Darbības ar dokumentu

I daļa. IEVADS

1. pants. Terminu lietošana un piemērošana

1. Šīs konvencijas izpratnē:

1) "Rajons" nozīmē jūras un okeāna dibenu un dzīles ārpus valsts jurisdikcijas robežām;

2) "Institūcija" nozīmē Starptautisko Jūras dibena Institūciju;

3) "darbība Rajonā" nozīmē visa veida darbību Rajona resursu meklēšanā un ieguvē;

4) "jūras vides piesārņošana" nozīmē, ka cilvēks tieši vai netieši ievada jūras vidē vielas vai enerģijas, ieskaitot estuārus, kas rada vai var radīt tādas kaitīgas sekas kā kaitējums dzīvajiem resursiem un dzīvībai jūrā, draudus cilvēka veselībai, traucējumus darbībai jūrā, tajā skaitā zvejniecībai un citiem tiesiskiem jūras izmantošanas veidiem, izmantojamā jūras ūdens kvalitātes pazemināšanu un atpūtas apstākļu pasliktināšanu;

5) a) "atkritumu izgāšana" nozīmē:

i) katru ar nodomu izdarītu atkritumu vai citu materiālu izmešanu no kuģiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā mākslīgi radītām konstrukcijām;

ii) katru ar nodomu izdarītu kuģa, gaisa kuģa, platformas vai citas jūrā mākslīgi radītas konstrukcijas iznīcināšanu;

b) par "atkritumu izgāšanu" netiek uzskatīta:

i) atbrīvošanās no atkritumiem vai citiem materiāliem, kas rodas kuģu, gaisa kuģu, platformu vai citu jūrā mākslīgi radītu konstrukciju un to iekārtu normālas ekspluatācijas rezultātā, izņemot atkritumus un citus materiālus, kurus transportē ar kuģiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā mākslīgi radītām konstrukcijām, kuras tiek ekspluatētas šādu materiālu iznīcināšanai, vai kurus nogādā uz tādiem kuģiem, gaisa kuģiem, platformām vai citām jūrā mākslīgi radītām konstrukcijām, tāpat izņemot tos, kas ir šādu atkritumu vai kādu citu materiālu apstrādes rezultāts uz tādiem kuģiem, gaisa kuģiem, platformām vai konstrukcijām;

ii) materiālu novietošana ar citiem mērķiem nekā parasta atbrīvošanās no tiem, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā ar šīs konvencijas mērķiem.

2. 1) "Dalībvalstis" nozīmē valstis, kas ir atzinušas šo konvenciju par saistošu un kurās šī konvencija ir spēkā.

2) šī konvencija tiek piemērota mutatis mutandis attiecībā uz tiesību subjektiem, kas ir noteikti 305.panta 1.punkta b, c, d, e un f apakšpunktos, kuri kļūst par šīs konvencijas dalībniekiem saskaņā ar priekšnosacījumiem, kas raksturīgi katram no tiem, un šajā nozīmē ar terminu "Dalībvalstis" saprot šos tiesību subjektus.

II daļa. Teritoriālā jūra un piegulošā zona

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

2. pants. Teritoriālās jūras, gaisa telpas virs teritoriālās jūras un tās dibena un dzīļu tiesiskais statuss

1. Piekrastes valsts suverenitāte izplatās aiz sauszemes teritorijas un iekšējo ūdeņu robežas, bet arhipelāga valstu gadījumā - tās arhipelāga ūdeņiem, pieguļošajā jūras joslā, kuru sauc par teritoriālo jūru.

2. Šī suverenitāte aptver gaisa telpu virs teritoriālās jūras, kā arī tās dibenu un dzīles.

3. Suverenitāte pār teritoriālo jūru tiek realizēta saskaņā ar šo konvenciju un citām starptautisko tiesību normām.

2. nodaļa. Teritoriālās jūras robežas

3. pants. Teritoriālās jūras platums

Katrai valstij ir tiesības noteikt savas teritoriālās jūras platumu līdz robežai, kas nepārsniedz divpadsmit jūras jūdzes, to mērot no bāzes līnijām, ko nosaka saskaņā ar šo konvenciju.

4. pants. Teritoriālās jūras ārējā robeža

Teritoriālās jūras ārējā robeža ir līnija, kuras katrs punkts atrodas tādā attālumā no tuvākās bāzes līnijas, kas vienāds ar teritoriālās jūras platumu.

5. pants. Normāla bāzes līnija

Ja šajā konvencijā nav noteikts citādi, normāla bāzes līnija teritoriālās jūras platuma mērīšanai ir oficiāli atzītās piekrastes valsts jūras kartēs norādītā vislielākā bēguma līnija gar krastu.

6. pants. Rifi

Atolos izvietotu salu gadījumā vai gadījumā, kad salas iekļauj rifi, bāzes līnija teritoriālās jūras platuma izmērīšanai ir uz jūru vērstā rifu līnija pie vislielākā bēguma, kā tas norādīts ar atbilstošu simbolu piekrastes valsts oficiāli atzītās jūras kartēs.

7. pants. Taisnās bāzes līnijas

1. Vietās, kur krasta līnija ir dziļi robota un līkumota vai kur gar krastu tiešā tā tuvumā atrodas salu ķēde, lai novilktu bāzes līniju, no kuras tiek mērīts teritoriālās jūras platums, var tikt piemērota taisno bāzes līniju atsevišķu punktu savienošanas metode.

2. Tur, kur sakarā ar deltu vai citiem dabas apstākļiem krasta līnija ir ļoti nepastāvīga, attiecīgie punkti var tikt izvēlēti gar vislielākā bēguma līniju, kas vistālāk iesniedzas jūrā, un neņemot vērā vēlāko bēguma līniju atkāpšanos, taisnās bāzes līnijas paliek spēkā tik ilgi, kamēr tās neizmainīs piekrastes valsts saskaņā ar šo konvenciju.

3. Velkot taisnās bāzes līnijas, nav pieļaujama manāma atkāpšanās no krasta kopējā virziena, bet jūras daļām, kas atrodas šo līniju iekšpusē, ir jābūt pietiekami cieši saistītām ar piekrastes teritoriju, lai uz tām varētu izplatīt iekšējo ūdeņu režīmu.

4. Taisnās bāzes līnijas nevar vilkt uz bēguma laikā apžūstošiem paaugstinājumiem un no tiem, izņemot, ja uz tiem ir uzceltas bākas vai citas hidrotehniskās būves, kas vienmēr ir virs ūdens, vai arī izņemot gadījumus, kad bāzes līniju vilkšana uz šādiem apžūstošiem paaugstinājumiem vai no tiem ir vispārēji starptautiski atzīta.

5. Gadījumā, kad ir piemērojama taisno bāzes līniju metode saskaņā ar 1.punktu, nosakot atsevišķas bāzes līnijas, var tikt ņemtas vērā šī rajona īpašas ekonomiskās intereses, kuru realitāte un nozīmīgums ir skaidri pierādīts ilgākā darbībā.

6. Valsts nevar izmantot taisno bāzes līniju sistēmu tādā veidā, ka citas valsts teritoriālā jūra tiek nošķirta no atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

8. pants. Iekšējie ūdeņi

1. Izņemot IV daļā noteikto, ūdeņi, kas atrodas uz krasta pusi no teritoriālās jūras bāzes līnijām, ir valsts iekšējo ūdeņu daļa.

2. Ja, nosakot taisno bāzes līniju saskaņā ar 7.pantā paredzēto metodi, iekšējos ūdeņos tiek iekļauti rajoni, kuri agrāk netika uzskatīti par tādiem, šajos ūdeņos jāpiemēro mierīgās caurbraukšanas tiesības, ko paredz šī konvencija.

9. pants. Upju ietekas

Ja upe ietek tieši jūrā, par bāzes līniju tiek uzskatīta taisna līnija, kas novilkta šķērsām upes ietekai starp krasta punktiem, kas atbilst vislielākajam bēgumam.

10. pants. Līči

1. Šis pants attiecas tikai uz tiem līčiem, kuru krasti pieder vienai valstij.

2. Šīs konvencijas nolūkā līcis ir skaidri apzīmēts krasta iedziļinājums, kas iesniedzas sauszemē tādā mērā salīdzinot ar tā ieejas platumu, ka tas satur sauszemes ieskautus ūdeņus un veido vairāk kā parastu krasta izrobojumu. Iedziļinājums nav uzskatāms par līci, ja vien tā laukums nav vienāds vai lielāks par pusapļa laukumu, kura diametrs ir līnija, kas šķērso ieeju šajā iedziļinājumā.

3. Apmērīšanas nolūkā par iedziļinājuma laukumu ir uzskatāms laukums, kas atrodas starp vislielākā bēguma līniju apkārt iedziļinājuma krastam un līniju, kas savieno vislielākā bēguma līnijas dabīgās ieejas punktus. Ja sakarā ar salu esamību padziļinājumam ir vairāk kā viena ieeja, par šāda pusapļa diametru tiek uzskatīta līnija, kuras garums ir vienāds ar līniju, kas šķērso atsevišķas ieejas, summu. Salas, kas atrodas padziļinājumā, tiek uzskatītas par šī padziļinājuma ūdens platības sastāvdaļu.

4. Ja attālums starp vislielākā bēguma līnijām līča dabīgās ieejas punktos pārsniedz divdesmit četras jūras jūdzes, taisnā bāzes līnija divdesmit četru jūras jūdžu garumā tiek novilkta līča iekšpusē tādā veidā, lai ar šādu līniju tiktu ierobežota pēc iespējas lielāka ūdens platība.

5. Ja attālums starp vislielākā bēguma līnijām līča dabiskās ieejas punktos nepārsniedz divdesmit četras jūras jūdzes, noslēdzošā līnija var tikt novilkta starp šīm divām vislielākā bēguma līnijām, un tādā veidā robežotie ūdeņi tiek uzskatīti par iekšējiem ūdeņiem.

6. Iepriekš minētie noteikumi nav piemērojami attiecībā uz tā saucamajiem "vēsturiskajiem" līčiem vai jebkurā gadījumu, kad ir piemērojama 7.pantā noteiktā taisno bāzes līniju sistēma.

11. pants. Ostas

Nolūkā noteikt teritoriālās jūras robežu, visattālāk jūrā esošās pastāvīgās ostu būves, kuras ir ostu sistēmas sastāvdaļa, tiek uzskatītas par krasta sastāvdaļu. Piekrastes iekārtas un mākslīgās salas netiek uzskatītas par pastāvīgām ostas būvēm.

12. pants. Reidi

Reidi, kurus parasti izmanto kuģu iekraušanai, izkraušanai un noenkurošanai un kuri citā gadījumā būtu novietoti pilnīgi vai daļēji aiz teritoriālās jūras ārējās robežas, tiek iekļauti teritoriālajā jūrā.

13. pants. Bēguma laikā apžūstošie paaugstinājumi

1. Bēguma laikā apžūstošs paaugstinājums ir dabīgi radusies sauszeme, kurai apkārt ir ūdens un kas atrodas virs ūdens līmeņa bēguma laikā, bet paisuma laikā pārklājas ar ūdeni. Ja paaugstinājums, kas atklājas bēguma laikā, atrodas no kontinenta vai salas tādā attālumā, kas nepārsniedz teritoriālās jūras platumu, tad paaugstinājuma vislielākā bēguma līnija var tikt izmantota kā bāzes līnija teritoriālās jūras platuma mērīšanai.

2. Ja paaugstinājums, kas atklājas bēguma laikā, atrodas no kontinenta vai salas tādā attālumā, kas pārsniedz teritoriālās jūras platumu, tad tam nav sava teritoriālā jūra.

14. pants. Bāzes līniju noteikšanas metožu saskaņošana

Piekrastes valsts var noteikt bāzes līnijas, pārmaiņus izmantojot jebkuru no metodēm, kas paredzētas iepriekšējos pantos, atbilstoši dažādiem apstākļiem.

15. pants. Teritoriālās jūras robežu noteikšana starp valstīm ar pretējiem vai blakus esošiem krastiem

Ja divu valstu krasti atrodas viens pretim otram vai blakus viens otram, tad ne vienai, ne otrai valstij nav tiesību, ja vien starp tām nav noslēgta vienošanās par ko citu, paplašināt savu teritoriālo jūru pāri viduslīnijai, kas novilkta tā, lai katrs tās punkts atrastos vienādā attālumā no tuvākajiem bāzes līniju punktiem, no kuriem katra valsts sāk teritoriālās jūras platuma mērīšanu. Tomēr iepriekšminētos noteikumus nepiemēro, ja sakarā ar vēsturiski izveidojušās tiesību bāzes vai citiem sevišķiem apstākļiem abu valstu teritoriālās jūras nepieciešams norobežot citādi, nekā norādīts šajā konvencijā.

16. pants. Ģeogrāfisko koordinātu kartes un uzskaitījumi

1. Bāzes līnijas teritoriālās jūras platuma izmērīšanai, kas noteiktas saskaņā ar 7., 9. un 10.pantu, vai robežas, kas noteiktas uz to pamata, un robežlīnijas, kas novilktas saskaņā ar 12. un 15.pantu, tiek norādītas tāda mēroga vai mērogu jūras kartēs, kur precīzi var noteikt to stāvokli. Alternatīvi tās var tikt aizvietotas ar punktu, kuri norāda sākotnējos ģeodēziskos datus, ģeogrāfisko koordinātu uzskaitījumu.

2. Piekrastes valsts pienācīgā kārtā publicē šādas kartes un ģeogrāfisko koordinātu uzskaitījumus, un katras šādas kartes vai uzskaitījuma kopiju nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. nodaļa. Miermīlīga caurbraukšana teritoriālajā jūrā

A Apakšnodaļa. Noteikumi, kurus piemēro visiem kuģiem

17. pants. Miermīlīgas caurbraukšanas tiesības

Saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, visu valstu kuģiem, gan piekrastes valstu, gan to valstu, kurām nav izejas uz jūru, ir miermīlīgas caurbraukšanas tiesības pa teritoriālo jūru.

18. pants. Caurbraukšanas jēdziens

1. Ar caurbraukšanu saprot braukšanu pa teritoriālo jūru nolūkā:

a) šķērsot šo jūru, neieejot iekšējos ūdeņos vai nestāvot reidā vai pie ostas būves ārpus iekšējiem ūdeņiem;

b) ieiet iekšējos ūdeņos vai iziet no tiem, vai apstāties tādā reidā vai pie tādas ostas būves.

2. Caurbraukšanai jābūt nepārtrauktai un ātrai. Tomēr caurbraukšanā ir iekļauta arī apstāšanās un noenkurota stāvēšana tiktāl, ciktāl tā ir saistīta ar parastām navigācijas operācijām, vai nepārvaramu varu vai kuģa katastrofu, vai arī ar mērķi sniegt palīdzību personām, kuģiem vai gaisa kuģiem, kas atrodas briesmās vai ir cietuši kuģa katastrofā.

19. pants. Miermīlīgas caurbraukšanas jēdziens

1. Caurbraukšana ir miermīlīga, ja ar to netiek traucēts piekrastes valsts miers, publiskā kārtība vai drošība. Tādai caurbraukšanai jānotiek saskaņā ar šo konvenciju un citām starptautisko tiesību normām.

2. Tiek uzskatīts, ka ārvalstu kuģa caurbraukšana traucē piekrastes valsts mieru, publisko kārtību un drošību, ja teritoriālajā jūrā tiek veikta jebkura no šādām darbībām:

a) spēka pielietošanas draudi vai spēka pielietošana pret piekrastes valsts suverenitāti, teritoriālo vienotību vai politisko neatkarību, vai citāda Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos ietverto normu pārkāpšana;

b) jebkuri manevri vai mācības ar jebkura veida ieročiem;

c) jebkura darbība, kas vērsta uz piekrastes valsts aizsardzībai vai drošībai kaitējošas informācijas vākšanu;

d) jebkurš propagandas akts, kura mērķis ir ietekmēt piekrastes valsts aizsardzību vai drošību;

e) jebkāda gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās vai uzņemšana uz borta;

f) jebkādas militārās ierīces palaišana, nosēšanās vai uzņemšana uz borta:

g) jebkādas preces vai valūtas iekraušana vai izkraušana, jebkādas personas uzņemšana uz borta vai izsēdināšana pretēji piekrastes valsts muitas, finansu, imigrācijas vai sanitārajiem likumiem un noteikumiem;

h) jebkāds ar nolūku izdarīts un nopietns piesārņošanas akts pretēji šīs konvencijas noteikumiem;

i) jebkura zvejniecība;

j) meklēšanas vai hidrogrāfisko mērījumu veikšana;

k) jebkāda darbība nolūkā traucēt piekrastes valsts jebkādu sakaru sistēmu vai jebkādu citu aprīkojumu vai iekārtu funkcionēšanu;

l) jebkāda cita darbība, kas tieši neattiecas uz caurbraukšanu.

20. pants. Zemūdenes un citi zemūdens transporta veidi

Teritoriālajā jūrā zemūdenēm un citiem zemūdens transporta līdzekļiem ir jāatrodas virsūdens stāvoklī un jāpaceļ savs karogs.

21. pants. Piekrastes valsts likumi un noteikumi attiecībā uz miermīlīgu caurbraukšanu

1. Piekrastes valsts saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un citām starptautisko tiesību normām var pieņemt likumus un noteikumus, kas attiecas uz mierīgu caurbraukšanu pa teritoriālo jūru, attiecībā uz visu turpmāk minēto vai daļu no tā:

a) kuģošanas drošība un kuģu kustības regulēšana;

b) navigācijas līdzekļu un aprīkojuma, kā arī cita aprīkojuma un iekārtu aizsardzība;

c) kabeļu un cauruļvadu aizsardzība;

d) jūras dzīvo resursu saglabāšana;

e) piekrastes valsts zvejniecības likumu un noteikumu pārkāpumu novēršana;

f) piekrastes valsts apkārtējās vides saglabāšana, tās piesārņošanas novēršana, samazināšana un kontrolēšana;

g) jūras zinātniskā izpēte un hidrogrāfiskie mērījumi;

h) piekrastes valsts muitas, finansu, imigrācijas vai sanitāro likumu un noteikumu pārkāpumu novēršana.

2. Šādi likumi un noteikumi neattiecas uz ārvalstu kuģu projektēšanu, konstrukcijām, ekipāžas komplektēšanu vai aprīkojumu, ja vien tie neievieš vispārpieņemtās starptautisko tiesību normas.

3. Piekrastes valsts noteiktā veidā publicē visus šāda veida likumus un noteikumus.

4. Ārvalstu kuģi, īstenojot miermīlīgas caurbraukšanas tiesības pa teritoriālo jūru, ievēro visus tos likumus un noteikumus un visus vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, kas attiecas uz sadursmju novēršanu jūrā.

22. pants. Jūras koridori un kustības sadales shēmas teritoriālajā jūrā

1. Nepieciešamības gadījumā saistībā ar kuģošanas drošību, piekrastes valsts var pieprasīt no ārvalstu kuģiem, kas realizē mierīgas caurbraukšanas tiesības caur tās teritoriālo jūru, lai tie izmanto tādus jūras koridorus un kustību sadales shēmas, kuras tā var norādīt vai ieteikt, lai regulētu kuģu caurbraukšanu.

2. Īpaši attiecībā uz tankkuģiem, kuģiem ar kodoldzinējiem un kuģiem, kas pārvadā kodolvielas un citas bīstamas vai indīgas vielas, var tikt izvirzīta obligāta prasība braukt caur tādiem jūras koridoriem.

3.Nosakot jūras koridorus un iesakot kustības sadales shēmas saskaņā ar šo pantu, piekrastes valsts ņem vērā:

a) kompetentu starptautisko organizāciju rekomendācijas;

b) jebkurus ceļus, kurus parasti izmanto starptautiskajā kuģošanā;

c) konkrētu kuģu un ceļu raksturojumu; un

d) kuģu satiksmes intensitāti.

4. Piekrastes valstis skaidri norāda jūras koridorus un kustības sadales shēmas jūras kartēs, kuras noteiktā veidā publicē.

23. pants. Ārvalstu kuģi ar kodoldzinējiem un kuģi, kas pārvadā kodolvielas un citas bīstamas vai pēc savas dabas indīgas vielas

Uz ārvalstu kuģiem ar kodoldzinējiem, kā arī uz kuģiem, kas pārvadā kodolvielas un citas bīstamas vai pēc savas dabas indīgas vielas, realizējot miermīlīgas caurbraukšanas tiesības pa teritoriālo jūru, ir jābūt starptautiskos līgumos noteiktiem dokumentiem un jāievēro to noteikti īpaši piesardzības pasākumi.

24. pants. Piekrastes valsts pienākumi

1. Piekrastes valsts nedrīkst likt šķēršļus ārvalstu kuģu miermīlīgai caurbraukšanai pa teritoriālo jūru, izņemot gadījumus, kad tā rīkojas šādi saskaņā ar šo konvenciju. It sevišķi, piemērojot šo konvenciju vai jebkurus likumus vai noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo Konvenciju, piekrastes valsts nedrīkst:

a) izvirzīt ārvalstu kuģiem prasības, kuras praktiski liedz miermīlīgas caurbraukšanas tiesības vai pārkāpj šīs tiesības;

b) pieļaut formālu vai faktisku diskrimināciju attiecībā uz jebkuras valsts kuģiem, vai attiecībā uz kuģiem, kas pārvadā kravas uz jebkuru valsti, no tās vai tās vārdā.

2. Piekrastes valsts pienācīgā kārtā paziņo par jebkurām tai zināmām kuģošanas briesmām tās teritoriālajā jūrā.

25. pants. Piekrastes valsts tiesību aizstāvība

1. Piekrastes valsts savā teritoriālajā jūrā var veikt pasākumus, kuri ir nepieciešami, lai nepieļautu tās šķērsošanu bez miermīlīgiem mērķiem.

2. Arī attiecībā pret kuģiem, kuri virzās uz iekšējiem ūdeņiem vai izmanto ostas būves ārpus iekšējo ūdeņu robežām, piekrastes valstij ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkuru noteikumu pārkāpšanu, uz kuriem balstoties, šie kuģi tiek ielaisti iekšējos ūdeņos un izmanto ostas būves.

3. Piekrastes valstis bez formālas vai faktiskas diskriminācijas pret ārvalstu kuģiem savu teritoriālo ūdeņu noteiktos rajonos var uz laiku apturēt, ārvalstu kuģu mierīgas ūdeņu šķērsošanas tiesības, ja šāda apturēšana ir būtiski svarīga tās drošības aizsardzībai, tai skaitā mācībām ar ieroču pielietošanu. Tāda apstādināšana stājas spēkā tikai pēc tās pienācīgas publicēšanas.

26. pants. Nodevas, ar kurām var aplikt ārvalstu kuģus

1. Ārvalstu kuģus nevar aplikt ne ar kādu maksu tikai par teritoriālās jūras šķērsošanu.

2. Ārvalstu kuģi, kas šķērso teritoriālo jūru, var aplikt ar maksu tikai par konkrētiem pakalpojumiem, kas ir sniegti šim kuģim. Šī maksa tiek iekasēta bez diskriminācijas.

B Apakšnodaļa. Noteikumi, ko piemēro tirdzniecības kuģiem un komerciālos nolūkos izmantotiem valsts kuģiem

27. pants. Kriminālā jurisdikcija uz ārvalstu kuģa

1. Piekrastes valsts kriminālā jurisdikcija nevar tikt realizēta uz ārvalsts kuģa, kas šķērso teritoriālo jūru, lai notiktu jebkādas personas arests vai tiktu veikta izmeklēšana jebkāda nozieguma sakarā, kurš noticis uz kuģa ūdeņu šķērsošanas laikā, izņemot sekojošus gadījumus:

a) ja nozieguma sekas izplatās uz piekrastes valsts teritoriju;

b) ja noziegumam ir tāds raksturs, ka tas traucē valsts mieru vai teritoriālās jūras labo kārtību;

c) ja kuģa kapteinis, karoga valsts diplomātiskais aģents vai konsulārā amatpersona griežas pie vietējām varas iestādēm ar lūgumu pēc palīdzības;

d) ja šādi pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu nelikumīgu narkotisko vielu vai psihotropo līdzekļu tirdzniecību.

2. Augstākminētie noteikumi neietekmē piekrastes valsts tiesības veikt jebkurus saskaņā ar savu likumdošanu atļautus pasākumus, lai veiktu arestu vai izmeklēšanu uz ārvalsts kuģa, kas šķērso teritoriālo jūru pēc iekšējo ūdeņu atstāšanas.

3. 1. un 2.punktā norādītajos gadījumos piekrastes valsts pēc kapteiņa pieprasījuma pirms jebkādu pasākumu veikšanas sniedz paziņojumu karoga valsts diplomātiskajam aģentam vai konsulārajai amatpersonai un veicina kontaktu nodibināšanu starp norādīto aģentu un kuģa ekipāžu. Ārkārtējas steidzamības gadījumā šis paziņojums var tikt sniegts vienlaicīgi ar norādīto pasākumu veikšanu.

4. Izskatot jautājumu par to, vai arests ir veicams un kādā veidā, vietējās varas iestādes ņem vērā kuģošanas intereses.

5. Izņemot gadījumus, kas paredzēti XII daļā, vai attiecībā uz likumu un noteikumu, kas pieņemti saskaņā ar V daļu, pārkāpšanu, piekrastes valsts nevar veikt nekādus pasākumus uz ārvalsts kuģa, kas šķērso teritoriālo jūru, lai arestētu jebkādu personu vai veiktu izmeklēšanu sakarā ar noziegumu, kas izdarīts līdz kuģa ieiešanai teritoriālajā jūrā, ja kuģis, atstājot ārvalsts ostu, tikai šķērso teritoriālo jūru, neieejot iekšējos ūdeņos.

28. pants. Civilā jurisdikcija attiecībā uz ārvalstu kuģiem

1. Piekrastes valsts neapstādina ārvalsts kuģi, kas šķērso teritoriālo jūru, vai nemaina tā kursu nolūkā realizēt civilo jurisdikciju attiecībā pret personu, kas atrodas uz kuģa.

2. Piekrastes valsts pret tādu kuģi var piemērot soda pasākumus vai arestu kādā civillietā tikai atbilstoši saistībām vai atbildībai, ko ir uzņēmies vai izraisījis pret sevi šis kuģis, vai nu tam šķērsojot piekrastes valsts ūdeņus vai gatavojoties veikt to.

3. 2.punkts neietekmē piekrastes valsts tiesības saskaņā ar savu likumdošanu veikt soda pasākumus vai arestu civillietas gadījumā pret ārvalsts kuģi, kas atrodas teritoriālajā jūrā vai šķērso teritoriālo jūru pēc iekšējo ūdeņu atstāšanas.

C Apakšnodaļa. Noteikumi, kurus piemēro karakuģiem un citiem valsts kuģiem, kurus izmanto nekomerciālos nolūkos

29. pants. Karakuģu noteikšana

Šīs Konvencijas nolūkā "karakuģis" ir kuģis, kas pieder kādas valsts bruņotajiem spēkiem, kam ir tādu kuģu valstisko piederību apzīmējošas ārējās zīmes, ko komandē virsnieks, kas atrodas šīs valsts valdības dienestā un kura uzvārds ir ierakstīts atbilstošā militārpersonu sarakstā vai tam ekvivalentā dokumentā, un uz kura ir regulārai militārai disciplīnai pakļauta ekipāža.

30. pants. Piekrastes valsts likumu un noteikumu neievērošana no karakuģu puses

Ja kāds karakuģis neievēro piekrastes valsts likumus un noteikumus, kas attiecas uz teritoriālo ūdeņu šķērsošanu, un ignorē jebkuru viņam izvirzīto prasību tos ievērot, piekrastes valsts var to pieprasīt nekavējoties atstāt teritoriālo jūru.

31. pants. Karoga valsts atbildība par kaitējumu, ko nodarījis karakuģis vai cits nekomerciālos nolūkos izmantots valsts kuģis

Karoga valsts ir starptautiski atbildīga par jebkuru piekrastes valstij izdarītu kaitējumu vai zaudējumu, kas radies, ja karakuģis vai cits valsts kuģis, kas tiek izmantots nekomerciālos nolūkos, neievēro piekrastes valsts likumus un noteikumus attiecībā uz teritoriālās jūras šķērsošanu, vai šīs Konvencijas noteikumus, vai citas starptautiskās tiesību normas.

32. pants. Karakuģu vai citu nekomerciālos nolūkos izmantotu valsts kuģu imunitāte

Izņemot gadījumus, kas paredzēti A apakšnodaļā un 30. un 31. pantā, nekas šajā Konvencijā neskar karakuģu un citu nekomerciālos nolūkos izmantotu valsts kuģu imunitāti.

4. nodaļa. Pieguļošā zona

33. pants. Pieguļošā zona

1. Zonā, kas pieguļ tās teritoriālajai jūrai un kuru sauc par pieguļošo zonu, piekrastes valsts var veikt kontroli, kas nepieciešama:

a) lai tās teritorijā vai teritoriālajā jūrā novērstu muitas, finansu, imigrācijas vai sanitāro likumu un noteikumu pārkāpumus;

b) lai sodītu par iepriekš minēto likumu un noteikumu pārkāpumiem, kas veikti tās teritorijā vai teritoriālajā jūrā.

2. Pieguļošā zona nevar tikt attiecināta uz teritoriju, kas atrodas tālāk par divdesmit četrām jūras jūdzēm no bāzes līnijas, no kuras tiek mērīts teritoriālās jūras platums.

III daļa. Starptautiskajā kuģošanā izmantojamie jūras šaurumi

1. nodaļa. Vispārējie noteikumi

34. pants. Tiesiskais statuss ūdeņiem, kas veido starptautiskajā kuģošanā izmantojamus jūras šaurumus

1. Starptautiskajā kuģošanā izmantojamo jūras šaurumu šķērsošanas režīms, ko nosaka šī daļa, citādā ziņā neskar ne šos jūras šaurumus veidojošo ūdeņu tiesisko statusu, ne to valstu, kuras robežojas ar jūras šaurumiem, suverenitātes vai jurisdikcijas realizāciju šādos ūdeņos, gaisa telpā virs tiem, to dibenā un dzīlēs.

2. To valstu, kuras robežojas ar jūras šaurumiem, suverenitāte vai jurisdikcija tiek realizēta, ņemot vērā šo daļu un citas starptautisko tiesību normas.

35. pants. Šīs daļas darbības sfēra

Nekas šajā daļā neskar:

a) jebkurus iekšējo ūdeņu rajonus jūras šaurumu robežās, izņemot gadījumus, kad taisnās bāzes līnijas noteikšana atbilstoši 7.pantā paredzētajai metodei noved pie tādu rajonu iekļaušanas iekšējos ūdeņos, kuri līdz tam par tādiem netika uzskatīti;

b) ārpus teritoriālās jūras robežām tādu esošo ūdeņu tiesisko statusu tām valstīm, kuras robežojas ar jūras šaurumu, kā ekskluzīvā ekonomiskā zona vai atklātā jūra; vai

c) jūras šaurumu tiesisko statusu, kuru šķērsošanu pilnīgi vai daļēji regulē jau ilgi pastāvošas un spēkā esošas starptautiskās konvencijas, kas speciāli attiecas uz tādiem jūras šaurumiem.

36. pants. Ceļi atklātā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas atrodas starptautiskajā kuģošanā izmantojamos jūras šaurumos

Šī daļa netiek attiecināta uz jūras šaurumu, kas tiek izmantots starptautiskajā kuģošanā, ja šajā jūras šaurumā ir navigācijas un hidrogrāfisko apstākļu ziņā tikpat ērts ceļš, kā tas, kas atrodas atklātā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskā zonā; šādiem ceļiem tiek piemērotas šīs konvencijas atbilstošas daļas, tajā skaitā noteikumi, kas skar kuģošanas vai lidojumu brīvību.

2. nodaļa. Tranzītšķērsošana

37. pants. Šīs nodaļas darbības sfēra

Šī nodaļa tiek piemērota starptautiskajai kuģošanai izmantojamos jūras šaurumos starp atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskas zonas vienu daļu un atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskas zonas citu daļu.

38. pants. Tranzīta šķērsošanas tiesības

1. 37. pantā norādītajos jūras šaurumos visiem kuģiem un gaisa kuģiem ir tranzīta šķērsošanas tiesības, kurām nedrīkst likt šķēršļus, izņemot gadījumus, kad jūras šaurumu veido tādai valstij piederoša sala, kas robežojas ar jūras šaurumu, un tās kontinentālā daļa; tranzīta šķērsošana netiek izmantota, ja salas jūras pusē no navigācijas un hidrogrāfisko apstākļu viedokļa ir tikpat ērts ceļš atklātajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskā zonā.

2. Tranzīta šķērsošana nozīmē saskaņā ar šo daļu realizētas kuģošanas un lidošanas brīvības tiesības tikai ar tādu mērķi, lai veiktu nepārtrauktu un ātru tranzītu caur jūras šaurumu starp atklātas jūras vai ekskluzīvās ekonomiskas zonas vienu daļu un atklātas jūras vai ekskluzīvās ekonomiskas zonas citu daļu. Tomēr prasības pēc nepārtraukta un ātra tranzīta neizslēdz jūras šauruma šķērsošanu ar mērķi iebraukt, izbraukt vai atgriezties no valsts, kura robežojas ar jūras šaurumu, ievērojot iebraukšanas noteikumus tādā valstī.

3. Jebkura darbība, kura nav jūras šauruma tranzītu šķērsošanas tiesību realizācija, ir pakļauta šīs Konvencijas citiem atbilstošiem noteikumiem.

39. pants. Kuģu un gaisa kuģu pienākumi tranzītšķērsošanas laikā

Kuģi un gaisa kuģi, realizējot tranzītšķērsošanas tiesības:

a) bez kavēšanās virzās caur jūras šaurumu vai virs tā;

b) atturas no jebkuriem spēka pielietošanas draudiem vai tā lietošanas pret to valstu suverenitāti, teritoriālo vienotību vai politisko neatkarību, kuras robežojas ar jūras šaurumu, vai arī kā citādi pārkāpjot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos deklarētos starptautisko tiesību principus;

c) atturas no jebkādas darbības, izņemot to, kas raksturīga to parastai nepārtraukta un ātra tranzīta kārtībai, izņemot gadījumus, kad tādu darbību izsauc nepārvaramas varas vai katastrofas apstākļi;

d) ievēro šīs daļas citus attiecīgos noteikumus.

2. Kuģi, veicot tranzītšķērsošanu:

a) ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūru un praksi, kas attiecas uz drošību jūrā, tajā skaitā starptautiskos noteikumus par sadursmju novēršanu jūrā;

b) ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūru un praksi kā novērst, samazināt un saglabāt kontroli pār piesārņojumu no kuģiem.

3.Gaisa kuģi, veicot tranzīta pārlidojumus:

a) ievēro lidojumu kārtību, ko noteikusi Starptautiskā civilās aviācijas organizācija, ciktāl tā attiecas uz civilo aviāciju; valsts gaisa kuģi parasti ievēro šādus drošības pasākumus un pastāvīgi darbojas, pienācīgi ievērojot lidojumu drošību;

b) pastāvīgi kontrolē radioviļņus, ko noteikusi starptautiskā kārtā nozīmēta par kustības kontroli gaisā atbildīga kompetenta Institūcija, vai atbilstošas starptautiskas frekvences, kas noteiktas, lai raidītu briesmu signālus.

40. pants. Izpēte un hidrogrāfiskie mērījumi

Ārvalstu kuģiem, tajā skaitā jūras zinātniski pētnieciskiem un hidrogrāfiskiem kuģiem, veicot jūras šauruma tranzīta šķērsošanu, nav tiesības veikt jebkādu izpēti vai hidrogrāfiskos mērījumus, nesaņemot valstu, kuras robežojas ar jūras šaurumiem, iepriekšējas atļaujas.

41. pants. Jūras koridori un kustības sadalījuma shēmas starptautiskajā kuģošanā izmantojamos jūras šaurumos

1. Saskaņā ar šo daļu valstis, kas robežojas ar jūras šaurumiem, var izveidot jūras koridorus un noteikt kustības sadalījuma shēmas, lai veiktu kuģošanu jūras šaurumos, kad tas ir nepieciešams drošas kuģošanas veicināšanai.

2. Tādas valstis, kad to prasa apstākļi, pēc pienācīgas paziņošanas var nomainīt jebkurus savus agrāk noteiktos un norādītos jūras koridorus vai kustības sadalījuma shēmas pret citiem koridoriem vai shēmām.

3. Šādiem jūras koridoriem vai kustības sadalījuma shēmām ir jāatbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem noteikumiem.

4. Pirms jūras koridoru noteikšanas vai kustības sadalījuma shēmu noteikšanas vai nomainīšanas valstis, kas robežojas ar jūras šaurumiem, iesniedz priekšlikumus kompetentai starptautiskai organizācijai ar mērķi tos apstiprināt. Šī organizācija var apstiprināt tikai tādus jūras koridorus vai kustības sadalījuma shēmas, kuras var tikt saskaņotas ar valstīm, kas robežojas ar jūras šaurumiem, pēc kā šīs valstis var tās noteikt, norādīt vai nomainīt.

5. Attiecībā uz jūras šaurumiem, kur tiek piedāvāti jūras koridori vai kustības sadalījuma shēmas, kas šķērso divu vai vairāku valstu, kuras robežojas ar jūras šaurumiem, ūdeņus, ieinteresētās valstis sadarbojas priekšlikumu izstrādāšanā, konsultējoties ar kompetentām starptautiskām organizācijām.

6. Valstis, kas robežojas ar jūras šaurumiem, skaidri apzīmē visus to noteiktos vai norādītos jūras koridorus vai kustības sadalījuma shēmas pienācīgā kārtā publicētās jūras kartēs.

7. Kuģi, veicot tranzīta šķērsošanu, izmanto piemērojamos jūras koridorus un kustības sadalīšanas shēmas, kuras noteiktas saskaņā ar šo pantu.

42. pants. Valstu, kas robežojas ar jūras šaurumiem, likumi un noteikumi, kas attiecas uz tranzīta šķērsošanu

1. Ņemot vērā šīs nodaļas noteikumus, valstis, kas robežojas ar jūras šaurumiem, var pieņemt likumus un noteikumus par jūras šaurumu tranzīta šķērsošanu attiecībā uz visiem tālāk sekojošajiem jautājumiem vai uz jebkuru no tiem:

a) kuģošanas drošība un kuģu kustības regulēšana, kā paredzēts 41.pantā;

b) piesārņojuma novēršana, samazināšana un kontrolēšana, ieviešot praksē piemērojamos starptautiskos noteikumus, kas attiecas uz naftas noplūdēm, naftu saturošajiem atkritumiem un citām indīgajām vielām jūras šaurumā;

c) kas attiecas uz zvejas kuģiem, - zvejošanas nepieļaušana, tajā skaitā prasība novākt zvejas piederumus;

d) jebkuru preču vai valūtas iekraušana vai izkraušana, personu uzņemšana vai izsēdināšana, pārkāpjot to valstu muitas, finansiālos, imigrācijas vai sanitāros noteikumus, kuras robežojas ar jūras šaurumu;

2. Tādi likumi un noteikumi nedrīkst ne pēc formas, ne satura diskriminēt ārvalstu kuģus, bet to īstenošana praksē nedrīkst novest pie tranzīta šķērsošanas tiesību atņemšanas, pārkāpšanas vai ierobežošanas, kā tas ir noteikts šajā nodaļā.

3. Valstis, kuras robežojas ar jūras šaurumiem, pienācīgā kārtā publicē visus attiecīgos likumus un noteikumus.

4. Ārvalstu kuģi, kuri izmanto tranzīta caurbraukšanas tiesības, ievēros šos likumus un noteikumus.

5. Kad kuģis vai gaisa kuģis, kuram ir suverēna imunitāte, darbojas tādā veidā, ka tas nonāk pretrunā ar šādiem likumiem un noteikumiem vai citiem šīs daļas noteikumiem, kuģa karoga valsts vai gaisa kuģa reģistrācijas valsts ir starptautiski atbildīga par jebkuru kaitējumu vai zaudējumu, kas nodarīts valstij, kas robežojas ar jūras šaurumiem.

43. pants. Navigācijas un drošības līdzekļi un citi uzlabojumi, kā arī piesārņojuma novēršana, samazināšana un kontrolēšana

Valstīm, kuras izmanto jūras šaurumus, un valstīm, kuras robežojas ar jūras šaurumiem, ir jāsadarbojas, vienojoties par:

a) nepieciešamo navigācijas un drošības līdzekļu uzstādīšanu jūras šaurumos un uzturēšanu darba kārtībā vai citu līdzekļu pilnveidošanu, kas veicinātu starptautisko kuģošanu; un

b) novēršot, samazinot un kontrolējot piesārņošanu no kuģiem.

44. pants. Valstu, kuras robežojas ar jūras šaurumiem, pienākumi

Valstis, kuras robežojas ar jūras šaurumiem, nekavē tranzīta šķērsošanu un attiecīgā kārtā sniedz informāciju par jebkurām kuģošanas vai pārlidošanas briesmām jūras šaurumā. Nedrīkst notikt tranzīta šķērsošanas apstādināšana.

3. nodaļa. Miermīlīga caurbraukšana

45. pants. Miermīlīga caurbraukšana

1. Miermīlīgas caurbraukšanas režīms saskaņā ar II daļas 3. nodaļu tiek piemērots starptautiskajai kuģošanai izmantojamos jūras šaurumos:

a) kuri ir izslēgti no tranzīta režīma piemērošanas sfēras saskaņā ar 38.panta 1.punktu; vai

b) starp atklātas jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas daļu un citas valsts teritoriālo jūru.

2. Jūras šaurumos nedrīkst notikt miermīlīgas caurbraukšanas kustības apstādināšana.

IV daļa. Arhipelāgu valstis

46. pants. Lietotie termini

Šīs Konvencijas izpratnē:

a) "Arhipelāga valsts" ir valsts, kura pilnībā sastāv no viena vai vairākiem arhipelāgiem un var ietvert sevī citas salas;

b) "arhipelāgs" ir salu grupa, ieskaitot salu daļas, kas savieno tās ūdeņus un citus dabiskus veidojumus, kas ir tik cieši saistīti, ka tādas salas, ūdeņi un citi dabiski veidojumi veido vienotu ģeogrāfisku, ekonomisku un politisku veselumu vai vēsturiski tas ir uzskatāms par tādu.

47. pants. Arhipelāga bāzes līnijas

1. Arhipelāga valsts var nospraust arhipelāga taisnās bāzes līnijas, kas savieno jūrā vistālāk attālināto salu visvairāk izvirzītos punktus un arhipelāgu rifus, kas redzami bēguma laikā, ar noteikumu, ka tādas bāzes līnijas ietver galvenās salas un rajonu, kurā proporcija starp ūdens virsmas platību un sauszemes platību, ieskaitot atolus, būtu no 1:1 līdz 9:1.

2. Tādu bāzes līniju garums nepārsniedz 100 jūras jūdzes, tomēr līdz 3% no bāzes līniju kopējā skaita, kas ietver jebkuru arhipelāgu, var pārsniegt šo garumu līdz maksimālajam garumam 125 jūras jūdzes.

3. Novelkot tādas bāzes līnijas, nav pieļaujamas būtiskas novirzes no arhipelāga vispārējās konfigurācijas.

4. Tādas bāzes līnijas tiek vilktas uz bēguma laikā redzamajiem paaugstinājumiem un no tiem tikai tādā gadījumā, ja uz tiem ir uzbūvētas bākas vai līdzīgas būves, kuras vienmēr atrodas virs jūras līmeņa, vai ja bēguma laikā redzamais paaugstinājums pilnīgi vai daļēji ir izvietots attālumā, kas nepārsniedz teritoriālās jūras platumu no tuvākās salas.

5. Tādu bāzes līniju sistēmu arhipelāga valstij nevajadzētu lietot tā, lai citas valsts teritoriālā jūra izrādītos nošķirta no atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

6. Ja daļa no arhipelāga valsts arhipelāga ūdeņiem atrodas starp divām kaimiņvalsts tieši pieguļošām daļām, pastāvošās tiesības un visas citas likumsakarīgās intereses, kuras šīs pēdējās valstis tradicionāli realizē tādos ūdeņos, un visas tiesības, kas ir paredzētas pēc vienošanās starp šīm valstīm, ir jāsaglabā un jāciena.

7. Aprēķināšanas mērķim, saskaņā ar 1.punktu, nosakot proporcijas starp ūdens un sauszemes platību, sauszemes rajoni var ietvert ūdeņus, kas atrodas starp rifiem, kuri aptver salas un atolus, ieskaitot to okeāna plato daļu ar krasu slīpumu, kuru noslēdz vai gandrīz noslēdz kaļķakmens salu ķēde un nosēdušies rifi, kas izvietoti plato pa perimetru.

8. Bāzes līnijas, kas tiek vilktas atbilstoši šā panta norādījumiem, ir jāatzīmē uz tāda mēroga vai mērogu kartēm, kuras ir pieņemamas, lai varētu precīzi noteikt to stāvokli. Kā alternatīva to vietā var tikt sniegts ģeogrāfisko koordināšu punktu uzskaitījums, norādot galvenos atskaites ģeodēziskos datus.

9. Arhipelāga valsts pienācīgā veidā publicē tās kartes vai ģeogrāfisko koordināšu sarakstu un katras tādas kartes kopiju vai sarakstu nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

48. pants. Teritoriālās jūras, pieguļošās zonas, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa platuma mērīšana

Teritoriālās jūras, pieguļošās zonas, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa platumu mēra no arhipelāga bāzes līnijām, kas ir novilktas saskaņā ar 47.pantu.

49. pants. Arhipelāga ūdeņu, gaisa telpas virs arhipelāga ūdeņiem, kā arī tā dibena un dzīļu tiesiskais statuss

1. Arhipelāga valsts suverenitāte attiecas uz ūdeņiem, kas ir ierobežoti ar bāzes līnijām, kas novilktas saskaņā ar 47.pantu, tā sauktajiem arhipelāga ūdeņiem, neatkarīgi no to dziļuma vai attāluma no krasta.

2. Norādītā suverenitāte attiecas uz gaisa telpu virs arhipelāga ūdeņiem, kā arī uz to dibenu un dzīlēm, tāpat kā uz resursiem.

3. Šī suverenitāte realizējas, ja tiek ievēroti šīs daļas noteikumi.

4. Arhipelāga šķērsošanas režīms pa jūras koridoriem, kas ir noteikts šajā daļā, citās jomās neskar arhipelāga ūdeņu statusu, tajā skaitā jūras koridoru statusu, vai arhipelāga valsts realizēto suverenitāti pār tādiem ūdeņiem, gaisa telpu virs tiem, to dibenu un dzīlēm un to resursiem.

50. pants. Iekšējo ūdeņu delimitācija

Arhipelāga valsts savu arhipelāga ūdeņu robežās var novilkt noslēgtas līnijas, lai delimitētu iekšējos ūdeņus saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu.

51. pants. Pastāvošie nolīgumi, zvejas paražu tiesības un esošie zemūdens kabeļi

1. Nepārkāpjot 49. pantu, arhipelāga valsts ievēro esošos nolīgumus ar citām valstīm un atzīst zvejas paražu tiesības un tieši pieguļošo kaimiņvalstu citas tiesiskās darbības noteiktos rajonos arhipelāga ūdeņu robežās. Šādu tiesību un šādas darbības realizēšanas kārtība un noteikumi, ieskaitot to raksturu, apjomu un rajonus, kuros tā realizējas, pēc jebkuras ieinteresētās valsts lūguma tiek regulēta ar divpusējiem nolīgumiem starp tām. Tādas tiesības nevar tikt nodotas trešajām valstīm vai to pilsoņiem vai realizētas kopīgi ar tām.

2. Arhipelāga valsts nenodara kaitējumu esošajiem zemūdens kabeļiem, kurus ir likušas citas valstis un kuri šķērso to ūdeņus, netuvojoties krastam. Arhipelāga valsts atļauj uzturēt tos darba kārtībā un nomainīt šādus kabeļus, saņemot pienācīgu informāciju par to atrašanās vietu un nodomiem veikt to remontu vai nomaiņu.

52. pants. Mierīgas caurbraukšanas tiesības

1. Ar noteikumu, ka tiek ievēroti 53.panta noteikumi un nepārkāpjot 50.pantu, visu valstu kuģiem ir tiesības mierīgi šķērsot arhipelāga ūdeņus saskaņā ar II daļas 3. nodaļu.

2. Arhipelāga valsts var bez faktiskas vai formālas diskriminācijas pret ārvalstu kuģiem uz laiku apturēt ārvalstu kuģu arhipelāga ūdeņu mierīgas caurbraukšanas tiesības, ja tāda apturēšana ir būtiski svarīga tās drošībai. Tāda apturēšana stājas spēkā tikai pēc tās pienācīgas publicēšanas.

53. pants. Tiesības uz arhipelāga caurbraukšanu jūras koridoros

1. Arhipelāga valsts var noteikt jūras koridorus un virs tiem gaisa koridorus, kas ir piemēroti nepārtrauktai un ātrai ārvalstu kuģu caurbraukšanai pa arhipelāga ūdeņiem un teritoriālajiem ūdeņiem, un ārvalstu gaisa kuģu pārlidojumiem pār tiem.

2. Šādas jūras koridoru un gaisa koridoru caurbraukšanas tiesības ir visiem kuģiem un gaisa kuģiem.

3. Arhipelāga caurbraukšana jūras koridoros saskaņā ar šo Konvenciju ir normālas kuģošanas vai pārlidošanas realizācija pa arhipelāga koridoru vienīgi ar mērķi veikt nepārtrauktu, ātru un bezšķēršļu tranzītu no atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas vienas daļas uz atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas citu daļu.

4. Šādi jūras un gaisa koridori šķērso arhipelāga ūdeņus un pieguļošo teritoriālo jūru un ietver sevī visus parastos caurbraukšanas ceļus, kurus izmanto kā starptautiskos kuģošanas vai pārlidošanas ceļus pa arhipelāga ūdeņiem vai virs tiem, un uz tādiem ceļiem attiecībā uz kuģiem - visus parastos kuģa kanālus ar noteikumu, ka nav nepieciešams dublēt vienlīdz izdevīgus ceļus starp vieniem un tiem pašiem ieejas un izejas punktiem.

5. Tādus jūras un gaisa koridorus nosaka ar ass līniju no caurbraukšanas ceļu sākumpunktiem līdz to beigu punktiem nepārtrauktu sēriju. Kuģi un gaisa kuģi, veicot arhipelāga caurbraukšanu pa jūras koridoriem, nevar novirzīties vairāk kā par 25 jūras jūdzēm jebkurā virzienā no tādām ass līnijām, ar nosacījumu, ka tādi kuģi un gaisa kuģi netuvosies krastam tuvāk kā par 10 procentiem no attāluma starp tuvākajiem salu punktiem, kuras robežojas ar jūras koridoriem.

6. Arhipelāga valsts, kura nosaka jūras koridorus saskaņā ar šo pantu, var noteikt arī kustības sadales shēmas šajos koridoros, lai nodrošinātu kuģu drošu braukšanu pa šauriem kanāliem šādos jūras koridoros.

7. Arhipelāga valsts, ja to prasa apstākļi, var nomainīt jebkurus agrāk noteiktos vai norādītos jūras koridorus vai kustības sadales shēmas ar citiem jūras koridoriem vai kustības sadales shēmām, iepriekš to pienācīgā kārtībā paziņojot.

8. Šādiem jūras koridoriem vai kustības sadales shēmām ir jāatbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem noteikumiem.

9. Arhipelāga valsts, nosakot vai mainot jūras koridorus, kā arī norādot vai mainot kustības sadales shēmas, savus priekšlikumus nodod apstiprināšanai kompetentai starptautiskai organizācijai. Šī organizācija var apstiprināt tikai tādus jūras koridorus un kustības sadales shēmas, kuras var tikt saskaņotas ar arhipelāga valsti, pēc kā arhipelāga valsts tos nosaka, norāda vai maina.

10. Arhipelāga valsts jūras kartēs precīzi atzīmē tās noteikto vai norādīto jūras koridoru vai kustības sadales shēmu ass līnijas, kuras tā publicē pienācīgā kārtībā.

11. Kuģiem veicot arhipelāga caurbraukšanu pa jūras koridoru, ir jāievēro piemērojamie jūras koridori un kustības sadales shēmas, kas ir noteiktas saskaņā ar šo pantu.

12. Ja arhipelāga valsts nenosaka jūras vai gaisa koridorus, tad arhipelāga caurbraukšanas tiesības pa jūras koridoriem tiek realizētas pa parastajiem kuģu ceļiem, kurus izmanto starptautiskajā kuģošanā.

54. pants. Kuģu un gaisa kuģu pienākumi caurbraukšanas, zinātniskās izpētes un hidrogrāfiskās izpētes laikā, arhipelāga valsts pienākumi un arhipelāga valsts likumi un noteikumi, kas skar arhipelāga caurbraukšanu pa jūras koridoriem

39., 40., 42. un 44. pants ir piemērojams mutatis mutandis attiecībā uz arhipelāga caurbraukšanu pa jūras koridoriem.

V daļa. Ekskluzīvā ekonomiskā zona

55. pants. Ekskluzīvās ekonomiskās zonas īpašais tiesiskais režīms

Ekskluzīvā ekonomiskā zona ir rajons, kas atrodas aiz teritoriālās jūras un ir pieguļošs tai, kuram piemērojams šajā daļā noteiktais īpašais tiesiskais režīms, saskaņā ar kuru piekrastes valsts tiesības un jurisdikciju, un citu valstu tiesības un brīvības regulē šīs Konvencijas atbilstošie noteikumi.

56. pants. Piekrastes valsts tiesības, jurisdikcija un pienākumi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā

1. Piekrastes valstij ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir:

a) suverēnas tiesības izpētīt un izmantot, saglabāt un rīkoties ar dabas resursiem, kā dzīvajiem, tā arī nedzīvajiem, ūdeņos, kas sedz jūras dibenu, jūras dibenā un tās dzīlēs, un attiecībā uz citām darbībām zonas ekonomiskajā izpētē un ieguvē, tādām kā ūdens, straumju un vēja enerģijas ieguve;

b) jurisdikcija, kā tas paredzēts šīs Konvencijas attiecīgajos noteikumos, attiecībā uz:

i) mākslīgo salu, iekārtu un būvju izveidošanu un izmantošanu;

ii) jūras zinātnisko izpēti;

iii) jūras vides aizsardzību un saglabāšanu;

c) citas tiesības un pienākumi, kas paredzēti šajā Konvencijā.

2. Piekrastes valsts, realizējot savas tiesības un pildot savus pienākumus ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, rēķinās ar citu valstu tiesībām un pienākumiem un rīkojas veidā, kas atbilst šīs Konvencijas noteikumiem.

3. Tiesības, kas paredzētas šajā pantā attiecībā uz jūras dibenu un dzīlēm, tiek realizētas saskaņā ar VI daļu.

57. pants. Ekskluzīvās ekonomiskās zonas platums

Ekskluzīvās ekonomiskās zonas platums nedrīkst pārsniegt 200 jūras jūdzes, kuras aprēķina no taisnajām bāzes līnijām, no kurām ir mērīts teritoriālās jūras platums.

58. pants. Citu valstu tiesības un pienākumi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā

1. Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā visām valstīm, gan piekrastes, gan arī valstīm, kurām nav izejas uz jūru atbilstoši šīs Konvencijas attiecīgajiem noteikumiem, ir 87.pantā noteiktās kuģošanas un pārlidojuma brīvība, zemūdens cauruļvadu un kabeļu vilkšanas brīvība un citas ar šīm brīvībām saistītas jūras izmantošanas tiesības, tādas kā ar kuģu, gaisa kuģu, zemūdens cauruļvadu un kabeļu ekspluatāciju saistītās, un kas atbilst šīs Konvencijas noteikumiem.

2. 88.-115.pants un citas atbilstošas starptautisko tiesību normas piemērojamas attiecībā uz ekskluzīvo ekonomisko zonu tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šīs daļas noteikumiem.

3. Valstis, realizējot ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā savas šajā Konvencijā noteiktās tiesības un veicot savus pienākumus, pienācīgi rēķinās ar piekrastes valsts tiesībām un pienākumiem un ievēro likumus un noteikumus, kurus ir pieņēmusi piekrastes valsts saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un citām starptautiskajām tiesībām tiktāl, cik tie ir savienojami ar šīs daļas noteikumiem.

59. pants. Konfliktu noregulēšanas pamats attiecībā uz tiesību un jurisdikcijas piešķiršanu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā

Gadījumos, kad šī Konvencija piekrastes valstij vai citām valstīm neparedz tiesības vai jurisdikciju ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, un starp piekrastes valsts un jebkuras citas valsts vai valstu interesēm rodas konflikts, to atrisina uz taisnīguma pamata un noskaidrojot visus ar lietu saistītos apstākļus, ņemot vērā aizskarto interešu svarīgumu katrai pusei, kā arī starptautiskajai sabiedrībai kopumā.

60. pants. Mākslīgās salas, iekārtas un būves ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā

1. Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā piekrastes valstij ir ekskluzīvas tiesības veidot un pilnvarot un regulēt veidošanu, ekspluatāciju un izmantošanu attiecībā uz:

a) mākslīgajām salām;

b) iekārtām un būvēm 56.pantā paredzētajos nolūkos, kā arī citos ekonomiskos nolūkos;

c) iekārtām un būvēm, kuras var traucēt piekrastes valsts tiesību realizāciju zonā.

2. Piekrastes valstij ir ekskluzīva jurisdikcija pār šādām mākslīgajām salām, iekārtām un būvēm, ieskaitot jurisdikciju attiecībā uz muitas, finansu, veselības, drošības un imigrācijas likumiem un noteikumiem.

3. Par mākslīgo salu, iekārtu un būvju veidošanu ir pienācīgi informējamas pārējās valstis, un patstāvīgie brīdināšanas līdzekļi par veidojumu atrašanos vienmēr jāuztur darba kārtībā. Jebkuras iekārtas vai būves, kas ir pamestas vai netiek izmantotas, ir likvidējamas, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, ņemot vērā jebkādus vispārpieņemtos starptautiskos standartus, kurus šajā saistībā ir noteikusi kompetenta starptautiska organizācija. Šāda likvidēšana respektē arī zvejniecību, jūras vides aizsardzību un citu valstu tiesības un pienākumus. Nepieciešams sniegt informāciju par pilnībā nelikvidētu iekārtu vai būvju dziļumu, atrašanās vietu un izmēriem.

4. Piekrastes valsts apkārt šādām mākslīgajām salām, iekārtām un būvēm drīkst, kur tas ir nepieciešams, izveidot saprātīgas drošības zonas, kurās tā var veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu gan kuģošanas drošību, gan arī mākslīgo salu, iekārtu un būvju drošību.

5. Drošības zonu platumu nosaka piekrastes valsts, ņemot vērā piemērojamos starptautiskos standartus. Šādas zonas tiek noteiktas tādā veidā, lai tās būtu samērīgas ar mākslīgo salu, iekārtu un būvju raksturu un funkcijām, un tās nepārsniedz 500 metru rādiusu, kuru mēra no katra tās ārējās malas punkta, izņemot gadījumus, kad to atļauj vispārpieņemtie starptautiskie standarti vai to rekomendē kompetenta starptautiskā organizācija. Par drošības zonas apmēriem ir sniedzama pienācīga informācija.

6. Visi kuģi respektē šīs drošības zonas un ievēro vispārpieņemtos starptautiskos standartus attiecībā uz kuģošanu mākslīgo salu, iekārtu, būvju un drošības zonu tuvumā.

7. Mākslīgās salas, iekārtas un būves un drošības zonas ap tām nevar tikt veidotas, kur tas var radīt šķēršļus atzīto jūras ceļu izmantošanai, kuriem ir liela nozīme starptautiskajā kuģošanā.

8. Mākslīgajām salām, iekārtām un būvēm nav salu statuss. Tām nav sava teritoriālā jūra un viņu esamība neietekmē teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas vai kontinentālā šelfa robežu noteikšanu.

61. pants. Dzīvo resursu saglabāšana

1. Piekrastes valsts savā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka pieļaujamo dzīvo resursu nozveju.

2. Piekrastes valsts, ņemot vērā tās rīcībā esošos labākos zinātniskos pētījumus, ar atbilstošiem saglabāšanas un vadības pasākumiem nodrošina, ka dzīvo resursu saglabāšana ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nav apdraudēta pārmērīgas ekspluatācijas rezultātā. Piekrastes valsts un kompetentas starptautiskās organizācijas, vai tās ir subreģionālas, reģionālas vai globālas, savstarpēji sadarbojas, lai sasniegtu šo mērķi.

3. Šādi pasākumi tāpat ir piemērojami, lai saglabātu vai atjaunotu zvejojamo sugu populācijas tādā līmenī, lai nodrošinātu maksimāli noturīgu nozveju, ko nosaka, ņemot vērā atbilstošus ekoloģiskos un ekonomiskos faktorus, ieskaitot piekrastes zvejnieku ekonomiskās vajadzības un attīstības valstu īpašās prasības, un ņemot vērā zvejniecības metodes, rezervju savstarpējo atkarību, un jebkādus vispārēji rekomendētus starptautiskos minimālos standartus, vai tie ir subreģionāli, reģionāli, vai globāli.

4. Piekrastes valsts, veicot šādus pasākumus, ņem vērā ietekmi uz sugām, ko asociē ar nozvejojamām vai no tām atkarīgām sugām, nolūkā saglabāt vai atjaunot šādu asociēto vai no to atkarīgo sugu populāciju virs līmeņa, kurā to atjaunošana var būt nopietni apdraudēta.

5. Rīcībā esošā zinātniskā informācija, nozvejas un zvejniecības statistika un cita informācija attiecībā uz zivju resursu saglabāšanu tiek nodota un veikta tās apmaiņa uz regularitātes pamata ar kompetentu starptautisko organizāciju starpniecību, vai tās ir subreģionālas, reģionālas vai globālas, atkarībā no nepieciešamības, un piedaloties visām ieinteresētajām valstīm, ieskaitot valstis, kuru pilsoņiem ir atļauts zvejot ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

62. pants. Dzīvo resursu izmantošana

1. Piekrastes valsts veicina dzīvo resursu optimālu izmantošanu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ja tas negatīvi neietekmē 61.pantā minētos pasākumus un mērķus.

2. Piekrastes valsts nosaka savu limitu dzīvo resursu nozvejai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Ja piekrastes valstij nav iespējas nozvejot visu pieļaujamo limitu, tad tā ar līgumu starpniecību vai cita veida vienošanos atbilstoši 4.punktā paredzētajiem noteikumiem, nosacījumiem, likumiem un noteikumiem piešķir citām valstīm pieeju pieļaujamās nozvejas pārpalikumam, ņemot vērā īpaši 69. un 70.panta noteikumus, it sevišķi attiecībā uz tur minētajām jaunattīstības valstīm.

3. Piekrastes valsts, atļaujot izmantot savu ekskluzīvo ekonomisko zonu citām valstīm saskaņā ar šo pantu, ņem vērā visus ar to saistītos faktorus, ieskaitot rajona dzīvo resursu nozīmi piekrastes valsts ekonomikā un citas tās nacionālās intereses, 69. un 70.panta noteikumus, subreģiona vai reģiona jaunattīstības valstu vajadzības attiecībās uz pārpalikuma nozveju un nepieciešamību līdz minimumam samazināt ekonomiskos sarežģījumus valstīs, kuru pilsoņi parasti ir nodarbojušies ar zvejniecību šajā zonā vai kuras ir devušas nozīmīgu ieguldījumu resursu izpētē un apzināšanā.

4. Citu valstu pilsoņi, kas nodarbojas ar zvejniecību ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, ievēro saglabāšanas noteikumus un citus noteikumus un nosacījumus, kurus noteikusi piekrastes valsts savos likumos un noteikumos. Šiem likumiem un noteikumiem jāatbilst šai Konvencijai un tie var attiekties, cita starpā, uz sekojošo:

a) zvejnieku, zvejas kuģu un aprīkojuma licenzēšana, ietverot nodevu iekasēšanu un citas apmaksas formas, kas jaunattīstības piekrastes valstu gadījumā var būt adekvāta kompensācija finansiālā, aprīkojuma vai tehnoloģijas jomā, kas attiecas uz zvejniecības industriju;

b) sugu, kuras var tikt nozvejotas, un fiksētu nozvejas kvotu noteikšana attiecībā uz konkrētiem resursiem vai resursu grupu, vai arī nozvejas daudzuma noteikšanu katram kuģim kāda laika periodā vai uz jebkādas valsts pilsoņu veikto nozveju, vai katra zvejas kuģa nozveju kādā konkrētā laika periodā;

c) zvejniecības sezonas un rajonu, zvejas rīku veidu, izmēru un daudzuma, un zvejas kuģu, kuri var tikt izmantoti, veidu, izmēru un skaita regulēšana;

d) zivju un citu nozvejojamo sugu vecuma un izmēra noteikšana;

e) no zvejas kuģa pieprasāmās informācijas, tai skaitā nozvejas un zvejniecības statistikas, un ziņojuma par zvejas kuģa atrašanās vietu, noteikšana;

f) noteiktu zivsaimniecības izpētes programmu realizēšana ar piekrastes valsts atļauju un tās kontrolē un šādu pētījumu veikšanas regulēšana, ieskaitot nozvejas paraugu ņemšanu, paraugu izmantošanu un ziņošanu par zinātniskajiem datiem, kas ar to saistīti;

g) novērotāju vai mācekļu izvietošana uz šādiem kuģiem, ko veic piekrastes valsts;

h) visas vai kādas nozvejas daļas izkraušana no šādiem kuģiem piekrastes valsts ostās;

i) noteikumi un nosacījumi attiecībā uz kopuzņēmumiem vai citiem kopīgiem pasākumiem;

j) prasības personāla sagatavošanai un zvejniecības tehnoloģiju nodošanai, ieskaitot prasības par piekrastes valsts iespēju paplašināšanos zivsaimniecības izpētes veikšanai;

k) izpildes nodrošināšanas procedūras.

5. Piekrastes valstis pienācīgā kārtā informē par likumiem un noteikumiem attiecībā uz dzīvo resursu saglabāšanu un to pārvaldīšanu.

63. pants. Divu vai vairāku piekrastes valstu resursi ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās vai ekonomiskajās zonās un rajonā, kas atrodas aiz to robežām, vai ir pieguļošs tām

1. Gadījumā, ja savstarpēji saistīto sugu cilts vai ciltis ir sastopamas divu vai vairāku piekrastes valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, šīs valstis cenšas tieši vai ar attiecīgo subreģionālo vai reģionālo organizāciju starpniecību saskaņot pasākumus, kas nepieciešami, lai koordinētu un nodrošinātu šādu resursu veidu saglabāšanu un palielināšanu, nepārkāpjot citus šīs daļas noteikumus.

2. Gadījumā, savstarpēji saistīto sugu cilts vai ciltis ir sastopamas gan ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, gan arī rajonā, kas atrodas aiz tās robežām un ir pieguļošs tai, piekrastes valsts un valstis, kas veic šādu resursu veidu nozveju pieguļošajā rajonā, cenšas tieši vai caur attiecīgajām subreģionālajām vai reģionālajām organizācijām saskaņot pasākumus, kas veicami, lai saglabātu tos pieguļošajā rajonā.

64. pants. Tālu migrējošas sugas

1. Piekrastes valsts un citas valstis, kuru pilsoņi šajā rajonā nodarbojas ar I pielikumā uzskaitīto tālu migrējošo sugu nozveju, sadarbojas tieši vai ar attiecīgo starptautisko organizāciju starpniecību ar mērķi nodrošināt šādu sugu saglabāšanu un sadarbību to maksimālā izmantošanā visā rajonā - gan ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, gan ārpus tās. Tajos rajonos, kuros nav attiecīgas starptautiskās organizācijas, piekrastes valstis un valstis, kuru pilsoņi veic šajā reģionā tālu migrējošo sugu nozveju, sadarbojas, lai izveidotu šādu organizāciju un piedalās tās darbā.

2. Šā panta 1.punkta noteikumi piemērojami papildus ar citiem šīs daļas noteikumiem.

65. pants. Jūras zīdītāji

Nekas šajā daļā neierobežo attiecīgas piekrastes valsts tiesības vai starptautiskas organizācijas kompetenci aizliegt, ierobežot vai regulēt jūras zīdītāju nozveju stingrāk, nekā to paredz šī daļa. Valstis sadarbojas, lai aizsargātu jūras zīdītāju resursus, un attiecībā uz vaļu pasugām šo darbību realizē ar atbilstošu starptautisko organizāciju palīdzību, lai tos aizsargātu, pārvaldītu un izpētītu.

66. pants. Anadromās sugas

1. Valstīm, kuru upēs veidojas anadromo sugu krājumi, ir primāra interese un atbildība par šiem krājumiem.

2. Anadromo sugu izcelšanās valsts nodrošina to saglabāšanos, veicot attiecīgus pasākumus zvejniecības regulēšanā visos ūdeņos krasta virzienā no tās ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējām robežām un 3.punkta b) apakšpunktā paredzētās zvejniecības regulēšanā. Izcelsmes valsts drīkst, pēc konsultācijām ar 3. un 4.punktā minētajām citām valstīm, kas nodarbojas ar šo sugu zvejniecību, noteikt kopējo pieļaujamās nozvejas apjomu attiecībā uz sugām, kas veidojas tās upēs.

3. a) Anadromo sugu zvejniecība tiek veikta tikai ūdeņos krasta virzienā no ekskluzīvo ekonomisko zonu ārējām robežām, izņemot gadījumus, kad šis noteikums var būt iemesls kādas citas valsts, nekā izcelsmes valsts, ekonomikas traucējumiem. Attiecībā uz šādu zvejniecību ārpus ekskluzīvo ekonomisko zonu ārējām robežām, ieinteresētās valstis veic konsultācijas, lai panāktu vienošanos par šādas zvejniecības kārtību un nosacījumiem, attiecīgi ievērojot izcelsmes valsts minēto sugu saglabāšanas prasības un izcelsmes valsts intereses attiecībā uz minētajām sugām.

b) izcelsmes valsts sadarbojas šādu citu valstu ekonomikas traucējumu samazināšanas nolūkos, kas nodarbojas ar šo sugu zvejniecību, ņemot vērā parasto nozvejas apjomu un zvejniecības paņēmienus šajās valstīs, un visus rajonus, kuros tiek veikta šāda zvejniecība.

c) b) punktā minētās valstis, kas uz vienošanās pamata ar izcelsmes valsti piedalās pasākumos anadromo sugu krājumu atjaunošanā, it īpaši piedaloties ar šiem mērķiem saistīto izdevumu segšanā, bauda īpašu attieksmi no izcelsmes valsts puses attiecībā uz tādu sugu zvejniecību, kas veidojas tās upēs.

d) noteikumu ievērošana, kas skar anadromo sugu krājumus aiz ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežām, tiek nodrošināta uz līguma pamata starp izcelsmes valsti un citām ieinteresētām valstīm.

4. Gadījumos, kad anadromās sugas migrē uz vai caur ūdeņiem krasta virzienā no kādas valsts, citas nekā izcelsmes valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējām robežām, šī valsts sadarbojas ar izcelsmes valsti šādu anadromo sugu krājumu saglabāšanā un pārvaldīšanā.

5. Anadromo sugu izcelsmes valsts un citas valstis, kas nodarbojas ar šo sugu zvejniecību, attiecīgajos gadījumos panāk vienošanās šā panta noteikumu īstenošanas nolūkos ar reģionālo organizāciju starpniecību.

67. pants. Katadromās sugas

1. Piekrastes valsts, kuras ūdeņos katadromās sugas pavada savas dzīvības cikla lielāko daļu, ir atbildīga par šo krājumu pārvaldīšanu un nodrošina migrējošo zivju iekļūšanu šajos ūdeņos un iziešanu no tiem.

2. Katadromo sugu zvejniecība tiek veikta tikai ūdeņos krasta virzienā no ekskluzīvo ekonomisko zonu ārējām robežām. Ja zvejniecība tiek veikta ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, tā pakļaujas šā panta un citiem šīs konvencijas noteikumiem, kas attiecas uz zvejniecību šajās zonās.

3. Gadījumos, kad katadromās sugas migrē caur citas valsts ekskluzīvo ekonomisko zonu, neatkarīgi no tā vai tie ir mazuļi, vai nobriedušās zivis, šo sugu pārvaldīšana, ieskaitot to zvejniecību, tiek regulēta ar vienošanos starp 1.punktā minēto valsti un citu ieinteresēto valsti. Šādai vienošanās jānodrošina šo sugu racionālā pārvaldīšana un jāņem vērā 1.punktā minētās valsts pienākumi attiecībā uz šo sugu saglabāšanu.

68. pants. "Sēdošās sugas"

Šī daļa netiek piemērota attiecībā uz "sēdošām sugām", kas ir definētas 77. panta 4. punktā.

69. pants. Valstu tiesības, kurām nav izejas pie jūras

1. Valstis, kurām nav izejas pie jūras, ir tiesīgas piedalīties uz taisnīguma pamata pieļaujamās dzīvo resursu nozvejas pārpalikuma attiecīgās daļas izmantošanā tā paša subreģiona vai reģiona piekrastes valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, ņemot vērā visu ieinteresēto valstu ekonomiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, kas attiecas uz lietas būtību, un saskaņā ar šī panta un 61. un 62. panta noteikumiem.

2. Šādas dalības nosacījumus un kārtību nosaka ieinteresētās valstis, pamatojoties uz divpusējiem, subreģionāliem vai reģionāliem līgumiem, to starpā ņemot vērā:

a) nepieciešamību izvairīties no kaitējuma nodarīšanas zvejnieku saimniecībām vai piekrastes valsts zvejniecībai;

b) pakāpi, kurā valsts, kas atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī, saskaņā ar šā panta noteikumiem piedalās vai ir tiesīga piedalīties uz esošo divpusējo, subreģionālo vai reģionālo līgumu pamata citu piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanā;

c) pakāpi, kurā citas valstis, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī un kurām nav izejas pie jūras, piedalās piekrastes valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvo resursu izmantošanā, un no tā izrietošās nepieciešamības izvairīties no jebkuras atsevišķas piekrastes valsts vai tās daļas īpašas apgrūtināšanas;

d) attiecīgo valstu iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārtikas produktiem.

3. Ja piekrastes valsts zvejas iespējas tuvojas tādai pakāpei, ar kādu tā varētu nozvejot visu pieļaujamo dzīvo resursu nozveju tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tad šī piekrastes valsts un citas ieinteresētās valstis sadarbojas, slēdzot līgumus uz divpusēja, subreģionāla vai reģionāla pamata, kas ļauj šā subreģiona vai reģiona jaunattīstības valstīm, kurām nav izejas pie jūras, piedalīties šā subreģiona vai reģiona piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanā tādā veidā, kā tas ir piemērojams šajos apstākļos, un uz tādiem noteikumiem, kas apmierina visas puses. Īstenojot šos noteikumus, tiek ņemti vērā arī 2.punktā minētie faktori.

4. Attīstītās valstis, kurām nav izejas pie jūras, saskaņā ar šā panta noteikumiem ir tiesīgas piedalīties dzīvo resursu ekspluatācijā tikai šā paša apakšreģiona vai reģiona attīstīto piekrastes valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, ņemot vērā pakāpi, kurā piekrastes valsts, piešķirot citām valstīm piekļūšanas tiesības savas ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvajiem resursiem, ir ņēmusi vērā nepieciešamību samazināt kaitīgo ietekmi uz zvejnieku saimniecībām un traucējumus tādu valstu ekonomikai, kuru pilsoņi parasti nodarbojas ar zvejniecību šajā zonā.

5. Iepriekšminētie noteikumi nav pretrunā ar līgumiem, kas tiek noslēgti subreģionos vai reģionos, kur piekrastes valstis var piešķirt šā paša subreģiona vai reģiona valstīm, kurām nav izejas pie jūras, vienlīdzīgās vai priviliģētās tiesības uz ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanu.

70. pants. Valstu tiesības, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī

1.Valstis, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī, ir tiesīgas uz vienlīdzības principa pamata piedalīties pieļaujamās dzīvo resursu nozvejas pārpalikuma attiecīgas daļas izmantošanā šā paša subreģiona vai reģiona piekrastes valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, ņemot vērā visu ieinteresēto valstu attiecīgos ekonomiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, saskaņā ar šo pantu un 61. un 62. pantu.

2. Šīs daļas izpratnē termins "valstis, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī", nozīmē tās piekrastes valstis, ieskaitot valstis, ko apskalo slēgtas vai daļēji slēgtas jūras, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis padara tās atkarīgas no šā subreģiona vai reģiona citu valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanas attiecībā uz to iedzīvotāju vai to daļas adekvāto apgādi ar zivīm nolūkā apmierināt uztura vajadzības, kā arī piekrastes valstis, kuras nevar pretendēt uz savām ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

3. Šādas dalības nosacījumus un kārtību nosaka ieinteresētās valstis ar divpusējiem, subreģionāliem vai reģionāliem līgumiem, to starpā ņemot vērā:

a) nepieciešamību izvairīties no kaitīgām sekām, kas var tikt nodarītas zvejnieku saimniecībām vai piekrastes valsts zvejniecībai;

b) pakāpi, kurā valsts, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī saskaņā ar šā panta noteikumiem, piedalās vai ir tiesīga piedalīties uz esošo divpusējo, subreģionālo vai reģionālo līgumu pamata citu piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanā;

c) pakāpi, kurā citas valstis, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgajā stāvoklī un valstis, kurām nav izejas pie jūras, piedalās piekrastes valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvo resursu izmantošanā un no tā izrietošās nepieciešamības izvairīties no jebkuras atsevišķas piekrastes valsts vai tās daļas sevišķās apgrūtināšanas;

d) attiecīgo valstu iedzīvotāju pieprasījumu pēc pārtikas produktiem.

4. Ja piekrastes valsts zvejas iespējas tuvojas tādai pakāpei, ar kuru tā varētu nozvejot visu pieļaujamo dzīvo resursu nozveju tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tad šī piekrastes valsts un citas ieinteresētās valstis sadarbojas, slēdzot līgumus uz divpusēja, subreģionāla vai reģionāla pamata, kas ļauj šā subreģiona vai reģiona jaunattīstības valstīm, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī, piedalīties šā subreģiona vai reģiona piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanā tādā veidā, kā tas ir piemērojams šajos apstākļos un uz tādiem noteikumiem, kas apmierina visas puses. Šā noteikuma īstenošanā jāņem vērā arī 3.punktā minētie faktori.

5. Attīstītās valstis, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī, saskaņā ar šā panta noteikumiem ir tiesīgas piedalīties dzīvo resursu ekspluatācijā tikai šā paša subreģiona vai reģiona attīstīto piekrastes valstu ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, ņemot vērā pakāpi, kurā piekrastes valsts, piešķirot citām valstīm piekļūšanas tiesības savas ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvajiem resursiem, ir ņēmusi vērā nepieciešamību samazināt kaitīgo ietekmi uz zvejnieku saimniecībām un traucējumus tādu valstu ekonomikai, kuru pilsoņi parasti nodarbojas ar zvejniecību šajā zonā.

6. Iepriekšminētie noteikumi nav pretrunā ar līgumiem, kas tiek noslēgti subreģionos vai reģionos, kur piekrastes valstis var piešķirt šā paša subreģiona vai reģiona valstīm, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī, vienlīdzīgas vai priviliģētas tiesības uz ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanu.

71. pants. 69. un 70. panta nepiemērošana

69. un 70.pants netiek piemēroti attiecībā uz piekrastes valstīm, kuru tautsaimniecība galvenokārt ir atkarīga no to ekskluzīvo ekonomisko zonu dzīvo resursu izmantošanas.

72. pants. Ierobežojumi tiesību nodošanā

1. Ja ieinteresētās valstis nevienojas citādi, 69. un 70.pantā paredzētās dzīvo resursu izmantošanas tiesības nedrīkst tikt nodotas, tieši vai netieši, trešajām valstīm vai to pilsoņiem, iznomājot vai nododot licenci, kopuzņēmumu dibināšanas ceļā vai kādā citā veidā, kura rezultāts ir šāda nodošana.

2. Iepriekšminētais noteikums netraucē ieinteresētajām valstīm saņemt tehnisko vai finansiālo palīdzību no trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām, nolūkā atvieglot 69. un 70.pantā minēto tiesību īstenošanu, ar nosacījumu, ka tas nenoved pie 1.punktā minētā rezultāta.

73. pants. Piekrastes valsts likumu un noteikumu izpildes nodrošināšana

1. Realizējot savas suverēnās tiesības uz dzīvo resursu izpēti, ieguvi, saglabāšanu un pārvaldīšanu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, piekrastes valsts var veikt tādus pasākumus, ieskaitot pārbaudi, inspekciju, arestu un iztiesāšanu, kuri var būt nepieciešami likumu un noteikumu ievērošanas nodrošināšanai, kas pieņemti saskaņā ar šo Konvenciju.

2. Arestētie kuģi un to apkalpes tiek nekavējoties atbrīvoti pēc saprātīgas drošības naudas vai citas garantijas piešķiršanas.

3. Sods, ko piekrastes valsts uzliek par zvejniecības likumu un noteikumu pārkāpšanu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, nevar būt ieslodzījuma veidā, ja ieinteresētās valstis nav vienojušies par pretējo, vai jebkura cita personīga soda formā.

4. Ārzemju kuģa aresta vai aizturēšanas gadījumā piekrastes valsts nekavējoties paziņo pa attiecīgiem kanāliem karoga valstij par veiktajiem pasākumiem un par katru uzlikto sodu.

74. pants. Ekskluzīvās ekonomiskās zonas delimitācija starp valstīm ar pretējām vai blakus piekrastēm

1. Ekskluzīvās ekonomiskās zonas delimitācija starp valstīm ar pretī esošiem vai blakus esošiem krastiem notiek, vienojoties uz starptautisko tiesību pamata, kā tas ir noteikts Starptautiskās Tiesas Statūtu 38.pantā, ar mērķi sasniegt taisnīgu atrisinājumu.

2. Ja vienošanās nevar tikt panākta saprātīgā laika periodā, ieinteresētās valstis uzsāk procedūras, kuras paredzētas XV daļā.

3. Līdz vienošanās noslēgšanai, kā ir paredzēts 1.punktā, ieinteresētās valstis savstarpējās saprašanās un sadarbības garā dara visu iespējamo, lai panāktu pagaidu praktiska rakstura vienošanos un šā pārejas perioda laikā nepakļautu briesmām vai neaizkavētu galīgās vienošanās sasniegšanu. Šāda pagaidu vienošanās nedrīkst kaitēt galīgajai delimitācijai.

4. Kad starp ieinteresētajām valstīm pastāv spēkā esoša vienošanās, jautājumi, kas attiecas uz ekskluzīvās ekonomiskās zonas delimitāciju, tiek atrisināti saskaņā ar šīs vienošanās noteikumiem.

75. pants. Kartes un ģeogrāfisko koordinātu saraksti

1. Ar noteikumu, ka tiek ievēroti šīs daļas nosacījumi, ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējo robežu līnijas un delimitācijas līnijas, kas tika novilktas saskaņā ar 74.pantu, tiek norādītas uz tāda mēroga vai mērogu kartēm, kas ir piemērotas to atrašanās vietas precīzai noteikšanai. Ja tas ir nepieciešams, šādas ārējo robežu līnijas vai delimitācijas līnijas var tikt aizstātas ar punktu ģeogrāfisko koordinātu sarakstiem, norādot ģeodēziskos pamatdatus.

2. Piekrastes valsts pienācīgā kārtā publicē šādas kartes un ģeogrāfisko koordinātu sarakstus un nodod glabāšanā katras šādas kartes vai katra šāda saraksta kopiju Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

VI daļa. Kontinentālais šelfs

76. pants. Kontinentālā šelfa definīcija

1. Piekrastes valsts kontinentālais šelfs ir jūras dibena virsma un tās dzīles zemūdens rajonos, kas atrodas aiz tās teritoriālās jūras robežām visā tās sauszemes teritorijas dabiskā turpinājuma garumā līdz kontinenta zemūdens nomales arējām robežām vai 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums, ja kontinenta zemūdens nomales ārējā robeža nesniedzas līdz tādam attālumam.

2. Piekrastes valsts kontinentālais šelfs nesniedzas tālāk par 4.-6.punktā noteiktajām robežām.

3. Kontinenta zemūdens nomale ir piekrastes valsts kontinentālā masīva zemūdens turpinājums un tā sastāv no šelfa virsmas un dzīlēm, nogāzes un kāpuma. Tā neietver okeāna dibenu lielos dziļumos, tajā skaitā tā okeāniskās kalnu grēdas vai tā dzīles.

4. a) Šīs konvencijas nolūkos piekrastes valsts nosaka kontinenta zemūdens nomales ārējo robežu visos gadījumos, kad šī nomale atrodas vairāk nekā 200 jūras jūdzes no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums:

i) ar līniju, kas novilkta saskaņā ar 7.punktu, atskaitot no visvairāk attālinātiem fiksētiem punktiem, katrā no kuriem nogulšņu iežu biezums sastāda vismaz 1% no īsākā attāluma no šāda punkta līdz kontinentālās nogāzes pakājei; vai

ii) ar līniju, kas novilkta saskaņā ar 7.punktu, atskaitot no fiksētajiem punktiem, kas atrodas ne vairāk par 60 jūras jūdžu attālumā no kontinentālās nogāzes pakājes.

b) Ja nav pierādījumu par pretējo, kontinentālās nogāzes pakāje tiek noteikta kā slīpuma maksimālās izmaiņas punkts tās pamatā.

5. Fiksētie punkti, kuri veido kontinentālā šelfa ārējo robežu līniju, kas novilkta saskaņā ar 4.punkta (a) (i) un (ii) apakšpunktiem uz jūras dibena virsmas, nepārsniedz 350 jūras jūdzes no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums, vai nepārsniedz 100 jūras jūdzes no 2500 metru izobātes, kas ir līnija, kas savieno 2500 metru dziļumus.

6. Neņemot vērā 5.punkta noteikumus, kontinentālā šelfa ārējās robežas uz zemūdens kalnu grēdām nepārsniedz 350 jūras jūdzes no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums. Šis punkts netiek piemērots attiecībā uz zemūdens augstienēm, kas ir kontinenta nomales dabiskās sastāvdaļas, tādām, kā tās plato, paaugstinājumi, sēkļi un atradzes.

7. Piekrastes valsts nosaka sava kontinentāla šelfa ārējās robežas, kad šelfs sniedzas vairāk par 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums, ar taisnām līnijām, kuru garums nepārsniedz 60 jūras jūdzes, kas savieno fiksētus punktus, kuri noteikti ar platuma un garuma koordinātēm.

8. Piekrastes valsts nodod informāciju Kontinentālā Šelfa Robežu komisijai, kas dibināta saskaņā ar II pielikumu uz taisnīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības pamata, par kontinentālā šelfa robežām aiz 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums. Komisija sniedz rekomendācijas piekrastes valstīm jautājumos, kas skar to kontinentālā šelfa ārējo robežu noteikšanu. Piekrastes valsts uz šo rekomendāciju pamata noteiktas šelfa robežas ir galīgas un saistošas.

9. Piekrastes valsts nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram kartes un attiecīgo informāciju, ieskaitot ģeodēziskos datus, kas permanenti apraksta tās kontinentālā šelfa ārējās robežas. Ģenerālsekretārs tās publicē pienācīgā kārtā.

10. Šī panta noteikumi neskar jautājumu par kontinentālā šelfa delimitāciju starp valstīm ar pretī esošiem vai blakus esošiem krastiem.

77. pants. Piekrastes valsts tiesības uz kontinentālo šelfu

1. Piekrastes valsts īsteno suverēnās tiesības uz kontinentālo šelfu tā izpētes un tā dabas resursu ieguves nolūkā.

2. Tiesības, kas minētas 1.punktā ir ekskluzīvas tajā nozīmē, ka, ja piekrastes valsts neveic kontinentālā šelfa izpēti vai tā dabas resursu ieguvi, neviens nedrīkst veikt šādas aktivitātes bez piekrastes valsts piekrišanas.

3. Piekrastes valsts tiesības uz kontinentālo šelfu nav atkarīgas no efektīvas vai fiktīvas šelfa okupēšanas vai no jebkāda paziņojuma izteikšanas par to.

4. Šajā daļā minētie dabas resursi ietver minerālos un citus nedzīvos jūras dibena un tā dzīļu resursus kopā ar dzīvajiem organismiem, kas pieder "sēdošajām" sugām, t.i. organismi, kuri periodā, kad ir iespējama to zveja, vai nu atrodas nekustīgā stāvoklī uz jūras dibena virsmas vai zem tās, vai nu nav spējīgi pārvietoties citādi kā tikai atrodoties pastāvīgajā kontaktā ar jūras dibenu vai tā dzīlēm.

78. pants. Ūdeņu un gaisa telpas tiesiskais statuss un citu valstu tiesības un brīvības

1. Piekrastes valsts tiesības uz kontinentālo šelfu neietekmē virs tiem esošo ūdeņu vai gaisa telpas virs šiem ūdeņiem tiesisko statusu.

2. Piekrastes valsts tiesību īstenošana attiecībā uz kontinentālo šelfu nedrīkst traucēt kuģošanu vai aizskart citu valstu tiesības un brīvības, ko paredz šī konvencija, vai radīt jebkādus to īstenošanas traucējumus.

79. pants. Zemūdens kabeļi un cauruļvadi kontinentālajā šelfā

1. Visas valstis ir tiesīgas ierīkot zemūdens kabeļus un cauruļvadus kontinentālajā šelfā saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2. Ar noteikumu, ka tiek ievērotas piekrastes valsts tiesības veikt saprātīgus pasākumus kontinentālā šelfa izpētē, tā dabas resursu izstrādē un piesārņošanas no cauruļvadiem novēršanai, samazināšanai un kontrolei, šī valsts nedrīkst traucēt šādu kabeļu un cauruļvadu ierīkošanu vai uzturēšanu kārtībā.

3. Trases noteikšana šādu cauruļvadu ierīkošanai kontinentālajā šelfā tiek veikta ar piekrastes valsts piekrišanu.

4. Šīs daļas noteikumi neietekmē piekrastes valsts tiesības izvirzīt noteikumus kabeļu vai cauruļvadu ierīkošanai, kas šķērso tās teritoriju vai teritoriālo jūru, vai jurisdikciju tajā attiecībā uz kabeļiem un cauruļvadiem, kas ir ielikti vai tiek izmantoti sakarā ar tās kontinentālā šelfa izpēti vai tā resursu izstrādi vai tās jurisdikcijā esošo mākslīgo salu, iekārtu un celtņu ekspluatāciju.

5. Ierīkojot zemūdens kabeļus vai cauruļvadus, valstis pienācīgā kārtā ievēro jau esošos kabeļus un cauruļvadus. It īpaši nedrīkst mazināt esošo kabeļu un cauruļvadu remonta iespējas.

80. pants. Mākslīgās salas, iekārtas un būves kontinentālajā šelfā

60. pants tiek piemērots mutatis mutandis attiecībā uz mākslīgajām salām, iekārtām un būvēm kontinentālajā šelfā.

81. pants. Urbšanas darbi kontinentālajā šelfā

Piekrastes valstij ir ekskluzīvās tiesības atļaut un regulēt visos nolūkos veiktus urbšanas darbus kontinentālajā šelfā.

82. pants. Iemaksas un kontribūcijas sakarā ar kontinentālā šelfa izstrādi aiz 200 jūras jūdžu robežas

1. Piekrastes valsts veic iemaksas vai kontribūcijas sakarā ar kontinentālā šelfa nedzīvo resursu izstrādi aiz 200 jūras jūdzēm no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīts teritoriālās jūras platums.

2. Iemaksas vai kontribūcijas tiek veiktas katru gadu attiecībā uz visu produkciju iecirknī pēc pirmo 5 gadu ieguves termiņa beigām šajā iecirknī. Iemaksu vai kontribūciju apmērs par sesto gadu sastāda 1% no produkcijas vērtības vai apjoma šajā iecirknī. Šis apjoms palielinās par 1% katru nākamo gadu līdz divpadsmitajam gadam un pēc tam tiek saglabāts 7% līmenī. Produkcijā neiekļauj resursus, kas tiek izmantoti sakarā ar izstrādi.

3. Jaunattīstības valsts, kura ir kāda tās kontinentālajā šelfā iegūstama derīgā izrakteņa neto importētājs, tiek atbrīvota no šādām iemaksām vai kontribūcijām attiecībā uz šo derīgo izrakteni.

4. Iemaksas vai kontribūcijas tiek veiktas caur Institūciju, kas sadala tās starp šīs konvencijas Dalībvalstīm uz taisnīgu sadales kritēriju pamata, ņemot vērā jaunattīstības valstu intereses un vajadzības, it īpaši tādu jaunattīstības valstu, kuras ir vismazāk attīstītas un kurām nav izejas pie jūras.

83. pants. Kontinentālā šelfa delimitācija starp valstīm ar pretējiem vai līdzās esošiem krastiem

1. Kontinentālā šelfa delimitācija starp valstīm ar pretējiem vai līdzās esošiem krastiem tiek realizēta, panākot vienošanos uz starptautisko tiesību pamata, kā tas ir noteikts Starptautiskās Justīcijas Tiesas Statūtu 38.pantā, ar mērķi panākt taisnīgu atrisinājumu.

2. Ja vienošanās nevar tikt panākta pieņemamā laika periodā, attiecīgās valstis uzsāk procedūras, kas paredzētas XV daļā.

3. Līdz 1.punktā paredzētās vienošanās noslēgšanai attiecīgās valstis savstarpējās saprašanās un sadarbības garā dara visu iespējamo, lai panāktu pagaidu praktiska rakstura vienošanos, un šā pārejas perioda laikā nepakļautu briesmām vai neaizkavētu galīgās vienošanās sasniegšanu. Šāda pagaidu vienošanās nedrīkst kaitēt galīgajai delimitācijai.

4. Kad starp attiecīgajām valstīm pastāv spēkā esoša vienošanās, jautājumi, kas attiecas uz kontinentālā šelfa delimitāciju, tiek atrisināti saskaņā ar šīs vienošanās noteikumiem.

84. pants. Kartes un ģeogrāfisko koordinātu saraksti

1. Ievērojot šīs daļas nosacījumus, kontinentālā šelfa ārējo robežu līnijas un delimitācijas līnijas, kas tika novilktas saskaņā ar 83.pantu, tiek norādītas uz tāda mēroga vai mērogu kartēm, kas ir piemērotas to atrašanās vietas precīzai noteikšanai. Ja tas ir pieļaujams, šādas ārējo robežu līnijas vai delimitācijas līnijas var tikt aizstātas ar punktu ģeogrāfisko koordinātu sarakstiem, norādot ģeodēziskos pamatdatus.

2. Piekrastes valsts pienācīgā kārtā publicē šādas kartes vai ģeogrāfisko koordinātu sarakstus un katras šādas kartes vai saraksta norakstu nodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, un gadījumā, ja tie norāda kontinentālā šelfa ārējās robežas līnijas, arī Institūcijas ģenerālsekretāram.

85. pants. Tuneļu ierīkošana

Šī daļa neietekmē piekrastes valsts tiesības izmantot dzīles tuneļu ierīkošanai neatkarīgi no jūras ūdeņu dziļuma virs dzīlēm.

VII daļa. Atklātā jūra

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

86. pants. Šīs daļas noteikumu piemērošana

Šīs daļas noteikumi attiecas uz visām jūras daļām, kuras neietilpst ne ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ne kādas valsts teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, ne arhipelāga valsts arhipelāga ūdeņos. Ar šo pantu nevar ierobežot tādas tiesības, kuras izmanto visas valstis ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā atbilstoši 58. pantam.

87. pants. Atklātās jūras brīvība

1. Atklātā jūra ir atvērta visām valstīm, kā piekrastes valstīm, tā arī tām, kurām nav izejas uz jūru. Atklātās jūras brīvība tiek realizēta atbilstoši šīs Konvencijas prasībām un citām starptautisko tiesību normām. Atklātās jūras brīvība gan attiecībā uz piekrastes valstīm, gan valstīm, kurām nav izejas uz jūru, ietver sevī:

a) kuģošanas brīvību;

b) pārlidojumu brīvību;

c) brīvību ierīkot zemūdens kabeļus un cauruļvadus saskaņā ar VI daļu;

d) brīvību veidot mākslīgās salas un citas konstrukcijas, ko atļauj starptautiskās tiesības, saskaņā ar VI daļu;

e) zvejniecības brīvību, saskaņā ar 2.nodaļā noteiktajām prasībām;

f) zinātniskās izpētes brīvību saskaņā ar VI un XIII daļām.

2. Visas valstis izmanto šīs brīvības, pienācīgā kārtā ievērojot citu valstu intereses izmantot atklātās jūras brīvību, kā arī pienācīgā kārtā ievērojot šīs konvencijas paredzētās tiesības attiecībā uz darbību Rajonā.

88. pants. Atklātās jūras rezervēšana miermīlīgiem mērķiem

Atklātā jūra tiek rezervēta miermīlīgiem mērķiem.

89. pants. Pretenziju spēkā neesamība uz suverenitāti pār atklāto jūru

Nevienai valstij nav tiesību pretendēt uz kādas atklātās jūras daļas pakļaušanu savai suverenitātei.

90. pants. Kuģošanas tiesības

Katrai valstij, kā piekrastes valstij, tā arī valstij, kurai nav izejas uz jūru, ir tiesības uz to, lai kuģi ar tās karogu kuģotu atklātā jūrā.

91. pants. Kuģu valstiskā piederība

1. Katra valsts nosaka noteikumus, uz kādiem tā piešķir savu valstisko piederību kuģiem, reģistrē kuģus savā teritorijā un piešķir tiesības kuģot ar savu karogu. Kuģiem ir tās valsts piederība, ar kuras karogu tiem ir tiesības kuģot. Starp valsti un kuģi jāpastāv reālai saiknei.

2. Katra valsts izdod kuģiem, kuriem tā piešķir tiesības kuģot ar savu karogu, atbilstošus dokumentus.

92. pants. Kuģu statuss

1. Kuģis kuģo tikai ar vienas valsts karogu un, izņemot īpašus gadījumus, kuri ir tieši paredzēti starptautiskajos līgumos vai šajā Konvencijā, pakļaujas tās ekskluzīvajai jurisdikcijai atklātajā jūrā. Kuģis nedrīkst mainīt savu karogu kuģojuma laikā vai stāvot pirms ieejas ostā, izņemot gadījumus, kad notiek reāla īpašuma tiesību pāreja vai reģistrācijas izmaiņas.

2. Kuģis, kas kuģo ar divu vai vairāku valstu karogiem, un izmanto tos pēc izvēles, nav tiesīgs prasīt, lai citas valstis atzītu kādu no šīm valstiskajām piederībām, un tas var tikt pielīdzināts kuģim bez valstiskās piederības.

93. pants. Kuģi, kas kuģo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas, tās specializēto iestāžu un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras karogu

Iepriekšējie panti neietekmē jautājumus par kuģiem, kuri atrodas oficiālā Apvienoto Nāciju Organizācijas, tās specializēto iestāžu vai Starptautiskās atomenerģijas aģentūras dienestā un kuģo ar to karogu.

94. pants. Karoga valsts pienākumi

1. Katra valsts efektīvi realizē jurisdikciju un kontroli pār kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, administratīvajos, tehniskajos un sociālajos jautājumos.

2. Katra valsts, it sevišķi:

a) uztur kuģu reģistru, kas norāda kuģu, kas kuģo ar tās karogu, vārdus un parametrus, izņemot tos, kuri ir izslēgti no vispārpieņemtiem starptautiskiem noteikumiem to nelielā izmēra dēļ; un

b) uzņemas jurisdikciju saskaņā ar saviem iekšējiem likumiem pār katru kuģi, kurš kuģo ar tās karogu, un tā kapteini, virsniekiem un apkalpi attiecībā uz administratīviem, tehniskiem un sociāliem jautājumiem, kas attiecas uz kuģi.

3. Katra valsts attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, veic tādus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu jūras drošību, it īpaši attiecībā uz:

a) kuģu konstrukciju, aprīkojumu un jūrasspēju;

b) kuģu komplektēšanu, darba noteikumus un apkalpes apmācību, ņemot vērā piemērojamos starptautiskos instrumentus;

c) signālu lietošanu, komunikāciju uzturēšanu un sadursmes novēršanu.

4. Šādi pasākumi ietver tos, kas nepieciešami, lai nodrošinātu:

a) ka katru kuģi pirms reģistrācijas un turpmāk pēc atbilstošiem laika periodiem, pārbauda kvalificēts kuģu inspektors un uz kuģa atrodas tādas kartes, navigācijas izdevumi un navigācijas aprīkojums un ierīces, kas nepieciešamas drošai kuģa navigācijai;

b) ka par katru kuģi ir atbildīgs kapteinis un virsnieki ar atbilstošu kvalifikāciju, it īpaši, kuģu vadīšanas, navigācijas, komunikāciju un jūras tehnikas sfērā, un ka apkalpe pēc kvalifikācijas un skaita atbilst kuģa tipam, izmēriem, iekārtām un aprīkojumam;

c) ka kapteinis, virsnieki un nepieciešamajā apjomā arī apkalpe pilnībā pārzina un izpilda prasību ievērot piemērojamos starptautiskos noteikumus par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, sadursmju novēršanu, jūras vides piesārņojuma novēršanu, samazināšanu un kontroli, un sakaru uzturēšanu pa radio.

5. Veicot 3. un 4.punktā nosauktos pasākumus, katra valsts obligāti ņem vērā vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un praksi, un veic jebkādus pasākumus, kas nepieciešami to ievērošanas nodrošināšanai.

6. Valstij, kurai ir drošs pamats uzskatīt, ka atbilstoša jurisdikcija un kontrole attiecībā uz kādu kuģi netiek īstenota, drīkst par šādiem faktiem ziņot karoga valstij. Pēc tāda paziņojuma saņemšanas karoga valsts obligāti veic šī jautājuma izmeklēšanu un, kad tas ir nepieciešams, veic jebkurus nepieciešamos pasākumus stāvokļa uzlabošanai.

7. Katra valsts organizē izmeklēšanu, ko veic vai vada pietiekoši kvalificēta persona vai personas katrā jūras avārijas vai navigācijas negadījuma gadījumā atklātā jūrā, kurā ir piedalījies kuģis, kas kuģo ar tās karogu un kas izraisījis citas valsts pilsoņa bojāeju vai nopietnu traumu, vai ir nodarīts būtisks kaitējums citas valsts kuģiem vai iekārtām, vai jūras videi. Karoga valsts un otra valsts sadarbojas, veicot izmeklēšanu, ko vada šī otra valsts, jebkurā šāda veida jūras avārijas vai navigācijas negadījuma gadījumā.

95. pants. Karakuģu imunitāte atklātā jūrā

Karakuģiem atklātā jūrā ir pilnīga imunitāte pret jebkuras citas valsts, izņemot karoga valsti, jurisdikciju.

96. pants. Kuģu imunitāte, kuri veic tikai valsts nekomerciālo dienestu

Kuģi, kuru īpašnieks ir valsts vai kurus nodarbina valsts un kurus izmanto tikai valsts nekomerciālajā dienestā, atklātā jūrā bauda pilnīgu imunitāti pret jebkuras valsts, izņemot karoga valsti, jurisdikciju.

97. pants. Kriminālā jurisdikcija sadursmes vai kāda cita kuģošanas negadījuma gadījumā

1. Sadursmes vai kāda cita kuģošanas negadījuma gadījumā ar kuģi atklātā jūrā, kā rezultātā ir iestājusies kapteiņa vai kādas citas uz kuģa nodarbinātas personas kriminālā vai disciplinārā atbildība, pret šādu personu nedrīkst uzsākt nekādu kriminālo vai disciplināro vajāšanu, izņemot, ko veic karoga valsts vai tās valsts tiesas vai administratīvās iestādes, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Disciplinārajos jautājumos tikai valsts, kura izdevusi kapteiņa sertifikātu vai kvalifikācijas sertifikātu, vai licenci, vienīgā ir kompetenta pēc pienācīgas juridiskās procedūras pasludināt šos sertifikātus par anulētiem, pat ja to īpašnieks nav tās valsts pilsonis, kura tos izdevusi.

3. Nevar kuģi arestēt vai aizturēt, pat lai veiktu izmeklēšanu, pēc kādas citas valsts iestāžu kā vien karoga valsts iestāžu rīkojuma.

98. pants. Pienākums sniegt palīdzību

1. Katra valsts pieprasa savas valsts karoga kuģa kapteinim, tādā mērā, ciktāl viņš to var izdarīt, nepakļaujot nopietnām briesmām kuģi, apkalpi vai pasažierus:

a) sniegt palīdzību jebkurai jūrā atrastai personai, kurai draud briesmas vai kura ir pazudusi;

b) steigties ar pilnu iespējamo ātrumu, lai glābtu nelaimē nonākušos cilvēkus, ja ir paziņots, ka viņiem nepieciešama palīdzība, ciktāl šāda darbība no viņa tiek pamatoti sagaidīta;

c) pēc sadursmes sniegt palīdzību citam kuģim, tā apkalpei un tā pasažieriem, un, kad tas ir iespējams, paziņot šim otram kuģim sava kuģa vārdu, reģistrācijas ostu un tuvāko ostu, kurā tas iebrauks.

2. Katra piekrastes valsts veicina atbilstoša un efektīva meklēšanas un glābšanas dienesta izveidošanu, darbību un uzturēšanu, lai nodrošinātu drošību uz jūras un virs tās, un, kad to prasa apstākļi, sadarbojas šajā nolūkā ar kaimiņvalstīm ar savstarpēju reģionālo vienošanos starpniecību.

99. pants. Vergu pārvadāšanas aizliegums

Katra valsts veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un sodītu vergu pārvadāšanu kuģos, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu, un novērstu sava karoga pretlikumīgu izmantošanu šajā nolūkā. Jebkurš vergs, kas atradis patvērumu uz jebkura kuģa, neatkarīgi no tā karoga, ir brīvs ipso facto.

100. pants. Pienākums sadarboties pirātisma novēršanā

Visas valstis sadarbojas maksimāli iespējamā apmērā, lai apspiestu pirātismu atklātā jūrā vai jebkurā citā vietā ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas.

101. pants. Pirātisma definīcija

Pirātisms ir jebkura no sekojošām darbībām:

a) jebkurš prettiesisks vardarbības vai aizturēšanas akts, vai jebkāds laupīšanas akts, kuru savtīgos nolūkos veic privātā kuģa vai privātā gaisa kuģa apkalpe vai pasažieri, un kurš ir vērsts:

i) atklātā jūrā pret citu kuģi vai gaisa kuģi, vai pret personām vai īpašumu, kas atrodas uz šā kuģa vai gaisa kuģa;

ii) pret kuģi, gaisa kuģi, personām vai īpašumu vietā, kas atrodas ārpus kādas valsts jurisdikcijas;

b) jebkurš brīvprātīgas piedalīšanās akts kuģa vai gaisa kuģa darbības nodrošināšanā, zinot par faktiem, kas padara to par pirātu kuģi vai gaisa kuģi;

c) jebkura musinoša vai apzināta darbība, kas veicina a) vai b) punktā uzskaitītās darbības.

102. pants. Pirātiskas darbības, ko veic karakuģis, valsts kuģis vai valsts gaisa kuģis, kura apkalpe ir sarīkojusi dumpi

101.pantā noteiktās pirātiskās darbības, kad tās veic karakuģis, valsts kuģis vai valsts gaisa kuģis, kura apkalpe ir sarīkojusi dumpi un pārņēmusi kontroli pār kuģi vai gaisa kuģi, ir pielīdzināmas darbībām, ko veic privātais kuģis vai privātais gaisa kuģis.

103. pants. Pirātu kuģa vai gaisa kuģa definīcija

Kuģis vai gaisa kuģis ir uzskatāms par pirātu kuģi vai gaisa kuģi, ja personas, kuru kontrolē tas atrodas, ir paredzējušas to izmantot, lai veiktu vienu no 101.pantā minētajām darbībām. Tāpat tas attiecas uz kuģi vai gaisa kuģi, kurš ir izmantots jebkādas šādas darbības veikšanā, līdz tam brīdim, kamēr tas atrodas to personu kontrolē, kuras ir vainīgas šajā darbībā.

104. pants. Pirātu kuģa vai gaisa kuģa valstiskās piederības saglabāšana vai zaudēšana

Kuģis vai gaisa kuģis drīkst saglabāt savu valstisko piederību, lai arī tas ir kļuvis par pirātu kuģi vai gaisa kuģi. Valstiskās piederības saglabāšanu vai zaudēšanu nosaka tās valsts likumi, kura šo valstisko piederību bija piešķīrusi.

105. pants. Pirātiska kuģa vai gaisa kuģa notveršana

Atklātā jūrā vai jebkurā vietā ārpus jebkādas valsts jurisdikcijas katra valsts drīkst notvert pirātu kuģi vai gaisa kuģi, vai kuģi vai gaisa kuģi, kas sagrābts pirātisku darbību rezultātā un atrodas pirātu varā, un arestēt personas un konfiscēt īpašumu, kas atrodas uz klāja. Tās valsts tiesu Institūcijas, kura ir veikusi notveršanu, drīkst lemt par uzliekamo sodu, un drīkst arī noteikt, kādi pasākumi ir veicami attiecībā uz kuģiem, gaisa kuģiem vai īpašumu, nepārkāpjot labticīgu trešo personu tiesības.

106. pants. Atbildība par notveršanu bez pietiekama pamata

Ja kuģa vai gaisa kuģa notveršana uz aizdomu pamata par pirātismu ir veikta bez pietiekoša pamata, valsts, kura ir veikusi notveršanu, ir atbildīga valstij, kuras valstiskā piederība kuģim vai gaisa kuģim ir, par jebkādu zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījusi notveršana.

107. pants. Kuģi un gaisa kuģi, kuri ir tiesīgi veikt notveršanu par pirātismu

Aizturēšanu par pirātismu drīkst veikt tikai karakuģi vai kara gaisa kuģi, vai citi kuģi vai gaisa kuģi, kas ir skaidri marķēti un atpazīstami kā tādi, kas atrodas valdības dienestā un ir pilnvaroti šādu mērķu veikšanai.

108. pants. Nelikumīga narkotisko vai psihotropo vielu tirdzniecība

1. Visas valstis sadarbojas, lai novērstu nelikumīgu tirdzniecību ar narkotikām vai psihotropajām vielām, kuru veic kuģi atklātā jūrā, pārkāpjot starptautiskās konvencijas.

2. Jebkura valsts, kurai ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka kuģis, kas kuģo ar tās karogu, nodarbojas ar nelikumīgu narkotiku vai psihotropo vielu tirdzniecību, drīkst prasīt citām valstīm sadarboties šādas nelikumīgas tirdzniecības novēršanā.

109. pants. Nesankcionēta raidīšana no atklātās jūras

1. Visas valstis sadarbojas, lai novērstu nesankcionētu raidīšanu no atklātās jūras.

2. Šīs Konvencijas izpratnē "nesankcionēta raidīšana" nozīmē skaņas radio vai televīzijas programmu raidīšanu no kuģa vai iekārtām atklātā jūrā, kas domātas iedzīvotāju uztveršanai, pārkāpjot starptautiskos noteikumus, bet izņemot nelaimes signālu pārraidi.

3. Jebkuru persona, kas nodarbojas ar nesankcionētu raidīšanu, var saukt pie atbildības tiesā:

a) kuģa karoga valstī;

b) iekārtas reģistrācijas valstī;

c) valstī, kuras pilsonis ir šī persona;

d) jebkurā valstī, kur šīs pārraides ir uztveramas;

e) jebkurā valstī, kuras sankcionētiem radiosakariem tiek radīti traucējumi.

4. Atklātā jūrā, valsts, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar 3.punktu, atbilstoši 110.pantam, drīkst arestēt jebkuru personu vai kuģi, kas nodarbojas ar nesankcionētu raidīšanu, un konfiscēt raidošo aparatūru.

110. pants. Tiesības uz apmeklējumu

1. Izņemot gadījumus, kad iejaukšanās akti izriet no tiesībām, ko piešķir starptautisks līgums, karakuģis, kas atklātā jūrā sastop ārvalstu kuģi, citādu nekā to, kas bauda pilnu imunitāti saskaņā ar 95. un 96.pantu, nav tiesīgs veikt tā apskati, ja nav pietiekošs pamats uzskatīt, ka:

a) kuģis nodarbojas ar pirātismu;

b) kuģis nodarbojas ar vergu tirdzniecību;

c) kuģis nodarbojas ar nesankcionētu raidīšanu un karoga valsts karakuģim piemīt jurisdikcija atbilstoši 109.pantam;

d) kuģim nav valstiskās piederības; vai

e) kaut arī uz tā ir pacelts ārvalsts karogs vai tas atsakās pacelt karogu, šim kuģim patiesībā ir tāda pati valstiskā piederība kā karakuģim.

2. Gadījumos, kas paredzēti 1.punktā, karakuģis drīkst pārbaudīt kuģa tiesības uz tā karogu. Šim nolūkam tas var sūtīt laivu, kuru komandē virsnieks, uz aizdomās turēto kuģi. Ja pēc dokumentu pārbaudes aizdomas nemazinās, karakuģis var veikt tālāku šī kuģa apskati, kas veicama ar maksimāli iespējamo uzmanību.

3. Ja aizdomas izrādās nepamatotas, un ar nosacījumu, ka apskatītais kuģis nav veicis jebkādu darbību, kas pamatotu šīs aizdomas, šim kuģim ir jāatlīdzina jebkāds zaudējums vai kaitējums, kas var tikt apstiprināts.

4. Šie noteikumi ir piemērojami mutatis mutandis kara gaisa kuģiem.

5. Šie noteikumi ir piemērojami arī attiecībā uz jebkādiem citiem pienācīgā kārtā pilnvarotiem kuģiem vai gaisa kuģiem, kuriem ir skaidrs marķējums un kuri ir atpazīstami kā esoši valsts dienestā.

111. pants. Tiesības uz vajāšanu

1. Ārvalstu kuģa vajāšanu drīkst uzsākt, ja piekrastes valsts kompetentajām iestādēm ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka kuģis ir pārkāpis šīs valsts likumus un noteikumus. Šādai vajāšanai jāsākas tad, kad ārvalstu kuģis vai viena no tā laivām atrodas valsts, kura veic vajāšanu, iekšējos ūdeņos, arhipelāga ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā, un var turpināties aiz teritoriālās jūras vai pieguļošās zonas tad, ja vajāšana nav tikusi pārtraukta. Nav nepieciešams, lai tajā laikā, kad ārvalstu kuģis teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā saņem pavēli apstāties, kuģis, kas dod šādu pavēli, arī atrastos teritoriālajā jūrā vai pieguļošajā zonā. Ja ārvalsts kuģis atrodas pieguļošajā zonā, kas noteikta 33.pantā, vajāšana drīkst sākties tikai, ja ir pārkāpti noteikumi, kuru aizsardzībai zona tika noteikta.

2. Tiesības vajāt ir piemērojamas mutatis mutandis par piekrastes valsts likumu un noteikumu pārkāpumiem ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā, ieskaitot drošības zonas ap iekārtām kontinentālajā šelfā, kas tiek piemēroti saskaņā ar šo Konvenciju attiecībā uz ekskluzīvo ekonomisko zonu vai kontinentālo šelfu, ieskaitot šādas drošības zonas.

3. Tiesības vajāt tiek izbeigtas, kolīdz vajātais kuģis ieiet savas valsts teritoriālajos ūdeņos vai kādas trešās valsts teritoriālajos ūdeņos.

4. Vajāšana netiek uzskatīta par uzsāktu, ja vien vajātais kuģis ar savā rīcībā esošajām iekārtām un to praktisku pielietošanu ir pārliecinājies, ka vajātais kuģis vai viena no tā laivām, vai citi peldlīdzekļi, kuri darbojas kopā un izmanto vajāto kuģi kā bāzes kuģi, atrodas teritoriālajā jūrā, vai, atkarībā no apstākļiem, pieguļošajā zonā, vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, vai virs kontinentālā šelfa. Vajāšanu var uzsākt tikai pēc tam, kad ir dots redzams vai dzirdams signāls apstāties no tāda attāluma, kas vajātajam kuģim dod iespēju redzēt vai dzirdēt šo signālu.

5. Tiesības uz vajāšanu var realizēt tikai kara kuģi vai militāri gaisa kuģi, vai citi kuģi vai gaisa kuģi, kas ir skaidri marķēti un atpazīstami kā tādi, kas atrodas valdības dienestā un ir pilnvaroti šādu mērķu veikšanai.

6. Gadījumā, ja vajāšanu veic gaisa kuģis:

a) ir piemērojami mutatis mutandis 1.- 4.punkta noteikumi;

b) gaisa kuģis, kurš dod pavēli apstāties, pats aktīvi vajā kuģi, kamēr kāds piekrastes valsts kuģis vai cits gaisa kuģis, kuru izsaucis šis gaisa kuģis, ierodas, lai pārņemtu vajāšanu, ja gaisa kuģis pats nav spējīgs aizturēt kuģi. Lai attaisnotu kuģa aizturēšanu ārpus teritoriālās jūras, nepietiek ar to, ka no gaisa kuģa tas bija ievērots kā pārkāpējs vai turēts aizdomās kā pārkāpējs, ja tas nebija saņēmis rīkojumu apstāties un vienlaikus to nesāka vajāt pats gaisa kuģis vai cits gaisa kuģis vai kuģi, kuri turpina nepārtrauktu vajāšanu.

7. Kuģa atbrīvošanu, kas tika aizturēts kādas valsts jurisdikcijas robežās un pavadīts uz šīs valsts ostu, lai kompetentās iestādes veiktu izmeklēšanu, nevar pieprasīt tikai uz tā pamata, ka kuģis tika pavadīts caur ekskluzīvās ekonomiskās zonas vai atklātās jūras daļu, ja apstākļi izraisīja šādu nepieciešamību.

8. Ja kuģis ticis apturēts vai aizturēts ārpus teritoriālās jūras apstākļos, kuri neattaisno realizētās tiesības uz vajāšanu, ir jāatlīdzina jebkāds tā rezultātā ciestais zaudējums vai kaitējums.

112. pants. Tiesības likt zemūdens kabeļus un cauruļvadus

1. Visām valstīm ir tiesības ierīkot kabeļus un cauruļvadus atklātās jūras dibenā aiz kontinentālā šelfa robežām.

2. Attiecībā uz šādiem kabeļiem un cauruļvadiem ir piemērojams 79.panta 5.punkts.

113. pants. Zemūdens kabeļu vai cauruļvadu pārraušana vai bojāšana

Katra valsts pieņem nepieciešamos likumus un noteikumus, kuri paredz, ka zemūdens kabeļa pārraušana vai bojāšana atklātā jūrā, kuru izdarījis kuģis, kas kuģo ar tās karogu, vai tās jurisdikcijā esoša persona, kas izdarīts tīšām vai noziedzīgas nevērības rezultātā tādā veidā, ka tas var pārtraukt vai apgrūtināt telegrāfa vai telefona sakarus, un tāpat zemūdens cauruļvadu vai augstsprieguma kabeļu pārraušana vai bojāšana, ir uzskatāma par sodāmu nodarījumu. Šis noteikums ir piemērojams arī uz darbībām, kas vērstas uz to, vai var novest pie tā, lai notiktu šāds pārrāvums vai bojājums. Tomēr tas nav piemērojams uz jebkādu pārraušanu vai bojāšanu, kuru izraisījušas personas, kas darbojās vienīgi ar likumīgu mērķi glābt savu dzīvību vai savu kuģi, pēc tam, kad ir veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, lai izvairītos no šādas pārraušanas vai bojāšanas.

114. pants. Zemūdens kabeļa vai cauruļvada bojāšana, ko nodarījis cita zemūdens kabeļa vai cauruļvada īpašnieks

Katra valsts pieņem nepieciešamos likumus un noteikumus, kuri paredz, ka, ja tās jurisdikcijā esošajām personām pieder zemūdens kabelis vai cauruļvads atklātā jūrā, un ierīkojot vai remontējot šo kabeli vai cauruļvadu, tiek izraisīts cita kabeļa vai cauruļvada pārrāvums vai bojājums, tās segs remonta izdevumus.

115. pants. Zaudējuma atlīdzināšana, kurš radies, lai izvairītos no zemūdens kabeļa vai cauruļvada bojāšanas

Katra valsts pieņem nepieciešamos likumus un noteikumus, lai nodrošinātu, ka kuģu īpašnieki, kuri var pierādīt, ka viņi ir zaudējuši enkuru, tīklu vai kādu citu zvejniecības iekārtu, lai izvairītos no zemūdens kabeļa vai cauruļvada bojāšanas, var saņemt kompensāciju no kabeļa vai cauruļvada īpašnieka, ar nosacījumu, ka kuģa īpašnieks ir veicis visus saprātīgos piesardzības pasākumus.

2. nodaļa. Atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšana un to pārvaldīšana

116. pants. Zvejas tiesības atklātajā jūrā

Visam valstīm ir tiesības uz to pilsoņu nodarbošanos ar zvejniecību atklātajā jūrā, ievērojot:

a) to līgumsaistības;

b) tiesības un pienākumus, kā arī piekrastes valstu intereses, kas paredzētas, cita starpā, 63. panta 2.punktā un no 64 līdz 67.pantam;

c) šīs nodaļas noteikumus.

117. pants. Valsts pienākums veikt attiecībā uz saviem pilsoņiem pasākumus atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanai

Visām valstīm ir pienākums veikt pasākumus vai sadarboties ar citām valstīm tādu pasākumu veikšanā attiecībā uz saviem pilsoņiem, kas var būt nepieciešami, lai saglabātu atklātās jūras dzīvos resursus.

118. pants. Valstu sadarbība dzīvo resursu saglabāšanā un to pārvaldīšanā

Valstis savstarpēji sadarbojas dzīvo resursu saglabāšanā un pārvaldīšanā atklātās jūras rajonos. Valstīm, kuru pilsoņi izmantotos tos pašus dzīvos resursus vai atšķirīgus dzīvos resursus tajā pašā rajonā, jāiesaistās sarunās ar mērķi veikt pasākumus šo attiecīgo dzīvo resursu saglabāšanai. Tās atbilstošos gadījumos sadarbojas, lai izveidotu subreģionālas vai reģionālas zvejniecības organizācijas.

119. pants. Atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšana

1. Nosakot pieļaujamo nozveju un pasākumus, ko nepieciešams veikt atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanai, valstis:

a) veic pasākumus, pamatojoties uz attiecīgās valsts rīcībā esošo labāko zinātnisko informāciju, kas domāta, lai uzturētu vai atjaunotu izķeramo veidu populācijas līmeņos, kuri var nodrošināt maksimāli noturīgu nozveju, ko aprēķina, ievērojot attiecīgos vides un ekonomiskos faktorus, tajā skaitā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības, un ņemot vērā zvejniecības metodes, atkarību no krājumiem un jebkurus vispārēji rekomendētus starptautiskos minimālos standartus, vai tie ir subreģionāli, reģionāli vai globāli;

b) ņem vērā iedarbību uz sugām, ko asociē ar nozvejojamajām vai no tām atkarīgajām sugām, nolūkā uzturēt vai atjaunot šādas asociētās vai no tām atkarīgās populācijas virs līmeņa, kurā to atjaunošana var būt nopietni apdraudēta.

2. Tiek nodota rīcībā esošā zinātniskā informācija, nozvejas un zvejniecības statistika un cita informācija attiecībā uz zivju resursu saglabāšanu un veikta tās apmaiņa uz regularitātes pamata ar kompetento starptautisko organizāciju starpniecību, vai tās ir apakšreģionālas, reģionālas vai globālas, atkarībā no nepieciešamības un piedaloties visām ieinteresētajām valstīm.

3. Ieinteresētās valstis nodrošina, lai saglabāšanas pasākumi un to realizēšana ne pēc formas, ne pēc būtības nebūtu diskriminējoši attiecībā pret jebkuras valsts jūrniekiem.

120. pants. Jūras zīdītāji

65.pantu piemēro arī attiecībā uz jūras zīdītāju saglabāšanu un pārvaldīšanu atklātā jūrā.

VIII daļa. Salu režīms

121. pants. Salu režīms

1. Sala ir dabiskā ceļā izveidojusies sauszemes platība, kas atrodas virs ūdens līmeņa paisuma laikā.

2. Izņemot 3.punktā paredzētos gadījumus, salas teritoriālā jūra, pieguļošā zona, ekskluzīvā ekonomiskā zona un kontinentālais šelfs tiek noteikts saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, kas tiek piemēroti citām sauszemes teritorijām.

3. Klintīm, kas nav piemērotas cilvēku dzīvošanai vai patstāvīgai ekonomiskai darbībai, nav ekskluzīvās ekonomiskās zonas vai kontinentālā šelfa.

IX daļa. Slēgtās un daļēji slēgtās jūras

122. pants. Definīcija

Šīs Konvencijas nolūkā "slēgtā vai daļēji slēgtā jūra" nozīmē līci, baseinu vai jūru, ko ieskauj divas vai vairākas valstis, un kas ir saistīts ar citu jūru vai okeānu ar šauru eju, vai arī, kas pilnībā vai galvenokārt sastāv no divu vai vairāku piekrastes valstu teritoriālajām jūrām un ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

123. pants. Valstu, kuras robežojas ar slēgto vai daļēji slēgto jūru, sadarbība

Valstis, kas robežojas ar slēgtu vai daļēji slēgtu jūru, savstarpēji sadarbojas savu tiesību realizēšanā un šajā konvencijā noteikto pienākumu pildīšanā. Šajā nolūkā tās tieši vai ar atbilstošu reģionālo organizāciju starpniecību tiecas:

a) koordinēt jūras dzīvo resursu pārvaldīšanu, saglabāšanu, izpēti un ieguvi;

b) koordinēt savu tiesību un pienākumu realizēšanu attiecībā uz jūras vides aizsardzību un saglabāšanu;

c) koordinēt savu zinātniskās izpētes politiku un realizēt, kur tas ir lietderīgi, kopējās zinātniskās izpētes rajonā;

d) pieaicināt, kad tas ir lietderīgi, citas ieinteresētās valstis vai starptautiskās organizācijas sadarbībai ar tām šī panta noteikumu piemērošanas sekmēšanai.

X daļa. Valstu, kurām nav izejas uz jūru, tiesības piekļūt jūrai un no tās un uz tranzīta brīvību

124. pants. Lietotie termini

1. Šīs Konvencijas nolūkā:

a) "valsts, kurai nav izejas uz jūru" ir valsts, kurai nav jūras piekrastes;

b) "tranzīta valsts" ir valsts ar jūras piekrasti vai bez tās, kas atrodas starp valsti,

kurai nav izejas uz jūru, un jūru, un caur kuras teritoriju notiek tranzīta kustība;

c) "tranzīta satiksme" ir cilvēku, bagāžas, preču un transporta līdzekļu tranzīts caur vienu vai vairākām tranzīta valstīm, kad šādas teritorijas šķērsošana, ar vai bez pārkraušanas, uzglabāšanas noliktavā, kravu partiju sadalīšanas vai transporta veida maiņas, ir tikai kopējā ceļa daļa, kas sākas vai beidzas valsts, kurai nav izejas uz jūru, teritorijā;

d) "transporta līdzekļi" ir:

i) dzelzceļa ritošais sastāvs, jūras, ezeru un upju kuģi un autotransports;

ii) nesēji un nastu nesēji dzīvnieki, ja to prasa vietējie apstākļi.

2. Valstis, kurām nav izejas uz jūru, un tranzītvalstis pēc savstarpējās vienošanās transporta līdzekļu skaitā var iekļaut cauruļvadus, gāzesvadus un citus transporta līdzekļus, kādi nav uzskaitīti 1.punktā.

125. pants. Tiesības uz pieeju jūrai un no tās un tranzīta brīvība

1. Valstīm, kurām nav izejas uz jūru, ir tiesības uz pieeju jūrai un no tās, lai realizētu šajā konvencijā paredzētās tiesības, tajā skaitā tiesības, kas attiecas uz atklātās jūras brīvību un cilvēces kopējo mantojumu. Šajā nolūkā valstis, kurām nav izejas uz jūru, bauda tranzīta brīvību caur tranzītvalstu teritorijām, izmantojot visus transporta līdzekļu veidus.

2. Tranzīta brīvības realizēšanas nosacījumi un kārtība tiek saskaņota starp ieinteresētajām valstīm, kurām nav izejas uz jūru, un tranzītvalstīm, slēdzot divpusējas, apakšreģionālas vai reģionālas vienošanās.

3. Tranzītvalstij, realizējot pilnīgu suverenitāti savā teritorijā, ir tiesības veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai valstu, kurām nav izejas uz jūru, šajā daļā paredzētās tiesības un iespējas neaizskartu tranzītvalstu likumīgās intereses.

126. pants. Izņēmumi vislielāko labvēlību baudošās nācijas statusa piemērošanas sfērā

Šīs Konvencijas noteikumi, kā arī īpašie tiesību realizēšanas līgumi par piekļūšanu jūrai un no tās, kas nosaka tiesības un iespējas, ņemot vērā valstu, kurām nav izejas uz jūru, īpašo ģeogrāfisko stāvokli, ir izslēgti no vislielāko labvēlību baudošās nācijas statusa piemērošanas.

127. pants. Muitas nodevas, nodokļi un citi maksājumi

1. Tranzīta satiksme netiek aplikta ne ar kādām muitas nodevām, nodokļiem un citiem maksājumiem, izņemot nodevas, ko iekasē par konkrētiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti saistībā ar šo satiksmi.

2. Tranzīta transporta līdzekļi un cits aprīkojums, kas paredzēts valstīm, kurām nav izejas uz jūru, un ko tās izmanto, netiek pakļautas aplikšanai ar augstākiem nodokļiem un nodevām nekā tie, ko iekasē par tranzīta valsts transporta līdzekļu izmantošanu.

128. pants. Brīvās muitas zonas un citi muitas atvieglojumi

Tranzīta satiksmes ērtībai tranzīta valstu ieejas un izejas ostās var noteikt beznodokļu zonas vai citus muitas atvieglojumus, vienojoties tranzīta valstīm un valstīm, kurām nav izejas uz jūru.

129. pants. Sadarbība transporta līdzekļu būvē un uzlabošanā

Ja tranzīta valstīs nav transporta līdzekļu, kas nepieciešami, lai realizētu tranzīta kustības brīvību, vai, ja esošie līdzekļi, tajā skaitā, ostas būves un aprīkojums, ir jebkādā veidā nepietiekami, ieinteresētās tranzītvalstis un valstis, kurām nav izejas uz jūru, var sadarboties to būvē vai uzlabošanā.

130. pants. Pasākumi, lai izvairītos vai novērstu aizkavēšanos vai citas tehniska rakstura grūtības tranzīta satiksmē

1. Tranzīta valstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai izvairītos no aizkavēšanās vai citām tehniska rakstura grūtībām tranzīta satiksmē.

2. Šādu aizkavēšanos vai grūtību gadījumā ieinteresēto tranzīta valstu vai valstu, kurām nav izejas uz jūru, kompetentās iestādes sadarbojas to ātrai novēršanai.

131. pants. Vienāda attieksme jūras ostās

Pret valstu, kurām nav izejas uz jūru, kuģiem jūras ostās attiecas tāpat kā pret citiem ārvalstu kuģiem.

132. pants. Plašāku tranzīta iespēju nodrošināšana

Šī Konvencija nekādā veidā neatceļ tranzīta iespējas, kas ir plašākas nekā šajā konvencijā paredzētās, un kuras ir saskaņotas starp konvencijas Dalībvalstīm, vai kuras piešķir Dalībvalsts. Šī konvencija nav arī šķērslis šādu plašāku iespēju piešķiršanai nākotnē.

XI daļa. RAJONS

1. nodaļa. Vispārējie noteikumi

133. pants. Lietotie termini

Šajā daļā:

a) "resursi" nozīmē visus cietos, šķidros vai gāzveida minerālos resursus, kas atrodas in situ Rajonā jūras dibenā vai tā dzīlēs, ieskaitot polimetālu sacietējumus;

b) Rajonā iegūtie resursi tiek apzīmēti kā "derīgie izrakteņi".

134. pants. Šīs daļas darbības sfēra

1. Šī daļa tiek piemērota attiecībā uz Rajonu.

2. Darbību Rajonā regulē šīs daļas noteikumi.

3. Prasības, kas attiecas uz karšu vai ģeogrāfisko koordināšu sarakstu, kas norāda 1.panta 1.punkta (1) apakšpunktā noteiktās robežas, nodošanu un publikāciju, ir izklāstītas VI daļā.

4. Nekas šajā pantā neietekmē kontinentālā šelfa ārējo robežu noteikšanu saskaņā ar VI daļu vai vienošanos spēkā esamību attiecībā uz delimitāciju starp valstīm ar pretējām vai līdzās esošām piekrastēm.

135. pants. Ūdeņu un gaisa telpas tiesiskais statuss

Nekas šajā daļā, ne arī citas ar šo daļu piešķirtās vai realizētās tiesības neietekmē ūdeņu, kas sedz Rajonu, vai gaisa telpas, kas atrodas virs šiem ūdeņiem, tiesisko statusu.

2. nodaļa. Rajonu pārvaldīšanas principi

136. pants. Cilvēces kopējais mantojums

Rajons un tā resursi ir cilvēces kopējais mantojums.

137. pants. Rajona un tā resursu tiesiskais statuss

1. Neviena valsts nevar pieprasīt vai realizēt suverenitāti vai suverēnas tiesības pār kādu Rajona daļu vai tā resursiem, ne arī jebkāda valsts vai fiziska vai juridiska persona var piesavināt kādu tā daļu. Netiek atzītas ne šāda veida pretenzijas vai suverenitāte vai suverēnu tiesību realizēšana, ne šāda piesavināšana.

2. Visas tiesības uz Rajona resursiem pieder visai cilvēcei kopumā, kuras vārdā Institūcija darbojas. Šie resursi netiek pakļauti atsavināšanai, tomēr derīgie izrakteņi, kas tiek iegūti Rajonā, var tikt atsavināti vienīgi saskaņā ar šo daļu un Institūcijas likumiem, noteikumiem un procedūrām.

3. Neviena valsts, fiziska vai juridiska persona nevar pretendēt, iegādāties vai realizēt tiesības attiecībā uz Rajonā iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem savādāk kā tikai saskaņā ar šo daļu. Pretējā gadījumā tāda veida pretenzijas uz šādām tiesībām, to iegādāšanās vai realizēšana netiek atzītas.

138. pants. Valstu vispārējā attieksme pret Rajonu

Valstu vispārējā rīcība attiecībā uz Rajonu tiek noteikta saskaņā ar šīs daļas noteikumiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos ietvertajiem principiem un citām starptautisko tiesību normām, kas ir miera un drošības saglabāšanas un starptautiskās sadarbības un savstarpējās sapratnes interesēs.

139. pants. Pienākums nodrošināt atbilstību likumam un zaudējumu atlīdzināšanu

1. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai Rajonā veicamās darbības, ko realizē Dalībvalstis vai valsts uzņēmumi, vai fiziskas vai juridiskas personas, kurām ir Dalībvalsts valstiskā piederība vai kuras efektīvi kontrolē Dalībvalstis vai to pilsoņi, tiktu veiktas saskaņā ar šo daļu. Tāds pats pienākums ir piemērojams uz starptautiskajām organizācijām attiecībā uz darbībām Rajonā, ko šādas organizācijas veic.

2. Neierobežojot starptautisko tiesību un III pielikuma 22.panta normas, zaudējumi, ko nodarījusi kāda Dalībvalsts vai starptautiskā organizācija, ja tai nav izdevies izpildīt šajā daļā paredzētos pienākumus, izraisa atbildību; Dalībvalstīm vai starptautiskajām organizācijām, kuras darbojas kopīgi, ir kopēja un individuāla atbildība. Tomēr Dalībvalsts nav atbildīga par zaudējumiem, ko izraisījusi personas, par kuru tā ir galvojusi, pamatojoties uz 153.panta 2.punkta (b) apakšpunktu, šīs daļas noteikumu neievērošana, ja šī Dalībvalsts ir veikusi visus nepieciešamos un atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu atbilstību 153.panta 4.punktam un III pielikuma 4.panta 4.punktam.

3. Dalībvalstis, kuras ir starptautisko organizāciju dalībnieces, veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu šī panta piemērošanu attiecībā uz šādām starptautiskajām organizācijām.

140. pants. Cilvēces labklājība

1. Aktivitātes Rajonā tiek realizētas, kā tas sevišķi ir paredzēts šajā daļā, visas cilvēces labā, neatkarīgi no valstu ģeogrāfiskās atrašanās vietas, vai tās atrodas pie jūras, vai tām nav izejas uz jūru, un īpaši ievērojot jaunattīstības valstu un tautu, kas nav ieguvušas pilnīgu neatkarību vai kādu citu pašpārvaldes statusu, ko atzinusi Apvienoto Nāciju organizācija saskaņā ar Ģenerālās Asamblejas 1514. (XV) rezolūciju un citām atbilstošajām Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām, intereses un vajadzības.

2. Institūcija nodrošina finansu un citu ekonomisko labumu, kas tiek gūti no darbības Rajonā, vienlīdzīgu sadali ar jebkāda atbilstoša mehānisma starpniecību uz nediskriminējoša pamata, saskaņā ar 160.panta 2.punkta (f) (i) apakšpunktu.

141. pants. Rajona izmantošana tikai miermīlīgiem mērķiem

Rajons ir pieejams izmantošanai vienīgi miermīlīgiem mērķiem visām valstīm, gan piejūras, gan tām, kurām nav izejas uz jūru, bez diskriminācijas un neierobežojot citus šīs daļas noteikumus.

142. pants. Piekrastes valstu tiesības un likumīgās intereses

1. Rajonā veicamās darbības attiecībā uz resursu atradnēm Rajonā, kas atrodas arī vietējās jurisdikcijas ietvaros, tiek veiktas, pienācīgi ievērojot jebkuras piekrastes valsts, kuras jurisdikcijā šādas atradnes atrodas, tiesības un leģitīmās intereses.

2. Ar ieinteresēto valsti notiek konsultācijas, ieskaitot iepriekšēju paziņojumu sistēmu, ar mērķi novērst šo tiesību un interešu aizskaršanu. Gadījumos, kad Rajonā veiktās darbības var izraisīt resursu izmantošanu, kas atrodas nacionālajā jurisdikcijā, nepieciešama ieinteresētās piekrastes valsts iepriekšēja piekrišana.

3. Nekas šajā daļā, ne arī jebkādas tiesības, ko paredz vai kas realizējamas saskaņā ar to, neietekmē piejūras valstu tiesības veikt tādus ar XII daļas atbilstošajiem noteikumiem saskaņotus pasākumus, kas var būt nepieciešami, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu nopietnus un nenovēršamus draudus to piekrastei vai ar to saistītajām interesēm, kas radušies piesārņošanas vai tās draudu vai citu bīstamu parādību, ko izsauc jebkura darbība Rajonā, rezultātā.

143. pants. Jūras zinātniskā izpēte

1. Jūras zinātniskā izpēte Rajonā tiek veikta tikai miermīlīgiem mērķiem un cilvēces labklājībai, saskaņā ar XIII daļu.

2. Institūcijai ir tiesības veikt jūras zinātnisko izpēti attiecībā uz Rajonu un tā resursiem, un slēgt līgumus šajā nolūkā. Institūcija veicina un atbalsta jūras zinātniskās izpētes veikšanu rajonā, un koordinē un izplata šādas izpētes un analīzes rezultātus, kad tie ir pieejami.

3. Dalībvalstis drīkst veikt jūras zinātnisko izpēti rajonā. Dalībvalstis veicina starptautisko sadarbību jūras zinātniskajā izpētē Rajonā sekojoši:

a) piedaloties starptautiskajās programmās un sekmējot dažādu valstu un Institūcijas personāla sadarbību jūras zinātniskās izpētes veikšanā;

b) nodrošinot, ka ar Institūcijas un citu starptautisko organizāciju starpniecību atkarībā no apstākļiem tiek izstrādātas programmas jaunattīstības valstu un tehniskajā ziņā mazāk attīstīto valstu labā;

i) nostiprinot to pētniecisko potenciālu;

ii) apmācot to personālu un Institūcijas personālu izpētes tehnoloģijās un piemērošanā;

iii) veicinot to kvalificētā personāla nodarbināšanu izpētē Rajonā.

c) efektīvi izplatot izpētes un analīzes rezultātus, kad tie ir pieejami, ar Institūcijas vai citu starptautisko kanālu starpniecību atkarībā no apstākļiem.

144. pants. Tehnoloģijas nodošana

1. Institūcija veic sekojošus pasākumus saskaņā ar šo Konvenciju:

a) iegūst tehnoloģijas un zinātniskās zināšanas attiecībā uz aktivitātēm Rajonā;

b) veicina un atbalsta tādu tehnoloģiju un zinātnisko zināšanu nodošanu jaunattīstības valstīm, lai visas Dalībvalstis gūtu no tām labumu.

2. Šajā nolūkā Institūcija un Dalībvalstis sadarbojas tehnoloģijas un zinātnisko zināšanu, kas attiecas uz aktivitātēm Rajonā, nodošanā, lai uzņēmums un visas Dalībvalstis gūtu no tā labumu. Pamatā tās ierosina un veicina:

a) programmas tehnoloģiju nodošanai uzņēmumam un jaunattīstības valstīm attiecībā uz aktivitātēm Rajonā, ieskaitot, cita starpā, uzņēmuma un jaunattīstības valstu atvieglotu piekļūšanu atbilstošajām tehnoloģijām uz taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem un nosacījumiem;

b) pasākumus, kas vērsti uz uzņēmuma un jaunattīstības valstu vietējo tehnoloģiju attīstību, īpaši uzņēmuma un jaunattīstības valstu personālam nodrošinot iespēju iziet apmācību jūras zinātnes un tehnoloģijas jomā un to pilnai līdzdalībai darbībā rajonā.

145. pants. Jūras vides aizsardzība

Saskaņā ar šo konvenciju ir veicami nepieciešamie pasākumi attiecībā uz aktivitātēm Rajonā, lai nodrošinātu jūras vides efektīvu aizsardzību no kaitīgām sekām, kas var rasties šo aktivitāšu rezultātā. Šajā nolūkā Institūcija pieņem attiecīgas normas, noteikumus un procedūras, tajā skaitā,:

a) jūras vides, tajā skaitā piekrastes, piesārņojuma vai cita tās apdraudējuma novēršanai, samazināšanai vai kontrolēšanai, un jūras vides ekoloģiskā līdzsvara izjaukšanas novēršanai, īpašu uzmanību pievēršot jūras vides aizsardzībai pret tādu darbības veidu kaitīgas ietekmes kā urbšana, zemes padziļināšana, grunts izņemšana, atkritumu pārstrāde, iekārtu, cauruļvadu un citu ar šādu darbību saistītu ierīču celtniecība un ekspluatācija vai tehniskā apkope;

b) rajona dabas resursu aizsargāšanai un saglabāšanai un jūras vides floras un faunas kaitējuma novēršanai.

146. pants. Cilvēka dzīvības aizsardzība

Attiecībā uz aktivitātēm rajonā tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēka dzīvības efektīvu aizsardzību. Šajā nolūkā Institūcija pieņem atbilstošas normas, noteikumus un procedūras papildus jau esošajām starptautisko tiesību normām, ko satur attiecīgās vienošanās.

147. pants. Darbību saskaņošana rajonā un jūras vidē

1. Darbības rajonā tiek veiktas, saprātīgi ievērojot citas darbības jūras vidē.

2. Iekārtām, ko izmantot darbību veikšanai Rajonā, jāatbilst šādām prasībām:

a) šādas iekārtas montē, uzstāda un novāc tikai saskaņā ar šīs daļas noteikumiem un ievērojot Institūcijas normas, noteikumus un procedūras. Par šādu iekārtu montāžu, uzstādīšanu un novākšanu pienācīgā kārtā jāpaziņo, un jābūt pastāvīgiem līdzekļiem, kas brīdina par iekārtu esamību;

b) šādas iekārtas nedrīkst uzstādīt vietās, kur tās var radīt traucējumus atzītu jūras ceļu izmantošanā, kas ir svarīgi starptautiskajā kuģošanā, vai intensīvas zvejniecības rajonos;

c) ap šādām iekārtām tiek izveidotas drošības zonas ar attiecīgām zīmēm, lai nodrošinātu gan kuģošanas, gan iekārtu drošību. Šādu drošības zonu konfigurācijai un izvietojumam jābūt tādiem, lai tie neveidotu joslu, kas traucētu kuģu likumīgai pieejai konkrētām jūras zonām vai kuģošanai pa starptautiskajiem jūras ceļiem;

d) šīs iekārtas tiek izmantotas vienīgi miermīlīgiem mērķiem;

e) šīm iekārtām nav salu statuss. Tām nav savas teritoriālās jūras, un to esamība neietekmē teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas vai kontinentālā šelfa delimitāciju.

3. Citas darbības jūras vidē tiek veiktas, saprātīgi ievērojot darbības Rajonā.

148. pants. Jaunattīstības valstu līdzdalība darbībās rajonā

Jaunattīstības valstu efektīva līdzdalība darbībās Rajonā tiek sekmēta, kā tas konkrēti noteikts šajā daļā, pienācīgi ņemot vērā to īpašās intereses un vajadzības, it īpaši ņemot vērā to valstu vajadzības, kurām nav izejas uz jūru un kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī, lai pārvarētu šķēršļus, kas rodas to neizdevīgā stāvokļa dēļ, tajā skaitā atrautību no rajonu un pieejas jūrai un no tās.

149. pants. Arheoloģiskie un vēsturiskie objekti

Visi rajonā atrastie arheoloģiskie un vēsturiskie objekti tiek aizsargāti vai izmantoti visas cilvēces labā, īpašu uzmanību pievēršot izcelsmes valsts vai kultūras izcelsmes valsts, vai vēsturiskās un arheoloģiskās izcelsmes valsts priekšrocības tiesībām.

3. nodaļa. Rajona resursu apgūšana

150. pants. Politika attiecībā uz darbību Rajonā

Darbība Rajonā tiek veikta, kā to paredz šī daļa, tādā veidā, lai veicinātu pasaules ekonomikas veselīgu attīstību, starptautiskās tirdzniecības sabalansētu pieaugumu un stimulētu starptautisku sadarbību visu valstu, sevišķi jaunattīstības valstu vispusīgās interesēs, lai nodrošinātu:

a) Rajona resursu apgūšanu;

b) Rajona resursu sakārtotu, drošu un racionālu izmantošanu, ieskaitot efektīvu darbību Rajonā, un saskaņā ar saprātīgiem resursu saglabāšanas principiem nevajadzīgu zudumu novēršanu;

c) tādu darbību paplašināšanu, kuras atbilst 144. un 148.pantam;

d) Institūcijas piedalīšanos ienākumos un tehnoloģijas nodošanā uzņēmumam un jaunattīstības valstīm, kā to paredz šī konvencija;

e) Rajonā iegūstamo derīgo izrakteņu iegūšanas iespēju paplašināšanu pēc vajadzības, kopā ar derīgiem izrakteņiem, kurus iegūst no citiem avotiem, lai nodrošinātu patērētāju apgādi ar šiem derīgiem izrakteņiem;

f) taisnīgu un stabilu, ražotājiem izdevīgu un patērētājiem taisnīgu cenu derīgiem izrakteņiem, kurus iegūst kā Rajonā, tā arī no citiem avotiem, un sadarbību ilgtermiņa līdzsvarota pieprasījuma un piedāvājuma nodrošināšanai;

g) visu Dalībvalstu piedalīšanās iespēju paplašināšanu Rajona resursu apgūšanā neatkarīgi no to sociāli-ekonomiskās sistēmas vai ģeogrāfiskā stāvokļa, darbības monopolizācijas novēršanu Rajonā;

h) jaunattīstības valstu ekonomikas un eksportienākumu aizsargāšanu pret negatīvām sekām, kuras rodas attiecīgo derīgo izrakteņu veidu cenu pazemināšanās vai šāda veida derīgo izrakteņu eksporta apjoma samazināšanās rezultātā, tādā mērā, kādā šādu pazemināšanos vai samazināšanos izraisījusi darbība Rajonā, kā to paredz 151.pants;

i) kopējā mantojuma attīstīšanu visas cilvēces interesēs; un

j) tirgus pieejamības tādus noteikumus no Rajona resursiem iegūstamo derīgo izrakteņu importam un no šiem derīgiem izrakteņiem iegūstamo izejvielu importam, kuri nedrīkst būt labvēlīgāki par vislabvēlīgākajiem noteikumiem, kādus pielieto citu izejvielu importam.

151. pants. Ieguves politika

1. a) Neietekmējot 150.pantā izklāstītos mērķus un īstenojot šā panta (h) punktā noteikto, Institūcija ar esošo forumu vai citu jaunu vienošanos vai līgumu palīdzību, kas būtu piemēroti un kuros piedalās visas ieinteresētās puses, ieskaitot gan ražotājus, gan patērētājus, veic pasākumus, kas nepieciešami, lai veicinātu efektīvu un stabilu tādu izejvielu preču tirgu, kuras ražo no rajonā iegūstamiem derīgiem izrakteņiem, par cenām, kas izdevīgas ražotājam un taisnīgas patērētājam. Visas Dalībvalstis sadarbojas šo mērķu sasniegšanai.

b) Institūcijai ir tiesības piedalīties visās konferencēs, kas skar šādas preces un kurās piedalās visas ieinteresētās puses, ieskaitot gan ražotāju, gan patērētāju. Institūcijai ir tiesības kļūt par šādu konferenču rezultātā panāktas vienošanās vai līguma dalībnieci. Institūcijas piedalīšanās jebkurās iestādēs, kuras izveidotas saskaņā ar vienošanos vai līgumiem, attiecas uz ieguvi Rajonā un tiek īstenota saskaņā ar Institūciju attiecīgiem noteikumiem.

c) Institūcija veic savus pienākumus saskaņā ar šajā punktā minēto vienošanos vai līgumiem tādā veidā, lai nodrošinātu vienādu un nediskriminējošu izturēšanos pret visu attiecīgo derīgo izrakteņu ieguvi rajonā. Pie tam Institūcija darbojas tādā veidā, lai ievērotu uzņēmuma spēkā esošo līgumu un apstiprināto darba plānu noteikumus.

2. a) Starpperioda laikā, kas noteikts 3.punktā, komerciālā ieguve nesākas saskaņā ar apstiprināto darba plānu tik ilgi, kamēr darbu veicējs neiesniedz Institūcijai pieprasījumu un nesaņem no tās ieguves atļauju. Šādu ieguves atļauju nevar pieprasīt vai izsniegt vairāk nekā 5 gadus iepriekš pirms plānotās komerciālās ieguves sākuma saskaņā ar darba plānu, ja vien, ņemot vērā projekta izstrādāšanas raksturu un laiku, Institūcijas normas, noteikumi un procedūra nenosaka citu periodu.

b) Pieprasījumā izsniegt ieguves atļauju darbu veicējs norāda niķeļa gada apjomu, kuru paredzēts iegūt saskaņā ar apstiprināto darba plānu. Pieprasījumā iekļauj to izmaksu grafiku, kuras darbu veicējs sedz pēc šādas atļaujas saņemšanas, un kuru aprēķins balstās uz saprātīgu pamatojumu, lai ļautu viņam uzsākt komerciālo ieguvi paredzētajā laikā.

c) Lai nodrošinātu (a) un (b) punktu izpildi, Institūcija nosaka atbilstošas prasības darbu veikšanai saskaņā ar III pielikuma 17.pantu.

d) Institūcija izsniedz ieguves atļauju pieprasītajam ieguves apjomam, ja vien šā apjoma un agrāk apstiprināto apjomu summa nepārsniedz niķeļa ieguves galējās robežas, kas noteiktas saskaņā ar 4.punktu šīs atļaujas izdošanas gadā vai jebkurā plānotā ieguves gadā, kas ietilpst starpperiodā.

e) Pēc izsniegšanas ieguves atļauja un apstiprinātais iesniegums kļūst par apstiprinātā darba plāna daļu.

f) Ja darba veicēja pieprasījums piešķirt ieguves atļauju tiek noraidīts saskaņā ar (d) punktu, viņš jebkurā laikā no jauna var Institūcijai iesniegt šādu pieprasījumu.

3. Starpperiods sākas 5 gadus pirms tā gada pirmā janvāra, kurā saskaņā ar apstiprināto darba plānu paredzēts uzsākt pirmo komerciālo ieguvi. Ja pirmā komerciālā ieguve tiek atlikta uz kādu termiņu pēc sākotnēji ieplānotā gada, tad starpperioda sākums un sākotnēji aprēķinātais ieguves galējais apjoms tiek attiecīgi koriģēts. Starpperiods turpinās 25 gadus vai līdz 155.pantā minētās Pārskata konferences beigām, vai tik ilgi, kamēr stājas spēkā tādas jaunas vienošanās vai līgumi, kas minēti 1.punktā, atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem iestājas pirmais. Institūcija atkal iegūst pilnvaras, kuras paredz šis pants, uz atlikušo starpperiodu, ja beidzies doto vienošanos vai līgumu darbības laiks, vai ja tie kaut kādu iemeslu dēļ zaudējuši spēku.

4. a) Galējās ieguves robežas jebkuram starpperioda gadam ir summa, kuru veido:

i) starpība starp niķeļa patēriņa tendenču līkņu lielumiem, kuri aprēķināti saskaņā ar (b) apakšpunktu pirmā komerciālās ieguves gada iepriekšējam gadam un starpperioda sākuma gada iepriekšējam gadam; un

ii) sešdesmit procentu liela starpība starp niķeļa patēriņa tendenču līkņu lielumiem, kas aprēķināti saskaņā ar (b) apakšpunktu gadam, kuram tiek piemērota ieguves atļauja, un pirmā komerciālās ieguves gada iepriekšējam gadam.

b) Lai nodrošinātu (a) punktu:

i) tendences līknes lielumi, kuri izmantoti, lai aprēķinātu niķeļa ieguves galējās robežas, ir niķeļa gada patēriņa tendenču līknes tie lielumi, kas aprēķināti gadā, kad izdota ieguves atļauja. Tendences līkne tiek zīmēta, pamatojoties uz niķeļa faktiskā patēriņa logaritmu līnijveida regresiju pēdējo 15 gadu laikā, par kuriem ir šādi dati, pie kam laiks ir neatkarīgi mainīgs lielums. Šādu tendenču līkne jāuzskata par tendences sākotnējo līkni;

ii) ja tendences sākotnējās līknes gadskārtējais pieaugums ir mazāks par trim procentiem, tad tendenču līknes, kas izmantota, lai noteiktu (a) punktā minētos daudzumus, vietā būs līkne, kas iet caur sākotnējās tendences līkni, kura izsaka attiecīgā 15 gadu perioda pirmā gada lielumu un katru gadu pieaug par trīs procentiem; ar nosacījumu, ka ieguves galējā robeža, kas noteikta jebkuram starpperioda gadam, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt starpību starp tendences sākotnējās līknes lielumu šim gadam un tendences sākotnējās līknes lielumu starpperioda sākuma gada iepriekšējam gadam.

5. Institūcija rezervē uzņēmuma sākotnējai ieguvei 38 000 metriskās tonnas niķeļa no pieejamās galējās ieguves lieluma, kas aprēķināts saskaņā ar 4.punktu.

6. a) Darbu veicējs jebkurā gadā var saražot mazāk par viņam izsniegtajā atļaujā par derīgo izrakteņu ikgadējo ieguvi no polimetāliskajām konkrēcijām noteikto līmeni vai līdz 8 % virs šī līmeņa ar nosacījumu, ka kopējais ieguves apjoms nepārsniedz atļaujā norādīto apjomu. Attiecībā uz jebkādu pārsniegumu virs 8% un līdz 20% gadā vai jebkādu pārsniegumu pirmajā gadā un turpmākajos gados, kas seko diviem pēc kārtas sekojošiem gadiem, kad notiek pārsniegums, tiek vestas sarunas ar Institūciju, kura var pieprasīt, lai darbu veicējs iegūst atļauju papildus ieguvei.

b) Institūcija izskata pieprasījumu par atļaujas izsniegšanu papildus ieguvei tikai pēc tam, kad pieņemti lēmumi par visiem darbu veicēju pieprasījumiem, kuri vēl nav saņēmuši ieguves atļaujas, un ņemot vērā citus iespējamos prasītājus. Institūcija vadās no tā, lai netiktu pārsniegts kopējais ieguve apjoms, kas atļauts, pamatojoties uz ieguves galējo robežu jebkurā starpperioda gadā. Tā neizsniedz ieguves atļaujas nevienam darba plānam, kurš pārsniedz 46 500 metrisko tonnu niķeļa gadā.

7. Citu metālu, tādu kā vara, kobalta, mangāna, kurus iegūst no polimetāliskām konkrēcijām, ieguves līmeņi, kurus apgūst saskaņā ar ieguves atļaujām, nedrīkst pārsniegt tos līmeņus, kas tiktu sasniegti, ja darbu veicējs būtu ieguvis no šīm konkrēcijām maksimālo daudzumu saskaņā ar šo pantu. Saskaņā ar III pielikuma 17.pantu Institūcija nosaka normas, noteikumus un procedūru, lai nodrošinātu šī punkta izpildi.

8. Tiesības un pienākumi netaisnīgas ekonomiskas prakses sakarā, kas izriet no attiecīgiem daudzpusīgiem tirdzniecības līgumiem, piemērojamas derīgo izrakteņu izpētei un ieguvei Rajonā. Lai noregulētu strīdus, kas rodas šo noteikumu sakarā, Dalībvalstis, kas ir šādu daudzpusīgu tirdzniecības līgumu puses, izmanto tādas strīdu izšķiršanas procedūras, kuras paredz attiecīgie līgumi.

9. Institūcijai ir tiesības ierobežot derīgo izrakteņu ieguves līmeni Rajonā, neskaitot derīgos izrakteņus, kurus iegūst no polimetāliskā konkrēcijām, saskaņā ar tādiem nosacījumiem un pielietojot tādas metodes, kuras varētu būt piemērojamas, paredzot noteikumus saskaņā ar 161.panta 8.punktu.

10. Pēc Padomes rekomendācijas, kura balstīta uz Ekonomiskās plānu komisijas piedāvājuma, Asambleja nosaka kompensācijas sistēmu vai veic citus pasākumus, kas veicinātu to jaunattīstības valstu ekonomikas pielāgošanu, kuru eksporta ienākumi vai ekonomika sastapusies ar nopietnām negatīvām sekām, kuru iemesls ir attiecīgo derīgo izrakteņu cenu pazemināšanās vai to eksporta apjoma samazināšanās tādā apmērā, kādā to izraisījusi darbība Rajonā, ieskaitot tādu sadarbību ar specializētiem uzņēmumiem un citām starptautiskām organizācijām, kas virzīta uz šiem mērķiem. Pēc attiecīga lūguma Institūcija sāk pētīt to valstu problēmas, kuras, domājams, varētu vissmagāk ciest, lai līdz minimumam samazinātu to grūtības un sniegtu tām palīdzību ekonomikas pielāgošanā.

152. pants. Institūcijas pilnvaru un funkciju īstenošana

1. Institūcija nepieļauj diskrimināciju, realizējot savas pilnvaras un funkcijas, tai skaitā piešķirot darbības iespējas Rajonā.

2. Tomēr ir pieļaujams, ka jaunattīstības valstīm, tai skaitā tām, kurām nav izejas uz jūru vai kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī, tiek pievērsta sevišķa uzmanība, kas speciāli paredzēts šajā daļā.

153. pants. Izpētes un ieguves sistēma

1.I nstitūcija organizē, veic un kontrolē darbību Rajonā visas cilvēces vārdā saskaņā ar šo pantu, kā arī citiem šīs daļas noteikumiem un attiecīgiem pielikumiem un Institūcijas normām, noteikumiem un procedūru.

2. Darbību Rajonā veic saskaņā ar 3.punktu:

a) uzņēmums un

b) Dalībvalstis kopā ar Institūciju vai attiecīgiem uzņēmumiem vai, gadījumā, ja Dalībvalstis galvojušas par tām, fiziskām un juridiskām personām, kurām ir Dalībvalstu pilsonība vai, kuras atrodas šo valstu vai to pilsoņu efektīvā kontrolē, vai ar jebkuru grupu, kas atbilst šīs daļas un III pielikuma prasībām.

3. Darbība Rajonā tiek veikta saskaņā ar oficiālu rakstisku darba plānu, kas sastādīts saskaņā ar III pielikumu un kuru apstiprinājusi Padome pēc tā izskatīšanas Juridiskajā un Ekonomikas komisijā. Gadījumā, ja darbību Rajonā veic Institūcijas pilnvarotas personas, kas noteiktas 2.punkta (b) apakšpunktā, darba plāns, saskaņā ar III pielikuma 3.pantu tiek sastādīts līguma formā. Šādi līgumi var paredzēt kopēju pasākumu veikšanu saskaņā ar III pielikuma 11.pantu.

4. Institūcija veic tādu darbības kontroli Rajonā, kas nepieciešama šīs daļas noteikumu un uz to attiecošos pielikumu un Institūcijas normu un procedūru, kā arī saskaņā ar 3.punktu apstiprināto darba plānu izpildīšanai. Dalībvalstis palīdz Institūcijai, veicot visus nepieciešamos pasākumus, nodrošināt šādu atbilstību saskaņā ar 139.pantu.

5. Institūcijai ir tiesības jebkurā laikā veikt jebkādus pasākumus, kurus paredz šī daļa, lai nodrošinātu tās noteikumu ievērošanu un veiktu kontroles un regulēšanas funkcijas, kas tai uzliktas saskaņā ar šo daļu vai ar jebkuru līgumu. Institūcijai ir tiesības veikt visu Rajonā esošo iekārtu, kuras tiek izmantotas sakarā ar darbību Rajonā, inspekciju.

6. Līgumā, kas noslēgts saskaņā ar 3.punktu, jāparedz līguma slēdzēja tiesību garantijas. Attiecīgi, līgumu nevar pārskatīt, apturēt vai atcelt citādi, kā vien saskaņā ar III pielikuma 18. un 19.pantu.

154. pants. Periodisks pārskats

Ik pēc pieciem gadiem pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Asambleja veic vispārēju un sistemātisku pārskatu par to, kā Rajona starptautiskais režīms, kuru nosaka šī Konvencija, tiek īstenots praksē. Šī pārskata gaismā Asambleja var pieņemt un rekomendēt citām Institūcijām veikt pasākumus saskaņā ar šīs daļas un tās pielikumu, kas ļauj uzlabot šī režīma darbu, noteikumiem un procedūru.

155. pants. Pārskata konference

1. Kad beidzas 15 gadu periods, kas sākas no tā gada 1.janvāra, kad sākas pirmā komerciālā ieguve atbilstoši apstiprinātam darba plānam, Asambleja sasauc konferenci, lai apskatītu šīs daļas un uz to attiecošos pielikumu tos noteikumus, kas regulē Rajona resursu izpētes un ieguves sistēmu. Pārskata konference, ņemot vērā šajā periodā uzkrāto pieredzi, detalizēti apskata:

a) vai šīs daļas noteikumi, kuri regulē resursu izpētes un ieguves sistēmu Rajonā, sasnieguši savus mērķus visās jomās, ieskaitot to, vai tie nesuši labumu visai cilvēcei;

b) vai šajā 15 gadu laikā rezervētie Rajoni ir izstrādāti efektīvi un sabalansēti salīdzinājumā ar nerezervētiem rajoniem;

c) vai Rajona un resursu izstrāde un izmantošana notikusi tādā veidā, kas veicina pasaules ekonomikas veselīgu attīstību un starptautiskās tirdzniecības sabalansētu pieaugumu;

d) vai ir novērsta darbības monopolizācija Rajonā;

e) vai īstenota 150. un 151.pantā izklāstītā politika;

f) vai šī sistēma novedusi pie labumu taisnīgas sadales, kuri iegūti no darbības Rajonā, sevišķi ņemot vērā jaunattīstības valstu intereses un vajadzības.

2. Pārskata konference nodrošina vispārējā cilvēces mantojuma saglabāšanas principu, starptautisko režīmu, kas virzīts uz taisnīgu rajona resursu izstrādi par labu visām valstīm, it sevišķi jaunattīstības valstīm, un Institūciju, kas organizē un veic un kontrolē darbību Rajonā. Tā arī nodrošina tādu principu ievērošanu, kas noteikti šajā daļā attiecībā uz pretenziju nepieļaušanu vai suverenitātes realizēšanu pār jebkuru rajona daļu, valstu tiesībām un to vispārējo rīcību attiecībā pret Rajonu, un to piedalīšanos darbībās, kas tiek veiktas Rajonā saskaņā ar šo Konvenciju, darbības monopolizācijas nepieļaušanu rajonā, Rajona izmantošanu vienīgi mierlaika vajadzībām, Rajona darbības ekonomiskos aspektus, jūras pētījumus, tehnoloģiju nodošanu, jūras vides aizsardzību, cilvēka dzīvības aizsardzību, piejūras valstu tiesības, Rajonā esošo ūdeņu tiesisko statusu, kā arī virs šiem ūdeņiem esošās gaisa telpas tiesisko statusu un Rajonā veicamo darbību un citu darbību jūras vidē saskaņošanu.

3. Pārskata konferencē piemērojamā lēmumu pieņemšanas procedūra ir tāda pati, kā Apvienoto Nāciju Organizācijas trešajā konferencē par jūras tiesībām izmantotā. Konference velta visas pūles, lai jebkurā jautājumā par grozījumiem panāktu vienprātību, un balsošana nav jāpiedāvā tik ilgi, kamēr nav izsmeltas visas iespējas sasniegt vienprātību.

4. Ja piecu gadu laikā pēc Pārskata konferences sākuma tā nav panākusi vienošanos par Rajona resursu izpētes un ieguves sistēmu, Konference var turpmāko divpadsmit mēnešu laikā ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsīm pieņemt un iesniegt Dalībvalstīm ratificēšanai vai pieņemšanai šādus grozījumus, kas maina vai labo sistēmu, kā tā uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Šādi grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām Dalībvalstīm pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad trīs ceturtdaļas Dalībvalstu deponējušas savus ratificēšanas vai pievienošanās instrumentus.

5. Grozījumi, kurus pieņēmusi Pārskata konference saskaņā ar šo pantu, neiespaido tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar esošiem līgumiem.

4. nodaļa. Institūcija

A. Apakšnodaļa. Vispārīgie noteikumi

156. pants. Institūcijas nodibināšana

1.Ar šo tiek dibināta Starptautiska Institūcija par jūras dzīlēm, kura darbosies saskaņā ar šo daļu.

2. Visas Dalībvalstis ir Institūcijas biedri ipso facto.

3. Apvienoto Nāciju Organizācijas trešās konferences par jūras tiesībām novērotājiem, kuri parakstījuši Noslēguma aktu un kuri nav minēti 305.panta 1.punkta (c), (d), (e) vai (f) apakšpunktā, ir tiesības piedalīties Institūcijas darbā novērotāja statusā saskaņā ar tās normām, noteikumiem un procedūru.

4. Institūcijas atrašanās vieta ir Jamaika.

5. Institūcija var izveidot tādus reģionālos centrus vai nodaļas, kādus tā uzskata par nepieciešamiem savu funkciju veikšanai.

157. pants. Institūcijas būtība un pamatprincipi

1. Institūcija ir organizācija, ar kuras starpniecību Dalībvalstis saskaņā ar šo daļu organizē un kontrolē darbību Rajonā, sevišķi, lai vadītu tā resursus.

2. Institūcijai ir pilnvaras un funkcijas, kuras tai skaidri noteiktas saskaņā ar šo Konvenciju. Institūcijai ir tādas saprotamas, šai Konvencijai atbilstošas pilnvaras, kuras izriet no pilnvarām un funkcijām, kas saistītas ar darbību Rajonā, un ir nepieciešamas to īstenošanai.

3. Institūcija ir dibināta uz visu tās biedru suverenitātes principa.

4. Institūcijas visi biedri godprātīgi veic pienākumus, kurus tie uzņēmušies saskaņā ar šo daļu, lai katram no tiem nodrošinātu tiesības un priekšrocības, kas izriet no to dalības.

158. pants. Institūcijas iestādes

1. Ar šo tiek dibināta Asambleja, Padome un Sekretariāts kā Institūcijas galvenās iestādes.

2. Ar šo tiek dibināts uzņēmums, tā ir iestāde, ar kuras, starpniecību Institūcija veic 170. panta 1.punktā minētās funkcijas.

3. Saskaņā ar šo daļu var tikt nodibinātas nepieciešamās papildinstitūcijas.

4. Katras Institūcijas galvenā iestāde un uzņēmums atbild par tam piešķirto pilnvaru un funkciju veikšanu. Realizējot šādas pilnvaras un funkcijas, katra iestāde izvairās no tādu darbību veikšanas, kas varētu apgrūtināt citai iestādei piešķirto speciālo pilnvaru vai funkciju realizēšanu.

B. Apakšnodaļa. Asambleja

159. pants. Sastāvs, procedūra un balsošana

1. Asambleju veido visi Institūcijas biedri. Katram biedram Asamblejā ir viens pārstāvis, kam var būt vietnieki un padomnieki.

2. Asambleja sanāk uz kārtējām gada sesijām un uz speciālām sesijām, par kurām lēmumu pieņem Asambleja vai kuras sasauc Ģenerālsekretārs pēc Padomes vai Institūcijas biedru lielākās daļas lūguma.

3. Sesijas notiek Institūcijas atrašanās vietā, ja vien Asambleja nav pieņēmusi citu lēmumu.

4. Asambleja pieņem savus noteikumus par procedūru. Katras kārtējās sesijas sākumā tā ievēl prezidentu un citas atbildīgas personas, kas var izrādīties vajadzīgas. Viņi ieņem savus amatus tik ilgi, kamēr nākošās kārtējās sesijas laikā tiek ievēlēts jauns prezidents un citas amatpersonas.

5. Kvorumu veido Asamblejas biedru lielākā daļa.

6. Katram Asamblejas biedram ir viena balss.

7. Lēmumus procedūras jautājumos, ieskaitot lēmumus par Asamblejas speciālo sesiju sasaukšanu, pieņem ar balsošanā piedalījušos un balsojušo biedru balsu vairākumu.

8. Lēmumus par jautājumiem pēc būtības pieņem ar balsošanā piedalījušos biedru divu trešdaļu balsu vairākumu, ar nosacījumu, ka šis vairākums ietver šajā sesijā piedalījušos biedru vairākumu. Kad rodas jautājums par to, vai viens vai otrs jautājums ir jautājums pēc būtības, šāds jautājums tiek izskatīts pēc būtības, ja vien Asambleja ar balsu vairākumu, kas nepieciešams, lai izlemtu jautājumus pēc būtības, nepieņem citu lēmumu.

9. Kad jautājums pēc būtības tiek likts uz balsošanu pirmo reizi, priekšsēdētājs var, bet ja to prasa ne mazāk kā viena piektā daļa Asamblejas biedru, viņam jāatliek balsošana šajā jautājumā uz laiku, kas nav ilgāks par piecām kalendāra dienām. Attiecībā uz vienu jautājumu šo noteikumu var izmantot tikai vienu reizi, un to nevar izmantot tādā veidā, lai šī jautājuma izskatīšana tiktu atlikta uz laiku pēc sesijas beigām.

10. Saņemot rakstisku lūgumu, kas adresēts prezidentam un kuru iesniegusi vismaz viena ceturtā daļa Institūcijas biedru, konsultatīvu slēdzienu par to, vai Asamblejā izskatītais jautājums atbilst šai Konvencijai, Asambleja lūdz Starptautiskā tribunāla jūras tiesību jautājumos Jūras dibena Strīdu izšķiršanas palātu sniegt konsultatīvu slēdzienu šajā jautājumā un atliek balsošanu par šo priekšlikumu līdz konsultatīvā slēdziena saņemšanai no palātas. Ja konsultatīvais slēdziens netiek saņemts līdz tās sesijas pēdējai nedēļai, kuras laikā tas pieprasīts, Asambleja nolemj, kad tā sapulcēsies, lai balsotu par atlikto priekšlikumu.

160. pants. Pilnvaras un funkcijas

1. Asambleja, kas ir Institūcijas vienīgā iestāde, kura sastāv no visiem tās biedriem, tiek uzskatīta par Institūcijas augstāko iestādi, kurai atskaitās visas pārējās galvenās iestādes, kā to speciāli paredz šī Konvencija. Asamblejai ir pilnvaras saskaņā ar šās Konvencijas noteikumiem noteikt vispārēju politiku attiecībā uz jebkuru jautājumu vai problēmu Institūcijas kompetences ietvaros.

2. Bez tam Asamblejai ir šādas pilnvaras un funkcijas:

a) ievēlēt Padomes locekļus saskaņā ar 161.pantu;

b) ievēlēt Ģenerālsekretāru no Padomes ieteiktajiem kandidātiem;

c) ievēlēt uzņēmuma valdes locekļus un ģenerāldirektoru pēc Padomes ieteikumiem;

d) nodibināt tādas papildinstitūcijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu funkciju veikšanai saskaņā ar šo daļu. Nosakot šādu papildinstitūciju sastāvu, tiek ievērots taisnīga ģeogrāfiskā sadalījuma princips, kā arī nepieciešamība pēc dalībniekiem ar augstu kvalifikāciju un zināšanām attiecīgos tehniskos jautājumos, ar kuriem nodarbojas šīs iestādes;

e) noteikt Dalībvalstu iemaksas Institūcijas administratīvajā budžetā atbilstoši saskaņotam iemaksu līmenim, kas pamatojas uz līmeni, kurš tiek izmantots Apvienoto Nāciju Organizācijas regulārajā budžetā, tik ilgi, kamēr Institūcija nesaņem pienācīgus ienākumus no citiem avotiem savu administratīvo izdevumu segšanai;

f) i) pēc Padomes ieteikuma, izskatīt un apstiprināt normas, noteikumus un procedūru finansu un citu no Rajonā veicamo darbību iegūto ekonomisko labumu sadalījumam, kā arī iemaksu atskaitījumiem, kuri tiek veikti saskaņā ar 82.pantu, sevišķi ņemot vērā jaunattīstības valstu un tautu, kuras vēl nav panākušas pilnīgu neatkarību vai kādu citu pašnoteikšanās statusu, intereses un vajadzības. Ja Asambleja neapstiprina Padomes ieteikumus, tā nosūta ieteikumus atpakaļ Padomei atkārtotai izskatīšanai, ņemot vērā Asamblejā izteiktos viedokļus;

ii) izskatīt un apstiprināt Institūcijas normas, noteikumus un procedūru, kā arī jebkādus to grozījumus, kurus Padome pieņēmusi uz laiku saskaņā ar 162.panta 2.punkta (o) (ii) apakšpunktu. Šīs normas, noteikumi un procedūra attiecas uz meklējumiem, izpēti un ieguvi Rajonā, finansu pārvaldīšanu un Institūcijas iekšējo administratīvo vadīšanu un pēc uzņēmuma valdes ieteikuma uz fondu nodošanu no uzņēmuma Institūcijai;

g) pieņemt lēmumus attiecībā uz finansu un citu no rajonā veicamās darbības iegūto ekonomisko labumu taisnīgu sadali, kas ir saskaņā ar šo Konvenciju, kā arī Institūcijas normām, noteikumiem un procedūru;

h) izskatīt un apstiprināt Padomes iesniegto paredzamo gada budžetu;

i) periodiski izskatīt Padomes un uzņēmuma ziņojumus un speciālus ziņojumus, kurus pieprasa no Padomes vai kāda cita Institūcijas iestāde;

j) organizēt pētījumus un sniegt rekomendācijas, lai veicinātu starptautisku sadarbību attiecībā uz darbību rajonā un starptautisko tiesību progresīvu attīstību šajā nozarē un tās kodificēšanu;

k) izskatīt vispārēja rakstura problēmas sakarā ar darbību Rajonā, ar kurām jāsastopas jaunattīstības valstīm, kā arī problēmas, kas saistītas ar darbību Rajonā, ar kurām valstīm jāsastopas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, sevišķi tādām valstīm, kurām nav izejas uz jūru un kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī;

l) pēc Padomes rekomendācijas, kas pamatojas uz Ekonomikas plānošanas komisijas ieteikumu, izveidot kompensācijas vai citu ekonomiskas pielāgošanas sekmēšanas pasākumu sistēmu, kā to paredz 151.panta 10.punkts;

m) apturēt biedru tiesības un privilēģijas saskaņā ar 185.pantu;

n) apspriest jebkuru jautājumu vai problēmu, kas ir Institūcijas kompetencē, un pieņemt lēmumus par to, kura Institūcijas iestāde nodarbosies ar katra tāda jautājuma vai problēmas izskatīšanu, kas nav nodots konkrēti kādai noteiktai iestādei, saskaņā ar pilnvaru un funkciju sadalījumu Institūcijas iestāžu starpā.

C. Apakšnodaļa. Padome

161. pants. Sastāvs, procedūra un balsošanas kārtība

1. Padome sastāv no 36 Institūcijas locekļiem, kurus ievēl Asambleja šādā kārtībā:

a) četri pārstāvji no tām Dalībvalstīm, kuras pēdējo piecu gadu laikā saskaņā ar statistikas datiem attiecībā uz precēm, kas saražotas no Rajonā iegūstamo derīgo izrakteņu kategorijām vai nu patērēja vairāk nekā 2 procentus no kopējā pasaules patēriņa, vai kurām bija vairāk par 2 procentiem tīra importa no visa pasaules importa; jebkurā gadījumā viens pārstāvis ir no Austrumeiropas (sociālistiskā) reģiona, un viens vislielākais patērētājs;

b) četri pārstāvji no astoņām Dalībvalstīm, kuras ir izdarījušas vislielākos ieguldījumus kādu pasākumu sagatavošanā un īstenošanā Rajona ietvaros (tieši vai caur iedzīvotājiem), ieskaitot vismaz vienu pārstāvi no Austrumeiropas (sociālistiskā) reģiona;

c) četri pārstāvji no Dalībvalstīm, kuras, pateicoties ieguvei, kas atrodas viņu pakļautajās teritorijās, ir lielākie neto eksportētāji Rajonā iegūstamo derīgu izrakteņu kategorijām, ieskaitot vismaz divus pārstāvjus no jaunattīstības valstīm, kurām tādu izrakteņu eksports ir nozīmīgs valsts ekonomikai;

d) seši pārstāvji no īpašas intereses pārstāvošām jaunattīstības Dalībvalstīm. Īpašas intereses, kurām jābūt pārstāvētām ietver sevī valstu ar lielu iedzīvotāju skaitu, valstu, kurām nav brīvas izejas uz jūru vai ar neizdevīgu ģeogrāfisku izvietojumu, valstu, kuras ir vislielākie importētāji rajonā iegūstamo derīgo izrakteņu kategorijām, valstu šo derīgo izrakteņu potenciālo ražotāju un mazāk attīstīto valstu intereses;

e) astoņpadsmit pārstāvji tiek ievēlēti atbilstoši ģeogrāfiski taisnīgai vietu sadalei Padomē kopumā ar noteikumu, kas paredz, ka vismaz vienam pārstāvim no katra ģeogrāfiskā reģiona jābūt ievēlētam saskaņā ar šo apakšpunktu. Šim nolūkam tiek izdalīti: Āfrikas, Āzijas, Austrumeiropas (sociālistiskais), Latīņamerikas, Rietumeiropas un citu valstu ģeogrāfiskie reģioni.

2. Ievēlot Padomes locekļus saskaņā ar 1.punkta noteikumiem, Asambleja nodrošina, ka:

a) valstis, kurām nav brīvas izejas uz jūru un ģeogrāfiski neizdevīgi izvietotās valstis ir pārstāvētas proporcionāli viņu pārstāvniecībai Asamblejā;

b) piekrastes valstis, īpaši jaunattīstības valstis, kuras neatbilst 1.punkta (a), (b), (c) vai (d) apakšpunktu prasībām, ir saprātīgi pārstāvētas proporcionāli viņu pārstāvniecībai Asamblejā;

c) katra Dalībvalstu grupa ir pārstāvēta Padomē ar tiem locekļiem, kuru kandidatūras, ja tādas ir, ir izvirzījusi šī grupa;

3. Vēlēšanas notiek Asamblejas kārtējās sesijās. Katrs Padomes loceklis tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Tomēr, ievēlot pirmo reizi, puse Padomes locekļu katrā 1.punktā minētajā grupā tiek ievēlēta uz diviem gadiem.

4. Padomes locekļi var tikt ievēlēti atkārtoti, bet jāņem vērā arī ievēlamo pārstāvju rotācija.

5. Padome strādā Institūcijas atrašanās vietā un sanāk tik bieži, cik to prasa Institūcijas vajadzības, bet ne retāk par trim reizēm gadā.

6. Kvorumu veido Padomes locekļu vairākums.

7. Katram Padomes loceklim ir viena balss.

8. a) Lēmumi par procedūras jautājumiem tiek pieņemti ar klātesošo un balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

b) Lēmumi jautājumos pēc būtības, kuri rodas sakarā ar 162.panta 2.punkta (f), (g), (h), (i), (n), (p), (v) apakšpunktiem, 191.pantu, tiek pieņemti ar klātesošo un balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu ar nosacījumu, ja tāds vairākums ietver sevī Padomes locekļu vairākumu.

c) Lēmumi jautājumos pēc būtības, kas rodas sakarā ar sekojošām normām, tiek pieņemti ar klātesošo un balsstiesīgo locekļu triju ceturtdaļu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka tāds vairākums ietver sevī Padomes locekļu vairākumu: 162.panta 1.punkts, 162.panta 2.punkta (a), (b), (c), (d), (e), (l), (q), (r), (s), (t) apakšpunkti; 162.panta 2.punkta (u) apakšpunkts līgumslēdzējas puses vai sponsora nepiekrišanas gadījumā; (w) apakšpunkta gadījumā, ja saskaņā ar to izdotās pavēles ir saistošas ne ilgāk par 30 dienām, kamēr tās nav apstiprinātas saskaņā ar apakšpunktu (d) pieņemtu lēmumu; 162.panta 2.punkta apakšpunkti x), y), z); 163.panta 2.punkts; 174.panta 3.punkts; IV pielikuma 11.pants.

d) Lēmumi jautājumos pēc būtības, kas attiecas uz sekojošiem noteikumiem: 162.panta 2.punkta (m) un (o) apakšpunkti; XI daļas grozījumi, var tikt pieņemti vienlaicīgi.

e) "Vienbalsīgi" (d), (f) un (g) apakšpunktu izpratnē nozīmē jebkādu oficiālu iebildumu neesamību. 14 dienu laikā no ierosinājuma iesniegšanas brīža Padomei, Padomes priekšsēdētājs noskaidro, vai varētu būt iebildumi ierosinājuma pieņemšanai Padomē. Ja priekšsēdētājs noskaidro, ka tādi iebildumi varētu būt, triju dienu laikā no tāda secinājuma izdarīšanas, priekšsēdētājs nozīmē un sasauc saskaņošanas komiteju, kas sastāv no ne vairāk kā deviņiem Padomes locekļiem priekšsēdētāja vadībā strīdīgu punktu pārstrādāšanai un tādu ierosinājumu izstrādāšanai, kas varētu tikt pieņemti vienbalsīgi. Komitejai jāstrādā ātri un jāatskaitās Padomei 14 dienu laikā no sasaukšanas brīža. Ja komiteja nevar piedāvāt ierosinājuma projektu, kas varētu tikt pieņemts vienbalsīgi, savā atskaitē komitejai jānorāda pamatojums, kāpēc ierosinājumiem var būt iebildumi.

f) Lēmumi jautājumos, kas nav norādīti augstāk, bet kurus Padome ir tiesīga lemt saskaņā ar Institūcijas normām, noteikumiem un procedūrām vai uz citiem pamatiem, tiek pieņemti saskaņā ar normās, noteikumos un procedūrās norādītiem šī punkta apakšpunktiem, vai, ja nav norādes, saskaņā ar apakšpunktu, kuru pēc iespējas iepriekš vienbalsīgi nosaka Padome.

g) Ja rodas šaubas, vai jautājums ir piekritīgs (a), (b), (c) vai (d) apakšpunktiem, uzskatāms, ka šis jautājums jārisina tā punkta kārtībā, kas prasa pārstāvju piekrišanu ar lielāku vairākumu vai vislielāko vairākumu vai vienbalsīgu lēmuma pieņemšanu, kamēr Padomes locekļu vairākums vai Padomes locekļi vienbalsīgi nenoteiks citādi.

9. Padome nosaka kārtību, saskaņā ar kuru Padomē nepārstāvēta Institūcija var atsūtīt savu pārstāvi uz Padomes sēdi, ja tāda Institūcija pieprasa to vai izskatāmais jautājums tieši skar šīs Institūcijas intereses. Tāds pārstāvis var piedalīties apspriedē, bet nevar balsot.

162. pants. Pilnvaras un funkcijas

1. Padome ir Institūcijas izpildorgāns. Padomei ir pilnvaras izstrādāt īpašas rīcības programmas saskaņā ar šo Konvenciju un Asamblejas izstrādātu vispārējo politiku, kas atbilst Institūcijas darbību virzieniem jautājumos, kas piekrīt Institūcijas kompetencei.

2. Bez tam Padome ir tiesīga:

(a) uzraudzīt un koordinēt šīs daļas noteikumu realizāciju visos jautājumos, kas piekrīt institūcijas kompetencei, un pievērst Asamblejas uzmanību neievērošanas gadījumos;

(b) iesniegt Asamblejai kandidātu sarakstu ievēlēšanai Ģenerālsekretāra amatā;

(c) rekomendēt Asamblejai kandidātus ievēlēšanai uzņēmuma pārvaldes locekļu un uzņēmuma Ģenerāldirektora amatos;

(d) nepieciešamības gadījumos un ievērojot ekonomiskuma un efektivitātes prasības, dibināt papildus Institūcijas, ja tas ir nepieciešams Padomes funkciju veikšanai saskaņā ar šo daļu. Nozīmējot papildus Institūcijas locekļus, akcents tiek likts uz to, ka ir nepieciešamība pēc kvalificētiem un kompetentiem locekļiem tehniskos jautājumos, ar kuriem ir jānodarbojas šai Institūcijai, ņemot vērā taisnīgas ģeogrāfiskās sadales un speciālu interešu principu;

(e) pieņemt noteikumus par darbības kārtību, tai skaitā, noteikt sava priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību;

(f) Institūcijas vārdā un savas kompetences ietvaros parakstīt ar Apvienoto Nāciju Organizāciju vai citām starptautiskajām organizācijām vienošanās, kuras jāapstiprina Asamblejā;

(g) izskatīt uzņēmuma pārskatus un nodot tos ar savām rekomendācijām Asamblejai;

(h) iesniegt Asamblejai ikgadējos pārskatus, kā arī tādas speciālas pārskatus, kādus var pieprasīt Asambleja;

(i) izdot norādījumus uzņēmumam saskaņā ar 170.pantu;

(j) apstiprināt darba plānus atbilstoši III pielikuma 6.pantam. Padome izskata katru darba plānu 60 dienu laikā no tā iesniegšanas dienas Juridiskajai un tehniskajai komisijai Padomes sesijas laikā šādā kārtībā:

(i) ja Komisija iesaka darbības plāna apstiprināšanu, tas uzskatāms par Padomē apstiprinātu, ja neviens no Padomes locekļiem 14 dienu laikā neiesniedz priekšsēdētājam īpašus rakstiskus iebildumus, kas pierāda plāna neatbilstību III pielikuma 6.panta prasībām. Ja ir iebildumi, ir piemērojama 161.panta 8.daļas (e) punktā norādītā saskaņošanas procedūra. Ja saskaņošanas procedūras beigās iebildumi ir saglabājušies, darbības plāns uzskatāms par Padomē apstiprinātu, kamēr Padome neatcels to ar Padomes locekļu vienbalsīgi pieņemtu lēmumu, neieskaitot valstis, kas iesniedza iebildumus vai finansēja iesniedzēju;

(ii) ja Komisija rekomendē neapstiprināt darba plānu vai nedod nekādas rekomendācijas, Padome var apstiprināt darba plānu, ja par to nobalso triju ceturtdaļu klātesošo un balsstiesīgo locekļu vairākums, ja tāds vairākums ietver sevī sesijā piedalījušos locekļu vairākumu;

(k) apstiprināt uzņēmuma iesniegtos darba plānus saskaņā ar IV pielikuma 12.pantu, piemērojot mutatis mutandis (j) apakšpunktā noteikto kārtību:

(l) īstenot kontroli pār Rajonā veicamām darbībām saskaņā ar 153.panta 4.punktu un Institūcijas normām, noteikumiem un procedūrām;

(m) veikt pēc Ekonomiskās Plānošanas komisijas rekomendācijas saņemšanas nepieciešamos un atbilstošus pasākumus saskaņā ar 150.panta h) punktu, lai nodrošinātu aizsardzību pret tajā norādītām nelabvēlīgām ekonomiskām sekām;

(n) Pamatojoties uz Ekonomiskās plānošanas komisijas ieteikumiem, iesniegt Asamblejai rekomendācijas, kuras nosaka kompensācijas sistēmu vai citus ekonomiskās pielāgošanās sekmēšanas pasākumus, kā tas ir noteikts 151.panta 10.punktā;

(o) (i) rekomendēt Asamblejai normas, noteikumus un procedūras par finansiālu un citu ekonomisku labumu taisnīgu sadali attiecībā pret tiem labumiem, kas ir iegūti no Rajonā veiktām darbībām un no 82.pantā noteiktā kārtībā iegūtiem maksājumiem un kontribūcijām, ņemot vērā jaunattīstības valstu un tautu, kas nav atguvušas pilnīgu neatkarību vai citu pašpārvaldes statusu, intereses un vajadzības;

(ii) apstiprināt un piemērot līdz Asamblejas apstiprinājuma saņemšanai pagaidu noteikumus, instrukcijas un procedūras attiecībā uz pārvaldes Institūciju un jebkādus to grozījumus, ņemot vērā Juridiskās un Tehniskās komisijas vai cita kompetentas padotās Institūcijas rekomendācijas. Šīs normas noteikumi un procedūras jāattiecina uz perspektīvu meklēšanu Rajonā, Rajona izpēti un ieguvi un Institūcijas finansiālu pārvaldi un iekšējo administrāciju. Prioritāte tiek dota normu, noteikumu un procedūru pieņemšanai, kas reglamentē polimetālu atradņu izpēti un ieguvi. Normas, noteikumi un procedūras, kas nosaka citu, nepolimetālu avotu izpēti un ieguvi, jāpieņem triju gadu laikā no Institūcijas jebkura locekļa pieprasījuma saņemšanas dienas par tādu normu noteikumu un procedūru apstiprināšanu attiecībā uz šo avotu. Visas normas noteikumi un procedūras paliek spēkā pagaidu līmenī, kamēr nav apstiprināti Asamblejā vai grozīti Padomē, pamatojoties uz viedokļiem, kas tika izteikti Asamblejā;

(p) uzraudzīt maksājumu iekasēšanu, kam ir jābūt izdarītiem no Institūcijas puses vai sakarā ar darbībām, paredzētām šajā daļā;

(q) veikt izvēli no pieteicēju skaita uz atļauju veikt ieguvi saskaņā ar III pielikuma 7.pantu, ja šāda izvēle ir paredzēta šajā normā;

(r) iesniegt Asamblejai apstiprināšanai Institūcijas gada budžetu;

(s) sniegt Asamblejai rekomendācijas par politikas jautājumiem vai citām politikas problēmām, kas ir Institūcijas kompetences ietvaros;

(t) sniegt Asamblejai rekomendācijas par tiesību un privilēģiju baudīšanas ierobežojumiem saskaņā ar 185.pantu, kas ir piešķirtas sakarā ar līdzdalību;

(u) Institūcijas vārdā iesniegt prasības pieteikumus Jūras dibena Strīdu izskatīšanas palātai neatbilstības gadījumos;

(v) ziņot Asamblejai par Jūras dibena Strīdu izskatīšanas palātas nolēmumiem prasības pieteikumos, kas iesniegti saskaņā ar (u) apakšpunktu, un dot jebkādas rekomendācijas, kādas tiek uzskatītas par nepieciešamām attiecībā uz veicamajiem pasākumiem;

(w) dot ārkārtējos apstākļos rīkojumus, kas var būt rīkojums par operāciju ierobežošanu vai regulēšanu nolūkā novērst nopietnu kaitējumu jūras videi, kuru var izraisīt darbības rajonā;

(x) neapstiprināt teritorijas izmantošanu no kontrahenta vai uzņēmuma puses gadījumā, ja reālie pierādījumi liecina par risku nodarīt nopietnu kaitējumu jūras videi;

(y) nozīmēt papildus Institūcijas finansu normu, noteikumu un procedūru projektu izstrādāšanai šādos jautājumos:

(i) finansiālā pārvaldīšana saskaņā ar 171.-175.panatu; un

(ii) finansu plānošana atbilstoši III pielikuma 13.pantam un 17.panta 1.punkta (c) apakšpunktam;

(z) izveidot atbilstošus mehānismus inspektoru štatu vadīšanai un uzraudzīšanai, kuri kontrolē darbības Rajona robežās nolūkā noteikt, vai ar Institūciju noslēgto līgumu noteikumi atbilst šīs daļas prasībām, Institūcijas normām, noteikumiem un procedūrām.

163. pants. Padomes Institūcijas

1. Tiek noteiktas šādas Padomes Institūcijas:

a) Ekonomiskās plānošanas komisija;

b) Juridiskā un Tehniskā komisija.

2. Katra komisija sastāv no 15 locekļiem, kurus ievēl Padome no Dalībvalstu izvirzītu kandidātu skaita.

3. Komisijas locekļiem jābūt nepieciešamai kvalifikācijai komisijas kompetences robežās. Dalībvalstīm jānozīmē visaugstākās kvalifikācijas un visgodīgākie kandidāti ar kvalifikāciju noteiktā jautājumā nolūkā nodrošināt efektīvu komisiju funkciju izpildi.

4. Ievēlot komisijai locekļus, pietiekoša uzmanība jāvelta taisnīgas ģeogrāfiskās sadales un speciālu interešu pārstāvības nepieciešamībai.

5. Katra Dalībvalsts var izvirzīt tikai vienu kandidātu katrai komisijai. Neviena persona nevar tikt ievēlēta vairākās komisijās.

6. Komisiju locekļi ieņem savus amatus uz pieciem gadiem. Viņi var tikt pārvēlēti arī turpmākajam termiņam.

7. Komisijas locekļa nāves, saslimšanas vai pirmstermiņa atlaišanas no amata pienākumu pildīšanas gadījumā, Padome ievēl locekli uz paliekošo laiku no tā paša ģeogrāfiskā reģiona vai pārstāvamo interešu sfēras.

8. Komisiju locekļiem nevar būt materiālās ieinteresētības jebkādās darbībās, kas saistītas ar Rajona izpēti un ieguvi. Attiecībā uz komisijas uzdevumiem, kuru veikšanai tā tika izveidota, locekļi nedrīkst izpaust, pat pēc funkciju izpildīšanas jebkādus industriālus noslēpumus, īpašuma datus, kas tika nodoti Institūcijai saskaņā ar III pielikuma 14.pantu, vai jebkādu citu konfidenciālu informāciju, kura kļuvusi viņiem zināma, pildot dienesta pienākumus Institūcijā.

9. Katra komisija veic savas funkcijas saskaņā ar norādījumiem un direktīvām, kuras var pieņemt Padome.

10. Katra komisija izstrādā un iesniedz Padomei apstiprināšanai tādas normas un noteikumus, kas var būt nepieciešamas komisijas funkciju efektīvai veikšanai.

11. Komisiju lēmumu pieņemšanas procedūru nosaka Institūcijas normas noteikumi un procedūras. Rekomendācijas Padomei, nepieciešamības gadījumā jāpapildina ar komisijas atšķirīgo viedokļu apkopojumu.

12. Parasti komisijas strādā Institūcijas atrašanās vietā un sanāk tik bieži, cik to pieprasa to funkciju normāla veikšana.

13. Veicot savas funkcijas, katra komisija var nepieciešamības gadījumos konsultēties ar citu komisiju, ANO kompetentu Institūciju vai tās īpašo aģentūru vai citu starptautisku organizāciju, kas ir kompetenta konsultējamā jautājumā.

164. pants. Ekonomiskās plānošanas komisija

1. Ekonomiskās plānošanas komisijas locekļiem jābūt atbilstošai kvalifikācijai jautājumos par izrakteņu avotu iestrādi, darbību ar tās vadīšanu, starptautisko tirgu vai starptautisko ekonomiku. Padomei jācenšas nodrošināt, lai visiem komisijas locekļiem būtu atbilstošā kvalifikācija. Komisijā darbojas vismaz 2 locekļi no jaunattīstības valstīm, kurās Rajonā iegūstamu izrakteņu kategoriju eksports ir nozīmīgs valsts ekonomikai.

2. Komisija ir tiesīga:

(a) pēc Padomes lūguma piedāvāt pasākumus lēmumu realizācijai, kas attiecas uz Rajonā veicamām darbībām saskaņā ar šo Konvenciju;

(b) izskatīt piedāvājuma un pieprasījuma attīstības tendences un to ietekmējošus faktorus un cenas uz Rajonā ražoto produkciju, kas tiek, ņemot vērā gan importētāju valstu, gan eksportētāju valstu intereses un īpaši tādu jaunattīstības valstu intereses;

(c) pārbaudīt jebkādas situācijas, kas var novest pie 150.panta (h) apakšpunktā norādītām nelabvēlīgām sekām, uz kurām komisijas uzmanību pievērš ieinteresētā Dalībvalsts vai Dalībvalstis, un dot attiecīgas rekomendācijas Padomei;

(d) kā ir noteikts 151.panta 10.punktā piedāvāt Padomei iesniegšanai Asamblejā kompensācijas sistēmu vai citus ekonomiskās regulēšanas palīdzības pasākumus jaunattīstības valstīm, kas cieš no sekām, kas rodas sakarā ar darbībām Rajonā. Komisija sniedz Padomei rekomendācijas, kas ir nepieciešamas atsevišķos gadījumos Asamblejas apstiprinātās sistēmas vai citu pasākumu piemērošanai.

165. pants. Juridiskā un Tehniskā komisija

1. Juridiskās un Tehniskās komisijas locekļiem jābūt atbilstošai kvalifikācijai jautājumos, kas ir saistīti ar izrakteņu atradņu izpēti, ieguvi un pārstrādi, okeanoloģiju, jūras vides aizsardzību vai ekonomiskos vai juridiskos jautājumos, kas ir saistīti ar okeāna dibena izstrādi un ekspertīzi. Padomei jācenšas nodrošināt, lai komisijā piedalījušiem locekļiem būtu atbilstoša kvalifikācija.

2. Komisija ir tiesīga:

(a) pēc Padomes pieprasījuma sniegt tai rekomendācijas, ņemot vērā Institūcijas veicamās funkcijas;

(b) saskaņā ar 153.panta 3.punktu izskatīt oficiālus rakstiskus darba plānus par darbības veikšanu Rajonā un iesniegt Padomei attiecīgas rekomendācijas. Komisija pamato savas rekomendācijas vienīgi uz III pielikumā norādītiem pamatojumiem un pēc tam pilnībā atskaitās Padomei;

(c) pēc Padomes pieprasījuma uzraudzīt darbības Rajonā, nepieciešamības gadījumos konsultējoties un strādājot kopā ar citām Institūcijām, kas nodarbojas ar tādām darbībām vai ar ieinteresēto valsti vai ieinteresētajām valstīm, un ziņot par to Padomei;

(d) sagatavot Rajonā veicamu darbību ietekmes novērtējumu uz ekoloģiju;

(e) sniegt rekomendācijas Padomei par jūras vides aizsardzību, ņemot vērā atzītu ekspertu viedokli šajā jautājumā;

(f) izstrādāt un iesniegt Padomei normas, noteikumus un procedūras, kas minētas 162.panta 2.punkta o) apakšpunktā, ņemot vērā visus nozīmīgos faktorus, ieskaitot Rajonā veicamu darbību ietekmi uz ekoloģiju;

(g) izskatīt šīs normas, noteikumus un procedūras no jauna un laiku pa laikam rekomendēt Padomei to grozījumus, ja tas ir vēlams vai nepieciešams;

(h) sniegt rekomendācijas Padomei par monitoringa programmu nozīmēšanu nolūkā oficiālā līmenī apskatīt, izmērīt, novērtēt un analizēt, izmantojot atzītas zinātnes metodes, jūras vides piesārņošanas risku vai sekas, ko ir izraisījušas darbības Rajonā, kā arī garantēt, ka esošie noteikumi ir adekvāti un nav pretrunā, un koordinēt Padomes apstiprinātās monitoringa programmas īstenošanu;

(i) rekomendēt Padomei, kādiem prasības pieteikumiem jābūt iesniegtiem Institūcijas vārdā Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātai, saskaņā ar šo daļu un attiecīgiem pielikumiem, īpaši ņemot vērā 187.pantu.

(j) rekomendēt Padomei pasākumus, kurus jāveic atbilstoši Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātas nolēmumiem, sakarā ar (i) apakšpunktā noteiktā kārtībā iesniegtiem prasības pieteikumiem;

(k) rekomendēt Padomei izdot ārkārtas apstākļos pavēles, kas var būt rīkojumi par rīcības ierobežošanu vai regulēšanu nolūkā novērst nopietnu kaitējumu jūras videi, kuru izraisa darbības Rajonā. Tādas rekomendācijas Padome pieņem uz prioritāra pamata;

(l) rekomendēt Padomei neapstiprināt teritorijas izmantošanu no kontrahenta vai uzņēmuma puses gadījumā, ja reālie pierādījumi liecina par risku nodarīt nopietnu kaitējumu jūras videi;

(m) rekomendēt Padomei inspektoru štata vadīšanu un uzraudzīšanu, kuri kontrolē darbības rajona robežās nolūkā noteikt vai līgumu ar Institūciju noteikumi atbilst šīs daļas prasībām, Institūcijas noteikumiem, instrukcijām un procedūrām;

(n) aprēķināt ieguves griestus un Institūcijas vārdā saskaņā ar 151.panta 2.-7.punktu izsniegt atļaujas veikt ieguvi pēc III pielikuma 7.panta prasībām atbilstošās nepieciešamās izvēles no pieteicēju skaita Padomes atļaujas saņemšanai.

3. Komisijas locekļu skaits jāpapildina sakarā ar jebkuras Dalībvalsts vai citas ieinteresētās puses pārstāvja lūgumu, ja tiek veiktas uzraudzības un inspekcijas funkcija.

D. Apakšnodaļa. Sekretariāts

166. pants. Sekretariāts

1. Institūcijas sekretariāta sastāvā ietilpst Ģenerālsekretārs un tādu darbinieku štats, kas Institūcijai varētu būt nepieciešams.

2. Asambleja ievēl Ģenerālsekretāru uz četriem gadiem no Padomes piedāvāto kandidātu skaita, un viņš var tikt ievēlēts no jauna.

3. Ģenerālsekretārs ir Institūcijas galvenā administratīvā amatpersona, un tādā lomā uzstājas visās Asamblejas, Padomes un citu papildinstitūciju sanāksmēs, kā arī veic citas administratīvās funkcijas, kuras viņam uztic augstāk norādītās Institūcijas.

4. Ģenerālsekretārs sagatavo Asamblejai gada atskaiti par Institūcijas darbību.

167. pants. Institūcijas personālsastāvs

1. Institūcijas personāls sastāv no kvalificētiem zinātniskajiem, tehniskajiem un citiem darbiniekiem, kas ir nepieciešams Institūcijas administratīvo funkciju veikšanai.

2. Galvenie noteikumi, pieņemot un nodarbinot personālu un nosakot tā darba apstākļus, ir nepieciešamība nodrošināt ražīguma, kompetences un godīguma augstāko pakāpi. Pietiekama uzmanība jāvelta nepieciešamībai nolīgt personālu no tik plašas ģeogrāfiskās teritorijas, cik tas iespējams.

3. Ģenerālsekretārs ieceļ personāla darbiniekus. Iecelšanas, darba apmaksas un atlaišanas noteikumus nosaka saskaņā ar Institūcijas normām, noteikumiem un procedūrām.

168. pants. Sekretariāta starptautiskais raksturs

1. Pildot savus pienākumus, ģenerālsekretāram un personālam nav jāmeklē vai jāsaņem norādījumi no kādas valdības vai citiem avotiem ārpus Institūcijas. Viņiem jāatturas no darbības, kas varētu ietekmēt viņu starptautisko amatpersonu stāvokli, kas ir atbildīgas tikai Institūcijas priekšā. Katra Dalībvalsts apņemas respektēt Ģenerālsekretāra un personāla pienākumu stingri starptautisko raksturu un nemēģināt ietekmēt viņus, pildot tiem savus dienesta pienākumus. Personāla jautājuma pienākumu pārkāpšana ir iesniedzama izskatīšanai attiecīgā administratīvā tribunālā atbilstoši Institūcijas noteikumiem, instrukcijām un procedūrām.

2. Ģenerālsekretāram un personālam nevar būt materiālās ieinteresētības jebkādās darbībās Rajonā, kas saistītas ar tā izpēti un ieguvi. Viņi nevar atklāt pat pēc savu pilnvaru laika izbeigšanas jebkādus industriālus noslēpumus, īpašuma datus, kuri tika nodoti Institūcijai saskaņā ar III pielikuma 14.pantu, vai jebkuru citu konfidenciālu informāciju, kura kļuvusi viņiem zināma sakarā ar darba pienākumu pildīšanu Institūcijā; par to viņi ir atbildīgi Institūcijas priekšā.

3. Gadījumā, ja Institūcijas darbinieks pārkāpj savas, 2.punktā norādītās saistības, viņa pārkāpums tiek iesniegts izskatīšanai Institūcijas normās, noteikumos un procedūrās noteiktajam tribunālam; to var pieprasīt Dalībvalsts, kuru skar šis pārkāpums, vai fiziskā vai juridiskā persona, kuru finansē Dalībvalsts 153.panta 2.punkta (b) apakšpunktā noteiktā kārtībā un kuru skar šis pārkāpums. Aizskartajai pusei ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Ģenerālsekretārs atlaiž darbinieku, ja to rekomendē tribunāls.

4. Institūcijas normām, noteikumiem un procedūrām ir jāietver nosacījumi, kas nepieciešami šī panta piemērošanai.

169. pants. Konsultēšanās un sadarbība ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām

1. Jautājumos, kas ir Institūcijas kompetencē, Ģenerālsekretārs paraksta attiecīgas vienošanās, kuras apstiprina Padome, par konsultēšanos un sadarbību ar ANO Ekonomisko un Sociālās Padomes atzītām starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām.

2. Organizācijas, ar kurām Ģenerālsekretārs ir parakstījis vienošanās saskaņā ar 1.punktu, var nozīmēt pārstāvjus, kuri var piedalīties Institūcijas iestāžu sanāksmēs kā novērotāji saskaņā ar šīs Institūcijas procedūras noteikumiem.

3. Ģenerālsekretārs var nosūtīt Dalībvalstīm rakstiskus 1.punktā minēto nevalstisko organizāciju ziņojumus par jautājumiem, kuros viņiem ir īpaša kompetence un kuri attiecās uz Institūcijas darbību.

E. Apakšnodaļa. Uzņēmums

170. pants. Uzņēmums

1. Uzņēmums ir Institūcijas iestāde, kas saskaņā ar 153.panta 2.punktu tieši veic darbības Rajonā, kā arī nodarbojas ar Rajonā iegūto derīgo izrakteņu transportēšanu, apstrādi un izplatīšanu.

2. Institūcijas starptautiskās tiesībsubjektības ietvaros uzņēmumam ir tāds juridisks statuss, kāds norādīts IV pielikumā. Uzņēmums darbojas saskaņā ar šo Konvenciju un Institūcijas izstrādātajām normām, noteikumiem un procedūru, ka arī Asamblejas izstrādāto vispārējo politiku, un ir pakļauts Padomes direktīvām un kontrolei.

3. Uzņēmuma galvenā mītne izvietota Institūcijas rezidencē.

4. Uzņēmums saskaņā ar 173.punkta 2.punktu un IV pielikumu tiek nodrošināts ar līdzekļiem, kas nepieciešami, lai pildītu savas funkcijas, un ar tādu tehnoloģiju, kā noteikts 144.pantā un Konvencijas citos noteikumos.

F. Apakšnodaļa. Finanses

171. pants. Pārvaldes fondi

Pārvaldes fondos ietilpst:

a) noteiktas Institūcijas dalībnieku iemaksas saskaņā ar 160.panta 2.punkta e) apakšpunktu

b) līdzekļi, ko Institūcija saņēmusi saskaņā ar III pielikumu, 13.pantu sakarā ar tās darbībām teritorijā;

c) līdzekļi, ko uzņēmums nodevis saskaņā ar IV pielikuma, 10.pantu;

d) aizņemtie līdzekļi saskaņā ar 174.pantu;

e) brīvprātīgās iemaksas, ko veikuši biedri vai citas personas;

f) maksājumi kompensāciju fondam saskaņā ar 151.panta 10.punktu, kura avotus rekomendē Ekonomikas plānošanas komisija.

172. pants. Institūcijas ikgadējais budžets

Ģenerālsekretārs izstrādā Institūcijas ikgadējo budžetu un iesniedz to Padomei. Padome izskata izstrādāto ikgadējo budžetu un iesniedz to Asamblejā kopā ar rekomendācijām. Asambleja izskata un apstiprina izstrādāto budžetu saskaņā ar 160. panta 2.punktu.

173. pants. Institūcijas izdevumi

1. Iemaksas, kas minētas 171.panta a) punktā, ir jāiemaksā speciālā kontā, lai segtu Institūcijas administratīvos izdevumus līdz brīdim, kad Institūcijai ir pietiekami līdzekļi no citiem avotiem šo izmaksu segšanai.

2. No Institūcijas fondiem pirmās tiek segtas administratīvās izmaksas. Izņemot noteiktās iemaksas, kas minētas 171.panta a) punktā, līdzekļi, kas paliek pēc administratīvo izmaksu segšanas, var, tai skaitā:

a) tikt sadalīti saskaņā ar 140.pantu un 160.panta 2.punkta (g) apakšpunktu;

b) tikt izlietoti, lai sniegtu uzņēmumam līdzekļus saskaņā ar 170.panta 2.punkta (g) apakšpunktu;

c) tikt izlietoti, lai izmaksātu kompensācijas jaunattīstības valstīm saskaņā ar 151.panta 10.punktu un 160.panta 2.punkta (1) apakšpunktu.

174. pants. Institūcijas aizņemšanās tiesības

1. Institūcijai ir tiesības aizņemties līdzekļus.

2. Asamblejai ir jānosaka limiti Institūcijas aizņemšanās tiesībām finansu noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 160.panta 2.punkta f) apakšpunktu.

3. Padome realizē Institūcijas aizņemšanās tiesības.

4. Dalībvalstis nav atbildīgas par Institūcijas parādiem.

175. pants. Ikgadējais audits

Institūcijas dokumenti, grāmatas un rēķini, tai skaitā tās ikgadējie finansiālie pārskati, ik gadu tiek pakļauti Asamblejas ieceltu neatkarīgu auditoru auditam.

G. Apakšnodaļa. Tiesiskais statuss, privilēģijas un imunitātes

176. pants. Juridiskais statuss

Institūcijai piemīt starptautiska tiesībsubjektība un tā bauda tādu tiesisko statusu, kas nepieciešams, lai izpildītu tās funkcijas un sasniegtu tās mērķus.

177. pants. Privilēģijas un imunitātes

Lai Institūcija izpildītu tās funkcijas, tai katras Dalībvalsts teritorijā jābauda tās privilēģijas un imunitātes, ko nosaka šī apakšnodaļa. Imunitātes un privilēģijas attiecībā uz uzņēmumu nosaka IV pielikuma 13. pants.

178. pants. Imunitāte pret jurisdikciju

Institūcija, tās īpašums un līdzekļi, bauda imunitāti pret jurisdikciju, izņemot, ja konkrētā gadījumā Institūcija atsakās no imunitātes.

179. pants. Imunitāte pret pārmeklēšanu un jebkura veida izņemšanu

Institūcijai, tās īpašumam un līdzekļiem neatkarīgi no tā, kur tie atrodas un kas to glabā, piemīt imunitāte pret pārmeklēšana, rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju vai jebkuru cita veida izņemšanu, kas tiek veikta uz tiesu vai izpildvaras iestāžu lēmuma pamata.

180. pants. Atbrīvojumi no ierobežojumiem, priekšrakstiem, kontroles un moratorijiem

Institūcijas īpašums un līdzekļi nepakļaujas nekāda rakstura ierobežojumiem, noteikumiem, kontrolei un moratorijiem.

181. pants. Institūcijas arhīvi un oficiālie sakaru līdzekļi

1. Institūcijas arhīvi, neatkarīgi no tā, kur tie izvietoti, ir neaizskarami.

2. Dati, kas raksturo īpašumu, ieguves komercnoslēpumi un līdzīga informācija, kā arī personāllietas netiek ievietotas arhīvā, kas pakļauts sabiedriskai apskatei.

3. Attiecībā uz oficiāliem sakaru līdzekļiem, katra Dalībvalsts nodrošina Institūcijai ne mazāk labvēlīgu stāvokli, kā noteikts attiecībā uz citām starptautiskām organizācijām.

182. pants. Privilēģijas un imunitāte noteiktām personām, kas saistītas ar Institūciju

Dalībvalstu pārstāvji, kas piedalās Asamblejas, Padomes vai Asamblejas un Padomes Institūcijas tikšanās, kā arī Ģenerālsekretārs vai pārvaldes darbinieki, katras Dalībvalsts teritorijā bauda:

(a) imunitāti no juridiskā procesa attiecībā uz darbībām, ko tie veic, pildot to funkcijas, izņemot gadījumus, kad attiecīgi Dalībvalsts, ko tie pārstāv, vai Institūcija konkrētā gadījumā atceļ imunitāti;

(b) ja tie nav attiecīgo Dalībvalstu pilsoņi, tiem piemēro tādus pašus izņēmumus attiecībā uz imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas noteikumiem un vietējo palīdzību, tādas pašas iespējas valūtas apmaiņai un tādu pašu regulējumu saistībā ar pārvietošanās noteikumiem, kādu valsts noteikusi attiecībā uz citu Dalībvalstu pārstāvjiem, amatpersonām vai atbilstoša līmeņa darbiniekiem.

183. pants. Atbrīvojumi no nodokļiem un muitas nodevām

1. Savu pilnvaru ietvaros, Institūcija, tās īpašumi un līdzekļi, tās ienākumi, un tās darbības un darījumi, uz ko pilnvaro šī Konvencija, netiek aplikti ar tiešajiem nodokļiem un preces, kas importētas vai eksportētas tās oficiālai lietošanai netiek apliktas ne ar kādām muitas nodevām. Institūcijai nav tiesību pieprasīt atbrīvojumu no nodokļiem, kas izpaužas kā samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem.

2. Kad Institūcija pati vai tās vārdā iegādājas preces vai veic pakalpojumus ievērojamā vērtībā tās oficiālo darbību veikšanai un kad šādu preču vai pakalpojumu cenā ietilpst nodokļu un nodevu vērtība, Dalībvalstis veic praktiskus pasākumus, lai piemērotu atbrīvošanu no nodokļiem un nodevām vai paredz to atlīdzināšanu. Preces, kas importētas vai nopirktas, piemērojot šajā pantā paredzēto atbrīvošanu no nodokļiem, nedrīkst tikt pārdotas vai citādā veidā izlietotas Dalībvalsts teritorijā, kas atbrīvojusi no nodokļiem, izņemot gadījumus, par ko panākta vienošanās ar Dalībvalsti.

3. Dalībvalstis neapliek ne ar kādiem nodokļiem izmaksātās algas un ienākumus vai jebkādus citus maksājumus, ko Institūcijas izmaksā Ģenerālsekretāram un Institūcijas darbiniekiem, kā arī ekspertiem, kas veic Institūcijas uzdevumus un nav attiecīgo Dalībvalstu pilsoņi.

H. Apakšnodaļa. Dalībnieku tiesību un privilēģiju izlietošanas pārtraukšana

184. pants. Vēlēšanu tiesību īstenošanas pārtraukšana

Dalībvalstij, kas nav veikusi finansiālas iemaksas, tiek atņemtas balss tiesības, ja parāda summa sasniedz vai pārsniedz pienākošos maksājumus par diviem iepriekšējiem gadiem. Tomēr Asambleja var atļaut šādam dalībniekam balsot, ja pierādīts, ka maksājumi nav veikti no dalībnieka gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

185. pants. Dalības tiesību un privilēģiju īstenošanas pārtraukšana

1. Dalībvalstij, kas rupji un sistemātiski pārkāpj šīs daļas noteikumus, pēc Padomes ierosinājuma var tikt atņemtas tās tiesības un privilēģijas.

2. Nekāda darbība pamatojoties uz šā panta (1) punktu nevar tikt uzsākta kamēr Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta nav konstatējusi, ka Dalībvalsts pārkāpusi šīs daļas noteikumus.

5. nodaļa. Strīdu noregulēšana un konsultatīvie slēdzieni

186. pants. Jūras tiesību Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta

Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātas dibināšanas kārtību un tās kompetenci nosaka šīs nodaļas noteikumi, XV daļa un VI pielikums.

187. pants. Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātas kompetence

Saskaņā ar šo daļu un attiecīgiem Pielikumiem Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātas kompetencē ietilpst risināt strīdus saistībā ar darbībām Rajonā šādās kategorijās:

(a) strīdi starp Dalībvalstīm sakarā ar šīs daļas un attiecīgu Pielikumu interpretāciju un piemērošanu;

(b) strīdi starp Dalībvalsti un Institūciju sakarā ar:

(i) Institūcijas vai Dalībvalsts darbību vai bezdarbību, kas, kā liecināts, ir pretrunā ar šo daļu vai Pielikumiem vai Institūcijas izstrādātajām normām, noteikumiem un procedūru; vai

(ii) Institūcijas darbību, kas kā liecināts, neietilpst tās kompetencē vai norāda uz pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu;

(c) strīdi starp līguma pusēm, esošajām Dalībvalstīm, Institūciju vai uzņēmumu, valsts uzņēmumiem un fiziskām vai juridiskām personām, kas minētas 153.panta 2.punkta b) apakšpunktā, sakarā ar:

(i) attiecīgā līguma vai darba plāna interpretāciju vai pielietošanu; vai

(ii) līguma pušu darbībām vai neizdarību saistībā ar darbībām Rajonā, kas vērstas pret otru pusi vai tieši skar tās likumīgās intereses;

(d) strīdi starp Institūciju un iespējamo kontrahentu, par ko galvojusi valsts, kā norādīts 153.panta 2.punkta (b) apakšpunktā un kas pilnībā izpildījis noteikumus, kas minēti III pielikumā, 4.panta 6.punktā un 13. panta 2.punktā, kas attiecas uz līguma noraidīšanu vai juridiska rakstura jautājumu, kas rodas līguma sarunu ceļā;

(e) strīdi starp Institūciju un Dalībvalsti, valsts uzņēmumu vai fizisku vai juridisku personu, par ko galvojusi Dalībvalsts kā noteikts 153.panta 2.punkta (b) apakšpunktā, kur norādīts, ka Institūcija uzņemas atbildību saskaņā ar III pielikuma 22.pantu;

(f) un citi strīdi, kas ietilpst Palātas kompetencē saskaņā ar Konvenciju.

188. pants. Strīdu nodošana speciālai Jūras tiesību starptautiskā tribunāla palātai vai ad hoc palātai Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātā vai obligātajai komerciālai arbitrāžai

1. Strīdi starp Dalībvalstīm, kas minēti 187.panta (a) apakšpunktā, var tikt iesniegti:

(a) pēc strīda pušu lūguma speciālā Starptautiskā tribunāla jūras tiesību palātā, kura tiek izveidota saskaņā ar VI pielikumu 15. un 17.pantu; vai

(b) pēc jebkuras strīda puses lūguma, uz ad hoc Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātu, kura tiek izveidota saskaņā ar VI pielikuma, 36.pantu.

2.(a) Strīdi, kas saistīti ar līguma interpretēšanu vai piemērošanu, kas minēti 187.panta (c) punkta (i) apakšpunktā pēc jebkuras strīda puses pieprasījuma, jāiesniedz obligātajai komerciālai šķīrējtiesai, ja vien puses nevienojas citādi. Komercšķīrējtiesas tribunālam, kuram strīds tiek iesniegts, nav tiesību izspriest jautājumu par šīs Konvencijas interpretēšanu. Gadījumos, kad strīds iekļauj jautājumu par XI daļas un pielikumu interpretēšanu attiecībā uz darbībām teritorijā, šis jautājums tiek nodots Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātas izlemšanai.

(b) Ja šķīrējtiesai sākoties vai tās laikā, tā, vai nu pēc jebkuras strīda puses vai pēc pašas ieskatiem nolemj, ka tās lēmums būs balstīts uz Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātas slēdzienu, šķīrējtiesai šāds jautājums jānodod Jūras dibena strīdu palātai. Pēc tā šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātas slēdzienu.

(c) Ja līgumā nav iekļauts noteikums par pieņemamo procedūru strīda gadījumā, šķīrējtiesai jānotiek saskaņā ar UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem vai arī tādas šķīrējtiesas noteikumiem, kas balstītos uz Institūcijas normām, noteikumiem un procedūrām, ja vien puses nevienojas citādi.

189. pants. Kompetences ierobežojumi attiecībā uz Institūcijas lēmumiem

Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātas kompetencē neietilpst jautājumi attiecībā uz Institūcijas pilnvaru izlietošanu saskaņā ar šo daļu. Neņemot vērā 191.pantu, veicot tās pilnvaras saskaņā ar 187.pantu, Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta nedrīkst lemt par to, vai kāda Institūcijas norma, noteikumi vai procedūra atsevišķos gadījumos ir saskaņā ar šo Konvenciju, ne arī pasludināt šādus noteikumus par spēkā neesošiem. Tās kompetence šādā gadījumā aprobežojas ar sūdzību izskatīšanu par to, ka kāda Institūcijas norma, noteikumi vai procedūra atsevišķos gadījumos ir pretrunā ar pušu līguma noteikumiem vai to pienākumiem saskaņā ar šo Konvenciju, sūdzību izskatīšanu sakarā ar kompetences pārkāpšanu vai pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, un sūdzību izskatīšanu par nodarījumiem, kas jāatlīdzina, vai citu atlīdzību par līguma noteikumu vai Konvencijas noteikumu pārkāpšanu.

190. pants. Galvotāju Dalībvalstu piedalīšanās un iestāšanās procesā

1. Ja fiziska vai juridiska persona ir puse strīdam, kas minēts 187.pantā, par to jāinformē galvojošā valsts un tai ir tiesības piedalīties procesā, iesniedzot rakstiskus vai mutiskus ziņojumus.

2. Ja lietu ir uzsākusi fiziska vai juridiska persona pret Dalībvalsti, par ko galvojusi cita Dalībvalsts strīdā, kas minēts 187.panta (c) punktā, atbildētāja valsts var pieprasīt valstij, kas galvojusi par personu, arī piedalīties procesā šīs personas vārdā. Atteikuma gadījumā atbildētāja valsts var pieprasīt nodrošināt, ka to pārstāv šīs valsts juridiska persona.

191. pants. Konsultatīvās rekomendācijas

Jūras dibena strīdu izskatīšanas palātai ir jāsniedz konsultatīvas rekomendācijas pēc Asamblejas vai Padomes pieprasījuma par juridiskiem jautājumiem, kas rodas to darbības ietvaros. Šādas rekomendācijas jāsniedz steidzamā kārtā.

XII daļa. Jūras vides aizsardzība un saglabāšana

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

192. pants. Vispārīgās saistības

Valstīm ir pienākums aizsargāt un saglabāt jūras vidi.

193. pants. Valstu suverēnās tiesības izmantot savus dabas resursus

Valstīm ir suverēnas tiesības lietot to dabas resursus saskaņā ar savu vides politiku un pienākumu aizsargāt un saglabāt jūras vidi.

194. pants. Pasākumi, kas vērsti uz jūras dabas vides piesārņojuma samazināšanu un kontroli

1. Valstīm, individuāli vai kopīgi, jāveic visi pasākumi saskaņā ar šo Konvenciju, kas nepieciešami, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu no jebkura avota, lietojot šim iemeslam vislabākos praktiskos līdzekļus, kas ir to rīcībā un saskaņā ar to iespējām, un tām ir jāpieliek visas pūles, lai harmonizētu to politika šajā sakarā.

2. Valstīm jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai pārliecinātos, ka to darbības saskaņā ar to kompetenci ir tā veiktas, ka nenodara kaitējumu citām valstīm un to videi, un, ka piesārņojums, kas rodas no negadījumiem vai darbībām saskaņā ar to kompetenci, vai, kas to kontrolē neizplatīsies ārpus teritorijas, kur tās realizē savas suverēnas tiesības saskaņā ar šo Konvenciju.

3. Saskaņā ar šo daļu pasākumi ir piemērojami jebkuriem jūras vides piesārņojuma avotiem. Šie pasākumi ietver, tai skaitā, tos, kas veikti, lai samazinātu lielāko iespējamo risku:

4. (a) toksisko, indīgo vai kaitīgo vielu izplūdei, it īpaši tām, kurām ir pastāvīgs raksturs, no zemes avotiem vai caur atmosfēru vai izgāztuvēm;

(b) piesārņojumam no kuģiem, veicot praktiskos pasākumus, lai novērstu negadījumus un katastrofas, nodrošinātu drošību darbībām jūrā, novērstu tīšu vai netīšu izplūšanu, kā arī regulētu kuģu dizainu, konstrukciju, ekipējumu, darbību un nodrošināšanu ar personālu;

(c) piesārņojumam no iekārtām un ierīcēm, kas lietotas jūras dibena un zemaugsnes kārtas dabīgo resursu pētniecībai un izmatošanai, veicot praktiskos pasākumus, lai novērstu negadījumus un katastrofas, nodrošinātu drošību darbībām jūrā, novērstu tīšu vai netīšu izplūšanu, kā arī regulētu šādu ierīču un iekārtu dizainu, konstrukciju, ekipējumu, darbību un nodrošināšanu ar personālu;

(d) piesārņojumiem no citām iekārtām un ierīcēm, kas darbojas jūras vidē, veicot praktiskus pasākumus, lai novērstu negadījumus un regulējot šādu iekārtu un ierīču dizainu, konstrukciju, ekipējumu, darbību un nodrošināšanu ar personālu.

4. Veicot pasākumus, lai novērstu, samazinātu vai kontrolētu jūras vides piesārņojumu, valstīm ir jāatturas iejaukšanās citu valstu darbībās, kas realizē savas tiesības un pienākumu saskaņā ar šo Konvenciju.

5. Pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo daļu iekļauj tos, kas nepieciešami, lai aizsargātu un saglabātu retas un trauslas ekosistēmas, kā arī zivju sugu un cita veida jūras dzīvnieku, kuriem draud iznīcība, kuri ir iebaidīti vai kā citādi apdraudēti, dzīves vietas.

195. pants. Pienākums nepārvietot kaitējumu vai piesārņojumu un nepārvērst viena veida piesārņojumu citā

Veicot pasākumus, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, valstīm ir jādarbojas tā, lai nepārvietotu, tieši vai netieši, kaitējumu vai postījumu no vienas telpas uz citu vai nepārveidotu vienu piesārņojuma veidu citā.

196. pants. Tehnoloģiju pielietošana vai jaunu veidu ieviešana

1. Valstīm jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, ko izraisa tehnoloģiju pielietojums saskaņā ar to kompetenci vai kas ir to kontrolē vai, tiešu vai nejaušu, ārvalstu vai jaunu tehnoloģiju ieviešanu uz noteiktu jūras vides daļu, kas var izraisīt tai ievērojamas un kaitīgas pārmaiņas.

2. Šis pants neietekmē šīs Konvencijas pielietojumu attiecībā uz jūras vides piesārņojuma novēršanu, mazināšanu vai kontroli.

2. nodaļa. Globālā un reģionālā sadarbība

197. pants. Sadarbība reģionālā un globālā mērogā

Valstīm jāsadarbojas globālā mērogā un, cik nepieciešams, reģionālā mērogā, tieši vai ar kompetentu starptautisko organizāciju starpniecību, formulējot un izstrādājot starptautiskos noteikumus, standartus un ieteicamo praksi un procedūru saskaņā ar šo Konvenciju, lai aizsargātu un saglabātu jūras vidi, ņemot vērā raksturīgās reģionālās iezīmes.

198. pants. Paziņojums par draudošu vai notikušu negadījumu

Kad valsts atklāj gadījumus, kad jūras videi draud piesārņojuma briesmas vai tā ir piesārņota, tai nekavējoties jāpaziņo par to citām valstīm, kuras var skart šāds nodarījums, kā arī kompetentām starptautiskām organizācijām.

199. pants. Plāni piesārņojuma novēršanai

198.pantā minētajos gadījumos, valstis saskaņā ar tās iespējām, un kompetentās starptautiskās organizācijas sadarbojas piesārņojuma skartajā teritorija līdz zināmam līmenim, lai mazinātu piesārņojuma ietekmi un novērstu vai mazinātu nodarījumu. Šajā sakarā valstīm kopēji jāizstrādā un jāizvirza plāni, lai reaģētu uz piesārņojuma gadījumiem juras vidē.

200. pants. Pētnieciskais darbs, zinātniskās programmas, kā arī datu un informācijas apmaiņa

Valstīm ir jāsadarbojas, tieši vai ar kompetentu starptautisko organizāciju starpniecību ar nolūku veicināt pētniecisko darbu, veikt zinātnisku pētījumu programmas un veicināt informācijas un datu apmaiņu, kas iegūta par jūras vides piesārņojumu. Tām ir aktīvi jāpiedalās reģionālās un globālas programmās, lai iegūtu zināšanas, kas nepieciešamas dabas un tās piesārņojuma pakāpes, ietekmes uz to un tās attīstības, risku un līdzekļu novērtēšanai.

201. pants. Zinātniskie kritēriji attiecībā uz noteikumiem

Datu un informācijas iegūšanā saskaņā ar 200.pantu, valstīm jāsadarbojas, tieši vai ar kompetentu starptautisko organizāciju starpniecību, izstrādājot attiecīgus zinātniskus kritērijus, lai formulētu un izstrādātu noteikumus, standartus un ieteicamo praksi un procedūras jūras vides piesārņojuma novēršanai, mazināšanai un kontrolei.

3. nodaļa. Tehniskā palīdzība

202. pants. Zinātniskā un tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm

Valstīm tieši vai ar kompetentu starptautisko organizāciju palīdzību :

a) jāveicina palīdzības programmas jaunattīstības valstīm zinātnes, izglītības, tehnikas un citās sfērās, ar nolūku aizsargāt un saglabāt jūras vidi un novērst, mazināt un kontrolēt jūras vides piesārņošanu. Šāda palīdzība ietver:

i) to zinātniskā un tehniskā personāla apmācību;

ii) to piedalīšanās atbilstošo starptautisko programmu veicināšanu;

iii) to apgādāšanu ar nepieciešamo aprīkojumu;

iv) to spēju palielināšanu ražot šādu aprīkojumu;

v) konsultāciju sniegšanu un līdzekļu attīstīšanu, lai realizētu zinātnisko pētījumu, monitoringa, izglītības un citas programmas;

b) jāsniedz atbilstošu palīdzību, īpaši jaunattīstības valstīm, lai novērstu līdz minimumam lielu incidentu sekas, kuras var izraisīt pamatīgu jūras vides piesārņošanu;

c) jāsniedz atbilstoša palīdzība, īpaši jaunattīstības valstīm, attiecībā uz ekoloģisko novērtējumu sagatavošanu.

203. pants. Priekšrocības jaunattīstības valstīm

Jaunattīstības valstīm nolūkā novērst, mazināt un kontrolēt jūras vides piesārņošanu vai, lai novērstu līdz minimumam tās sekas, starptautiskās organizācijas piešķir priekšrocības:

a) atbilstošo fondu un tehniskās palīdzības sadalē; un

b) to speciālo pakalpojumu lietošanā.

4. nodaļa. Monitorings un ekoloģiskais novērtējums

204. pants. Piesārņojuma riska vai seku monitorings

1. Valstīm, rīkojoties saskaņā ar citu valstu tiesībām, jātiecas, cik vien tas praktiski iespējams, tieši vai ar starptautisko organizāciju palīdzību, ar atzītu zinātnisku metožu palīdzību veikt jūras vides piesārņošanas riska un seku novērošanu, mērīšanu, novērtēšanu un analīzi.

2. Valstīm, jo īpaši pastāvīgi jāseko jebkādu to veikto vai atļauto darbību sekām, lai noteiktu, vai šīs aktivitātes var novest pie jūras vides piesārņošanas.

205. pants. Ziņojumu publicēšana

Valstīm jāpublicē ziņojumi par saņemtajiem rezultātiem, izpildot 204.panta prasības vai jāiesniedz tādi ziņojumi noteiktā termiņā kompetentām starptautiskajām organizācijām, kurus tās padarīs pieejamus visām Dalībvalstīm.

206. pants. Darbības potenciālo seku novērtēšana

Kad valstīm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka iecerētā darbība, kas ir to jurisdikcijā vai kontrolē, var izsaukt būtisku jūras vides piesārņojumu vai novest pie būtiskām kaitīgām izmaiņām tajā, tām, cik vien tas praktiski iespējams, jānovērtē šādas darbības potenciālās sekas attiecībā uz jūras vidi un jāziņo par šāda novērtējuma rezultātiem 205.pantā paredzētajā kārtībā.

5. nodaļa. Starptautiskās normas un nacionālā likumdošana par jūras vides piesārņošanas novēršanu, samazināšanu un kontroles nodrošināšanu

207. pants. Piesārņojums no sauszemes avotiem

1. Valstīm jāpieņem likumi un noteikumi, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu no sauszemes avotiem, tajā skaitā no upēm, upes grīvām, cauruļvadiem un ūdens vadīšanas ierīcēm, ņemot vērā starptautiskās normas, standartus un ieteicamās prakses un procedūras.

2. Valstīm jālieto citi pasākumi, kuri var būt nepieciešami, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu šādu piesārņojumu.

3. Valstīm jācenšas saskaņot savu politiku šajā izpratnē attiecīgajā reģionālajā līmenī.

4. Valstīm, pirmām kārtām, izmantojot kompetentas starptautiskas organizācijas vai diplomātisku konferenču starpniecību, jācenšas izveidot globālas un reģionālas normas, standartus un rekomendējošu praksi, un procedūras, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu no sauszemes avotiem, ņemot vērā raksturīgās reģionālās īpatnības, jaunattīstības valstu ekonomiskās iespējas un to nepieciešamību ekonomiski attīstīties. Šādas normas, standarti un rekomendējošā prakse un procedūras pēc nepieciešamības ir periodiski jāpārskata.

5. Likumiem, noteikumiem, pasākumiem, normām, standartiem, rekomendējošām praksēm un procedūrām, kas ir minētas 1., 2. un 4.punktā, jāietver norādījumi, kuri ir paredzēti, lai maksimāli samazinātu toksisko, kaitīgo un indīgo vielu, it īpaši nešķīstošo, noplūdes iespējamību jūras vidē.

208. pants. Piesārņojums no darbībām, kas tiek veiktas jūras dibenā saskaņā ar nacionālo likumdošanu

1. Piekrastes valstīm jāpieņem likumi un noteikumi, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, kas izriet no vai ir saistīti ar darbībām jūras dibenā, kas ir to jurisdikcijā, un no mākslīgām salām, ierīcēm un celtnēm, kas ir to jurisdikcijā saskaņā ar 60.un 80.pantu.

2. Valstīm jāpielieto citi pasākumi, kuri var būt nepieciešami, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu šādu piesārņojumu.

3. Šādiem likumiem, noteikumiem, pasākumiem jābūt ne mazāk efektīgiem, kā starptautiskās normas, standarti un ieteicamā prakse, un procedūras.

4. Valstīm jācenšas harmonizēt savu politiku šādā izpratnē attiecīgajā reģionālajā līmenī.

5. Valstīm, pirmām kārtām, izmantojot kompetentas starptautiskas organizācijas vai diplomātiskās konferences starpniecību, jāizveido globālas un reģionālas normas, standarti un ieteicamā prakse un procedūras, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, kas minēts 1.punktā. Šādas normas, standarti, ieteicamā prakse un procedūras pēc nepieciešamības periodiski ir jāpārskata.

209. pants. Piesārņojums no darbībām rajonā

1. Lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, kas izriet no darbības Rajonā saskaņā ar XI daļu, jāizveido starptautiskās normas, noteikumi un procedūras. Šādas normas, noteikumi un procedūras pēc nepieciešamības periodiski jāpārskata.

2. Saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem valstīm jāpieņem likumi un noteikumi, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, kas izriet no darbības Rajonā, ko veic kuģi, ierīces, celtnes un citi mehānismi, kas kuģo ar to karogu vai ir reģistrēti tajās, vai izejot no apstākļiem darbojas to pakļautībā. Šādu likumu un noteikumu prasībām jābūt ne mazāk efektīgām, kā 1.daļā minētas starptautiskās normas, noteikumi un procedūras.

210. pants. Piesārņojums, kas rodas no atkritumu izgāšanas

1. Valstīm jāpieņem likumi un noteikumi, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, kas rodas atkritumu izgāšanas rezultātā.

2. Valstīm jāpiemēro citi pasākumi, kuri varētu būt nepieciešami, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu šādu piesārņojumu.

3. Šādiem likumiem, noteikumiem un pasākumiem jānodrošina, lai atkritumu izgāšana netiktu veikta bez kompetentu valsts varas iestāžu atļaujas.

4. Valstīm, pirmām kārtām, izmantojot kompetentas starptautiskas organizācijas vai diplomātiskās konferences starpniecību, jācenšas izveidot globālas un reģionālas normas, standartus un ieteicamo praksi, un procedūras, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu šādu piesārņojumu. Šādas normas, standarti un ieteicamā prakse, un procedūras pēc nepieciešamības periodiski jāpārskata.

5. Atkritumu izgāšana teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežās vai kontinentālajā šelfā nedrīkst tikt veikta bez īpaši izteiktas piekrišanas no piekrastes valsts puses, kurai ir tiesības atļaut, regulēt un kontrolēt šādu atkritumu izgāšanu pēc pienācīgas šī jautājuma apspriešanas ar citām valstīm, uz kurām šāda atkritumu izgāšana var atstāt negatīvu iespaidu, sakarā ar to ģeogrāfisko stāvokli.

6. Nacionālajiem likumiem, noteikumiem un pasākumiem, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu šādu piesārņojumu, jābūt ne mazāk efektīgiem, kā globālajām normām un standartiem.

211. pants. Piesārņošana no kuģiem

1. Valstīm, pirmām kārtām, izmantojot kompetentas starptautiskas organizācijas vai diplomātiskās konferences starpniecību, jāizveido starptautiskas normas un standarti, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņošanu no kuģiem un jāsadarbojas, lai tādā pašā veidā, pēc nepieciešamības, izveidotu ceļu sistēmu, lai līdz minimumam novērstu avāriju briesmas, kuras var izsaukt jūras vides piesārņošanu, ieskaitot piekrasti, un kaitējumu no piesārņošanas, kas saistīts ar piekrastu valstu interesēm. Šādas normas un standarti līdzīgā veidā, pēc nepieciešamības, ir periodiski jāpārskata.

2. Valstīm jāpieņem likumi un noteikumi, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņošanu no kuģiem, kas kuģo ar to karogu vai reģistrēti tajās. Šādiem likumiem un noteikumiem jābūt vismaz tādam pašam efektam, kā vispārēji pieņemtām starptautiskām normām un standartiem, kas pieņemti kompetentā starptautiskā organizācijā vai vispārējā diplomātiskā konferencē.

3. Valstīm, kuras nosaka īpašas prasības, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņošanu, kā nosacījumu ārvalstu kuģu ienākšanai to ostās vai iekšējos ūdeņos un, lai apstātos pie to piekrastes termināliem, sekojošā kārtībā jāpublicē šādas prasības un jāpaziņo tās kompetentai starptautiskai organizācijai. Gadījumos, kad divas vai vairākas piekrastes valstis, cenšoties harmonizēt savu politiku, nosaka šādas prasības identiskā formā, ziņojumos tiek norādīts, kuras valstis piedalās šādās kopējās vienošanās. Katra valsts pieprasa, lai kuģa, kas brauc ar tās karogu vai reģistrēts tajā, kapteinis, kad kuģis atrodas valsts, kas piedalās šādās kopējās vienošanās, teritoriālajā jūrā, sniedz pēc šīs valsts pieprasījuma informāciju par to, vai kuģis dodas uz tā paša reģiona valsti, kas piedalās šādās kopējās vienošanās, un, ja tas tā ir, jānorāda vai šis kuģis ievēro šīs valsts prasības, lai iebrauktu ostā. Šis pants neietekmē jautājumu par nepārtraukto kuģa caurbraukšanas tiesību izmantošanu vai 25.panta 2.punkta piemērošanu.

4. Piekrastes valstis, izmantojot savu suverenitāti savā teritoriālajā jūrā, drīkst pieņemt likumus un noteikumus, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņošanu no ārvalstu kuģiem, ieskaitot kuģus, kuri izmanto mierīgās caurbraukšanas tiesības. Šādi likumi un noteikumi saskaņā ar II daļas 3.nodaļu nedrīkst traucēt mierīgu caurbraukšanu ārvalstu kuģiem.

5. Piekrastes valstis, lai īstenotu 6.nodaļā noteikto, drīkst pieņemt attiecībā uz savām ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām likumus un noteikumus, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu piesārņošanu no kuģiem, kas atbilst vispārēji pieņemtām starptautiskām normām un standartiem, kurus pieņēmusi kompetenta starptautiskā organizācija vai vispārējā diplomātiskā konference, kas iedzīvina šādas normas un standartus.

6.(a) Kad 1.punktā minētās starptautiskās normas un standarti neatbilst īpašajiem apstākļiem, un piekrastes valstij ir pietiekams pamats ticēt, ka noteikts, skaidri iezīmēts tās ekskluzīvās ekonomiskās zonas rajons ir rajons, kur īpašu obligātu pasākumu pieņemšana ir nepieciešama, lai novērstu piesārņošanu no kuģiem pēc atzītiem tehniskiem iemesliem, kas ir saistīti ar tās okeonogrāfiskiem un ekoloģiskiem nosacījumiem, tāpat kā tā izmantošana vai tā resursu aizsardzība un tā īpašais kuģu kustības raksturs, piekrastes valsts pēc atbilstošām konsultācijām kompetentā starptautiskā organizācijā ar jebkuru citu ieinteresēto valsti, var attiecībā uz šo rajonu nosūtīt vēstījumu šai organizācijai, iesniedzot zinātniskus un tehniskus pierādījumus par labu tam, kā arī informāciju par nepieciešamajiem pasākumiem. 12 mēnešu laikā pēc šāda vēstījuma saņemšanas, organizācijai jānosaka, vai pastāv apstākļi šajā teritorijā atbilstoši augstāk minētajām prasībām. Ja organizācija tā nosaka, piekrastes valsts var pieņemt attiecībā uz šo rajonu likumus un noteikumus, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu piesārņošanu no kuģiem, īstenojot tādas starptautiskās normas un standartus vai kuģošanas praksi, kuru atzīst šī organizācija attiecībā uz speciālajām teritorijām. Šie likumi un noteikumi kļūst piemērojami ārvalstu kuģiem tikai pēc 15 mēnešiem no vēstījuma iesniegšanas organizācijai.

b) Piekrastes valstīm jāpublicē robežas jebkuram tādam noteiktam, skaidri iezīmētam rajonam.

c) Ja piekrastes valstis gatavojas pieņemt attiecībā uz šo rajonu papildus likumus un noteikumus, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu piesārņošanu no kuģiem, tām, iesniedzot augstākminēto vēstījumu, vienlaicīgi jāinformē par to organizācija. Šādi papildus likumi un noteikumi var skart noplūdi vai kuģošanas praksi, bet nedrīkst prasīt no ārvalstu kuģiem ievērot citus projektēšanas, konstrukciju, ekipāžas komplektēšanas vai iekārtu standarti, kā vispārpieņemtās starptautiskās normas un standarti; attiecībā uz ārvalstu kuģiem tie jāpiemēro, apritot 15 mēnešiem pēc minētā vēstījuma iesniegšanas organizācijai ar noteikumu, ka šī organizācija dos attiecībā uz to savu piekrišanu 12 mēnešu laikā pēc minētā vēstījuma iesniegšanas.

7. Šajā pantā minētajām starptautiskajām normām un standartiem vajadzētu ietvert, cita starpā, normas un standartus, kas attiecas uz nekavējošu piekrastes valstu, kuru piekraste vai ar to saistītās intereses var tikt skartas negadījumos, ieskaitot jūras avārijas, kas izraisa noplūdes vai noplūžu iespējas, informēšanu.

212. pants. Piesārņošana no atmosfēras vai caur to

1. Valstīm jāpieņem likumi un noteikumi, kuri ir piemērojami gaisa telpai, kas ir viņu suverenitātē, kuģiem, kas brauc ar to karogu un tajās reģistrētiem kuģiem vai gaisa kuģiem, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņošanu no atmosfēras vai caur to, ņemot vērā starptautiskā kārtībā pieņemtās normas, standartus un rekomendējošo praksi, un procedūras, kā arī gaisa kuģošanas drošību.

2. Valstīm jāpieņem citi pasākumi, kuri var būt nepieciešami, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu šādu piesārņošanu.

3. Valstīm, pirmām kārtām, izmantojot kompetentas starptautiskās organizācijas vai diplomātiskās konferences starpniecību, jācenšas izveidot globālas un reģionālas normas, standartus un ieteicamo praksi, un procedūras, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu šādu piesārņošanu.

6. nodaļa. Izpildīšanas nodrošināšana

213. pants. Likumu un noteikumu, kas saistīti ar piesārņojumu no sauszemes avotiem, izpildīšana

Valstīm jānodrošina savu likumu un noteikumu, kuri pieņemti saskaņā ar 207.pantu, izpildīšana, un jāpieņem likumi, noteikumi un jāveic citi nepieciešamie pasākumi, lai iedzīvinātu piemērojamās starptautiskās normas un standartus, ko pieņēmušas kompetentas starptautiskās organizācijas vai diplomātiskā konference, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu no sauszemes avotiem.

214. pants. Likumu un noteikumu, kas saistīti ar piesārņojumu no darbībām jūras dibenā, izpildīšana

Valstīm jānodrošina savu likumu un noteikumu, kuri pieņemti saskaņā ar 208.pantu, izpildīšana un jāpieņem likumi un noteikumi un jāveic citi nepieciešamie pasākumi, lai piemērotu piemērojamās starptautiskās normas un standartus, ko pieņēmušas kompetentas starptautiskās organizācijas vai diplomātiskā konference, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, kas rodas no (vai ir saistīts ar) darbībām jūras dibenā, kas ir to jurisdikcijā, un no mākslīgām salām, ierīcēm un celtnēm, kas ir to jurisdikcijā, saskaņā ar 60. un 80.pantu.

215. pants. Likumu un noteikumu izpildes nodrošināšana attiecībā uz piesārņojumu, kas saistīts ar darbībām Rajonā

Starptautiskās normas, noteikumus, procedūras, kas izveidoti saskaņā ar XI daļu, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, kas ir saistīts ar darbību Rajonā, regulē minētā daļa.

216. pants. Likumu un noteikumu, kas saistīti ar atkritumu izgāšanu, izpildīšana

1. Likumu un noteikumu, kas ir pieņemti saskaņā ar šo Konvenciju, un piemērojamo starptautisko normu un standartu, ko ir pieņēmušas kompetentas starptautiskās organizācijas vai diplomātiskā konference, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, izpildi regulē:

a) piekrastes valsts attiecībā uz atkritumu izgāšanu teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, vai kontinentālajā šelfā;

b) karoga valsts attiecībā uz kuģiem, kas brauc ar tās karogu vai kuģiem un gaisa kuģiem, kas reģistrēti tajā;

c) jebkura valsts attiecībā uz atkritumu vai citu materiālu iekraušanu, kas tiek veikta tās teritorijā vai pie to piekrastes termināliem.

2. Nevienai valstij nav pienākums saskaņā ar šo pantu ierosināt tiesvedību, kad to jau saskaņā ar šo pantu ir sākusi cita valsts.

217. pants. Karoga valstu saistību izpildīšana

1. Valstīm jānodrošina kuģiem, kas kuģo ar to karogu vai reģistrēti tajās, piemērojamo starptautisko normu un standartu, ko izveidojusi kompetenta starptautiskā organizācija vai vispārēja diplomātiskā konference, un savu likumu un noteikumu, kas ir pieņemti saskaņā ar šo Konvenciju, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu no kuģiem, izpilde, kā arī jāveic citi pasākumi to piemērošanai. Karoga valstīm jānodrošina šādu normu, standartu un noteikumu izpildīšana neatkarīgi no tā, kur noticis pārkāpums.

2. Valstīm, tajā skaitā, jāpieņem attiecīgi pasākumi ar mērķi, lai nodrošinātu, ka kuģiem, kas kuģo ar to karogu vai reģistrēti tajās, tiktu aizliegta kuģošana līdz tam laikam, kamēr tie nebūs kārtībā, lai izietu jūrā, ievērojot 1.punktā minētās prasības attiecībā uz kuģu projektēšanu, konstrukciju, iekārtu vai ekipāžas komplektēšanu.

3. Valstīm jānodrošina, lai kuģiem, kas kuģo ar to karogu vai reģistrēti tajās, uz borta būtu sertifikāti, kā to prasa 1.punktā minētās starptautiskās normas un standarti, un kas izdoti atbilstoši šīm normām un standartiem. Valstīm periodiski jānodrošina to kuģu apskate, lai pārbaudītu šādu sertifikātu atbilstību patiesajam stāvoklim uz kuģa. Šādi sertifikāti citām valstīm jāakceptē, kā dokumenti par stāvokli uz kuģa, un tie jāuzskata par dokumentiem, kam ir tāds pats spēks, kā sertifikātiem, ko tās pašas izsniedz, ja vien nav skaidra pamata uzskatīt, ka stāvoklis uz kuģa būtiski neatbilst šajos sertifikātos minētajiem datiem.

4. Ja kuģis izdara normu un standartu, ko ir pieņēmusi kompetenta starptautiskā organizācija vai vispārējā diplomātiskā konference, pārkāpumu, karogvalstij, neietekmējot 218., 220. un 228.pantu, jānodrošina nekavējoša izmeklēšana un, kad tas ir pieļaujams, jāierosina tiesvedību attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, neatkarīgi no tā, kur izdarīts tāds pārkāpums vai, kur šāda pārkāpuma rezultātā ir noticis vai ir atklāts piesārņojums.

5. Veicot pārkāpuma izmeklēšanu, karoga valstis var lūgt jebkuras citas valsts palīdzību, sadarbība ar kuru var būt noderīga, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Valstīm jācenšas apmierināt šādus karoga valstu lūgumus.

6. Valstīm pēc rakstiska citas valsts lūguma, jāizmeklē jebkurš pārkāpums, ko it kā veikuši kuģi, kas brauc ar to karogu. Ja karoga valsts ir pārliecinājusies, ka ir pietiekoši pierādījumu, lai ierosinātu tiesvedību attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, tad tai bez vilcināšanās jāierosina šāda tiesvedība saskaņā ar saviem likumiem.

7. Karoga valstīm nekavējoties jāinformē pieprasītājvalsts un kompetentā starptautiskā organizācija par pieņemtajiem pasākumiem un to rezultātiem. Šādai informācijai jābūt pieejamai visām valstīm.

8. Sankcijām, ko paredz valstu likumi un noteikumi attiecībā uz kuģiem, kas brauc ar to karogu, jābūt pietiekami stingriem, lai brīdinātu no pārkāpumu izdarīšanas, neatkarīgi no tā, kur tie ir veikti.

218. pants. Ostu valstu saistību izpildīšana

1. Ja kuģis brīvprātīgi atrodas kādas valsts ostā vai pie kāda piekrastes termināla, šī valsts var uzsākt izmeklēšanu un, kad tas ir ar pierādījumiem attaisnojams, ierosināt tiesvedību attiecībā uz jebkādu noplūdi no šī kuģa ārpus šīs valsts iekšējiem ūdeņiem, teritoriālās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas, par piemērojamo starptautisko normu un standartu, ko ir noteikusi kompetenta starptautiska organizācija vai vispārējā diplomātiska konference, pārkāpumu.

2. Nekāda tiesvedība saskaņā ar 1.punktu netiek ierosināta attiecībā uz pārkāpumu, kas saistīts ar noplūdi šīs valsts iekšējos ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ja vien nav iesniegts šīs valsts, karoga valsts vai valsts, kura ir cietusi vai kura tika pakļauta briesmām pārkāpuma rezultātā, lūgums, kas saistīts ar noplūdi, vai ja šāds pārkāpums neizsauca vai nedraud izsaukt tiesvedību par ierosinošās valsts iekšējo ūdeņu, teritoriālās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas piesārņošanu.

3. Kad kuģis brīvprātīgi atrodas kādas valsts ostā vai pie piekrastes termināla, šādai valstij, cik vien tas praktiski iespējams, jāizpilda jebkuras valsts lūgumu par pārkāpuma, kas saistīts ar noplūdi, un, kas minēts 1.punktā, kas, kā var paredzēt, ticis izdarīts valsts, kas vēršas ar lūgumu, iekšējos ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai, kas nodarījis vai draud nodarīt kaitējumu minētajām teritorijām, izmeklēšanu. Tai turklāt jāpilda, cik vien tas praktiski iespējams, karoga valsts lūgums par šāda pārkāpuma izmeklēšanu, neatkarīgi no tā, kur pārkāpums izdarīts.

4. Izmeklēšanas, kuru veic ostas valsts saskaņā ar šo pantu, materiāli ir jānodod karoga valstij vai piekrastes valstij pēc to lūguma. Jebkuras ostas valsts uz šādas izmeklēšanas pamata sākta tiesvedība saskaņā ar 7.nodaļu var tikt apturēta pēc piekrastes valsts lūguma, ja pārkāpums izdarīts tās iekšējos ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Lietas pierādījumi un protokoli, kā arī jebkura parādzīme vai cita ostas valsts varas iestādēm atstātā finansu garantija, šādā gadījumā jānodod piekrastes valstij. Ar šādu nodošanu tiek izbeigta tiesvedība ostas valstī.

219. pants. Pasākumi, lai novērstu piesārņošanu, kas saistīti ar kuģu jūrasspēju

Saskaņā ar 7.nodaļu valstīm, kuras saskaņā ar lūgumu vai pēc pašu iniciatīvas ir noskaidrojušas, ka kuģis, kas atrodas kādā no to ostām vai pie kāda no piekrastes termināliem, pārkāpj piemērojamās starptautiskās normas un standartus attiecībā uz kuģu jūrasspēju, un tādējādi rada draudus izdarīt kaitējumu jūras videi, cik vien tas praktiski iespējams, jāpieņem administratīvi pasākumi, lai novērstu šī kuģa iziešanu jūrā. Šādas valstis var atļaut šim kuģim tikai pārbraukt uz piemērotu tuvāko kuģu remonta rūpnīcu, un pēc pārkāpuma cēloņa novēršanas nekavējoties jāļauj kuģim turpināt tā ceļš.

220. pants. Piekrastes valstu saistību izpildīšana

1. Kad kuģis brīvprātīgi atrodas kādas valsts ostā vai pie piekrastes termināla, šī valsts var saskaņā ar 7.nodaļu ierosināt tiesvedību attiecībā uz jebkādu likumu un noteikumu, kas pieņemti saskaņā ar šo Konvenciju, vai starptautisko normu un standartu par jūras vides piesārņošanas no kuģiem novēršanu, mazināšanu un kontrolēšanu, pārkāpumu, ja šāds pārkāpums izdarīts šīs valsts teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

2. Ja ir skaidrs pamats uzskatīt, ka kuģis, kas kuģo valsts teritoriālajā jūrā, tās caurbraukšanas laikā ir pārkāpis šīs valsts likumus un noteikumus, kas ir pieņemti saskaņā ar šo Konvenciju, vai piemērojamās starptautiskās normas un standartus par jūras vides piesārņošanas no kuģiem novēršanu, mazināšanu un kontroli, šī valsts bez kaitējuma nodarīšanai atbilstošu II daļas 3.nodaļas nosacījumu piemērošanas, var jautājumos, kas ir saistīti ar šo pārkāpumu, uzsākt faktisku kuģa, inspicēšanu un var, kad tas ir ar pierādījumiem attaisnojams, ierosināt tiesvedību, ieskaitot kuģa aizturēšanu saskaņā ar saviem likumiem un saskaņā ar 7.nodaļas nosacījumiem.

3. Ja ir skaidrs pamats uzskatīt, ka kuģis, kas kuģo valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai teritoriālajā jūrā, ir pārkāpis ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā piemērojamās starptautiskās normas un standartus vai šādām starptautiskām normām atbilstošus un tās iedzīvinošus šīs valsts likumus un noteikumus par jūras vides piesārņošanas no kuģiem novēršanu, samazināšanu un kontrolēšanu, šī valsts var pieprasīt no šī kuģa informāciju attiecībā uz kuģa nosaukumu un tā piekrastes ostu, pēdējo un nākamo ienākšanas ostu un citu ar lietu saistīto nepieciešamo informāciju, lai noteiktu, vai ir noticis pārkāpums.

4. Valstīm jāpieņem likumi un noteikumi un citi pasākumi, lai kuģi, kas brauc ar to karogu, ievērotu prasības par informācijas sniegšanu saskaņā ar 3.punktu.

5. Ja ir skaidrs pamats uzskatīt, ka kuģis, kas kuģo valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai teritoriālajā jūrā, ir izdarījis ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā 3. punktā minēto pārkāpumu, kas novedis pie lielas noplūdes, kas izraisījusi būtisku piesārņojumu vai būtiskas jūras vides piesārņošanas draudus, šī valsts var uzsākt kuģa faktisku inspicēšanu jautājumos, kas ir saistīti ar doto pārkāpumu, ja šis kuģis ir atteicies sniegt informāciju, vai, ja informācija, ko kuģis ir sniedzis, acīmredzami ir pretrunā ar faktisko situāciju, un, ja lietas apstākļi attaisno šādu inspekciju.

6. Ja ir skaidri objektīvi pierādījumi, ka kuģis, kuģojošs valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai teritoriālajā jūrā, ir izdarījis ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā 3.punktā minēto pārkāpumu, kas novedis pie noplūdes, kas izraisījusi piekrastes valsts piekrastei vai ar to saistītām interesēm, vai tās teritoriālās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas jebkādiem resursiem smagu kaitējumu vai smaga kaitējuma draudus, tad šī valsts var saskaņā ar 7.nodaļu un pie nosacījuma, ka tas ir ar pierādījumiem attaisnojams, ierosināt tiesvedību, ieskaitot kuģu aizturēšanu, saskaņā ar saviem likumiem.

7. Neskatoties uz 6.daļas nosacījumiem, gadījumos, kad kompetenta starptautiskā organizācija ir nodibinājusi vai citā veidā ir vienošanās par piemērotām procedūrām, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta prasību ievērošana attiecībā uz parādzīmju vai citu finansu garantiju sniegšanu, piekrastes valstij, ja tai ir saistošas šādas procedūras, ir jāatļauj kuģim turpināt kursu.

8. 3., 4., 5., 6., un 7. punkta nosacījumi tiek piemēroti arī attiecībā uz nacionālajiem tiesību aktiem un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 211.panta 6.punktu.

221. pants. Pasākumi, lai izvairītos no piesārņojuma nelaimes gadījumos

1. Nekas šajā daļā, saskaņā gan ar paražu, gan ar līgumu starptautiskajām tiesībām, nav pretrunā ar valstu tiesībām pieņemt un realizēt pasākumus proporcionāli faktiskajam vai draudošajam kaitējumam ārpus teritoriālās jūras robežām, lai aizsargātu savu piekrasti vai ar to saistītās intereses, ieskaitot zvejniecību, no piesārņošanas vai no piesārņošanas draudiem jūras avārijas vai darbību, kas saistītas ar šādu avāriju, rezultātā, kas, kā var saprātīgi paredzēt, novedīs pie nopietnām kaitīgām sekām.

2. Šī panta izpratnē "jūras avārija" nozīmē kuģu sadursmi, uzsēšanos uz sēkļa, citu jūras incidentu vai citu notikumu uz kuģa borta vai ārpus tā, kas novedis pie materiālā kaitējuma vai nenovēršama materiālā kaitējuma draudiem kuģim vai kravai.

222. pants. Izpildīšanas nodrošināšana attiecībā uz piesārņojumu no atmosfēras vai caur to

Valstīm ir jārealizē to suverenitātē esošajā gaisa telpā vai attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu, un tajās reģistrētajiem kuģiem vai gaisa kuģiem, savu likumu un noteikumu, kas pieņemti saskaņā ar 212.panta 1.punktu un citiem šīs Konvencijas nosacījumiem, izpildīšana, kā arī jāpieņem likumi un noteikumi un jāpieņem citi pasākumi, kas nepieciešami, lai ieviestu starptautisko organizāciju vai diplomātiskās konferences pieņemtās starptautiskās normas un standartus par jūras vides piesārņošanas no atmosfēras vai caur to novēršanu, mazināšanu un kontroli, saskaņā ar visām atbilstošajām starptautiskajām normām un standartiem, kas saistīti ar gaisa kuģošanas drošību.

7. nodaļa. Garantijas

223. pants. Pasākumi, lai atvieglotu tiesvedību

Tiesvedībās, kas ierosinātas saskaņā ar šo pantu, valstīm jāveicina citu valstu vai kompetento starptautisko organizāciju iesniegto pierādījumu patiesīgums un pieļaujamība, kā arī jāveicina kompetento starptautisko organizāciju pārstāvju, karoga valsts un jebkuras valsts, kuru ir iespaidojis pārkāpuma izraisītais piesārņojums, piedalīšanās tiesvedībā. Oficiālajiem pārstāvjiem, kuri piedalās šādā tiesvedībā, ir nacionālajā likumdošanā un starptautiskajās tiesībās paredzētās tiesības un pienākumi.

224. pants. Izpildīšanas nodrošināšanas pilnvaru īstenošana

Izpildīšanas pilnvaras pret valstu kuģiem saskaņā ar šo daļu drīkst īstenot tikai karakuģu, militāro gaisa kuģu vai citu kuģu vai gaisa kuģu atbildīgās personas, kuras ir tieši uz to pilnvarotas kā valdības dienestu pārstāvji.

225. pants. Pienākums izvairīties no negatīvām sekām izpildīšanas nodrošināšanas pilnvaru īstenošanā

Īstenojot savas izpildīšanas nodrošināšanas pilnvaras attiecībā uz ārvalstu kuģiem, saskaņā ar šo Konvenciju, valstis nedrīkst apdraudēt kuģošanas drošību vai citādi pakļaut kuģi jebkādām grūtībām, vai nosūtīt to uz nedrošu ostu vai piestātni, vai pakļaut jūras vidi nepamatotam riskam.

226. pants. Izmeklēšana attiecībā uz ārzemju kuģiem

1. a) Valstīm nav jāaiztur ārvalsts kuģis ilgāk, kā tas nepieciešams 216., 218. un 220.pantā minētajiem izmeklēšanas mērķiem. Jebkāda faktiska kuģu apskate jāaprobežo ar tādu sertifikātu, kuģa žurnālu vai citu dokumentu apskati, kuriem jābūt uz kuģa saskaņā ar vispārpieņemtām starptautiskām normām un standartiem, vai jebkādiem analogiem dokumentiem, kuri atrodas uz kuģa; tālāka kuģa faktiskā apskate var notikt tikai pēc tādas pārbaudes un tikai gadījumā, ja:

i) pastāv neapšaubāms pamats uzskatīt, ka kuģa stāvoklis vai tā aprīkojums būtiski neatbilst šiem dokumentiem;

ii) dokumentu saturs ir nepietiekams, lai apstiprinātu vai pārbaudītu pārbaudāmo pārkāpumu;

iii) uz kuģa nav derīgu sertifikātu vai kuģa žurnālu.

b) Ja izmeklēšanā tiek pierādīts piemērojamo likumu vai noteikumu, vai starptautisko jūras vides aizsardzības un saglabāšanas normu un standartu pārkāpums, kuģis nekavējoties jāatbrīvo ar noteikumu, lai tiktu izpildītas tādas pamatotas procedūras, kā ķīlas došana vai cits finansiāls nodrošinājums.

c) Nepārkāpjot piemērojamo starptautisko normu un standartu piemērošanu attiecībā uz kuģu jūrasspēju, kuģa atbrīvošana varētu tikt atteikta, vai nosacīta ar pamatojumu pārejai uz tuvāko piemēroto kuģu remonta rūpnīcu, ja kuģis var izraisīt lielu kaitējumu jūras videi. Ja kuģa atbrīvošana ir atteikta vai nosacīta, par to nekavējoties jāziņo kuģa karoga valstij, un tā var prasīt kuģa atbrīvošanu saskaņā ar XV daļu.

2. Valstīm ir jāsadarbojas tiesvedības attīstīšanā, lai novērstu nevajadzīgu faktisku kuģa apskati jūrā.

227. pants. Diskriminācijas nepieļaujamība attiecībā uz ārvalstu kuģiem

Īstenojot savas tiesības un izpildot savus pienākumus saskaņā ar šo daļu, valstis nepieļauj nekādu diskrimināciju - ne pēc satura, ne pēc formas pret jebkuras citas valsts kuģiem.

228. pants. Tiesvedības ierosināšanas pārtraukšana un ierobežošana

1. Tiesvedība ar mērķi sodīt par jebkādu piemērojamo likumu un noteikumu vai starptautisko normu un standartu pārkāpšanu attiecībā uz kuģu piesārņojuma novēršanu, mazināšanu un kontroli, kuru izdarījis ārvalsts kuģis ārpus valsts, kas ir ierosinājusi tiesvedību, teritoriālās jūras, ir pārtraucama, ja karoga valsts ierosina tiesvedību, lai sodītu par attiecīgo apsūdzību sešu mēnešu laikā, sākot no dienas, kad tiesvedība bija ierosināta pirmo reizi, izņemot, ja tiesvedība saistīta ar smagu kaitējumu piekrastes valstij vai ja karoga valsts atkārtoti nav pildījusi tās pienākumu efektīvi nodrošināt piemērojamo starptautisko normu un standartu attiecībā uz tās kuģu veikto pārkāpumu, piemērošanu. Karoga valstij, kas ierosina tiesvedību saskaņā ar šo pantu, piemērotā laikā ir jāsaņem visi lietas materiāli un tiesvedības protokoli no valsts, kas lietu ierosināja. Kad tiesvedība, kuru ierosināja karoga valsts ir pabeigta, apturētā tiesvedība ir izbeidzama. Pēc izdevumu, kas saistīti ar tiesvedību, apmaksas jebkāda ķīla vai cits finansiālais nodrošinājums, kas saistīts ar tiesvedību, ir atdodams piekrastes valstij.

2. Tiesvedība ar mērķi sodīt ārvalstu kuģus nav ierosināma, ja ir pagājuši trīs gadi no pārkāpuma izdarīšanas brīža, un to nevar ierosināt nekāda valsts, ja to jau ir ierosinājis citas valsts subjekts saskaņā ar 1.punktā minētajiem nosacījumiem.

3. Šī panta noteikumi neierobežo karoga valsts tiesības veikt jebkādas darbības, to skaitā ierosināt tiesvedību ar mērķi sodīt par izdarīto pārkāpumu, saskaņā ar saviem likumiem, neatkarīgi no tiesvedības, kuru agrāk ir ierosinājusi jebkura cita valsts.

229. pants. Civillietas ierosināšana

Nekas šajā Konvencijā neierobežo civillietas ierosināšanu jebkādā prasībā par zaudējumiem vai kaitējumu, kuru izraisījusi jūras vides piesārņošana.

230. pants. Naudas sodi un apsūdzētā tiesības

1. Par nacionālo likumu un noteikumu vai piemērojamo starptautisko normu un standartu par jūras vides piesārņošanas novēršanu, mazināšanu un kontroli pārkāpšanu, ko izdarījuši ārvalstu kuģi ārpus teritoriālās jūras, var tikt piemēroti tikai naudas sodi.

2. Par nacionālo likumu un noteikumu vai piemērojamo starptautisko normu un standartu par jūras vides piesārņošanas novēršanu, mazināšanu un kontroli pārkāpšanu, ko izdarījuši ārvalstu kuģi teritoriālajā jūrā, var tikt piemēroti tikai naudas sodi, izņemot ar nodomu izdarītus un nopietnus teritoriālās jūras piesārņojuma gadījumus.

3. Veicot tiesvedību tādos ārvalstu kuģu izdarītos pārkāpumos, par kuriem var uzlikt sodu, jāievēro apsūdzētā tiesības.

231. pants. Paziņošana karoga valstij un citām ieinteresētajām valstīm

Valstīm nekavējoties jāpaziņo karoga valstij un jebkurai citai ieinteresētai valstij par jebkādiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 6.nodaļu pret ārvalstu kuģiem, kā arī jāsniedz karoga valstij visi oficiālie paziņojumi par tiem. Tomēr, par pārkāpumiem, kas ir izdarīti teritoriālajā jūrā, uz piekrastes valstīm šis pienākums attiecas tikai uz tiem pasākumiem, kas ir veikti sakarā ar atkārtotu tiesvedību. Karoga valsts diplomātiskie aģenti vai konsulārie ierēdņi un, kur iespējams, jūrniecības Institūcijas, ir nekavējoties jāinformē par jebkādiem tādiem pasākumiem, kas izdarīti saskaņā ar 6.nodaļu.

232. pants. Valsts atbildība par izpildīšanas nodrošināšanas pasākumiem

Valstis ir atbildīgas par kaitējumu vai zaudējumiem, kas ir radušies, veicot pasākumus saskaņā ar 6.nodaļu, ja tādi pasākumi ir prettiesiski vai pārsniedz nepieciešamos saskaņā ar faktisko informāciju. Valstīm jānodrošina iespēja griezties to tiesās sakarā ar tādu zaudējumu vai kaitējumu.

233. pants. Garantijas attiecībā uz starptautiskajā kuģniecībā izmantojamajiem jūras šaurumiem

Nekas 5., 6. un 7.nodaļā neietekmē starptautiskajā kuģniecībā izmantojamo jūras šaurumu tiesisko režīmu. Tomēr, ja ārvalsts kuģis, izņemot 10.nodaļā minētos, ir pārkāpis 42.panta 1.punkta (a) un (b) apakšpunktos minētos likumus un noteikumus, kas izraisījuši vai draud izraisīt smagu kaitējumu jūras šaurumu jūras vidē, šaurumu robežvalstis var veikt attiecīgos izpildīšanas nodrošināšanas pasākumus, šajā gadījumā mutatis muntandis, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

8. nodaļa. Ledus klātās teritorijas

234. pants. Ledus klātās teritorijas

Piekrastes valstīm ir tiesības pieņemt un piemērot nediskriminējošus likumus un noteikumus, lai novērstu, mazinātu vai kontrolētu jūras vides piesārņošanu no kuģiem ar ledājiem pārklātās teritorijās ekskluzīvās ekonomiskās zonas ietvaros, kur ir īpaši bargi klimatiskie apstākļi un teritoriju pārklājums ar ledājiem lielāko gada daļu rada šķēršļus vai paaugstinātas grūtības kuģošanai, bet jūras vides piesārņošana varētu radīt smagu kaitējumu ekoloģiskajai stabilitātei vai neatgriezeniski to ietekmēt. Tādos likumus un noteikumos pienācīgi jāņem vērā labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi kuģošanā un jūras vides aizsardzībā.

9. nodaļa. Atbildība

235. pants. Atbildība

1. Valstīm jāpilda to starptautiskās saistības jūras vides aizsardzībā un saglabāšanā. Valstis ir atbildīgas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

2. Valstīm jānodrošina, lai saskaņā ar to tiesību sistēmu būtu iespēja griezties, lai saņemtu ātru un atbilstošu atlīdzību vai citu kompensāciju par zaudējumu, kuru ir izraisījusi jūras vides piesārņošana, kuru ir izdarījušas valsts jurisdikcijai pakļautās fiziskās vai juridiskās personas.

3. Lai nodrošinātu ātru un atbilstošu jūras vides piesārņojuma izraisītā visa zaudējuma atlīdzināšanu, valstīm ir jāsadarbojas esošo starptautisko tiesību piemērošanā un tālākā starptautisko tiesību attīstīšanā attiecībā uz saistībām un atbildību, lai novērtētu un atlīdzinātu zaudējumus vai nokārtotu ar to saistītos strīdus, kā arī, kad nepieciešams, izstrādātu kritērijus un izmaksu procedūru attiecīgajiem atlīdzinājumiem, tādiem kā obligātā apdrošināšana vai kompensāciju fondi.

10. nodaļa. Suverēnā imunitāte

236. pants. Suverēnā imunitāte

Šīs Konvencijas noteikumi, kas attiecas uz jūras vides aizsardzību un saglabāšanu, nav piemērojami jebkādiem kara kuģiem, flotes palīgkuģiem, citiem kuģiem vai gaisa kuģiem, kas pieder valstij vai kurus tā uz doto brīdi vada vai izmanto tikai valdības nekomerciāliem mērķiem. Tomēr, jebkura valsts, veicot attiecīgos pasākumus, kas nerada zaudējumus tādu kuģu vai gaisa kuģu, kas tai pieder, vai kurus tā izmanto, izmantošanai un izmantošanas iespējām, nodrošina, lai tādi kuģi vai gaisa kuģi darbotos tādā veidā, cik tas ir pamatoti un vajadzīgi, atbilstoši šai Konvencijai.

11. nodaļa. Saistības, kas izriet no jūras vides aizsardzības un saglabāšanas konvencijām

237. pants. Saistības, kas izriet no jūras vides aizsardzības un saglabāšanas konvencijām

1. Šīs Konvencijas noteikumi neietekmē valstu uzņemtās saistības jūras vides aizsardzībā un saglabāšanā saskaņā ar agrāk noslēgtajām speciālajām Konvencijām un līgumiem, kā arī līgumiem, kuri var tikt noslēgti, attīstot vispārējos principus, kas noteikti šajā Konvencijā.

2. Konkrētās saistības, kuras valsts ir uzņēmusies saskaņā ar speciālajām Konvencijām jūras vides aizsardzībā un saglabāšanā, jāpilda tādā veidā, lai tiktu ievēroti vispārīgie principi un mērķi, kas noteikti šajā Konvencijā.

XIII daļa. Zinātniskie pētījumi jūrā

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

238. pants. Tiesības veikt zinātniskos pētījumus jūrā

Visām valstīm, neatkarīgi no to ģeogrāfiskā izvietojuma, un kompetentām starptautiskām organizācijām ir tiesības veikt jūras zinātniskos pētījumus, ievērojot citu valstu tiesības un pienākumus kas ir paredzēti šajā Konvencijā.

239. pants. Jūras zinātnisko pētījumu veicināšana

Valstis un kompetentās starptautiskās organizācijas veicina un atvieglo jūras zinātnisko pētījumu veikšanu saskaņā ar šo Konvenciju.

240. pants. Vispārīgie principi jūras zinātnisko pētījumu veikšanā

Veicot jūras zinātniskos pētījumus ir piemērojami šādi principi:

a) jūras zinātniskie pētījumi jāveic tikai miermīlīgiem mērķiem;

b) jūras zinātniskie pētījumi jāveic tikai ar atbilstošām metodēm un saskaņā ar principiem, kas savienojami ar šo Konvenciju.

c) jūras zinātniskie pētījumi nedrīkst neattaisnoti traucēt citus tiesiskus jūras izmantošanas veidus, kas savienojami ar šo Konvenciju, un tie ir pienācīgi jārespektē tādas izmantošanas sakarā.

d) jūras zinātniskie pētījumi jāveic, ievērojot attiecīgos likumus, kas pieņemti atbilstoši šai Konvencijai, ietverot noteikumus par jūras vides aizsardzību un saglabāšanu.

241. pants. Jūras zinātnisko pētījumu neatzīšana par prasījumu tiesisko pamatu

Darbības, kas veiktas sakarā ar jūras zinātniskiem pētījumiem, nerada tiesisku pamatu nekādām prasībām uz jebkuru jūras vides daļu vai tās resursiem.

2. nodaļa. Starptautiskā sadarbība

242. pants. Starptautiskās sadarbības veicināšana

1. Valstis un kompetentās starptautiskās organizācijas saskaņā ar suverenitātes respektēšanas un jurisdikcijas principu un uz valstu abpusējā izdevīguma pamata veicina starptautisko sadarbību jūras zinātnisko pētījumu veikšanai miermīlīgiem mērķiem.

2. Šajā sakarā, neaizskarot šajā Konvencijā noteiktās valstu tiesības un pienākumus, jebkura valsts, piemērojot šo daļu, piemērotā veidā dod citām valstīm saprātīgu iespēju saņemt no tās vai sadarbībā ar to informāciju, kas nepieciešama, lai novērstu un kontrolētu kaitējumu veselībai, drošībai un jūras videi.

243. pants. Labvēlīgu apstākļu radīšana

Valstis un kompetentās starptautiskās organizācijas sadarbojas, noslēdzot divpusējos un daudzpusējos līgumus, lai radītu labvēlīgus apstākļus jūras zinātnisko pētījumu veikšanai jūras vidē un apvienotu spēkus, pētot jūras vidē notiekošo parādību un procesu būtību un to savstarpējo sakaru.

244. pants. Publikācijas un informācijas un zināšanu izplatīšana

1. Valstis un kompetentās starptautiskās organizācijas saskaņā ar šo Konvenciju nodrošina informācijas par piedāvātajām pamatprogrammām un to mērķiem, kā arī zināšanu, kas gūtas jūras zinātnisko pētījumu rezultātā, pieejamību publikāciju veidā un izplatot pa atbilstošiem kanāliem.

2. Lai sasniegtu šo mērķi, valstis gan individuāli, gan sadarbībā ar citām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām aktīvi nodrošina zinātnisko datu un informācijas plūsmu un zinātnisko jūras pētījumu rezultātā gūto zināšanu pārvietošanu, īpaši, lai attīstītu valstis, kā arī stiprinātu valstu autonomo jūras zinātnisko pētījumu veikšanas iespēju, tai skaitā, programmas, lai nodrošinātu adekvātu valstu tehniskā un zinātniskā personāla izglītošanu un apmācību.

3. nodaļa. Jūras zinātnisko pētījumu vadīšana un nodrošināšana

245. pants. Jūras zinātniskie pētījumi teritoriālajā jūrā

Piekrastes valstīm, ievērojot to suverenitāti, ir ekskluzīvas tiesības regulēt, pilnvarot un vadīt jūras zinātniskos pētījumus to teritoriālajā jūrā. Pie tam jūras zinātniskie pētījumi ir vadāmi tikai ar skaidri izteiktu piekrastes valsts piekrišanu un tās noteiktos apstākļos.

246. pants. Jūras zinātniskie pētījumi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā

1. Piekrastes valstīm, ievērojot to jurisdikciju, ir tiesības regulēt, pilnvarot un vadīt jūras zinātniskos pētījumus to ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un to kontinentālajā šelfā saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Jūras zinātniskie pētījumi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā ir vadāmi ar piekrastes valsts piekrišanu.

3. Piekrastes valstīm, pastāvot normāliem apstākļiem, ir jāgarantē to piekrišana citu valstu vai kompetento starptautisko organizāciju jūras zinātniskajiem pētījumiem to ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā, kas tiek veikti saskaņā ar šo Konvenciju tikai miermīlīgiem mērķiem un lai paaugstinātu zināšanas par jūras vidi visas cilvēces labā.

4. 3.punkta mērķu īstenošanai normāli apstākļi var eksistēt bez diplomātiskajām attiecībām starp piekrastes valsti un pētījumus veicošo valsti.

5. Tomēr piekrastes valstis pēc sava ieskata var nepaust savu piekrišanu citu valstu vai kompetento starptautisko organizāciju jūras zinātnisko pētījumu projektiem to ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai piekrastes valsts kontinentālajā šelfā, ja projekts:

a) ir tieši svarīgs dzīvo vai nedzīvo dabas resursu pētīšanā un izmantošanā;

b) ietver urbumus kontinentālajā šelfā, sprāgstvielu izmantošanu vai kaitīgu vielu ievadīšanu jūras vidē;

c) ietver 60. un 80.pantā minēto mākslīgo salu, instalāciju un struktūru veidošanu, darbināšanu vai lietošanu;

d) satur informāciju, kas, izpildot 248.panta noteikumus attiecībā uz projekta būtību un mērķiem, ir neprecīza, vai ja pētījumus veicošai valstij vai kompetentai starptautiskai organizācijai ir ievērojamas saistības pret piekrastes valsti no agrāka pētījumu projekta.

6. Neņemot vērā 5.punkta noteikumus, piekrastes valstis nevar pēc saviem ieskatiem atteikt dot piekrišanu, pamatojoties uz šīs punkta (a) apakšpunktu, ja jūras zinātniskie pētījumi notiks aiz 200 jūras jūdzēm no izejas līnijas, no kuras mēra teritoriālās jūras platumu, ārpus tām specifiskajām teritorijām, kuras piekrastes valsts var jebkurā laikā atklāti veidot kā apgabalus, kuros apgabalu izmantošana vai detalizēta pētīšana notiek vai notiks pieņemamā laika periodā. Piekrastes valstīm ir jāsniedz pieņemams ziņojums par tādu apgabalu nozīmēšanu, bet tam nav pienākums sīki izklāstīt tur notiekošās darbības.

7. 6.punkta noteikumi neskar 77.pantā minētās piekrastes valstu tiesības kontinentālajā šelfā.

8. Jūras zinātnisko pētījumu aktivitātes, kas minētas šajā pantā, nedrīkst neattaisnoti ietekmēt piekrastes valsts darbības šajā Konvencijā minēto suverēno tiesību un jurisdikcijas īstenošanai.

247. pants. Starptautisko organizāciju vai to aizbildnībā veiktie jūras zinātniskie pētījumi

Uzskatāms, ka piekrastes valsts, kura ir starptautiskās organizācijas dalībniece vai kurai ir noslēgts divpusējs līgums ar šādu organizāciju un kuras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā šī organizācija tieši vai tās aizbildnībā vēlas īstenot jūras zinātnisko pētījumu projektu, projekts ir īstenojams saskaņā ar līguma specifikāciju, ja šī valsts ir atbalstījusi detalizētu projektu, kad organizācija pieņēma lēmumu par dotā projekta īstenošanu vai vēlējās tajā piedalīties, vai neizpauda nekādus iebildumus četru mēnešu laikā, kopš tā uzzināja par organizācijas projektu.

248. pants. Pienākums informēt piekrastes valsti

Valstis un starptautiskās kompetentās organizācijas, kuras vēlas veikt jūras zinātniskos pētījumus piekrastes valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms jūras zinātniskās pētīšanas projekta uzsākšanas paredzamā datuma sniedz šādai valstij informāciju par:

a) projekta būtību un mērķiem;

b) pielietojamajām metodēm un līdzekļiem, tai skaitā, kuģa vārdu, tilpību, veidu un klasi un zinātniskā aprīkojuma aprakstu;

c) precīzu projekta norises ģeogrāfisko teritoriju;

d) paredzamo pētniecisko kuģu pirmās ierašanās un atstāšanas datumu, vai attiecīgi aprīkojuma izvietošanu vai noņemšanu;

e) sponsorējošās Institūcijas nosaukumu, tās direktoru un personām, kas ir atbildīgas par projektu; un

f) pakāpi, kurā piekrastes valstij paredzēts piedalīties vai tikt pārstāvētai projektā.

249. pants. Pienākums ievērot zināmus noteikumus

1.Valstīm un kompetentām starptautiskajām organizācijām, veicot jūras zinātniskos pētījumus ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā ir jāievēro šādi noteikumi:

a) jānodrošina piekrastes valsts ekskluzīvās tiesības, ja tā to vēlas, piedalīties vai būt pārstāvētai jūras zinātnisko pētījumu projektā, īpaši uz pētniecisko kuģu vai citu iekārtu vai zinātniski pētniecisko instalāciju klāja, kad tas ir praktiski iespējams, bet neizmaksājot piekrastes valsts zinātniekiem jebkādu atalgojumu un bez pēdējo pienākuma piedalīties projekta izdevumu apmaksāšanā;

b) jāpiegādā piekrastes valstij pēc tās lūguma iepriekšējie ziņojumi, tiklīdz tas kļūst praktiski iespējams, kā arī pēc pētījumu pabeigšanas gala rezultāti un atzinumi;

c) jāapņemas sniegt piekrastes valstij pēc tās lūguma pieejamības iespēju visiem datiem un paraugiem, kas iegūti jūras zinātniskās izpētes projekta ietvaros, un līdzīgi nodot tai datus, no kuriem var izgatavot kopijas, kā arī paraugus, kurus var sadalīt, neietekmējot to zinātnisko vērtību;

d) jāsniedz piekrastes valstij pēc tās lūguma informācija par tādu datu, paraugu un rezultātu novērtējumu, vai palīdzība to novērtēšanai un interpretācijai;

e) jānodrošina, ievērojot 2.punktu, lai pētījumu rezultāti pēc iespējas ātrāk būtu praktiski pieejami starptautiskajai sabiedrībai, izmantojot atbilstošos nacionālos vai starptautiskos kanālus;

f) nekavējoties jāinformē piekrastes valstis par jebkādām būtiskām izmaiņām pētījumu programmā.

g) ja nav citādas vienošanās, pēc pētījumu pabeigšanas jānovāc zinātniski pētnieciskās instalācijas vai aprīkojums.

2. Šī panta piemērošana neskar piekrastes valsts likumus un noteikumus pēc sava ieskata sniegt piekrišanu vai to atteikt saskaņā ar 246. panta 5.punktu, ieskaitot prasību par iepriekšēju saskaņošanu, lai starptautiski izplatītu projekta zinātniskos rezultātus, kam ir tieša nozīme dabas resursu pētīšanā vai izstrādāšanā.

250. pants. Paziņojumi par jūras zinātniski pētnieciskajiem projektiem

Paziņojumi, ja nav citas vienošanās, par jūras zinātniski pētnieciskajiem projektiem jānodod ar atbilstošu oficiālu informācijas avotu starpniecību.

251. pants. Vispārīgie kritēriji un principi

Valstīm jācenšas sadarboties ar kompetentu starptautisko organizāciju starpniecību, lai noteiktu vispārīgos kritērijus un vadošos principus palīdzībai valstīm, nosakot jūras zinātnisko pētījumu būtību un sekas.

252. pants. Izteiktā piekrišana

Valstis vai kompetentās starptautiskās organizācijas var uzsākt jūras zinātniski pētniecisko projektu pēc sešiem mēnešiem no tā brīža, kad piekrastes valstij ir nodota informācija, kas tiek prasīta 248.pantā, ja četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas, kas satur šādu informāciju, piekrastes valsts neinformē valsti vai starptautisko organizāciju, kas veic pētījumu, ka:

a) tā atsaka dot savu piekrišanu, pamatojoties uz 246. panta nosacījumiem; vai

b) informācija, ko deva piekrastes valsts vai kompetenta starptautiska organizācija, par projekta raksturu un mērķiem neatbilst pilnīgi acīmredzamiem faktiem, vai

c) tā pieprasa papildus informāciju, kas attiecas uz nosacījumiem un informāciju, kas paredzēta, pamatojoties ar 248. un 249.pantu, vai

d) valstij vai starptautiskajai organizācijai ir neizpildīti pienākumi attiecībā uz iepriekšējo zinātniski pētniecisko projektu, kas paredzēti 249. pantā.

253. pants. Jūras zinātniski pētnieciskās darbības pārtraukšana uz laiku vai izbeigšana

1. Piekrastes valstij ir tiesības pieprasīt jebkuras zinātniski pētnieciskās darbības pārtraukšanu uz laiku, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai tās kontinentālā šelfā, ja:

a) pētnieciskā darbība nenotiek saskaņā ar paziņoto informāciju, kā tas paredzēts 248. pantā, uz kā pamata piekrastes valsts pamatoja savu piekrišanu, vai

b) ja valsts vai kompetentā starptautiskā organizācija, kas īsteno pētniecisko projektu, neievēro 249.panta nosacījumus attiecībā uz jūras zinātniski pētniecisko projektu.

2. Piekrastes valstij ir tiesības pieprasīt pārtraukt jebkuru darbību, kas saistīta ar zinātniski pētniecisko darbību, ja jebkādā veidā netiek ievēroti 248.panta nosacījumi, kas ir līdzvērtīgi lielām izmaiņām pētnieciskajā projektā vai pētnieciskajā darbībā.

3. Piekrastes valsts var arī pieprasīt pārtraukt darbību, kas saistīta ar jūras zinātniski pētniecisko darbību, ja jebkura no 1.punktā minētajām situācijām nav izlabota saprātīgā laika periodā.

4. Pēc piekrastes valsts paziņojuma saņemšanas par tās rīkojumu uz laiku pārtraukt vai izbeigt pētījumus valsts vai starptautiskā organizācija, kas ir pilnvarota veikt jūras zinātnisko pētniecību, beidz pētniecisko darbību, par kuru ir teikts šajā paziņojumā.

5. Rīkojumu par pagaidu apturēšanu, pamatojoties uz 1.punktu, piekrastes valsts var atcelt, un jūras zinātniski pētnieciskā darbība var tikt turpināta, tiklīdz valsts vai kompetentā starptautiskā organizācija izpilda nosacījumus, kas prasīti 248. un 249.pantos.

254. pants. Kaimiņvalstu tiesības, kurām nav izejas uz jūru, kā arī to valstu tiesības, kuras atrodas neizdevīgā ģeogrāfiskajā stāvoklī

1. Valstis un kompetentās starptautiskās organizācijas, kas iesniedz piekrastes valstij jūras zinātniski pētnieciskās darbības veikšanas projektu, par kuriem ir norāde 246.panta 3.daļā, paziņo kaimiņvalstīm, kurām nav izejas pie jūras un valstīm, kuras atrodas neizdevīgā ģeogrāfiskajā stāvoklī par paredzēto pētniecisko projektu un informē piekrastes valsti par šādu paziņojumu.

2. Pēc tam, kad ieinteresētā piekrastes valsts ir devusi piekrišanu paredzamajam jūras zinātniski pētnieciskajam projektam, saskaņā ar 246.pantu un citām šīs Konvencijas normām, valstis un kompetentās starptautiskās organizācijas, kas uzņemas šādu projektu, nodrošina valstis, kurām nav izejas uz jūru un ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī esošās valstis, pēc to lūguma un, kad ir piemēroti apstākļi, ar būtisko informāciju, kā tas ir paredzēts 248.pantā un 249.panta 1.punkta (f) apakšpunktā.

3. Augstāk norādītām kaimiņvalstīm, kurām nav izejas uz jūru un valstīm, kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī, pēc to lūguma, tiek dota iespēja, kad tas praktiski ir realizējams, piedalīties paredzētā jūras zinātniski pētnieciskā projekta īstenošanā ar tās ieceltiem kvalificētiem ekspertiem, pret kuriem neiebilst piekrastes valsts, saskaņā ar nosacījumiem, kas saskaņoti atbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem, starp ieinteresēto piekrastes valsti un valsti vai starptautiskajām organizācijām, kas veic jūras zinātniski pētniecisko darbību.

4. 1.punktā minētās valstis un kompetentās starptautiskās organizācijas, pēc augšminēto ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī un bez izejas uz jūru esošo valstu lūguma sniedz informāciju un palīdzību, kas paredzēta 249.panta 1.punkta (d) apakšpunktā ar noteikumu, ka tiek ievērots 249.panta 2.punkta prasības.

255. pants. Pasākumi, lai atvieglotu jūras zinātniskos pētījumus un sniegtu palīdzību pētnieciskajiem kuģiem

Valstīm ir jācenšas pieņemt saprātīgas normas, noteikumus un kārtību, lai virzītu un atvieglotu jūras zinātniskos pētījumus, kas tiek veikti saskaņā ar šo Konvenciju ārpus to teritoriālās jūras, un nepieciešamības gadījumos, lai atvieglotu piekļūšanu savām ostām, un sadarbību palīdzības sniegšanā jūras pētniecības kuģiem, kas atbilst šīs daļas attiecīgiem noteikumiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi.

256. pants. Jūras zinātniskā pētīšana Rajonā

Saskaņā ar XI daļu, visām valstīm, neatkarīgi no to ģeogrāfiskā stāvokļa, un kompetentām starptautiskām organizācijām ir tiesības veikt jūras zinātnisko pētīšanu Rajonā.

257. pants. Jūras ūdens slāņa zinātniskā pētīšana aiz ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežām

Visām valstīm, neatkarīgi no to ģeogrāfiskā stāvokļa, un starptautiskajām organizācijām ir tiesības saskaņā ar šo Konvenciju veikt jūras ūdens slāņa zinātnisko pētīšanu aiz ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežām.

4. nodaļa. Zinātniski pētnieciskās iekārtas un aprīkojumi jūras vidē

258. pants. Izvietojums un izmantošana

Jebkura veida zinātniski pētniecisko iekārtu un piederumu izvietošana un izmantošana jebkurā jūras vides rajonā tiek veikta ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi šajā Konvencijā paredzēti jūras zinātniskajai pētīšanai šajā rajonā.

259. pants. Tiesiskais statuss

Šajā nodaļā minētajām iekārtām un aprīkojumam nav salas statusa. Tiem nav savas teritoriālās jūras un to esamība neietekmē teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas vai kontinentālā šelfa delimitāciju.

260. pants. Drošības zonas

Saskaņā ar atbilstošiem šīs Konvencijas noteikumiem ap zinātniski pētnieciskajām iekārtām var tikt radītas saprātīga lieluma drošības zonas, kas nepārsniedz 500 metrus. Visas valstis nodrošina, ka to kuģi ievēros šādas drošības zonas.

261. pants. Kuģu ceļu netraucēšana

Zinātniski pētniecisko iekārtu vai jebkāda tipa ierīces izvietošana un izmantošana nedrīkst radīt šķēršļus jau izveidotajos starptautiskajos kuģu ceļos.

262. pants. Pazīšanās zīmes un brīdinošie signāli

Lai nodrošinātu drošu jūras un gaisa navigāciju, šajā nodaļā minētajām iekārtām un ierīcēm ir jābūt ar pazīšanās zīmēm, kurās norādīta reģistrācijas valsts vai starptautiskā organizācija, kurai tā pieder, kā arī tām ir jābūt starptautiski pieņemtiem brīdinošiem signāliem, ņemot vērā kompetento starptautisko organizāciju noteiktās normas un standartus.

5. nodaļa. Atbildība

263. pants. Atbildība

1. Valstis un kompetentās starptautiskās organizācijas ir atbildīgas par to, lai jūras zinātniskie pētījumi, ko tās veic, vai kuri tiek veikti tās vārdā, notiktu saskaņā ar šo Konvenciju.

2. Valstis un kompetentās starptautiskās organizācijas ir atbildīgas par tiem pasākumiem, ko tās veic, pārkāpjot šo Konvenciju, pret citām valstīm, šīs valsts fiziskajām vai juridiskajām personām vai kompetentajām starptautiskajām organizācijām, kas veic jūras zinātnisko pētniecību, un nodrošina zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies šādu pasākumu rezultātā.

3. Valstis un starptautiskās organizācijas, saskaņā ar 235.pantu ir atbildīgas par zaudējumiem, kas nodarīti jūras videi to vai to vārdā veiktās jūras zinātniskās pētniecības rezultātā.

6. nodaļa. Strīdu noregulēšana un pagaidu pasākumi

264. pants. Strīdu noregulēšana

Jūras zinātnisko pētniecību skarošie strīdi, kas attiecas uz šīs Konvencijas normu interpretēšanu vai piemērošanu, ir noregulējami saskaņā ar XV daļas 2. un 3.nodaļu.

265. pants. Pagaidu pasākumi

Laikā, kad tiek izšķirti strīdi saskaņā ar XV daļas 2. un 3.nodaļu, valsts vai kompetentā starptautiskā organizācija, kurai ir atļauts veikt jūras zinātniski pētniecisko projektu, nedrīkst sākt vai turpināt pētniecisko darbību bez noteikti izteiktas ieinteresētās piekrastes valsts piekrišanas.

XIV daļa. JŪRAS TEHNOLOĢIJU ATTĪSTĪŠANA UN NODOŠANA

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

266. pants. Sadarbība jūras tehnoloģiju attīstībā un nodošanā

1. Valstis tieši, vai ar kompetentu starptautisku organizāciju starpniecību, saskaņā ar savām iespējām, uz taisnīgiem un saprātīgiem pamatiem un noteikumiem, aktīvi sadarbojas, lai veicinātu jūras zinātnisko izpēti un jūras tehnoloģiju attīstību un nodošanu.

2. Valstis veicinās to valstu jūras zinātniski tehniskā potenciāla attīstību, kas attiecas uz jūras resursu pētīšanu, iegūšanu un saglabāšanu, kā arī jūras vides aizsardzību un saglabāšanu, jūras zinātniskās pētniecības un citas darbības jūras vidē vadīšanu, kas ir savienojama ar šo Konvenciju, kurām var būt nepieciešama tehniskā palīdzība šajā jomā, vai kuras var lūgt to sniegt, īpaši jaunattīstības valstu, ieskaitot valstis, kurām nav izejas pie jūras un valstis, kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī, ar mērķi paātrināt jaunattīstības valstu sociāli ekonomisko attīstību.

3. Valstis tieksies sadarboties, lai radītu labvēlīgus ekonomiskos un tiesiskos apstākļus jūras tehnoloģiju taisnīgai nodošanai uz taisnīgiem pamatiem, visu ieinteresēto pušu labumam.

267. pants. Tiesisko interešu aizsardzība

Valstis, veicinot sadarbību, saskaņā ar 266.pantu, pienācīgā kārtā ievēro visas tiesiskās intereses, līdzās pārējām ietverot arī jūras tehnoloģijas īpašnieka, piegādātāja un saņēmēja tiesības un pienākumus.

268. pants. Galvenie mērķi

Valstis tieši vai ar kompetentu starptautisku organizāciju starpniecību sadarbojas:

a) jūras tehnoloģisko zināšanu iegūšanā, novērtēšanā un izplatīšanā un atvieglotā piekļūšanā šādai informācijai un datiem;

b) attīstot atbilstošu jūras tehnoloģiju;

c) nepieciešamās jūras tehnoloģiskās infrastruktūras attīstībā, lai atvieglotu jūras tehnoloģiju nodošanu;

d) cilvēku resursu sagatavošanā, ar jaunattīstības valstu un zemju, it īpaši starp tām vismazāk attīstīto, pilsoņu apmācības un izglītošanas palīdzību;

e) starptautiskajā sadarbībā visos līmeņos, it īpaši reģionālajā, subreģionālajā un divpusējā līmenī.

269. pants. Pasākumi, lai sasniegtu galvenos mērķus

Lai sasniegtu 268.pantā minētos mērķus, valstis tieši vai ar kompetentu starptautisko organizāciju starpniecību cenšas:

a) nodibināt tehniskās sadarbības programmas visu veidu jūras tehnoloģiju efektīvai nodošanai valstīm, kurām var būt nepieciešama tehniskā palīdzība šajā jomā, un kuras to lūdz, it īpaši jaunattīstības valstīm, kurām nav izejas uz jūru un kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgos apstākļos, kā arī citām jaunattīstības valstīm, kuras nav spējīgas radīt vai attīstīt tehnoloģisko potenciālu jūras zinātnēs un jūras resursu pētīšanā un ieguvē, vai nav spējīgas attīstīt šādas tehnoloģijas infrastruktūru;

b) sadarboties, lai radītu labvēlīgus apstākļus vienošanos, līgumu un citu līdzvērtīgu, taisnīgu un saprātīgu strīdīgu jautājumu nokārtošanai;

c) rīkot zinātniski tehnisko jautājumu konferences, seminārus un simpozijus, īpaši par jūras tehnoloģiju nodošanas politiku un metodēm;

d) veicināt zinātnieku, tehnisko un citu ekspertu apmaiņu;

e) īstenot projektus un veicināt kopuzņēmumus un citas divpusējās un daudzpusējās sadarbības formas.

2. nodaļa. Starptautiskā sadarbība

270. pants. Starptautiskās sadarbības veidi un līdzekļi

Starptautiskā sadarbību, lai attīstītu un nodotu jūras tehnoloģiju, var realizēt, kad tas ir iespējams un nepieciešams, kā ar jau pastāvošo divpusējo, reģionālo un daudzpusējo programmu palīdzību, tā arī ar jau pastāvošo programmu paplašināšanu un jaunu radīšanu, ar mērķi veicināt jūras zinātniskos pētījumus, jūras tehnoloģijas nodošanu, it īpaši jaunās jomās, un pienācīgu starptautisko finansējumu pētījumiem un okeāna apgūšanai.

271. pants. Vadošie principi, kritēriji un standarti

Valstis tieši vai ar kompetentu starptautisko organizāciju palīdzību veicina vispārpieņemto vadošo principu, kritēriju un standartu nodibināšanu, kas attiecas uz jūras tehnoloģijas divpusējo vai starptautisko organizāciju un citu forumu ietvaros veicamo nodošanu, īpaši ņemot vērā jaunattīstības valstu intereses un vajadzības.

272. pants. Starptautisko programmu koordinācija

Valstis cenšas nodrošināt, lai, nododot jūras tehnoloģiju, kompetentās starptautiskās organizācijas koordinētu savu darbību, ieskaitot jebkuras reģionālās vai pasaules programmas, ņemot vērā jaunattīstības valstu, sevišķi to, kurām nav izejas uz jūru vai kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī, intereses un vajadzības.

273. pants. Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām un Institūciju

Valstis aktīvi sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām un Institūciju, lai veicinātu un atvieglotu pieredzes un jūras tehnoloģijas darbības Rajonā nodošanu jaunattīstības valstīm, to pilsoņiem un uzņēmumam.

274. pants. Institūcijas mērķi

Institūcija, ar noteikumu, ka tiek ievērotas visas likumīgās intereses, cita starpā iekļaujot tehnoloģijas turētāju, piegādātāju un saņēmēju tiesības un pienākumus, attiecībā uz darbību Rajonā nodrošina:

a) uz taisnīga ģeogrāfiskā sadalījuma principa pamata kā piejūras valstu, tā arī valstu, kurām nav izejas pie jūras vai jaunattīstības valstu, kuras atrodas ģeogrāfiski neizdevīgos apstākļos, pilsoņu iekļaušanu, vadītāju, zinātniski pētnieciskā un tehniskā personāla sastāvā, kas tiek veidots, lai nodrošinātu tā darbību, ar mērķi tos sagatavot;

b) visu valstu, īpaši jaunattīstības valstu, kurām var būt vajadzība pēc tehniskās palīdzības šajā jomā un kuras var to lūgt, piekļūšanu pie attiecīgo piederumu, mašīnu, ierīču un procesu tehniskās dokumentācijas;

c) ka Institūcijas sagatavo atbilstošus noteikumus, lai veicinātu tehniskās palīdzības pārņemšanu jūras tehnoloģijas jomā valstīm, kurām tas nepieciešams un kuras to lūgušas, īpaši jaunatīstības valstīm, un to pilsoņi iegūtu nepieciešamās iemaņas un tehnoloģisko kompetenci, ieskaitot profesionālo apmācību;

d) ka valstis, kurām var būt nepieciešama un kuras lūdz tehnisko palīdzību šajā jomā, īpaši jaunatīstības valstis, tiek atbalstītas nepieciešamā aprīkojuma, procesu, iekārtu un citas tehnoloģiskās kompetences iegūšanā, slēdzot finansu līgumus, ko paredz šī Konvencija.

3. nodaļa. Nacionālie un reģionālie jūras zinātniski-tehnoloģiskie centri

275. pants. Nacionālo centru izveidošana

1. Valstis tieši vai ar kompetentu starptautisko organizāciju un institūtu starpniecību veicinās, sevišķi piekrastes jaunattīstības valstu, nacionālo jūras zinātniski - tehnoloģisko izpētes centru dibināšanu un esošo nacionālo centru nostiprināšanu, lai stimulētu un attīstītu piekrastes jaunattīstības valstu jūras zinātniskās pētniecības vadīšanas uzņemšanos un palielinātu nacionālās spējas izmantot un aizsargāt valstu jūras resursus to ekonomiskajām vajadzībām.

2. Valstis ar kompetentu starptautisko organizāciju un Institūciju starpniecību dos atbilstošu atbalstu, lai sekmētu šādu nacionālo centru izveidošanu un nostiprināšanu, kas ir paredzēts progresīvām mācību iespējām un nepieciešamām iekārtām, iemaņām un prasmei, kā arī tehniskajiem ekspertiem, tādām valstīm, kurām var būt nepieciešamība un kuras var lūgt tādu palīdzību.

276. pants. Reģionālo centru izveidošana

1. Valstis sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, Institūciju un nacionālajām jūras zinātniskajām un tehnoloģijas pētnieciskajām Institūcijām, veicina reģionālo jūras zinātnisko un tehnoloģiski pētniecisko centru izveidošanu, sevišķi jaunattīstības valstīs, lai stimulētu un attīstītu jūras zinātnisko pētījumu vadīšanu jaunattīstības valstīs un paātrinātu jūras tehnoloģiju nodošanu.

2. Visām reģiona valstīm ir jāsadarbojas ar reģionālajiem centriem, tai ziņā, lai garantētu lielāku efektivitāti to sniegtajiem mērķiem.

277. pants. Reģionālo centru funkcijas

Reģionālo centru funkcijām, cita starpā, ir jāaptver:

a) visu līmeņu vingrinājumu un apmācību programmas par dažādiem jūras zinātnes un tehnoloģisko pētījumu aspektiem, sevišķi jūras tehnoloģiju, ietverot dzīvo resursu saglabāšanu un pētīšanu, okeanogrāfiju, hidrogrāfiju, inženierzinātņu, gultnes ģeoloģisko pētīšanu, kalnrūpniecības un ūdens atsāļošanas tehnoloģijas;

b) vadīšanas studijas;

c) studiju programmas, kas saistītas ar jūras vides aizsardzību un saglabāšanu un piesārņojuma novēršanu, samazināšanu un kontroli;

d) reģionālu konferenču, semināru un simpoziju organizēšanu;

e) jūras zinātnisko un tehnoloģisko datu un informācijas iegūšanu un apstrādi;

f) tūlītēja jūras zinātnes un tehnoloģisko pētījumu un rezultātu izplatīšana viegli pieejamās publikācijās;

g) nacionālās politikas publicēšana, lai ievērotu jūras tehnoloģijas nodošanas noteikumus un sistemātiski salīdzinoši studētu šādu politiku;

h) informācijas apkopošana un sistematizācija par tehnoloģiju pārdošanu un par līgumiem un citām vienošanām, kas attiecas uz patentiem;

i) tehniskā sadarbība ar pārējām reģiona valstīm.

4. nodaļa. Starptautisko organizāciju sadarbība

278. pants. Starptautisko organizāciju sadarbība

Šajā un XIII daļā minētās kompetentās starptautiskās organizācijas veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, tieši, vai tām cieši sadarbojoties, efektīvu to funkciju pildīšanu un atbildību saskaņā ar šo daļu.

XV daļa. STRĪDU IZŠĶIRŠANA

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

279. pants. Pienākums atrisināt strīdus mierīgā ceļā

Dalībvalstis jebkurus savstarpējos strīdus, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu, atrisina mierīgiem līdzekļiem, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2.panta 3.punktu, un ar šo mērķi cenšas izšķirt tos Statūtu 33.panta 1.punktā norādītajiem līdzekļiem.

280. pants. Strīda atrisināšanas mierīgā ceļā pēc pušu izvēles

Nekas šajā daļā neietekmē jebkuras valsts tiesības jebkurā laikā vienoties par savstarpējo strīdu, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretēšanu un piemērošanu, atrisināšanu jebkuriem miermīlīgiem līdzekļiem pēc viņu izvēles.

281. pants. Procedūra, gadījumā, ja puses nevienojas

1. Ja Dalībvalstis, kas ir strīda puses, strīdā par šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu piekrīt censties izšķirt strīdus mierīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles, tad procedūras, kas paredzētas šajā daļā, piemērojamas, ja strīdu izšķiršana nebija panākta šādu līdzekļu pielietošanas rezultātā un vienošanās starp pusēm neizslēdz jebkuras citas procedūras piemērošanu.

2. Ja puses arī ir vienojušās par laika ierobežojumu, tad 1.punkts piemērojams tikai noslēdzoties šim laikam.

282. pants. Vispārējo, reģionālo vai divpusējo vienošanos saistības

Ja Dalībvalstis, kas ir strīda puses par šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu, vienojas ar vispārējās, reģionālās vai divpusējās vienošanās palīdzību, vai kādā citā veidā, ka tāds strīds pēc kādas no strīda puses lūguma nodots izšķiršanai pēc tādas procedūras, kas saista ar obligātu lēmuma pieņemšanu, tad šī procedūra piemērojama to procedūru vietā, ko paredz šī daļa, ja strīda puses nevienojas par citu.

283. pants. Pienākums apmainīties ar viedokļiem

1. Ja starp Dalībvalstīm rodas strīds, kas skar šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu, tad strīda puses bez vilcināšanās uzsāk viedokļu apmaiņu par tā izšķiršanu sarunu ceļā vai citiem mierīgiem līdzekļiem.

2. Tāpat puses bez vilcināšanās izdara viedokļu apmaiņu, ja strīda izšķiršanas procedūra tikusi pārtraukta bez rezultāta vai, ja strīds ir izšķirts, bet apstākļi prasa konsultēšanos par izšķiršanas īstenošanu.

284. pants. Samierināšana

1. Dalībvalsts, kas ir strīda par šīs Konvencijas interpretēšanu un piemērošanu puse, var ieteikt otrai pusei vai pusēm nodot šo strīdu izlīgumam saskaņā ar procedūru, kas paredzēta V pielikuma 1.nodaļā, vai citai samierināšanas procedūrai.

2. Ja priekšlikums tiek pieņemts un puses panāk vienošanos par samierināšanas procedūras piemērošanu, jebkura puse var nodot strīdu izskatīšanai saskaņā ar šo procedūru.

3. Ja priekšlikums netiek pieņemts vai puses nevienojas par procedūru, samierināšanās procedūra tiek uzskatīta par izbeigtu.

4. Ja puses nevienojas citādi, pēc strīda nodošanas izlīgumam šī procedūra var tikt pārtraukta vienīgi saskaņā ar samierināšanās procedūru, par kuru tiek panākta vienošanās.

285. pants. Šīs nodaļas piemērošana strīdiem, kas nodoti izšķiršanai saskaņā ar XI daļu

Šī nodaļa piemērojama jebkuram strīdam, kurš saskaņā ar XI daļas 5.nodaļu ir jāizšķir saskaņā ar šajā daļā paredzētām procedūrām. Ja šādā strīdā puse ir kāds cits subjekts, kas nav šīs Konvencijas Dalībvalsts, tad šī nodaļa piemērojama mutatis mutandis.

2. nodaļa. Obligātās procedūras, kas saistītas ar lēmumu obligātu izpildi

286. pants. Šajā nodaļā noteikto procedūru piemērošana

Ja strīds, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu, nav atrisināts, piemērojot 1.nodaļu, saskaņā ar 3.nodaļu strīds pēc jebkuras lietā iesaistītās puses lūguma tiek nodots tai tiesai vai šķīrējtiesai, kuru lietas izskatīšanas kompetence ir noteikta šajā nodaļā.

287. pants. Procedūras izvēle

1. Parakstot, ratificējot šo Konvenciju vai pievienojoties tai vai arī jebkurā laikā pēc tam valstij ir tiesības, rakstveidā par to paziņojot, izvēlēties vienu vai vairākus no šādiem strīdu izšķiršanas ceļiem, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu:

a) Jūras tiesību starptautiskais tribunāls, kas izveidots saskaņā ar VI pielikumu;

b) Starptautiskā tiesa;

c) šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar VII pielikumu;

d) speciālā arbitrāža, izveidota saskaņā ar VIII pielikumu noteiktu kategoriju strīdiem, kas norādīti VII pielikumā.

2. Paziņojums, kas izdarīts saskaņā ar 1.punktu, neietekmē Dalībvalsts pienākumu atzīt Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla Jūras dibena strīdu izšķiršanas palātas kompetenci tādā apjomā un kārtībā, kā tas paredzēts XI daļas 5.nodaļā.

3. Ja Dalībvalsts, kas ir puse strīdā, nav izdarījusi rakstisku paziņojumu saskaņā ar VII pielikumu, tā uzskatāma par piekritušu šķīrējtiesai.

4. Ja strīdā iesaistītās puses ir pieņēmušas vienu un to pašu procedūru strīda atrisināšanai, lieta var tikt nodota izskatīšanai tikai saskaņā ar šādu procedūru, ja vien puses nevienojas citādi.

5. Ja strīdā iesaistītās puses nav pieņēmušas vienu un to pašu procedūru strīda atrisināšanai, tad lieta saskaņā ar VII pielikumu var tikt nodota tikai šķīrējtiesai, ja vien puses nevienojas citādi.

6. Paziņojums, kurš iesniegts saskaņā ar 1.punktu, paliek spēkā vēl 3 mēnešus pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram ir deponēts šī paziņojuma atsaukums.

7. Jauns iesniegums par paziņojuma atsaukšanu vai tā termiņa izbeigšanos nekādi neietekmē nepabeigtu strīda izskatīšanu tiesā vai šķīrējtiesā, kuru kompetenci nosaka šis pants, ja vien puses nav vienojušās citādi.

8. Iesniegumi un paziņojumi, kuri minēti šajā pantā, tiek deponēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš nosūta to kopijas Dalībvalstīm.

288. pants. Kompetence

1. 287.pantā norādīto tiesu vai šķīrējtiesu kompetencē ir to strīdu izskatīšana, kuri attiecas uz šīs Konvencijas interpretēšanu vai pielietošanu. Šādi strīdi tiek nodoti tiesai vai šķīrējtiesai saskaņā ar šo daļu.

2. Tāpat 287.pantā norādīto tiesu vai šķīrējtiesu kompetencē ir strīdu izskatīšana, kuri attiecas uz to starptautisko līgumu piemērošanu vai interpretēšanu, kuri ir saistīti ar šīs Konvencijas mērķiem. Šādu strīdu nodošana tiesai vai arbitrāžai nosaka attiecīgā vienošanās.

3. Starptautiskā jūras tiesību tribunāla Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta, kas izveidota saskaņā ar VI pielikumu, kā arī jebkura cita XI daļas 5.nodaļā minētā palāta vai šķīrējtiesa ir kompetenta izskatīt jebkuru jautājumu, kurš tām tiek nodots saskaņā ar iepriekš pieminēto nodaļu un pielikumiem.

4. Domstarpības par konkrētas tiesas vai šķīrējtiesas kompetenci izšķir tā tiesa vai šķīrējtiesa, kurai nodota strīda izskatīšana.

289. pants. Eksperti

Jebkurā strīdā, kurš skar zinātniskus vai tehniskus jautājumus, tiesai vai šķīrējtiesai, kas ir kompetenta izskatīt strīdu saskaņā ar šo nodaļu, ir tiesības pēc vienas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, bet konsultējoties ar pusēm, izvēlēties ne mazāk kā divus ekspertus, kuri piedalās bez balss tiesībām tiesas vai šķīrējtiesas sēdēs. Eksperti tiek izraudzīti no saraksta, kas izveidots saskaņā ar VIII pielikuma 2.pantu.

290. pants. Pagaidu pasākumi

1. Ja strīds, ievērojot visas noteiktās procedūras, ir nodots tiesai vai šķīrējtiesai, kas uzskata, ka tā ir kompetenta izskatīt strīdu saskaņā ar šo daļu vai XI daļas 5.nodaļu, tiesa vai šķīrējtiesa līdz pat galīga sprieduma paziņošanai var noteikt jebkādus pagaidu pasākumus, kurus tā uzskata attiecīgajos apstākļos par nepieciešamiem, lai nodrošinātu pušu tiesības vai arī, lai novērstu nopietnu kaitējumu jūras videi.

2. Pagaidu pasākumi var tikt izmainīti vai atcelti, līdzko pagaidu pasākumus izsaukušie apstākļi ir mainījušies vai beigušies.

3. Pagaidu pasākumi var tikt noteikti, mainīti vai atcelti saskaņā ar šo pantu tikai pēc vienas strīdā iesaistītās puses lūguma un tikai pēc tam, kad pusēm ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli.

4. Tiesa vai šķīrējtiesa par pagaidu pasākumu noteikšanu, izmainīšanu vai atcelšanu nekavējoties paziņo strīdā iesaistītajām pusēm, kā arī tām Dalībvalstīm, kuras pēc tiesas vai arbitrāžas domām par to ir jāinformē.

5. Līdz tādas šķīrējtiesas izveidošanai, kurai saskaņā ar šo nodaļu tiks nodota strīda izskatīšana, jebkura tiesa vai šķīrējtiesa pēc pušu vienošanās vai arī, ja vienošanās netiek panākta 2 nedēļu laikā kopš lūguma iesniegšanas par pagaidu pasākumiem, Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls attiecībā uz darbību strīdus rajonā, kas attiecas uz jūras dibenu, var noteikt, izmainīt vai atcelt pagaidu pasākumus saskaņā ar šo pantu, ja attiecīgā tiesa, šķīrējtiesa vai Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls uzskata, ka prima facie šķīrējtiesa, kurai jābūt izveidotai, būs apveltīta ar atbilstošu kompetenci un ja to prasa konkrēti apstākļi. Uzreiz pēc izveidošanas šķīrējtiesa, kurai strīds nodots izskatīšanai, var mainīt, atcelt vai akceptēt pagaidu pasākumus, rīkojoties saskaņā ar šā panta 1. - 4.punktu.

6. Strīdā iesaistītās puses nekavējoties izpilda jebkurus pagaidu pasākumus, kuri noteikti saskaņā ar šo pantu.

291. pants. Konvencijā paredzēto procedūru izmantošanas iespējas

1. Visas strīdu atrisināšanas procedūras, kuras paredzētas šajā daļā, ir pieejamas jebkurai Dalībvalstij.

2. Strīdu atrisināšanas procedūras, kuras paredzētas šajā daļā, ir pieejamas arī subjektiem, kas nav Dalībvalstis, tikai tad, ja to paredz šī Konvencija.

292. pants. Kuģa un tā apkalpes nekavējoša atbrīvošana

1. Ja Dalībvalsts attiecīgie varas orgāni aiztur kuģi, kurš kuģo zem citas - Dalībvalsts karoga, un noskaidrojas, ka valsts, kas ir veikusi šādu darbību, neievēro šīs Konvencijas nolikumu par tūlītēju kuģa un tās apkalpes atbrīvošanu, ja tiek piedāvāta saprātīga drošības nauda vai kāds cits finansiāls nodrošinājums, tad jautājums par kuģa un tā apkalpes atbrīvošanu var tikt nodots jebkurai tiesai vai šķīrējtiesai pēc pušu vienošanās vai, ja 10 dienu laikā šāda vienošanās netiek panākta, šī jautājuma izskatīšana var tikt nodota tiesai vai šķīrējtiesai, kuru valsts, kas ir aizturējusi kuģi un tā apkalpi, ir atzinusi saskaņā ar 287.pantu, vai arī strīds var tikt nodots Starptautiskajam Jūras tiesību tribunālam, ja vien puses nevienojas citādi.

2. Iesniegumu par atbrīvošanu var iesniegt tikai aizturētā kuģa karoga valsts vai arī cita valsts tās vārdā.

3. Tiesa vai šķīrējtiesai nekavējoties izskata iesniegumu par atbrīvošanu un nodarbojas tikai ar jautājumu par atbrīvošanu, netraucējot izskatīt jebkuru lietu pēc būtības attiecībā uz šādu kuģi, tā īpašnieku vai apkalpi attiecīgā nacionālā orgānā. Aizturošās valsts Institūcijas patur tiesības atbrīvot kuģi vai tā apkalpi jebkurā laikā.

4. Pēc drošības naudas vai citāda finansiāla nodrošinājuma, kura apmērus noteikusi tiesa vai šķīrējtiesa, nodošanas Institūcijas, kuras aizturējušas kuģi vai tās apkalpi, nekavējoties izpilda tiesas vai šķīrējtiesas lēmumu par kuģa vai tās apkalpes atbrīvošanu.

293. pants. Piemērojamās tiesības

1. Tiesa vai šķīrējtiesa, kuru kompetence pamatojas uz šo nodaļu, piemēro šo Konvenciju, kā arī citas starptautisko tiesību normas, kuras nav pretrunā ar šo Konvenciju.

2. 1.punkts neierobežo tiesības tiesai vai šķīrējtiesai, kuru kompetence pamatojas uz šo nodaļu, atrisināt strīdu eks aekuo et bono, ja vien puses tam piekrīt.

294. pants. Sagatavošanas procedūra

1. Tiesa vai šķīrējtiesa, ko paredz 287.pants un kurai ir iesniegts iesniegums attiecībā uz strīdu, kurš ir noteikts 297.pantā, pēc vienas puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas nosaka, vai šāda prasība satur ļaunprātīgu tiesas vai šķīrējtiesas procedūru izmantošanu vai arī tas ir prima facie pilnīgi pamatots. Ja tiesa vai šķīrējtiesa konstatē, ka šāda prasība satur ļaunprātīgu tiesas vai šķīrējtiesas procedūru izmantošanu vai arī ir prima facie nepamatota, tad tiesa vai šķīrējtiesa neveic nekādas tālākas darbības šajā lietā.

2. Saņemot iesniegumu, tiesa vai šķīrējtiesa nekavējoties paziņo otrai pusei vai pusēm par šādu iesniegumu un nosaka galīgo termiņu, kura laikā puses var prasīt tiesu vai šķīrējtiesu saskaņā ar šā panta 1.punktu.

3. Nekas no šajā pantā neietekmē strīdā iesaistīto pušu tiesības izteikt iepriekšējus iebildumus saskaņā ar iepriekšminēto procedūru noteikumiem.

295. pants. Vietējo tiesiskās aizsardzības līdzekļu pilnīga izmantošana

Jebkurš strīds starp Dalībvalstīm par šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu var tikt iesniegts izskatīšanai saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šajā nodaļā, taču tikai pēc tam, kad ir izmantoti visi vietējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kā to pieprasa starptautiskās tiesības.

296. pants. Lēmumu galīgais un saistošais spēks

1. Jebkurš lēmums, ko ir pieņēmusi tiesa vai šķīrējtiesa, kuru kompetence pamatojas uz šo nodaļu, ir galīgs un visām strīdā iesaistītajām pusēm obligāti izpildāms.

2. Šāds lēmums ir saistošs tikai strīdā iesaistītajām pusēm un tikai par konkrēto strīdu.

3. nodaļa. 2. nodaļas piemērošanas ierobežojumi un izņēmumi

297. pants. 2. nodaļas piemērošanas ierobežojumi

1. Strīdiem par šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu attiecībā uz piekrastes valsts jurisdikcijas vai suverēno tiesību realizēšanu, kas noteiktas šajā Konvencijā, tiek piemērotas procedūras, kuras noteiktas 2.nodaļā, tādos gadījumos, kad:

a) tiek apgalvots, ka piekrastes valsts ir pārkāpusi šo Konvenciju, neievērojot 58.pantā noteiktās kuģošanas, lidošanas vai zemūdens kabeļu un cauruļu ierīkošanas brīvību un tiesības, kā arī neievērojot šīs tiesības attiecībā uz citiem starptautiskajās tiesībās atzītiem jūras izmantošanas veidiem;

b) tiek apgalvots, ka valsts, realizējot šīs tiesības un brīvības vai jūras izmantošanas veidus, ir pārkāpusi Konvenciju, kā arī likumus vai noteikumus, kurus piekrastes valsts ir pieņēmusi saskaņā ar šo Konvenciju un citām starptautisko tiesību normām, kas nav pretrunā šai Konvencijai.

c) tiek apgalvots, ka piekrastes valsts ir rīkojusies pretrunā konkrētām starptautisko tiesību normām, kā arī tiem standartiem par jūras vides aizsardzību un saglabāšanu, kuri ir piemērojami attiecīgajai piekrastes valstij un kurus ir noteikusi šī Konvencija vai kompetenta starptautiska organizācija, vai arī diplomātiskā konference saskaņā ar šo Konvenciju.

2. a) Strīdi par šīs Konvencijas noteikumu interpretēšanu vai piemērošanu attiecībā uz jūras zinātniskajiem pētījumiem tiek izskatīti saskaņā ar 2.nodaļu, ar nosacījumu, ka piekrastes valsts nav spiesta piekrist nodot izskatīšanai saskaņā ar 2.nodaļu jebkuru strīdu, kurš izriet no:

i) piekrastes valsts kādas tiesības vai rīcības brīvības atbilstoši 246.pantam; vai

ii) piekrastes valsts lēmuma par izpētes projekta apturēšanu vai izbeigšanu saskaņā ar 253.pantu.

b) Strīds, kurš izriet no pētījumus veicošās valsts apgalvojuma, ka attiecībā uz kādu konkrētu projektu piekrastes valsts neizmanto savas tiesības saskaņā ar 256. un 253.pantu, kā to pieprasa šī Konvencija, pēc jebkuras puses pieprasījuma tiek iesniegts izskatīšanai samierināšanas kārtībā saskaņā ar 2.nodaļas 5.pielikumu, paredzot, ka samierināšanas komisija neapšauba ne piekrastes valsts tiesības brīvi noteikt konkrētus rajonus, kā to paredz 246.panta 6.punkts, ne tās tiesības atteikties no piekrišanas saskaņā ar 246.panta 5.punktu.

3. a) Strīdi, kas attiecas uz šīs Konvencijas noteikumu iztulkošanu vai piemērošanu attiecībā uz zvejniecību, tiek izskatīti saskaņā ar 2.nodaļu, paredzot, ka piekrastes valsts nav spiesta piekrist nodot strīdu šādai izskatīšanai, ja tas skar šīs valsts suverēnās tiesības attiecībā uz ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvajiem resursiem vai to izmantošanu, ieskaitot arī valsts tiesības brīvi noteikt pieļaujamos zvejas apjomus, tās nozvejas iespējas pēc pārpalikuma nodošanas citām valstīm, atbilstošas kārtības radīšanu, kas noteikta valsts likumos un noteikumos par dzīvo resursu saglabāšanu un izmantošanu.

b) Ja, piemērojot šīs daļas 1.nodaļu, vienošanās nav panākta, tad strīds saskaņā ar 2.nodaļas 5.pielikumu, tiek nodots izskatīšanai samierināšanas kārtībā pēc jebkuras strīdā iesaistītās puses lūguma, kad tiek apgalvots,

i) ka piekrastes valsts acīmredzami nav izpildījusi savus pienākumus ar attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldīšanas līdzekļiem nodrošināt, lai ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvo resursu saglabāšana netiktu nopietni apdraudēta;

ii) piekrastes valsts, neskatoties uz citas valsts lūgumu, patvaļīgi ir atteikusies noteikt pieļaujamos nozvejas apjomus un savas dzīvo resursu nozvejas iespējas no krājumiem, kuru nozvejā ir ieinteresēta šī cita valsts; vai

iii) piekrastes valsts ir patvaļīgi atteikusies piešķirt vienalga kādai valstij, pamatojoties uz 62., 69., un 70.pantu un saskaņā ar kārtību un noteikumiem, kurus piekrastes valsts ir noteikusi saskaņā ar šo Konvenciju, visu pārpalikumu vai tā daļu, par kura esamību tā ir paziņojusi.

c) Nekādā gadījumā samierināšanas komisija neaizstāj savu viedokli ar piekrastes valsts viedokli.

d) Samierināšanas komisijas ziņojums tiek nosūtīts attiecīgajām starptautiskajām organizācijām;

e) Sarunās par līgumu noslēgšanu Dalībvalstis saskaņā ar 69. un 70.pantu, ja vien tās nevienojas citādi, ietver tajos noteikumus par pasākumiem, kurus tās veiks, lai līdz minimumam samazinātu nesaskaņas par šāda līguma interpretēšanu vai piemērošanu, kā arī par to, kā ir jārīkojas, ja nesaskaņas tomēr rodas.

298. pants. Fakultatīvie izņēmumi, piemērojot 2. nodaļu

1. Parakstot, ratificējot vai pievienojoties šai Konvencijai vai arī jebkurā laikā pēc tam valsts var, ievērojot 1.nodaļā noteiktās saistības, rakstveidā paziņot, ka tā neakceptē vienu vai vairākas 2.nodaļā noteiktās procedūras, kas attiecas uz vienu vai vairākām no zemāk minētajām strīdu kategorijām:

a) i) strīdiem, kas saistīti ar 15., 74. un 83. panta interpretēšanu vai piemērošanu, kas attiecas uz jūras robežu delimitāciju, vai strīdiem, kas saistīti ar vēsturiskajiem līčiem vai nosaukumiem, ar noteikumu, ka valsts, kas ir izdarījusi šādu paziņojumu, kad strīds rodas pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās un, ja saprātīgā laika periodā sarunu ceļā starp pusēm nav panākta vienošanās, tad, pēc jebkuras puses lūguma, valsts piekrīt strīdu nodot izskatīšanai samierināšanas kārtībā, kas noteikta 2.nodaļas 5.pielikumā; un ar noteikumu, ka strīda nodošana šādai izskatīšanai izslēdz jebkura cita strīda izskatīšanu, kas būtu saistīts ar pretēju strīda izskatīšanas kārtību, kas attiecas uz sauszemes vai citām tiesībām uz kontinentālo vai salu teritoriju;

ii) pēc tam, kad samierināšanas komisija ir iepazīstinājusi ar savu ziņojumu, kurā jābūt norādītiem iemesliem, uz kuriem tas ir pamatots, puses ved sarunas par vienošanās noslēgšanu, ņemot par pamatu šo ziņojumu; ja šo sarunu rezultātā netiek panākta vienošanās, tad puses pēc abpusējas vienošanās nodod šo jautājumu izskatīšanai pēc vienas no procedūrām, kuras ir norādītas 2.nodaļā, ja vien puses nevienojas citādi;

iii) šis apakšpunkts netiek piemērots strīdiem par jūras robežām, kuri ir galīgi atrisināti pušu vienošanās rezultātā, vai tiem strīdiem, kuriem jābūt atrisinātiem saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kuri ir saistoši šīm pusēm;

b) strīdiem, kas attiecas uz kara darbību, ieskaitot arī valsts kuģu un gaisa kuģu, kuri nenodarbojas ar komercdarbību, kara darbību, vai strīdiem, kas saistīti ar darbību, lai nodrošinātu likumu ievērošanu attiecībā uz suverēno tiesību un jurisdikcijas realizēšanu, kuri ir izslēgti no tiesas vai šķīrējtiesas kompetences saskaņā ar 297.panta 2. un 3.punktu.

c) strīdiem, attiecībā uz kuriem ANO Drošības Padome veic funkcijas, kuras tai ir noteiktas saskaņā ar ANO Statūtiem, ja Drošības Padome nepieņem lēmumu noņemt attiecīgo jautājumu no savas dienas kārtības vai nelūdz puses noregulēt to, izmantojot līdzekļus, kas paredzēti šajā Konvencijā.

2. Dalībvalsts, kas izdarījusi paziņojumu saskaņā ar 1.punktu, var jebkurā laikā atsaukt to vai dot piekrišanu nodot strīdu, kurš ir izslēgts sakarā ar šāda paziņojuma spēku, atrisināšanai, izmantojot jebkuru procedūru, kura paredzēta šajā Konvencijā.

3. Dalībvalsts, kas izdarījusi paziņojumu saskaņā ar 1.punktu, nevar prasīt piemērot strīdam, kas attiecas uz izņēmumu kategoriju strīdiem, kādu no šajā Konvencijā paredzētajām procedūrām pret citu Dalībvalsti - bez pēdējās piekrišanas.

4. Ja viena no Dalībvalstīm izdarījusi paziņojumu saskaņā ar 1.punkta a) apakšpunktu, jebkura cita Dalībvalsts var pieprasīt piemērot jebkuram pie izņēmumu kategorijas piederošam strīdam ar šādu paziņojumu izdarījušu valsti procedūras, kuras norādītas šādā paziņojumā.

5. Jauns iesniegums vai paziņojuma atsaukums nekādi neietekmē strīda nepabeigtu izskatīšanu tiesā vai arbitrāžā saskaņā ar šo pantu, ja vien puses nevienojas citādi.

6. Iesniegumi un paziņojumi par paziņojuma atsaukšanu saskaņā ar šo pantu tiek nodoti glabāšanā ANO Ģenerālsekretāram, kurš to kopijas nosūta Dalībvalstīm.

299. pants. Pušu tiesības vienoties par procedūru

1. Strīdi, kuri, pamatojoties uz 297.pantu vai paziņojuma rezultātā, kurš izdarīts saskaņā ar 298.pantu, ir izslēgti no strīdu noregulēšanas procedūrām, kuras paredzētas 2.nodaļā, var tikt nodoti noregulēšanai saskaņā ar šīm procedūrām tikai pēc strīdā iesaistīto pušu vienošanās.

2. Nekas šajā nodaļā neietekmē strīdā iesaistīto pušu tiesības vienoties par kādu citu šāda strīda noregulēšanas procedūru vai vienoties par tā noregulēšanu.

XVI daļa. Vispārīgie noteikumi

300. pants. Taisnīga un labticīga tiesību izmantošana

Dalībvalstis labticīgi izpilda šīs Konvencijas uzliktos pienākumus un realizē šajā Konvencijā atzītās tiesības, jurisdikciju un brīvības tā, lai nepieļautu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

301. pants. Jūras izmantošana miermīlīgiem mērķiem

Realizējot savas tiesības vai pildot savus pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju, Dalībvalsts atturas no spēka draudiem vai to piemērošanas pret jebkuras citas valsts teritoriālo vienotību vai politisko neatkarību, vai jebkādā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO Statūtos ietvertajiem starptautisko tiesību principiem.

302. pants. Informācijas atklāšana

Nenodarot kaitējumu jebkuras Dalībvalsts tiesībām izmantot šajā Konvencijā paredzētas strīdu noregulēšanas procedūras, nekas šajā Konvencijā netiek uzskatīts kā rīkojums Dalībvalstij, izpildot savus pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju, atklāt informāciju, ja tās atklāšana ir pretrunā valsts svarīgākajām drošības interesēm.

303. pants. Jūrā atrastie arheoloģiskie un vēsturiskie objekti

1. Valstīm ir pienākums apsargāt jūrā atrastos arheoloģiskos un vēsturiskos objektus, kā arī sadarboties šajā jomā.

2. Lai cīnītos pret šādu objektu tirdzniecību, piekrastes valsts var, piemērojot 33.pantu, noteikt, ka attiecīgajā pantā noteikto objektu izcelšana no jūras dibena bez tās piekrišanas tās teritorijas vai teritoriālās jūras ietvaros novedīs pie likumu vai noteikumu pārkāpšanas, kuri noteikti norādītajā pantā.

3. Nekas no šajā pantā noteiktā neietekmē privātīpašnieku tiesības, kuru personības var tikt noskaidrotas, kā arī glābšanas noteikumus uz jūras vai citas normas, kuras regulē tirdznieciskos jūras braucienus, vai likumus un praksi, kas attiecas uz kultūras apmaiņu.

4. Šis pants neierobežo un neietekmē citus starptautiskos līgumus vai starptautiskās tiesību normas, kuras attiecas uz arheoloģisko un vēsturisko objektu aizsardzību.

304. pants. Atbildība par zaudējumiem

Šīs Konvencijas noteikumi attiecībā uz atbildību par zaudējumiem netraucē piemērot jau esošās normas vai jaunu normu attīstību par atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

XVII daļa. Nobeiguma noteikumi

305. pants. Parakstīšana

Šo Konvenciju var parakstīt:

(a) visas valstis;

(b) Namībija, kuru pārstāv Apvienoto Nāciju Organizāciju Namībijas Padome;

(c) visas suverēnas asociētās valstis, kuras izvēlējušās šo statusu pašnoteikšanās dokumentā, kuru uzrauga un apstiprina Apvienoto Nāciju Organizācija saskaņā ar Ģenerālās Asamblejas 1514 (XV) rezolūciju un kurai ir kompetence jautājumos, kurus nosaka šī Konvencija, ieskaitot jautājumus par starptautiskajiem līgumiem, kuri attiecas uz šiem jautājumiem;

d) visas suverēnās asociētās valstis, kurām saskaņā ar attiecīgiem dokumentiem par asociāciju, ir kompetence jautājumos, kurus nosaka šī Konvencija, ieskaitot jautājumus par starptautiskajiem līgumiem, kuri attiecas uz šiem jautājumiem;

(e) visas teritorijas, kurām ir pilnīga iekšējā suverenitāte un kuras par tādām ir atzinusi Apvienoto Nāciju Organizācija, bet kuras nav sasniegušas pilnīgu neatkarību saskaņā ar Ģenerālās Asamblejas 1514 (XV) rezolūciju un kurām ir kompetence jautājumos, kurus nosaka šī Konvencija, ieskaitot jautājumus par starptautiskajiem līgumiem, kuri attiecas uz šiem jautājumiem;

(f) starptautiskās organizācijas, saskaņā ar IX pielikumu.

2. Šo Konvenciju varēs parakstīt līdz 1984.gada 9.decembrim Jamaikas Ārlietu ministrijā, kā arī no 1983.gada 1.jūlija līdz 1984.gada 9.decembrim Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

306. pants. Ratifikācija un oficiālā apstiprināšana

Šī Konvencija paredzēta ratificēšanai valstīm un citiem tiesību subjektiem, kuri noteikti 305.panta 1.punkta (b), (c), (d) un (e) apakšpunktos un oficiālai apstiprināšanai saskaņā ar IX pielikumu, tiesību subjektiem, kuri noteikti 305.panta 1.daļas (f) punktā ratificēšanas un oficiālās apstiprināšanas dokumenti tiek deponēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

307. pants. Pievienošanās

Šai Konvencijai var pievienoties valstis un citi 305.pantā minētie tiesību subjekti. Tiesību subjektu, kuri minēti 305.panta 1.punkta (f) apakšpunktā, pievienošanās notiek saskaņā ar IX pielikumu. Dokumenti par pievienošanos tiek deponēti Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretāram.

308. pants. Spēkā stāšanās

1. Šī Konvencija stājas spēkā pēc 12 mēnešiem datumā, kurā tiek deponēts 60.dokuments par ratificēšanu vai pievienošanos.

2. Katrai valstij, kura ratificējusi Konvenciju vai pievienojusies tai, pēc 60. ratificēšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas, Konvencija stājas spēkā 30.dienā pēc ratificēšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas saskaņā ar 1.punktu.

3. Institūcijas Asamblejas sanāksme notiek dienā, kad stājas spēkā šī Konvencija, un ievēl Institūcijas Padomi. Gadījumā, ja nav iespējams precīzi ievērot 161.panta prasības, pirmā Padome tiek izveidota saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 161.pantā.

4. Normas, noteikumi un kārtība, kuru izstrādājusi Sagatavošanas komisija, tiek iesniegti pirms to oficiālās pieņemšanas Institūcijā saskaņā ar XI daļu.

5. Institūcija un tās iestādes darbojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Trešās konferences par jūras tiesībām par iepriekšējiem kapitālieguldījumiem II rezolūciju un ar Sagatavošanas komisijas lēmumu, kurš pieņemts, lai izpildītu šo rezolūciju.

309. pants. Atrunas un izņēmumi

Šai Konvencijai nav paredzētas atrunas un izņēmumi, ja vien tos nenosaka citi šīs Konvencijas panti.

310. pants. Deklarācijas un paziņojumi

309.pants pieļauj iespēju valstīm, kad tās paraksta Konvenciju, ratificē vai pievienojas tai, izdot deklarācijas vai noteikumus ar jebkādu saturu vai nosaukumu ar mērķi, starp pārējiem, saskaņot tās likumus un noteikumus ar šīs Konvencijas noteikumiem, bet paredzot, ka šīs deklarācijas un paziņojumi neparedz izslēgt vai grozīt šīs Konvencijas noteikumu juridiskās sekas attiecībā uz šo valsti.

311. pants. Attiecības ar citām konvencijām un starptautiskajiem līgumiem

1. Šai Konvencijai attiecībā uz Dalībvalstīm ir lielāks juridiskais spēks nekā 1958.gada 29.aprīļa Ženēvas Konvencijai par Jūras tiesībām.

2. Šī Konvencija nemaina Dalībvalstu tiesības un pienākumus, kuri izriet no citiem līgumiem saistībā ar šo Konvenciju un kuri neietekmē citu Dalībvalstu tiesību un pienākumu realizāciju, kura izriet no šīs Konvencijas.

3. Divas vai vairākas Dalībvalstis var noslēgt vienošanos par šīs Konvencijas noteikumu pārveidošanu vai darbības pārtraukšanu, kura attieksies tikai uz attiecībām starp tām, paredzot, ka šī vienošanās neattiecas uz noteikumu atcelšanu, kuri ir nesavienojami ar efektīvu šīs Konvencijas mērķu un nolūku izpildi, kā arī ar noteikumu, ka šīs vienošanās neietekmē Konvencijas pamatprincipu piemērošanu un ka šīs vienošanās noteikumi neietekmē citas Dalībvalstis izmantot savas tiesības un pildīt savus pienākumus, kas izriet no šīs vienošanās.

4. Dalībvalstis, kuras paredz noslēgt vienošanos saskaņā ar 3.punktu, ar šīs Konvencijas depozitārija palīdzību iepazīstina citas Dalībvalstis ar savu nodomu noslēgt vienošanos un grozīt vai apturēt šīs Konvencijas noteikumu darbību, ko paredz šī Konvencija.

5. Šis pants neietekmē starptautiskos līgumus, kuri noteikti pieļauti vai paredzēti citos šīs Konvencijas pantos.

6. Dalībvalstis vienojas, ka nedrīkst būt nekādu grozījumu attiecībā uz cilvēces kopīgā mantojuma pamatprincipu, kas noteikts 136.pantā, un ka viņi nebūs kādas vienošanās puse, kas atceltu augstākminēto.

312. pants. Grozījumi

1. Pēc 10 gadu termiņa beigām no Konvencijas spēkā stāšanās brīža, Dalībvalsts var ar rakstisku ziņojumu, kas adresēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, ierosināt atsevišķus Konvencijas grozījumus, izņemot tos, kas attiecas uz Rajona darbībām un lūgumu konferences sasaukšanai, lai apstiprinātu minētos grozījumus. Ģenerālsekretārs izsūta iesniegto ziņojumu visām Dalībvalstīm. Ja 12 mēnešu laikā no ziņojuma izsūtīšanas dienas, ne mazāk kā puse no Dalībvalstīm dod labvēlīgu atbildi ziņojumam, Ģenerālsekretārs sasauc Konferenci.

2. Lēmuma pieņemšanas procedūra, kura izmantojama grozījumu konferencē ir tāda pati, kāda tika izmantota Trešajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferencē par jūras tiesībām, ja konference nepieņem citu lēmumu. Konferencei jāpieliek visas pūles, lai rastu vienošanos par visiem grozījumiem pilnīgas vienprātības ceļā un balsošana par tiem nenotiek līdz tam brīdim, kamēr nav pieliktas visas pūles, lai panāktu vienprātību.

313. pants. Grozījumu pieņemšana pēc vienkāršotas procedūras

1. Dalībvalsts var ar rakstisku ziņojumu, kas adresēts Apvienoto Nāciju Organizāciajas Ģenerālsekretāram, ieteikt šīs Konvencijas grozījumus, izņemot grozījumus, kas attiecas uz Rajona darbībām, lai tie tiktu pieņemti pēc vienkāršotās procedūras, kura noteikta šajā pantā, bez konferences sasaukšanas. Ģenerālsekretārs izsūta šo ziņojumu visām Dalībvalstīm.

2. Ja, apritot 12 mēnešiem no dienas, kad ziņojums izsūtīts, kāda Dalībvalsts iebilst pret iesniegtiem grozījumiem vai pret to, ka grozījums tiek pieņemts pēc vienkāršotās procedūras, grozījums tiek noraidīts. Ģenerālsekretārs nekavējoties informē par to visas Dalībvalstis.

3. Ja, apritot 12 mēnešiem no dienas, kad izsūtīts ziņojums, neviena Dalībvalsts neiebilst pret iesniegto grozījumu vai tā pieņemšanu pēc vienkāršotās procedūras, iesniegtais grozījums tiek pieņemts. Ģenerālsekretārs informē visas Dalībvalstis, ka iesniegtais grozījums ir pieņemts.

314. pants. Konvencijas grozījumi attiecībā uz darbībām Rajonā

1. Dalībvalsts var ar rakstisku ziņojumu, kas adresēts Institūcijas Ģenerālsekretāram, iesniegt grozījumu Konvencijas noteikumos attiecībā uz darbībām Rajonā, ieskaitot VI pielikuma 4.nodaļu. Ģenerālsekretārs izsūta šo ziņojumu visām Dalībvalstīm. Iesniegtais grozījums paredzēts apstiprināšanai Asamblejā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Padome. Dalībvalstu pārstāvjiem šajās Institūcijās ir visas tiesības apsvērt un apstiprināt iesniegtos grozījumus. Iesniegtie grozījumi, kurus apstiprinājusi Padome un Asambleja, uzskatāmi par pieņemtiem.

2. Pirms jebkura grozījuma apstiprināšanas saskaņā ar 1.punktu, Padome un Asambleja pārliecinās, lai šis grozījums neliktu šķēršļus Rajona resursu pētījumu sistēmai un to izmantošanai, Pārbaudes konferences laikā saskaņā ar 155.pantu.

315. pants. Grozījumu parakstīšana, ratificēšana, pievienošanās tiem un tekstu autentiskums

1. Šās Konvencijas pieņemtos grozījumus Dalībvalstis varēs parakstīt 12 mēnešu laikā no pieņemšanas dienas Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā, ja grozījumā nav paredzēts citādi.

2. 306., 307. un 320. pants piemērojams visiem šīs Konvencijas grozījumiem.

316. pants. Grozījumu spēkā stāšanās

1. Šīs Konvencijas grozījumi, izņemot 5.punktā minētos, Dalībvalstīm, kas tos ratificējušas vai pievienojušās tiem, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā no divas trešdaļas Dalībvalstu vai 60 Dalībvalstis, ņemot vērā lielāko, ir deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus. Šāds grozījums neietekmē citu Dalībvalstu tiesības vai viņu pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju.

2. Grozījums var paredzēt, ka, lai tas stātos spēkā, nepieciešams lielāks skaits ratificēšanas vai pievienošanās dokumentu nekā paredz šis pants.

3. Katrai Dalībvalstij, kura ratificējusi grozījumu, kurš noteikts 1.punktā vai pievienojusies tam, pēc nepieciešamā skaita ratificēšanas vai pievienošanās instrumentu deponēšanas, grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc sava ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu deponēšanas.

4. Valsts, kura kļūst par šīs Konvencijas Dalībvalsti, pēc grozījuma stāšanās spēkā saskaņā ar 1.punktu, ja vien tā nenosaka citādi:

a) kļūst par grozītās Konvencijas Dalībvalsti; un

b) kļūst par negrozītās Konvencijas Dalībvalsti attiecībās ar tām Dalībvalstīm, kurām grozījums nav saistošs.

5. Jebkurš grozījums attiecībā vienīgi uz Rajona darbībām un jebkurš VI pielikuma grozījums stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc viena gada no dienas, kad trīs ceturtdaļas Dalībvalstu deponējušas ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus.

6. Valsts, kura kļūst par šīs Konvencijas Dalībvalsti pēc grozījuma stāšanās spēkā saskaņā ar 5.punktu, tiek uzskatīta par grozītās Konvencijas Dalībvalsti.

317. pants. Denonsēšana

1. Dalībvalsts var ar rakstisku iesniegumu, kas adresēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, denonsēt šo Konvenciju un norādīt denonsēšanas iemeslu. Iemesla neuzrādīšana neietekmē denonsēšanas derīgumu. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada no ziņojuma iesniegšanas, ja vien ziņojumā nav noteikts vēlāks datums.

2. Denonsēšanas dēļ valsts netiek atbrīvota no finansiālām un līgumiskām saistībām, kuras radušās laikā, kad tā bija Konvencijas puse, tāpat denonsēšana neietekmē tiesības, saistības vai valsts juridisko situāciju, kura radusies šīs Konvencijas izpildes rezultātā pirms tā beigusi būt spēkā attiecībā uz šo valsti.

3. Denonsēšana nekādā veidā neietekmē katras Dalībvalsts pienākumu izpildīt saistības, kas ietvertas šajā Konvencijā un kurām tā, neatkarīgi no šīs Konvencijas, ir pakļauta saskaņā ar starptautiskiem likumiem.

318. pants. Pielikumu statuss

Pielikumi ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa un, ja nav paredzēts citādi, atsaukšanās uz šo Konvenciju vai kādu no tās daļām ietver arī atsaukšanos uz tās attiecīgajiem pielikumiem.

319. pants. Depozitārijs

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir šīs Konvencijas un arī tās grozījumu depozitārijs.

2. Bez savām depozitārija funkcijām Ģenerālsekretārs:

(a) ziņo visām Dalībvalstīm, Institūcijai un kompetentām starptautiskām organizācijām par vispārīgas dabas jautājumiem, kas radušies attiecībā uz šo Konvenciju;

(b) ziņo Institūcijai par šīs Konvencijas un arī tās grozījumu ratificēšanu, formālu atzīšanu un pievienošanos tai, kā arī par šīs Konvencijas denonsēšanu;

(c) informē Dalībvalstis par līgumiem saskaņā ar 311.panta 4.punktu;

(d) izsūta pieņemtos šīs Konvencijas grozījumus, lai Dalībvalstis tos ratificētu vai pievienotos tiem;

(e) rīko Dalībvalstīm nepieciešamās sanāksmes saistībā ar šo Konvenciju.

3. (a) Ģenerālsekretārs nosūta arī novērotājiem, par kuriem noteikts 156.pantā:

(i) ziņojumus, kuri noteikti 2.punkta (a) apakšpunktā;

(ii) ziņojumus, kuri noteikti 2.punkta (b) un (c) apakšpunktā; un

(iii) grozījumu tekstus saskaņošanai, kuri noteikti 2.punktas (d) apakšpunktā.

(b) Ģenerālsekretārs var uzaicināt šos novērotājus novērotāju statusā piedalīties Dalībvalstu sanāksmēs, kuras noteiktas 2.punkta (e) apakšpunktā.

320. pants. Autentiskie teksti

Šīs Konvencijas oriģināls angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodās, visi teksti ir pilnīgi autentiski, tiek, pamatojoties uz 305.panta 2.punktu, deponēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, zemāk parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, parakstījuši šo Konvenciju.

PARAKSTĪTA MONTEGO BEJĀ, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit otrā gada desmitajā decembrī.

I pielikums

Tālu migrējošās sugas

1. Garspalvainais tuncis: Thunnus alalunga.

2. Parastais tuncis: Thunnus thunnus

3. Lielacu tuncis: Thunnus Obesus.

4. Plankumainais tuncis: Katsuwonus pelamis.

5. Dzeltenspalvainais tuncis: Thunnus albacares.

6. Menspalvainais tuncis: Thunnus atlanticus.

7. Mazais tuncis: Euthunnus alletteratus; Euthunnus affnis.

8. Dienvidu parastais tuncis: Thunnus maccoyii.

9. Fregates makrele: Auxis thazard: Auxis rochei.

10. Jūras plaudis: Bramidae ģints.

11. Marlinas: Tetrapturus angustirostris; Tetrapturus belone; Tetrapturus pfluegeri; Tetrapturus albidus; Tetrapturus audax; Tetrapturus georgei, Makaira mazara; Makaira indica; Makaira nigricans.

12. Buru zivis: Istiophorus platypterus: Istiophorus albicans.

13. Zobenzivis: Xiphias gladius.

14. Sairas: Scomberesox saurus; Cololabis saira; Cololabis adocetus; Scomberesox saurus scombriodes.

15. Delfīns: Coryphaena hippurus; Coryphaena equiselis.

16. Okeāna haizivis: Hehanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae ģints; Rhincodon typus; Carcharhinidae ģints; Sphyrnidae ģints; Isurida ģints.

17. Valzivjveidīgie: Physeteridae ģints; Balaenopteridae ģints; Balaenidae ģints; Eschrichtiidae ģints; Monodontidae ģints; Ziphiidae ģints; Delphinidae ģints.

II pielikums

Kontinentālā šelfa robežu komisija

1. pants

Saskaņā ar 76.panta noteikumiem tiek izveidota Kontinentālā šelfa robežu (aiz 200 jūras jūdzēm) komisija, atbilstoši šādiem pantiem.

2. pants

1. Komisija sastāv no 21 locekļa, kas ir eksperti ģeoloģijas, ģeofizikas vai hidrogrāfijas jomā, kurus, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvniecību no savu pilsoņu vidus un pēc to iespējām ievēl šīs Konvencijas Dalībvalstis.

2. Sākotnējās vēlēšanas notiek, cik ātri vien iespējams, bet jebkurā gadījumā 18 mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šī Konvencija. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katrām vēlēšanām Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta vēstuli Dalībvalstīm, aicinot 3 mēnešu laikā izvirzīt savu kandidātu pēc konsultācijām reģionā. Ģenerālsekretārs sagatavo visu kandidātu sarakstu alfabēta kārtībā, kuru iesniedz izskatīšanai Dalībvalstīm.

3. Komisijas locekļu vēlēšanas notiek Dalībvalstu sanāksmē, kuru sasauc Ģenerālsekretārs Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē. Šajā sanāksmē, kurs kvorumu sastāda divas trešdaļas no visām Dalībvalstīm, Komisijā tiek ievēlēti tie kandidāti, kuri saņem divas trešdaļas no klātesošo un balsojušo Dalībvalstu balsīm. No katra ģeogrāfiskā reģiona jāievēl ne mazāk kā trīs pārstāvji.

4. Komisijas locekļi tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Viņus ir tiesības pārvēlēt.

5. Dalībvalsts, kura izvirzījusi Komisijas locekļa kandidatūru, sedz šī locekļa izdevumus, kamēr viņš pilda pienākumus Komisijā. Ieinteresētā piekrastes valsts sedz izdevumus, kas radušies, konsultējoties par šī pielikuma 3.panta 1.punkta (b) apakšpunktā minēto. Komisijas sekretariātu nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

3. pants

1. Komisijai ir šādas funkcijas:

(a) izskatīt piekrastes valstu datus un citus materiālus par kontinentālā šelfa ārējām robežām rajonos, kur šīs robežas sniedzas aiz 200 jūras jūdzēm un izstrādāt rekomendācijas saskaņā ar 76.pantu un Skaidrojuma ziņojumus, kuri pieņemti 1980.gada 29.augustā Trešajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferencē par jūras tiesībām;

(b) nodrošināt zinātniskās un tehniskās konsultācijas, ja to pieprasa piekrastes valsts, sagatavojot datus, kuri norādīti (a) punktā.

2. Komisija var sadarboties, cik tā uzskata par nepieciešamu un lietderīgu, ar UNESCO Starpvalstu Okeanogrāfisko komisiju, ar Starptautisko Hidrogrāfijas organizāciju un citām kompetentām starptautiskām organizācijām ar mērķi apmainīties ar zinātnisko un tehnisko informāciju, kura varētu noderēt, pildot Komisijas pienākumus.

4. pants

Ja pierobežas valsts gatavojas saskaņā ar 76.pantu noteikt savas kontinentālā šelfa robežas aiz 200 jūras jūdzēm, tā iesniedz Komisijai konkrētus datus par šo robežu kopā ar zinātniskiem un tehniskiem datiem, cik vien ātri iespējams, bet jebkurā gadījumā 10 gadu laikā no brīža, kad šī Konvencija stājas spēkā attiecīgajā valstī. Piekrastes valsts tajā pašā laikā sniedz to Komisijas locekļu vārdus, kuri to ir nodrošinājuši ar zinātnisko un tehnisko informāciju.

5. pants

Ja Komisija nepieņem citu lēmumu, Komisija darbojas ar apakškomisijas, kura sastāvā ir septiņi biedri, starpniecību, kuru ieceļ sabalansētā veidā, ņemot vērā katras piekrastes valsts iesnieguma īpašos elementus. Piekrastes valsts pilsoņi, kas iesniedz iesniegumus un kuri ir Komisijas locekļi un jebkurš Komisijas loceklis, kurš palīdzējis piekrastes valstij, sniedzot zinātnisku un tehnisku informāciju attiecībā uz robežu noteikšanu, nav apakškomisijas locekļi pie izskatīšanas, bet viņiem ir tiesības piedalīties kā locekļiem Komisijas darbā. Iesniedzot Komisijai iesniegumu, valsts var sūtīt savu pārstāvi piedalīties attiecīgā apspriedē bez tiesībām balsot.

6. pants

1. Apakškomisija iesniedz savas rekomendācijas Komisijai.

2. Apakškomisijas rekomendācijas tiek apstiprinātas, ja par tām nobalso vairākums no divām trešdaļām klātesošo un balsojušo Komisijas locekļu.

3. Komisijas rekomendācijas tiek iesniegtas rakstiskā veidā piekrastes valstij, kura iesniedza iesniegumu, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

7. pants

Piekrastes valsts nosaka kontinentālā šelfa ārējās robežas, ņemot vērā 76.panta 8.punkta noteikumus un saskaņā ar atbilstošām nacionālām procedūrām.

8. pants

Ja piekrastes valsts nepiekrīt Komisijas rekomendācijām, šī valsts pieņemamā termiņā pārskata vai iesniedz jaunu iesniegumu Komisijai.

9. pants

Komisijas darbība nekādi neskar jautājumus, kas saistīti ar robežu delimitāciju starp valstīm ar pretējām vai blakus esošām piekrastēm.

III pielikums

Meklēšanas, izpētes un ieguves pamatprincipi

1. pants. Īpašuma tiesības uz derīgajiem izrakteņiem

Īpašuma tiesības uz derīgajiem izrakteņiem saskaņā ar šo Konvenciju pāriet ar atklāšanas brīdi.

2. pants. Meklēšana

1(a) Institūcijai ir jāatbalsta meklēšana attiecīgajā apgabalā.

(b) Meklēšana uzsākama tikai pēc tam, kad Institūcija ir saņēmusi pietiekamu rakstisku apņemšanos, ka paredzētais pētnieks ievēros šo Konvenciju un attiecīgos Institūcijas likumus, noteikumus un procedūras attiecībā uz sadarbību apmācību programmās, kas attiecas uz 143. un 144.pantu un jūras vides aizsardzību, un līdz ar to akceptēs Institūcijas veiktās pārbaudes. Paredzētais pētnieks tajā pašā laikā paziņos Institūcijai par aptuveno teritoriju vai teritorijām, kur tiks veikta meklēšana.

(c) Vienā teritorijā vai teritorijās meklēšanu vienlaicīgi var veikt vairāki pētnieki.

2. Meklēšana pētniekam nepiešķir nekādas tiesības attiecībā uz izrakteņiem. Tomēr pētnieks var iegūt saprātīgu daudzumu izrakteņu to izmantošanai pārbaudē.

3. pants. Izpēte un ieguve

1.Uzņēmumi, valstis puses un citi subjekti, kas minēti 153.panta 2.punkta (b) apakšpunktā, var griezties Institūcijā, lai saņemtu apstiprinājumu Rajonā veicamo darbu plāniem.

2.Uzņēmums var pieteikties attiecībā uz jebkuru Rajona daļu, bet citu subjektu iesniegumi attiecībā uz ierobežotām teritorijām ir šī pielikuma 9.panta papildus prasību subjekts.

3. Izpēte un ieguve jāveic tikai darba plānā noteiktajās teritorijās kā norādīts 153.panta 3.punktā, un saskaņā ar šo Konvenciju un attiecīgām Institūcijas normām, noteikumiem un procedūru Institūcijas apstiprinātajos apgabalos.

4.Katram apstiprinātajam darba plānam:

(a) jāatbilst šai Konvencijai un Institūcijas likumiem, noteikumiem un procedūrai;

(b) jānodrošina kontrole no Institūcijas puses par darbībām Rajonā saskaņā ar 153.panta 4.punktu;

(c) jāpiešķir operatoram saskaņā ar Institūcijas normām, noteikumiem un procedūru izņēmuma tiesības izpētīt un iegūt īpašu kategoriju resursus teritorijā, ko ietver darba plāns. Ja tomēr iesniedzējs iesniedz apstiprināšanai darba plānu, kas sedz tikai izpētes vai ieguves stadiju, apstiprinātajam plānam jāpiešķir šādas izņēmuma tiesības attiecībā tikai uz šo stadiju.

5. Katram Institūcijas apstiprinātam darba plānam, izņemot tos, ko iesniedz uzņēmums, ir jābūt līguma formā, kas noslēgts starp Institūciju un iesniedzēju vai iesniedzējiem.

4. pants. Prasības pret iesniedzējiem

1.Iesniedzēji, atšķirībā no uzņēmuma, ir kvalificēti, ja viņiem ir valstiskā piederība vai kontrole un atbalsts, ko pieprasa 153.panta 2.punkta (b) apakšpunkts, un ja viņi seko procedūrai un ievēro kvalifikācijas standartus, kas noteikti Institūcijas normās, noteikumos un procedūrā.

2.Izņemot 6.punktā noteikto, šādi kvalifikācijas standarti attiecas uz iesniedzēja finanšu un tehniskajām iespējām un viņa veikumu iepriekšējo ar Institūciju noslēgto līgumu izpildē.

3.Katrs iesniedzējs jāatbalsta tai Dalībvalstij, kuras pilsonis viņš ir, ja vien iesniedzējam nav vairākas pilsonības, kā gadījumā ar vairāku valstu subjektu apvienību vai konsorciju, šajā gadījumā visām iesaistītajām valstīm - pusēm jāatbalsta iesniedzējs, ja vien iesniedzēju efektīvi nekontrolē cita valsts - puse vai tai piederīgais, šajā gadījumā abas valstis galvo par iesniedzēju. Galvošanas prasību ievērošanas kritērijiem un procedūrai jābūt noteiktai Institūcijas normās, noteikumos un procedūrā.

4.Galvojošā valsts vai valstis atbilstoši 139.pantam atbild savu tiesību sistēmu ietvaros, ka tādējādi atbalstīts darba uzņēmējs veiks darbības Rajonā saskaņā ar līguma noteikumiem un saviem pienākumiem, ko tam uzliek šī Konvencija. Tomēr galvojošai valstij nav jāatbild par kaitējumu, ko izraisījusi darba uzņēmēja pienākumu nepildīšana, ja ir kontrolēta pienākumu izpilde, ja Dalībvalsts ir pieņēmusi likumus un noteikumus, un piemērojusi administratīvus līdzekļus, kas tiesību sistēmas ietvaros pieņemami, lai atbilstoši nodrošinātu personu atbilstību valsts jurisdikcijai.

5.Darbībām, kas nosaka Dalībvalstu, kas ir iesniedzējas, kvalifikācijas ir jāņem vērā to valstiskais raksturs.

6.Kvalifikācijas standarti paredz, ka katram iesniedzējam, bez izņēmuma, kā daļu no sava iesnieguma uzņemas:

(a) pieņemt kā piespiedu un ievērot piemērojamās saistības, ko nosaka XI daļas nosacījumi, Institūcijas normas, noteikumus un procedūras, Institūcijas lēmumus un līguma, kas noslēgts ar Institūciju, noteikumus;

(b) akceptēt Institūcijas kontroli par darbībām Rajonā, kā to nosaka šī Konvencija;

(c) nodrošināt Institūciju ar rakstisku garantiju, ka līgumā paredzētie pienākumi tiks izpildīti labā gribā;

(d) ievērot noteikumus par tehnoloģijas nodošanu, kas paredzēti šī pielikuma 5.pantā.

5. pants. Tehnoloģijas nodošana

1.Iesniedzot darba plānu, katram iesniedzējam ir jānodrošina Institūcijai pieejamība aprīkojuma un metožu, kas tiks pielietotas, darbojoties Rajonā, vispārējam aprakstam un citai attiecīgai informācijai, kas neattiecas uz īpašumu, par šādas tehnoloģijas īpašībām un informācija par šīs tehnoloģijas pieejamību.

2.Katram darbu veicējam jāinformē Institūcija par izmaiņām aprakstā un iesniegtajā informācijā saskaņā ar 1.punktu, kad vien tiek ieviestas būtiskas tehnoloģiskas izmaiņas vai jauninājumi.

3.Katram līgumam par darbošanos Rajonā jāsatur šādas saistības no kontrahenta:

(a) kad vien Institūcija to pieprasa, uz godīgiem un taisnīgiem komerciāliem noteikumiem nodrošināt uzņēmumam pieejamību tehnoloģijai, ko tā izmanto, darbojoties Rajonā pēc līguma, ko kontrahents ir tiesīgs nodot. Tas veicams ar licencēm vai citām piemērotām norunām, ko kontrahents pārrunā ar uzņēmumu un kas paredzams īpašā vienošanās, kas ir līguma pielikums. Šī saistības var ierosināt tikai tad, ja uzņēmums uzskata, ka nav iespējams iegūt tādu pašu vai vienlīdz efektīvu un derīgu tehnoloģiju atklātā tirgū uz godīgiem uz saprātīgiem komercnoteikumiem.

(b) iegūt rakstisku apliecinājumu no īpašnieka par jebkuras tehnoloģijas, ko izmanto darbojoties Rajonā saskaņā ar līgumu, kas nav vispārēji pieejama atklātā tirgū un ko neapskata (a) apakšpunkts, ka īpašnieks, kad vien Institūcija to lūdz, nodrošina uzņēmumam saskaņā ar licenci vai citu atbilstošu vienošanos un uz godīgiem un saprātīgiem komercnoteikumiem tehnoloģijas pieejamību tādā pašā apjomā kā kontrahentiem. Ja šāds apliecinājums netiek saņemts, kontrahentam, darbojoties Rajonā, minētā tehnoloģija nav izmantojama.

(c) iegūt no īpašnieka, izmantojot piespiedu līgumu, pēc uzņēmuma pieprasījuma, un, ja ir iespējams tā rīkoties, bez būtiskām izmaksām kontrahentam, likumīgās tiesības nodot uzņēmumam jebkuru tehnoloģiju, ko izmanto kontrahents, veicot darbības Rajonā saskaņā ar līgumu, ko citādi kontrahentam nav tiesību nodot un kas nav vispārēji pieejams atklātā tirgū. Gadījumos, kur ir būtiska korporatīva saistība starp kontrahentu un tehnoloģijas īpašnieku, svarīgs ir šīs saistības ciešums un kontroles vai ietekmes pakāpe, nosakot, vai ir veikti visi realizējamie pasākumi, lai iegūtu šīs tiesības. Gadījumos, kad kontrahents veic efektīvu kontroli pār tehnoloģijas īpašnieku, nespēja pieprasīt no īpašnieka likumīgās tiesības jāņem vērā kontrahenta kvalifikācijā jebkuram sekojošam iesniegumam darba plāna novērtēšanai;

(d) veicināt pēc uzņēmuma pieprasījuma jebkuras tehnoloģijas, ko apskata (b) apakšpunkts, iegūšanu uzņēmumā pēc licences vai citām attiecīgām norunām un uz godīgiem un saprātīgiem komercnoteikumiem, ja uzņēmums nolemj veikt sarunas tieši ar tehnoloģijas īpašnieku;

(e) pielietot tos pašus līdzekļus, kas aprakstīti (a),(b),(c) un (d) apakšpunktos, par labu jaunattīstības valstij vai jaunattīstības valstu grupai, kas pieteikusies uz līgumu saskaņā ar šī pielikuma 9.pantu, paredzot, ka šie līdzekļi būs ierobežoti izmantošanā tajā kontrahentu nodomātajā Rajona daļā, kas rezervēta saskaņā ar šī pielikuma 8.pantu, un paredzot, ka darbības saskaņā ar līgumu, ko lūdz jaunattīstības valsts vai jaunattīstības valstu grupa, neiesaistīs tehnoloģijas nodošanu trešajai valstij vai trešo valstu piederīgiem. No šī noteikuma izrietošās saistības attiecas tikai uz kontrahentu, kuras tehnoloģiju uzņēmums nav pieprasījis vai kontrahents to nav nodevis uzņēmumam.

4. Strīdi par saistībām, ko paredz 3.punkts, kā arī par citiem līguma noteikumiem, ir obligāti izpildāmi saskaņā ar XI daļu un, gadījumos, kad tiek pārkāptas šīs saistības, saskaņā ar šī pielikuma 18.pantu var noteikt līguma apstādināšanu vai izbeigšanu, vai naudas sodus. Strīdus par to, vai kontrahenta piedāvājumi atbilst godīgiem un saprātīgiem komercnoteikumiem, var iesniegt jebkura puse izskatīšanai komercšķīrējtiesā saskaņā ar UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem vai citas arbitrāžas noteikumiem, kas var tikt noteikti Institūcijas likumos, noteikumos un procedūrā. Ja spriedums ir tāds, ka kontrahenta piedāvājums neatbilst godīgiem un saprātīgiem komercnoteikumiem, kontrahentam tiek dotas 45 dienas pārskatīt piedāvājumu atbilstoši prasībām, pirms Institūcija uzsāk kādu darbību saskaņā ar šī pielikuma 18.pantu.

5. Ja uzņēmums uz godīgiem un saprātīgiem komercnoteikumiem nav spējīgs iegūt attiecīgo tehnoloģiju, lai iesāktu savlaicīgu derīgo izrakteņu ieguvi un apstrādi Rajonā, gan Padome, gan Asambleja var sasaukt Dalībvalstu grupu, kas sastāv no tām, kuras galvojušas par subjektiem, kas iesaistīti darbībās Rajonā, un citas Dalībvalstis, kam ir pieeja šādai tehnoloģijai. Šī grupa kopīgi konsultējas un veic efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu šādas tehnoloģijas pieejamību uzņēmumam uz godīgiem un saprātīgiem komercnoteikumiem. Katra Dalībvalsts pielieto visus iespējamos līdzekļus savas tiesību sistēmas ietvaros.

6. Gadījumos, ja uzņēmums iesaistīts kopuzņēmumā, tehnoloģijas nodošanai jābūt saskaņā ar kopuzņēmuma līguma noteikumiem.

7. Saistības, ko uzliek 3.punkts, jāietver katrā līgumā par darbošanos Rajonā līdz 10 gadiem pēc tam, kad uzņēmums uzsācis komerciālo ieguvi, un tās var pieprasīt šajā laikā.

8. Attiecībā uz šo pantu "tehnoloģija" nozīmē specializētu aprīkojumu un tehnoloģisko prasmi, ieskaitot rokasgrāmatas, skices, darbības instrukcijas, apmācību un tehnisko konsultāciju un palīdzību, kas nepieciešama, lai samontētu, apkalpotu un darbinātu prasībām atbilstošu sistēmu un likumīgās tiesības to izmantot šim nolūkam uz pieejamības pamatiem.

6. pants. Darba plānu apstiprināšana

1. Pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad stājusies spēkā šī Konvencija, un pēc tam pēc katriem 4 mēnešiem Institūcija izskata iesniegtos darba plānus.

2. Kad tiek lemts par darba plāna apstiprināšanu līguma formā, Institūcija vispirms noskaidro, vai:

(a) iesniedzējs rīkojies saskaņā ar šī pielikuma 4.pantā noteiktajām pieteikuma prasībām un ir sniedzis Institūcijai saistības un garantijas, ko pieprasa šis pants. Procedūras nepildīšanas, kādas saistības vai garantijas neesības gadījumā, iesniedzējam tiek dotas 45 dienas, lai labotu šos trūkumus.

(b) iesniedzējam ir pieprasītās kvalifikācijas, kas noteiktas šī Pielikuma 4.pantā.

3. Visi iesniegtie darba plāni jāizskata to saņemšanas kārtībā. Iesniegtajiem darba plāniem jāatbilst un tos regulē attiecīgie Konvencijas noteikumi un Institūcijas normas, noteikumi un procedūra, ieskaitot noteikumus par darbības prasībām, finanšu ieguldījumiem un apņemšanās attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu. Ja iesniegtie darba plāni atbilst šīm prasībām, Institūcijai tie jāapstiprina, nodrošinot, ka tie atbilst Institūcijas normu, noteikumu un procedūras noteiktajai formai un nediskriminējošām prasībām, ja vien:

(a) daļa vai visa teritorija, ko aptver iesniegtais darba plāns nav iekļauts apstiprinātā darba plānā vai agrāk iesniegtā darba plānā, par ko Institūcija vēl nav pieņēmusi galējos lēmumus;

(b) daļa vai visa teritorija, ko aptver iesniegtais darba plāns, nav Institūcijas apstiprināta saskaņā ar 162.panta 2.punkta (x) apakšpunktu vai;

(c) iesniegto plānu nav iesniegusi vai atbalstījusi Dalībvalsts, kurai jau ir:

i) polimetālisko konkrēciju pētīšanas un izstrādes darbu plāni nerezervētajās platībās, kas kopā ar jebkuru teritorijas daļu, kas aplūkots darba plānā, pārsniedz 30 procentus no 400 000 kvadrātkilometrus liela apļa, kura centru veido jebkura teritorijas daļa, ko aplūko darba plāns;

ii) polimetālisko konkrēciju pētīšanas un izstrādes darba plāni nerezervētajās teritorijās, kas kopā ņemot veido 2 procentus no visa jūras dibena teritorijas, kas nav rezervēta vai nav apstiprināta izmantošanai saskaņā ar 162.panta 2.punkta (x) apakšpunktu.

4. Lai ievērotu 3.punkta (c) apakšpunktā noteikto standartu, darba plāns, ko iesniedz sabiedrība vai konsorcijs, jāizskata uz pro rata pamatiem starp atbalstošajām Dalībvalstīm, kas iesaistītas saskaņā ar šī pielikuma 4.panta 3.punktu. Institūcijas var apstiprināt 3.punkta (c) apakšpunktā aprakstītos darba plānus, ja tā nosaka, ka šāds apstiprinājums neļaus Dalībvalstij vai tās atbalstītiem subjektiem monopolizēt Rajonā veikto darbu vadīšanu vai kavēt citu Dalībvalstu darbības Rajonā.

5. Neņemot vērā 3.punkta (a) apakšpunktā minēto, pēc 151.panta 3.punktā noteiktās starpperioda, Institūcija var pieņemt ar likumu, noteikumu un procedūru formā citas procedūras un kritērijus saskaņā ar šo Konvenciju, lai, ja pastāv izvēle iesniedzēju starpā, izlemtu, kuriem iesniedzējiem ierosinātajā teritorijā darba plāni tiks apstiprināti. Šai procedūrai un kritērijiem jānodrošina darba plānu apstiprināšana uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem pamatiem.

7. pants. Iesniedzēju izvēle par ieguves atļaujām

1.Pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad stājusies spēkā šī Konvencija, un pēc tam pēc katriem četriem mēnešiem, Institūcija izskata iesniegumus par ieguves atļaujām, kas iesniegti tūlīt pēc iepriekšējā perioda. Institūcija izdod pieprasītās atļaujas, ja visus iesniegumus var apstiprināt, nepalielinot ieguves ierobežojumu vai nepārkāpjot Institūcijas pienākumus saskaņā ar preču līgumu vai vienošanos, ar kuru tā kļuvusi par Dalībvalsti, kā paredzēts 151.pantā.

2. Ja jāizvēlas starp ieguves atļauju pieprasītājiem, jo pastāv 151.panta 2.-7.punktā noteiktais ieguves ierobežojums, vai Institūcijas pienākumi saskaņā ar preču līgumu vai vienošanos ar kuru tā kļuvusi par šāda līguma vai vienošanās pusi, kā noteikts 151.panta 1.punktā, Institūcijai jāizvēlas pēc objektīviem un nediskriminējošiem standartiem, kas noteikti tās normās, noteikumos un procedūrā.

3. No 2.punktā noteiktajiem iesniegumiem Institūcija priekšroku dod tiem iesniedzējiem, kuri:

(a) sniedz labāku izpildes garantiju, ņemot vērā viņu finansiālās un tehniskās iespējas un izpildi, ja tāda bijusi pēc agrāk apstiprinātiem darba plāniem;

(b) nodrošina Institūcijai ātrāk sagaidāmus finansiālus ienākumus, ņemot vērā, kad paredzams uzsākt komerciālo ieguvi;

(c) jau ir investējuši lielāko daļu līdzekļu un piepūli ģeoloģiskajā meklēšanā vai izpētē.

4.Iesniedzējiem, kas kādā periodā netiek izraudzīti, sekojošos periodos ir prioritāte, līdz viņi saņem ieguves atļauju.

5.Izvēle jāveic, ņemot vērā vajadzību vairot Dalībvalstu iespējas, neatkarīgi no to sociālās un ekonomiskās sistēmas vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas, lai tādējādi izvairītos no diskriminācijas pret kādu valsti vai sistēmu piedalīties darbībās Rajonā un lai novērstu šo darbību monopolizāciju.

6.Ja nerezervētās platības tiek izmantotas vairāk par rezervētajām, priekšroka ieguves atļauju iesniegumiem ir rezervētajos apgabalos.

7.Lēmumi, kas apskatīti šajā pantā, jāpieņem, cik ātri iespējams pēc katra perioda beigām.

8. pants. Teritorijas rezervēšana

Katram pieteikumam, kuru nav iesniedzis uzņēmums vai kāds cits subjekts uz rezervēto teritoriju, ir jāsedz visa teritorija, kam nav jābūt vienai nepārtrauktai teritorijai, pietiekami lielai un ar pietiekami novērtētu komercvērtību divām ieguves operācijām. Iesniedzējam jānorāda koordinātes, kas sadala teritoriju divās daļās ar vienādi novērtētu komercvērtību, un jāiesniedz visi dati, ko viņš ieguvis attiecībā uz abām daļām. Neietekmējot Institūcijas pilnvaras, ko paredz šī pielikuma 17.pants, iesniegtajām ziņām par polimetālu mezgliem jāattiecas uz kartografēšanu, paraugiem, mezglu bagātību un metāla saturu tajos. 45 dienu laikā no šādu ziņu saņemšanas Institūcijai jānosaka, kura daļa jārezervē tikai darbību vadīšanai ar jaunattīstības valstīm. Šī nozīmēšanu var atlikt vēl uz 45 dienām, ja Institūcija pieprasa neatkarīgu ekspertu, lai novērtētu, vai ir iesniegtas visas šajā pantā prasītās ziņas. Nozīmētā teritorija kļūst par rezervētu teritoriju tiklīdz tiek apstiprināts nerezervētās teritorijas darba plāns un ir parakstīts līgums.

9. pants. Darbība rezervētajās teritorijās

1. Uzņēmumam tiek dota iespējas izlemt, vai tam ir nodoms veikt darbības katrā rezervētājā teritorijā. Šo lēmumu var pieņemt jebkurā laikā, ja vien saskaņā ar 4.pantu Institūcija nav saņēmusi paziņojumu, šādā gadījumā uzņēmumam jāpieņem lēmums saprātīgā laikā. Uzņēmums var nolemt izmantot šīs teritorijas kopuzņēmumā ar ieinteresēto valsti vai subjektu.

2. Uzņēmums var noslēgt līgumus par daļēju darbību veikšanu saskaņā ar 4.pielikuma 12.pantu. Tas var arī iestāties kopuzņēmumos šādu darbību vadīšanai ar subjektiem, kam ir tiesības veikt darbības teritorijā saskaņā ar 153.panta 2.punkta (b) apakšpunktu. Kad tiek izskatīti šādi kopuzņēmumi, uzņēmumam jāpiedāvā Dalībvalstīm, kas ir jaunattīstības valstis un viņu pilsoņiem, iespēja efektīvai dalībai.

3. Savās normās, noteikumos un procedūrās Institūcija var aprakstīt materiālus un procesuālas prasības un noteikumus attiecībā uz šādiem līgumiem un kopuzņēmumiem.

4.Jebkura Dalībvalsts, kas ir jaunattīstības valsts, vai jebkura fiziska vai juridiska persona, par ko tā galvojusi un ko tā vai cita Dalībvalsts, kas ir jaunattīstības valsts, aktīvi kontrolē, un ir kvalificēts iesniedzējs, vai jebkuru augstāk norādīto subjektu grupa, var paziņot Institūcijai par savu vēlēšanos iesniegt darba plānu attiecībā uz rezervēto teritoriju saskaņā ar šī pielikuma 6.pantu. Plāns tiek izskatīts tajā gadījumā, ja uzņēmums saskaņā ar 1.punktu izlemj, ka tas nekādas darbības teritorijā neveiks.

10. pants. Priekšrocības un pirmtiesības starp iesniedzējiem

Operatoram, kuram ir apstiprināts darba plāns tikai izpētei, kā noteikts šī pielikuma 3.panta 4.punkta (c) apakšpunktā, būs priekšroka un pirmtiesības starp darba plānu iesniedzējiem par tās pašas teritorijas izpēti un resursiem. Tomēr šādu priekšroku vai pirmtiesības var atsaukt, ja operatora darbība bijusi neapmierinoša.

11. pants. Kopējie pasākumi

1.Līgumi var paredzēt kopdarbus starp kontrahentu un Institūciju, izmantojot uzņēmumu, kopuzņēmuma vai ieguves līdzdalības formā, kā arī jebkurā citā kopdarbu formā, kam būs tāda pati aizsardzība pret pārskatīšanu, apstādināšanu un izbeigšanu kā līgumiem ar Institūciju.

2.Kontrahenti, iesaistoties šādos kopdarbos ar uzņēmumu, var saņemt finansiālus stimulus, kā paredzēts šī pielikuma 13.pantā.

3.Partneri kopuzņēmumā ar uzņēmumu ir atbildīgi par šī pielikuma 13.panta prasītajiem maksājumiem savu daļu apmērā, ņemot vērā finansiālus stimulus, kas norādīti šajā pantā.

12. pants. Uzņēmuma veicamā darbība

1. Uzņēmuma veicamo darbību Rajonā saskaņā ar 153.pantu 2.daļas (a) apakšpunktu, regulē XI daļa, Institūcijas normas, noteikumi un procedūra, kā arī tās attiecīgie lēmumi.

2. Darba plāniem, ko iesniedz uzņēmums, pievieno pamatojumu, kas apliecina tā finansiālās un tehniskās iespējas.

13. pants. Līgumu finansiālie noteikumi

1. Pieņemot normas, noteikumus un procedūras, kuras skar minētās 153.panta 2.punkta (b) apakšpunkta līguma finansiālos noteikumus starp Institūciju un subjektiem, kā arī veicot pārrunas par šiem finansiāliem noteikumiem saskaņā ar XI daļu un normām, noteikumiem un procedūru, Institūcija vadās no šādiem mērķiem:

a) nodrošināt optimālus ienākumus Institūcijai no komerciālās ieguves ienākumiem;

b) piesaistīt kapitālieguldījumus un tehnoloģiju Rajona izpētei un ieguvei;

c) nodrošināt kontrahentu finanšu režīma vienlīdzību un to finansiālo saistību atbilstību;

d) uz vienāda un nediskriminēta pamata piešķirt kontrahentiem atvieglojumus, lai viņi veiktu kopīgus pasākumus ar uzņēmumu un jaunattīstības valstīm vai to pilsoņiem; stimulēt tehnoloģijas nodošanu viņiem un gatavot Institūcijas un jaunattīstības valstu personālu;

e) dot uzņēmumam iespēju efektīvi iekļauties jūras dibena resursu izstrādē vienlaicīgi ar subjektiem, kuri minēti 153.panta 2.punkta (b) apakšpunktā; un

f) nodrošināt, lai finansiālie atvieglojumi, kurus kontrahentiem piešķir saskaņā ar 14.punktu, vai saskaņā ar līgumu noteikumiem, kas pārskatīti saskaņā ar šī pielikuma 19.pantu, vai saskaņā ar pielikuma 11.panta noteikumiem, attiecībā uz kopuzņēmumiem, nenovestu pie kontrahentu subsidēšanas, kura mākslīgā veidā paaugstina to konkurētspēju, salīdzinājumā ar sauszemes izstrādātājiem.

2. Lai segtu administratīvās izmaksas, kas rodas izskatot pieteikumu par darba plāna apstiprināšanu līguma formā, tiek piedzīta nodeva 500000 ASV dolāru apmērā par vienu pieteikumu. Šo fiksēto nodevu Padome periodiski pārskata, lai nodrošinātu administratīvo izmaksu segšanu. Ja administratīvās izmaksas, kas radās Institūcijai izskatot pieteikumus, ir mazākas, nekā fiksētās summas, Institūcija starpību atlīdzina pieteicējam.

3. Kontrahents iemaksā fiksēto gada nodevu 1 miljonu ASV dolāru apmērā no dienas, kad līgums stājies spēkā. Ja notiek komerciālās ieguves uzsākšanas apstiprinātā datuma atlikšana saskaņā ar 151. pantu sakarā ar atļaujas izdošanas kavējumu, tad fiksētā gada nodeva par nokavēto periodu tiek atcelta. No komerciālās ieguves sākšanas datuma kontrahents izmaksā vai nu ieguves nodevu, vai fiksētu gada nodevu, atkarībā no tā, kura ir lielāka.

4. Gada laikā no komerciālās ieguves sākšanas saskaņā ar 3.punktu kontrahentam jāiemaksā savas finansiālās iemaksas Institūcijai šādos veidos:

a) nodevas iemaksa tikai par ieguvi; vai

b) kopējās summas par ieguves un tīro ienākumu daļas iemaksa.

5. a). Ja kontrahents izvēlas izdarīt savu finansiālo maksājumu Institūcijai tikai ieguves nodevas veidā, nodeva tiek aprēķināta noteiktas daļas apmērā no tirgus cenas par gataviem metāliem, kuri iegūti no līgumā minētās teritorijas iegūtām polimetālu konkrecijām; šis procents tiek noteikts šādā apmērā:

i) komerciālās ieguves 1. līdz 10. gads - 5 procenti;

ii) no komerciālās ieguves 11.gada līdz beigām - 12 procenti.

b) Ar augstāk minēto tirgus cenu saprot gatavo metālu daudzuma, kas iegūts no līgumā minētajā teritorijā iegūtām polimetālu konkrecijām, reizinājumu ar šo metālu vidējo cenu attiecīga atskaites gada laika posmā, kas noteikts 7. un 8.punktā.

6. Ja kontrahents izvēlas savas finansiālas iemaksas Institūcijai veikt kopējās ieguves nodevas un tīro ienākumu daļu iemaksas veidā, tādus maksājumus nosaka šādi:

a) ieguves nodeva tiek aprēķināta noteiktās daļas apmērā no saskaņā ar punktu (b), aprēķināmās, tirgus cenas par gataviem metāliem, kas iegūti no līgumā minētajā teritorijā iegūtām polimetālu konkrecijām. Šīs daļas apmērs nosakāms šādi:

i) pirmais komerciālās ieguves periods - 2 procenti;

ii) otrais komerciālās ieguves periods - 4 procenti.

Ja (d) apakšpunktā noteiktajā otrajā komerciālās ieguves periodā, ienākumi no kapitālieguldījumiem jebkurā atskaites gadā saskaņā ar apakšpunktu (m) ieguves nodeva, kas aprēķināta 4 procentu apmērā sastādīs mazāk par 15 procentiem, tad ieguves nodeva šajā atskaites gadā tiek iekasēta 2 procentu apmērā.

b) Augstākminētā tirgus cena ir gatavo metālu daudzuma, kas iegūts no līgumā minētajā teritorijā un šo metālu vidējās cenas attiecīgā atskaites gada laikā, kura definēta 7. un 8.punktā, reizinājums.

c) i) Institūcijas tīro ienākumu daļa tiek ņemta no tās daļas, kas veidojas no kontrahenta tīriem ienākumiem, kas savukārt rodas no līgumā minētās teritorijas resursu izstrādes, un tā turpmāk tiks saukta par tīriem ienākumiem no izstrādes;

ii) Institūcijas tīro ienākumu daļa no izstrādes tiek aprēķināta saskaņā ar šādu pieauguma skalu:

Izstrādes tīro ienākumu daļa	Institūcijas daļa
	Komerciālās ieguves pirmais periods	Komerciālās ieguves otrais periods
Daļa, ko veido ienākumi no kapitālieguldījumiem, kas ir lielāki par 0 procentu, bet mazāki par 10 procentiem	35 procenti	40 procenti
Daļa, ko veido ienākumi no kapitālieguldījumiem, sākot no 10 procentiem un vairāk, bet mazāk par 20 procentiem	42,5 procenti	50 procenti
Daļa, ko veido ienākumi no kapitālieguldījumiem, sākot no 20 procentiem un vairāk	50 procenti	70 procenti

d) i) Komerciālās ieguves pirmais periods, kas minēts (a) un (c) apakšpunktā, sākas pirmā komerciālās ieguves atskaites gadā un beidzas tajā atskaites gadā, kad kontrahenta apgūšanas izdevumus kopā ar procentiem par šo izdevumu nekompensēto daļu, pilnībā kompensē viņa ienākumi naudas izteiksmē, kā tas norādīts zemāk. Ja pirmajā atskaites gadā notika izdevumi par apgūšanu, tad apgūšanas nekompensētie izdevumi līdzinās apgūšanas izdevumiem, izņemot ienākumus naudas izteiksmē par šo gadu. Katrā nākamajā atskaites gadā apgūšanas nekompensētie izdevumi līdzinās iepriekšējā gada apgūšanas nekompensētiem izdevumiem plus procenti par tiem ar likmi 10 procentu gadā, pieskaitot apgūšanas izdevumus par šo atskaites gadu un atņemot kontrahenta ienākumus naudas izteiksmē par šo atskaites gadu. Tas atskaites gads, kad apgūšanas nekompensētie izdevumi pirmo reizi līdzinās nullei, ir atskaites gads, kad kontrahenta apgūšanas izdevumi kopā ar to nekompensētas daļas procentiem pilnīgi tiek kompensēti ar viņa ienākumiem naudas izteiksmē. Kontrahenta ienākumi naudas izteiksmē par jebkuru atskaites gadu līdzinās viņa bruto ieņēmumiem, atskaitot viņa maksājumus Institūcijai, saskaņā ar (c) apakšpunktu.

ii) Komerciālās ieguves otrais periods sākas atskaites gadā pēc komerciālās ieguves pirmā perioda noslēgšanās un turpinās līdz līguma beigām.

e) Termins "apgūšanas tīrie ienākumi" nozīmē kontrahenta tīro ienākumu reizinājumu ar attiecību starp kalnrūpniecības sektora apgūšanas izdevumiem un visiem kontrahenta apgūšanas izdevumiem. Ja kontrahents nodarbojas ar polimetālu konkreciju izstrādi, pārvadāšanu, kā arī galvenokārt trīs gatavo metālu, proti, kobalta, vara un niķeļa, komerciālo ieguvi, tad kontrahenta izstrādes tīro ienākumu summa sastāda ne mazāk kā 25 procenti no tīriem ienākumiem. Ievērojot (n) punkta noteikumus, visos pārējos gadījumos, ieskaitot gadījumus, kad kontrahents nodarbojas ar polimetālu konkreciju izstrādi, pārvadāšanu, kā arī galvenokārt četru gatavo metālu proti, kobalta, vara, margāna un niķeļa komerciālo ieguvi, Institūcija var savu normu, noteikumu un procedūras ietvaros noteikt nepieciešamās apakšējās robežas, pielietojot tādu pašu proporcionalitātes formulu, kāda tika izmantota, nosakot 25 procentu apakšējo robežu trim metāliem;

f) termins "kontrahentu tīrie ienākumi" nozīmē kontrahentu bruto ienākumus, atskaitot viņa ekspluatācijas izdevumus un atskaitot viņa apgūšanas izdevumu atlīdzināšanu saskaņā ar (j) punktu;

g) i) ja kontrahents nodarbojas ar polimetālu konkreciju izstrādi, pārvadāšanu, kā arī gatavo metālu komerciālo ieguvi, termins "kontrahenta bruto ienākumi" nozīmē bruto ienākumus no gatavo metālu pārdošanas un jebkādus citus naudas līdzekļus, kurus pamatoti var attiecināt uz līguma operāciju rēķina saskaņā ar finansiālām normām, Institūcijas normām, noteikumiem un procedūru;

ii) visos pārējos gadījumos, izņemot tos, kas minēti (g) punkta (i) un (n) punkta (iii) apakšpunktā, termins "kontrahenta bruto ienākumi" nozīmē bruto ienākumus no pusgatavu metālu pārdošanas, kurus iegūst no polimetālu konkrecijām, kurus savukārt saņem no līgumā minētās teritorijas; kā arī jebkurus citus naudas līdzekļus, kurus var pamatoti attiecināt uz līguma operācijām, saskaņa ar finansiālām normām, Institūcijas normām, noteikumiem un procedūru;

h) termins "kontrahenta apgūšanas izdevumi" nozīmē:

i) izmaksas, kas veicamas pirms komerciālās ieguves sākšanas, kas tieši saistītas ar līgumā minētās teritorijas ieguves jaudu un operācijām, kas saistītas ar šo darbību pēc līguma visos gadījumos, izņemot (n) punktā minētos, saskaņā ar vispāratzītiem uzskaites principiem, ieskaitot, citu starpā, mašīnu, iekārtojumu, kuģu, pārstrādes uzņēmumu, celtniecības, ēku, zemes, ceļu vērtību, kā arī meklēšanas un izpētes vērtību līgumā minētajā teritorijā, procentu samaksas, nepieciešamās normās, licenču un savākto summu vērtību; un

ii) izmaksas analoģiski (i) apakšpunktā minētām izmaksām, kas radušās pēc komerciālās ieguves sākšanas un nepieciešamas darba plāna izpildei, izņemot izmaksas, kas attiecināmas uz ekspluatācijas izmaksām;

i) ienākumi no kapitāla aktīvu realizācijas un tirgus cena par tādiem kapitāla aktīviem, kuri vairs nav nepieciešami operācijām vadoties nolīguma un, kuri netiek pārdoti, atskaitāmas no kontrahenta apgūšanas izdevumiem attiecīgā atskaites gada laikā. Kad šie atskaitījumi pārsniedz kontrahenta apgūšanas izdevumus, liekā summa tiek pievienota kontrahenta bruto ienākumiem;

j) kontrahenta apgūšanas izdevumi pirms komerciālās ieguves sākšanas, kas minēti (h) punkta (i) apakšpunktā un (n) punkta (iv) apakšpunktā, tiek atlīdzināti desmit vienādu iemaksu veidā, kuras izmaksā ik gadu no komerciālās ieguves sākšanas datuma. Kontrahenta apgūšanas izdevumi, pēc komerciālās ieguves sākšanas, kas minēti (h) punkta (ii) apakšpunktā un (n) punkta (iv) apakšpunktā, tiek atlīdzināti desmit vai mazāk vienādu ik gadus izmaksājamo iemaksu veidā, lai nodrošinātu to pilnu kompensāciju līdz līguma beigām;

k) termins "kontrahenta ekspluatācijas izdevumi" nozīmē visas izmaksas, kas radušās pēc komerciālās ieguves sākšanas, līgumā minētās teritorijas ieguves jaudas procesā, kā arī ar to saistītu darbību līgumā minētām operācijām saskaņā ar atskaites vispārpieņemtajiem principiem, ieskaitot, citu starpā, gada fiksēto nodevu vai ieguves nodevu, atkarība no tā, kas ir lielāks, izdevumus par darba algu, algas likmi, pabalstus kalpotājiem, materiālus, izmaksas maksas par pakalpojumiem, transporta izdevumus; izdevumus, kas saistīti ar pārstrādi un realizāciju; procentu izmaksas, komunālo pakalpojumu izmaksas, izdevumus jūras vides saglabāšanai, netiešos un administratīvos izdevumus, kas konkrēti saistīti ar līguma operācijām un jebkurus tīros ekspluatācijas zaudējumus, kas pārnesti uz priekšu vai atpakaļ, kā norādīts iepriekš. Tīrie ekspluatācijas zaudējumi var būt pārnesti uz priekšu divu gada laikā, izņemot līguma pēdējos divus gadus, kad tie var būt pārnesti divus gadus atpakaļ;

l) ja kontrahents nodarbojās ar polimetālu konkrēciju izstrādi, pārvadāšanu, kā arī ar gatavu un pusgatavu metālu komerciālo ieguvi, termins "kalnrūpniecības sektora apgūšanas izdevumi" nozīmē to kontrahenta apgūšanas izdevumu daļu, kura tieši saistīta ar līgumā minētās teritorijas resursu izstrādi saskaņā ar atskaites vispāratzītiem principiem, kā arī Institūcijas finansiālām normām, noteikumiem un procedūrām, ieskaitot, citu starpā, maksu par pieteikumu, ikgada fiksētu maksājumu, un tur, kur tas ir pielietojams, līgumā minētās teritorijas meklēšanas un izstrādes izdevumus, kā arī izpētes un apgūšanas daļu;

m) termins "ienākumi no kapitālieguldījumiem" par katru atskaites gadu nozīmē attiecību starp tīriem šā gada izstrādes ienākumiem un kalnrūpniecības sektora apgūšanas izdevumiem. Lai aprēķinātu šādu attiecību, kalnrūpniecības sektora apgūšanas izdevumos ieskaita jaunu iekārtu iegādes un veco iekārtu nomainīšanas izdevumus kalnrūpniecības sektorā, atskaitot nomainītas iekārtas sākotnējo vērtību;

n) ja kontrahents nodarbojas tikai ar izstrādi:

i) termins "izstrādes tīrie ienākumi" nozīmē kontrahenta tīro ienākumu visu summu;

ii) termins "kontrahenta tīrie ienākumi" atbilst to definīcijai (f) punktā;

iii) termins "kontrahenta bruto ienākumi" nozīmē bruto ienākumus no polimetālu konkreciju pārdošanas un jebkurus citus naudas līdzekļus, kuru saņemšanu var pamatoti attiecināt uz līguma operāciju rēķina, saskaņā ar Institūcijas finansiālajām normām, noteikumiem un procedūru;

iv) termins "kontrahenta apgūšanas izdevumi" nozīmē visas izmaksas, kas radušās pirms komerciālās ieguves sākšanas, kā minēts (h) punkta (i) apakšpunktā, un visi izdevumi, kas segti pēc komerciālās ieguves uzsākšanas, kā norādīts (h) punkta (ii) apakšpunktā, kuri tieši saistīti ar līgumā minētās teritorijas resursu izstrādi saskaņā ar atskaites vispāratzītiem principiem;

v) termins "kontrahenta ekspluatācijas izdevumi" nozīmē kontrahenta ekspluatācijas izdevumus, kā tas norādīts (k) apakšpunktā, kuri tieši saistīti ar līgumā minētās teritorijas resursu izstrādi saskaņā ar atskaites vispāratzītiem principiem;

vi) termins "ienākumi no kapitālieguldījumiem" par jebkuru atskaites gadu nozīmē attiecību starp kontrahenta tīriem ieņēmumiem par šo gadu un kontrahenta apgūšanas izdevumiem. Lai aprēķinātu tādu attiecību, kontrahenta apgūšanas izdevumos ieskaita izdevumus par jauno iekārtu iegādi vai veco iekārtu nomaiņu, atskaitot nomainītās iekārtas sākotnējo vērtību;

o) izdevumi, kas minēti šī punkta "h", "k", "l" un "n" apakšpunktos, atkarībā no kontrahenta izmaksājamā procenta, samazinās, ņemot vērā visus Institūcijas apstiprinātos gadījumus, saskaņā ar šī pielikuma 4.panta 1.punktu, kas attiecas uz parādu un paškapitāla attiecību un procentu likmi kā pamatotus, ņemot vērā esošo komerciālo praksi;

p) šajā punktā minētie izdevumi netiek uzskatīti kā tādi, kas iekļauj nodokļu samaksu no korporatīviem ienākumiem vai no līdzīgām summām, ko iekasē valsts sakarā ar kontrahenta operācijām.

7. a) 5. un 6. punktā minētais termins "gatavie metāli" nozīmē visvienkāršākā veida metālus, kādi parasti tiek pārdoti starptautiskajos gala tirgos. Attiecībā uz metāliem, kuri netiek pārdoti šādos tirgos, termins "gatavie metāli" nozīmē metālus pašā vienkāršākā veidā, kādā tie parasti tiek pārdoti reprezentatīvu formālu darījumu laikā;

b) ja Institūcija nespēj citādi noteikt gatavo metālu daudzumu, kas iegūts no līgumā norādītajā teritorijā, kas minēts 5.punkta (b) apakšpunktā un 6.punkta (b) apakšpunktā polimetālu konkrecijām, daudzums tiek noteikts pēc metāla daudzuma konkrecijās pēc normālā izvilkšanas tehnoloģiskā koeficienta un pēc citiem attiecīgiem faktoriem saskaņā ar Institūcijas normām, noteikumiem un procedūru, kā arī saskaņā ar vispāratzītiem atskaites principiem.

8. Ja starptautiskais gala tirgus darbojas kā gatavo metālu, polimetālu konkreciju un pusgatavo metālu no konkrecijām cenu noteikšanas reprezentācijas mehānisms, tiek pielietota šī tirgus vidējā cena. Visos pārējos gadījumos Institūcija pēc konsultācijas ar kontrahentu nosaka taisnīgu cenu par augstākminētu produkciju saskaņā ar 9.punktu.

9) a) Visi izdevumi, izmaksas, ieņēmumi un ienākumi, kā arī visas noteiktās cenas un vērtības, kuras minētas šajā pantā, ir brīva tirgus operāciju un formālo darījumu rezultāts. Ja tādu nav, tad tos nosaka Institūcija pēc konsultācijas ar kontrahentu, tādējādi it kā tie būtu brīvā tirgus operāciju vai formālā darījuma rezultāts, ņemot vērā attiecīgas operācijas citos tirgos;

b) šī punkta noteikumu ievērošanai un izpildes nodrošināšanai Institūcija vadās pēc principiem, kuri piemērojami formālajiem darījumiem, un skaidrojumiem, ko veic ANO Transnacionālo Korporāciju Komisija, ekspertu grupa, kas vienojās par nodokļiem starp jaunattīstības un attīstītām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām, un skaidri nosaka savās normās, noteikumos un procedūrās vienveidīgas un starptautiskā līmenī pieņemtas uzskaites normas un procedūras un diplomēto neatkarīgo revidentu izvēles līdzekļus kontrahentam, kuri ir pieņemami Institūcijai ar mērķi izdarīt revīziju saskaņā ar norādītām normām, noteikumiem un procedūru.

10. Kontrahents iesniedz revidentiem, saskaņā ar Institūcijas finansiālajām normām, noteikumiem un procedūru, tādu finansiālu informāciju, kāda nepieciešama, lai noteiktu šī panta ievērošanu.

11. Visi izdevumi, izmaksas, ieņēmumi un ienākumi, kā arī visas cenas un ienākumi, kas minēti šajā pantā, tiek noteikti saskaņā ar vispāratzītiem uzskaites principiem un Institūcijas finansiālām normām, noteikumiem un procedūru.

12. Maksājumi Institūcijai saskaņā ar 5. un 6.punktu notiek vai nu brīvi izmantojamā valūtā, vai valūtā, kura ir brīvi pieejama un efektīvi pielietojama galvenajos valūtu tirgos, vai arī pēc kontrahenta izvēles gatavo metālu ekvivalentos pēc tirgus cenām. Tirgus cena tiek noteikta saskaņā ar 5.punkta (b) apakšpunktu. Brīvi izmantojamās valūtas un valūtas, kas brīvi pieejamas un efektīvi pielietojamas galvenajos valūtu tirgos, nosaka Institūcijas normas, noteikumi un procedūra, saskaņā ar dominējošo starptautisko valūtu praksi.

13. Visas kontrahenta finansiālas saistības attiecībā uz Institūciju, kā arī visas viņa nodevas, izdevumi, izmaksas, ieņēmumi un ienākumi, kuri minēti šajā pantā, tiek koriģēti, izsakot tos nemainīgos apstākļos uz pamatgadu.

14. Lai sasniegtu 1.punktā izklāstītos mērķus, Institūcija var, ņemot vērā Ekonomiskās plānošanas komisijas, un Juridiskās un Tehniskās komisijas jebkuras rekomendācijas, pieņemt normas, noteikumus un procedūru, kuras paredz atvieglojumu piešķiršanu kontrahentiem uz vienlīdzīga un nediskriminējoša pamata.

15. Strīda gadījumā starp Institūciju un kontrahentu, attiecībā uz līguma finansiālo noteikumu skaidrošanu un pielietošanu, jebkura puse var šo strīdu iesniegt obligātai komerciālai šķīrējtiesas iztiesāšanai, ja abas puses nepiekrīt noregulēt šo strīdu ar citu līdzekļu palīdzību saskaņā ar 188.panta 2.punktu.

14. pants. Informācijas nodošana

1. Darbu veicējs nodod Institūcijai, saskaņā ar tās normām, noteikumiem un procedūrām, kā arī darba plāna nolikumu un noteikumiem, Institūcijas noteiktajos termiņos visus attiecīgos datus, kuri nepieciešami efektīvai Institūcijas galveno orgānu pilnvaru un funkciju īstenošanai attiecībā uz darba plānā minēto teritoriju.

2. Iesniegtie dati par darba plānā minēto teritoriju, kuriem ir īpašuma raksturs, var būt izmantoti tikai šajā pantā minētajiem mērķiem. Datus, kuri nepieciešami Institūcijai normu, noteikumu un procedūras izstrādei attiecībā uz jūras vides un drošības aizsardzību, izņemot datus par iekārtu konstrukciju, netiek uzskatīti par datiem ar īpašuma raksturu.

3. Datus, ko Institūcijai iesnieguši pētnieki, līguma saņemšanas prasītāji un kontrahenti, un kurus uzskata par īpašumu, Institūcija nepauž uzņēmumam vai jebkuram citam ārpus Institūcijas, bet datus, kas attiecas uz rezervētām teritorijām, var paziņot uzņēmumam. Tādus datus, ko uzņēmumam iesniegušas tādas personas, uzņēmums nedrīkst izpaust Institūcijai vai jebkuram citam ārpus Institūcijas.

15. pants. Personāla sagatavošanas programmas

Kontrahents izstrādā Institūcijas un jaunattīstības valstu personāla sagatavošanas praktiskās programmas, ieskaitot tāda personāla piedalīšanos visos darbības veidos līgumā minētā teritorijā, saskaņā ar 144.panta 2.punktu.

16. pants. Ekskluzīvas tiesības veikt izpēti un ieguvi

Institūcija, saskaņā ar XI daļu un tā normām, noteikumiem un procedūru, darba veicējam piešķir ekskluzīvas tiesības uz darba plānā minētās teritorijas, izpēti un izstrādi attiecībā uz konkrētu resursu kategoriju, un nodrošina, lai neviens cits subjekts tajā pašā teritorijā neveiktu operācijas, kuras skar citu resursu kategoriju, kas tādējādi varētu traucēt darba veicēja operācijas. Darba veicējam tiek garantēta līguma valdījums saskaņā ar 153.panta 6.punktu.

17. pants. Institūcijas normas, noteikumi un procedūra

1. Institūcija, saskaņā ar 160.panta 2.punkta (f) (ii) apakšpunktu un 162.panta 2.punkta (o) (ii) apakšpunktu, pieņem un attiecīgi piemēro normas, noteikumus un procedūras, lai realizētu savas funkcijas, kas minētas XI daļā, citu starpā, par šādiem jautājumiem:

(a) administratīvā kārtība, kas attiecas uz Rajona apskati, izpēti un ieguvi;

(b) darbības:

(i) teritorijas izmēri;

(ii) darbību laiks;

(iii) darba izpildes prasība, ieskaitot šā pielikuma 4.panta 6.punkta (c) apakšpunktā minētās garantijas;

(iv) resursu kategorijas;

(v) atteikšanās no darbības teritorijā;

(vi) progresa ziņojumi;

(vii) atskaites datu iesniegšana;

(viii) darbības gaitas pārbaude un uzraudzība;

(ix) aizsardzība no citu darbības ietekmes jūras vidē;

(x) kontrahenta tiesību un pienākumu nodošana;

(xi) tehnoloģijas nodošanas kārtība jaunattīstības valstīm saskaņā ar 144.pantu un to tieša līdzdalība;

(xii) derīgo izrakteņu ieguves prakse un standarti, tajā skaitā tie, kas attiecas uz operācijas drošību, resursu saglabāšanu, un jūras vides aizsardzību;

(xiii) komerciālās ieguves noteikšana;

(xiv) kvalifikācijas standarti pretendentiem;

(c) finansiālie jautājumi:

(i) vienotas un nediskriminējošas izmaksu, grāmatvedības un revidentu izvēles principu izveidošana;

(ii) darbības gaitas noteikšana;

(iii) šā pielikuma 13.pantā minētie stimulēšanas nosacījumi;

(d) lēmumu, kas pieņemti saskaņā ar 151.panta 10.punktu, 164.panta 2.punkta (d) apakšpunktu, izpilde.

2. Normām, noteikumiem un procedūrai par minētajām tēmām jāietver zemāk minētiem nosacījumi:

(a) izpētes teritorijas izmēri;

Lai veiktu intensīvu izpēti, Institūcija nosaka noteiktu darbības veikšanas teritoriju, kas, maksimums, var būt divas reizes lielāka kā izpētei paredzētā teritorija. Teritorijas izmēri nosakāmi saskaņā ar pielikuma 8.panta prasībām, 151.panta noteikumiem, kā arī līguma noteikumiem, ņemot vērā esošās derīgo izrakteņu ieguves tehnoloģiskās iespējas, kā arī attiecīgās teritorijas specifisko fizisko raksturojumu. Teritorijas platība nevar būt ne lielāka, ne mazāka, kā nepieciešams attiecīgā mērķa īstenošanai.

(b) darbības ilgums:

(i) meklēšanai nav laika ierobežojuma;

(ii) izpētes laikam jābūt pietiekamam, lai varētu izpētīt teritorijas specifiskās īpašības, noteikt un konstruēt attiecīgās teritorijas derīgo izrakteņu ieguvei nepieciešamos instrumentus, noteikt un konstruēt mazus un vidējus pārstrādes uzņēmumus, kur varētu pārbaudīt derīgo izrakteņu paraugus un iegūtos pārstrādes produktus;

(iii) ieguves laikam jābūt saskaņotam ar derīgo izrakteņu ieguves ekonomisko raksturu, ņemot vērā tādus faktorus: kā rūdas izsmelšanu, izrakteņu pārstrādes materiālu derīguma termiņu, procedūras iespējas un finansiālo nodrošinājumu. Ieguves laikam jābūt pietiekamam, lai no izejvielām iegūtu komerciālos ražojumus, lai pietiktu laika saplānot derīgo izrakteņu komerciālās pārstrādes ražojumu pieprasījuma skalu un laiku, kurā produkcijai nebūs pieprasījuma. Tomēr kopējam ieguves laikam jābūt pietiekami īsam, lai Institūcijai dotu iespēju papildināt darba plāna termiņus un nosacījumus, kad saskaņā ar noteikumiem un procesa kārtību tas būs nepieciešams.

(c) darba izpildes prasības:

Institūcija var prasīt, lai ekspluatācijas laikā, darbu vadītājs veic periodiskus izdevumus, kas būtu atbilstoši darba plānā norādītās teritorijas izmēriem un izdevumus, kas vadītājam jāveic labprātīgi ar mērķi konkrētā teritorijā ieviest produkciju komerciālajā apritē tajā laika posmā, ko noteikusi Institūcija. Minētos izdevumus nedrīkst noteikt tā, lai nākamiem darbiniekiem būtu jādarbojas ar lētākām tehnoloģiskām iekārtām kā vispār pieņemts. Institūcija, lai paceltu produkcijas komerciālo vērtību, starp izpētes posma beigām un ekspluatācijas posma sākumu var noteikt maksimālu laika intervālu. Nosakot šo intervālu, Institūcijai jāņem vērā, ka plāna apjoma derīgo izrakteņu ieguves konstruēšanu un procesu nevar uzsākt, kamēr nav beidzies izpētes posms un sācies ekspluatācijas posms. Tādējādi, nosakot laika posmu, kurā tiks uzsākta teritorijas komerciālā izmantošana, jāņem vērā konstruēšanai nepieciešamais laiks pēc izpētes posma beigām, kā arī iespējamie kavējumi. Kad uzsākta komerciālā ieguve, Institūcijai saprātīgā laika posmā, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus, jālūdz darbu veicējam saglabāt komerciālo ieguvi visu darba plāna realizēšanas laiku.

(d) Resursu kategorijas:

Nosakot to resursu kategorijas, uz kuru pamata ir pieņemts darba plāns, Institūcijai jāpievērš īpaša uzmanība šādiem nosacījumiem:

(i) noteiktu resursu apstrādei nepieciešams izmantot līdzīgus apstrādes paņēmienus;

(ii) daži resursi var tikt attīstīti vienlaicīgi, bez citu tās pašas teritorijas resursu ieguves darbu veicēju nepamatotas iesaistīšanas.

Neviens no šiem punktiem nevar aizliegt Institūcijai apstiprināt darba plānu vairāk kā vienas teritorijas vienas kategorijas resursu pārstrādei vienam un tam pašam pretendentam.

(e) Atteikšanās no darbības teritorijā: operatoram ir tiesības jebkurā laikā, bez sankciju piemērošanas atteikties no visām viņa darba plānā minētajām tiesībām attiecīgajā teritorijā vai to daļas.

(f) Jūras vides aizsardzība: noteikumi, normas un procedūra jāizstrādā tā, lai jūras vide būtu efektīvi aizsargāta no kaitīgas iedarbības, kas varētu rasties tieši no darbības attiecīgajā teritorijā, vai no kuģiem, uz kuriem notiek izejvielu pārstrāde, piegādājot izrakteņus tieši no ieguves vietām, ņemot vērā to, cik lielā apmērā šīs nelabvēlīgās sekas var rasties urbšanas, drenēšanas, izrakteņu un grants paraugu ņemšanas, rakšanas un kaitīgo atkritumu uzglabāšanas, izmešanas un iepludināšanas jūras vidē, rezultātā.

(g) Komerciālā ieguve: komerciālā ieguve uzskatāma par uzsāktu, ja operators uzsācis ilgstošus, plāna mēroga derīgo izrakteņu ieguvi, kā rezultātā iegūts pietiekami daudz izejvielu, kas skaidri norāda, ka pamatmērķis ir ieguves plāna apjomā, nevis ieguve kā informācijas sniedzējs, analīzes vai parauga pārbaude.

18. pants. Sankcijas

1. Kontrahentu tiesības saskaņā ar līgumu var tikt pārtrauktas vai izbeigtas tikai šādos gadījumos:

(a) ja, par spīti Institūcijas brīdinājumam kontrahents turpina savu darbību tā, ka tās rezultātā nopietni, ilgstoši un apzināti tiek pārkāpti līguma pamatnoteikumi, XI daļas un Institūcijas normas noteikumi, un procedūras; vai

(b) ja kontrahents nepilda viņam saistošu Institūcijas lēmumu strīdu gadījumā.

2. Jebkura līguma pārkāpšanas gadījumā, ko īpaši neparedz 1.punkta (a) apakšpunkts vai arī tiesību izbeigšanas vai pārtraukšana pēc 1.punkta (a) apakšpunkta gadījumā, Institūcijai ir tiesības uzlikt naudas sodu proporcionāli pārkāpuma izraisīto seku bīstamībai.

3. Izņemot ārkārtēju rīkojumu izdošanas gadījumos saskaņā ar 162.panta 2.punkta (w) apakšpunktu, Institūcija var nepiemērot sodu, ieskaitot naudas sodu, tiesību pārtraukšanu vai izbeigšanu tik ilgi, kamēr kontrahentam radusies iespēja aizsargāt savas tiesības saskaņā ar XI daļas 5.nodaļu.

19. pants. Līguma pārskatīšana

1.Ja ir iespēja, vai rodas apstākļi, pie kuriem pēc vienas puses domām, līgums ir netaisnīgs vai nepraktisks, vai pie kuriem nav iespējams sasniegt līgumā vai XI daļā noteikto darbības mērķi, puses iesaistās sarunās par līguma noteikumu izmainīšanu.

2. Jebkurš līgums, kas noslēgts saskaņā ar 153.panta 3.punktu, var tikt pārskatīts tikai pēc pušu vienošanās.

20. pants. Tiesību un pienākumu nodošana

Līgumā noteiktās tiesības un saistības var tikt nodotas tikai ar Institūcijas piekrišanu un saskaņā ar tās normām, noteikumiem un procedūrām. Institūcija nevar nepamatoti atturēties no tiesību un saistību nodošanas atzīšanas, ja tiesību pārņēmējs ir visādā ziņā kvalificēts pretendents un pieņem visas tiesību nodevēja saistības un ja šī tiesību pārņemšana nemaina darba plānu, kuru nosaka pielikuma 6.panta 3.punkta (c) apakšpunkts.

21. pants. Piemērojamās tiesību normas

1. Līgumu regulē tajā noteiktie termiņi, Institūcijas noteiktās normas, noteikumi un procedūra, XI daļa un citas starptautiskās tiesību normas, kas savienojamas ar šo Konvenciju.

2. Jebkurš saskaņā ar šo Konvenciju pieņemtais tiesas vai šķīrējtiesas lēmums par Institūcijas un kontrahentu tiesībām un pienākumiem ir spēkā katras Dalībvalsts teritorijā.

3. Neviena Dalībvalsts nevar kontrahentam izvirzīt nosacījumus, kas ir pretrunā ar XI daļu. Tomēr nosacījumi netiek uzskatīti par neatbilstošiem XI daļai, ja kontrahentu sponsorē vai kuģošanai izmanto tādas Dalībvalsts karogu, kuras vides aizsardzības un citi normas un noteikumi ir daudz stingrāki par saskaņā ar šī pielikuma 17.panta 20.punkta (f) apakšpunktu Institūcijas noteiktajām normām, noteikumiem un procedūrām.

22. pants. Atbildība

Kontrahents ir atbildīgs par ikvienu kaitējumu, ko tas ar savu nelikumīgo rīcību radījis savas darbības vadības rezultātā, ņemot vērā iespējamo Institūcijas atbildību par darbību vai nolaidību. Tāpat Institūcija ir atbildīga par katru kaitējumu, kas radies, realizējot pilnvaras un funkcijas, ieskaitot 168.panta 2.punkta noteikumu pārkāpšanu, ņemot vērā iespējamo atbildību par kontrahenta darbību vai nolaidību. Jebkurā gadījumā atbildība iestājas reāli nodarītā kaitējuma apmērā.

IV pielikums

Uzņēmuma statūti

1. pants. Mērķi

1. Uzņēmums ir Institūcijas iestāde, kas saskaņā ar 153.panta 2.punkta (a) apakšpunktu, var tieši veikt darbus Rajonā, tāpat arī veikt šeit iegūto izrakteņu transportēšanu, pārstrādi un pārdošanu.

2. Realizējot savus mērķus un uzdevumus, uzņēmums darbojas saskaņā ar šo Konvenciju un Institūcijas izdotām normām, noteikumiem un procedūru.

3. Atklājot Rajona resursus, uzņēmums darbojas pēc pieņemtiem ieguves principiem, saskaņā ar 1.punktu un ievērojot Konvenciju.

2. pants. Attiecības ar Institūciju

1. Pamatojoties uz 170.pantu, uzņēmums darbojas saskaņā ar Asamblejas vispārējo politiku un Padomes direktīvām.

2. Uzņēmums savā darbībā saglabā autonomiju, ievērojot 1.punkta nosacījumus.

3. Nekas šajā Konvencijā nevar likt uzņēmumam atbildēt par Institūcijas saistībām un darbību, vai arī Institūcijai atbildēt par uzņēmuma saistībām un darbību.

3. pants. Atbildības ierobežojums

Nevienam Institūcijas loceklim, nekādi neietekmējot šī pielikuma 11.panta 3.punktā minēto, nav jāatbild par uzņēmuma saistībām un darbību tikai tāpēc, ka viņš ir tās loceklis.

4. pants. Struktūra

Uzņēmumam ir Valde, Ģenerāldirektors un darbības veikšanai nepieciešamie darbinieki.

5. pants. Valde

1. Valde sastāv no 15 locekļiem, kurus saskaņā ar 160.panta 2.punktas (c) apakšpunktu ievēl Asambleja. Valdes locekļu vēlēšanās jāpievērš uzmanība vienmērīga ģeogrāfiskā sadalījuma principam. Lai nodrošinātu uzņēmuma sekmīgu un efektīgu darbību, Institūcijas locekļiem Valdes vēlēšanās, izvēloties kandidatūras, jāņem vērā nepieciešamība par kandidātiem izvirzīt personas ar visaugstāko kompetenci un kvalifikāciju svarīgākajās nozarēs.

2. Valdes locekļus ievēl uz četriem gadiem un tos var pārvēlēt, pie tam tiek ievērots rotācijas princips.

3. Valdes locekļi turpina savu darbību, kamēr tiek ievēlēti viņu tiesību pārņēmēji. Ja Valdes locekļa vieta kļūst vakanta, Asambleja saskaņā ar 160.panta 2.punkta (c) apakšpunktu ievēl jaunu locekli uz priekšgājēja atlikušo darbības laiku.

4. Valdes locekļiem jādarbojas personīgi. Savu pienākumu pildīšanas laikā viņi nedrīkst prasīt vai saņemt norādījumus no kādas valdības vai kāda cita avota. Ikvienam Institūcijas loceklim jārespektē valdes locekļa neatkarība un jāatturas no jebkuriem mēģinājumiem ietekmēt viņus pienākumu pildīšanas laikā.

5. Katram Valdes loceklim no uzņēmuma fondiem tiek samaksāta atlīdzība par viņa darbu. Atlīdzības summas lielumu pēc Padomes ieteikumiem nosaka Asambleja.

6. Parasti Valde darbojas uzņēmuma biroja telpās un satiekas tik bieži, cik to prasa uzņēmuma darbības noteikumi.

7. Divas trešdaļas Valdes locekļu sastāda kvorumu.

8. Katram Valdes loceklim ir viena balss. Visi jautājumi Valdē tiek izlemti ar tās locekļu balsu vairākumu. Ja kādam loceklim ir strīdīga nostāja par apspriežamo jautājumu, viņš drīkst atteikties no balsošanas šajā lietā.

9. Ikvienam Institūcijas loceklim ir tiesības pieprasīt no Valdes informāciju par darbībām, kas tieši skar viņu. Valdei jācenšas nodrošināt šāda informācija.

6. pants. Valdes pilnvaras un funkcijas

Valde vada uzņēmuma darbību. Saskaņā ar šo Konvenciju Valde pilda savas funkcijas uzņēmuma mērķa sasniegšanai, ieskaitot šādas tiesības:

(a) no locekļu skaita ievēlēt priekšsēdētāju;

(b) pieņemt savas darbības kārtības noteikumus;

(c) saskaņā ar 153.panta 3.punkta un 162.panta 2.punkta (j) apakšpunktu izstrādāt un rakstiski iesniegt Padomei oficiālu darba plānu;

(d) izstrādāt darba plānu un programmu 170.pantā noteikto uzdevumu īstenošanai;

(e) saskaņā ar 151.panta 2. un 7.punktu, sagatavot un iesniegt Padomei pieteikumus ieguves atļaujas saņemšanai;

(f) dot atļauju sarunām par tehnoloģijas iegūšanu, ieskaitot tos veidus, kas noteikti III pielikuma 1., 5.panta 3.punkta (a), (c), (d) apakšpunktā, un atzīt šo sarunu rezultātus;

(g) noteikt terminus un apstākļus un dot atļauju sarunām par kopuzņēmumu un citām kopīgas darbības formām saskaņā ar III pielikumu, 9. un 11.pantu un atzīt šo sarunu rezultātus;

(h) sniegt ieteikumus Asamblejai, kādu daļu no uzņēmuma tīrā ienākuma saskaņā ar 160.panta 2.punkta (f) apakšpunktu un šī pielikuma 10.pantu, vajadzētu atstāt uzņēmuma rezerves fondam;

(i) pieņemt uzņēmuma gada budžetu;

(j) saskaņā ar šī pielikuma 12.panta 3.punktu noteikt preču un pakalpojumu piegādi;

(k) saskaņā ar šī pielikuma 9.pantu iesniegt Padomei gada pārskatu;

(l) iesniegt Padomei apstiprināšanai Asamblejā saistošo noteikumu projektus par darba organizāciju, vadību, uzņēmuma darbinieku iecelšanas un atlaišanas kārtību, kā arī pieņemt noteikumus par šo normu efektivitāti;

(m) ņemt aizņēmumus ar nodrošinājumu vai citām garantijām saskaņā ar šī pielikuma 11.panta 2.punktu;

(n) iesaistīties jebkurā likumīgā darbībā, slēgt līgumus un citas saistības saskaņā ar šī Pielikuma 13.pantu.

(o) ar Padomes piekrišanu deleģēt jebkuras nediskriminējošas tiesības Ģenerāldirektoram un savām Komitejām.

7. pants. Ģenerāldirektors un uzņēmuma personāls

1. Pēc Padomes rekomendācijām un Valdes izvirzītiem kandidātiem Asambleja ievēl uzņēmuma Ģenerāldirektoru, kas nedrīkst būt Valdes loceklis. Ģenerāldirektors atrodas amatā noteiktu laiku, kas nevar būt ilgāks par 5 gadiem un var tikt ievēlēts atkārtoti.

2. Ģenerāldirektors ir uzņēmuma likumiskais pārstāvis un izpilddirektors, viņš ir tieši atbildīgs Valdei par uzņēmuma darba vadīšanu. Saskaņā ar šī pielikuma 6.panta (l) apakšpunktu, viņš ir atbildīgs par uzņēmuma organizāciju, vadīšanu, darbinieku iecelšanu un atlaišanu no amata. Viņam bez balsstiesībām jāpiedalās Valdes sanāksmēs un viņš bez balsstiesībām var piedalīties Asamblejas un Padomes sanāksmēs, kad tiek apspriesti ar uzņēmumu saistīti jautājumi.

3. Svarīgākais apsvērums darbinieku izvēlē ir nepieciešamība nodrošināt visaugstāko efektivitāti un tehniskās kompetences standartus. Darbinieku izvēlē jāpievērš uzmanība ģeogrāfiskā sadalījuma vienlīdzības principam.

4. Savu pienākumu izpildē Ģenerāldirektors un personāls nedrīkst prasīt vai saņemt norādījumus no kādas citas valdības vai kādiem citiem ārpus uzņēmuma esošiem avotiem. Darbiniekiem kā uzņēmuma starptautiskiem pārstāvjiem, ka ir atbildīgi tikai uzņēmumam, atturas no jebkuras darbības, kas varētu atsaukties uz viņu stāvokli. Katra Dalībvalsts apņemas ievērot uzņēmuma Ģenerāldirektora un darbinieku īpašo starptautiskās darbības statusu, un necenšas ietekmēt viņus pienākumu izpildē.

5. 168.panta 2.punktā noteiktā atbildība vienādi attiecināma uz visiem uzņēmuma darbiniekiem.

8. pants. Atrašanās vieta

Uzņēmuma oficiālais birojs atrodas Institūcijas atrašanās vietā. Uzņēmums var izveidot filiāles jebkuras Dalībvalsts teritorijā ar šīs valsts piekrišanu.

9. pants. Pārskati un finansiālie ziņojumi

1. Ne vēlāk kā pēc 3 mēnešiem no katra finansu gada beigām uzņēmumam jāiesniedz Padomei izskatīšanai ikgadējais pārskats, kas ietver revidentu ziņojumus par tā kontu stāvokli un noteiktā laikā jānodod Padomei pārskats par viņu finansiālo stāvokli, kā arī par darbības rezultātā gūto peļņu vai zaudējumiem.

2. Uzņēmumam jāpublicē gada pārskats un citi pārskati, ko tas uzskata par lietderīgu.

3. Visi ziņojumi un finansu pārskati, kas apskatīti šajā pantā, tiek izplatīti Institūcijas locekļiem.

10. pants. Tīrā ienākuma sadale

1. Saskaņā ar 3.punktu, uzņēmums izdara maksājumus vai veic ekvivalentas darbības par labu Institūcijai saskaņā ar III pielikuma 13.pantu.

2. Pēc Valdes ieteikuma Asambleja nosaka, kāda uzņēmuma tīrā ienākuma daļa atstājama uzņēmuma rezervei. Atlikums pārskaitāms Institūcijai.

3. Lai uzņēmums kļūtu spējīgs pašfinansēties, sākotnējā posmā, kas nevar būt ilgāks par 10 gadiem no komerciālās ieguves uzsākšanas brīža, Asambleja atbrīvo uzņēmumu no šā panta 1.punktā minētajiem maksājumiem un atstāj visu uzņēmuma tīro ienākumu tā rezerves fondos.

11. pants. Finanses

1. Uzņēmuma fondos ietilpst:

(a) saskaņā ar 173.panta 2.punkta (b) apakšpunktu noteiktās summas, kas tiek saņemtas no Institūcijas;

(b) brīvprātīgi Dalībvalstu maksājumi uzņēmuma finansiālās darbības attīstībai;

(c) uzņēmuma aizņēmumi saskaņā ar 1. un 3.punkta noteikumiem;

(d) ienākumi no uzņēmuma darbības;

(e) citi uzņēmumam pieejamie fondi, lai sekmētu darbības izpildi un realizētu savas funkcijas.

2. (a) Uzņēmumam ir tiesības ņemt aizņēmumus ar tādu nodrošinājumu vai cita veida garantijām, kādas tas uzskata par iespējamām. Uzņēmumam jāsaņem Dalībvalsts apstiprinājums, ja tas pārdod savas obligācijas finansu tirgū vai par Dalībvalsts valūtu. Aizņēmuma kopējo summu pēc Valdes rekomendācijām nosaka Padome.

(b) Dalībvalstij jādara viss iespējamais, lai atbalstītu uzņēmuma lūgumu pēc aizņēmuma kapitāla tirgū un no starptautiskām finansu Institūcijām.

3. (a) Uzņēmums jānodrošina ar fondiem, kas nepieciešami izejvielu ieguves vietas izpētei un tās ekspluatācijai, transportēšanai un darbu veikšanai, iegūto minerālvielu realizēšanai, niķeļa, vara, kobalta un mangāna ieguvei, kā arī sākotnējo administrācijas izmaksu apmaksai. Minēto fondu apmērs, kritēriji un regulēšanas nosacījumi, jāiekļauj sagatavošanas Komisijas normu projektos un Institūcijas normās un noteikumos.

(b) Ikvienai Dalībvalstij jādod uzņēmumam iespēja saņemt pusi no (a) punktā minētajām summām ar ilgtermiņa bezprocentu aizņēmumu saskaņā ar aizņēmuma ņemšanas laikā spēkā esošo ANO budžeta vērtējuma skalu, kas koriģēta, ņemot vērā arī valstis, kas nav ANO locekles. Par uzņēmuma radītiem parādiem, lai iegūtu fondu otru pusi pēc tās pašas skalas, galvo Dalībvalsts.

(c) Gadījumā, ja Dalībvalsts finansu maksājuma summa ir mazāka par (a) punktā minēto, uzņēmumam nepieciešamais fonda apmērs, Asambleja savā 1.sesijā aplūko radītā deficīta apmērus un, ņemot vērā (a) un (b) punktā minētos Dalībvalsts pienākumus un visas Sagatavošanas Komisijas rekomendācijas, nosaka izlīguma iespējas deficīta likvidēšanai.

(d) (i) Ikvienai Dalībvalstij 60 dienu laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās vai 30 dienu laikā pēc ratificēšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas, atkarībā no tā, kurš termiņš ir vēlākais, iemaksā uzņēmumam neatsaucamu, neapstrīdamu, bezprocentu aizdevumu tādā apmērā, kā to Dalībvalstij nosaka (b) punkts.

(ii) Tuvākajā reāli iespējamajā laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās un vēlāk ik gadu vai citā piemērotā laikā, valde sagatavo līdzekļu apjoma un termiņsadalījuma plānu, kas tai nepieciešams uzņēmuma administratīvo izdevumu segšanai un 170.pantā un šī Pielikuma 12.pantā noteiktās darbības nodrošināšanai.

(iii) Lai segtu minētos izdevumus, uzņēmums ar Institūcijas starpniecību paziņo Dalībvalstij par viņas iemaksām fondos saskaņā ar (b) punktu. Uzņēmums šādas parādzīmes iekasē par summām, ko var prasīt tādu izdevumu segšanai, kas paredzēti sarakstā attiecībā uz bezprocentu aizdevumiem.

(iv) Dalībvalstij pēc ziņojuma saņemšanas jādod iespēja uzņēmumam brīvi rīkoties ar garantēto parādu iemaksām saskaņā ar (b) punktu.

(e) (i) Pēc uzņēmuma lūguma Dalībvalsts var sniegt parādu garantijas papildus tām, kas nodrošinātas saskaņā ar (b) punktā minēto kārtību.

(ii) Nodrošināto parādu vietā Dalībvalsts var izdarīt brīvprātīgus maksājumus uzņēmumam tādā apmērā, kas būtu ekvivalents tai parādu daļai, par kuru citādi tai būtu jādod galvojums.

(f) Procentu aizņēmumu apmaksai ir prioritāte pār bezprocentu aizņēmumu apmaksu. Bezprocentu aizņēmumu atmaksājumi tiek veikti pēc Asamblejas noteikta saraksta, ko tā sastāda pēc Padomes rekomendācijām un Valdes ieteikuma. Veicot šo funkciju, valde vadās pēc Institūcijas attiecīgajām normām, noteikumiem un procedūras, kur tiek ņemts vērā uzņēmuma efektīvas darbības garantijas nozīmīgums un daļēji arī finansiālās neatkarības nodrošinājums.

(g) Uzņēmuma pieejamos fondos jābūt brīvi lietojamai valūtai vai valūtai, kas ir brīvi pieejama un efektīvi izmantojama lielākajos ārvalstu valūtas maiņas tirgos. Šai valūtai jābūt noteiktai Institūcijas normās, noteikumos un procedūrā saskaņā ar starptautiski pieņemto valūtas praksi. Neviena Dalībvalsts, izņemot 2.punktā minēto gadījumu, nevar saglabāt vai uzlikt ierobežojumus uzņēmumam valdīt, lietot vai mainīt šos līdzekļus.

(h) "Parāda galvojums" nozīmē Dalībvalsts solījumu uzņēmuma kreditoram segt, pēc kreditora paziņojuma proporcionāli pro rata, saskaņā ar noteikto mērogu uzņēmuma finansiālās saistības to neizpildes gadījumā. Šāds maksājums izdarāms saskaņā ar Institūcijas normām, noteikumiem un procedūru.

4. Uzņēmuma fondi, aktīvi un izdevumi jāglabā atsevišķi no Institūcijas fondiem, aktīviem un izdevumiem. Šis pants nevar aizkavēt uzņēmumu vienoties ar Institūciju par iespēju personāla un pakalpojumu, kā arī administratīvo izdevumu izmaksas maksāt katrai Institūcijai atsevišķi vai vienai otras vietā.

5. Katru gadu neatkarīgs, Padomes iecelts revidents, pār uzņēmuma pārskatiem, grāmatvedības dokumentiem un atskaitēm, ieskaitot ikgadējo finansu atskaiti, izdara revīziju.

12. pants. Operācijas

1. Uzņēmums piedāvā Padomei darbības īstenošanas projektus saskaņā ar 170.pantu. Šādos projektos ietilpst oficiāls rakstisks darba plāns attiecībā uz darbību Rajonā saskaņā ar 153.panta 3.punktu, kā arī visa cita tāda veida informācija un dati, kuri laiku pa laikam var būt nepieciešami to novērtēšanai Juridiskajā un Tehniskajā komisijā un apstiprināšanai Padomē.

2. Pēc apstiprināšanas Padomē uzņēmums realizē projektu, pamatojoties uz oficiālo rakstisko darba plānu, kas minēts 1.punktā.

3. a) ja Uzņēmuma rīcībā nav preces un pakalpojumi, kas nepieciešami tā operācijās, tās var iegādāties. Šo mērķu sasniegšanai tas organizē izsoles un slēdz līgumus ar izsoļu dalībniekiem, kas piedāvā vislabāko kvalitātes, cenas un piegādes termiņu salikumu.

b) ja ir vairāk kā viens šādām prasībām atbilstošs piedāvājums, līgums tiek piedāvāts saskaņā ar:

i) nediskriminācijas, pamatojoties uz politiskajiem un citiem apsvērumiem, kas neattiecas uz darbības realizēšanu ar pienācīgu centību un efektivitāti, principu,

ii) Padomes apstiprinātiem vadošajiem principiem, kuri attiecas uz no jaunattīstības valstīm, ieskaitot tās, kurām nav pieejas pie jūras un kuras atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī, nākošo preču un pakalpojumu priekšrocībām.

c) Vadība var pieņemt normas, kas nosaka īpašus gadījumus, kad, ja tas vislabākajā veidā atbilst uzņēmuma interesēm, var neievērot prasības par izsoļu izziņošanu.

4. Uzņēmumam ir īpašumtiesības uz visiem tā iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem un ražotajām pārstrādes vielām.

5. Uzņēmums pārdod savu produkciju uz nediskriminējoša pamata. Tas nedod nekomerciālas atlaides.

6. Nekaitējot kopējām jeb īpašām pilnvarām, kas piešķirtas tam saskaņā ar citiem šīs konvencijas noteikumiem, uzņēmums realizē pilnvaras, kas nepieciešamas tā darbā.

7. Uzņēmumam nav jāiejaucas Dalībvalstu politiskajās lietās, kā arī attiecīgās Dalībvalsts politiskajai sistēmai nav jāietekmē tā lēmumi. Savos lēmumos tas vadās tikai no komerciāliem apsvērumiem, bet šie apsvērumi tiek novērtēti objektīvi, lai sasniegtu 1.pantā norādītos mērķus.

13. pants. Tiesiskais statuss, privilēģijas un imunitātes

1. Lai uzņēmums varētu realizēt savas funkcijas Dalībvalstu teritorijās, tam tiek piešķirts statuss, privilēģijas un imunitātes saskaņā ar šo pantu. Šī principa realizēšanai uzņēmums un Dalībvalsts var, kur uzskata to par nepieciešamu, slēgt īpašas vienošanās.

2. Uzņēmumam ir tāda tiesībspēja, kāda nepieciešama tā funkciju realizēšanai un tā mērķu sasniegšanai, un, tajā skaitā spēja:

a) slēgt līgumus, kopējās vienošanās un citas vienošanās, tajā skaitā vienošanās ar valstīm un starptautiskām organizācijām;

b) iegādāties, īrēt nekustamo un kustamo īpašumu, būt par īpašnieku un rīkoties ar to;

c) uzstāties kā pusei tiesas procesos.

3. a) Prasības pret uzņēmumu var tikt iesniegtas tikai ar atbilstošu kompetenci apveltītā tiesā Dalībvalstī, kuras teritorijā uzņēmums:

i) ir biroja vai citu būvju valdītājs;

ii) norīkojis aģentu procesuālo paziņojumu saņemšanai;

iii) noslēdzis preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līgumu;

iv) izlaidis vērtspapīrus, vai

v) citādā veidā ir iesaistīts komerciālā darbībā.

b) Uzņēmuma īpašums un aktīvi, lai kur arī tie atrastos un kas tos valdītu, bauda imunitāti pret visa veida arestiem, izņemšanām, kā arī izpildprocesiem līdz galējā lēmuma, attiecībā pret uzņēmumu, pieņemšanai.

4. a) Uzņēmuma īpašums un aktīvi, lai kur arī tie atrastos un kas tos valdītu, bauda imunitāti pret rekvizīciju, konfiskāciju, ekspropriāciju un citiem izņemšanas veidiem, kas balstās uz izpildvaras vai likumdošanas varas iestāžu aktiem;

b) Uzņēmuma īpašums un aktīvi, lai kur arī tie atrastos un kas tos valdītu, tiek atbrīvoti no jebkāda rakstura diskriminējošiem ierobežojumiem, reglamentiem, kontroles un moratorijiem;

c) Uzņēmumam un tā darbiniekiem ir jāievēro jebkuras valsts vai teritorijas, kurā uzņēmums vai tā darbinieki var nodarboties ar komerciālo vai citu darbību, likumi un noteikumi;

d) Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmums baudītu visas tiesības, privilēģijas un imunitātes, kuras tās nodrošina subjektiem, kuri nodarbojas ar komercdarbību to teritorijā. Šīs tiesības, privilēģijas un imunitātes uzņēmums bauda uz ne mazāk labvēlīga pamata kā tas, uz kura pamatojoties, tās tiek piešķirtas subjektiem, kuri nodarbojas ar analoģisku komercdarbību. Ja Dalībvalsts piešķir īpašas privilēģijas Dalībvalstīm - jaunattīstības valstīm vai to komercsubjektiem, uzņēmums bauda privilēģijas uz analoga preferenciāla pamata;

e) Dalībvalstis var piešķirt uzņēmumam īpašus atvieglojumus, tiesības, privilēģijas un imunitātes, nebūdamas saistītas ar pienākumu piešķirt tādus atvieglojumus, tiesības, privilēģijas vai imunitātes citiem komercsubjektiem.

5. Uzņēmums risina pārrunas ar uzņēmējvalstīm, kurās atrodas biroji un būves, par atbrīvošanu no tiešās un netiešās aplikšanas ar nodokļiem.

6. Katra Dalībvalsts veic pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar savu likumdošanu realizētu šajā Pielikumā izklāstītos principus un informētu uzņēmumu par tās realizētajiem specifiskajiem pasākumiem.

7. Uzņēmums var, tādā mērā un apstākļos, kādus tas pats var noteikt, atteikties no jebkurām privilēģijām un imunitātēm, kas piešķirtas tam saskaņā ar šo pantu un īpašām vienošanām, kas minētas 1.punktā.

V pielikums

Samierināšanas procedūra

1. nodaļa. Samierināšanas procedūra saskaņā ar XV daļas 1. nodaļu

1. pants. Lietas izskatīšanas ierosināšana

Ja strīda puses vienojušās saskaņā ar 284.pantu nodot strīdu noregulēšanai samierināšanās procedūrā, kas paredzēta šajā nodaļā, tad jebkura tāda puse var ierosināt lietas izskatīšanu ar rakstisku paziņojumu, ko nosūta citai vai citām pusēm.

2. pants. Starpnieki

Starpnieku sarakstu sastāda un uztur Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs. Katrai Dalībvalstij ir tiesības izvēlēt četrus starpniekus, katram no tiem jābūt ar visaugstāko objektivitātes, kompetences un godprātīguma reputāciju. Tādā veidā izvēlēto personu uzvārdi tiek iekļauti minētajā sarakstā. Ja kādā brīdī starpnieku, kurus izvēl kāda Dalībvalsts un kuri norādīti sarakstā, skaits izrādās mazāks par četriem, tad šai Dalībvalstij ir tiesības veikt nepieciešamo papildus izvēlēšanu. Starpnieka uzvārds sarakstā paliek līdz brīdim, kamēr to neatsauc Dalībvalsts, kas to izvēlējusi, paredzot, ka šis samierinātājs turpina strādāt samierināšanas komisijā, kuras sastāvā viņš bija, līdz konkrētā lieta šajā komisijā tiek izskatīta.

3. pants. Samierināšanas komisijas izveide

Ja puses nav vienojušās citādi, samierināšanas komisija tiek veidota sekojoši:

a) saskaņā ar (g) punktu samierināšanas komisija sastāv no 5 locekļiem;

b) puse, kas ierosinājusi lietas izskatīšanu samierināšanas kārtībā, ieceļ divus samierinātājus, dodot priekšroku tiem, kas minēti šī pielikuma 2.pantā minētajā sarakstā, no kuriem viens var būt tās pilsonis, ja vien puses nevienojas citādi. Šāda samierinātāju iecelšana tiek iekļauta paziņojumā saskaņā ar šī pielikuma 1.pantu;

c) otra strīda puse ieceļ divus samierinātājus tādā pašā veidā, kāds paredzēts (b) apakšpunktā, 21 dienas laikā no šī pielikuma 1.pantā paredzētā paziņojuma saņemšanas. Ja iecelšana noteiktajā termiņā netiek veikta, puse, kas ierosinājusi lietas izskatīšanu, vienas nedēļas laikā pēc šī termiņa beigām var pārtraukt lietas izskatīšanu, paziņojot par to otrai pusei vai lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru, lai viņš veic iecelšanu saskaņā ar (e) apakšpunktu;

d) 30 dienu laikā pēc visu četru samierinātāju iecelšanas viņi ieceļ piekto samierinātāju, kuru izvēlas no šī pielikuma 2.pantā minētā saraksta, un kurš ir priekšsēdētājs. Ja iecelšana šī termiņa laikā nenotiek, jebkura no pusēm vienas nedēļas laikā pēc šī termiņa noslēgšanās var lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru veikt minēto iecelšanu saskaņā ar (e) punktu;

e) 30 dienu laikā pēc (c) vai (d) apakšpunktā paredzētā lūguma saņemšanas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs, konsultējoties ar strīda pusēm, veic nepieciešamo samierinātāju izvēlēšanu no šī pielikuma 2.pantā minētā saraksta;

f) jebkuras vakantās vietas tiek aizpildītas tādā pašā kārtībā, kāda noteikta sākotnējai samierinātāju iecelšanai;

g) divas vai vairāk puses, kuras vienojoties nosaka, ka tām ir vienādas intereses, kopīgi ieceļ divus samierinātājus. Gadījumā, ja ir divas vai vairāk puses ar dažādām interesēm, vai kad tās nav vienojušās par to vienādu interešu esamību, tās ieceļ samierinātājus katra atsevišķi;

h) strīdos ar vairāk kā divām pusēm, kurām ir dažādas intereses, vai kur nav vienošanās par vienādu interešu esamību, puses, cik tas ir iespējams, pielieto (a) - (f) apakšpunktu noteikumus.

4. pants. Procedūra

Samierināšanas komisija, ja puses nav vienojušās citādi, pati nosaka savu procedūru. Komisija ar strīda pušu piekrišanu var piedāvāt jebkurai Dalībvalstij iesniegt tai savus uzskatus mutiskā vai rakstiskā veidā. Komisijas lēmumu procedūras jautājumos, atskaite un rekomendācijas tiek pieņemtas ar tās locekļu balsu vairākumu.

5. pants. Miermīlīga jautājumu noregulēšana

Komisija var pievērst pušu uzmanību jebkuriem līdzekļiem, kuri varētu atvieglot strīda miermīlīgu atrisināšanu.

6. pants. Komisijas funkcijas

Komisija uzklausa puses, izskata to pretenzijas un iebildumus un piedāvā pusēm priekšlikumus ar mērķi sasniegt domstarpību miermīlīgu atrisināšanu.

7. pants. Atskaite

1. Komisija iesniedz atskaiti 12 mēnešu laikā no tās izveidošanas dienas. Tās atskaitē tiek atzīmētas visas panāktās vienošanās un, ja vienošanās nav panāktas, komisijas slēdzieni par visiem fakta un tiesību, kas attiecas uz strīdus priekšmetu, jautājumiem un tās rekomendācijas, kuras komisija uzskata par derīgām strīda miermīlīgā atrisināšanā. Atskaite tiek nodota glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš to nekavējoties nosūta strīda pusēm.

2. Komisijas atskaites, tajā skaitā secinājumi un rekomendācijas, pusēm nav saistošas.

8. pants. Procedūras izbeigšana

Lietas izskatīšana samierināšanas kārtībā tiek izbeigta, kad panākta lietas atrisināšana, kad puses pieņēmušas vai viena puse noraidījusi atskaitē norādītās rekomendācijas, par to rakstveidā paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram, vai kad izbeidzies trīs mēnešu termiņš no atskaites nosūtīšanas pusēm.

9. pants. Atalgojumi un izdevumi

Atvieglojumus un komisijas izdevumus sedz strīda puses.

10. pants. Pušu tiesības izmainīt procedūras

Strīda puses, vienojoties tikai par konkrēta strīda izskatīšanu, var grozīt jebkuru šī Pielikuma noteikumu.

2. nodaļa. Obligāta lietas nodošana noregulēšanai samierināšanas procedūrā saskaņā ar XV daļas 3. nodaļu

11. pants. Lietas izskatīšanas ierosināšana

1. Jebkura strīda, kurš saskaņā ar XV daļas 3.nodaļu var tikt nodots noregulēšanai samierināšanas kārtībā, kas paredzēta šajā nodaļā, puse var ierosināt lietas izskatīšanu, nosūtot rakstisku paziņojumu citai vai citām pusēm.

2. Pusei, kas saņēmusi paziņojumu saskaņā ar 1.punktu, jāpiekrīt strīda noregulēšanai samierināšanas kārtībā.

12. pants. Atbildes neiesniegšana vai atteikšanās nodot strīdu lietas izskatīšanai samierināšanas kārtībā

Strīda puses vai pušu atbildes uz paziņojumu par lietas izskatīšanas ierosināšanu nesniegšana vai atteikšanās piekrist šādai strīda izskatīšanai nav šķērslis lietas izskatīšanas ierosināšanai.

13. pants. Kompetence

Domstarpības attiecībā uz samierināšanas komisijas, kas darbojas saskaņā ar šo nodaļu, kompetenci, risina šī komisija.

14. pants. 1.nodaļas piemērošana

1.nodaļas 2.-10. pants tiek piemēroti, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

VI pielikums

Starptautiskā Jūras tiesību Tribunāla statūti

1. pants. Vispārīgie noteikumi

1. Starptautiskais jūras tiesību tribunāls tiek izveidots un darbojas saskaņā ar šīs Konvencijas un šo statūtu noteikumiem.

2. Tribunāla rezidence ir Vācijas Federatīvās Republikas Brīvā Hanzas pilsēta Hamburga.

3. Tribunāls var sanākt un pildīt savas funkcijas arī citās vietās, kad vien tas uzskata to par vēlamu.

4. Strīda nodošanu Tribunālam reglamentē XI un V daļas.

1. nodaļa. Tribunāla organizācija

2. pants. Sastāvs

1. Tribunāls sastāv no kolēģijas, ko veido 21 neatkarīgs loceklis, kuri ievēlēti no personu ar visaugstāko objektivitātes un godīguma reputāciju vidus un kuri ir atzītas autoritātes jūras tiesību nozarē.

2. Tribunāla sastāvā kopumā jābūt nodrošinātai pasaules pamattiesību sistēmu pārstāvniecībai un taisnīgai ģeogrāfiskai sadalei.

3. pants. Dalība

1. Tribunāla sastāvā nedrīkst būt divi vienas un tās pašas valsts pilsoņi. Persona, kura no dalības tribunālā viedokļa var tikt uzskatīta par vairāk kā vienas valsts pilsoni, tiek uzskatīta par tās valsts pilsoni, kurā tā parasti realizē savas civilās un politiskās tiesības.

2. Tribunāla sastāvā jābūt ne mazāk kā trijiem pārstāvjiem no katras ģeogrāfiskās grupas, ko nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja.

4. pants. Kandidātu izvirzīšana un vēlēšanas

1. Katra valsts var izvirzīt ne vairāk kā divus kandidātus, kuriem ir šī pielikuma 2.pantā norādītās kvalifikācijas. Tribunāla locekļi tiek ievēlēti no personu, kuru kandidatūras tika izvirzītas minētajā veidā, saraksta.

2. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs pirmo vēlēšanu gadījumā vai tribunāla sekretārs - visās nākamajās vēlēšanās nosūta Dalībvalstīm piedāvājumu divu mēnešu laikā izvirzīt savus tribunāla locekļu kandidātus. Viņš alfabēta kārtībā sastāda visu personu, kuru kandidatūras tika izvirzītas, sarakstu, norādot valsti, kas konkrēto kandidatūru izvirzījusi, un minēto sarakstu ne vēlāk kā līdz 7 dienai pirms vēlēšanu dienas iesniedz Dalībvalstīm.

3. Pirmās vēlēšanas notiek ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad šī konvencija stājusies spēkā.

4. Tribunāla locekļi tiek ievēlēti aizklātā balsošanā. Vēlēšanas pirmajā reizē notiek Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālsekretāra sasauktā Dalībvalstu sanāksmē un vēlākajās vēlēšanās atbilstoši Dalībvalstu saskaņotai procedūrai. Šādā sanāksmē divas trešdaļas no Dalībvalstu skaita veido kvorumu. Par tribunālā ievēlētiem ir uzskatāmi tie kandidāti, kas savākuši divu trešdaļu klātesošo un balsojušo Dalībvalstu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka šāds vairākums ietver sevī Dalībvalstu vairākumu.

5. pants. Pilnvaru termiņš

1. Tribunāla locekļi tiek ievēlēti uz deviņiem gadiem un var tikt atkārtoti ievēlēti, tomēr ievērojot to, ka septiņu pirmā tribunāla sastāva locekļu pilnvaru termiņš beidzas pēc trim gadiem, bet vēl septiņu locekļu pilnvaru laiks beidzas pēc sešiem gadiem.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs pēc pirmajām vēlēšanām nekavējoties izlozes kārtībā nosaka, kuri no locekļiem skaitās ievēlēti uz minēto trīs un sešu gadu sākotnējo termiņu.

3. Tribunāla locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz viņu nomaiņai. Pat pēc nomaiņas viņi pabeidz jebkuru lietas izskatīšanu, ko viņi sākuši pirms nomaiņas dienas.

4. Tribunāla locekļa amata atstāšanas gadījumā iesniegums par amata atstāšanu tiek adresēts tribunāla priekšsēdētājam. Pēc šāda iesnieguma saņemšanas vieta kļūst vakanta.

6. pants. Vakances

1. Vakances tiek aizpildītas tādā pašā kārtībā, kāda noteikta pirmajām vēlēšanām, ievērojot šādus noteikumus: mēneša laikā no vakances atklāšanās tribunāla sekretārs nosūta šī pielikuma 4.pantā paredzētos uzaicinājumus, bet vēlēšanu dienu pēc konsultācijām ar Dalībvalstīm nosaka tribunāla priekšsēdētājs.

2. Tribunāla loceklis, kurš ievēlēts locekļa, kura pilnvaru laiks vēl nav beidzies, vietā, ieņem amatu līdz viņa nomainītā locekļa pilnvaru termiņa beigām.

7. pants. Darbības nesavienojamība

1. Neviens Tribunāla loceklis nedrīkst pildīt kādus politiskus vai administratīvus amatus vai aktīvi piedalīties vai būt materiāli ieinteresēts jebkura uzņēmuma, kas nodarbojas ar jūras vai jūras dibena izpēti vai resursu pārstrādi, vai cita veida jūras vai jūras dibena komerciālu izmantošanu, darbībās.

2. Neviens tribunāla loceklis nevar būt kādā lietā pārstāvis, pilnvarotais vai advokāts.

3. Jebkuras šaubas par šiem jautājumiem atrisina citu klātesošo tribunāla locekļu vairākums.

8. pants. Noteikumi, kas attiecas uz tribunāla locekļu piedalīšanos konkrētā lietā

1. Neviens tribunāla loceklis nedrīkst piedalīties tādas lietas izskatīšanā, kurā viņš agrāk piedalījies kā vienas puses pārstāvis, pilnvarotais vai advokāts vai kā nacionālās vai starptautiskās tiesas loceklis, jeb citā statusā.

2. Ja kāda iemesla dēļ tribunāla loceklis uzskata, ka viņam nevajadzētu piedalīties konkrētas lietas izskatīšanā, viņš par to paziņo tribunāla priekšsēdētājam.

3. Ja priekšsēdētājs uzskata, ka kāda īpaša iemesla dēļ kāds tribunāla loceklis nedrīkst piedalīties konkrētas lietas izskatīšanā, viņš par to paziņo šim tribunāla loceklim.

4. Jebkuras šaubas par šiem jautājumiem risina pārējo tribunāla locekļu vairākums.

9. pants. Gadījumi, kad tribunāla loceklis pārstāj pildīt noteiktās prasības

Ja citi tribunāla locekļi vienbalsīgi nolemj, ka kāds no tribunāla locekļiem pārstājis pildīt tam noteiktās prasības, tad tribunāla priekšsēdētājs pasludina vietu par vakantu.

10. pants. Privilēģijas un imunitāte

Tribunāla locekļi, pildot savus pienākumus tribunālā, bauda diplomātiskās privilēģijas un imunitātes.

11. pants. Tribunāla locekļu svinīgie solījumi

Katram tribunāla loceklim, stājoties amatā, atklātā sanāksmē svinīgi jāsola, ka savus pienākumus viņš pildīs taisnīgi un godprātīgi.

12. pants. Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs

1. Tribunāls ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem; viņus var ievēlēt atkārtoti.

2. Tribunāls ieceļ savu sekretāru un var veikt pasākumus, lai ieceltu citas tādas amatpersonas, kādas var būt nepieciešamas.

3. Tribunāla priekšsēdētājs un sekretārs uzturas tribunāla rezidences vietā.

13. pants. Kvorums

1. Sanāksmēs piedalās visi tribunāla locekļi; lai tribunāls varētu darboties nepieciešams kvorums no 11 ievēlētiem tribunāla locekļiem.

2. Saskaņā ar šī pielikuma 17.pantu, tribunāls nosaka, kuri locekļi ir pieejami, lai veidotu tribunālu tā vai cita strīda izšķiršanai, ņemot vērā šī pielikuma 14. un 15.pantā paredzēto palātu efektīvu funkcionēšanu.

3. Visi tribunālam iesniedzamie strīdi un iesniegumi tiek uzklausīti tribunālā un risināti, izņemot gadījumus, kad tiek piemērots šī pielikuma 14.pants vai kad puses lūdz, lai strīds tiktu izskatīts saskaņā ar šī pielikuma 15.pantu.

14. pants. Tribunāla palāta, kas izskata strīdus attiecībā uz jūras dibenu

Saskaņā ar šī pielikuma 4.nodaļu tiek veidota palāta strīdu izskatīšanai attiecībā uz jūras dibenu. Tai ir XI daļas 5.nodaļā paredzētā kompetence, pilnvaras un funkcijas.

15. pants. Speciālās palātas

1.Tribunāls var veidot palātas, kas sastāv no trim vai vairākiem ievēlētiem locekļiem, kādas tas uzskata par nepieciešamām konkrētu kategoriju lietu izskatīšanai.

2. Tribunāls veido palātu tam nodotā konkrētā strīda izskatīšanai, ja to lūdz puses. Šādas palātas sastāvu nosaka tribunāls ar pušu piekrišanu.

3. Lai paātrinātu lietu izskatīšanu, Tribunāls katru gadu veido palātu piecu tā ievēlētu locekļu sastāvā, kura var izskatīt lietas vienkāršotā kārtībā. Lai aizvietotu locekļus, kuri nevar piedalīties tās vai citas lietas izskatīšanā, tiek izraudzīti divi alternatīvie locekļi.

4. Strīdi tiek izskatīti un izlemti šajā pantā minētajās palātās, ja par to lūdz puses.

5. Ikvienas palātas, kuru paredz šī pielikuma 14.pants, pieņemtais spriedums uzskatāms kā paša Tribunāla pieņemts.

16. pants. Tribunāla reglaments

Tribunāls pieņem reglamentu, kas nosaka tā funkciju izpildes kārtību. Tribunāls nosaka arī lietu izskatīšanas noteikumus.

17. pants. Tribunāla locekļu pilsonība

1. Tribunāla locekļi, kuriem ir kādas strīda puses pilsonība, saglabā tiesības piedalīties iztiesāšanā Tribunāla locekļu statusā.

2. Ja Tribunāla sastāvā kāda strīda izskatīšanā ir loceklis, kuram ir vienas puses pilsonība, jebkura cita strīda puse var izvelēt kādu personu dalībai iztiesāšanai Tribunāla locekļa statusā.

3. Ja Tribunāla sastāvā kāda strīda izskatīšanā nav neviena locekļa, kam ir pušu pilsonība, katra no šīm pusēm var izvēlēt kādu personu, kura piedalīsies iztiesāšanā Tribunāla locekļa statusā.

4. Šis pants tiek piemērots palātām, kuras minētas šā pielikuma 14. un 15.pantā. Tādos gadījumos Tribunāla priekšsēdētājs pēc konsultācijas ar pusēm lūdz konkrētus tribunāla locekļus no palātas sastāva tādā skaitā, kāds nepieciešams, atdot vietu Tribunāla locekļiem, kuriem ir ieinteresēto pušu pilsonība, vai, ja tādu nav, vai arī, ja viņi nevar piedalīties, locekļiem, kurus īpaši izvēlas puses.

5. Ja vairākām pusēm ir kopēja interese tās iepriekšējā mērķa nodrošināšanai tiek uzskatītas kā viena puse. Jebkuras šaubas par šo jautājumu tiek risinātas ar Tribunāla lēmumu.

6. Locekļiem, kuri ievēlēti saskaņā ar 2., 3. un 4.pantā noteikto procedūru, jāpilda nosacījumi, kuri paredzēti šī pielikuma 2., 8. un 11.pantā. Viņi piedalās lēmumu pieņemšanā pilnīgā līdztiesībā ar saviem kolēģiem.

18. pants. Tribunāla locekļu atalgojums

1. Katrs ievēlētais Tribunāla loceklis saņem atalgojumu un īpašu piemaksu par katru dienu, kad viņš pilda savas funkcijas, turklāt, jebkura gada kopējā summa, kas jāizmaksā Tribunāla loceklim kā īpaša piemaksa, nedrīkst būt lielāka par gada atalgojumu.

2. Tribunāla priekšsēdētājs saņem īpašu gada atalgojumu.

3. Tribunāla priekšsēdētāja vietnieks saņem īpašu piemaksu par katru dienu, kad viņš pilda priekšsēdētāja pienākumus.

4. Locekļi, kuri ievēlēti šā pielikuma 17.panta kārtībā, saņem kompensāciju par katru dienu, kad tie veic savas funkcijas.

5. Algas, piemaksas un kompensācijas tiek laiku pa laikam noteiktas Dalībvalstu apspriedēs, ņemot vērā Tribunāla darba daudzumu. Tās nevar tikt samazinātas amata izpildes termiņa laikā.

6. Sekretāra alga pēc Tribunāla ieteikuma tiek noteikta Dalībvalstu apspriedē.

7. Noteikumi, kuri pieņemti Dalībvalstu apspriedēs, ietver nosacījumus, pēc kuriem tribunāla locekļiem un Sekretāram tiek noteiktas pensijas, kā arī nosacījumi, saskaņā ar kuriem tribunāla locekļiem un Sekretāram apmaksā ceļa izdevumus.

8. Algas piemaksas un kompensācijas netiek apliktas ar nodokļiem.

19. pants. Tribunāla izdevumi

1. Dalībvalstis un to iestādes sedz tribunāla izdevumus tādā kārtībā un pie tādiem nosacījumiem, kādi tiek noteikti Dalībvalstu sanāksmēs.

2. Ja subjekts, kas nav Dalībvalsts vai Institūcija, ir puse Tribunālam iesniegtajā lietā, Tribunāls nosaka summu, kura šai pusei jāiemaksā kā Tribunāla izdevumi.

2. nodaļa. Kompetence

20. pants. Tribunāla pieejamība

1. Tribunāls ir pieejams visām Dalībvalstīm.

2. Tribunāls ir pieejams subjektiem, kuri nav Dalībvalstis, jebkurā lietā, kura tieši paredzēta XI daļā, vai jebkurā lietā, kura nodota izskatīšanai Tribunālam saskaņā ar jebkuru citu vienošanos par Tribunāla kompetenci, kurai piekritušas visas lietas puses.

21. pants. Kompetence

Tribunālam ir piekritīgi visi strīdi un iesniegumi, kuri nodoti tam saskaņā ar šo Konvenciju, un visi jautājumi, kas speciāli noteikti jebkurā citā līgumā, kurš paredz Tribunāla kompetenci.

22. pants. Strīda, kurš pakļauts citam līgumam, nodošana

Attiecībā uz šajā Konvencijā ietvertajām tēmām, visiem spēkā esoša līguma vai Konvencijas dalībniekiem vienojoties, jebkuri strīdi attiecībā uz Konvencijas vai Līguma interpretēšanu vai piemērošanu saskaņā ar šo līgumu var tikt iesniegti izskatīšanai Tribunālam.

23. pants. Piemērojamās tiesības

Tribunāls izskata visus strīdus un iesniegumus saskaņā ar 293.pantu.

3. nodaļa. Lietvedība

24. pants. Lietas ierosināšana

1. Atkarībā no apstākļiem, strīdi tiek iesniegti Tribunāla izskatīšanai, paziņojot Reģistratoram par speciālu vienošanos, vai arī ar Reģistratoram adresētu rakstveida iesniegumu. Abos gadījumos tiek norādīts strīda priekšmets un puses.

2. Reģistrators nekavējoties paziņo par vienošanos vai iesniegumu visām ieinteresētajām pusēm.

3. Reģistrators par to arī paziņo visām Dalībvalstīm.

25. pants. Pagaidu pasākumi

1. Saskaņā ar 290.pantu Tribunālam un tā Jūras dibena resursu strīdu izskatīšanas palātai, ir tiesības noteikt pagaidu pasākumus.

2. Ja Tribunāls nesanāk vai, ja kvorumam nav pietiekams locekļu skaits, pagaidu pasākumus nosaka Pārskata palāta, kas veidota saskaņā ar šī pielikuma 15.panta 3.punktu. Neņemot vērā šī pielikuma 15.panta 4.punktu, pagaidu pasākumi var tikt noteikti pēc kādas strīda puses lūguma. Tos var pārbaudīt un pārskatīt Tribunāls.

26. pants. Lietas izskatīšana

1. Lietas noklausīšanās notiek Priekšsēdētāja, vai, ja viņš nevar vadīt - Priekšsēdētāja vietnieka vadībā, bet gadījumā, ja nevar abi, to vada vecākais no klātesošajiem tiesnešiem.

2. Noklausīšanās notiek publiski, ja Tribunāls nav pieņēmis citu lēmumu vai, ja Puses nepieprasa, lai publika netiktu pielaista.

27. pants. Lietas vešana

Tribunāls pieņem lēmumu attiecībā uz lietas vešanu, nosaka kādā formā un kādos termiņos katrai pusei jāizklāsta savi argumenti, un veic visus pasākumus, kas saistīti ar pierādījumu iegūšanu.

28. pants. Neierašanās

Ja viena puse neierodas Tribunālā vai neizklāsta savus argumentus, otra puse var lūgt Tribunālu turpināt izskatīšanu un pieņemt lēmumu. Puses neierašanās vai argumentu neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai. Pirms lēmuma ieņemšanas Tribunālam jāpārliecinās, ka šis strīds ir tam piekritīgs, kā arī par to, ka prasība ir pietiekami pamatota kā no faktiskā tā arī no juridiskā viedokļa.

29. pants. Vairākums lēmuma pieņemšanai

1. Visi jautājumi tiek risināti ar klātesošo Tribunāla locekļu balsu vairākumu.

2. Ja balsis dalās uz pusēm, tad par noteicošo tiek uzskatīta Priekšsēdētāja vai viņu aizvietojošā Tribunāla locekļa balss.

30. pants. Spriedums

1. Spriedumā jābūt norādītiem motīviem, uz kuriem tas pamatots.

2. Spriedumā tiek norādīti to Tribunāla locekļu uzvārdi, kuri piedalās tā pieņemšanā.

3. Ja spriedums kopumā vai daļā nepauž vienbalsīgu Tribunāla locekļu viedokli, jebkurš Tribunāla loceklis ir tiesīgs izteikt savu īpašo viedokli.

4. Spriedumu paraksta priekšsēdētājs un sekretārs. Tas tiek paziņots atklātā sēdē pēc strīda pušu iepazīstināšanas.

31. pants. Lūgums par iesaistīšanos lietā

1. Ja Dalībvalsts uzskata, ka lēmums kādā lietā var aizskart kādu tās tiesiska rakstura interesi, šī valsts var griezties Tribunālā ar lūgumu par atļauju iesaistīties lietā.

2. Lēmumu par tāda lūguma apmierināšanu pieņem Tribunāls.

3. Ja lūgums par iesaistīšanos lietā tiek apmierināts, Tribunāla lēmums šajā lietā būs saistošs Dalībvalstij, kura iestājas lietā, tik tālu, cik tas attiecas uz iemeslu, kādēļ puse iestājusies lietā.

32. pants. Tiesības iesaistīties lietā jautājumā par interpretēšanu vai piemērošanu

1. Ja rodas jautājums par šīs konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu, sekretārs nekavējoties par to paziņo visām Dalībvalstīm.

2. Ja saskaņā ar šī pielikuma 21. un 22.pantu, rodas jautājums par starptautiskā līguma interpretēšanu vai piemērošanu, sekretārs par to paziņo visiem līguma dalībniekiem.

3. Katrai pusei, kura minēta 1. un 2.punktā, ir tiesības iestāties lietā; ja tā izmanto šo tiesību, lēmumā norādītais skaidrojums tai būs saistošs.

33. pants. Pabeigtība un sprieduma saistošais spēks

1. Tribunāla lēmums ir galīgs un tas jāpilda visām strīda pusēm.

2. Lēmumam ir saistošs raksturs tikai pusēm un tikai attiecībā uz konkrēto strīdu.

3. Strīda gadījumā par lēmuma jēgu Tribunāls pēc jebkuras puses lūguma sniedz tā skaidrojumu.

34. pants. Izdevumi

Ja Tribunāls nepieņem nekādu lēmumu, katra puse sedz savus izdevumus.

4. nodaļa. Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta

35. pants. Sastāvs

1.Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta, kas paredzēta šā pielikuma 14.pantā, sastāv no 11 locekļiem, kuri ievēlēti ar Tribunāla locekļu balsu vairākumu no to skaita.

2. Palātas locekļu ievēlēšanā tiek pārstāvētas galvenās pasaules tiesību sistēmas un taisnīgs ģeogrāfisks sadalījums. Institūcijas Asambleja var pieņemt vispārēja rakstura rekomendācijas attiecībā uz šādu pārstāvību un sadali.

3. Palātas locekļi tiek ievēlēti katrus 3 gadus un var tikt ievēlēti uz otru termiņu.

4. Palāta no savu locekļu vidus ievēl savu priekšsēdētāju, kurš ieņem šo posteni uz laiku, uz kuru ievēlēta palāta.

5. Ja kāda iztiesāšana paliek nepabeigta apritot 3 gadiem, uz kuriem ievēlēta palāta, tā pabeidz iztiesāšanu savā iepriekšējā sastāvā.

6. Ja palātā rodas vakance, Tribunāls ievēl aizvietotāju no savu ievēlēto locekļu vidus, kurš ieņem šo amatu līdz viņa priekšgājēja pilnvaru termiņa beigām.

7. Kvorums no septiņiem Tribunāla locekļiem var prasīt palātas izveidošanu.

36. pants. Ad hoc palātas

1. Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta veido ad hoc palātu, kas sastāv no 3 tās locekļiem, un tā paredzēta kāda konkrēta strīda izskatīšanai, kurš nodots tai saskaņā ar 188.panta 1.punkta (b) apakšpunktu. Tādas palātas sastāvu nosaka Jūras dibena strīdu izskatīšanas palāta ar pušu piekrišanu.

2. Ja Puses nepiekrīt ad hoc palātas sastāvam, katra strīda puse izvirza vienu locekli, bet trešais loceklis tiek iecelts pēc abu pušu vienošanās. Ja viņi nevienojas vai kāda puse neizvirza savu locekli, Jūras dibena resursu strīdu izskatīšanas palātas priekšsēdētājs nekavējoties veic šādu iecelšanu vai ieceļ no viņu locekļu skaita, konsultējoties ar pusēm.

3. Ad hoc palātas locekļi nevar atrasties kādas strīda puses dienestā, tiem nevar būt strīda puses pilsonība.

37. pants. Pieejamība

Palāta ir pieejama Dalībvalstīm, Institūcijai un citiem subjektiem, kuri norādīti XI daļas 5.nodaļā.

38. pants. Piemērojamās tiesības

Papildus tam, kas paredzēts 293.pantā, palāta piemēro:

a) Institūcijas normas, noteikumus un procedūras, kas pieņemtas saskaņā ar šo konvenciju, un

b) līgumu noteikumus, kas skar darbību reģionā jautājumos, kas saistīti ar šādiem kontaktiem.

39. pants. Palātas lēmumu izpildes nodrošināšana

Palātas lēmuma izpilde tiek nodrošināta Dalībvalstu teritorijās tādā pašā veidā kā Dalībvalstu Augstākās Tiesas lēmumu vai rīkojumu izpilde.

40. pants. Šā Pielikuma nodaļu piemērošana

1. Šā Pielikuma citas nodaļas, kas nav nesavienojamas ar šo nodaļu, tiek piemērotas palātai.

2.Pildot savas funkcijas, kas attiecas uz konsultatīviem slēdzieniem, Palāta vadās no šā Pielikuma noteikumiem, kas skar Tribunāla lietu lietvedību tiktāl, cik tā atzīst tos par piemērojamiem.

5. nodaļa. Grozījumi

41. pants. Grozījumi

1. Šā pielikuma grozījumi, izņemot 4.nodaļas grozījumus, var tikt pieņemti vienīgi saskaņā ar 313.pantu vai ar vienprātību konferencē, kas sasaukta saskaņā ar šo konvenciju.

2. 4.nodaļas grozījumi var tikt pieņemti vienīgi saskaņā ar 314.pantu.

3. Tribunāls var piedāvāt tādus šo Statūtu grozījumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem, par to izskatīšanu rakstveidā paziņojot Dalībvalstīm, saskaņā ar šā panta 1. un 2.punktu.

 

VII pielikums

 Šķīrējtiesa

1. pants. Lietas ierosināšana

Ievērojot XV daļas noteikumus, katra strīda puse var iesniegt strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā, kas paredzēta šajā Pielikumā, par to rakstveidā paziņojot otrai pusei vai strīda pusēm. Paziņojumam tiek pievienots prasības pieteikums un prasības pamats.

2. pants. Šķīrējtiesnešu saraksts

1. ANO Ģenerālsekretārs sastāda un pārzina šķīrējtiesnešu sarakstu. Katrai Dalībvalstij ir tiesības iecelt četrus šķīrējtiesnešus, katram no tiem jābūt pieredzei jūras lietās un viņam jābūt kompetenta, taisnīga un godīga cilvēka reputācijai. Tādā veidā iecelto personu uzvārdi sastāda minēto sarakstu.

2. Ja kāda laika periodā šķīrējtiesnešu skaits, kurus iecēlusi Dalībvalsts un, kas iekļauti šādā sarakstā, izrādās mazāks par četri, šai valstij ir tiesības veikt nepieciešamo papildus iecelšanu.

3. Šķīrējtiesneša uzvārds sarakstā paliek līdz tam laikam, kamēr to atsauc viņu iecēlusī Dalībvalsts, pie kam šis šķīrējtiesnesis turpina veikt savus pienākumus jebkurā šķīrējtiesā, kuras sastāvā viņš bija iecelts, līdz lietas beigām šajā šķīrējtiesā.

3. pants. Šķīrējtiesas izveidošana

Saskaņā ar šo pielikumu, lietas izskatīšanas nolūkā, ja puses nav vienojušās par citu kārtību, šķīrējtiesa tiek veidota šādā kārtībā:

a) ievērojot (g) punktu, šķīrējtiesa sastāv no pieciem locekļiem,

b) puse, kura ierosināja lietu, ieceļ vienu locekli, kurš tiek izvēlēts no šā pielikuma 2.pantā minētā saraksta un, kas var būt tās pilsonis. Iecelšana tiek iekļauta pieteikumā, kas minēts šī Pielikuma 1.pantā.

c) otra strīda puse, 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, kas minēts šī pielikuma 1.pantā, izvirza vienu locekli, kurš tiek izvēlēts no saraksta un var būt tās pilsonis. Ja izvirzīšana šajā termiņā netiek veikta, puse, kura ierosināja lietu, var divu nedēļu laikā pēc šā termiņa beigām lūgt, lai iecelšana tiktu veikta saskaņā ar (e) punktu.

d) pārējie trīs locekļi tiek iecelti pēc pušu vienošanās. Tie tiek izvēlēti no saraksta un ir trešo valstu pilsoņi, ja puses nevienojas par citu kārtību. Strīda puses ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētāju no šo trīs locekļu skaita. Ja 60 dienu laikā pēc šī Pielikuma 1.pantā minētā pieteikuma saņemšanas, puses nevienojas par viena vai vairāku šķīrējtiesas locekļu iecelšanu, kuri jāieceļ pēc vienošanās, vai par priekšsēdētāja iecelšanu, tad iecelšana tiek veikta saskaņā ar (e) punktu. Tāds lūgums tiek iesniegts ne vēlāk kā 2 nedēļas pēc minētā 60 dienu termiņa beigām.

e) Ja puses nevienojas par to, ka iecelšanu amatā saskaņā ar (c) un (d) punktiem veiks kāda persona vai to veiks trešā valsts pēc pušu izvēles, nepieciešamo izvirzīšanu veic Starptautiskā Jūras tiesību Tribunāla priekšsēdētājs. Ja priekšsēdētājs nevar veikt darbības saskaņā ar šo punktu, vai, ja viņš ir vienas strīda puses pilsonis, nozīmēšanu veic nākamais vecākais Jūras tiesību Tribunāla loceklis, kurš nav nevienas strīda puses pilsonis. Izvirzīšana, kas minēta šajā punktā, tiek veikta no saraksta, kurš minēts šā pielikuma 2.pantā, 30 dienu laikā pēc lūguma saņemšanas un pēc konsultācijas ar pusēm. Tādā veidā izvirzītie locekļi ir dažādu valstu pilsoņi un nevar atrasties kādas strīda puses dienestā, būt par tās pilsoni vai pastāvīgi dzīvot tās teritorijā.

f) Vakantās vietas tiek aizpildītas tādā pašā kārtībā kā sākotnējā iecelšana.

g) Puses, kurām ir vienāda interese, izvirza vienu šķīrējtiesas locekli pēc vienošanās. Kad vairākām pusēm ir dažādas intereses, vai, kad nav vienošanās attiecībā uz pušu kopējo interesi, katra no tām nozīmē vienu šķīrējtiesas locekli. Šķīrējtiesas locekļu skaitam, kurus puses ieceļ atsevišķi, jābūt par vienu mazākam, nekā locekļu skaitam, kuri iecelti pēc pušu vienošanās.

h) Strīdos, kuros piedalās vairāk kā divas puses, punkti (a) līdz (f) tiek piemēroti pēc iespējas pilnīgāk.

4. pants. Šķīrējtiesas funkcijas

Šķīrējtiesa, kas izveidota, pamatojoties uz šī pielikuma 3.pantu, darbojas saskaņā ar šo Pielikumu un citiem šīs konvencijas noteikumiem.

5. pants. Procedūra

Ja puses nav vienojušās par citu kārtību, šķīrējtiesa nosaka savu tiesvedības procedūru, kas nodrošina katrai pusei pilnu iespēju tikt uzklausītai un izklāstīt savus apsvērumus par lietu.

6. pants. Pušu pienākumi strīdus gadījumos

Pusēm, kuru starpā ir radies strīds, ir jāatvieglo šķīrējtiesas darbs, jo sevišķi, saskaņā ar to iekšējo likumdošanu un izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus:

a) jānodrošina šķīrējtiesa ar visiem lietā būtiskajiem dokumentiem, ierīcēm un informāciju; un

b) nepieciešamības gadījumā jādod šķīrējtiesai iespēja izsaukt lieciniekus un ekspertus, noklausīties viņu liecības un apmeklēt vietas, kurām ir saistība ar lietu.

7. pants. Izmaksas

Ja šķīrējtiesa īpašu apstākļu dēļ nepieņem citādu lēmumu, tās izmaksas, ieskaitot atalgojumu šķīrējtiesas locekļiem, sedz strīdus puses vienādās daļās.

8. pants. Nepieciešamais balsu vairākums lēmumu pieņemšanai

Šķīrējtiesas lēmumi tiek pieņemti ar tās locekļu balsu vairākumu. Mazāk nekā puses locekļu nepiedalīšanās vai atturēšanās no balsošanas nav šķērslis šķīrējtiesas lēmuma pieņemšanai. Gadījumā, ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

9. pants. Neierašanās

Ja kāda strīda puse neierodas šķīrējtiesā vai neaizstāv savus argumentus, otra puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt lēmumu. Puses nepiedalīšanās vai savu argumentu neaizstāvēšana nav šķērslis tiesvedības norisei. Pirms lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesai jāpārliecinās ne tikai par to, ka strīds ir tās jurisdikcijā, bet arī par to, ka prasījums ir pamatots gan ar faktiem, gan ar likumu.

10. pants. Lēmums

Šķīrējtiesas lēmumam ir jāaprobežojas ar strīdus priekšmetu un tajā jāizklāsta motīvi, uz kuriem tas pamatots. Lēmumā tiek norādīti to pušu nosaukumi, kas piedalās lietā, un lēmuma pieņemšanas datums. Jebkurš arbitrāžas loceklis var pievienot lēmumam savas īpašās vai atšķirīgās domas.

11. pants. Lēmuma galīgums

Lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, ja vien strīda puses agrāk nav vienojušās par apelācijas procedūru. Lēmumu izpilda strīda puses.

12. pants. Lēmuma interpretēšana vai izpildīšana

1. Jebkuras domstarpības, kas var rasties starp strīda pusēm attiecībā uz lēmuma interpretēšanu vai izpildīšanas kārtību, ikviena puse var nodot izšķiršanai tai interpretēšanai, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu. Šim nolūkam jebkuras vakances šķīrējtiesā tiek aizpildītas tādā kārtībā, kāda paredzēta attiecībā uz sākotnējo šķīrējtiesas locekļu iecelšanu.

2. Jebkurš šāda veida strīds, pusēm par to vienojoties, saskaņā ar 287.pantu var tikt iesniegts izskatīšanai citā tiesā vai arbitrāžā.

13. pants. Attiecības ar subjektiem, kas nav Dalībvalstis

Šī Pielikuma noteikumi tiek piemēroti mutatis mutandis jebkurā strīda gadījumā, kurā iesaistīti subjekti, kas nav Dalībvalstis.

 

VIII pielikums

 Speciālā šķīrējtiesa

1. pants. Tiesvedības ierosināšana

Ievērojot XV daļas nosacījumus, jebkura strīdus puse attiecībā uz to pantu interpretēšanu un piemērošanu, kas skar 1) zvejniecību, 2) jūras vides aizsardzību un saglabāšanu, 3) jūras zinātnisko izpēti vai 4) kuģošanu, ietverot piesārņošanu no kuģiem un atkritumu izgāšanu jūrā, var iesniegt izskatīšanai radušos strīdu saskaņā ar speciālo šķīrējtiesas procedūru, par to nosūtot rakstisku paziņojumu otrai strīdus pusei vai pusēm. Paziņojumam tiek pievienota pretenzija un pamatojums, uz ko tiek balstīts prasījums.

2. pants. Ekspertu saraksti

1. Attiecībā uz katru no tādām darbības sfērām, kā 1) zvejniecība, 2) jūras vides aizsardzība un saglabāšana, 3) jūras zinātniskā izpēte un 4) kuģošana, ietverot piesārņošanu no kuģiem un atkritumu izgāšanu jūrā, tiek sastādīti un pastāvīgi uzraudzīti ekspertu saraksti.

2. Ekspertu sarakstus zvejniecības jomā sastāda un pastāvīgi uzrauga Apvienoto Nāciju Pārtikas un Lauksaimniecības Organizācija, jūras vides aizsardzības un saglabāšanas jomā - Apvienoto Nāciju Vides aizsardzības programma, jūras zinātniskās pētniecības jomā - Starpvaldību Okeanogrāfiskā Komisija, kuģošanas jomā, ietverot piesārņošanu no kuģiem un atkritumu izgāšanu jūrā - Starptautiskā Jūras Organizācija vai katrā atsevišķā gadījumā atbilstoša palīginstitūcija, kurai šāda organizācija, programma vai komisija ir deleģējusi savas funkcijas.

3. Katrai Dalībvalstij ir tiesības iecelt divus tādus ekspertus ikvienā sfērā, kuru kompetence šīs jomas juridiskajos, zinātniskajos un tehniskajos aspektos ir vispāratzīta un vispārpazīstama un kuriem ir visaugstākā godīga un taisnīga cilvēka reputācija. Šādā veidā ieceltu personu uzvārdi katrā attiecīgā sfērā veido atbilstošu sarakstu.

4. Ja kādā laika periodā ekspertu skaits, ko iecēlusi Dalībvalsts un kas ietverti šādā sarakstā, ir mazāks par diviem, tad šai Dalībvalstij ir tiesības veikt nepieciešamās papildus iecelšanas.

5. Eksperta uzvārds paliek sarakstā tik ilgi, līdz viņu atsauc Dalībvalsts, kas veikusi iecelšanu, ar noteikumu, ka šāds eksperts turpina pildīt savus pienākumus jebkurā speciālajā šķīrējtiesā, kuras sastāvā viņš bijis iecelts, līdz tiesvedības pabeigšanai šajā speciālajā šķīrējtiesā.

3. pants. Speciālās šķīrējtiesas izveide

Nolūkā nodrošināt tiesvedības norisi saskaņā ar šo Pielikumu, ja puses nav vienojušās citādi, speciālā šķīrējtiesa tiek veidota šādā veidā:

a) Ievērojot (g) punktu, speciālā šķīrējtiesa sastāv no pieciem locekļiem.

b) Puse, kas ierosinājusi tiesvedību, ieceļ divus locekļus, kuri tiek izvēlēti, dodot priekšroku personām no atbilstošā saraksta vai sarakstiem, kas minēti šī Pielikuma 2.pantā un attiecas uz strīda jautājumu, un viena no kurām var būt tās pilsonis. Izvirzīšana tiek iekļauta paziņojumā, kas minēts šī pielikuma 1.pantā.

c) Otra strīda puse 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, kas minēts šī pielikuma 1.pantā, ieceļ divus locekļus, kas tiek izvēlēti, dodot priekšroku personām no atbilstoša saraksta vai sarakstiem, kas attiecas uz strīda jautājumu, un no kurām viena var būt tās pilsonis. Ja šajā periodā izvirzīšana nav notikusi, tad puse, kas ierosinājusi tiesvedību, divu nedēļu laikā pēc šī termiņa beigām var prasīt, lai izvirzīšana tiktu veikta saskaņā ar (e) apakšpunktu.

d) Strīda puses pēc vienošanās ieceļ speciālās šķīrējtiesas priekšsēdētāju, kas tiek izvēlēts, dodot priekšroku personai no atbilstoša saraksta un kas ir trešās valsts pilsonis, ja vien puses nav vienojušās citādi. Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, kas minēts šī Pielikuma 1.pantā, puses nav spējušas panākt vienošanos par priekšsēdētāja iecelšanu, tad šī iecelšana pēc vienas strīda puses prasības tiek veikta saskaņā ar (e) apakšpunktu. Šāda prasība ir izvirzāma ne vēlāk kā divu nedēļu laikā, apritot minētām 30 dienām.

e) Ja puses nav vienojušās par to, ka iecelšanu veiks kāda pušu izvēlēta persona vai trešā valsts, nepieciešamo iecelšanu 30 dienu laikā pēc prasības saņemšanas saskaņā ar (c) un (d) apakšpunktiem veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs. Iecelšana, kas paredzēta šajā punktā, tiek veikta no atbilstoša ekspertu saraksta vai sarakstiem, kas minēti šī Pielikuma 2.pantā, konsultējoties ar strīda pusēm un atbilstošu starptautisko organizāciju. Šādā veidā ieceltiem locekļiem jābūt dažādu valstu pilsoņiem un viņi nedrīkst atrasties darba dienestā kādā no strīda pusēm, vienkārši dzīvot to teritorijā vai būt to pilsoņi.

f) Jebkuras vakances tiek aizpildītas tādā pašā kārtībā, kāda paredzēta sākotnējai iecelšanai.

g) Puses, kurām ir vienādas intereses, kopīgi vienojoties, līguma ceļā ieceļ divus šķīrējtiesas locekļus. Kad vairākām pusēm ir atšķirīgas intereses vai starp pusēm nav vienošanās vai vienādas intereses, katra no tām ieceļ vienu šķīrējtiesas locekli.

h) Ja strīdā piedalās vairāk nekā divas puses, maksimāli iespējamā apmērā tiek piemēroti (a) līdz (f) apakšpunktu nosacījumi.

4. pants. Vispārējie noteikumi

VII pielikuma 4.-13.panti tiek pielietoti mutatis mutandis attiecībā uz speciālās šķīrējtiesas tiesvedību.

5. pants. Faktu konstatēšana

1. Strīda puses attiecībā uz to šīs Konvencijas noteikumu interpretēšanu un piemērošanu, kas skar 1) zvejniecību, 2) jūras vides aizsardzību un saglabāšanu, 3) jūras zinātnisko izpēti vai 4) kuģošanu, ietverot piesārņošanu no kuģiem un atkritumu izgāšanu jūrā, jebkurā brīdī var vienoties lūgt speciālajai šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar šī Pielikuma 3.pantu, veikt izmeklēšanu un konstatēt faktus, kas izraisījuši strīdu.

2. Ja puses nav vienojušās citādi, tad speciālās šķīrējtiesas saskaņā ar 1.punktu konstatētie fakti tiek uzskatīti par galīgiem abām pusēm.

3. Ja visas strīda puses to lūdz, speciālā arbitrāža var formulēt rekomendācijas, kuras bez lēmuma spēka veido pusēm vienīgi pamatu, lai izskatītu jautājumus, kas izraisījuši strīdu.

4. Ievērojot 2.punktu, speciālā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar šī Pielikuma noteikumiem, ja vien puses nav vienojušās citādi.

 

IX pielikums

Starptautisko organizāciju līdzdalība

1. pants. Terminu lietošana

305.pantā un šajā Pielikumā termins "starptautiskā organizācija" nozīmē valstu izveidotu starpvaldību organizāciju, kurai tās Dalībvalstis ir nodevušas kompetenci pār šajā Konvencijā regulētajiem jautājumiem, tajā skaitā kompetenci slēgt līgumus, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

2. pants. Parakstīšana

Starptautiskā organizācija var parakstīt šo Konvenciju, ja Konvenciju ir parakstījis tās Dalībvalstu vairākums. Parakstīšanas laikā starptautiskā organizācija veic paziņošanas procedūru, sīki aprakstot šīs Konvencijas regulētos jautājumus, attiecībā uz kuriem Konvenciju parakstījušās Dalībvalstis šādai organizācijai ir nodevušas kompetenci, kā arī šādas kompetences raksturu un apjomu.

3. pants. Oficiālā apstiprināšana un pievienošanās

1. Starptautiskā organizācija var deponēt tās instrumentu par oficiālo apstiprināšanu vai pievienošanos, ja savus ratifikācijas instrumentus vai instrumentus par pievienošanos iesniedz vai ir iesniedzis vairākums tās Dalībvalstu.

2. Instrumenti, ko deponējusi starptautiskā organizācija, ietver saistības un paziņojumus saskaņā ar šī pielikuma 4.un 5.pantu.

4. pants. Līdzdalības pakāpe, tiesības un saistības

1. Starptautiskās organizācijas instrumenti par oficiālo apstiprināšanu vai pievienošanos ietver saistības uzņemties šajā Konvencijā paredzētās valstu tiesības un pienākumus jautājumos, attiecībā uz kuriem Dalībvalstis, kas ir šīs Konvencijas Dalībvalstis, tai ir nodevušas kompetenci.

2. Starptautiskā organizācija kļūst par šīs Konvencijas Dalībvalsti tādā apjomā, kādā tai piešķirta kompetence saskaņā ar iesniegumiem, vēstījumiem vai paziņojumiem, kas paredzēti šī pielikuma 5.pantā.

3. Šāda starptautiskā organizācija realizē tiesības un pilda saistības jautājumos, attiecībā uz kuriem Dalībvalstis tai ir nodevušas kompetenci un kuras pretējā gadījumā saskaņā ar šo Konvenciju būtu uzliktas valstīm, kas ir Konvencijas Dalībvalstis. Šādas starptautiskās organizācijas Dalībvalstis pašas nerealizē tai nodoto kompetenci.

4. Starptautiskās organizācijas līdzdalība nekādā gadījumā nerada pārstāvniecības pieaugumu, uz ko pretējā gadījumā tās Dalībvalstīm, kuras ir šīs Konvencijas Dalībvalstis, būtu dotas tiesības, ieskaitot tiesības lēmumu pieņemšanā.

5. Šādu starptautisko organizāciju līdzdalība nekādā gadījumā saskaņā ar šo Konvenciju nepiešķir nekādas tiesības organizācijas Dalībvalstīm, kuras nav Konvencijas Dalībvalstis.

6. Konflikta gadījumā starp starptautiskās organizācijas saistībām saskaņā ar šo Konvenciju un tās saistībām, kas izriet no vienošanās par šādas organizācijas nodibināšanu vai jebkuriem dokumentiem, kas attiecas uz to, dominējošs spēks ir saistībām, kas izriet no šīs Konvencijas.

5. pants. Iesniegumi, paziņojumi un vēstījumi

1. Instrumentam par oficiālo apstiprināšanu vai starptautiskās organizācijas pievienošanos jāietver iesniegums, kurā detalizēti aprakstīti šīs Konvencijas regulētie jautājumi, kas attiecas uz kompetenci, ko Dalībvalstis, kas ir šīs Konvencijas Dalībvalstis, ir nodevušas organizācijai.

2. Starptautiskās organizācijas Dalībvalsts, ratificējot Konvenciju vai pievienojoties tai, deponē savu instrumentu par oficiālo apstiprināšanu vai pievienošanos, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk, izdara paziņojumu, kurā detalizēti aprakstīti šīs Konvencijas regulētie jautājumi, kas attiecas uz kompetenci, ko tā ir nodevusi šai organizācijai.

3. Domājams, ka Dalībvalstīm, kuras ir starptautiskās organizācijas Dalībvalstis, kas savukārt ir šīs Konvencijas Dalībniece, ir kompetence visos jautājumos, ko regulē šī Konvencija un attiecībā uz kuriem saskaņā ar šo pantu šādas valstis par kompetences nodošanu šai organizācijai nav nosūtījušas iesniegumu, vai citādi paziņojušas vai vēstījušas.

4. Starptautiskā organizācija un tās Dalībvalstis, kas ir Konvencijas Dalībvalstis, nekavējoties paziņo šīs Konvencijas depozitārijam par jebkurām izmaiņām kompetences sadalē, ietverot jauno kompetences nodošanu, kas konkrēti norādīta paziņojumos saskaņā ar 1. un 2.punktu.

5. Jebkura Dalībvalsts var griezties pie starptautiskās organizācijas un tās Dalībvalstīm, kuras ir šīs Konvencijas Dalībvalstis, ar lūgumu sniegt informāciju par to, kurām organizācijām un to Dalībvalstīm ir kompetence attiecībā uz jebkuru konkrēto radušos jautājumu. Organizācija un attiecīgās Dalībvalstis sniedz šādu informāciju saprātīgā termiņā. Starptautiskā organizācija un Dalībvalstis var sniegt šādu informāciju arī pēc savas iniciatīvas.

6. Saskaņā ar šo pantu iesniegumos, vēstījumos un paziņojumos tiek konkrēti norādīts nodotās kompetences raksturs un apjoms.

6. pants. Atbildība

1. Dalībnieki, kuriem ir kompetence saskaņā ar šī pielikuma 5.pantu, ir atbildīgi par saistību nepildīšanu vai jebkādu citu šīs Konvencijas pārkāpšanu.

2. Jebkura Dalībvalsts var griezties pie starptautiskās organizācijas vai tās Dalībvalstīm, kas ir šīs Konvencijas Dalībvalstis, ar lūgumu sniegt informāciju par to, kurš ir atbildīgs par katru konkrēto jautājumu. Organizācija un Dalībvalstis nodrošina šādu informāciju. Šādas informācijas nesniegšana saprātīgā termiņā vai pretrunīgas informācijas sniegšana rada kopēju un atsevišķu atbildību.

7. pants. Strīdu noregulēšana

1. Iesniedzot oficiālās apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu vai jebkurā brīdī pēc tam, starptautiskā organizācija, izmantojot rakstisku paziņojumu, var brīvi izvēlēties vienu vai vairākus strīdu noregulēšanas līdzekļus attiecībā uz šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu, kas paredzēts 287.panta 1.punkta (a), (c) vai (d) apakšpunktos.

2. XV daļa tiek piemērota mutatis mutandis attiecībā uz jebkuru strīdu starp šīs Konvencijas Dalībvalstīm, viena vai vairākas no kurām ir starptautiskās organizācijas.

3. Ja starptautiskā organizācija un viena vai vairākas tās Dalībvalstis ir kopīgas puses strīdā vai puses ar vienādu interesi, jāuzskata, ka šī organizācija ir pieņēmusi tās pašas strīdu atrisināšanas procedūras kā Dalībvalstis; tomēr, ja Dalībvalsts saskaņā ar 287.pantu ir izvēlējusies tikai Starptautisko tiesu, ir jāuzskata, ka organizācija un ieinteresētā Dalībvalsts ir akceptējušas šķīrējtiesu kā strīda atrisināšanas līdzekli saskaņā ar VII pielikumu, ja vien strīda puses nav vienojušās citādi.

8. pants. XVII daļas piemērošana

XVII daļa tiek piemērota mutatis mutandis attiecībā uz starptautiskajām organizācijām, izņemot, kas attiecas uz sekojošo:

a) instruments par starptautiskās organizācijas oficiālo apstiprināšanu vai pievienošanos netiek ņemts vērā, piemērojot 308.panta 1.punktu;

b) (i) starptautiskajai organizācijai ir izņēmuma pilnvaras attiecībā uz 312.-315.panta piemērošanu tajā apjomā, kurā tai ir kompetence saskaņā ar šī pielikuma 5.pantu par visu jautājumu, uz kuru attiecas grozījums;

(ii) instruments par starptautiskās organizācijas oficiālo apstiprināšanu vai pievienošanos grozījumam, kas attiecas uz visu to jautājumu, pār kuru starptautiskajai organizācijai ir kompetence saskaņā ar šī pielikuma 5.pantu, tiek uzskatīts par katras Dalībvalsts, kas ir Konvencijas Dalībvalsts, ratificēšanas vai pievienošanās instrumentu, nolūkā piemērot 316.panta 1., 2. un 3.punktu;

(iii) attiecībā uz visiem citiem grozījumiem, piemērojot 316.panta 1. un 2.punktu, instruments par starptautiskās organizācijas oficiālo apstiprināšanu vai pievienošanos netiek ņemts vērā;

c) (i) starptautiskā organizācija nevar denonsēt šo Konvenciju saskaņā ar 317.pantu, ja jebkura no tās Dalībvalstīm ir šīs Konvencijas Dalībvalsts un ja tā turpina ievērot prasības, kas sīkāk aprakstītas šī pielikuma 1.pantā;

(ii) starptautiskā organizācija var denonsēt šo Konvenciju, kad neviena no tās Dalībvalstīm nav šīs Konvencijas Dalībvalsts vai, ja starptautiskā organizācija vairs neizpilda prasības, kas sīkāk aprakstītas šī Pielikuma 1.pantā. Šāda denonsēšana stājas spēkā nekavējoties.

Līgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu

Šī Līguma puses,

atzīdamas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras Tiesību Konvencijas (turpmāk - Konvencija) svarīgo nozīmi miera, taisnīguma un progresa nodrošināšanā visiem pasaules iedzīvotājiem,

apstiprinādamas, ka jūras dibens un okeāna gultne un tās dzīles, kas atrodas ārpus nacionālo jurisdikciju robežām (turpmāk - Rajons), kā arī Rajona resursi ir cilvēces kopīgais mantojums,

rūpējoties par Konvencijas nozīmi jūras vides aizsardzībā un saglabāšanā un pieaugošajām rūpēm par globālo vidi,

apspriedušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra ziņojumu par laikā no 1990. līdz 1994.gadam notikušo neformālo starpvalstu konsultāciju, kas saistītas ar Konvencijas XI daļas un citu radniecīgu normu (turpmāk - XI daļa) svarīgām problēmām, rezultātiem,

ievērodamas politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, tajā skaitā uz tirgu orientētās pieejas, kas ietekmē XI daļas īstenošanu,

vēlēdamās veicināt universālu piedalīšanos Konvencijā,

uzskatīdamas, ka līgums attiecībā uz XI daļas īstenošanu vislabāk atbilstu šim mērķim,

ir vienojušās:

1. pants. XI daļas īstenošana

1. Šī Līguma Dalībvalstis apņemas īstenot XI daļu saskaņā ar šo Līgumu.

2. Pielikums ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

2. pants. Attiecības starp šo Līgumu un XI daļu

1. Šī Līguma un XI daļas normas tiks interpretētas un piemērotas kopā kā vienots tiesību akts. Jebkuru Līguma un XI daļas nesaskaņu gadījumā noteicošie ir šī Līguma noteikumi.

2. Konvencijas 309. - 319.pants attiecas uz šo Līgumu tāpat, kā tie attiecas uz Konvenciju.

3. pants. Parakstīšana

Šo Līgumu var parakstīt valstis un Konvencijas 305.panta 1.punkta (a), (c), (d), (e) un (f) apakšpunktos minētie subjekti Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē 12 mēnešu laikā no tā pieņemšanas.

4. pants. Saistošā spēka atzīšana

1. Pēc šī Līguma pieņemšanas, jebkuram šīs Konvencijas ratificēšanas vai formālas apstiprināšanas instrumentam vai instrumentam par pievienošanos Konvencijai, ir saistošs arī šis Līgums.

2. Neviena valsts vai subjekts nevar atzīt šī Līguma saistošo spēku, ja tā nav iepriekš atzinusi vai vienlaicīgi neatzīst Konvencijas saistošo spēku.

3. Valsts vai 3.pantā minētais subjekts var atzīt šī Līguma saistošo spēku veicot:

(a) parakstīšanu, kurai nav nepieciešama ratifikācija, formāla apstiprināšana vai 5.pantā izklāstītā procedūra;

(b) parakstīšanu ar obligātu ratifikāciju vai formālu apstiprināšanu, kurai seko ratifikācija vai formāla apstiprināšana;

(c) parakstīšanu un veicot 5.pantā izklāstīto procedūru; vai

(d) pievienošanos.

4. Formālā apstiprināšana, ko veic Konvencijas 305.panta 1.punkta (f) apakšpunktā minētie subjekti, notiek saskaņā ar Konvencijas IX pielikumu.

5. Ratificēšanas, formālas apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenti ir deponējami Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

5. pants. Vienkāršotā procedūra

1. Valsts vai subjekts, kas pirms šī Līguma pieņemšanas datuma ir deponējis Konvencijas ratificēšanas vai formālas apstiprināšanas, vai pievienošanās instrumentu un kas ir parakstījis šo Līgumu saskaņā ar 4. panta 3.punkta (c) apakšpunktu, ir uzskatāms par tādu, kas atzinis šī Līguma saistošo spēku 12 mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas, ja vien šī valsts vai subjekts pirms šī datuma rakstveidā neinformē depozitāriju par to, ka tā neizmantos šajā pantā paredzēto vienkāršoto procedūru.

2. Šādas informēšanas gadījumā šī Līguma saistošā spēka atzīšana tiek nostiprināta saskaņā ar 4.panta 3.punkta (b) apakšpunktu.

6. pants. Spēkā stāšanās

1. Šis Līgums stājas spēkā pēc 30 dienām datumā, kad 40 valstis ir atzinušas tā saistošo spēku saskaņā ar 4. un 5.pantu ar noteikumu, ka šādu valstu vidū ir vismaz septiņas no tām valstīm, kas ir minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Trešās Jūras Tiesību Konferences II rezolūcijas (turpmāk - II rezolūcija) 1.punkta (a) apakšpunktā un ka vismaz piecas no šīm valstīm ir attīstītās valstis. Ja šie spēkā stāšanās nosacījumi tiek izpildīti pirms 1994.gada 16. novembra, šis Līgums stājas spēkā 1994.gada 16.novembrī.

2. Attiecībā uz katru valsti vai subjektu, kas atzīst šī Līguma saistošo spēku pēc tam, kad ir izpildīti 1.punktā minētie nosacījumi, šis Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tā saistošā spēka atzīšanas nostiprināšanas.

7. pants. Provizoriskā piemērošana

1. Ja 1994.gada 16.novembrī šis Līgums nav stājies spēkā, zemāk minētie subjekti to piemēros provizoriski līdz tā spēkā stāšanās brīdim:

(a) valstis, kas piekritušas tā pieņemšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā, izņemot katru šādu valsti, kas līdz 1994.gada 16.novembrim rakstveidā informē depozitāriju, nosakot, ka tā šo Līgumu šādi nepiemēros vai, ka tā piekrīt šādai piemērošanai, tikai pamatojoties uz sekojošu parakstīšanu vai rakstveida informēšanu;

(b) valstis un subjekti, kuri paraksta šo Līgumu, izņemot katru šādu valsti vai veidojumu, kas parakstīšanas brīdī rakstveidā informē depozitāriju, ka tā šādi šo Līgumu nepiemēros;

(c) valstis un subjekti, kas piekrīt tā provizoriskai piemērošanai, par to rakstveidā informējot depozitāriju;

(d) valstis, kas pievienojas šim Līgumam.

2. Visas šādas valstis un subjekti piemēro šo Līgumu provizoriski saskaņā ar to nacionālajiem vai iekšējiem likumiem un noteikumiem, sākot no 1994.gada 16.novembra vai parakstīšanas datuma, informēšanas par piekrišanu vai pievienošanās brīža, ja tā notikusi vēlāk.

3. Provizoriskā piemērošana beidzas šī Līguma spēkā stāšanā brīdī. Jebkurā gadījumā provizoriskā piemērošana beidzas 1998.gada 16.novembrī, ja šajā datumā nav izpildīts 6.panta 1.punktā paredzētais nosacījums par šī Līguma saistošā spēka atzīšanu, ko veikušas vismaz septiņas valstis (no kurām vismaz piecām ir jābūt attīstītajām valstīm), kas minētas II rezolūcijas 1.punkta (a) apakšpunktā.

8. pants. Dalībvalstis

1. Šī Līguma darbības ietvaros "Dalībvalstis" nozīmē valstis, kas ir atzinušas šī Līguma saistošo spēku un attiecībā uz kurām šis Līgums ir stājies spēkā.

2. Šis Līgums ir piemērojams mutatis mutandis attiecībā uz Konvencijas 305.panta 1.daļas (c), (d), (e) un (f) apakšpunktos minētajiem subjektiem, kuri kļūst par šī Līguma Dalībvalstīm saskaņā ar katram piemērojamajiem nosacījumiem, un tādā apjomā termins "Dalībvalstis" attiecas arī uz šādiem subjektiem.

9. pants. Depozitārijs

Šī Līguma depozitārijs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

10. pants. Autentiskie teksti

Šī Līguma oriģināls, kura teksti angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, tiek deponēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

Iepriekšminēto apliecinot, apakšā parakstījušies pienācīgi pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Parakstīts Ņujorkā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada divdesmit astotajā jūlijā.

Pielikums

1. nodaļa. Dalībvalstu izdevumi un institucionālās vienošanas

1. Starptautiskā Jūras Dibena pārvalde (turpmāk - Institūcija) ir organizācija, ar kuras starpniecību Konvencijas līgumslēdzējas valstis saskaņā ar Rajona režīmu, ko nodibinājusi XI daļa un šis līgums, organizē un kontrolē Rajonā notiekošās aktivitātes, it īpaši attiecībā uz Rajona resursu administrēšanu. Institūcijas pilnvaras un kompetence ir skaidri noteiktas Konvencijā. Institūcijai ir tādas gadījuma rakstura pilnvaras, kas ir saskaņā ar Konvenciju un kas ir nepieciešamas un saistītas ar tās pilnvaru un funkciju realizēšanu attiecībā uz aktivitātēm Rajonā.

2. Lai minimizētu Dalībvalstu izdevumus, visām iestādēm un pakļautajām institūcijām, kas nodibināmas saskaņā ar Konvenciju un šo Līgumu, jābūt ekonomiski efektīvām. Šis princips tāpat ir piemērojams attiecībā uz apspriežu biežumu, ilgumu un plānošanu.

3. Institūcijas iestāžu un pakļauto institūciju veidošanai un darbībai jābūt balstītai un evolucionāro pieeju, ievērojot attiecīgo iestāžu un pakļauto institūciju funkcionālās vajadzības, lai tās varētu efektīvi izpildīt savus pienākumus dažādās Rajonā notiekošo aktivitāšu attīstības stadijās.

4. Institūcijas sākotnējās funkcijas Konvencijas spēkā stāšanās laikā pildīs Asambleja, Padome, Sekretariāts, Juridiskā un Tehniskā Komisija un Finanšu Komiteja. Tik ilgi, kamēr Padome neizlemj citādi vai līdz pirmā ekspluatācijas darba plāna apstiprināšanai, Ekonomiskās Plānošanas Komisijas funkcijas pildīs Juridiskā un Tehniskā Komisija.

5. Laika posmā starp Konvencijas spēkā stāšanās brīdi un pirmā ekspluatācijas darba plāna apstiprināšanu Institūcija koncentrē savu darbību uz:

(a) izpētes darba plānu apstiprināšanas pieteikumu izskatīšanu saskaņā ar XI daļu un šo Līgumu;

(b) Starptautiskās Jūras Dibena Pārvaldes un Starptautiskā Jūras Tiesību Tribunāla Sagatavošanas Komisijas (turpmāk - "Sagatavošanas Komisija") lēmumu īstenošanu, kas saistīti ar reģistrētajiem pirmajiem investoriem un tos apstiprinošajām valstīm, ieskaitot to tiesības un pienākumus, saskaņā ar Konvencijas 308.panta 5.punktu un II rezolūcijas 13.punktu;

(c) līguma veidā apstiprināto izpētes darba plānu ievērošanas uzraudzību;

(d) dziļjūras dibena derīgo izrakteņu ieguve attīstības tendenču un metožu uzraudzību un kontroli, ieskaitot pasaules metālu tirgus apstākļu un metālu cenu, tendenču un perspektīvu analīzes;

(e) Rajona derīgo izrakteņu ieguves potenciālās ietekmes uz jaunattīstības sauszemes ražotāju ekonomikām, kuri darbojas ar visvairāk skartajiem derīgajiem izrakteņiem, izpēti, ar mērķi minimizēt to problēmas un sniegt tiem palīdzību to ekonomiku noregulēšanā, ievērojot šajā jomā veikto Sagatavošanas Komisijas darbu;

(f) normu, noteikumu, un procedūru, kas nepieciešamas aktivitāšu norisei Rajonā, apstiprināšanu, ievērojot to progresu. Neievērojot Konvencijas III pielikuma 17.panta 2.punkta (b) un (c) apakšpunktu noteikumus, šādās normās, noteikumos un procedūrās jāņem vērā šī Līguma noteikumi, ieilgusī aizkavēšanās komerciālajās dziļjūras dibena derīgo izrakteņu ieguvēs un paredzamo aktivitāšu attīstība Rajonā;

(g) noteikumu, priekšrakstu un procedūru apstiprināšanu, inkorporējot piemērojamos jūras vides aizsardzības un saglabāšanas standartus;

(h) jūras zinātniskās izpētes veicināšanu un stimulēšanu saistībā ar Rajonā notiekošajām aktivitātēm un šādas izpētes un analīžu pieejamo rezultātu apkopošanu un izplatīšanu ar īpašu uzsvaru uz Rajonā notiekošo aktivitāšu ietekmes uz vidi izpēti;

(i) zinātnisku atziņu gūšanu un jūras tehnoloģiju, kam ir nozīme attiecībā uz aktivitātēm Rajonā, attīstības uzraudzību, it īpaši to tehnoloģiju, kas saistītas ar jūras vides aizsardzību un saglabāšanu;

(j) pieejamo datu, kas saistīti prognozēšanu un izpēti, novērtēšanu;

(k) ekspluatācijas normu, noteikumu, un procedūru savlaicīgu izstrādāšanu, tajā skaitā to, kas saistītas ar jūras vides aizsardzību un saglabāšanu.

6. (a) Padome izskata pieteikumu par izpētes darba plāna apstiprināšanu pēc tam, kad tā attiecībā uz pieteikumu saņēmusi Juridiskās un Tehniskās Komisijas rekomendāciju. Pieteikumu par izpētes darba plāna apstiprināšanu izskatīšana notiek saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, ieskaitot tās III Pielikumu, un šo Līgumu un ievērojot tālākminēto:

(i) ja izpētes darba plāns ir iesniegts valsts vai subjekta, vai šāda subjekta sastāvdaļas, kas minētas II rezolūcijas 1.punkta (a) (ii) vai (iii) apakšpunktā, vārdā un ja neviens no minētajiem nav ne reģistrēts pirmējais ieguldītājs, kas jau bija uzsācis ievērojamas aktivitātes Rajonā pirms Konvencijas spēkā stāšanās, ne arī tā tiesību pārmantotājs, tad šāds darba plāns tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst finansiālajiem un tehniskajiem kritērijiem, kas nepieciešami tā apstiprināšanai, ar noteikumu, ka sponsorējošā valsts vai valstis apstiprina, ka pieteicējs ir ieguldījis naudas summu, kas līdzinās vismaz 30 miljoniem ASV dolāru meklēšanas un izpētes aktivitātēs un ka no šīs summas vismaz 10 procentus ir ieguldījis darba plānā minētā apgabala noteikšanā, izpētē un izvērtēšanā. Ja darba plāns citādi apmierina Konvencijas prasības un jebkuras saskaņā ar to pieņemtos normu, noteikumu, un procedūru prasības, Padome tos apstiprina līguma formā. Tādā gadījumā ir attiecīgi interpretējami un piemērojami šī Pielikuma 3.nodaļas 11.punkta noteikumi;

(ii) neievērojot II rezolūcijas 8.punkta (a) apakšpunkta normas, reģistrēts pirmējais ieguldītājs var prasīt izpētes darba plāna apstiprināšanu 36 mēnešu laikā no Konvencijas spēkā stāšanās brīža. Izpētes darba plāns sastāv no dokumentiem, ziņojumiem un citas informācijas, kas iesniegta Sagatavošanas Komisijai gan pirms, gan arī pēc reģistrācijas un kurai ir pievienots atbilstības sertifikāts, kas sastāv no faktu ziņojuma, kurš apraksta pirmējā ieguldītāja režīma, kuru izdod Sagatavošanas Komisija saskaņā ar II rezolūcijas 11.punkta (a) apakšpunktu, noteikto saistību izpildes gaitu. Šāds darba plāns uzskatāms par apstiprināmu. Šāds apstiprināts darba plāns tiek noformēts līguma veidā starp Institūciju un reģistrēto pirmējo ieguldītāju saskaņā ar XI daļu un šo līgumu. 250 000 ASV dolāru nodeva, kas iemaksāta saskaņā ar II rezolūcijas 7.punkta (a) apakšpunktu, tiek uzskatīta par nodevu par izpētes stadiju saskaņā ar šī Pielikuma 8.nodaļas 3.punktu. Šī Pielikuma 3.nodaļas 11.punkts tiek attiecīgi interpretēts un piemērots;

(iii) saskaņā ar vienlīdzības principu, līgums ar valsti vai subjektu vai jebkuru šāda subjekta sastāvdaļu, kas minēta (a) (i) apakšpunktā, ietver nosacījumus, kam ir jābūt tādiem pašiem un ne mazāk labvēlīgiem kā tiem, kas noslēgti ar jebkuru reģistrētu pirmējo investoru, kas minēts (a) (ii) punktā. Ja jebkurai valstij vai subjektam vai jebkuram šāda subjekta sastāvdaļai, kas minēta (a) (i) apakšpunktā, tiek piešķirti labvēlīgāki apstākļi, Padomei jāveic līdzīgi un ne mazāk labvēlīgi pasākumi attiecībā uz (a) (ii) apakšpunktā minēto reģistrēto pirmējo ieguldītāju iegūtajām tiesībām un uzņemtajām saistībām ar noteikumu, ka šādi pasākumi neietekmē un neaizskar Institūcijas intereses;

(iv) valsts, kas sponsorē pieteikumu darba plānam saskaņā ar (a) (i) vai (ii) apakšpunkta normām, var būt Dalībvalsts vai valsts, kas šo Līgumu piemēro provizoriski saskaņā 7.pantu vai valsts, kas ir Institūcijas locekle uz provizoriskiem pamatiem saskaņā ar 12.punktu;

(v) II rezolūcijas 8.punkta (c) apakšpunkts tiek interpretēts un piemērots saskaņā ar (a) (iv) apakšpunktu.

(b) Izpētes darba plāna apstiprināšanai jānotiek saskaņā ar Konvencijas 153.panta 3.punktu.

7. Pieteikumam par darba plāna apstiprināšanu jāpievieno plānoto aktivitāšu potenciālās ietekmes uz vidi novērtējums un okeanogrāfiskās un pamata slāņa vides izpētes programmas apraksts saskaņā ar Institūcijas pieņemtajām normām, noteikumiem un procedūrām.

8. Pieteikums par izpētes darba plāna apstiprināšanu, ievērojot 6.punkta (a)(i) vai (ii) apakšpunkta noteikumus, tiek izskatīts saskaņā ar šī Pielikuma 3.nodaļas 11.punktā noteikto procedūru.

9. Izpētes darba plāns tiek apstiprināts uz 15 gadiem. Beidzoties izpētes darba plāna termiņam, kontrahentam ir jāpiesakās uz ekspluatācijas darba plānu, ja vien kontrahents to jau nav izdarījis iepriekš vai saņēmis izpētes darba plāna termiņa pagarinājumu. Kontrahenti drīkst pieteikties uz termiņa pagarinājumiem, kas katrs nav ilgāki par pieciem gadiem. Šādi termiņa pagarinājumi ir apstiprināmi, ja kontrahents ir labticībā pūlējies ievērot darba plāna prasības, bet no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nav varējis pabeigt nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai uzsāktu ekspluatācijas stadijas pasākumus vai, ja dominējošie ekonomiskie apstākļi neattaisno ekspluatācijas stadijas pasākumu uzsākšanu.

10. Institūcijai rezervēto teritoriju noteikšana saskaņā ar Konvencijas III pielikuma 8.pantu, tiek veikta saistībā ar pieteikuma par izpētes darba plāna apstiprināšanu vai pieteikuma par izpētes darba plāna un ekspluatācijas darba plāna apstiprināšanu.

11. Neievērojot 9.punkta noteikumus, apstiprināts izpētes darba plāns, kuru sponsorē vismaz viena valsts, kas provizoriski piemēro šo Līgumu, tiek izbeigts, ja šāda valsts beidz piemērot šo Līgumu provizoriski un nav kļuvusi par Dalībvalsti uz provizoriskiem pamatiem saskaņā ar 12.punktu vai nav kļuvusi par Dalībvalsti.

12. Šī Līguma spēkā stāšanās brīdī valstis un subjekti, kas minēti šī Līguma 3.pantā un kas to piemēro provizoriski saskaņā ar 7.pantu, un attiecībā uz kuriem tas nav spēkā, var turpināt būt Institūcijas dalībnieki uz provizoriskiem pamatiem, kamēr Līgums stājas spēkā attiecībā uz šādām valstīm un veidojumiem, saskaņā ar turpmākajiem punktiem:

(a) Ja šis Līgums stājas spēkā pirms 1996.gada 16.novembra, šādas valstis un subjekti ir tiesīgi turpināt piedalīties kā Institūcijas dalībnieces uz provizoriskiem pamatiem, iesniedzot paziņojumu Līguma depozitārijam par valsts vai veidojuma nodomu piedalīties kā dalībniekam uz provizoriskiem pamatiem. Šāda līdzdalība izbeidzas vai nu 1996.gada 16.novembrī, vai šī Līguma un Konvencijas spēkā stāšanās brīdī attiecībā uz šādu dalībnieku, skatoties no tā, kas notiek ātrāk. Padome, saņemot attiecīgās valsts vai subjekta lūgumu, var pagarināt šādu līdzdalību arī pēc 1996. gada 16. novembra uz nākamo periodu vai periodiem, kas kopā nepārsniedz divus gadus ar noteikumu, ka Padome ir apmierināta ar attiecīgās valsts vai veidojuma labticīgajām pūlēm kļūt par Līguma un Konvencijas Dalībvalsti;

(b) Ja šis Līgums stājas spēkā pēc 1996.gada 15.novembra, šādas valstis vai subjekti var lūgt Padomi pagarināt to līdzdalību Pārvaldē uz provizoriskiem pamatiem uz laika posmu vai posmiem, kas nepārsniedz 1998.gada 16.novembri. Institūcijai jāpiešķir šāda līdzdalība, kas stājas spēkā no lūguma datuma, ja tā ir apmierināta ar Valsts vai subjekta labticīgajām pūlēm kļūt par Līguma un Konvencijas Dalībvalsti;

(c) Valstis un subjekti, kas ir Institūcijas dalībnieki uz provizoriskiem pamatiem saskaņā ar (a) un (b) punktiem, piemēro XI daļas un Līguma noteikumus saskaņā ar to nacionālajiem vai iekšējiem likumiem, noteikumiem un ikgadējiem budžeta asignējumiem un tām būs tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem dalībniekiem, ieskaitot:

(i) pienākumu ieguldīt savu iemaksu Institūcijas administratīvajā budžetā saskaņā ar aprēķināto iemaksu shēmu;

(ii) tiesības sponsorēt pieteikumu izpētes darba plāna apstiprināšanai. Tādu subjektu, kuru sastāvdaļas ir fiziskās un juridiskās personas, kam ir vairāk nekā vienas valsts pilsonība/piederība, izpētes darba plāns netiks apstiprināts, ja visas valstis, kuru fiziskās un juridiskās personas veido šādus subjektus, nav Dalībvalstis vai dalībnieces uz provizoriskiem pamatiem;

(d) Neievērojot 9.punkta noteikumus, apstiprināts darba plāns, kas noformēts izpētes līguma veidā un kuru saskaņā ar (c) punkta (ii) apakšpunktiem ir sponsorējusi valsts, kas bija dalībniece uz provizoriskiem pamatiem, izbeidz savu darbību, ja šāda līdzdalība izbeidzas un valsts vai subjekts nav kļuvis par Dalībvalsti;

(e) Ja šāds dalībnieks nav veicis savas aprēķinātās iemaksas vai kā citādi nav izpildījis savas saistības saskaņā ar šo punktu, tā līdzdalība uz provizoriskiem pamatiem tiek izbeigta.

13. Konvencijas III pielikuma 10.panta atsauce uz izpildījumu, kas nav bijis apmierinošs, tiks interpretēta tādējādi, ka kontrahents nav izpildījis apstiprinātā darba plāna prasības par spīti Institūcijas rakstveida brīdinājumam vai brīdinājumiem, kas adresēti kontrahentam par darba plāna neievērošanu.

14. Institūcijai ir savs budžets. Līdz nākamā gada beigām, kas seko tam gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā, Institūcijas administratīvos izdevumus sedz no Apvienoto Nāciju Organizācijas budžeta. Pēc tam Institūcijas administratīvos izdevumus sedz tās dalībnieku aprēķinātās iemaksas, ieskaitot jebkurus dalībniekus uz provizoriskiem pamatiem, saskaņā ar Konvencijas 171.panta (a) apakšpunktu un 173.pantu un šo Līgumu, līdz Institūcijai ir pietiekami līdzekļi no citiem avotiem, lai segtu šos izdevumus. Institūcija neizmanto Konvencijas 174.panta 1.punktā minētās pilnvaras, lai aizņemtos līdzekļus sava administratīvā budžeta finansēšanai.

15. Saskaņā ar Konvencijas 162.panta 2.punkta (o) (ii) apakšpunktu, Institūcijai jāizstrādā un jāpieņem normas, noteikumi un procedūras, kas balstītos uz Pielikuma 2., 5., 6., 7. un 8.nodaļā ietvertajiem principiem, kā arī jebkuras papildus normas, noteikumi un procedūras, kas nepieciešamas, lai atvieglotu izpētes un ieguves darbu plānu apstiprināšanu, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a) Padome var uzsākt normu, noteikumu un procedūru pārstrādāšanu ikreiz, kad tā uzskata, ka visas vai kāda no šīm normām, noteikumiem vai procedūrām ir nepieciešamas darbības veikšanai šajā Rajonā, vai kad tā nosaka, ka komerciāla ieguve ir nenovēršama vai pēc valsts pieprasījuma, kuras pilsonis vēlas panākt ieguves darbu plānu apstiprināšanu;

(b) Ja pieprasījumu iesniedz (a) punktā norādītā valsts, Padomei saskaņā ar Konvencijas 162.panta 2.punkta (o) apakšpunktu jāpieņem šādas normas, noteikumi vai procedūra divu gadu laikā no pieprasījuma saņemšanas;

(c) Ja Padome noteiktajā laikā nav pieņēmusi normas, noteikumus vai procedūru, kas attiecas uz ieguvi un lūgums apstiprināt ieguves darbu plānu ir iesniegts, tai tomēr jāapsver šis darbu plāns un tas provizoriski jāapstiprina, pamatojoties uz Konvencijas normām un citām iepriekš pieņemtām normām, noteikumiem un procedūru, vai arī pamatojoties uz Konvencijas normām un principiem un nosacījumiem, kurus satur šis Pielikums, kā arī uz kontrahentu vienlīdzības principu.

16. Pieņemot normas, noteikumus, vai procedūru saskaņā ar šī līguma XI daļu, Institūcijai jāņem vērā normu, noteikumu un procedūru projekti un rekomendācijas, kas attiecas uz XI daļas noteikumiem un kuri ietverti Sagatavošanas komisijas ziņojumos un rekomendācijās.

17. Konvencijas XI daļas 4.nodaļas attiecīgie panti jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar šo Līgumu.

2. nodaļa. Uzņēmums

1. Institūcijas Sekretariātam ir jāveic Uzņēmuma funkcijas, kamēr tas nav sācis darboties neatkarīgi no Sekretariāta. Institūcijas Ģenerālsekretāram no Institūcijas personāla uz šo laiku jānozīmē Ģenerāldirektors, kurš pārrauga šo Sekretariāta funkciju izpildi.

Šīs funkcijas ietver:

(a) pārraudzību un pārskatu pār attīstības tendencēm, kuras attiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi jūras dibenā, veicot regulāru pasaules metālu tirgus nosacījumu, metālu cenu, tendenču un perspektīvu analīzi;

(b) zemūdens zinātniskās izpētes rezultātu novērtēšanu attiecībā uz darbību noteiktajā Rajonā, īpašu uzsvaru liekot uz darbības ietekmi uz apkārtējo vidi;

(c) pieejamo datu, kuri attiecas uz meklēšanu un izpēti, ietverot arī kritērijus šādai darbībai, novērtēšanu.

(d) tehnoloģiskās attīstības, kura attiecas uz aktivitātēm Rajonā, novērtēšanu, īpašu uzmanību pievēršot tehnoloģijām jūras vides aizsardzībai un saglabāšanai;

(e) informācijas un datu par Institūcijai rezervētajām teritorijām novērtēšanu;

(f) kopuzņēmuma izveides lietderību novērtēšanu;

(g) informācijas apkopošanu par kvalificēta darbaspēka pieejamību;

(h) menedžmenta politikas piemērošanas uzņēmuma vadīšanai dažādās tā darbības fāzēs izpēte.

2. Sākotnēji uzņēmumam dziļjūras dibena derīgo izrakteņu ieguve jāveic kopuzņēmuma formā. Pēc ieguves darba plāna apstiprināšanas, kurš ļauj izmantot resursus kādai citai personai neatkarīgi no jau esoša uzņēmuma, vai Padomei, saņemot pieteikumu kopīgas darbības ar uzņēmumu uzsākšanai, Padomei jāizlemj jautājums par uzņēmuma darbību neatkarīgi no Institūcijas Sekretariāta. Ja kopuzņēmuma darbība ir saskaņā ar veselīgiem komercijas principiem, Padomei jāizdod direktīva atbilstoši Konvencijas 170.panta 2.punktam, kura nodrošinātu šādu neatkarīgu funkcionēšanu.

3. Dalībvalstu pienākums finansēt vienu uzņēmuma raktuvi, kas paredzēts Konvencijas IV pielikuma 11.panta 2.punktā, netiek piemērots un Dalībvalstīm nav pienākums finansēt kādu no projektiem kādā no raktuvēm, kas atrodas uzņēmuma jurisdikcijā vai darbojas kā kopuzņēmums.

4. Kontrahentu pienākumi ir attiecināmi arī uz uzņēmumu. Neskatoties uz Konvencijas 153.panta 3.punkta un III pielikuma 3.panta 5.punkta noteikumiem, uzņēmuma darba plānam pēc tā pieņemšanas jābūt līguma formā, kurš noslēgts starp Institūciju un uzņēmumu.

5. Kontrahentam, kurš devis ieguldījumu īpašā Institūcijas rezervēta teritorijā, ir tiesības atteikties iestāties kopuzņēmumā ar uzņēmumu, lai kopīgi veiktu izpētes vai ieguves darbus šajā Rajonā. Ja uzņēmums neiesniedz iesniegumu darba plānam šādā rezervētā teritorijā 15 gadu laikā pēc tam, kad uzsākta no Institūcijas Sekretariāta neatkarīga darbība vai 15 gadu laikā no brīža, kad šī teritorija tika rezervēta Pārvaldei, kontrahentam, kurš devis ieguldījumu šai teritorijai tiek dotas tiesības iesniegt darba plānu par ieguvi teritorijas, ar noteikumu, ka viņš būdams labā ticībā piedāvā iekļaut uzņēmumu kā partneri kopuzņēmumā.

6. Konvencijas 170.panta 4.punkts, IV pielikums un citi noteikumi, kuri attiecas uz uzņēmumu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar šo nodaļu.

3. nodaļa. Lēmumu pieņemšana

1. Institūcijas vispārējo politiku nosaka Asambleja sadarbībā ar Padomi.

2. Institūcijas struktūrvienībās lēmumus parasti pieņem konsensuāli.

3. Ja visas iespējas pieņemt lēmumu konsensuāli ir izsmeltas, lēmumi, kas attiecas uz procedūru, Asamblejā var tikt pieņemti ar klātesošo un balsojošo vairākumu, bet jautājumos pēc būtības - ir nepieciešams klātesošo un balsojošo kvalificēts 2/3 balsu vairākums, kā tas noteikts Konvencijas 159.panta 8.punktā.

4. Jebkuri Asamblejas lēmumi, kuri ir arī Padomes kompetencē vai ir administratīva, budžeta vai finansiāla rakstura jautājumi, jāpamato ar Padomes rekomendācijām. Ja Asamblejai kāda Padomes rekomendācija nav pieņemama, tai lieta jānodod tālākai izskatīšanai Padomei. Padomei šāda lieta jāizskata, ņemot vērā Asamblejas izteiktos viedokļus.

5. Ja visas iespējas pieņemt lēmumu konsensuāli ir izsmeltas, balsojot par procesuālas dabas jautājumiem, Padomei lēmums jāpieņem ar vienkāršu klātesošo un balsojušo balsu vairākumu, bet materiālas dabas jautājumi, izņemot gadījumus, kad Konvencija nosaka lēmuma pieņemšanu Padomē konsensuāli, tas jāpieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo locekļu balsu vairākumu, ar noteikumu, ka šādam lēmumam piekrīt katras palātas, kuras minētas 9.punktā, locekļu vairākums. Pieņemot lēmumus, Padomei ir jāveicina visu Institūcijas locekļu interešu ievērošana.

6. Padome var atlikt lēmuma pieņemšanu, ja tas atvieglotu tālākās pārrunas gadījumā, kad šķiet, ka visas iespējas pieņemt lēmumu konsensuāli vēl nav izsmeltas.

7. Padomes Asamblejas lēmumi, kuros skarti finansiāla rakstura jautājumi vai budžets, jāpieņem, vadoties pēc Finanšu komitejas rekomendācijām.

8. Konvencijas 161.panta 8.punkta (b) un (c) apakšpunktu noteikumi nav piemērojami.

9. (a) Katrai valstu grupai, kas ievēlēta saskaņā ar 15.punkta (a) un (c) apakšpunktiem, Padomē ir tādas pašas tiesības balsot kā palātai. Jaunattīstības valstīm, kuras ievēlētas saskaņā ar 15.punkta (d) un (e) apakšpunktiem, ir tādas pašas tiesības balsot, kā vienai palātai.

(b) Pirms Padomes locekļu vēlēšanām Asamblejai jāsastāda valstu saraksti, kuras pēc visiem kritērijiem ir pilntiesīgas valstu grupu locekles saskaņā ar 15.punkta (a) un (d) apakšpunktiem. Ja arī valsts saskaņā ar kritērijiem atbilst dalībai vairākās grupās, tomēr to izvirzīt ievēlēšanai Padomē var tikai viena grupa un šī valsts, balsojot Padomē, var pārstāvēt tikai šo grupu.

10. Katru valstu grupu saskaņā ar 15.punkta (a) un (d) apakšpunktiem Padomē pārstāv grupas ieceltie locekļi. Katrai grupai jāieceļ tik daudz locekļu kandidāti, cik šai grupai paredzētas vietas. Kad potenciālo kandidātu skaits katrā 15.punkta (a) un (e) apakšpunktā paredzētajā grupā pārsniedz vietu skaitu katrā attiecīgajā grupā parasti tiek piemērots rotācijas princips. Katras grupas Dalībvalstis izlemj, kā šis princips tiek piemērots šajās grupās.

11. (a) Apstiprinot darba plānu, Padomei jāapstiprina Juridiskās un Tehniskās komisijas rekomendācijas, izņemot gadījumu, kad 2/3 tās klātesošo un balsojušo locekļu, tajā skaitā vairums katrā no Padomes palātām, neatbalsta darbu plānu. Ja Padome nepieņem lēmumu apstiprināt darba plānu noteiktā termiņā, kā tas prasīts rekomendācijās, noslēdzoties šim termiņam, tiek uzskatīts, ka Padome šo darbu plānu ir apstiprinājusi. Parasti šis termiņš ir 60 dienas, ja vien Padome to nepagarina. Ja Komisija rekomendācijā iesaka neapstiprināt darbu plānu vai vispār neizdod šādu rekomendāciju, Padome tomēr var apstiprināt darbu plānu saskaņā ar tās procedūras noteikumiem, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu jautājumos pēc būtības.

(b) Konvencijas 161.panta 2.punkta (j) apakšpunkta noteikumi nav piemērojami.

12. Ja sakarā ar darbu plāna neapstiprināšanu izceļas strīds, tas risināms saskaņā ar Konvencijā noteiktajām strīdu noregulēšanas procedūrām.

13. Juridiskajā un tehniskajā komisijā ar balsošanu pieņemtie lēmumi jāpieņem ar klātesošo un balsojušo locekļu balsu vairākumu.

14. Konvencijas XI daļas, 4.nodaļas B. un C. apakšnodaļas ir interpretējamas un piemērojamas saskaņā ar šo nodaļu.

15. Padome sastāv no 36 Institūcijas locekļiem, kurus Asambleja ievēlējusi šādā kārtībā:

(a) četri locekļi no tām Dalībvalstīm, kuras pēdējo piecu gadu laikā, par kuriem ir statistika, ir vai nu patērējušas vairāk par 2% (pēc to vērtības) no pasaules kopējā patēriņa, vai kuru NETO imports sastāda vairāk par 2% (pēc tā vērtības) no kopējā pasaules preču importa, kuras ražotas no izejvielām (derīgajiem izrakteņiem), kas iegūti Rajonā ar noteikumu, ka četru locekļu vidū jābūt vienam pārstāvim no Austrumeiropas reģiona valsts, kurai ir attīstītākā ekonomika šajā reģionā, kas nosakāms pēc tās kopprodukta, kā arī valsts, kurai Konvencijas spēkā stāšanās laikā saskaņā ar tās kopproduktu bija spēcīgākā ekonomika, ja šīs valstis vēlas būt pārstāvētas šajā grupā;

(b) četri locekļi no astoņām Dalībvalstīm, kuras pašas vai to iedzīvotāji veikušas lielākās investīcijas šī Rajona sagatavošanā un;

(c) četri locekļi no to Dalībvalstu vidus, kuras, pamatojoties uz rūpniecību to jurisdikcijai pakļautajās teritorijās, ir lielākās Rajonā iegūstamo derīgo izrakteņu kategoriju NETO eksportētājas, to skaitā vismaz divas jaunattīstības valstis, kurām šādu derīgo izrakteņu eksports ir būtisks to ekonomikas attīstībai;

(d) seši locekļi no jaunattīstības Dalībvalstīm, kuri pārstāvēs īpašas intereses. Īpašas intereses piemērojamas valstīm ar lielu iedzīvotāju skaitu, valstīm, kurām nav izejas uz jūras vai atrodas citādā neizdevīgā stāvoklī, valstīm - salām, valstīm, kuras ir lielākie Rajonā iegūto derīgo izrakteņu importētāji, valstīm, kuras ir šādu derīgo izrakteņu potenciālie ieguvēji un mazāk attīstītām valstīm;

(e) astoņpadsmit locekļi, kuri ievēlēti saskaņā ar principu, ka vietas Padomē jāpiešķir, nodrošinot vienlīdzīgu vietu sadali katram ģeogrāfiskajam reģionam, ar noteikumu, ka katrā ģeogrāfiskajā reģionā ir vismaz viens loceklis, kurš būtu ievēlēts saskaņā ar šo punktu. Šim nolūkam paredzētie ģeogrāfiskie reģioni ir šādi: Āfrika, Āzija, Austrumeiropa, Latīņamerika, Karību salas, Rietumeiropa un citi.

16. Konvencijas 161.panta 1.punkta noteikumi nav piemērojami.

4. nodaļa. Pārskata konference

Konvencijas 155.panta 1., 3., un 4.punkta noteikumi, kuri attiecas uz Pārskata konferenci, nav piemērojami. Neskatoties uz Konvencijas 314.panta 2.punkta noteikumiem, Asambleja, pēc Padomes rekomendācijas, var jebkurā laikā uzņemties lietu pārskatu, kurš minēts Konvencijas 155.panta 1.punktā. Šīs vienošanās grozījumi un XI daļa ir skatāma saskaņā ar Konvencijas 314., 315., un 316.pantā noteiktajām procedūrām, ar noteikumu, ka tiek ievēroti Konvencijas 155.panta 1.punktā noteiktie principi, režīmi un citi noteikumi un 5.punktā paredzētās tiesības paliktu neaizskartas.

5. nodaļa. Tehnoloģijas pāreja

1. Bez Konvencijas 144.panta noteikumiem tehnoloģijas pāreju XI daļas kontekstā regulē arī šādi principi:

(a) uzņēmumam un mazattīstītajām valstīm, kuras vēlas iegūt dziļjūras dibena resursu ieguves tehnoloģijas, jāmeklē iespēja iegūt šādu tehnoloģiju atklātā tirgū vai uz godīgiem un saprātīgiem nosacījumiem un noteikumiem, veidojot kopuzņēmumus;

(b) ja uzņēmums un mazattīstītās valstis nav spējīgas iegūt dziļjūras dibena resursu ieguves tehnoloģijas, Institūcija var pieprasīt visiem vai kādam kontrahentam un viņu finansējošai valstij vai valstīm ar to sadarboties, lai atvieglotu uzņēmumam vai tā kopuzņēmumam dziļjūras dibena resursu ieguves tehnoloģijas iegūšanu vai palīdzētu attīstīt valsti vai valstis, kuras cenšas iegūt šādu tehnoloģiju uz godīgiem un saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem un noteikumiem, tajā pašā laikā efektīvi aizsargājot tiesības uz intelektuālo īpašumu. Šajā nolūkā Dalībvalstis apņemas cieši un efektīvi sadarboties ar Institūciju un nodrošināt, ka arī viņu finansētie kontrahenti cieši sadarbotos ar Institūciju;

(c) Dalībvalstīm jāveicina starptautiskā tehniskā un zinātniskā sadarbība attiecībā uz aktivitātēm Rajonā vai nu starp iesaistītajām pusēm vai arī apmācot, sniedzot tehnisko palīdzību vai organizējot zinātniskās sadarbības programmas, kas saistītas ar jūras izpēti un tehnoloģijām, kā arī jūras vides aizsardzību un saglabāšanu.

2. Konvencijas III pielikuma 5.panta noteikumi nav piemērojami.

6. nodaļa. Ieguves politika

1. Institūcijas ieguves politika ir balstīta uz šādiem principiem:

(a) Rajona resursu attīstība notiek saskaņā ar saprātīgiem tirgus principiem;

(b) tarifu un tirdzniecības vispārējās vienošanās noteikumi, tās attiecīgie kodeksi un tai sekojošie un to aizstājošie līgumi piemērojami attiecībā uz darbību Rajonā;

(c) it īpaši, nav pieļaujama Rajonā izvērstās darbības subsidēšana, izņemot, ja tā ir atļauta (b) punktā noteiktajos dokumentos. Lai tiktu ievēroti šie principi, subsidēšana jādefinē tāpat, kā tas darīts (b) punktā noteiktajos dokumentos;

(d) nedrīkst būt atšķirība starp Rajonā un citur iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem. Nedrīkst būt priviliģēta piekļuve šādu derīgo izrakteņu tirgum vai preču importam, kuras izgatavotas no šiem derīgajiem izrakteņiem, it īpaši:

(i) lietojot tarifu un ne-tarifu barjeras;

(ii) Dalībvalstīm dodot priekšroku derīgajiem izrakteņiem un precēm, kuras ražo šo valstu uzņēmumi, šo valstu fiziskās vai juridiskās personas, vai kurus kontrolē šie uzņēmumi vai pilsoņi;

(e) darba plānā derīgo izrakteņu iegūšanai, kuru apstiprinājusi Institūcija, attiecībā uz katru ieguves vietu jānorāda paredzamais ieguves grafiks, kurš ietver gaidāmo maksimālo derīgo izrakteņu daudzumu, kas saskaņā ar šo darba plānu tiks iegūti gada laikā;

(f) strīdu noregulēšanā, kas attiecas uz (b) punktā norādītajiem dokumentiem, jāpiemēro šādi noteikumi:

(i) ja attiecīgās Dalībvalstis ir pievienojušās šiem dokumentiem, tām strīdu izskatīšana jāveic saskaņā ar šajos dokumentos ietvertajām strīdu noregulēšanas procedūrām;

(ii) ja viena vai vairākas iesaistītās Dalībvalstis nav pievienojušās šiem dokumentiem, strīdi jārisina pamatojoties uz Konvencijā ietvertajām strīdu noregulēšanas procedūrām;

(g) gadījumā, ja strīds tiek skatīts saskaņā ar (b) punktā norādītajiem dokumentiem un tiek atklāts, ka Dalībvalsts ir subsidējusi neatļautā veidā vai tas radījis negatīvu ietekmi uz citas Dalībvalsts interesēm, bet aizskartā Dalībvalsts vai Dalībvalstis līdz šim nav veikušas attiecīgos pasākumus, Dalībvalsts var pieprasīt, lai Padome attiecīgi rīkojas.

2. 1.punktā ietvertie principi neietekmē tiesības un pienākumus, kas paredzēti šā 1.punkta (b) apakšpunktā norādīto dokumentu normās, kā arī attiecīgajos brīvās tirdzniecības un muitas savienības līgumos attiecībās starp šādus līgumus noslēgušajām Dalībvalstīm.

3. Kontrahentam pieņemot subsīdiju, kas nav paredzēta 1.punkta (b) apakšpunktā norādītajos līgumos, tiek pārkāpts viens no darba plāna līguma, kurš regulē tā darbību šajā Rajonā, būtiskajiem nosacījumiem.

4. Jebkura Dalībvalsts, kurai ir pamats domāt, ka ir pārkāpti 1.punkta (b), (c) un (d) apakšpunkti vai 3.punkts, var uzsākt strīdu saskaņā ar 1.punkta (f) un (g) apakšpunktiem.

5. Dalībvalsts jebkurā laikā var pievērst Padomes uzmanību rīcībai, kura tai šķiet esam pretrunā ar 1.punkta (b), (c) un (d) apakšpunktiem.

6. Institūcija izstrādā normas, noteikumus, un procedūras, kuras nodrošina šīs nodaļas noteikumu piemērošanu, tajā skaitā attiecīgas normas, noteikumus, un procedūras, kas regulē darba plāna apstiprināšanu.

7. Konvencijas 151.panta 1. līdz 7. un 9.punkts, 162.panta 2.punkta (q) apakšpunkts, 165.panta 2.punkta (n) apakšpunkts un III pielikuma 6.panta 5.punkta un 7.panta noteikumi nav piemērojami.

7. nodaļa. Ekonomiskā palīdzība

1. Institūcijas politika, kas vērsta uz palīdzības sniegšanu mazattīstītām valstīm, kuru ienākumus no eksporta un ekonomiku negatīvi ietekmē cenas pazemināšanās attiecīgajam derīgajam izraktenim vai, kuras cieš sakarā ar šī derīgā izrakteņa eksportēšanas apjomu samazināšanos, ko izraisījusi darbība Rajonā, ir balstīta uz šādiem principiem:

(a) Institūcijai jānodibina ekonomiskās palīdzības fonds, kuru veido Institūcijai piederošie līdzekļi, kas pārsniedz tās administratīvajiem izdevumiem nepieciešamo summu. Šim nolūkam paredzēto līdzekļu apjomu laiku pa laikam nosaka Padome, saskaņā ar Finanšu komitejas rekomendāciju. Ekonomiskās palīdzības fonda dibināšanai var tikt izmantoti vienīgi līdzekļi, ko sastāda kontrahentu un uzņēmumu iemaksas, kā arī brīvprātīgas iemaksas;

(b) mazattīstītām valstīm, kuras nodarbojas ar derīgo izrakteņu iegūšanu sauszemes teritorijās, bet kuru ekonomiku lielā mērā ietekmē derīgo izrakteņu iegūšana no jūras dibena jāsniedz palīdzība no Institūcijas Ekonomiskās palīdzības fonda;

(c) kur nepieciešams, Institūcijai sadarbībā ar esošajām pasaules un reģionālajām attīstības organizācijām, kurām ir infrastruktūra un speciālisti, kas spētu realizēt šādas palīdzības programmas ir jāsniedz palīdzība no fonda mazattīstīto ražotājvalstu attīstībai, kuras nodarbojas ar derīgo izrakteņu iegūšanu sauszemes teritorijās;

(d) par šādas palīdzības apjomu un termiņiem katrā atsevišķā gadījumā jālemj atsevišķi. To darot, lēmums jāpieņem, pamatojoties uz problēmu dabu un nopietnību, ar kurām saskārusies attiecīgā ražotājvalsts, kura nodarbojas ar derīgo izrakteņu iegūšanu sauszemes teritorijās.

2. Konvencijas 151.panta 10.punkts ir piemērojams, izmantojot ekonomiskās palīdzības līdzekļus, kas minēti 1.punktā. Konvencijas 160.panta 2.punkta (l) apakšpunkts, 162.panta 2.punkta (n) apakšpunkts, 164.panta 2.punkta (d) apakšpunkts, 171.panta (f) apakšpunkts un 173.panta 2.punkta (c) apakšpunkts arī jāinterpretē saistībā ar to.

8. nodaļa. Līgumu finansiālie nosacījumi

Pamatu normu, noteikumu vai procedūru izstrādei attiecībā uz līgumu finansiālajiem nosacījumiem veido šādi principi:

(a) Pārvaldes maksājumu sistēmai jābūt taisnīgai gan attiecībā uz kontrahentu, gan attiecībā uz Institūciju un tai jāsniedz adekvāti līdzekļi, ar kuru palīdzību varētu noteikt kontrahenta atbilstību šādai sistēmai;

(b) sistēmas maksājumu likmēm jābūt tādās robežās, kādas pastāv šādu vai līdzīgu derīgo izrakteņu ieguvei sauszemes teritorijās, ar nolūku izvairīties no situācijas, kad tie, kas iegūst derīgos izrakteņus no jūras dibena, tiktu mākslīgi nostādīti labākā vai sliktākā stāvoklī attiecībā pret to sauszemes konkurentiem;

(c) sistēmai nevajadzētu būt komplicētai un nebūtu jāprasa no Institūcijas vai kontrahenta lielas Pārvaldes izmaksas. Priekšroka būtu dodama sistēmai, kas ļautu finansēt no īpašnieka peļņas vai arī sistēmai, kas ļautu finansēt gan no īpašnieka peļņas, gan pamatojoties uz peļņas dalīšanu. Ja tiek nolemts piemērot kādu citu sistēmu, kontrahentam ir tiesības izvēlēties, kāda sistēma piemērojama attiecībā uz viņa līgumu. Jebkura sekojoša izmaiņa kontrahenta izvēlē starp vairākām alternatīvām sistēmām ir izdarāma, noslēdzot vienošanos starp kontrahentu un Institūciju;

(d) fiksētā gadskārtējā iemaksa jāsāk maksāt ar datumu, ar kuru sākusies komerciālā ieguve. Šī summa var tikt kreditēta, pateicoties citiem tekošiem maksājumiem saskaņā ar pieņemto sistēmu, kas noteikta (c) punktā paredzētajā kārtībā. Iemaksas apmēru nosaka Padome;

(e) mainoties apstākļiem, maksājumu sistēma var tikt periodiski pārskatīta. Jebkuras izmaiņas izdarāmas uz vienlīdzības pamatiem. Jau noslēgtos līgumos šādas izmaiņas izdarāmas tikai gadījumā, ja tiek izvēlēts kontrahents. Jebkura sekojoša izmaiņa kontrahenta izvēlē starp vairākām alternatīvām sistēmām ir izdarāma, noslēdzot vienošanos starp kontrahentu un Institūciju;

(f) strīdi par normu un noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kas pamatojas uz šiem principiem, pakļauti Konvencijas strīdu noregulēšanas procedūrām.

2. Konvencijas III pielikuma 13.panta 3.-10.punkta noteikumi nav piemērojami.

3. Attiecībā uz Konvencijas III pielikuma 13.panta 2.punkta piemērošanu, nodeva pieteikumu izskatīšanai darba plāna viena posma vai izpētes, vai arī ieguves apstiprināšanai ir USD 250 000.

9. nodaļa. Finanšu komiteja

1. Tiek izveidota Finanšu komiteja. Tā sastāv no 15 locekļiem, kuriem ir attiecīga kvalifikācija finanšu jautājumos. Dalībvalstīm jāieceļ kandidāti, kuri atbilstu augstākajiem kompetences un godīguma standartiem.

2. Divi Finanšu komitejas locekļi nevar būt vienas Dalībvalsts pilsoņi.

3. Finanšu komitejas locekļus ievēl Asambleja un attiecīgi jāņem vērā nepieciešamība sadalīt vietas atbilstoši ģeogrāfiskajam izvietojumam un īpašo interešu pārstāvība. Katrai valstu grupai, kas minēta šī Pielikuma 3.nodaļas 15.punkta (a), (b), (c) un (d) apakšpunktos jābūt pārstāvētai Komitejā vismaz ar vienu locekli. Kamēr Institūcijas līdzekļu ir tikai tik daudz, lai apmierinātu tikai savas administratīvās vajadzības, Komitejas sastāvā jāietilpst Institūcijas piecu lielāko administratīvā budžeta finansētāju pārstāvjiem. Vēlāk notiek viena locekļa ievēlēšana no katras grupas un tos izvirza attiecīgās grupas locekļi, neliedzot iespēju citiem locekļiem tikt ievēlētiem no katras grupas.

4. Finanšu komitejas locekļi tiek ievēlēti uz 5 gadiem. Tiem ir tiesības tikt ievēlētiem atkārtoti.

5. Finanšu komitejas locekļa nāves, nepieskaitāmības vai atkāpšanās no amata gadījumā pirms termiņa, Asamblejai uz atlikušo termiņu jāievēl loceklis no tā paša ģeogrāfiskā reģiona vai valstu grupas.

6. Finanšu komitejas locekļiem nedrīkst būt kāda finansiāla interese kādā no aktivitātēm lietās, kurās Komitejai ir atbildība sniegt rekomendācijas. Viņi nedrīkst atklāt konfidenciālu informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus Institūcijā arī pēc to funkciju pildīšanas beigšanas.

7. Asamblejai un Padomei, pieņemot lēmumus, jāņem vērā Finanšu komitejas rekomendācijas šādos jautājumos:

(a) Institūcijas izdoto finansu normu, noteikumu un procedūru projekti, finanšu menedžments un iekšējā finansiālā Institūcijas administrēšana;

(b) locekļu ieguldījuma Pārvaldes administratīvajā budžetā novērtēšana saskaņā ar Konvencijas 160.panta 2.punkta (e) apakšpunktu;

(c) visas svarīgās finansiālās lietas, tajā skaitā gada budžets, kuru gatavo Institūcijas Ģenerālsekretārs saskaņā ar Konvencijas 172.pantu un Sekretariāta darbības programmas finansiālo aspektu piemērošanu;

(d) administratīvais budžets;

(e) Dalībvalstu finansiālās saistības, kuras izriet no šī Līguma un XI daļas piemērošanas, kā arī priekšlikumi un rekomendācijas, kas ietver līdzekļu piešķiršanu administratīvām un budžeta vajadzībām no Institūcijas līdzekļiem;

(f) normas, noteikumi un procedūras par taisnīgu finansiālo un citu ekonomisko labumu sadali, kuru pamats ir aktivitātes Rajonā un šajā sakarā gatavotie lēmumi.

8. Lēmumi par procesuāliem jautājumiem Finanšu komitejā tiek pieņemti ar klātesošo un balsojušo locekļu balsu vairākumu. Lēmumi par materiālas dabas jautājumiem jāpieņem vienbalsīgi.

9. Konvencijas 162.panta 2.punkta (y) apakšpunkta prasība nodibināt subsidiāru institūciju, kura nodarbotos ar finanšu lietām, uzskatāma par izpildītu ar Finanšu komitejas nodibināšanu saskaņā ar šo nodaļu.