Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

1970. GADA KONVENCIJA PAR APKALPES TELPĀM (PAPILDUS NOTEIKUMI)

Starptautiskās Darba organizācijas Vispārējā Konference,

Ko Ženēvā sasaukusi Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome, un kas 1970.gada 14.oktobrī sanākusi uz savu piecdesmit piekto sesiju, un

Atzīmējot, ka grozītā 1949.gada Konvencija par apkalpes telpām nosaka detalizētas instrukcijas guļamkajītēm, kopkajītēm un atpūtas telpām, ventilācijai, apkurei, apgaismojumam un sanitārajām telpām uz kuģa, un

Ņemot vērā moderno kuģu uzbūves un darbības ātri mainīgos raksturlielumus, ir jānodrošina papildus uzlabojumi apkalpes telpām, un

Nolēmusi pieņemt noteiktus priekšlikumus par apkalpes telpām, kas sesijā ir otrais darba kārtības jautājums, un

Noteikusi, ka šie priekšlikumi tiks noformēti kā starptautiska Konvencija, papildinot grozīto 1949.gada Konvenciju par apkalpes telpām,

Tūkstoš deviņi simti septiņdesmitā gada trīsdesmitajā oktobrī pieņem Konvenciju, kas pazīstama ar nosaukumu 1970.gada Konvencija par apkalpes telpām (papildus noteikumi):

I daļa. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1. Konvencija attiecas uz ikvienu valsts vai privātā īpašumā esošu jūras kuģi, kas iesaistīts komerciālā kravu vai pasažieru pārvadāšanā, vai kuru izmanto jebkuriem citiem komerciāliem mērķiem, kas ir reģistrēts teritorijā, kurā ir spēkā šī Konvencija un tas ir nolaists ūdenī, vai ir līdzvērtīgā būvniecības stadijā dienā, kad Konvencija stājas spēkā vai vēlāk.

2. Valstu likumi vai citi normatīvie akti nosaka, kad kuģus uzskata par jūras kuģiem saskaņā ar šo Konvenciju.

3. Konvenciju piemēro velkoņiem, kur tas ir pamatoti un izpildāms.

4. Konvencija neattiecas uz -

(a) kuģiem, kas mazāki par 1000 tonnām;

(b) kuģiem, kuri galvenokārt iet ar buru palīdzību, neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav mehāniskie palīgdzinēji;

(d) kuģiem ar zemūdens spārniem vai kuģiem uz gaisa spilveniem.

5. Noteikts, ka Konvenciju piemēro, kur tas ir pamatoti un izpildāms -

(a) Kuģiem, kas ir lielāki par 200 tonnām un mazāki par 1000 tonnām; un

(b) personu telpām, kuras iesaistītas ikdienas darbos uz jūras kuģiem, kas nodarbojas ar vaļu medniecību vai veic līdzīgas darbības.

6. Noteikts arī, ka jebkuras prasības, kas piemērojamas saistībā ar šīs Konvencijas 3.pantu, kuģiem var būt atšķirīgas, ja kompetentā institūcija apspriežoties ar kuģu īpašnieku organizācijām un/vai kuģu īpašniekiem, un ar brīvo jūrnieku arodbiedrībām, ir pārliecināta, ka nodrošinās ne mazāk labvēlīgus apstākļus, kā pilnā mērā piemērojot Konvencijas noteikumus; ieinteresēta Dalībvalsts nosūta precīzas ziņas par visām šādām izmaiņām Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram.

Tālāk noteikts, ka kompetentā institūcija apspriežoties ar kuģu īpašnieku organizācijām un/vai kuģu īpašniekiem, un ar brīvo jūrnieku arodbiedrībām, ņemot vērā ārpus dežūru telpu nepieciešamību, nosaka kādos gadījumos ir pieļaujami izņēmumi vai novirzes no Konvencijas noteikumiem attiecībā uz

(a) jūras prāmjiem, apgādes kuģiem un līdzīgiem kuģiem, kuriem nav viena pastāvīga apkalpe;

(b) jūras kuģiem, kad papildus kuģa apkalpei uz laiku tiek pārvadāts kuģa remonta personāls;

(c) jūras kuģiem, kas nodarbināti īsos reisos, un apkalpes locekļi var doties mājup vai dienas daļu izmantot komfortablas telpas.

2. pants

Šajā Konvencijā -

(a) ar terminu kuģis saprot kuģi, uz kuru attiecas šī Konvencija;

(b) ar terminu tonnas saprot bruto tilpību;

(c) ar terminu pasažieru kuģis saprot kuģi, attiecībā uz kuru ir spēkā (i) pasažieru kuģa drošības sertifikāts, kas izdots atbilstoši tajā laikā spēkā esošās Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras noteikumiem, vai (ii) pasažiera sertifikāts;

(d) ar terminu virsnieks saprot personu, kas nav kapteinis un kura virsnieka kvalifikācija noteikta valsts likumos vai citos normatīvajos aktos, vai, ja nav atbilstošu likumu vai citu normatīvo aktu, kolektīvajos līgumos vai paražās;

(e) ar terminu ierindas jūrnieks saprot apkalpes locekli, kas nav virsnieks;

(f) ar terminu apakšvirsnieks saprot ierindas jūrnieku, kas ir uzraugs vai, kuram ir īpaša atbildība un, kura apakšvirsnieka klasifikācija noteikta valsts likumos vai citos normatīvajos aktos, vai, ja nav atbilstošu likumu vai citu normatīvo aktu, kolektīvajos līgumos vai paražās;

(g) ar terminu pieaugušais saprot personu, kura, ir ne jaunāka par 18 gadiem;

(h) termins apkalpes telpas ietver tās guļamkajītes, kopkajītes, sanitārās telpas, medicīniskā stacionāra telpas un atpūtas telpas, kuras izmanto apkalpe;

(i) ar terminu noteikt saprot, noteikts valstu likumos vai citos normatīvajos aktos, vai noteikusi kompetentā institūcija;

(j) ar terminu apstiprināts saprot, apstiprinājusi kompetentā institūcija;

(k) ar terminu pārreģistrēts saprot, pārreģistrēšanu, kuras iemesls ir vienlaicīgi veiktas izmaiņas kuģa reģistrācijas teritorijā un īpašumtiesību maiņas gadījumā.

3. pants

Katra Dalībvalsts, kurā šī Konvencija ir spēkā, attiecībā uz kuģiem, kuriem piemērojama šī Konvencija, apņemas pildīt -

(a) 1949.gada Konvencijas par apkalpes telpām (grozīta) II un III daļas noteikumus, un

(b) šīs Konvencijas II daļas noteikumus.

4. pants

1. Katra Dalībvalsts, kurā šī Konvencija ir spēkā, apņemas ieviest likumus vai citus normatīvos aktus, kas nodrošina tās piemērošanu.

2. Likumi un citi normatīvie akti -

(a) prasa kompetentajām institūcijām, darīt tos pieejamus ieinteresētajām personām;

(b) nosaka personas, kas ir atbildīgas par to ievērošanu;

(d) nodrošina atbilstošu kontroles sistēmu, lai panāktu to efektīvu īstenošanu;

(e) prasa kompetentajām institūcijām konsultēt kuģu īpašnieku organizācijas un/vai kuģu īpašniekus, un brīvo jūrnieku arodbiedrības par noteikumu struktūru, un, ciktāl tas iespējams, sadarboties ar šīm pusēm to izpildē.

II daļa. PRASĪBAS APKALPES TELPĀM

5. pants

1. Ierindas jūrniekiem paredzēto guļamkajīšu grīdas laukums uz vienu personu nedrīkst būt mazāks kā

(a) 3,75 kvadrātmetri (40,36 kvadrātpēdas), uz kuģiem, kuriem ir 1000 vai vairāk tonnas, bet mazāk nekā 3000 tonnas;

(b) 4,25 kvadrātmetri (45,75 kvadrātpēdas), uz kuģiem, kuriem ir 3000 vai vairāk tonnas, bet mazāk nekā 10000 tonnas;

2. Nosaka, ka diviem ierindas jūrniekiem paredzēto guļamkajīšu grīdas platība uz vienu personu nedrīkst būt mazāka kā

(a) 2,75 kvadrātmetri (29,60 kvadrātpēdas), uz kuģiem, kuriem ir 1000 vai vairāk tonnas, bet mazāk nekā 3000 tonnas;

(b) 3,25 kvadrātmetri (34,98 kvadrātpēdas), uz kuģiem, kuriem ir 3000 vai vairāk tonnas, bet mazāk nekā 10000 tonnas,

3. Nosaka arī, ka ierindas jūrniekiem uz pasažieru kuģiem paredzēto guļamkajīšu grīdas platība uz vienu personu nedrīkst būt mazāka kā

(a) 2,35 kvadrātmetri (25,30 kvadrātpēdas) uz vienu personu, uz kuģiem, kuriem ir 1000 vai vairāk tonnas, bet mazāk nekā 3000 tonnas;

(b) uz kuģiem, kuriem ir 3000 vai vairāk tonnas

(i) 3,75 kvadrātmetri (40,36 kvadrātpēdas) kajītēs, kas paredzētas vienai personai;

(i) 6,00 kvadrātmetri (64,58 kvadrātpēdas) kajītēs, kas paredzētas divām personām;

(iii) 9,00 kvadrātmetri (96,88 kvadrātpēdas) kajītēs, kas paredzētas trim personām;

(iv) 12,00 kvadrātmetri (129,17 kvadrātpēdas) kajītēs, kas paredzētas četrām personām.

4. Ierindas jūrnieki, kas apdzīvo guļamkajītes, nedrīkst būt vairāk kā divas personas kajītē, izņemot pasažieru kuģus, kur maksimālais pieļaujamais skaits ir četras personas.

5. Apakšvirsnieki, kas apdzīvo guļamkajītes, nedrīkst būt vairāk kā viena vai divas personas kajītē.

6. Virsnieku guļamkajītēs, kurās nav privātas dzīvojamās vai atpūtas istabas, grīdas laukums uz vienu personu nedrīkst būt mazāks kā 6,50 kvadrātmetri (69,96 kvadrātpēdas) uz kuģiem, kuri ir mazāki nekā 3000 tonnas, un ne mazāks kā 7,50 kvadrātmetri (80,73 kvadrātpēdas) uz kuģiem, kuriem ir 3000 tonnas vai vairāk.

7. Kuģos, izņemot pasažieru kuģus, katram pieaugušam apkalpes loceklim jānodrošina individuāla guļamkajīte, ja vien kuģa izmērs, darbības veids, kurā tas iesaistīts, un tā plānojums to pieļauj.

8. Kur tas ir iespējams uz kuģiem, kuriem ir 3000 tonnas un vairāk, jābūt virsnieka, kas ir galvenais kuģa mehāniķis, guļamkajītei, galvenā navigācijas virsnieka guļamkajītei un atpūtas istabai.

9. Laukumu, ko aizņem guļvietas un skapīši, kumodes un sēdekļi, jāiekļauj grīdas laukuma mērījumos. Maziem vai neregulāras formas laukumiem, kas nepalielina brīvām kustībām pieejama laukuma efektivitāti un, kurus nevar izmantot mēbeļu uzstādīšanai, jāizslēdz no mērījumiem.

10. Minimālie guļvietas iekšēji izmēri ir 198 centimetri reiz 80 centimetri (6 pēdas 6 collas reiz 2 pēdas 7,50 collas).

6. pants

1. Virsnieku un ierindas jūrnieku kopkajīšu grīdas laukums nav mazāks kā 1 kvadrātmetrs (10,76 kvadrātpēdas) uz vienu personu no plānotās sēdvietu kapacitātes.

2. Kopkajītes ir aprīkotas ar galdiem un apstiprinātiem fiksētiem vai pārvietojamiem sēdekļiem tādā daudzumā, lai uzņemtu visus apkalpes locekļus un tos vienlaicīgi varētu izmantot.

3. Visu laiku, kamēr apkalpes locekļi ir uz klāja, ir pieejams

(a) ledusskapis, kas ir parocīgi novietots un ar personu skaitam, kas izmanto kopkajīti vai kopkajītes, piemērotu kapacitāti;

(b) karsto dzērienu iekārtas; un

4. Kompetentā institūcija var pieļaut atkāpes no šī panta 1.punkta un 2.punkta nosacījumiem attiecībā uz kopkajītes telpu, ja tas nepieciešams, lai izpildītu īpašus nosacījumus uz pasažieru kuģiem.

7. pants

1. Virsniekiem un ierindas jūrniekiem ir jānodrošina parocīgi izvietotas un pienācīgi mēbelētas atpūtas telpas. Kur tādas nav atsevišķi no kopkajītēm, tās vēlāk jāieplāno, jāapmēbelē un jāaprīko.

2. Atpūtas telpu mēbelējumā jābūt grāmatplauktam, lasīšanai un rakstīšanai paredzētam aprīkojumam, un, kur iespējams, spēlēm.

3. Uz kuģiem, kuriem ir 8000 tonnas vai vairāk ir jānodrošina smēķēšanas telpa vai bibliotēka, kurā varētu rādīt filmas vai skatīties televizoru, kā arī vaļasprieka un spēļu telpa; jāizskata iespējas nodrošināt peldbaseinu.

4. Plānojot atpūtas vietas, kompetentajai institūcija ir jāizskata iespēja par bufetes ierīkošanu.

8. pants

1. Pamatojoties uz šī panta 2.punkta un 4.punkta nosacījumiem, uz kuģiem, kur virsniekiem un ierindas jūrniekiem nav pieejami personīgie sanitārie mezgli katrām sešām vai mazāk personām, jānodrošina piemēroti izvietota ūdens tualete un vanna un/vai duša. Ja uz kuģa ir nodarbinātas sievietes, viņām jānodrošina atsevišķas sanitārās telpas.

2. Uz kuģiem, kuriem ir 5000 tonnas vai vairāk, bet mazāk nekā 15000 tonnas, vismaz piecām virsnieku individuālajām guļamkajītēm jāpiesaista katrai sava vannas istabas, kurā ir ūdens tualete, kā arī ar vanna un/vai duša, un izlietne ar tekošu aukstu un karstu saldūdeni; izlietne var būt novietota guļamistabā. Bez tam uz kuģiem, kuriem ir 10000 tonnas vai vairāk, bet mazāk nekā 15000 tonnas, visu virsnieku guļamistabām jābūt savienotām ar līdzīgi aprīkotām vannas istabām.

3. Uz kuģiem, kuriem ir 15000 vai vairāk tonnas katra virsnieka individuālajai guļamkajītei jāpiesaista katrai sava vannas istaba, kas aprīkota ar ūdens tualeti, kā arī ar vannu un/vai dušu un ar izlietni ar tekošu aukstu un karstu saldūdeni; izlietne var būt novietota guļamistabā.

4. Uz kuģiem, kuriem ir 25000 tonnu vai vairāk, kas nav pasažieru kuģi, katriem diviem ierindas jūrniekiem savienotā nodalījumā starp blakus esošajām guļamkajītēm, vai pretī šādu kajīšu ieejai, jānodrošina vannas istaba ar ūdens tualeti, kā arī ar vannu un/vai dušu un izlietni ar tekošu karstu un aukstu saldūdeni.

5. Uz kuģiem, kuriem ir 5000 tonnas vai vairāk, kas nav pasažieru kuģi, visās guļamkajītēs, gan virsnieku, gan ierindas jūrnieku, jābūt izlietnei ar tekošu karstu un aukstu saldūdeni, izņemot gadījumus, ja šāda izlietne ir vannas istabā, saskaņā ar šī panta 2., 3. vai 4.punktu.

6. Uz visiem kuģiem virsniekiem un ierindas jūrniekiem jānodrošina tādas telpas apģērba mazgāšanai, žāvēšanai un gludināšanai, kas ir atbilstošas apkalpes lielumam un normālam brauciena ilgumam. Šīs telpas, ja vien tas iespējams, izvieto tā, lai tās būtu viegli pieejamas.

7. Ir jābūt šādām iekārtām -

(a) veļas mazgājamās mašīnas;

(b) žāvēšanas mašīnas, vai pienācīgi apkurinātas un ventilētas žāvēšanas istabas; un

9. pants

1. Uz kuģiem, kuriem ir 1600 tonnas vai vairāk, ir jābūt:

(a) atsevišķam nodalījumam ar ūdens tualeti un izlietni ar tekošu karstu un aukstu saldūdeni, kas viegli pieejams no navigācijas tiltiņa vispirms tiem, kas dežūrē šajā zonā; un

(b) ūdens tualetei un izlietnei ar tekošu karstu un aukstu saldūdeni, kas ir viegli pieejama no mašīntelpas, ja tā nav izvietota netālu no dzinēju telpu kontroles centra.

2. Uz kuģiem, kuriem ir 1600 tonnas un vairāk, kas ir kuģi bez privātas guļamkajītes un privātas vai daļēji privātas vannas istabas, visam mašīnu nodaļas personālam, jānodrošina ģērbtuves, kuras ir

(a) novietotas ārpus mašīntelpas, bet ir viegli pieejamas, un

(b) aprīkotas ar individuāliem drēbju skapīšiem, kā arī ar vannām un/vai dušām un izlietni ar tekošu karstu un aukstu saldūdeni.

10. pants

Minimālais gabarītaugstums visās apkalpes telpās, kur nepieciešamas pilna apjoma un brīvas kustības, ir ne mazāks kā 198 centimetri (6 pēdas 6 collas). Kompetentā institūcija var atļaut kāda ierobežota gabarītaugstuma samazināšanu kādā telpā vai telpas daļā, tādās telpās, kur to darīt ir pamatoti un šāda samazināšana nerada neērtības apkalpei.

11. pants

1. Apkalpes telpām ir jābūt pareizi apgaismotām.

2. Saskaņā ar tādiem īpašiem nosacījumiem, kas ir atļauti uz pasažieru kuģiem, apkalpes guļamkajītēs un kopkajītēs ir jānodrošina dabiskais apgaismojums un piemērots mākslīgais apgaismojums.

3. Uz visiem kuģiem apkalpes telpās jānodrošina elektriskais apgaismojums. Ja apgaismojumam nav divu neatkarīgu elektrības avotu, ar piemēroti konstruētām lampām vai apgaismošanas iekārtām jānodrošina ārkārtas gadījumā izmantojams apgaismojums.

4. Guļamkajītēs katras guļamvietas galvgalī jāierīko elektriskā lampa lasīšanai.

5. Piemērotus dabiskā un mākslīgā apgaismojama standartus nosaka kompetentā institūcija.

12. pants

Komplektējot tādu kuģu apkalpes, kur ir jāņem vērā apkalpes locekļu, kam ir atšķirīga un īpatnēja reliģiskā un sociālā nodarbošanās, intereses, kompetentā institūcija, apspriežoties ar iesaistītajām kuģu īpašnieku organizācijām un/vai kuģu īpašniekiem un brīvo jūrnieku arodbiedrībām un, pēc abu pušu vienošanās, var pieļaut atkāpes no šīs Konvencijas 5.panta 1.-4.punkta un 7.punkta un 8.panta 1.-4.punkta, ar nosacījumu, ka šādu izmaiņu radītās iespējas kopumā nav mazāk labvēlīgas, kā piemērojot Konvencijas noteikumus. Ieinteresētā Dalībvalsts sniedz sīkas ziņas par visām šādām izmaiņām Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram, kurš par tām informē Starptautiskās Darba organizācijas Dalībvalstis.

III daļa. KONVENCIJAS PIEMĒROŠANA ESOŠAJIEM KUĢIEM

13. pants

1. Ja Konvencija stājas spēkā kuģa reģistrācijas teritorijā dienā, kad kuģis ir pilnībā pabeigts un tas neatbilst šajā Konvencijā noteiktajam standartam, apspriežoties ar īpašnieku organizācijām un/vai īpašniekiem un brīvojūrnieku arodbiedrībām, kompetentā institūcija var pieprasīt veikt tādus uzlabojumus, kas nodrošina kuģa atbilstību Konvencijas prasībām, ja tas ir pamatoti un lietderīgi, īpaši ņemot vērā tehniskās, ekonomiskās un citas problēmas, kas saistītas ar 5., 8. un 10.panta piemērošanu, ja:

(a) kuģis ir pārreģistrēts;

(b) kuģim saskaņā ar perspektīvo plānu, bet ne avārijas vai ārkārtas gadījuma izraisīto seku rezultātā ir veiktas būtiskas struktūras izmaiņas vai kapitālremonts.

2. Ja kuģis Konvencijas spēkā stāšanās dienā tā reģistrācijas teritorijā ir būvniecības un/vai pārveidošanas procesā, kompetentā institūcija apspriežoties ar īpašnieku organizācijām un/vai īpašniekiem un brīvo jūrnieku arodbiedrībām, var pieprasīt veikt tādus pārveidojumus, lai nodrošinātu kuģa atbilstību Konvencijas prasībām, ja tas ir pamatoti un lietderīgi, īpaši ņemot vērā tehniskās, ekonomiskās un citas problēmas, kas saistītas ar 5., 8. un 10.panta piemērošanu; šādiem pārveidojumiem pilnībā jāatbilst Konvencijas nosacījumiem.

3. Ja kuģis, izņemot šī panta 1. un 2.punktā minētos kuģus, vai kuģis, kuram piemēroja šīs Konvencijas nosacījumus, kamēr to būvēja, pārreģistrēja teritorijā pēc dienas, kad šī Konvencijas stājās spēkā šajā teritorijā, kompetentā institūcija, apspriežoties ar īpašnieku organizācijām un/vai īpašniekiem un brīvo jūrnieku arodbiedrībām, var pieprasīt veikt tādus pārveidojumus, lai nodrošinātu kuģa atbilstību Konvencijas prasībām, ja tas ir pamatoti un lietderīgi, īpaši ņemot vērā tehniskās, ekonomiskās un citas problēmas, kas saistītas ar 5., 8. un 10.panta piemērošanu; šādiem pārveidojumiem pilnībā ir jāatbilst šīs Konvencijas nosacījumiem.

IV daļa. NOSLĒGUMA NOSACĪJUMI

14. pants

Lai Konvenciju reģistrētu, šīs Konvencijas ratifikācijas dokumentu nosūta Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram.

15. pants

1. Konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās Darba organizācijas Dalībvalstīm, kuru ratifikācijas dokumentus ir reģistrējis Ģenerāldirektors.

2. Konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kad reģistrēti divpadsmit Dalībvalstu ratifikācijas dokumenti, kurām katrai ir vairāk kā vienu miljonu tonnas liela tirdzniecības flotes tilpība, tajā skaitā vismaz četru Dalībvalstu, no kurām katrai ir vismaz divus miljonus tonnu liela tirdzniecības flotes tilpība.

3. Pēc tam Konvencija stājas spēkā Dalībvalstī sešus mēnešus pēc tam, kad reģistrēts tās ratifikācijas dokuments.

16. pants

1. Dalībvalsts, kas ratificējusi šo Konvenciju, var to denonsēt pēc tam, kad pagājuši desmit gadi no dienas, kad Konvencija pirmo reizi stājusies spēkā ar aktu, ko reģistrējis Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors. Konvenciju var denonsēt vienu gadu pēc tam, kad ir reģistrēta denonsēšana.

2. Katrai Dalībvalstij, kas ir ratificējusi šo Konvenciju un kura nākamā gada laikā, kas seko iepriekšējā punktā minētajiem desmit gadiem, nav izmantojusi denonsēšanas tiesības, kas noteiktas šajā pantā, Konvencija ir saistoša vēl desmit gadus, un pēc tam šo Konvenciju var denonsēt ik pēc desmit gadiem saskaņā ar šā panta nosacījumiem.

17. pants

1. Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors paziņo visām Starptautiskās Darba organizācijas Dalībvalstīm par visām ratifikācijām un denonsēšanām, ko viņam iesniegušas Organizācijas Dalībvalstis.

2. Informējot Organizācijas Dalībvalstis par pēdējās ratifikācijas reģistrāciju, kas nepieciešama, lai konvencija varētu stāties spēkā, Ģenerāldirektors paziņo Organizācijas Dalībvalstīm datumu, kurā Konvencija stāsies spēkā.

18. pants

Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors informē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru par reģistrāciju saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu sīki aprakstot katru ratifikāciju un denonsēšanas aktu, ko viņš reģistrējis saskaņā ar iepriekšējo pantu nosacījumiem.

19. pants

Ja tas uzskatāms par lietderīgu, Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome iesniedz Ģenerālajai Konferencei ziņojumu par šīs Konvencijas darbību, un izskata vēlmi iekļaut Konferences darba kārtībā jautājumu par visas Konvencijas vai tās daļu pārskatīšanu.

20. pants

1. Ja Konference pieņem jaunu Konvenciju, kas groza visu šo Konvenciju vai tās daļas, tad, ja vien jaunā Konvencija neparedz citādi:

(a) Dalībvalstij ratificējot jauno grozīto Konvenciju, ipso jure tiek denonsēta šī Konvencija, neraugoties uz 16.panta nosacījumiem, ja un kad jaunā grozītā Konvencija stājas spēkā;

(b) dienā, kad jaunā grozītā Konvencija stājas spēkā, Dalībvalstīm šī Konvencija vairs nav ratificējama.

2. Šī Konvencija visos gadījumos paliek spēkā tās pašreizējajā formā un pēc būtības tajās Dalībvalstīs, kas to ratificējušas, bet nav ratificējušas grozīto Konvenciju.

21. pants

Šīs Konvencijas teksti angļu un franču valodā ir vienlīdz autentiski.