Darbības ar dokumentu

1. Risināmā jautājuma būtība

Zemes pārvaldības likuma koncepcija (turpmāk – koncepcija) izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.613 "Par Zemes politikas pamatnostādnēm 2008.–2014.gadam", izpildot Zemes politikas pamatnostādņu 9.nodaļā ietverto uzdevumu – izstrādāt politikas plānošanas dokumentu zemes pārvaldības likuma (turpmāk – ZPL) sagatavošanai.

Latvijā jau kopš zemes reformas pirmsākumiem zeme vairāk tiek uztverta kā īpašuma objekts, nevis kā dabas sastāvdaļa, kas būtu īpaši jāaizsargā un racionāli jāizmanto. Zemei kā unikālam resursam ir arī citas funkcijas, piemēram, biomasas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, cilvēku fiziskā un kultūras vide, dažādu veidu izejvielu un oglekļa krātuve. ZPL mērķis ir radīt priekšnoteikumus zemes racionālai izmantošanai un zemes aizsardzībai.

Koncepcijā tiek piedāvāts ZPL ietvert šādas sadaļas: zemes izmantošana, zemes aizsardzība, zemes pārvaldība un informācija.

Viena no būtiskākajām koncepcijas sadaļām ir par zemes izmantošanu, kurā tiek skatīti jautājumi par zemes izmantošanas principiem, zemes izmantotāju tiesībām un pienākumiem, zemes izmantošanu sabiedrības vajadzībām, valsts un pašvaldību zemju pārvaldību, kā arī par rezerves zemes fonda izveidošanu.

Koncepcijā tiek definēti principi zemes izmantošanai, piemēram, zemi izmanto, neradot kaitējumu savam un cita īpašumam, ievērojot līdzsvaru (samērīgumu) starp sabiedrības un īpašnieku vajadzībām, zemes izmantošanu plāno un nosaka pašvaldību teritorijas plānojumos, apbūvei vispirms paredz pārplānojamās apbūves un degradētās teritorijas, persona, kas ir atbildīga par zemes degradāciju, sedz izdevumus zemes rekultivācijai.

Konkrēta nekustamā īpašuma izmantošana ir saistīta ar apkārt esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kurus citu no cita atdala īpašuma robežas. Lai novērstu zemes degradācijas riskus un nodrošinātu zemes īpašnieku iespējas pilnvērtīgi izmantot zemi, nenodarot tai kaitējumu, tiek noteikti vispārīgi zemes izmantotāju pienākumi un tiesības.

Koncepcijā tiek piedāvāts – lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību un interešu apmierināšanu, var noteikt ierobežojumus zemes izmantošanai. Piemēram, atsevišķos gadījumos, veicot zemesgabala attīstības plānošanu, līgumā ar pašvaldību var paredzēt, cik procentu no zemesgabala teritorijas jāatvēl sabiedrības vajadzībām, piemēram, publiskās infrastruktūras vai citu objektu būvniecībai.

Līdztekus regulējumam zemes izmantošanā koncepcijā tiek apskatīti jautājumi, kas skar zemes aizsardzību un ir būtiski ilgtspējīgas zemes izmantošanas nodrošināšanai.

Eiropas Komisijā arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība augsnes aizsardzības jautājumiem. Sagatavots direktīvas projekts, ar kuru tiktu izveidots ietvars augsnes aizsardzībai. Koncepcijā tiek piedāvāts ZPL iekļaut minētās direktīvas projekta nostādnes un regulējumu par degradēto teritoriju klasifikācijas izstrādi, par potenciālajiem riska līmeņiem augsnes degradācijā un šo riska teritoriju noteikšanu, kā arī par veicamajiem pasākumiem degradēto teritoriju atjaunošanai.

Zemes kvalitātes jeb tās ražotspējas rādītāji ir vieni no pamatrādītājiem zemes racionālai izmantošanai un pamats lēmumu pieņemšanai par tās izmantošanas attīstību. Līdz šim zemes kvalitātes novērtēšana normatīvajos aktos nav reglamentēta, tāpēc koncepcijā ir iekļauti jautājumi par zemes kvalitātes vērtēšanas kārtību, zemes kvalitātes vērtēšanas kritērijiem un zemes kvalitātes monitoringu.

Zemes pārraudzības mērķis ir zemes stāvokļa un tā izmaiņu noteikšana. Koncepcijā noteikts, ka, izmantojot esošo informācijas sistēmu datus, tiek sagatavots zemes pārskats, kurā tiek ietverta informācija par augsnes fiziskajām īpašībām un augsnes auglību, par mitruma režīmu, piesārņojumu, zemes apaugumu, zemes kvalitāti, kā arī valsts teritorijas sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem un pēc zemes piederības. Tā kā zemes pārraudzība tiek pamatota uz datiem, kas tiek uzkrāti dažādās informācijas sistēmās, tad koncepcijā uzsvērts, ka nepieciešams izveidot modernu, uz mūsdienīgām tehnoloģijām bāzētu infrastruktūru zemes informācijas pieejamības nodrošināšanai, kas pamatota uz INSPIRE principiem un atjaunojamām un sadarboties spējīgām informācijas kopām. Koncepcijā tiek noteikti datu veidi, kas nepieciešami zemes pārvaldības vajadzībām.

2. Piedāvātie risinājumi

2.1. Tiesiskais regulējums

Lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar sadrumstaloto un nepietiekamo regulējumu zemes izmantošanas jomā, koncepcijā tiek piedāvāti divi risinājuma varianti.

A variantā tiek piedāvāts izstrādāt ZPL, kas reglamentētu tos zemes pārvaldības jautājumus, kuri pašreiz nav iekļauti normatīvajos aktos vai kuru regulējums ir nepietiekams vai noteikts vairākos citos tiesību aktos.

B variants paredz izstrādāt ZPL kā zemes kodeksu, kurā tiktu integrēti līdzšinējie tiesību akti zemes politikas jomā, kā arī izstrādāts regulējums jautājumiem, kas pašlaik nav reglamentēti.

2.2. Valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesību reģistrācija

Koncepcijā tiek uzsvērta nepieciešamība nodrošināt, lai valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības veic tām piekrītošo zemes īpašumu tiesību sakārtošanu, tādējādi arī apzinot šo zemju turpmāko izmantošanu. Šo jautājumu risināšanai tiek piedāvāts, ka valsts un pašvaldību institūcijām, kuru valdījumā ir nodota zeme, tā jāreģistrē zemesgrāmatā noteiktā laikposmā (trīs vai piecu gadu) pēc zemes reformas beigu termiņa (risinājuma B variants).

Savukārt risinājuma A variantā tiek noteikts, kura valstij vai pašvaldībām piekrītošā zeme nav jāreģistrē zemesgrāmatās, ņemot vērā Civillikuma 1477.pantā noteikto, ka lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez to ierakstīšanas zemesgrāmatās, tādējādi ietaupot valsts un pašvaldību līdzekļus īpašumu robežu uzmērīšanai un īpašuma tiesību reģistrācijai zemesgrāmatās.

2.3. Rezerves zemju pārvaldība

Viena no problēmām zemes politikas īstenošanā ir zemes trūkums, ko varētu izmantot par kompensāciju, ja tiek atsavināta privātpersonu īpašumā esošā zeme un ja tā nepieciešama sabiedrības vajadzībām. Tāpēc koncepcijā tiek piedāvāts izveidot rezerves zemes fondu, kurā tiktu ietverta zeme, kas zemes reformas laikā nav tikusi piešķirta un palikusi brīva, zeme, no kuras atsakās zemes nomnieki (lietotāji), un zeme, kura ieskaitīta zemes maiņas fondā pilsētās.

Rezerves zemju pārvaldībai ir izstrādāti divi risinājuma varianti. A variants paredz, ka pārvaldību nodrošina pašvaldības. B variants paredz, ka rezerves zemes turētājs un pārvaldītājs ir deleģēta valsts pārvaldes institūcija.