Darbības ar dokumentu
PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM
Latvijas Republika un Spānijas Karaliste, apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojas:
I nodaļa
KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA
1.pants
Personas, uz kurām attiecas Konvencija
Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2.pants
Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija
1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts vai arī tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā neatkarīgi no šo nodokļu iekasēšanas veida.
2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskata visus nodokļus, ar kuriem apliek kopējo ienākumu, kopējo kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļu, arī nodokli, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanā gūto ienākumu un kapitāla vērtības pieaugumu.
3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir:
a) Spānijā:
(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (Impuesto sobre la Renta de las Personas F'sicas);
(ii) uzņēmumu nodoklis (Impuesto sobre la Renta de Sociedades);
(iii) nerezidentu ienākuma nodoklis (Impuesto sobre la Renta de no Residentes);
(iv) kapitāla nodoklis (Impuesto sobre el Patrimonio);
(v) vietējie ienākuma un kapitāla nodokļi (impuestos locales sobre la renta y sobre el patrimonio);
(turpmāk - Spānijas nodokļi);
b) Latvijā:
(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
(iii) nekustamā īpašuma nodoklis;
(turpmāk - Latvijas nodokļi).
4. Konvenciju piemēro arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas tiks ieviesti pēc Konvencijas parakstīšanas datuma, lai papildinātu vai aizstātu esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē viena otru par visiem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu nodokļu normatīvajos aktos.
II nodaļa
DEFINĪCIJAS
3.pants
Vispārīgās definīcijas
1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Konvencijā:
a) jēdziens "Spānija" nozīmē Spānijas Karalisti, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas ietver sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru, kā arī jūras teritorijas ārpus Spānijas teritoriālās jūras, kurās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, Spānija īsteno vai var īstenot savu jurisdikciju un suverēnās tiesības;
b) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas ietver sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru, kā arī jūras teritorijas ārpus Latvijas teritoriālās jūras, kurās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, Latvija īsteno vai var īstenot savu jurisdikciju un suverēnās tiesības;
c) jēdzieni "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju vai Spāniju;
d) jēdziens "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;
e) jēdziens "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu personu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par korporatīvu personu apvienību;
f) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
g) jēdziens "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot, ja jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;
h) jēdziens "kompetentās iestādes" nozīmē:
(i) Spānijā - finanšu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi;
(ii) Latvijā - Finanšu ministriju vai tās pilnvarotu pārstāvi;
i) jēdziens "pilsonis" nozīmē:
(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;
(ii) ikvienu juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
2. Šīs Konvencijas piemērošanai Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja no konteksta neizriet citādi, tikai tādā nozīmē, kādā tas lietots šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, turklāt jebkuram jēdziena skaidrojumam saskaņā ar piemērojamajiem nodokļu normatīvajiem aktiem būs prioritāte pār šī jēdziena skaidrojumu saskaņā ar citiem šīs valsts normatīvajiem aktiem.
4.pants
Rezidents
1. Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai atbilstoši jebkuram citam līdzīga rakstura kritērijam, un ietver arī šo valsti, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības. Tomēr šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem peļņas avotiem vai tur izvietoto kapitālu.
2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādi:
a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā ir tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kas tai ir ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas atrisināt šo jautājumu savstarpējas vienošanās ceļā, ņemot vērā personas faktiskās vadības atrašanās vietu, vietu, kur tā reģistrēta vai izveidota, un jebkuru citu svarīgu ekonomisko un materiālo faktoru. Ja šādas vienošanās nav, tad šīs Konvencijas piemērošanai minētā persona nebūs tiesīga pieprasīt jebkuru nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļiem, ko piešķir saskaņā ar šo Konvenciju.
5.pants
Pastāvīgā pārstāvniecība
1. Šajā Konvencijā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:
a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;
b) filiāli;
c) kantori;
d) fabriku;
e) darbnīcu; un
f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.
3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts vai ar tiem saistīta pārraudzības darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie būvdarbi, projekts vai darbība notiek ilgāk par deviņiem mēnešiem.
4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;
b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;
c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;
d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta uzņēmuma vajadzībām tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai;
e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;
f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) līdz e) apakšpunktā minētajām darbībām jebkādā to kombinācijā, ja kopējam darbības veidam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.
5. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem, ja persona, kas nav 6.punktā minētais neatkarīga statusa aģents, darbojas uzņēmuma labā un tai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt līgumus uzņēmuma vārdā, un tā Līgumslēdzējā Valstī parasti izmanto šīs pilnvaras, tad tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas uzņēmuma labā veikto darbību, izņemot, ja šī persona veic 4.punktā minēto darbību, kura, notiekot pastāvīgajā darbības vietā, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 4.punkta noteikumiem.
6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, vienīgi izmantojot brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību.
7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā, vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.
III nodaļa
IENĀKUMA APLIKŠANA AR NODOKĻIEM
6.pants
Ienākums no nekustamā īpašuma
1. Ienākumu, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no nekustamā īpašuma (arī ienākumu no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens ietver īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību vispārējo normatīvo aktu noteikumi, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, dabas atradnes un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi un lidmašīnas.
3. 1.punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.
4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, tad ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.
5. 1., 3. un 4.punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, ko izmanto neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.
7.pants
Uzņēmējdarbības peļņa
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.
2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no uzņēmuma, kurš izmanto šo pastāvīgo pārstāvniecību.
3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu Līgumslēdzējā Valstī, tiks atļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu, ietverot pārstāvniecības operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur, atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem, izņemot izdevumus, kas nebūtu atskaitāmi, ja šī pastāvīgā pārstāvniecība būtu atsevišķs šīs Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums.
4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka šī pārstāvniecība ir iegādājusies preces vai izstrādājumus sava uzņēmuma vajadzībām.
5. Lai piemērotu iepriekšējo punktu noteikumus, peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir nosakāma ar vienu un to pašu metodi, izņemot, ja ir pietiekams iemesls rīkoties citādi.
6. Ja peļņā ir ietverti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.
8.pants
Kuģniecība un gaisa transports
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.
2. 1.punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.
9.pants
Saistītie uzņēmumi
1. Ja:
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai
b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus tās tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa otras valsts uzņēmuma kapitāla,
un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kas būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kas veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.
2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) to peļņu, attiecībā uz kuru otrā valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī. Nosakot šīs korektīvas, jāņem vērā citi šīs Konvencijas noteikumi un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.
10.pants
Dividendes
1. Dividendes, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo dividenžu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība (kas nav līgumsabiedrība), kas pārvalda vismaz 25 procentus tās sabiedrības kapitāla, kura izmaksā dividendes;
b) 10 procentu no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.
Šis punkts neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.
3. Jēdziens "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, "jouissance" akcijām (dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā) vai "jouissance" tiesībām (tiesības piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par sabiedrības saistībām), raktuvju akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tādām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parāda prasības, kā arī ienākumu no citām korporatīvām tiesībām, kas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo peļņas sadali, ir pakļauts tādai pašai aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām.
4. 1. un 2.punkta noteikumus nepiemēro, ja dividenžu īstenais īpašnieks, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
5. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī; nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.
11.pants
Procenti
1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, bet, ja šo procentu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentu no šo procentu kopapjoma.
3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem:
a) procenti, kas rodas vienā Līgumslēdzējā Valstī un kuru saņēmējs un īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tajā skaitā politiski administratīvās vienības un pašvaldības, centrālā banka vai jebkura šai valdībai pilnīgi piederoša finanšu institūcija, kā arī procenti, kas tiek maksāti par šīs valdības, vienības, pašvaldības vai jebkuras valsts institūcijas, kas darbojas eksporta veicināšanas jomā, par kuru ir savstarpēji vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, garantētajiem aizdevumiem, netiks aplikti ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī;
b) procenti, kas rodas vienā Līgumslēdzējā Valstī netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī, ja šo procentu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums un šie procenti tiek maksāti par parādu saistībām, kuras izveidojas, ja otras valsts uzņēmums pārdod pirmās minētās valsts uzņēmumam uz kredīta jebkādas preces vai ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, izņemot gadījumus, kad šāda pārdošana ir veikta vai parādu saistības ir izveidojušās starp saistītām personām.
4. Šajā pantā jēdziens "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm, kā arī citāda veida ienākumu, kas saskaņā ar tās valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, kurā rodas šis ienākums, tiek pielīdzināts ienākumam no naudas aizdevumiem. Tomēr jēdziens "procenti" neietver ienākumu, kas tiek uzskatīts par dividendēm saskaņā ar 10.panta noteikumiem. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, netiks uzskatītas par procentiem šī panta noteikumu piemērošanai.
5. 1., 2. un 3.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus izmaksā (sedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Atlikusī maksājumu daļa apliekama ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.
12.pants
Autoratlīdzība
1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Tomēr šo autoratlīdzību var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, komerciālo vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;
b) 10 procentu no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.
3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot jebkuras autortiesības uz literāru, mākslas vai zinātnisku darbu, tajā skaitā kinofilmas un filmas vai ierakstus un citus attēla vai skaņas reprodukcijas līdzekļus radio vai televīzijas pārraidēm, par jebkura patenta, firmas zīmes, dizaina vai modeļa, plāna, slepenas formulas vai procesa vai ražošanas, komerciālo vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, vai par informāciju attiecībā uz ražošanas, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.
4. 1. un 2.punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par kuriem tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību izmaksā (sedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.
13.pants
Kapitāla pieaugums
1. Kapitāla pieaugumu, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot 6.pantā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu vai tādas sabiedrības akcijas, kuras īpašums galvenokārt sastāv no šāda nekustamā īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts par kustamā īpašuma, kas ir Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrā Līgumslēdzējā Valstī uzņēmējdarbībā izmantojamā īpašuma daļa, atsavināšanu vai par kustamā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kura izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanu, tajā skaitā kapitāla pieaugumu no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) atsavināšanas vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī.
3. Kapitāla pieaugums, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas starptautiskajā satiksmē izmanto jūras vai gaisa transporta līdzekļus, gūst par starptautiskajā satiksmē izmantoto jūras vai gaisa transporta līdzekļu atsavināšanu vai par šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai piederīgā kustamā īpašuma atsavināšanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī.
4. Kapitāla pieaugums, kas gūts, atsavinot jebkuru tādu īpašumu, kurš atšķiras no 1., 2. un 3.punktā minētā īpašuma, tiks aplikts ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.
14.pants
Neatkarīgie individuālie pakalpojumi
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskas personas ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot, ja šī persona savas darbības vajadzībām izmanto tai regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šī panta piemērošanai, ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents - fiziskā persona uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, tiks uzskatīts, ka šī persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.
2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.
15.pants
Atkarīgie individuālie pakalpojumi
1. Saskaņā ar 16., 18., 19. un 20.panta noteikumiem darba alga, samaksa un cita līdzīga veida atlīdzība, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:
a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā; un
b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un
c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.
3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem atlīdzību, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, var aplikt ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī.
16.pants
Direktoru atalgojums
Direktoru atalgojumu un citu līdzīgu atlīdzību, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
17.pants
Mākslinieki un sportisti
1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, mūziķis vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Ja mākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāts nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šo ienākumu neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.
18.pants
Pensijas
Saskaņā ar 19.panta 2.punkta noteikumiem pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.
19.pants
Valsts dienests
1. a) Darba samaksa, izpeļņa un cita līdzīga atlīdzība, kas nav pensija un kuru fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, politiski administratīvā vienība vai pašvaldība par šai valstij vai vienībai, vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.
b) Tomēr šī darba samaksa, izpeļņa un cita līdzīga atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:
(i) ir šīs valsts pilsonis; vai
(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi, lai sniegtu šos pakalpojumus.
2. a) Jebkura pensija, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai politiski administratīvā vienība, vai pašvaldība vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij vai vienībai, vai pašvaldībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.
b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis.
3. Šīs Konvencijas 15., 16., 17. un 18.panta noteikumus piemēro darba samaksai, izpeļņai, citai līdzīgai atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai politiski administratīvās vienības, vai pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.
20.pants
Studenti
Students, māceklis vai stažieris, kas ieradies Līgumslēdzējā Valstī vienīgi, lai studētu vai stažētos, un kurš ir vai tieši pirms ierašanās bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, pirmajā minētajā valstī tiks atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem attiecībā uz maksājumiem, kurus šī persona saņem uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām no ārpus pirmās minētās valsts esošiem avotiem.
21.pants
Darbība šelfa zonā
1. Šī panta noteikumus piemēro neatkarīgi no šīs Konvencijas 4. līdz 20.panta noteikumiem.
2. Šajā pantā jēdziens "darbība šelfa zonā" nozīmē jebkuru darbību Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, kas saistīta ar jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu vai izmantošanu.
3. Personas - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta darbība šelfa zonā, kas tiek veikta otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, saskaņā ar 4.punktu uzskatāma par tādu uzņēmējdarbību, kas tiek veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi.
4. 3.punkta noteikumus nepiemēro, ja darbība šelfa zonā tiek veikta laika posmā vai laika posmos, kas kopumā nepārsniedz 30 dienu jebkurā divpadsmit mēnešu periodā. Šī punkta piemērošanai:
a) darbība šelfa zonā, ko veic persona, kas ir saistīta ar citu personu, tiks uzskatīta par šīs citas personas veiktu darbību, ja šī darbība pēc būtības ir tāda pati kā tā, ko veic pirmā minētā persona, izņemot pirmās personas darbību, kas tiek veikta vienlaicīgi ar otrās personas veikto darbību;
b) persona tiks uzskatīta par saistītu ar citu personu, ja viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru vai arī kāda trešā persona vai trešās personas tieši vai netieši kontrolē abas minētās personas.
5. Darba samaksu, izpeļņu un citu līdzīgu atlīdzību, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par algotu darbu, kas saistīts ar darbību šelfa zonā otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī tik lielā mērā, cik šis darbs ir ticis veikts šīs otras valsts šelfa zonā. Tomēr šāda atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja algotais darbs ir veikts tāda darba devēja labā, kurš nav otras valsts rezidents, un ja šīs darbības ilgums kopumā nepārsniedz 30 dienu laika posmu vai laika posmus jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.
6. Ienākumu, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot:
a) pētīšanas vai izmantošanas tiesības; vai
b) īpašumu, kas izvietots otrā Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmantots saistībā ar darbību šelfa zonā šajā otrā valstī; vai
c) akcijas, kuras savu vērtību vai vērtības lielāko daļu tieši vai netieši iegūst no iepriekš minētajām tiesībām vai īpašuma, vai no šīm tiesībām un īpašuma kopā,
var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
Šajā punktā jēdziens "pētīšanas vai izmantošanas tiesības" nozīmē tiesības uz īpašumu, kas var tikt radīts, veicot darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, vai tiesības uz līdzdalību īpašumā vai peļņā, ko var gūt šis īpašums.
22.pants
Citi ienākumi
1. Citi šīs Konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākuma veidi neatkarīgi no to rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.
2. 1.punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6.panta 2.punktā noteiktā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
IV nodaļa
KAPITĀLA APLIKŠANA AR NODOKĻIEM
23.pants
Kapitāls
1. Kapitālu, ko pārstāv 6.pantā minētais Līgumslēdzējas Valsts rezidenta nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
2. Kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbībā izmantojamā īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kura tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.
3. Kapitāls, ko pārstāv jūras vai gaisa transporta līdzekļi, kurus Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī.
4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.
V nodaļa
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANAS METODES
24.pants
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana
Nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādi:
1. Spānijā:
Saskaņā ar Spānijas normatīvo aktu noteikumiem un pakļaujoties tajos noteiktajiem ierobežojumiem:
a) ja Spānijas rezidents gūst ienākumu vai viņam pieder kapitāls, kas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var tikt aplikti ar nodokļiem Latvijā, tad Spānija atļauj:
(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli;
(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto kapitāla nodokli par to pašu kapitālu;
(iii) saskaņā ar Spānijas iekšējiem normatīvajiem aktiem samazināt šī rezidenta nodokli par uzņēmuma līmenī samaksāto uzņēmumu nodokli.
Šie samazinājumi nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kas ir aprēķināta pirms šo samazinājumu piemērošanas, kura atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai tiem pašiem kapitāla elementiem, kurus var aplikt ar nodokļiem Latvijā.
b) ja saskaņā ar kādu no šīs Konvencijas noteikumiem Spānijas rezidenta gūtais ienākums vai viņam piederošais kapitāls tiek atbrīvots no aplikšanas ar nodokli Spānijā, tad Spānija var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu vai kapitālu, aprēķinot nodokļa summu par pārējo šī rezidenta ienākumu vai kapitālu.
2. Latvijā:
Ja Latvijas rezidents gūst ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Spānijā, un ja vien Latvijas iekšzemes normatīvie akti nenodrošina labvēlīgākus noteikumus, Latvija atļauj:
a) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Spānijā samaksāto ienākuma nodokli;
b) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Spānijā samaksāto kapitāla nodokli.
Šie samazinājumi nevienā no iepriekš minētajiem gadījumiem nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta Latvijā pirms šī samazinājuma piemērošanas un kura atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, ko var aplikt ar nodokļiem Spānijā.
VI nodaļa
ĪPAŠIE NOTEIKUMI
Diskriminācijas nepieļaušana
1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti jebkāda veida aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci, vai kuras ir apgrūtinošākas. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas personiskas atlaides, atvieglojumus un samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.
3. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.punkta, 11.panta 7.punkta vai 12.panta 6.punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokļiem apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.
4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi vai kuras ir apgrūtinošākas.
5. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.
26.pants
Savstarpējās saskaņošanas procedūra
1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt tādu šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšzemes normatīvo aktu noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja sūdzība attiecas uz 25.panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Sūdzība iesniedzama izskatīšanai triju gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šīs Konvencijas noteikumiem neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem.
2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājums, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šai Konvencijai neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšzemes normatīvajos aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā Konvencijā neparedzētos gadījumos.
4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, kā arī šāda viedokļu apmaiņa var notikt ar Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvju komisijas starpniecību.
27.pants
Informācijas apmaiņa
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, kas nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes normatīvo aktu prasību izpildei par nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, tiktāl, ciktāl šie normatīvie akti nav pretrunā ar šo Konvenciju. Konvencijas 1.pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un tā var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (tajā skaitā tiesas un administratīvām iestādēm), kuras ir iesaistītas nodokļu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, aprēķināšanā, iekasēšanā, saukšanā pie juridiskas atbildības, piespiedu līdzekļu piemērošanā vai apelāciju izskatīšanā attiecībā uz šiem nodokļiem. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātā tiesas procesā vai tiesas nolēmumos.
2. 1.punkta noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).
28.pants
Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāls
Nekas šajā Konvencijā neietekmē diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piešķir starptautisko tiesību vispārējie noteikumi vai īpašu vienošanos noteikumi.
29.pants
Stāšanās spēkā
1. Līgumslēdzēju Valstu valdības informē viena otru par to, ka ir izpildītas šo valstu normatīvajos aktos noteiktās iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai šī Konvencija stātos spēkā.
2. Šī Konvencija stājas spēkā ar 1.punktā minētā pēdējā paziņojuma saņemšanas datumu, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek piemēroti:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, ienākumam, kas gūts tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem un kapitāla nodokļiem, nodokļiem, kas maksājami jebkurā taksācijas gadā, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencijas stājas spēkā.
30.pants
Darbības izbeigšana
Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts tās darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstisku paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Konvencijas darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek izbeigta:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par darbības izbeigšanu;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā taksācijas gadā, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums par darbības izbeigšanu.
To apliecinot, būdamas pienācīgi pilnvarotas, šo Konvenciju ir parakstījušas tālāk minētās personas.
Konvencija sastādīta Rīgā divos eksemplāros 2003.gada 4.septembrī latviešu, spāņu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Tekstu atšķirības gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
|
Latvijas Republikas vārdā |
Spānijas Karalistes vārdā |
|
Māris Riekstiņš |
Ramons de Migels |
Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem parakstīšanas brīdī puses ir vienojušās par turpmāk minētajiem noteikumiem, kas ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.
I. Attiecībā uz 2.panta 2.punktu
Tiek saprasts, ka nodokļi, ar ko tiek apliktas uzņēmumu izmaksātās kopējās darba algas vai samaksas, arī tiks uzskatīti par ienākuma nodokļiem, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas un jebkuri līdzīgi maksājumi netiks uzskatīti par ienākuma nodokļiem.
II. Attiecībā uz 2.panta 4.punktu
Tiek saprasts, ja Latvija ieviesīs vietējo nodokli, Konvencijas noteikumus piemēros arī šim nodoklim.
III. Attiecībā uz 4.panta 3.punktu
Tiek saprasts, ka 3.punkta noteikumi ir piemērojami tik ilgi, kamēr Latvija savos iekšzemes normatīvajos aktos par rezidences noteikšanas kritēriju neuzskatīs faktiskās vadības atrašanās vietu. Tiklīdz šāds kritērijs tiek ieviests, Latvijas kompetentās iestādes informē Spānijas kompetentās iestādes, un iespējami īsākā laikā, par kuru vienosies Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, 3.punkta pašreizējās redakcijas vietā tiks piemēroti šādi noteikumi:
"3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskās persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tiks uzskatīts, ka šī persona ir tās valsts rezidents, kurā atrodas tās faktiskās vadības vieta."
IV. Attiecībā uz 5.panta 3.punktu
Ja jebkurā Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuru pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma Latvija paraksta ar trešo valsti, kas šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībniece, Latvija piekrīt laika periodam, kas ilgāks par deviņiem mēnešiem, vai tādai definīcijai, kurā noteikts tāds pats laika periods kā 3.punktā, bet nav atsauces uz montāžas projektiem, tad sākot no datuma, kurā stājas spēkā Konvencija ar trešo valsti vai šī Konvencija, atkarībā no tā, kura no šīm Konvencijām stājas spēkā vēlāk, šis laika periods vai definīcija ir jāpiemēro tā, it kā tas būtu noteikts attiecīgi 3.punktā.
V. Attiecībā uz 6.panta 2.punktu
Tiek saprasts, ka jēdziens "nekustamais īpašums" ietver arī opcijas (vienošanās, kas, neuzliekot nekādus pienākumus, piešķir tiesības nopirkt vai pārdot nekustamo īpašumu par noteiktu cenu norādītajā laika posmā).
VI. Attiecībā uz 6.panta 3.punktu
Tiek saprasts, ka viss ienākums un kapitāla pieaugums, kas gūts no 6.pantā minētā nekustamā īpašuma, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī, atsavināšanas, var tikt aplikts ar nodokli šajā valstī saskaņā ar 13.panta noteikumiem.
VII. Attiecībā uz 10., 11, 12. un 13.pantu
a) neatkarīgi no šīs Konvencijas noteikumiem sabiedrībai - Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurā personas, kas nav šīs valsts rezidenti, tieši vai netieši pārvalda vairāk nekā 50% no akciju kapitāla, nav tiesību uz atvieglojumiem, ko Konvencija paredz attiecībā uz dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām un kapitāla pieaugumu, kas rodas otrā Līgumslēdzējā Valstī. Minētais neattiecas uz sabiedrībām, kas Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidenti tās ir, veic uzņēmējdarbību būtiskā apjomā, kas nav vienīgi akciju vai īpašuma pārvaldīšana;
b) sabiedrībai, kas saskaņā ar iepriekšējo apakšpunktu nav tiesīga uz Konvencijā noteiktajiem atvieglojumiem attiecībā uz iepriekšminētajiem ienākumiem, tomēr var piešķirt šādus atvieglojumus, ja abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes saskaņā ar Konvencijas 26.pantu vienojas, ka šādas sabiedrības izveidošana un tās darbība pamatojas uz godprātīgu uzņēmējdarbību un tādēļ šādas izveidošanas un darbības galvenais iemesls nav gūt minētos atvieglojumus.
VIII. Attiecībā uz 11.panta 2. un 3.punktu
Ja jebkurā Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuru pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma Latvija paraksta ar trešo valsti, kas šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībniece, Latvija piekrīt atbrīvot no aplikšanas ar nodokļiem procentus, kas nav 3.punktā minētie procenti un kas rodas Latvijā, vai arī piemērot nodokļa likmi, kas ir zemāka nekā 2.punktā noteiktā, tad sākot no datuma, kurā stājas spēkā Konvencija ar trešo valsti vai šī Konvencija, atkarībā no tā, kura no šīm Konvencijām stājas spēkā vēlāk, šis atbrīvojums vai samazinātā likme ir jāpiemēro tā, it kā tas būtu noteikts attiecīgi 3. vai 2.punktā.
IX. Attiecībā uz 12.panta 2. un 3.punktu
Ja jebkurā Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuru pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma Latvija paraksta ar trešo valsti, kas šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībniece, Latvija piekrīt tādai autoratlīdzību definīcijai, kura neietver jebkuras 3.punktā minētās tiesības vai citu īpašumu, vai piekrīt atbrīvot no Latvijas nodokļiem autoratlīdzības, kas rodas Latvijā, vai arī piemērot nodokļu likmes, kas ir zemākas nekā 2.punktā noteiktās, tad, sākot no datuma, kurā stājas spēkā Konvencija ar trešo valsti vai šī Konvencija, atkarībā no tā, kura no šīm Konvencijām stājas spēkā vēlāk, šī definīcija, atbrīvojums vai samazinātā likme ir jāpiemēro tā, it kā tas būtu noteikts attiecīgi 3. vai 2.punktā.
X. Attiecībā uz 13.panta 1.punktu
Šī panta vajadzībām tiek saprasts, ka sabiedrības īpašums neietver nekustamo īpašumu, kurā sabiedrība veic savu uzņēmējdarbību, izņemot nekustamo īpašumu, kuru sabiedrība iznomā.
To apliecinot, būdamas pienācīgi pilnvarotas, šo Protokolu ir parakstījušas tālāk minētās personas.
Protokols sastādīts Rīgā divos eksemplāros 2003.gada 4.septembrī latviešu, spāņu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Tekstu atšķirības gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
|
Latvijas Republikas vārdā |
Spānijas Karalistes vārdā |
|
Māris Riekstiņš |
Ramons de Migels |
 |
 |
 |
 |