Darbības ar dokumentu

Ženēvā 1970. gada 1. jūlijā

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

vēloties sekmēt pasažieru un kravu starptautisko pārvadājumu ar autotransportu attīstību un uzlabošanu,

būdamas pārliecinātas par ceļu satiksmes drošības uzlabošanas, strādājošo darba apstākļu reglamentācijas atbilstoši Starptautiskās arodorganizācijas principiem starptautiskajā autotransportā un šādas reglamentācijas ievērošanas nodrošināšanai veicamo pasākumu kopējas izstrādāšanas nepieciešamību,

vienojās par sekojošo:

1. PANTS

DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā lietoti termini:

a) "transportlīdzeklis" - jebkurš transportlīdzeklis ar motoru vai piekabe; šis jēdziens aptver jebkuru transportlīdzekļu sastāvu;

b) "transportlīdzeklis ar motoru" - jebkurš pašgājējs transportlīdzeklis, kuru izmanto cilvēku vai kravas pārvadāšanai pa ceļiem, kā ari cilvēku un kravas pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem; šajā jēdzienā neietilpst lauksaimniecības traktori;

c) "piekabe" - jebkurš transportlīdzeklis, kurā paredzēts, lai to vilktu transportlīdzeklis ar motoru, šis jēdziens ietver ari puspiekabes;

d) "puspiekabe" - jebkura piekabe, kas paredzēta sakabināšanai ar automobili tādā veidā, ka viena tās daļa atbalstās uz automobiļa un tas nes puspiekabes un kravas ievērojamu svara daļu;

e) "autovilciens" - sakabināti transportlīdzekļi, kas piedalās ceļu satiksmē kā viens transportlīdzeklis;

f) "atļautais maksimālais svars" - piekrauta transportlīdzekļa maksimālais svars, kuru izziņojusi par pieļaujamu tās valsts kompetentā institūcija, kuras teritorijā ir reģistrēts transportlīdzeklis;

g) "pārvadājumi ar autotransportu" -

i) katra pasažieru pārvadāšanai paredzētā transportlīdzekļa, kurā bez vadītāja sēdvietas ir vairāk par astoņām sēdvietām, pārvietošanās pa ceļu ar vai bez pasažieriem;

ii) katra kravas pārvadāšanai paredzēta transportlīdzekļa pārvietošanās pa ceļu ar vai bez kravas;

iii) katra pārvietošanās, kas vienā reizē sastāv no pārvietošanās, kura norādīta šīs definīcijas "i" vai "ii" apakšpunktā un pirms vai pēc norādītās pārvietošanās veikta transportlīdzekļa pārvadājuma pa jūras ceļu, dzelzceļu, iekšējo ūdens ceļu vai ar gaisa transportu;

h) "starptautiskie pārvadājumi ar autotransportu" - jebkuri pārvadājumi ar autotransportu, šķērsojot vismaz vienu robežu;

i) "regulāras pasažieru līnijas" - līnijas, pa kurām notiek pasažieru pārvadājumi ar noteiktu biežumu un pa noteiktu maršrutu, pasažieriem iekāpjot vai izkāpjot iepriekš paredzētās pieturās.

Pārvadājuma noteikumus, tai skaitā biežumu, sarakstu, braukšanas maksu un pienākumu veikt pārvadājumu, ja tie nav noteikti likumos un citos noteikumos, nosaka ekspluatācijas noteikumos vai citos aizvietojošos dokumentos, kurus apstiprina Līgumslēdzēju Pušu kompetentās varas institūcijas un publicē transporta uzņēmums pirms to stāšanās spēkā.

Neatkarīgi no tā, kas ir pārvadājumu organizators, par regulārām līnijām tiek uzskatītas arī tādas līnijas, kuras nodrošina tikai noteiktu kategoriju pasažieru pārvadājumus, ja šos pārvadājumus veic pēc noteikumiem, kas norādīti šīs definīcijas pirmajā rindkopā, piemēram, līnijas, kas nodrošina darbinieku pārvadājumus uz darba vietu un atpakaļ uz dzīves vietu vai skolnieku pārvadājumus uz mācību vietu un atpakaļ uz dzīves vietu;

j) "autovadītājs" - jebkura persona, neatkarīgi no tā, vai viņa strādā algotu darbu vai ne, kas vada transportlīdzekli, kaut arī tikai īsu brīdi vai atrodas transportlīdzeklī, lai vadītu to nepieciešamības gadījumā;

k) "apkalpes loceklis" - autovadītājs vai jebkura no pavadošām personām, neatkarīgi no tā, vai viņa strādā algotu darbu vai ne:

i) autovadītāja palīgs - tā ir jebkura persona, kas pavada autovadītāju, lai palīdzētu viņam veikt dažus manevrus un parasti aktīvi piedalās transporta operācijās, kaut arī nav autovadītājs tādā nozīmē, kā norādīts šā panta "j" apakšpunktā;

ii) konduktors - tā ir jebkura persona, kas pavada pasažieru pārvadājumus veicoša transportlīdzekļa vadītāju ar nolūku izdarīt biļešu vai citu dokumentu, kas dod tiesības pasažieriem braukt ar šo transportlīdzekli, izsniegšanu vai kontroli;

1) "nedēļa" - jebkurš septiņu secīgu dienu laika periods;

m) "ikdienas atpūta" - jebkurš atbilstošs šā Nolīguma 6. panta noteikumiem nepārtraukts laika periods, kuru apkalpes loceklis var brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem;

n) "ārpusnodarbinātības laiks" - jebkurš nepārtraukta laika sprīdis ne mazāks par 15 minūtēm, savādāks nekā ikdienas atpūtas periods, kuru apkalpes loceklis var brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem;

o) "nodarbinātība" - darba veidi, kurus nosacīti apzīmē šā Līguma pielikumā ievietotās personīgās kontrolgrāmatiņas dienas lapas 6., 7. un 7.a ailēs.

2. PANTS

PIEMĒROŠANAS SFĒRA

1. Šis Līgums tiek piemērots katras Līgumslēdzējas Puses teritorijā visiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, kuru veic ar jebkuru transportlīdzekli, kas reģistrēts minētās Līgumslēdzējas Puses teritorijā vai jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Tomēr,

a) ja starptautiskā pārvadājuma ar autotransportu laikā viens vai vairāki apkalpes locekļi neizbrauc no tās valsts teritorijas, kur viņi parasti nodarbināti, šīs teritorijas Līgumslēdzēja Puse var nepiemērot viņam vai viņiem šā Līguma noteikumus;

b) ja Līgumslēdzējas Puses, kuru teritorijā notiek pārvadājums, nav vienojušās citādā veidā, šo Līgumu nepiemēro kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar transportlīdzekli, kura atļautais maksimālais svars nepārsniedz 3,5 tonnas;

c) divas Līgumslēdzējas Puses, kuru teritorijas saskaras, var vienoties, ka tikai tās valsts nacionālie likumi un noteikumi, kurā reģistrēts transportlīdzeklis, kā ari arbitrāžas lēmumu un kolektīvo līgumu norādījumi, kas ir spēkā šajā valstī, tiek piemēroti starptautiskajiem pārvadājumiem, kurus ierobežo šo divu valstu teritorijas, ja norādītais transportlīdzeklis:

- neizbrauc vienā no šīm teritorijām no zonas, kas atrodas blakus robežai un kura, vienojoties abām Līgumslēdzējām Pusēm, ir noteikta kā pierobežas zona, vai

- veic cauri vienai no šim teritorijām tranzīta pārvadājumu;

d) Līgumslēdzējas Puses var vienoties, ka tikai tās valsts, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, nacionālie likumi un noteikumi, kā arī arbitrāžas lēmumu un kolektīvo līgumu norādījumi, kas ir spēkā šajā valstī, tiek piemēroti starptautiskajiem pārvadājumiem, kurus ierobežo šo valstu teritorijas, ja attālums no pārvadājuma sākuma punkta līdz gala punktam nepārsniedz 100 km, kā ari regulārajiem pasažieru pārvadājumiem.

3. PANTS

DAŽU LĪGUMA NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA PĀRVADĀJUMIEM, KURUS VEIC AR TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, REĢISTRĒTIEM VALSTĪS, KAS NAV LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā piemēros starptautiskajiem pārvadājumiem, kurus veic ar transportlīdzekļiem, reģistrētiem valstīs, kas nav šā Līguma Līgumslēdzējas Puses, noteikumus, kas ir ne mazāk stingri kā tie, kas noteikti šā Līguma 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. pantā un 12. panta 1., 2., 6. un 7. punktā.

2. Tomēr katra Līgumslēdzēja Puse nevar piemērot šā panta 1. punkta noteikumus:

a) attiecībā uz kravas starptautiskajiem pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru atļautais maksimālais svars nepārsniedz 3,5 tonnas;

b) attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kurus ierobežo šīs Līgumslēdzējas Puses teritorija un tādas kaimiņvalsts teritorija, kas nav šā Līguma Līgumslēdzēja Puse, ja norādītais transportlīdzeklis neizbrauc tās teritorijā no zonas, kas atrodas blakus robežai un ir noteikta kā pierobežas zona, vai ja tas šķērso tās teritoriju, veicot tranzīta pārvadājumu.

4. PANTS

VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1. Veicot ar autotransportu jebkuru starptautisku pārvadājumu, kuram ir piemērojams šis Līgums, pārvadātājam un apkalpes locekļiem, attiecībā uz atpūtas ilgumu, transportlīdzekļa vadīšanas ilgumu un apkalpes sastāvu, jāievēro nacionālie likumi un noteikumi, kas attiecas uz valsts rajonu, kurā apkalpes loceklis parasti ir nodarbināts, kā arī šajā rajonā spēkā esošie arbitrāžas lēmumu un kolektīvo līgumu norādījumi; atpūtas un transportlīdzekļa vadīšanas ilguma aprēķins ir veicams saskaņā ar minētajiem likumiem, noteikumiem, arbitrāžas lēmumiem un kolektīviem līgumiem. Ja šādā veidā piemērojamie priekšraksti nav vismaz tikpat stingri kā šā Līguma 6., 7., 8., 9., 10. un 11. panta priekšraksti, jāievēro šie pēdējie priekšraksti.

2. Izņemot gadījumu, kad Līgumslēdzējas Puses ir noslēgušas īpašu līgumu, vai gadījumos, kad atbilstoši šā Līguma 2. panta 2. punktam daži šā Līguma noteikumi netiek piemēroti, neviena no Līgumslēdzējām Pusēm neprasīs no otras Līgumslēdzējas Puses pārvadātājiem vai transportlīdzekļu, kas reģistrēti otras Līgumslēdzējos Puses teritorijā, apkalpju locekļiem ievērot tādos jautājumos, kas attiecas uz šo Līgumu, nacionālo likumu priekšrakstus, ja tie ir stingrāki nekā šā Līguma priekšraksti.

5. PANTS

PRASĪBAS, KĀDAS IZVIRZĀMAS AUTOVADĪTĀJIEM

Transportlīdzekļu, kas veic kravu starptautiskos autopārvadājumus, vadītāju minimālajam vecumam jābūt:

a) transportlīdzekļiem, kuru atļautais maksimālais svars nepārsniedz 7,5 tonnas, - ne mazāk par 18 gadiem;

b) citiem transportlīdzekļiem:

i) ne mazāk par 21 gadu; vai

ii) ne mazāk par 18 gadiem ar noteikumu, ka šīs personas ir beigušas kravas autotransportlīdzekļu vadītāju kursus un tām ir apliecība par iegūto profesionālo izglītību, kuru atzīst Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā transportlīdzeklis ir reģistrēts. Tomēr, ja autovadītāji ir jaunāki par 21 gadu, jebkura Līgumslēdzēja Puse var:

- aizliegt viņiem vadīt minētos transportlīdzekļus tās teritorijā pat tad, ja viņiem šāda apliecība ir, vai

- atļaut vadīt šādus transportlīdzekļus tikai tiem autovadītājiem, kuru apliecības Līgumslēdzēja Puse atzīst par izsniegtām pēc tādu kravas autotransportlīdzekļu kursu beigšanas, kas ir ekvivalenti šīs Līgumslēdzējas Puses nacionālos likumos paredzētiem kursiem.

2. Ja atbilstoši šā Līguma 10. panta noteikumiem transportlīdzeklim ir jābūt diviem autovadītājiem, tad vienam no viņiem ir jābūt ne jaunākam par 21 gadu.

3. Transportlīdzekļu vadītājiem, kuri veic pasažieru starptautiskos autopārvadājumus, jābūt ne jaunākiem par 21 gadu.

4. Transportlīdzekļu vadītājiem jābūt atbildīgiem un uzticības cienīgiem. Tiem jābūt ar pietiekošu pieredzi un kvalifikāciju attiecīgā darba veikšanai.

6. PANTS

IKDIENAS ATPŪTA

1. a) Izņemot šā panta 3. un 4. punktā minētos gadījumus, katram kravas starptautisko pārvadājumu veicošā transportlīdzekļa apkalpes loceklim jādod iespēja katru dienu 24 stundu laika periodā vismaz 11 stundas bez pārtraukuma atpūsties, pirms viņš sāk kādu no savām profesionālām darbībām;

b) šā punkta "a" apakšpunktā minēto ikdienas atpūtas periodu ne biežāk kā divas reizes nedēļā var samazināt līdz deviņām stundām bez pārtraukuma ar noteikumu, ka atpūtas laiku var izmantot apkalpes locekļa parastajā dzīves vietā, vai līdz astoņām stundām bez pārtraukuma ne biežāk kā divas reizes nedēļā, ja ar darbu saistīto iemeslu dēļ atpūtas laiku nevar izmantot apkalpes locekļa parastajā dzīves vietā.

2. a) Izņemot šā panta 3. un 4. punktā minētos gadījumus, katram pasažieru starptautisko pārvadājumu veicošā transportlīdzekļa apkalpes loceklim divdesmit četru stundu laika periodā, pirms viņš sāk kādu no savām profesionālajām darbībām, jādod iespēja atpūsties:

i) vai nu katru dienu vismaz desmit stundas pēc kārtas, nesamazinot šo laiku nedēļas laikā;

ii) vai arī katru dienu vismaz vienpadsmit stundas pēc kārtas, ar iespēju divas reizes nedēļā samazināt šo laiku līdz desmit stundām un divas reizes nedēļā līdz deviņām stundām ar noteikumu, ka šajos divos pēdējos gadījumos pārvadājuma laikā jābūt sarakstā paredzētam vienam vismaz četru stundu pēc kārtas ilgam pārtraukumam atpūtai vai diviem sarakstā paredzētiem vismaz divas stundas pēc kārtas ilgiem pārtraukumiem atpūtai un ka šo pārtraukumu laikā apkalpes loceklis neveic nekādu savu profesionālo darbību, kā arī nedara neko tādu, kas saistīts ar darbu;

b) šā Līguma 12. pantā paredzētajā personīgajā kontrolgrāmatiņā jābūt ziņām, kas ļauj noteikt transportlīdzekļa, kas veic pasažieru starptautisko autopārvadājumu, apkalpes locekļa ikdienas atpūtas režīmu.

3. Ja transportlīdzeklim ir divi autovadītāji un ja tajā nav iekārtota guļamvieta, kur apkalpes loceklis varētu ērti atpūsties guļus, tad katram apkalpes loceklim jābūt vismaz desmit stundu pēc kārtas ilgam ikdienas atpūtas laikam divdesmit septiņu stundu laikā pirms brīža, kad viņš veic kādu no savām profesionālām darbībām.

4. Ja transportlīdzeklim ir divi autovadītāji un ja tajā ir iekārtota guļamvieta, kur apkalpes loceklis var ērti atpūsties guļus, tad katram apkalpes loceklim jābūt vismaz astoņas stundas pēc kārtas ilgam ikdienas atpūtas periodam trīsdesmit stundu laikā pirms brīža, kad viņš veic kādu no savām profesionālām darbībām.

5. Atpūtas laiks, kas minēts šajā pantā, izmantojams ārpus transportlīdzekļa, tomēr, ja transportlīdzeklī ir iekārtota guļamvieta, kur apkalpes locekļiem iespējams ērti atpūsties guļus, var atpūsties ari šajā guļamvietā ar noteikumu, ka transportlīdzeklis atrodas stāvvietā.

7. PANTS

IKDIENAS VADĪŠANAS ILGUMS, MAKSIMĀLAIS NEDĒĻAS UN DIVNEDĒĻU VADĪŠANAS ILGUMS

1. Kopējais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums starp diviem ikdienas atpūtas secīgiem periodiem atbilstoši šā Līguma 6. panta noteikumiem, turpmāk sauktais "ikdienas vadīšanas ilgums" nedrīkst pārsniegt astoņas stundas.

2. Savādāku nekā minēto šā Līguma 10. pantā transportlīdzekļu vadītāju ikdienas vadīšanas ilgumu, neskatoties uz šā panta 1. punkta prasībām, ne biežāk kā divas reizes vienā nedēļā, var pagarināt līdz deviņām stundām.

3. Vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt četrdesmit astoņas stundas vienas nedēļas laikā un deviņdesmit divas stundas divu nedēļu pēc kārtas laikā.

8. PANTS

MAKSIMĀLAIS NEPĀRTRAUKTĀS VADĪŠANAS ILGUMS

1. a) Nepārtrauktās vadīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt četras stundas, izņemot gadījumus, kad autovadītājs nevar sasniegt piemērotu apstāšanās vietu vai galamērķi; tādā gadījumā vadīšanas ilgumu var palielināt maksimāli par trīsdesmit minūtēm ar noteikumu, ka šādas atkāpes dēļ netiks pārkāpti šā Līguma 7. panta noteikumi.

b) Par nepārtrauktu tiek uzskatīts jebkurš vadīšanas laiks, kura pārtraukumi neatbilst vismaz šā panta 2. vai 3. punkta prasībām.

2. a) Šā Līguma 10. panta minēto transportlīdzekļu vadītajiem pēc šā panta 1. punktā paredzētā vadīšanas laika jābūt vismaz vienu stundu ilgam atpūtas laikam.

b) Šo pārtraukumu var aizstāt ar diviem vismaz trīsdesmit minūtes pēc kārtas ilgiem pārtraukumiem, kuri ikdienas vadīšanas periodā būtu iedalīti tā, lai būtu ievēroti šā panta 1. punkta noteikumi.

3. a) Savādāku nekā minēto šā Līguma 10. pantā transportlīdzekļu vadītājiem un tiem vadītājiem, kuriem ikdienas vadīšanas laiks nepārsniedz astoņas stundas, beidzoties šā panta 1. punktā norādītajam laikam, jāizdara pārtraukums vismaz trīsdesmit minūtes pēc kārtas.

b) Šo pārtraukumu var aizstāt ar diviem vismaz divdesmit minūtes pēc kārtas ilgiem pārtraukumiem vai trijiem vismaz piecpadsmit minūtes pēc kārtas ilgiem pārtraukumiem; šie pārtraukumi var ietilpst šā panta 1. punktā paredzētajā vadīšanas laikā, vai daļēji ietilpt šajā laikā un daļēji sekot tieši aiz tā.

c) Kad ikdienas vadīšanas laiks pārsniedz astoņas stundas, autovadītājam jāizdara vismaz divi pārtraukumi, katru pa trīsdesmit minūtēm pēc kārtas.

4. Šā panta 2. vai 3. punktā paredzēto pārtraukumu laikā autovadītājs nedrīkst veikt nevienu no savām profesionālām darbībām, izņemot transportlīdzekļa un tā kravas pieskatīšanu. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir divi autovadītāji, tad šā panta 2. un 3. punkta noteikumi būs uzskatīti par izpildītiem, ja autovadītājs, izmantodams transportlīdzekļa vadīšanas pārtraukumu, nav veicis nevienu no šā Līguma 12. pantā paredzētās personīgās kontrolgrāmatiņas ikdienas lapas 7.a punktā ar nosacīto apzīmējumu norādītās profesionālās darbības veidiem.

9. PANTS

IKNEDĒĻAS ATPŪTA

1. Papildus šā Līguma 6. pantā paredzētajiem ikdienas atpūtas periodiem katram apkalpes loceklim tiek piešķirta iknedēļas vismaz divdesmit četru stundu ilga nepārtraukta atpūta, tieši pirms kuras ir vai kurai tieši seko 6. panta noteikumiem atbilstošais ikdienas atpūtas periods.

2. a) Tomēr, laikā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim ieskaitot, pasažieru starptautisko autopārvadājumu veicošo transportlīdzekļu vadītājiem šā panta 1. punktā minēto iknedēļas atpūtu var aizstāt ar vismaz 60 stundu ilgu nepārtrauktu atpūtu, kuru jāizmanto pilnīgi jebkurā laika periodā, kas nepārsniedz 14 dienas pēc kārtas.

Tieši pirms šīs atpūtas ir jābūt vai tai tieši jāseko šā Līguma 6. panta noteikumiem atbilstošajam ikdienas atpūtas periodam.

b) Šā punkta noteikumus nepiemēro transportlīdzekļu apkalpju locekļiem, kas apkalpo regulārās pasažieru līnijas.

10. PANTS

APKALPES SASTĀVS

Gadījumā, kad

a) vai nu transportlīdzekļu sastāvā ietilpst vairāk par vienu piekabi vai puspiekabi,

b) vai arī transportlīdzekļu sastāvu, kuru izmanto pasažieru pārvadāšanai, maksimālais atļautais svars pārsniedz 5 tonnas,

c) vai arī transportlīdzekļa sastāvā, kuru izmanto kravu pārvadāšanai, maksimālais svars pārsniedz 20 tonnas, apkalpē jābūt diviem autovadītājiem kopš brauciena sākuma vai otram autovadītājam jānomaina pirmais pēc 450 km, ja attālums, kuru jānobrauc starp diviem secīgiem ikdienas atpūtas periodiem, pārsniedz 450 km.

11. PANTS

IZŅĒMUMA GADĪJUMI

Ievērojot ceļu satiksmes drošību, autovadītājs drīkst atkāpties no šā Līguma 6., 7., 8. un 10. panta noteikumiem briesmu gadījumā, ārkārtējā gadījumā, palīdzības sniegšanai vai sakarā ar avāriju, lai garantētu cilvēku, transportlīdzekļa vai tā kravas drošību, kā arī lai atrastu piemērotu apstāšanās vietu vai, ja apstākļi to atļauj, lai sasniegtu galamērķi. Autovadītājam jāatzīmē personīgajā kontrolgrāmatiņā noteikumu pārkāpuma saturs un apstākļi.

12. PANTS

PERSONĪGA KONTROLGRĀMATIŅA

1. Katrs autovadītājs vai autovadītāja palīgs katru dienu ieraksta personīgajā kontrolgrāmatiņā visas savas profesionālās darbības, kā ari atpūtas stundas. Šo kontrolgrāmatiņu viņš glabā pie sevis un uzrāda pēc kontrolieru pieprasījuma.

2. Kontrolgrāmatiņā rakstāmo datu nosaukumi un prasības, kādas jāievēro, to izpildot, ir dotas šā Līguma pielikumā.

3. Līgumslēdzējas Puses veic visus nepieciešamos pasākumus attiecībā uz kontrolgrāmatiņu izsniegšanu un kontroli, piemēram,

pasākumus, kas novērš iespēju vienam apkalpes loceklim vienlaicīgi izmantot divas šādas grāmatiņas.

4. Katrā uzņēmumā jābūt personīgo izmantoto kontrolgrāmatiņu izsniegšanas uzskaites sarakstam; šajā sarakstā vismaz jābūt norādītam autovadītāja vai autovadītāja palīga, kuram grāmatiņa izsniegta, uzvārdam, autovadītāja vai autovadītāja palīga parakstam, grāmatiņas numuram, datumam, kad tā izsniegta vadītājam vai vadītāja palīgam, un autovadītāja vai autovadītāja palīga pēdējās ikdienas lapas izpildīšanas datumam pirms izlietotās grāmatiņas galīgās nodošanas uzņēmumam.

5. Uzņēmumi glabā izlietotās grāmatiņas vismaz divpadsmit mēnešus pēc pēdējā ieraksta datuma un uzrāda tās, kā arī izsniegšanas uzskaites sarakstus pēc kontrolieru pieprasījuma.

6. Starptautiskā autopārvadājuma sākumā katram ^autovadītājam vai autovadītāja palīgam ir jābūt šā Līguma pielikumā aprakstītajai personīgajai kontrolgrāmatiņai, kurā ieraksta ziņas, kas attiecas uz septiņu dienu periodu pirms pārvadājuma sākuma. Tomēr, ja tās valsts, kurā autovadītājs vai autovadītāja palīgs ir nodarbināts, likumi un noteikumi neuzliek par pienākumu šā Līguma pielikumā aprakstītajā personīgajā kontrolgrāmatiņā ierakstīt ziņas attiecībā uz autopārvadājumiem, kas nav starptautiskie, ir pietiekoši, ja ziņas,, kas attiecas uz "nepārtrauktās atpūtas periodu pirms darba sākuma" un "ikdienas vadīšanas periodiem" minēto septiņu dienu laikā, būtu ierakstītas personīgās kontrolgrāmatiņas ikdienas lapu 12. un 13. ailē vai šā Līguma pielikumā norādītās personīgās kontrolgrāmatiņas iknedēļas atskaitē.

7. Gadījumā, kad transportlīdzeklis ir reģistrēts valstī, kas nav šā Līguma Līgumslēdzēja Puse, katra Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt šā Līguma pielikumam atbilstošās personīgās kontrolgrāmatiņas vietā tāda paša veida dokumentus kā minētās grāmatiņas ikdienas lapas.

13. PANTS

UZŅĒMUMA VEICAMA KONTROLE

1. Uzņēmuma pienākums ir organizēt autopārvadājumus tā, lai apkalpes locekļi varētu ieverot šā Līguma noteikumus.

2. Uzņēmuma pienākums ir pastāvīgi kontrolēt vadīšanas ilgumu citāda darba stundas un atpūtas laiku, izmantojot šim nolūkam visus tā rīcībā esošos dokumentus tādus kā personīgās kontrolgrāmatiņas Šā Līguma pārkāpumu atklāšanas gadījumā uzņēmumam nekavējoties tos jānovērš un jāveic pasākumi, lai tie nenotiktu nākotnē piemēram, mainot darba grafikus un maršrutus.

14. PANTS

LĪGUMA DARBĪBAS NODROŠINĀŠANAS PASĀKUMI

1. Katra Līgumslēdzēja Puse veiks visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu šā Līguma noteikumu ievērošanu, kontrolējot uz ceļiem un uzņēmumos. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas informēs viena otru par šajā nolūkā veiktajiem kopējiem pasākumiem.

2. Līgumslēdzējas Puses palīdzēs viena otrai, lai nodrošinātu šā Līguma pareizu piemērošanu un efektīvu kontroli; katra Līgumslēdzēja Puse apņemas, izlases veidā kontrolējot personīgās kontrolgrāmatiņas, pārbaudīt šā Līguma noteikumu ievērošanu starptautiskajos autopārvadājumos, kuri tiek veikti ar tās teritorijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.

3. Gadījumā, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm atklāj šā Līguma nopietnu pārkāpumu, kuru izdarījusi persona_: kas dzīvo otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, pirmās Līgumslēdzējas Puses kompetentajām institūcijām jāinformē otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas par pamanīto pārkāpumu un, atbilstošajos gadījumos, par piemērotām sankcijām.

15. PANTS

PĀREJOŠIE NOTEIKUMI

Ja atbilstoši 16. panta 4. punktam šis Līgums stājas spēkā pirms 1973. gada 31. decembra, tad Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka līdz šim datumam:

a) atkāpjoties no šā Līguma 7. panta 1. un 3. punkta, kopējais vadīšanas ilgums (ikdienas vadīšanas ilgums) starp diviem atbilstoši šā Līguma 6. pantā noteiktajiem ikdienas atpūtas periodiem nedrīkst pārsniegt deviņas stundas neatkarīgi no vadāmā transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva tipa;

b) šajā Līgumā jebkura norāde uz 7. panta 1. un 2. punkta noteikumiem uzskatāma par attiecinātu uz šā panta a) rindkopas noteikumiem.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. PANTS

1. Šis Līgums būs atklāts parakstīšanai līdz 1971. gada 31. martam un pēc šā datuma, lai tam pievienotos Eiropas ekonomiskās komisijas dalībvalstis un valstis, kas pēc šīs komisijas Darbības nolīguma 8. punkta, piedalās komisijas darbā ar padomdevēju statusu.

2. Šis Līgums ir ratificējams.

3. Ratifikācijas rakstus vai pievienošanās aktus nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

4. Šis Līgums stāsies spēkā simt astoņdesmitajā dienā pēc astotā dokumenta par ratifikāciju vai pievienošanos nodošanas glabāšanā.

5. Attiecībā uz katru valsti, kura ratificēs šo Līgumu vai pievienosies tam pēc šā panta 4. punktā minētā astotā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā, šis Līgums stāsies spēkā simt astoņdesmit dienas kopš tā datuma, kad šī valsts nodos savu ratifikācijas rakstu vai pievienošanās aktu.

17. PANTS

1. Katra Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Līgumu, iesniedzot notifikāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Denonsācija stājas spēkā sešus mēnešus pēc tās dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šo notifikāciju.

18. PANTS

Šis Līgums zaudē spēku, ja pēc tā stāšanās spēkā kādu laiku divpadsmit mēnešus pēc kārtas Līgumslēdzēju Pušu skaits ir mazāks par trim.

19. PANTS

1. Katra valsts, parakstot šo Līgumu, nododot glabāšanā savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, kā arī jebkurā laikā pēc tam, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju, var paziņot, ka šā Līguma darbība būs attiecināma uz visu vai daļu no tās teritorijas, par kuras ārējiem sakariem tā ir atbildīga. Šo Līgumu piemēros notifikācijā norādītajā teritorijā, kopš simt astoņdesmitās dienas pēc tam, kad ģenerālsekretārs būs saņēmis minēto notifikāciju, vai, ja šajā dienā šis Līgums vēl nebūs stājies spēkā, tad kopš spēkā stāšanās dienas.

2. Katra valsts, kas saskaņā ar šā panta iepriekšējo punktu ir paziņojusi, ka šis Līgums piemērojams teritorijai, par kuras ārējiem sakariem tā ir atbildīga, var atbilstoši šā Līguma 17. pantam denonsēt šo Līgumu attiecībā uz šo teritoriju.

20. PANTS

1. Jebkuru strīdīgo jautājumu starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm par šā Līguma interpretāciju vai piemērošanu pēc iespējas jāizšķir sarunu ceļā.

2. Katru strīdīgo jautājumu, kurš nav izšķirts sarunu ceļā, nodod izšķiršanai šķīrējtiesā pēc vienas no Līgumslēdzēju Puses pieteikuma vienam vai vairākiem arbitriem, kuri ir ievēlēti vienojoties Pusēm, starp kurām ir radušās nesaskaņas. Ja triju mēnešu laikā kopš pieteikuma iesniegšanas šķīrējtiesā strīdā iesaistītās Puses nevienosies par arbitra vai arbitru ievēlēšanu, jebkura no šīm Pusēm var lūgt Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru nozīmēt vienu arbitru, kuram jāizšķir šis strīds.

3. Atbilstoši iepriekšējam punktam nozīmētā arbitra vai arbitru lēmums ir obligāts strīdā iesaistītajām Pusēm.

21. PANTS

1. Katra valsts, parakstot vai ratificējot šo Līgumu vai pievienojoties tam, var paziņot, ka tā neuzskata sev par saistošu šā Līguma 20. panta 2. un 3. punktu. Pārējās Līgumslēdzējas Puses nav saistītas ar šiem punktiem attiecībā pret katru no Līgumslēdzējām Pusēm, kas izdarījusi šādu atrunu.

2. Ja sava ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta nodošanas laikā kāda valsts izdarīs savādāku atrunu nekā tā, kas paredzēta šā panta 1. punktā, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo par šo atrunu tām valstīm, kuras ir jau nodevušas glabāšanā savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus un vēlāk šo Līgumu nav denonsējušas. Uzskata, ka atruna ir pieņemta, ja sešu mēnešu laikā pēc šā paziņojuma dienas neviena no šīm valstīm neiebilst pret šo atrunu. Pretējā gadījumā atruna netiek pieņemta, un ja valsts, kas to ir izdarījusi, neatteiksies no tās, šīs valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti atbilstoši šim punktam nebūs spēkā. Piemērojot šo punktu, to valstu iebildumi, kuru ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti atbilstoši šim punktam nebūs spēkā sakarā ar izdarītām atrunām, netiks ņemti vērā.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse, kuras atruna bija pieņemta šā Līguma Parakstīšanas protokolā vai kura izdarīja atrunu atbilstoši šā panta 1. punktam, vai izdarīja atrunu, kas pieņemta atbilstoši šā panta 2. punktam, var jebkurā brīdī atsaukt savu atrunu, iesniedzot notifikāciju ģenerālsekretāram.

22. PANTS

1. Pēc tam, kad šis Līgums ir bijis spēkā trīs gadus, katra Līgumslēdzēja Puse var, iesniedzot notifikāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, lūgt sasaukt konferenci Līguma parakstīšanai. Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par šo lūgumu un sasauc konferenci Konvencijas pārskatīšanai, ja četru mēnešu laikā pēc viņa paziņojuma ne mazāk kā trešā daļa no Līgumslēdzējām Pusēm paziņo, ka piekrīt šādas konferences sasaukšanai.

2. Ja atbilstoši iepriekšējam punktam konference tiek sasaukta, ģenerālsekretārs paziņo par to visām Līgumslēdzējām Pusēm un aicina tās trīs mēnešu laikā iesniegt priekšlikumus, kurus viņas vēlas izskatīt konferencē. Ģenerālsekretārs izplata visām Līgumslēdzējām Pusēm konferences provizorisko dienas kārtību, kā arī šo priekšlikumu tekstus vismaz trīs mēnešus pirms konferences sākuma.

3. Ģenerālsekretārs uzaicina uz jebkuru atbilstoši šim pantam sasauktu konferenci visas šā Līguma 16. panta 1. punktā norādītās valstis.

23. PANTS

1. Katra Līgumslēdzēja Puse par piedāvāt vienu vai vairākus labojumus šim Līgumam. Katra labojuma tekstu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš izplata to visām Līgumslēdzējām Pusēm, kā arī paziņo par to visām pārējām valstīm, kas norādītas šā Līguma 16. panta 1. punktā.

2. Sešu mēnešu laikā pēc tās dienas, kad ģenerālsekretārs ir izplatījis labojuma projektu, katra Līgumslēdzēja Puse var paziņot ģenerālsekretāram, ka:

a) vai nu tai ir iebildumi pret ieteikto labojumu,

b) vai arī, neskatoties uz tās nodomu pieņemt labojumu, tās valstī vēl nav radīti apstākli labojuma pieņemšanai.

3. Kamēr Līgumslēdzēja Puse, kas nosūtījusi šā panta 2.b) punktā paredzēto paziņojumu, nav paziņojusi ģenerālsekretāram par labojuma pieņemšanu, tā var deviņu mēnešu laikā pēc paziņojumam paredzētā sešu mēnešu termiņa notecēšanas iesniegt iebildumus pret ieteikto labojumu.

4. Ja pret labojuma projektu ir iesniegts iebildums tādos apstākļos, kādi paredzēti šā panta 2. un 3. punktā, labojums nav uzskatāms par pieņemtu un tam nav spēka.

5. Ja pret labojuma projektu nav iesniegti iebildumi tādos apstākļos, kādi paredzēti šā panta 2. un 3. punktā, labojums uzskatāms par pieņemtu kopš zemāk norādītā brīža:

a) ja neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nav nosūtījusi ģenerālsekretāram šā panta 2.b) punktā minēto paziņojumu, pēc šā panta 2. punktā norādīto sešu mēnešu termiņa notecēšanas;

b) ja vismaz viena Līgumslēdzēja Puse ir nosūtījusi šā panta 2.b) punktā minēto paziņojumu, kopš tuvākā no diviem sekojošiem datumiem:

- datuma, kad visas šādu paziņojumu nosūtījušas Līgumslēdzējas Puses ir darījušas zināmu ģenerālsekretāram par projekta pieņemšanu; par šo datumu tomēr uzskata atbilstoši šā panta 2. punktā norādītā sešu mēnešu termiņa notecēšanas datumu, ja visi paziņojumi par labojuma pieņemšanu ir nosūtīti pirms norādītā termiņa;

- šā panta 3. punktā norādītā deviņu mēnešu termiņa notecēšanas datuma.

6. Katrs par pieņemtu uzskatītais labojums stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kurā tas skaitās pieņemts.

7. Ģenerālsekretārs iespējami ātri paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par to, vai ir izteikti iebildumi pret labojuma projektu atbilstoši šā panta 2.a) punktam un vai viena jeb vairākas Līgumslēdzējas Puses ir atsūtījušas viņam paziņojumu atbilstoši šā panta 2.b) punktam. Ja viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses ir atsūtījušas šādu paziņojumu, ģenerālsekretārs dara zināmu visām Līgumslēdzējām Pusēm par to, vai Līgumslēdzēja Puse vai Puses, kuras atsūtījušas viņam šo paziņojumu, ir iebildušas pret ieteikto labojumu vai arī pieņēmušas to.

8. Neatkarīgi no šā panta 1.-6. punktā paredzētās labojumu izdarīšanas procedūras, šā Līguma pielikumu var mainīt, vienojoties visu Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām; ja kādas Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija paziņos, ka, atbilstoši tās nacionālajai likumdošanai, tās piekrišana ir atkarīga no likumdevēja atļaujas, tad minētās Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas piekrišana izmainīt pielikumu būs uzskatīta par dotu tikai tad, kad šī kompetentā institūcija paziņos ģenerālsekretāram, ka vajadzīgās pilnvaras vai atļaujas ir saņemtas. Kompetentajām institūcijām vienojoties tiks noteikta izmainītā pielikuma spēkā stāšanās diena un var būt paredzēts, ka pārejas laikā vecais pielikums pilnīgi vai daļēji paliek spēkā vienlaikus ar jauno pielikumu.

24. PANTS

Papildus šā Līguma 22. un 23. pantā noteiktajiem paziņojumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo šā Līguma 16. panta 1. punktā norādītajām valstīm:

a) par ratifikācijām pievienošanām atbilstoši šā Līguma 16. pantam;

b) par šā Līguma spēkā stāšanās datumiem atbilstoši šā Līguma 16. pantam;

c) par denonsācijām atbilstoši šā Līguma 17. pantam;

d) par šā Līguma anulēšanu atbilstoši šā Līguma 18. pantam;

e) par notifikācijām, kas saņemtas atbilstoši šā Līguma 19. pantam;

f) par pieteikumiem un notifikācijam, kas saņemtas atbilstoši šā; Līguma 21. pantam;

g) par katra labojuma stāšanos spēkā atbilstoši šā Līguma, 23. pantam.

25. PANTS

Šā Līguma Parakstīšanas protokolam ir tāds pats spēks, derīgums un darbības laiks kā šim Līgumam, par kura neatņemamu daļu tas tiek uzskatīts.

26. PANTS

Pēc 1971. gada 31. marta šā Līguma oriģināls tiks nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūtīs apstiprinātas kopijas katrai valstij, kas minēta šā Līguma 16. panta 1. punktā.

TO APLIECINOT, zemāk parakstījušies, būdami noteiktā kārtībā pilnvaroti, parakstījuši šo Līgumu.

SAGATAVOTS Ženēvā tūkstoš deviņi simti septiņdesmitā gada pirmajā jūlijā vienā oriģināleksemplārā angļu un franču valodā, katram tekstam esot vienādi autentiskam.