Darbības ar dokumentu

Latvijas Bankas valdes lēmums nr. 180/5

1995. gada 7. decembrī

Par "Norādījumiem

par ārvalstu valūtas pozīciju kontroli"

Sakarā ar "Kredītiestāžu likuma" stāšanos spēkā,

Latvijas Bankas valde nolemj:

1. Apstiprināt "Norādījumus par ārvalstu valūtas pozīciju kontroli" jaunā redakcijā (pielikumā).

2. Uzskatīt par spēku zaudējušu Latvijas Bankas valdes 1994. gada 12. janvāra lēmumu Nr. 79/4 "Par valūtas riska kontroli".

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs I. Rimšēvičs

Norādījumi par ārvalstu valūtas pozīciju kontroli

1. Vispārīgie norādījumi

Kredītiestādes, kuras veic ārvalstu valūtas operācijas, riskē ciest zaudējumus, kuri var rasties valūtas kursu izmaiņu rezultātā. Šo risku, tāpat kā risku citās kredītiestādes darbības jomās, nepieciešams kontrolēt un vadīt. Kredītiestādes vadība atbild par šā riska kontroli. Kredītiestādēm jāizstrādā valūtas riska kontroles un vadības mehānisms, ik dienas jānovērtē un jākontrolē ārvalstu valūtas pozīcijas. Kredītiestādēs jānodrošina tāda uzskaites un vadības informatīvā sistēma, kas ik dienas dotu iespēju saņemt informāciju par kredītiestādes ārvalstu valūtas pozīcijām.

2. Norādījumos lietotie termini

2.1. Kredītiestādes - bankas, krājaizdevu sabiedrības, kas darbojas saskaņā ar "Kredītiestāžu likumu".

2.2. Ārvalstu valūta - jebkura konvertējamā un nekonvertējamā valūta, izņemot latus.

2.3. Ārvalstu valūtas pozīcija - situācija uzskaitē, kas uzrāda bankas prasības un/vai saistības ārvalstu valūtā. Ārvalstu valūtas pozīciju aprēķina pēc šādām bankas prasībām un/vai saistībām:

2.3.1. bankas bilances aktīvi ārvalstu valūtā, t.sk.:

a) kase,

b) prasības pret Latvijas Banku un citām kredītiestādēm,

c) kredīti (prasības pret klientiem),

d) vērtspapīri,

e) līdzdalība kapitālā,

f) ienākumi ārvalstu valūtā, kas vēl nav saņemti, bet iegrāmatoti kā uzkrātie ienākumi,

g) citi aktīvi, piemēram, nauda ceļā;

2.3.2. bankas bilances pasīvi ārvalstu valūtā, t.sk.:

a) saistības pret kredītiestādēm,

b) saistības pret klientiem,

c) emitētie vērtspapīri,

d) subordinētais kapitāls,

e) izdevumi ārvalstu valūtā, kas ir iegrāmatoti kā uzkrātie izdevumi, bet maksājami nākotnē,

f) citi pasīvi, piemēram, nauda ceļā;

2.3.3. bankas visas ārpusbilances prasības un saistības ārvalstu valūtā, t.sk.:

a) saistības no garantijām un galvojumiem,

b) prasības un saistības ārvalstu valūtā, kas izriet no bankas noslēgtajiem līgumiem par ārvalstu valūtas pirkšanu/pārdošanu nākotnē,

c) pārējās ārpusbilances saistības.

2.4. Pozīcija konkrētā ārvalstu valūtā - starpība starp visām bankas bilances un ārpusbilances prasībām un saistībām konkrētā ārvalstu valūtā.

2.5. Garā pozīcija konkrētā ārvalstu valūtā - ja bankas prasību summa kādā ārvalstu valūtā ir lielāka nekā saistību summa šajā pašā ārvalstu valūtā, tad starpība starp prasībām un saistībām ir pozitīva (+) un šādu pozīciju sauc par Garo pozīciju.

2.6. Īsā pozīcija konkrētā ārvalstu valūtā - ja bankas prasību summa kādā ārvalstu valūtā ir mazāka nekā saistību summa šajā pašā ārvalstu valūtā, tad starpība starp prasībām un saistībām ir negatīva (-) un šādu pozīciju sauc par Īso pozīciju.

2.7. Atklātā pozīcija konkrētā ārvalstu valūtā - ja bankai kādā no ārvalstu valūtām izveidojas Īsā vai Garā pozīcija, tad šādu situāciju sauc par atklāto pozīciju konkrētā ārvalstu valūtā.

2.8. Kopējā bankas atklātā pozīcija ārvalstu valūtā ir lielākā absolūtā vērtība no atsevišķu ārvalstu valūtu Garo pozīciju (+) summas vai atsevišķu ārvalstu valūtu Īso pozīciju (-) summas.

3. Norādījumi kredītiestādēm ārzemju valūtas atklāto pozīciju aprēķināšanai

3.1. Noteikt visus bilances aktīvus ārvalstu valūtās un noteikt to kopējo summu katrā no ārvalstu valūtām, piemēram, ASV dolāru aktīvi.

3.2. Noteikt visus bilances pasīvus ārvalstu valūtās un noteikt to kopējo summu katrā no ārvalstu valūtām.

3.3. Noteikt visas ārpusbilances prasības un saistības ārvalstu valūtās, piemēram, garantijas, kuras būtu jāmaksā ārvalstu valūtā, pirkšanas/pārdošanas līgumos noteiktās summas ārvalstu valūtā, kas atspoguļosies bilancē nākotnē.

3.4. Par katru konkrēto ārvalstu valūtu summēt atsevišķi visas bilances un ārpusbilances prasības un saistības.

3.5. Katrā konkrētajā ārvalstu valūtā, atskaitot no bilances un ārpusbilances prasību summas bilances un ārpusbilances saistību summu, aprēķināt atklātās pozīcijas. Atklātā pozīcija var būt vai nu atklātā Garā pozīcija (+), vai nu atklātā Īsā pozīcija (-), vai arī 0.

3.6. Atklātās pozīcijas katrā konkrētajā ārvalstu valūtā pārvērtēt latos, lietojot ārvalstu valūtas tirgus kursu, bet, sagatavojot pārskatus Latvijas Bankai (līdz Latvijas Bankas īpašiem norādījumiem), par ārvalstu valūtu tirgus kursu jāpieņem Latvijas Bankas noteiktais ārvalstu valūtu kurss (grāmatvedības kurss).

3.7. Aprēķināt pašu kapitālu atbilstoši Latvijas Bankas "Norādījumiem par kredītiestāžu darbības ekonomisko normatīvu aprēķināšanu".

3.8. Noteikt katras ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas attiercību pret pašu kapitālu (procentos).

3.9. Summēt atsevišķi visas ārvalstu valūtu Īsās pozīcijas un Garās pozīcijas un noteikt kopējo bankas atklāto pozīciju ārvalstu valūtā. Kopējā bankas atklātā pozīcija ārvalstu valūtā ir lielākā absolūtā vērtība no konkrētu ārvalstu valūtu Garo pozīciju summas vai konkrētu ārvalstu valūtu Īso pozīciju summas.

3.10. Noteikt kopējās ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas attiecību pret pašu kapitālu (procentos).