1. Katra Dalībvalsts deviņdesmit dienu laikā pēc denonsēšanas instrumenta deponēšanas, kā rezultātā pēc tās viedokļa ievērojami palielināsies pārējo Dalībvalstu iemaksu summa, var pieprasīt, lai Papildus fonda direktors sasauc Asamblejas ārkārtas sesiju. Papildus fonda direktors sasauc Asambleju ne vēlāk kā sešdesmit dienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.
2. Papildus fonda direktors sešdesmit dienu laikā pēc denonsēšanas instrumenta deponēšanas var sasaukt Asamblejas ārkārtas sesiju pēc paša iniciatīvas, ja Papildus fonda direktors uzskata, ka šīs denonsēšanas rezultātā ievērojami palielināsies pārējo Dalībvalstu iemaksas.
3. Ja Asambleja saskaņā ar 1. un 2.punktu sasauktajā ārkārtas sesijā nolemj, ka denonsēšanas rezultātā ievērojami palielināsies pārējo Dalībvalstu iemaksas, katra šāda valsts var ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms datuma, kad denonsēšana stāsies spēkā, denonsēt šo Protokolu, šai denonsēšanai stājoties spēkā tajā pašā datumā.
28. Pants
Darbības izbeigšana
1. Šis Protokols zaudē spēku ar datumu, kad Dalībvalstu skaits kļūst mazāks par septiņām vai kad palikušajās Dalībvalstīs saņemtais apmaksātas naftas kopējais apjoms, ieskaitot 14.panta 1.punktā minēto apjomu, kļūst mazāks par 350 miljonu tonnu, atkarībā no tā, kas notiek ātrāk.
2. Valstis, attiecībā uz kurām šis Protokols ir spēkā dienā pirms datuma, ar kuru tas zaudē spēku, Papildus fondam dod iespēju veikt šā Protokola 29.pantā noteiktās funkcijas, un Protokols tām paliek saistošs tikai šajā nolūkā.
29. Pants
Papildus fonda likvidācija
1. Ja šis Protokols zaudē spēku, Papildus fonds, neskatoties uz to:
(a) pilda savas saistības attiecībā uz katru incidentu, kas noticis pirms tam, kad šis Protokols ir zaudējis spēku;
(b) ir pilnvarots realizēt savas tiesības attiecībā uz iemaksām tiktāl, ciktāl šīs iemaksas ir nepieciešamas, lai izpildītu 1.punkta (a) apakšpunktā noteiktās saistības, ieskaitot šim nolūkam nepieciešamos izdevumus Papildus fonda pārvaldīšanai.
2. Asambleja veic visus atbilstošos pasākumus, lai pabeigtu Papildus fonda likvidāciju, ieskaitot jebkuru atlikušo finansu sadalījumu līdzīgā veidā starp tām personām, kas veikušas iemaksas Papildus fondā.
3. Šā panta nolūkā Papildus fonds turpina pastāvēt kā juridiska persona.
30. Pants
Depozitārijs
1. Šo Protokolu un jebkādus saskaņā ar 24.pantu pieņemtos grozījumus deponē Ģenerālsekretāram.
2. Ģenerālsekretārs:
(a) informē visas valstis, kas parakstījušas šo Protokolu vai tam pievienojušās, par:
(i) katru jaunu parakstīšanas faktu vai instrumenta deponēšanu un attiecīgo datumu;
(ii) šā Protokola spēkā stāšanās datumu;
(iii) katru saskaņā ar 24.panta 1.punktu izteikto priekšlikumu grozīt kompensācijas apjoma limitu;
(iv) katru saskaņā ar 24 panta 4.punktu pieņemto grozījumu;
(v) katru grozījumu, kas uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 24.panta 7.punktu, un datumu, kad šis grozījums stājas spēkā saskaņā ar 24.panta 8. un 9.punktu;
(vi) šā Protokola denonsēšanas instrumenta deponēšanu, deponēšanas datumu un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā;
(vii) katru jebkurā šā Protokola pantā noteikto paziņojumu;
(b) nosūta apstiprinātas šā Protokola kopijas visām valstīm, kas parakstījušas šo Protokolu, un visām valstīm, kas pievienojušās šim Protokolam.
3. Tiklīdz šis Protokols stājas spēkā, Ģenerālsekretārs nosūta tā tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.
31. Pants
Valodas
Šis Protokols sastādīts vienā oriģināleksemplārā arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.
SASTĀDĪTS LONDONĀ divi tūkstoši trešā gada sešpadsmitajā maijā.
TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, šim nolūkam savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Protokolu.
 |
 |
 |
 |