Darbības ar dokumentu
Saprašanās memorands par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā, kurš izveidots saskaņā ar 2003. gada 14. oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.-2009. gadā
starp Norvēģijas Karalisti turpmāk tekstā - "Norvēģija"
un Latvijas Republiku turpmāk tekstā - Saņēmējvalsts
turpmāk tekstā kopīgi - Puses
TĀ KĀ 2003.gada 14.oktobra Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Ekonomikas zonai (turpmāk tekstā - EEZ paplašināšanas līgums) ir spēkā no 2004.gada 1.maija;
TĀ KĀ 2003. gada 14. oktobra līgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.-2009. gada periodam (turpmāk tekstā - Līgums), izveido finanšu instrumentu, ko Norvēģija izmantos, lai mazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā (turpmāk tekstā - Norvēģijas finanšu instruments);
TĀ KĀ EEZ paplašināšanās līgums un Norvēģijas finanšu instruments stiprinās saites starp Norvēģiju un Latvijas Republiku par labu šo valstu tautām;
TĀ KĀ lielāka sadarbība starp Norvēģiju un Latvijas Republiku palīdzēs nodrošināt stabilitāti, mieru un uzplaukumu Eiropā, pamatojoties uz pareizas pārvaldības principiem, demokrātiskām institūcijām, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un ilgspējīgu attīstību;
TĀ KĀ Puses piekrīt izveidot sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu;
TĀS NOLĒMUŠAS noslēgt šādu Saprašanās memorandu (turpmāk tekstā - SM):
1.pants
(Mērķi)
Saskaņā ar Norvēģijas finanšu instrumenta līguma 1.pantu Norvēģija ir izveidojusi Norvēģijas finanšu instrumentu, lai mazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Tādēļ šī SM Pušu nolūks ir izvēlēties finansējuma piešķiršanai projektus, kuri veicina šo mērķu sasniegšanu.
2.pants
(Tiesiskais pamats)
Šis SM, kas noslēgts starp Norvēģiju un Latvijas Republiku, lasāms kopā un pakļauts šādu dokumentu nosacījumiem, kuri veido Norvēģijas finanšu instrumenta tiesisko pamatu:
• 14.10.2003 līgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu, kas izveido Norvēģijas finanšu instrumentu periodam no 2004. līdz 2009.gadam (turpmāk tekstā - Līgums),
• Noteikumi un procedūras, kas reglamentē Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu, (turpmāk tekstā - Noteikumi un procedūras) un to turpmākie grozījumi. Noteikumus un procedūras Norvēģija pieņem saskaņā ar Norvēģijas finanšu instrumenta Līguma 8.pantu,
• Grantu līgumi, ko Norvēģija un saņēmējvalsts savstarpēji noslēgs katram projektam.
3.pants
(Finanšu ietvars)
1. Saskaņā ar Līguma 2.pantu Norvēģija piešķirs Norvēģijas finanšu instrumentam 567 miljonus eiro, ikgadējās iemaksās pa daļām 113,4 miljonus eiro apmērā no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim (ieskaitot).
2. Saskaņā ar Līguma 5.pantu 1.punktā minētajā laika periodā Latvijas Republikai kopumā būs pieejami 34`020`000 eiro.
3. Saskaņā ar Līguma 8.pantu Norvēģijas finanšu instrumenta vadības izmaksas sedz no iepriekš minētajām summām. Sīkāki norādījumi par to izklāstīti Noteikumos un procedūrās.
4. Saskaņā ar Līguma 6.pantu 2006.gada un 2008.gada novembrī tiks veikta piešķirto līdzekļu sadalījuma izvērtēšana, lai pārdalītu neizmantotos piešķirtos līdzekļus augstas prioritātes projektiem no jebkuras saņēmējvalsts.
4.pants
(Lomas un atbildība)
1. Norvēģija nodrošina līdzekļu pieejamību Latvijas Republikas piedāvāto, kritērijiem atbilstošo projektu finansēšanai, par ko ir noslēgts Norvēģijas finanšu instruments, šī SM 6.pantā minēto prioritātes sektoru ietvaros.
2. Saņēmējvalsts nodrošina pilnu līdzfinansējumu ar Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstītajiem projektiem.
3. Norvēģijas ārlietu ministrija īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta vadību. Norvēģijas ārlietu ministrija pieņem lēmumu par Norvēģijas finanšu instrumenta finanšu palīdzības piešķiršanu.
4. Norvēģijas ārlietu ministrijai palīdz EET finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta birojs (turpmāk tekstā - FIB). FIB atbild par EET finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ikdienas darbību un darbojas kā kontaktpersona.
5. Latvijas Republika ir pilnvarojusi Finanšu ministriju darboties savā vārdā kā nacionālo vadošo iestādi (turpmāk tekstā - NVI). Tā uzņemas pilnu atbildību par Norvēģijas finanšu instrumenta pasākumu vadību Latvijas Republikā, tai skaitā par finanšu kontroli un auditu, kā arī darbojas kā kontaktpersona. Norvēģijas finanšu instrumenta vadības uzbūve ir noteikta A.pielikumā.
6. NVI atbildēs un atskaitīsies par projektu identifikāciju, plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, kā arī par līdzekļu izmantošanu Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros saskaņā ar Noteikumiem un procedūrām. Par šīm darbībām tā atskaitās FIB. Par jebkura veida neatbilstībām tā nekavējoties ziņo FIB. Valsts kontrole veic neatkarīgus kontroles pasākumus.
7. Parasti, lai saņemtu projektu pieteikumus, tiek izteikts atklāts pieteikšanās uzaicinājums.
8. NVI nodrošina, lai visi projektu pieteicēji būtu pilnībā uzņēmušies saistības un tehniski gatavi veiksmīgi ieviest projektus.
5. pants
(Ikgadējās sanāksmes un ziņojumi)
1. Lai nodrošinātu efektīvu Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu, Puses piekrīt rīkot ikgadējas sanāksmes, kurās piedalīsies Norvēģijas Ārlietu ministrija un NVI. NVI sanāksmēs prezentēs ikgadējo ziņojumu, kurā cita starpā būs informācija par:
• panākto progresu Norvēģijas finanšu instrumenta vispārējā mērķa sasniegšanā;
• projektu identifikācijas progresu saņēmējvalstī;
• par uzsākto projektu ieviešanu saskaņā ar noteiktiem kritērijiem;
• finanšu progresu attiecībā uz finansiālajām saistībām un veiktajiem maksājumiem;
• intervences jomām un pasākumiem nākamajam gadam.
2. NVI organizē sanāksmes sadarbībā ar FIB. Eiropas Komisijas pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji.
3. Sanāksmju norisi protokolē NVI.
4. Pirmā sanāksme notiek ne vēlāk kā gadu pēc šī SM stāšanās spēkā.
6.pants
(Prioritātes sektori)
1. Saskaņā ar Līguma 3.pantu atbalsts pieejams projektiem tajos pašos sektoros kā EET finanšu instrumenta ietvaros, kā arī šādās jomās:
• Šengenas acquis ieviešana, atbalsts Nacionālajam Šengenas aktivitāšu plānam, kā arī tiesu varas stiprināšana;
• Vide, cita starpā īpašu uzsvaru liekot uz administratīvās kapacitātes stiprināšanu attiecīgo acquis ieviešanai un investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās, prioritāti piešķirot pašvaldību atkritumu apsaimniekošanai;
• Reģionālā politika un pārrobežu aktivitātes;
• Tehniskā palīdzība, kas nepieciešama acquis communautaire ieviešanai.
2. Finansējumu var saņemt arī zinātniskie pētījumi, ja vien to mērķis atbilst vienam vai vairākiem prioritārajiem sektoriem.
7.pants
(Programmēšanas ietvars)
1. Lai nodrošinātu efektīvu Norvēģijas finanšu instrumenta finansējuma izmantošanu un neierobežotu 6.pantā minēto, īpaša uzmanība tiks veltīta šī SM B.pielikumā aprakstītajā programmēšanas ietvarā noteiktajām intervences jomām.
2. B. pielikums tiek pārskatīts 5.pantā minētajās ikgadējās sanāksmēs.
8. pants
(Īpašās atbalsta formas)
1. Saskaņā ar 6.pantā minētajiem prioritārajiem sektoriem un pievēršot īpašu uzmanību 7.pantā minētajā programmēšanas ietvarā aprakstītajām intervences jomām, Puses piekritušas, nepārsniedzot 3.pantā minēto kopsummu, izveidot C.pielikumā minētās īpašās atbalsta formas.
2. Puses slēgs Granta līgumus, ar kuriem noteiks katra atsevišķā atbalsta veida piešķiršanas nosacījumus.
3. C. pielikums tiks pārskatīts 5.pantā minētajās ikgadējās sanāksmēs.
9.pants
(Kontrole un informācijas pieejamība)
Norvēģijas Ārlietu ministrijai, Norvēģijas Galvenajam Auditoru birojam un to pārstāvjiem ir tiesības veikt tādas tehniskās vai finanšu pārbaudes vai uzdevumus, kādus tie uzskata par nepieciešamiem, lai pārbaudītu projektu plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, kā arī līdzekļu izmantošanu. Latvijas Republika nodrošina jebkuru nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.
10.pants
(Koordinācija)
Latvijas Republika un FIB cieši sadarbosies, lai koordinētu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta izmantošanu. Visiem projektiem, kas iesniegti, lai saņemtu finanšu instrumentu atbalstu, jāatbilst Latvijas Republikas nacionālajām prioritātēm un Eiropas Savienības tiesību normām.
11.pants
(Pamatprincipi)
1. SM ieviešanu visos aspektos nosaka Norvēģijas finanšu instrumenta Noteikumi un procedūras un to turpmākie grozījumi.
2. Puses piekrīt Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanā nodrošināt vislielāko caurskatāmību un atbildīgumu, kā arī piemērot pareizas pārvaldības, ilgspējīgas attīstības un dzimumu līdztiesības mērķus un principus.
12.pants
(Stāšanās spēkā)
Šis SM stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.
***********
Šis Saprašanās memorands parakstīts divos oriģināleksemplāros, angļu valodā.
Norvēģijas Karalistes vārdā
Latvijas Republikas vārdā
A. pielikums
Vadības shēma Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanai
Ieviešanas sistēma
Norvēģijas Ārlietu ministrija vada Norvēģijas finanšu instrumenta darbību un pieņem lēmumu par palīdzības piešķiršanu.
Finanšu instrumenta birojs (FIB) ir atbildīgs par ikdienas darbu veikšanu Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanā un darbojas kā kontaktpersona.
A. Nacionālā vadošā iestāde
Finanšu ministrija pilda Nacionālās vadošās iestādes (NVI) funkcijas. NVI ir atbildīga par Norvēģijas finanšu instrumenta aktivitāšu vadību Latvijas Republikā, kā noteikts šajā saprašanās memorandā (SM) un Finanšu instrumenta komitejas pieņemtajos noteikumos un procedūrās, ietverot vispārēju atbildību par līdzekļu izlietojumu, finanšu kontroli un auditu. Tās pamatpienākumi, kas vēl var tikt papildināti, ir šādi:
- nodrošināt projektu ieviešanai un uzraudzībai nepieciešamo nacionālo tiesību aktu izstrādāšanu;
- nodrošināt atbilstošu realizējamo projektu vadību un ieviešanu;
- savākt projektu pieteikumus un ar savu pamatotu viedokli iesniegt tos Finanšu instrumentu birojā (FIB);
- vadīt Uzraudzības un Vadības komiteju;
- nodrošināt efektīvu un lietderīgu pieejamo līdzekļu izlietojumu;
- nodrošināt pilnīgu un pietiekamu auditu visās iesaistītajās institūcijās;
- nodrošināt informācijas pieejamību un publicitāti par pieejamiem līdzekļiem;
- nodrošināt regulāru ziņojumu nosūtīšanu FIB par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviesto projektu realizēšanu, kā arī nekavējoties ziņot par jebkādām neatbilstībām;
- uzglabāt visus dokumentus, kas attiecas uz finanšu instrumenta ietvaros realizētajiem projektiem.
NVI loma tiks sīkāk aprakstīta Grantu līgumā starp Norvēģijas finanšu instrumentu un saņēmējvalsti.
Daži no NVI uzdevumiem ir uzticēti (noslēdzot atsevišķu līgumu) Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA). Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir valsts aģentūra Finanšu ministrijas pārraudzībā. Tās galvenās funkcijas ir šādas:
- noslēgt līgumus ar finansējuma saņēmējiem par projekta ieviešanu;
- saskaņā ar finansējuma saņēmēju noslēgto līgumu uzraudzīt un kontrolēt projektu ieviešanu un veikt nepieciešamās kontroles;
- izskatīt maksājumu pieprasījumus un pārbaudīt iesniegto dokumentu patiesumu un pareizību;
- sagatavot izdevumu deklarācijas un iesniegt tās maksājumu institūcijai (Valsts kasei);
- ziņot NVI par progresu projektu ieviešanā;
- atklāt neatbilstības un ziņot par tām NVI;
- uzglabāt visus dokumentus, kas attiecas uz Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros realizētajiem projektiem.
NVI izveidotā auditēšanas kārtība
NVI veiks nepārtrauktu apstiprināto projektu auditu, kā arī pārbaudes uz vietas un ziņos par tām FIB.
Valsts kontrolei ir tiesības veikt projektu auditu. Saskaņā ar nacionālo likumdošanu Valsts kontrole veic Eiropas Savienības un citu starptautisku organizāciju vai institūciju, kuru resursi iekļauti valsts budžetā vai vietējo pašvaldību budžetā, resursu izlietojuma revīziju. Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai darbības ar iepriekšminētajiem resursiem ir likumīgas, korektas, ekonomiskas un efektīvas. Valsts kontrole ir pilnīgi neatkarīga no NVI un maksājumu iestādes.
NVI pienākums būs nodrošināt FIB ar visām Valsts kontroles ziņojumu kopijām par projektiem vai citām darbībām saistībā ar finanšu instrumentu.
NVI izveidotā norēķinu sistēma - maksājumu iestāde
Lai palielinātu darbības kvalitāti un nodrošinātu labu darījumu praksi, NVI deleģē finanšu vadības un kontroles uzdevumus maksājumu iestādei (Valsts kasei), kura pamatā ir atbildīga par:
- kontu apsaimniekošanu, kur tiek uzglabāti abu instrumentu līdzekļi;
- izstrādāt un piemērot principus un metodoloģiju, lai uzskaitītu saņemtos, izmaksātos, neizlietotos un atgūtos līdzekļus valsts budžeta institūcijām, kuras ir iesaistītas Norvēģijas finanšu instrumenta vadībā;
- nodrošināt neizlietoto vai pārmaksāto līdzekļu atgriešanu Finanšu instrumentiem;
- pārbaudīt CFLA iesniegto izdevumu deklarācijas un iesniegt tās FIB;
- nodrošināt, lai maksājumi finansējuma saņēmējam tiktu veikti pēc iespējas ātrāk un iekļautos noteiktos laika termiņos;
- ziņot par finanšu plūsmu FIB.
B. ieviešanas palīgstruktūras
(Vadības komiteja, Uzraudzības komiteja un Starpniekinstitūcijas)
Vadības komiteja
Finanšu ministrija izveido vienu Vadības komiteju EEZ finanšu instrumentam un Norvēģijas finanšu instrumentam. Vadības komiteja ir NVI konsultatīva institūcija. Vadības komitejas uzdevumos ietilpst viedokļa un rekomendāciju sniegšana par projektiem, kas ir piemēroti Finanšu instrumentu atbalsta saņemšanai, un Programmu un Grantu shēmu gadījumā, par projektu atlases kritērijiem un atlases procesu.
NVI pārstāvis vada Vadības komiteju. Vadības komitejā piedalās šādu institūciju un organizāciju pārstāvji:
- NVI;
- Attiecīgās nozares ministrijas;
- CFLA;
- Maksājumu iestāde (Valsts kases);
- Sociālie un ekonomiskie partneri;
- Nevalstiskās organizācijas (NVO);
- Reģionālie pārstāvji (no 5 plānošanas reģioniem).
Komitejas vadītājs kā novērotājus uzaicina Finanšu instrumenta biroja pārstāvjus un pēc vajadzības pārstāvjus no citām institūcijām un organizācijām, kuru klātbūtne varētu būt svarīga efektīvai finanšu instrumenta palīdzības ieviešanai.
Lai pienācīgi varētu novērtēt projektu, programmu un grantu shēmu pieteikumus, Vadības komiteja var izveidot darba grupas un iesaistīt individuālos ekspertus vai citas institūcijas.
Uzraudzības komiteja
Finanšu ministrija izveido vienu Uzraudzības komiteju EEZ finanšu instrumentam un Norvēģijas finanšu instrumentam. Uzraudzības komiteja ir atbildīga par jau apstiprinātu projektu īstenošanas attīstības uzraudzību un par vispārēju palīdzības sniegšanu NVI visā projektu atlases procesa gaitā. Uzraudzības komiteja darbojas NVI vārdā.
Uzraudzības komiteja pārsvarā ir atbildīga par:
- periodisku ieviešamo projektu pārbaudi;
- priekšlikumu novērtējumu par līdzekļu sadales izmaiņām starp prioritāšu sektoriem;
- periodisko ziņojumu novērtēšanu un apstiprināšanu;
- abu mehānismu ietvaros pieejamo finanšu resursu izlietojuma efektivitātes un lietderīguma novērtēšanu;
- to, lai NVI ir pilnībā informēta par projektu attīstību un neatbilstības gadījumiem granta nosacījumiem un noteikumiem.
Uzraudzības komitejas sastāvā ir pārstāvji no šādām institūcijām:
- NVI;
- Maksājumu iestādes (Valsts kases);
- Attiecīgās nozares ministrijām;
- CFLA;
- NVO;
- Sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem;
- Reģionālie pārstāvji (no 5 plānošanas reģioniem).
Komitejas vadītājs uzaicina Finanšu instrumenta biroja pārstāvjus piedalīties sanāksmē kā novērotājus.
Starpniekinstitūcijas
Starpniekinstitūciju pienākumi ir uzticēti nozares ministrijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgo prioritāro sektoru. Galvenie uzdevumi, kurus NVI var deleģēt attiecīgās nozares ministrijām, ir šādi:
- Izvērtēt projektu pieteikumus un ieteikt izvēlētos projektus finansējuma saņemšanai;
- sagatavot projektu progresa ziņojumus;
- uzraudzīt projektu ieviešanu, jo sevišķi sagatavot NVI regulāros uzraudzības ziņojumus par finansiālo resursu izlietošanu;
- atklāt neatbilstības un ziņot par tām NVI;
- informēt sabiedrību par projektiem, kas ieviesti ar Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējumu;
- uzglabāt visus dokumentus, kas attiecas uz ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību realizētajiem projektiem.
C. Pieteikšanās procedūra
Projektu pieteikumi ir jāiesniedz NVI, kura pēc sākotnējas izskatīšanas nosūta pieteikumu tālākai izskatīšanai Vadības komitejā. Kad Vadības komiteja ir devusi pozitīvu novērtējumu, un ja NVI uzskata, ka pieteikums ir atbilstoši noformēts, saskaņā ar Līguma 3. pantu, veicina vispārējo Norvēģijas finanšu instrumenta mērķu sasniegšanu, tā drīkst pārsūtīt pieteikumu FIB kopā ar savu pamatotu viedokli. Ja Vadības komiteja rekomendē nenosūtīt pieteikumu uz FIB, NVI paziņo par šo lēmumu pretendentam. Ja NVI atklāj, ka iesnieguma izskatīšanai ir nepieciešama papildus informācija no pretendenta, tā paziņo pretendentam un paskaidro, kādas korekcijas vai papildinājumi ir nepieciešami.
Aptuvenais laiks, kādā pieteikums tiek izskatīts Latvijā, ir 3 mēneši.
NVI paziņo kandidātam par Norvēģijas Ārlietu ministrijas lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidījumu. Ja pieteikums ir apstiprināts, NVI saņēmējvalsts vārdā paraksta Granta Līgumu ar Norvēģijas Ārlietu ministriju. Pēc tam NVI paraksta atsevišķu līgumu ar pretendentu, lai nodrošinātu pareizu projekta īstenošanu.
Iepirkums
Jebkura iepirkuma procedūra notiek saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālo likumdošanu iepirkumu jomā.
Valoda
Visai sarakstei starp Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas institūcijām jānotiek angļu valodā. Ja dokumenti, kurus nosūta Norvēģijas finanšu instrumentam, ir latviešu valodā, tiem jābūt pievienotam tulkojumam angļu valodā. Dokumenti, kurus nevajag sūtīt uz Norvēģijas finanšu instrumentu, var būt sagatavoti latviešu valodā.
Visu prioritāšu sektoru projektu ieviešanas shēma:
B.pielikums
Saprašanās memoranda 7.pantā minētais Norvēģijas finanšu instrumenta programmēšanas ietvars
Atbilstoši šī SM 6. pantā noteiktajiem prioritārajiem sektoriem tiek noteiktas prioritātes šādās jomās:
1. Vides aizsardzība
- Integrēta vides piesārņojuma novēršana un kontrole
- Atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana
- Vides piesārņojuma kontroles sistēmu uzlabošana, īpaši lauksaimniecībā
- Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošana
2. Ilgtspējīga attīstība
- Darbības spēju paaugstināšana ilgtspējīgas attīstības jomā un iespējama Ilgtspējīgas attīstības institūta izveidošana
- Organiskās lauksaimniecības izplatības veicināšana
- Dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana
3. Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana
- Amatu apmācība restaurācijā
- Latvijas pilsētu vēsturisko centru restaurācija
- Iespējama Jūgendstila centra izveidošana Rīgā
- Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana
- Koka arhitektūras restaurācija
4. Veselība
- Mirstības un infekciozo slimību izplatības samazināšana
- Ar dzīvesveidu saistīto slimību samazināšana un ierobežošana
- Garīgās veselības aprūpes uzlabošana
- Veselības aprūpes iestāžu tehnisko un profesionālo spēju uzlabošana
5. Bērni ar īpašām vajadzībām (bērni invalīdi)
- Uzlabota pieeja un ārstēšanas iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām veselības aprūpes sistēmā
- Bērnu ar īpašām vajadzībām integrācija izglītības sistēmā
6. Cilvēkresursu attīstība un izglītība
- Izglītības, apmācību un mūžizglītības sistēmu uzlabošana
- Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstības nacionālajā programmā, ieskaitot valodas apmācību
- Apmācības programmu izveide multimediju nozarē un vides aizsardzības nozarē
7. Šengena
- Policijas sadarbības stiprināšana, lai veicinātu gatavību dalībai Šengenas informācijas sistēmā
8. Tieslietas
- Ieslodzījuma vietu ēku standartu uzlabošana un personāla apmācības
- Izglītības programmas ieslodzījuma vietās
- Uzlabota ieslodzīto veselības aprūpe un veicināta informācijas par veselību pieejamība cietumniekiem
- Preventīvi pasākumi, kas vērsti uz jauniešu noziedzības līmeņa samazināšanu un ierobežošanu
- Kompetences celšana tiesās, lai veicinātu ES tiesību aktu ievērošanu
- Organizētās noziedzības apkarošana un novēršana
- Uzlabotas izglītības programmas un dzīves apstākļi patvēruma meklētājiem un nelegālajiem imigrantiem
- Probācijas sistēmas stiprināšana
9. Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība
- Vietējās un reģionālās attīstības veicināšanas programmas
- Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana,
- Atbalsts līdzsvarotas ekonomikas attīstībai
- Institucionālo spēju stiprināšana reģionālās attīstības institūcijās un institūcijās, kas saistītas ar valsts un privātās partnerības projektu ieviešanu un vadību
- Pētījumu un izvērtēšanas spēju stiprināšana reģionālās attīstības kontekstā
- Kompetences līmeņa celšana par finanšu pārvaldi un audita veikšanu pašvaldībās
- Sadarbības tīkla veidošana un pieredzes apmaiņa par vietējo attīstību starp reģionālās attīstības institūcijām
- Sadarbības tīkla veidošana starp Latvijas un Norvēģijas institūcijām un vietējām pašvaldībām
10. Pārrobežu sadarbība
- 1-9 punktā minētās intervences jomas
11. Akadēmiskie pētījumi
- 1-10 punktā minētās intervences jomas
12. Tehniskā palīdzība
- 1-10 punktā minētās intervences jomas
C. pielikums
Saprašanās memoranda 8.pantā minētās īpašās atbalsta formas
Puses ir vienojušās par šādām iespējamām grantu shēmām, turpmākai tālākai izstrādei un galīgai apstiprināšanai:
- Nevalstisko organizāciju (NVO) grantu shēmas (administratīvo spēju celšana un atbalsts projektiem)
- Stipendiju grantu shēmas
- Tehniskās palīdzības programma
- Projektu sagatavošanas fonds
- Īstermiņa ekspertu programma.
- NVO grantu shēmas
NVO grantu shēmas atbalstīs nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kuras atbalsta sabiedrības interesēm atbilstošus pasākumus. Tā varētu atbalstīt NVO stiprināšanu, kā aktīvu partneri sabiedriskās debatēs un NVO iesaisti jomās, kas saistītas ar B. pielikumā minētajām, kā arī lēmumu pieņemšanas procesā par projektiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta, lai veicinātu ilgstošu attīstību visās B. Pielikumā definētajās jomās.
- Stipendiju grantu shēmas
Grantu shēma tiks izveidota, lai atbalstītu sadarbību Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes starpā B. pielikumā nodefinētajās jomās. Šāda sadarbība ietvers iespēju radīšanu Latvijas studentiem, lektoriem un vidusskolu, augstskolu un universitāšu ekspertiem studēt Norvēģijā.
- Tehniskās palīdzības programma
Pasākumi, kuri attiecas uz informāciju par Norvēģijas/EET finanšu instrumentu fondu izmantošanas iespējām un to veicināšanu, tehniskās dokumentācijas sagatavi, dokumentu tulkošanu, ekspertu un padomdevēju palīdzību un atbalstu specifiskām NVI veiktajām darbībām atbilstoši Noteikumiem un procedūrām.
- Projektu sagatavošanas fonds
Fonds būs virzīts uz tehniskās palīdzības nodrošināšanu projektu iesniegumu izstrādāšanai. Tas tiks finansēts ar abu Finanšu instrumentu palīdzību, jo īpaši B. Pielikumā nodefinētajās mērķjomās.
- Īstermiņa ekspertu programma
Programmas ietvaros tiks atbalstīta sadarbība un zināšanu nodošana Latvijas Republikas institūciju un Norvēģijas institūciju starpā B. pielikumā uzskaitītajās prioritārajās jomās.
Sadarbība tiks sekmēta visos administratīvajos līmeņos (valsts administrācijas, reģionālās un pašvaldību), valsts iestāžu, universitāšu un skolu, profesionālo asociāciju, apvienību un nevalstisko bezpeļņas organizāciju starpā.
 |
 |
 |
 |