Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr.181

Rīgā 2010.gada 31.martā (prot. Nr.15 41.§)

Par Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.-2011.gadam

1. Apstiprināt Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.-2011.gadam (turpmāk - plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt plāna uzdevumu izpildi plānā noteiktajos termiņos atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3. Atbildīgajām institūcijām iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi:

3.1. līdz 2011.gada 15.janvārim - par pasākumiem, kuru izpildes termiņš ir 2010.gada 31.decembris;

3.2. līdz 2012.gada 15.janvārim - par pasākumiem, kuru izpildes termiņš ir 2011.gada 31.decembris.

4. Ekonomikas ministrijai, pamatojoties uz atbildīgo institūciju iesniegto informāciju, iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu:

4.1. līdz 2011.gada 1.februārim - par 2010.gadam plānoto pasākumu izpildi;

4.2. līdz 2012.gada 1.februārim - par 2011.gadam plānoto pasākumu izpildi.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministra vietā - finanšu ministrs E.Repše

(Ministru kabineta
2010.gada 31.marta
rīkojums Nr.181)

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.-2011.gadam

Saturs

Situācijas raksturojums

Plāna mērķis un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

Rīcības virziens-eksporta konkurētspējas veicināšana

Rīcības virziens-atbalsta instrumenti

Rīcības virziens-līgumtiesiskais nodrošinājums

1. Situācijas raksturojums

1.1. Latvijas preču un pakalpojumu eksports

2009. gadā tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un cenu samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja preču eksportu. 2009.gadā Latvijas preču eksports bija ievērojami mazāks nekā gadu iepriekš (faktiskajās cenās par 19,4%).

Tāpat, 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preču eksports saruka visās galvenajās preču eksporta grupās - mērenāk tādās grupās kā lauksaimniecības un pārtikas produkti (-10,7%), kā arī mašīnbūves produkcija (-10,2%), savukārt lielāki eksporta kritumi bija vērojami metālapstrādes produktiem (-38,3%) un koksnei un tās izstrādājumiem (-20,4%).

Latvijas preču eksports pa galvenajām preču grupām

(%, faktiskajās FOB cenās)

	2008		2009
	struktūra	izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo gadu	izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējo gadu	ieguldījums apjomu izmaiņās
Kopā tai skaitā:	100	9,6	-19,4	-19,4
koksne un tās izstrādājumi	16,6	-19,1	-20,4	-3,4
metāli un to izstrādājumi	16,7	25,3	-38,3	-6,4
vieglās rūpniecības preces	6,1	-8,5	-25,0	-1,5
lauksaimniecības un pārtikas produkti	16,9	29,0	-10,7	-1,8
ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru produkcija un plastmasas	11,2	18,5	-17,9	-2,0
mašīnbūves produkcija	12,5	24,7	-10,2	-1,3
minerālie produkti	4,2	11,2	6,5	0,3
transporta līdzekļi	7,4	16,0	-24,0	-1,8
pārējās preces	8,4	5,2	-17,3	-1,5

Avots: CSP

Taču 2009. gadā pēdējā ceturksnī eksporta pieaugums uzrādīja pozitīvas tendences un arī turpmākajos mēnešos eksportu labvēlīgi varētu ietekmēt ārējā pieprasījuma palielināšanās, kas saistīta ar globālās izaugsmes atjaunošanos un ārējā tirgus stabilizēšanos.

2009.gadā Latvijas galvenie preču un pakalpojumu eksporta partneri bija Lietuva (13%), Igaunija (12%), Krievija (8%), Vācija (8%), Zviedrija (6%).

Latvijas preču un pakalpojumu eksports pa valstīm 2009.gadā

Avots: EM

Eksports uz ES valstīm 2009. gadā samazinājās par 21,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ņemot vērā ES valstu lielo īpatsvaru Latvijas eksportā, šo valstu grupa visbūtiskāk ietekmēja kopējo Latvijas eksporta kritumu.

Līdzīgi kā kopējā Latvijas eksportā arī uz ES valstīm lielākie eksporta samazinājumi bija vērojami metālapstrādes produktiem un koksnei un tās izstrādājumiem, kas kopā veidoja aptuveni pusi no kopējā eksporta samazinājuma uz ES valstīm. Savukārt, mērenāk samazinājās mašīnbūves un lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports.

Šajā periodā eksports ievērojami samazinājās arī uz NVS valstīm, visbūtiskāk - mašīnbūves un lauksaimniecības un pārtikas produktu grupās. Kopējā eksportā uz NVS valstīm šis samazinājums sastādīja aptuveni 40%. Mērenāk saruka ķīmiskās rūpniecības preču eksports.

Aptuveni 80% no negatīvās preču tirdzniecības bilances 2009. gada janvārī-septembrī nosedza pozitīvais pakalpojumu saldo. Nedaudz vairāk par pusi (51,5%) no pakalpojumu eksporta joprojām sastāda ar tranzītpārvadājumiem gūtie ienākumi. Lai gan 2009. gada janvārī-septembrī ir samazinājušies ienākumi no pārvadājumiem, īpaši autotransportam, tomēr šis samazinājums ir mazāks nekā pakalpojumu nozarei kopā. Nedaudz ir pieauguši ienākumi no Latvijā iebraukušajiem tūristiem (0,1%), savukārt ievērojami sarucis komercdarbības pakalpojumu eksports (-16,6%).

Pakalpojumu eksports pa ceturkšņiem
(milj. latu)

Avots: Latvijas Banka

1.2. Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI)

Globālās finanšu krīzes iespaidā ārvalstu kapitāla plūsmas Latvijas ekonomikā būtiski samazinājās. Tas skāra arī ĀTI plūsmas un 2009. gada pirmajā pusgadā ienākošo ĀTI plūsmu bilance bija negatīva.

Saskaņā ar Latvijas starptautisko investīciju bilanci 2009. gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 5780,2 milj. latu, kas ir par gandrīz 4% mazāk nekā pirms gada. Salīdzinot ar 2008. gada beigām ĀTI pieauga par 1,2%, to daļa uzkrātā ārvalstu kapitāla struktūrā ir pieaugusi par 0,5 procentpunktiem un 2009. gada septembra beigās bija 23,5%, ko noteica straujāks citu investīciju nekā ĀTI plūsmu samazinājums ārvalstu kapitāla ieplūdē.

Latvijā uzkrāto ĀTI ģeopolitiskā struktūrā lielākoties ir ES valstu investīcijas. 2009. gada septembra beigās tās veidoja 80% no visām uzkrātām ĀTI, trešdaļa no tām ir jauno ES dalībvalstu investīcijas. Latvijas ekonomikā lielākās ieguldītājvalstis ir Zviedrija, Igaunija, Vācija un Dānija. Šo četru valstu uzkrātās ĀTI 2009. gada septembra beigās veidoja 55,7% no visām uzkrātām ĀTI. Tās koncentrējās galvenokārt finanšu starpniecībā.

2008. gadā uzkrātās ĀTI pakalpojumu nozarēs pieauga par 12% (tai skaitā finanšu starpniecībā - par 10,8%, tirdzniecībā - par 28%, transporta un sakaru nozarē - par 18,8%), savukārt operācijās ar nekustamo īpašumu uzkrāto ĀTI līmenis saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Preču ražošanas sfērā uzkrāto ĀTI pieauguma tempu samazinājums bija neliels. 2008. gadā uzkrātās ĀTI pieauga par 8,3%, jeb gandrīz pusotras reizes lēnāk nekā pakalpojumu nozarēs. 2009. gada deviņos mēnešos uzkrāto ĀTI pieaugums pakalpojumu sfērā ir visai mazs - par 2%, bet ražošanas sfērā tās pieauga par 10,1%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 6 procentiem.

Uzkrātās ĀTI sadalījumā pa nozarēm
(perioda beigās, milj. latu)

	2004	2005	2006	2007	2008	2009. gada 3. ceturksnis
Finanšu starpniecība	375,9	625,4	964,6	1486,2	1647,3	1635,4
Citi pakalpojumi	439,2	529,0	795,3	1223,5	1251,3	1367,0
Tirdzniecība	395,7	437,8	562,3	676,4	862,0	872,5
Apstrādes rūpniecība	276,1	376,0	395,8	516,8	611,0	647,6
Transports un sakari	333,3	336,4	347,0	392,5	466,3	433,2
Enerģētika	164,7	327,6	348,1	270,7	204,9	246,0
Primārās nozares	49,8	59,5	71,6	113,1	145,2	156,3
Būvniecība	36,5	49,7	67,6	85,5	107,1	126,6

Avots: Latvijas Banka

ĀTI pieaugums apstrādes rūpniecībā 2008. gadā par 18,4% (2007. gadā - par 30%) un 2009. gada trīs ceturkšņos - par 6% liecina par to, ka krīzes padziļināšanās un ieilgšana lika ārvalstu investoriem būt piesardzīgākiem investīciju plānu īstenošanā. Tomēr ir jāatzīmē, ka kopumā ārvalstu investoru interesi par šo nozari nav mazinājusies. Tāpat kā iepriekšējos gados palielinās investīcijas pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē. 2009. gada deviņos mēnešos, tās pieauga par 24%. 2009. gadā palielinājās ieguldījumi mašīnu un iekārtu ražošanā, transporta līdzekļu ražošanā un metālapstrādē. Salīdzinot ar 2008. gada beigām, uzkrātās ĀTI šajās nozarēs pieauga attiecīgi par 30,5%, 7,2% un 6,3%. Citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (izņemot pārtikas rūpniecību, kurā ĀTI līmenis 2009. gada septembra beigās ir par 21,6% mazāks nekā 2008. gada beigās) uzkrāto ĀTI līmeņa izmaiņas ir nenozīmīgas.

Vislielākais ĀTI īpatsvars apstrādes rūpniecībā bija pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarēs. Uzkrātās ĀTI pa ceturkšņiem šajās nozarēs 2009. gada septembra beigās veidoja 77% (tai skaitā nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - 42,3%) no visām uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā. Lielākus ieguldījumus apstrādes rūpniecībā pēdējo četru gadu laikā ir veikuši Dānijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas un Īrijas investori. Īpaši strauji palielinās Īrijas investoru tiešās investīcijas Latvijā. Kopš 2007. gada beigām tās ir pieaugušās gandrīz četras reizes un 2009. gada jūnija beigās veidoja 31% (2007. gada beigās - 10%) no visām uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā. Jāatzīmē, ka pēdējā pusotra gada laikā ir pieaugušās arī Krievijas investīcijas apstrādes rūpniecībā (gandrīz 3,5 reizes). 2009. gada septembra beigās tās veidoja 3,4% no uzkrātām ĀTI apstrādes rūpniecībā.

2. Plāna mērķis un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

Latvijas preču un pakalpojumu un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.-2011.gadam (turpmāk- Plāns) ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.413 "Par Latvijas preču un pakalpojumu un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm 2010.-2016.gadam".

Plāna mērķis ir veicināt komersantu eksporta konkurētspēju, sniedzot eksporta atbalsta pakalpojumus, kā arī sekmēt ārvalstu tiešo investīciju piesaisti.

Plānā paredzēti konkrēti pasākumi trīs galvenajos rīcības virzienos: eksporta konkurētspējas veicināšana, atbalsta instrumenti un līgumtiesiskais nodrošinājums.

Ņemot vērā to, ka eksporta iespēju paplašināšana ir galvenais turpmāko periodu ekonomiskās izaugsmes un atveseļošanās stimuls, izšķirošā nozīme ir eksporta nozaru konkurētspējai ārējos tirgos. Līdz ar to, atšķirībā no iepriekšējo periodu plānošanas dokumentiem, Plāns ietver pasākumus, kas orientēti uz komersantu eksporta konkurētspējas celšanu, atbalstot jaunu produktu izstrādi un ieviešanu tirgū, augstas pievienotās vērtība produktu ražošanu, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu, transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu u.c.

2009.gadā preču eksports no kopējā apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījuma sastādīja 54%. Ņemot vērā to, ka Latvijas iekšējais pieprasījums izdevumu samazinājuma un nodokļu likmju palielinājuma rezultātā turpinās samazināties, nepieciešams proaktīvi sekmēt ārējo tirgu apgūšanu un eksportētāju skaita pieaugumu. Tā kā daudzām Latvijas komercsabiedrībām trūkst nepieciešamo zināšanu un eksporta prasmju, Plāns paredz plašāku informatīvā un konsultatīvā atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru liekot uz individuālām un praktiskām esošo eksportētāju un eksporta uzsācēju apmācībām.

Lai pastiprinātu ekonomiskās aktivitātes fokusu uz segmentiem, kur nav pietiekamas privātā sektora iesaistes, Plāns paredz konkrētu finanšu instrumentu pieejamības nodrošināšanu gan rūpniecības, gan lauksaimniecības preču ražotājiem.

Nozīmīgu atbalstu eksportētājiem sniedz 10 Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs (Vācijā, Polijā, Krievijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā) (turpmāk- Pārstāvniecības). Izvērtējot Pārstāvniecību darbību 2009.gadā, redzams, ka komersanti daudz aktīvāk meklē savas produkcijas noieta tirgus, īpašu interesi izrādot par Skandināvijas valstīm, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju. Pārskata periodā būtiski pieaudzis Latvijas uzņēmumiem sniegto konsultāciju par ārvalstu tirgiem skaits, potenciālo sadarbības partneru atlase atbilstoši komercsabiedrību pieprasījumiem, individuālās biznesa vīzītes pie potenciālajiem sadarbības partneriem, eksporta projektu virzība ārvalstu tirgos. Plānā ietvertie pasākumi ir orientēti uz komersantiem prioritāro eksporta tirgu apgūšanu, nodrošinot vispusīgu valsts atbalstu, t.sk., diplomātiskajā līmenī.

Tāpat, paredzēts paplašināt līgumtiesisko bāzi ar Latvijai nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības partneriem ārpus Eiropas Savienības, tādējādi, radot labvēlīgās nosacījumus eksporta attīstībai.

Plānā noteikto uzdevumu īstenošana ir paredzēta atbildīgajām institūcijām iedalīto 2010.gada valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Plānā norādītais un nepieciešamais finansējums pasākumu īstenošanai 2011.gadā ir provizorisks un tiks izskatīts un apstiprināts 2011.gada valsts budžeta plānošanas procesa ietvaros.

Plāna pasākumu īstenošanas uzraudzību veiks Ekonomikas ministrija un līdz 2011.gada 15.februārim iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Plāna izpildi 2010.gadā.

Plānā ietvertās aktivitātes ir saskaņotas un papildinošas šādiem politikas plānošanas dokumentiem:

· Informatīvais ziņojums par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā (apstiprināts Ministru kabinetā 2009.gada 10.novembrī, prot. Nr.79; 52.§.; valsts atbalsta prioritārie segmenti, atbalsta virzieni un veicamie pasākumi konkurētspējai labvēlīgas vides radīšanā);

· Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmākās attīstības rīcības plāns (apstiprināts ar Ministru kabinetā 2009.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.399; pasākumi pārstāvniecību tīkla paplašināšanai un darbības efektivitātes uzlabošanai);

· Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas 2010.gada pasākumu plāna projektu (aktivitātes uzlabojumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas, nodokļu administrēšanas, nekustamā īpašuma reģistrēšanas, muitas deklarēšanas, elektroniskās pārvaldes un būvniecības jomās);

· Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmas 2007. - 2013.gadam īstenošanas rīcības plāns (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406; pasākumi komercdarbības vides pilnveidošanai, finanšu pieejamības, inovatīvu komercdarbības iniciatīvu, rūpniecības, izglītības un zinātnes sektoru sadarbības, zināšanu pārneses un komercializācijas, kā arī rūpniecības nozaru attīstības un produktivitātes sekmēšanai);

· Informatīvais ziņojums "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" (apstiprināts Ministru kabinetā 2010.gada 12.janvārī, prot. Nr.2; 23.§.; reformu pasākumu kopums augstākajā izglītībā un zinātnē, kas vērsti uz Latvijas starptautiskās konkurētspējas palielināšanu);

· Informatīvais ziņojums par Satiksmes ministra izveidotās darba grupas par Īpaša atbalsta mehānisma izstrādi eksportspējīgiem transporta un loģistikas uzņēmumiem darbu (apstiprināts ar Ministru prezidenta 2009.gada 27.augusta rezolūciju Nr. TA-2873; identificētas problēmas un veicamie pasākumi muitas un robežšķēršošanas, nodokļu, dzelzceļa pārvadājumu u.c. jautājumos);

· ES struktūrfondu darbības programma "Uzņēmējdarbība un inovācijas" (aktivitātes zinātnes un pētniecības, inovāciju, uzņēmējdarbības atbalsta jomās);

· ES struktūrfondu darbības programma " Cilvēkresursi un nodarbinātība" (aktivitātes izglītības un zinātnes attīstībai, veselības aprūpes, nodarbinātības un sociālās iekļaušanās veicināšanai);

· ES struktūrfondu darbības programma "Infrastruktūra un pakalpojumi" (aktivitātes transporta, vides, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, infrastruktūras attīstībai).

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.-2011.gadam

Sasaiste ar pamatnostādnēs noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības virzieniem vai uzdevumiem/ Plānā noteiktais mērķis:	Mērķis: Palielināt un diversificēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu Apakšmērķi: -sekmēt preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību īpatsvara pieaugumu eksportā; -radīt labvēlīgu vidi ārvalstu investīciju piesaistei augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs un piesaistīt uz ražošanu un eksportu vērstas ārvalstu investīcijas; -veicināt Latvijas komersantu konkurētspēju globālajos tirgos.
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai	I. Eksporta konkurētspējas veicināšana
Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai	Izpildes termiņi		Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas		Tiešie darbības rezultāti	Paredzētais finansējums (LVL) un tā avoti (indikatīvi)
1. Nodrošināt informatīvo un konsultatīvo atbalstu Latvijas komersantiem:
1.1.Semināri komersantiem: 1.1.1.starptautiskajā mārketingā; 1.1.2. par ārējiem tirgiem, ārējās tirdzniecības jautājumiem. 1.1.3. menedžmentā radošo nozaru pārstāvjiem (dizaina menedžments, veiksmīga zīmola izstrāde un vadība)	1.1.1. 2010.g. 2.ceturksnis 1.1.2. 2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 1.1.3. 2010.g. 3., 4.ceturksnis 2011.g. 3., 4.ceturksnis		Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)		1.1.1 5 semināri, apmācīti vismaz 200 komercsabiedrību darbinieki; 1.1.2 18 semināri katru gadu, piedalījušies vismaz 800 komersanti 1.1.3 5 semināri katru gadu, apmācīti vismaz 250 komercsabiedrību darbinieki	1.1.1.Ekonomikas ministrijas/LIAA (Eiropas biznesa atbalsta tīkla Latvijā) budžeta ietvaros. 1.1.2.LIAA budžeta ietvaros: 2010.g.-1000 2011.g.-10000 1.1.3. Ekonomikas ministrijas/ LIAA budžeta ietvaros: 2010.g. - 2500 2011.g. - 2500
1.2.Seminārs Latvijas uzņēmējiem ar Eiropas Komisijas ekspertiem par tirgus pieejamības jautājumiem trešajās valstīs.	2010.g.2.ceturksnis .		EM		Piedalījušies 50 komersanti	Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas budžeta ietvaros.
1.3.Apmācību kurss eksporta menedžmentā	2011.g.1.,2., 4.ceturksnis		LIAA		3 apmācību kursi, apmācīti vismaz 100 komercsabiedrību darbinieki	LIAA budžeta ietvaros 2011.g.-10000
1.4.Eksporta konsultāciju projekts eksporta uzsācējiem - individuālu eksporta konsultāciju cikls komercsabiedrībām (Eksporta plāna izstrāde, produkta pielāgošana tirgus prasībām, partneru atlase u.c.).	2011.g. 1.,2.ceturksnis		LIAA		Atbalstīti 35 komersanti, nodibināti 105 biznesa kontakti	LIAA budžeta ietvaros: 2011.g. - 70000
1.5. Konsultācijas par eksporta uzsākšanas jautājumiem, ārvalstu tirgiem un LIAA atbalstu eksportam.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)		LIAA		Katru gadu apkalpotas 1600 komercsabiedrības	LIAA budžeta ietvaros: 2010.g. - 2000 2011.g. - 10000
1.6.Nozaru tirgus pētījumu/ informatīvu ziņojumu par dažādām valstīm dažādās nozarēs gatavošana, nodrošinot informāciju komercsabiedrībām par nozaru potenciālu, iespējām ārvalstu tirgos, tirgus prasībām, ierobežojumiem, galvenajiem spēlētājiem	2010.g. 2., 3., 4.ceturksnis 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis		LIAA		2010.g.-10 informatīvie ziņojumi 2011.g.-5 tirgus pētījumi	2010.g. - LIAA budžeta ietvaros 2011.g. - 10 000
1.7. Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā (Enterprise Europe Network - EEN) darbība viegli pieejama, vienota un integrēta informatīvā un konsultatīvā atbalsta sniegšanā komercsabiedrībām: 1.7.1.Konsultācijas un semināri par ES likumdošanu un pieejamām ES programmām, t. sk. e-pakalpojuma veidā; 1.7.2.Iesaistīšanās Eiropas Komisijas sadarbības projektos, sniedzot atbalstu Latvijas komercsabiedrību eksportam (kontaktbiržu, tirdzniecības misiju u.tml. pasākumu organizēšana); 1.7.3.Starptautiskās sadarbības un partnerības veicināšana, izvietojot biznesa sadarbības profilus EEN Biznesa sadarbības datubāzē (BCD) Internetā 1.7.4. Konsultācijas Latvijas komercsabiedrībām par iespējām piedalīties ES 7. Ietvara programmā, aktuālajiem uzsaukumiem, finansēšanas shēmām, dalības nosacījumiem u.c.; 1.7.5. Partneru meklēšana Latvijas komercsabiedrībām un Eiropas Biznesa atbalsta tīklā saņemto sadarbības piedāvājumu dalībai projektos izplatīšana Latvijas komercsabiedrībām. 1.7.6. Informatīvu semināru un praktisku apmācības semināru organizēšana Latvijas komercsabiedrībām par aktuālajiem uzsaukumiem programmā un komercsabiedrību iespējām tajos piedalīties.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)		LIAA Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā (EEN)		1.8.1. 1100 konsultācijas; 15 semināri 1.8.2. komercsabiedrību dalība 3 EK projektos 1.8.3. 150 ienākošie biznesa sadarbības piedāvājumi/ 120 Latvijas komercsabiedrību biznesa sadarbības profilu izvietošana. 1.8.4. 50 konsultācijas 1.8.5. Pēc pieprasījuma, bet aptuveni 10 Latvijas komercsabiedrību partneru meklējumi / 25 saņemtie sadarbības piedāvājumi 1.8.6. 2 informatīvie semināri, 1 praktisks apmācību seminārs	Ekonomikas ministrijas/LIAA un Eiropas Komisijas budžeta ietvaros: 2010.g. -200 000 2011.g.-200 000
1.8.LIAA mājas lapas sadaļas Eksportētājiem un ExIm uzturēšana (informācijas nodrošināšana komercsabierībām par ārējiem tirgiem, informācija par starptautiskajām izstādēm; LIAA eksporta atbalsta pakalpojumiem, plānotajām aktivitātēm, biznesa piedāvājumiem)	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)		LIAA		Nodrošināta informācija par ārvalstu tirgiem	LIAA budžeta ietvaros : 2010.g. - 200 2011.g. - 200
2.Īstenot klasteru programmu Latvijas komersantu konkurētspējas veicināšanai:
2.1. Vidēja termiņa (3 - 4 g.) atbalsta programma klasteru sadarbības mehānisma ieviešanai	2010.g.2.ceturksnis 2011.g. 1.ceturksnis		EM, LIAA		Stabils (3 - 4 gadi) atbalsts vismaz 8 klasteriem konkrētu attīstības programmu ieviešanai, dalībnieki -vismaz 100 komercsabiedrības	Ekonomikas ministrijas /LIAA budžeta ietvaros : 2010.g - 160000 2011.g - 160000
2.2. Atbalsts vismaz 5 klasteru un / vai MVK tīklu (asociāciju) iesaistei Baltijas jūras reģiona sadarbības programmā, savstarpējās kontaktbiržas ar mērķi veicināt starpnozaru sadarbību	2010.g. 2., 3., 4.ceturksnis 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis		EM, LIAA		5 klasteru dalība BJR programmā; 3 kontaktbiržas, 45 dalībnieki	Ekonomikas ministrijas /LIAA budžeta ietvaros : 2010.g. - 10 000 2011.g. - 10 000
3. Veicināt komercsabiedrību konkurētspēju, atbalstot jaunu produktu izstrādi un ieviešanu, pētniecības un rūpniecības sadarbību, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu:
3.1.Dizaina sektora sadarbība ar Latvijas komercsabiedrībām to produktu konkurētspējas celšanai: 3.1.1. Dizaina mājas lapas uzturēšana 3.1.2. Dizaina pakalpojumu izmantošanas veicināšana rūpniecībā, konkurētspējīgu eksporta produktu izstrādes nodrošināšanai - zināšanu pārneses projekta "Dizainers-produkcijas ražotājs" īstenošana, kā arī dizaineru sadarbības veicināšanas un kontaktu veidošanas braucienu organizēšana pie Latvijas komercsabiedrībām.	2010.g.2., 3., 4.ceturksnis 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)		LIAA		3.1.1.apmeklējumu statistika dienā - 200-250/jaunie reģistrētie dizaineru profili -100 3.1.2.Katru gadu realizēta produktu dizaina izstrāde ne mazāk kā 10 komercsabiedrībām; 4 braucieni, dalībnieku skaits - 6, apmeklēti 16 komercsabiedrības	Ekonomikas ministrijas /LIAA budžeta ietvaros : 3.1.1.2010.g. - 6500 2011.g. - 6500 3.1.2. 2010.g.- 21000 2011.g. -21000
3.2. ES struktūrfondu 2.1.2.2.2.apakšaktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana ražošanā" ieviešana.	2010.g. 4. ceturksnis		LIAA		Komersantu skaits, kas ievieš jaunus produktus vai tehnoloģijas - 108	Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums: 38 907 781
3.3. ES struktūrfondu 2.1.2.1.1.apakšaktivitātes "Kompetences centri" ieviešana.	2010.g. 2. ceturksnis		LIAA		- Līdz 2013.gadam projektu skaits, kas ietver sadarbību starp komersantiem un zinātniskajām institūcijām -50; - Līdz 2013.gadam finansēto kompetences centru skaits - 7	Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums: 36 320 910
3.4.ES struktūrfondu 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" ieviešana.	2010.gada 2.ceturksnis		LIAA		- Līdz 2013.gadam atbalstīti 10 augstas pievienotās vērtības projekti; - līdz 2013.gadam piesaistīts privātais finansējums 45 115 331,21 lata apmērā komercdarbības attīstībai; -nodrošināt, lai līdz 2013.gadam atbalstītajiem komersantiem divus gadus pēc finansējuma saņemšanas apgrozījums pieaugtu par 20%	Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums: 77531235,19
3.5. ES struktūrfondu 1.3.1.1.1. aktivitāte "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts partnerībās organizētām apmācībām, t.sk., apmācības un individuālas konsultācijas komercsabiedrību vadītājiem biznesa vadības metožu (Lean, Six Sigma, TOC u.c.) ieviešanai komercsabiedrību konkurētspējas celšanai.	2010.g. 2.ceturksnis 2011.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)		LIAA		Apakšaktivitātēs atbalstu saņems vismaz 260 uzņēmumi; 2011.gadā apmācīti vismaz 100 komercsabiedrību īpašnieki, vadītāji un vadošie darbinieki	Eiropas Sociālā fonda finansējums : 2010.g.- 11 934 768
3.6.Starptautiskās tehnoloģiju pārneses veicināšana: informācijas izplatīšana, komunikācija un veicinošie pasākumi par inovāciju un inovācijas atbalsta programmām, tehnoloģiju un zināšanu pārneses pakalpojumi, inovācijas dalībnieku partnerības veidošana komercsabiedrību inovācijas kapacitātes veidošana	2010.g. 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)		LIAA Eiropas biznesa atbalsta tīkls (EEN) Latvijā (Latvijas Tehnoloģiskais centrs))		Katru gadu nodrošināti sekojoši rezultatīvie rādītāji: līdzdalība 11 konferencēs, referāti ( prezentācijas) 5 konferencēs; 14 tehnoloģiju piedāvājumu un 20 tehnoloģiju pieprasījumu publicēšana; parakstīti 18 starptautiski tehnoloģiju pārneses līgumi; 8 semināru organizēšana, lai iesaistītu MVU tehnoloģiju pārnesē; 1 MVU mācību vizītes organizēšana/uzņemšana, lai mācītos no ārzemju uzņēmumiem; 35 tehnoloģiju auditu veikšana komercsabiedrībās; 10 tehnoloģiju uzraudzības gadījumi komercsabiedrībās; 16 jaunu komercsabiedrību inovācijas kapacitātes veidošana; 2 MVU apmācības semināri par inovāciju (inovācijas finansējums, menedžments, starptautiska sadarbība)	LIAA Eiropas biznesa atbalsta tīkla Latvijā (EEN) kopējā finansējuma (2010.g. -200 000 2011.g.-200 000 ) ietvaros
4. Veicināt Latvijas ārējo pieejamību, transporta infrastruktūras kvalitātes uzlabošanos:
4.1.Lidostas infrastruktūras attīstība: 4.1.1.Lidlauka infrastruktūras sakārtošana atbilstoši CAT2 prasībām; 4.1. 2. Perona izbūve;	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)		VAS "Starptautiskā lidosta "rĪGA"",sm		4.1. 1 Lidostas atbilstība augstāka līmeņa drošības starptautiskajiem standartiem un vides prasībām. 4.1.2. Palielināta gaisa kuģu stāvvietu kapacitāte un vides un drošības prasību izpilde.	Kopējās projekta izmaksas ir 69 900 000, no kura Kohēzijas fonda (turpmāk -KF) finansējums: 41 1 00 000 4.1.1. 36 700 000 (KF 70%, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" 30%) 4.1.2. 30 200 000 (KF 50-70%, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" 30-50%)
4.2. Jaunu avioreisu atklāšana (Skandināvijas un NVS valstis)1	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis		AS "Air Baltic"		Vismaz 9 jauni avioreisi, kas sekmēs ne tikai Latvijas ārējo pieejamību, bet arī Rīgas lidostas konkurētspēju tranzīta pasažieru piesaistē	AS "Air Baltic" finansējums
5.Veicināt tūrisma nozares apgrozījuma un īpatsvara pieaugumu ekonomikā un tūrisma pakalpojumu eksportspējas palielināšanos vidējā termiņā, rosinot pārmaiņas pieprasījuma un piedāvājuma struktūrā:
5.1.Tūrisma attīstības valsts aģentūras ikgadējo darbības plānu izpilde: 5.1.1. Latvijas tūrisma tēla atpazīstamība un Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšana; 5.1.2. Kvalitatīvas tūrisma infrastruktūras un vienotas tūrisma informācijas sistēmas attīstība; 5.1.3.Uzlabota tūrisma pakalpojumu kvalitāte un nodrošināta vispusīgas tūrisma/drošības informācijas sniegšana ceļotājiem.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)		Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), EM		5.1.1. Izstrādāts jauns Latvijas tūrisma tēls; Realizētas mārketinga aktivitātes 4 prioritārajos mērķa tirgos; Veikti 2 mārketinga pētījumi vietējā un starptautiskajā tūrisma tirgū; Organizēti 4 informatīvie, izglītojošie (t.sk. par jauno Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju) semināri tūrisma komersantiem Latvijas reģionos; Nodrošināta dalība 8 starptautiskajās tūrisma izstādēs; 5.1.2. Uzturēts un pilnveidots Latvijas tūrisma valsts portāls www.latviatourism.lv; Īstenota vietējā tūrisma veicināšanas kampaņa "Redzi, Latvija runā"; 5.1.3. ieviests Latvijas tūrisma pakalpojumu kvalitātes sistēmas "Q-Latvia" 1.posms.	Ekonomikas ministrijas /TAVA budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai	II. Atbalsta instrumenti
1.Nodrošināt komersantiem finanšu instrumentu pieejamību:
1.1.Eksporta debitoru risku apdrošināšana	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	EM, LGA		2010.gadā izsniegtas eksporta kredītu garantijas komersantiem (komersantu skaits-25; izsniegto garantiju kopsumma-12,5 milj.EUR)			Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums: 2010. un 2011.gadā-20 000 000
1.2. ES eksporta kompensācijas komersantiem par noteiktu lauksaimniecības un tās pārstrādes produktu eksportu.¹	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	ZM, Lauku atbalsta dienests		Nodrošināta lauksaimniecības un to pārstrādes produktu eksportu kompensāciju sistēmas darbība. 2010.gadā izsniegtas 200 eksporta licences, 2011.gadā - 100 licences.			Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansējums: 2010.g. - 1 900 000 2011.g.- - 800 000
1.3. Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantijas komersantiem, kuri pieteikušies eksporta kompensācijām.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	ZM, Valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds"		Nodrošinātas kredītu garantijas komersantiem, kuri pieteikušies eksporta kompensāciju saņemšanai avansā. Katru gadu izsniegtas 5 kredītu garantijas ²			Likumā "Par valsts budžetu 2010.gadam" valsts noteiktās atbildības apmērā 3
1.4. Aizdevumi komersantiem - konkurētspējas programma	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	Latvijas Hipotēku un Zemes bankas atbalsta programmu pārvalde Altum		Nodrošināti aizdevumi komersantiem investīcijām - līdz 5 000 000 LVL un apgrozāmajiem līdzekļiem (t.sk. kredītlīnijas) - līdz 2 500 000 LVL			Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums: 43 000 000
1.5.Aizdevumi sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	Latvijas Hipotēku un Zemes bankas atbalsta programmu pārvalde Altum		Nodrošināti aizdevumi komersantiem investīcijām - līdz 300 000 LVL un apgrozāmajiem līdzekļiem līdz 200 000 LVL			Eiropas investīciju bankas finansējums: 70 000 000
1.6. Izejvielu garantijas	2010.g. 3., 4.ceturksnis 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	Latvijas garantiju aģentūra		Nodrošināta kredītu garantijas komersantiem izejvielu iegādei.			Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (Programmas "Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai" ietvaros)
2.Sekmēt komersantiem prioritāro eksporta tirgu apgūšanu:
2.1.Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbība.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	LIAA		2010.g. nodrošināta 10 pārstāvniecību darbība 2011.g nodrošināta 12 pārstāvniecību darbība			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g. - 395 392 2011.g. - 460 062
2.2. Latvijas komersantu un valsts interešu lauksaimniecības jomā pārstāvniecība NVS valstīs (ZM specializētais atašejs)	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	ZM		Nodrošināta LR interešu pārstāvniecība lauksaimniecības jautājumos NVS valstīs			Zemkopības ministrijas budžeta ietvaros: 2010.g -47 150 2011.g.- 47 150
2.3. Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs atbalsts eksporta darījumu noslēgšanai	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	Atbildīgā institūcija - ĀM; Iesaistītās institūcijas - LIAA		Sniegts Latvijas uzņēmējiem nepieciešamais politiskā līmeņa atbalstu eksporta darījumu noslēgšanā. Sniegts Latvijas uzņēmējiem nepieciešamais informatīvais un organizatoriskais atbalsts eksporta darījumu noslēgšanai valstīs un ārvalstu investīciju piesaistē, kur nav atvērtas LIAA ārējās ekonomiskās pārstāvniecības.			Ārlietu ministrijas budžeta ietvaros
2.4.Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību un Latvijas komersantu seminārs un kontaktbirža.	2010.g. 2.ceturksnis 2011.g. 2.ceturksnis	LIAA		Ar biznesa iespējām ārvalstīs katru gadu iepazīstināti ~250 komersanti			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g.-4 000 2011.g.- 4000
2.5. Uzņēmējdarbības forums	2010.gada 4.ceturksnis 2011.gada 4.ceturksnis	LIAA		Sniegtas atbildes par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem ~400 komersantiem			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g.-20 000 2011.g.- 20 000
2.6.Tautsaimniecības nozaru pārstāvju tikšanās ar Latvijas vēstniekiem ārvalstīs.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	Atbildīgā institūcija - ĀM; Iesaistītās institūcijas - tautsaimniecības nozaru asociācijas		Sniegta tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem iespēja informēt Latvijas vēstniekus ārvalstīs par aktuālo situāciju nozarē, tās eksporta potenciālu un mērķa tirgiem, kā arī nepieciešamību pēc vēstnieku politiskā atbalsta.			Ārlietu ministrijas budžeta ietvaros
2.7.Uzņēmēju delegāciju dalība augstāko amatpersonu ārvalstu vizītēs (saskaņā ar vizīšu grafiku): 2010.gadā-Indija, Japāna Maķedonija/Serbija (provizoriski)	2010.g. 2., 3.ceturksnis 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis	Atbildīgās institūcijas - EM, ĀM, LIAA		Sniegta Latvijas uzņēmējiem iespēja izmantot valsts politisko atbalstu ekonomiskās sadarbības izveidē; sadarbības stiprināšana esošajos eksporta tirgos un jaunu tirgu apgūšana.			Izdevumus sedz delegāciju dalībnieki
2.8.Ārvalstu komercsabiedrību ienākošo eksporta pieprasījumu, projektu apstrāde, vizīšu un forumu organizēšana Latvijā.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	LIAA		Apstrādāti 300 pieprasījumi gadā, prognozētais eksporta apjoms15 milj.Ls, katru gadu 30 vizītes un 5 forumi			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g. - 22 400 2011.g.- 15000
2.9. Baltijas uzņēmēju ārvalstu komercsabiedrību biznesa forums/kontaktbirža	2011.g.3.ceturksnis	LIAA		1 biznesa forums, nodibināti 40 biznesa kontakti			LIAA budžeta ietvaros: 2011.g. - 15000
2.10.Latvijas un Eiropas valstu kopīgu komercsabiedrību tirdzniecības misiju organizēšana uz jauniem tirgiem	2011.g.3.,4.ceturksnis	LIAA		2 misijas, piedalījušies 30 komersanti			LIAA budžeta ietvaros: 2011.g.- 5000
2.11.ES struktūrfondu 2.3.1.1.1.apakš-aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" ieviešana.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	LIAA		Līdz 2013.gadam vismaz 330 uz ārējo tirgu apgūšanu vērsto atbalstīto projektu			Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums : 13 480 446
2.12.Atbalsta sniegšana Latvijas komercsabiedrībām eksporta veicināšanas pasākumos ārvalstīs -vizītes; tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, atbalsts dalībai izstādēs - organizatoriskais darbs, kas netiek apmaksāts no ES struktūrfondu programmas "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings".	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	LIAA		Katru gadu - 120 vizītes, 24 tirdzniecības misijas (piedalījušies 270 uzņēmēji), 19 izstādēs atbalstīti 60 komersanti			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g.- 43 000 2011.g.- 30000
2.13.Atbalsta sniegšana Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāju dalībai ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	ZM Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts		Nodrošināta Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražotāju dalība ar kopstendiem starptautiskās izstādēs. Katru gadu organizēti 3 kopstendi ar 20 komersantiem.			Zemkopības ministrijas budžeta ietvaros: 2010.g. -125 000 2011.g.- 125 000
2.14. Atbalsta sniegšana Latvijas zivsaimniecības produktu ražotāju dalībai ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	ZM Lauku atbalsta dienests		Nodrošināta Latvijas zivsaimniecības produktu ražotāju dalība ar kopstendiem starptautiskās izstādēs. Katru gadu organizēti 3 kopstendi ar 20 komersantiem.			Eiropas Zivsaimniecības fonds: 2010.g.-250 000 2011.g.- 250 000
2.15. Atbalsta sniegšana Latvijas ostu un ar tranzīta biznesu saistīto uzņēmumu dalība izstādēs ar nacionālajiem stendiem. 2010.gadā provizoriski: Maskavā, Astanā, Šanhajā, Minskā.	2010.g. 4.ceturksnis 2011.g. 4.ceturksnis	Satiksmes ministrija (SM), Ostu pārvaldes un ar tranzīta biznesu saistītās institūcijas		Atrasti jauni sadarbības partneri un realizācijas tirgi. Izvietoti Latvijas nacionālie stendi nozīmīgākajās ar ostu un tranzīta biznesu saistītajās izstādēs. (Dalība ar nacionālajiem stendiem līdz 5 nozarei nozīmīgākajām izstādēm gadā).			Latvijas Ostu attīstības fonds, uzņēmumu pašu līdzekļi: ~ 30 000, kopā par abiem pasākumiem
2.16.Latvijas ostu un ar tranzīta biznesu saistīto uzņēmumu dalība tirdzniecības misijās, semināros Āzijas un Tālo Austrumu valstīs.	2010.g. 4.ceturksnis 2011.g. 4.ceturksnis	SM, Ostu pārvaldes un ar tranzīta biznesu saistītās institūcijas		Atrasti jauni sadarbības partneri un realizācijas tirgi. (Līdz 3 tirdzniecības misijām un semināriem, gadā)
2.17.Latvijas ostu un tranzīta pakalpojumu mārketinga pasākumi un informatīvie materiāli (brošūras, katalogi u.c. izdales materiāli).	2010.g. 4.ceturksnis 2011.g 4.ceturksnis	SM, Ostu pārvaldes un ar tranzīta biznesu saistītās institūcijas		Vienota Latvijas ostu un tranzīta pakalpojumu sniedzēju reklāmas materiālu izstrāde popularizēs un stiprinās Latvijas kā tranzīta valsts tēlu un sniegs informāciju par investīciju un kravu apstrādes iespējām Latvijas ostās un SEZ. (2-3 poligrāfiskie un informatīvie reklāmas materiāli, gadā)			Latvijas Ostu attīstības fonds, uzņēmumu pašu līdzekļi: ~ 10 000
2.18. ES struktūrfondu atbalsta programmas izstrāde un ieviešana LIAA pakalpojumu nodrošināšanai komersantiem eksporta uzsākšanai un paplašināšanai ārvalstu tirgos, kā arī ārvalstu investīciju piesaistei	2010.g.4.ceturksnis	LIAA		Pakalpojumu saņēmuši 1000 komersanti			Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums : 2010.g.- 1 500 000
2.19. Konkursa "Eksporta un inovācijas gada balva" organizēšana	2010.g. 3., 4.ceturksnis 2011.g. 3., 4.ceturksnis	LIAA		Katru gadu godināti izcilākie Latvijas eksportētāji			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g.- 40000 2011.g.- 40000
3.Veicināt ārvalstu tiešo investīciju piesaisti:
3.1.Informācijas pieprasījumu apstrāde (informācijas sagatavošana) potenciālajiem investīciju projektiem, potenciālo ārvalstu investoru vizīšu organizēšana uz Latviju, organizatoriskais atbalsts investoriem projekta uzsākšanai Latvijā.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	LIAA		Katru gadu 40 vizītes, 400 informācijas pieprasījumi, konsultācijas			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g. - 14 000 2011.g. - 6000
3.2.Integrētā mārketinga kampaņa investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai definētos sektoros, dalība izstādēs un konferencēs, tai skaitā Polaris metodoloģijas ietvaros	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	LIAA		2010.g. 2 izstādes, nodibināti 50 kontakti; 3 vizītes 2011.g. 4 izstādes, nodibināti 50 kontakti, 6 vizītes			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g. - 23 500 2011.g. - 25000
3.3.Priekšizpēte potenciāli nozīmīgiem investīciju, it īpaši starpnozaru, kā arī importu aizvietojošiem projektiem un to virzīšana ieviešanai, jaunu ražotņu izveidei, atbalsts uz intelektuālo īpašumu balstītiem LV zinātnisko institūciju un inovatīviem komersantu projektiem, to tālākai virzīšanai, "proof of concept", tipa atbalsts, atbalsts tiesību nostiprināšanā un aizsardzībā, palīdzība partneru un investoru piesaistīšanā šādiem projektiem.	2010.g.2., 3., 4.ceturksnis	LIAA		3-10 projekti			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g. -55 912 2011.g. - 40000
3.4.Aktīvas investīciju projektu piesaistes metodoloģijas formulēšana, informācijas un marketinga materiālu sagatavošana. Konsultantu pakalpojumi nozaru informācijas apkopošanai un sagatavošanai piedāvājumiem potenciālajiem investoriem (Polaris metodoloģija).	2010.g. 3., 4.ceturksnis	LIAA		2 nozaru materiāli			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g. - 26 000 2011.g. - 10000
3.5.Atbalsts inovatīvo biznesa ideju autoriem un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības stimulēšana, veidojot jaunas eksportspējīgas komercsabiedrības: - konsultācijas par idejas noformulēšanu, biznesa modeļa izveidošanu un finansējuma iegūšanu; - konsultācijas par prezentāciju sagatavošana un projektu prezentācijām investoriem, - jaundibināmo uzņēmumu ideju tālāka virzīšana un investīciju meklēšana;	Konsultācijas -2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis; (regulāri) Kontaktbiržas-2010.g. 2., 4.ceturksnis; Komercializācijas reaktoru pasākumi-2010.g. 2.ceturksnis; 2011.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis	LIAA		Katru gadu: 2 kontaktbiržas,30 konsultācijas, 2 komercializācijas reaktoru pasākumi, kuros piedalījušies 100 komersanti			Ekonomikas ministrijas/ LIAA budžeta ietvaros: 2010.g.- 16 675 2011.g. - 50000
3.6.Investīciju vai tirdzniecības veicināšanas semināru organizēšana/ dalība.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	LIAA		20 semināri; identificēti 60 investīciju vai eksporta pieprasījumi			LIAA budžeta ietvaros: 2010.g.- 10 000 2011.g.- 10 000
3.7. Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs atbalsts ārvalstu investīciju piesaistē.	2010.g.1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri) 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis (regulāri)	ĀM, LIAA		Sniegts Latvijas uzņēmējiem nepieciešamais politiskā līmeņa atbalstu ārvalstu investīciju piesaistē. Sniegts Latvijas uzņēmējiem nepieciešamais informatīvais un organizatoriskais atbalsts eksporta darījumu noslēgšanai valstīs un ārvalstu investīciju piesaistē, kur nav atvērtas LIAA ārējās ekonomiskās pārstāvniecības.			Ārlietu ministrijas budžeta ietvaros
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai	III. Līgumtiesiskais nodrošinājums
1.Paplašināt līgumtiesisko bāzi ārējās ekonomiskās sadarbības jomā ar Latvijai nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības partneriem ārpus Eiropas Savienības:
1.1. Ekonomiskās sadarbības līgums ar Krievijas Federācijas (KF) Kirovas apgabala valdību;	2010.g. 4.ceturksnis	EM, ĀM, RAPLM, SAM, ZM, LIAA, LTRK, LDDK, uzņēmēju asociācijas			Noslēgts līgums, tādejādi veicinot ekonomisko sadarbību ar Latvijai nozīmīgiem partneriem ārpus ES, kā arī radot labvēlīgākus nosacījumus uzņēmēju savstarpējai sadarbībai.	Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
1.2. Ekonomiskās sadarbības līgums ar Pleskavas apgabala valdību;	2010.g. 4.ceturksnis	EM, ĀM, RAPLM, SAM, ZM, LIAA, LTRK, LDDK, uzņēmēju asociācijas			Noslēgts līgums, tādejādi veicinot ekonomisko sadarbību ar Latvijai nozīmīgiem partneriem ārpus ES, kā arī radot labvēlīgākus nosacījumus uzņēmēju savstarpējai sadarbībai.	Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
1.3. Ekonomiskās sadarbības līgums Baškīrijas Republikas valdību;	2010.g. 4.ceturksnis	EM, ĀM, RAPLM, SAM, ZM, LIAA, LTRK, LDDK, uzņēmēju asociācijas			Noslēgts līgums, tādejādi veicinot ekonomisko sadarbību ar Latvijai nozīmīgiem partneriem ārpus ES, kā arī radot labvēlīgākus nosacījumus uzņēmēju savstarpējai sadarbībai.	Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
1.4. Sadarbības līgums starp LR Ekonomikas ministriju un Slovākijas Ekonomikas ministriju;	2010.g. 4.ceturksnis	EM, ĀM, RAPLM, SAM, ZM, LIAA, LTRK, LDDK, uzņēmēju asociācijas			Noslēgts līgums, tādejādi veicinot ekonomisko sadarbību ar Latvijai nozīmīgiem partneriem ārpus ES, kā arī radot labvēlīgākus nosacījumus uzņēmēju savstarpējai sadarbībai.	Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
1.5. Latvijas un Ukrainas Ekonomiskās sadarbības programma 2010.-2011. gadam	2010.g. 4.ceturksnis	EM, ĀM, RAPLM, SAM, ZM, LIAA, LTRK, LDDK, uzņēmēju asociācijas			Veicināta ekonomiskā sadarbība ar Latvijai nozīmīgiem partneriem ārpus ES, kā arī radot labvēlīgākus nosacījumus uzņēmēju savstarpējai sadarbībai.	Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
1.6. Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību par tiešās dzelzceļa satiksmes organizācijas nosacījumiem	2010.g. 4.ceturksnis 2011.g. 1.ceturksnis	SM			Noslēgts līgums. Sakārtota līgumtiesiskā bāze dzelzceļa transporta jomā, izstrādājot jaunu, mūsdienu dzelzceļa transporta darbībai atbilstošu nolīgumu.	Satiksmes ministrijas budžeta ietvaros
1.7. Sarunu noturēšana ar Ēģiptes Arābu Republiku par nodokļu līguma noslēgšanu.	2010.g. 4.ceturksnis	FM, ĀM			Sarunu 2.raunda noturēšana par nesaskaņotajiem līguma pantiem.	Finanšu ministrijas budžeta ietvaros
1.8. Sarunu noturēšana ar Norvēģijas Karalisti par spēkā esošā nodokļu līguma grozīšanu.	2010.g. 4.ceturksnis	FM, ĀM			Konsultāciju noturēšana, panākot Latvijas pusei labvēlīgākus līguma noteikumus.	Finanšu ministrijas budžeta ietvaros
1.9.Sarunu noturēšana ar Pakistānas Islāma Republiku par nodokļu līguma noslēgšanu.	2010.g. 4.ceturksnis	FM, ĀM			Sarunu 1.raunda noturēšana.	Finanšu ministrijas budžeta ietvaros
1.10.Sarunu noturēšana ar Taizemes Karalisti par nodokļu līguma noslēgšanu.	2011.g. 4.ceturksnis	FM, ĀM			Sarunu 1.raunda sagatavošana.	Finanšu ministrijas budžeta ietvaros
1.11.Sarunu noturēšana ar Vjetnamas Sociālistisko Republiku par nodokļu līguma noslēgšanu.	2011.g. 4.ceturksnis	FM, ĀM			Sarunu 2.raunda noturēšana par nesaskaņotajiem līguma pantiem.	Finanšu ministrijas budžeta ietvaros
2.Veidot labvēlīgus tirdzniecības līgumtiesiskos nosacījumus ES Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros:
2.1. Brīvās tirdzniecības līgums ar Koreju	2010.g. 4.ceturksnis	EM/visas ministrijas, LDDK, LTRK un nozaru asociācijas			Noslēgts līgums. Uzlaboti tirdzniecības nosacījumu (samazināti ievedmuitas tarifi, samazinātas vai atceltas tirdzniecības netarifu barjeras, harmonizēts normatīvais regulējums).	Eiropas Komisijas budžeta ietvaros. Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
2.2. Brīvās tirdzniecības līgums ar Indiju	2011.g. 4.ceturksnis	EM/visas ministrijas, LDDK, LTRK un nozaru asociācijas			Noslēgts līgums. Uzlaboti tirdzniecības nosacījumu (samazināti ievedmuitas tarifi, samazinātas vai atceltas tirdzniecības netarifu barjeras, harmonizēts normatīvais regulējums).	Eiropas Komisijas budžeta ietvaros. Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
2.3. Ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības līgums ar Kanādu	2011.g. 4.ceturksnis	EM/visas ministrijas, LDDK, LTRK un nozaru asociācijas			Noslēgts līgums. Uzlaboti tirdzniecības nosacījumu (samazināti ievedmuitas tarifi, samazinātas vai atceltas tirdzniecības netarifu barjeras, harmonizēts normatīvais regulējums).	Eiropas Komisijas budžeta ietvaros. Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
2.4. Brīvās tirdzniecības līgums ar Ukrainu	2011.g. 4.ceturksnis	EM/visas ministrijas, LDDK, LTRK un nozaru asociācijas			Noslēgts līgums. Uzlaboti tirdzniecības nosacījumu (samazināti ievedmuitas tarifi, samazinātas vai atceltas tirdzniecības netarifu barjeras, harmonizēts normatīvais regulējums).	Eiropas Komisijas budžeta ietvaros. Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
2.5. Brīvās tirdzniecības līgums ar Singapūru	2011.g. 4.ceturksnis	EM/visas ministrijas, LDDK, LTRK un nozaru asociācijas			Noslēgts līgums. Uzlaboti tirdzniecības nosacījumu (samazināti ievedmuitas tarifi, samazinātas vai atceltas tirdzniecības netarifu barjeras, harmonizēts normatīvais regulējums).	Eiropas Komisijas budžeta ietvaros. Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
2.6. Vairākpusējais pretviltošanas tirdzniecības nolīgums	2011.g. 4.ceturksnis	EM, TM, KM			Noslēgts līgums. Pastiprināts starptautiskais regulējums intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, ar mērķi mazināt preču viltošanu un autortiesību aizsargātu darbu pirātismu.	Eiropas Komisijas budžeta ietvaros. Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
3. Aktivizēt un paplašināt divpusējo ekonomisko sadarbību starp līgumslēdzēju valstu uzņēmējiem un valsts institūcijām, kā arī sniegt atbalstu uzņēmējiem, novēršot radušos šķēršļus un problēmas uzņēmēju divpusējai sadarbībai:
3.1.Ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros izveidoto starpvaldību komisiju (SVK) sēdes, kā arī uzņēmēju biznesa forumi, tai skaitā ar: 3.1.1. Kazahstānu (Rīgā) 3.1.2. Ukrainu (Rīgā); 3.1.3. Turkmenistānu (Rīgā); 3.1.4. Baltkrieviju (Minskā).	2010.g 2., 3., 4.ceturksnis	EM, ĀM, RAPLM, SM, ZM, LIAA, LTRK, LDDK, nozaru asociācijas			Noorganizētas 4 SVK sēdes un biznesa forumi	Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros.
3.2.Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sēdes (Maskavā, Pleskavā)	2010.gada 2.ceturksnis	ĀM, EM, RAPLM, SM, ZM, LIAA, LTRK, LDDK,			Noorganizētas SVK Humanitāro jautājumu, Ekonomisko jautājumu, Transporta jautājumu un Reģionālās sadarbības jautājumu darba grupu sēdes	Ārlietu ministrijas budžeta ietvaros
3.3. Tranzīta un transporta jautājumu risināšana starpvalstu līmenī. Starpvaldību komisiju darbs transporta jomā un ārvalstu loģistikas un transporta kompāniju uzrunāšana, vizīšu rosināšana uz Latviju.	2010.g. 2., 3., 4.ceturksnis 2011.g. 1., 2., 3., 4.ceturksnis	SM			2-3 augsta līmeņa loģistikas un transporta kompāniju vizīšu organizēšana gadā	Satiksmes ministrijas budžeta ietvaros.

¹ Faktiski apgūtā summa un izsniegto eksporta licenču skaits būs atkarīga no komersantu ieinteresētības saņemt eksporta kompensācijas, kā arī no ES normatīvajiem aktiem, kuri nosaka eksporta kompensāciju apmēru atbilstošiem produktiem, ievērojot konkrēto tirgus situāciju un nepieciešamību kompensēt cenu starpību starp ES un pasaules tirgus cenām.

² Izsniegto kredītu garantiju skaits būs atkarīgs no eksportētāju ieinteresētības saņemt kredītu garantijas, ja viņiem nav pietiekama kredīta nodrošinājuma.

3 Kredītu garantiju izsniegšana komersantiem, kas pieteikušies eksporta kompensāciju saņemšanai avansā un kuriem nav pietiekama kredīta nodrošinājuma ir viens no lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas pasākumiem, kuru administrē Valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" (turpmāk - fonds). Fondam nav konkrēta finansējuma sadalījuma atbalstāmo pasākumu griezumā. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2010.gadam" 9.pantu, valsts 35 milj. Ls apmērā atbild par fonda garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām. Prognozējams, ka 2011.gadā valsts uzņemsies atbildību par fonda izsniegtajām garantijām 2010.gada līmenī.

Ekonomikas ministra vietā - finanšu ministrs E.Repše