Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
UN LIETUVAS REPUBLIKAS VALDĪBAS vienošanās
PAR BALTIJAS GAISA TELPAS NOVĒROŠANAS TĪKLA
UN KONTROLES SISTĒMAS ATTĪSTĪBU

Igaunijas Republikas valdība, Latvijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk tekstā Puses,

ņemot vērā to dalību Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā, devumu Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nacionālās gaisa telpas suverenitātes stiprināšanā un pūles, lai veicinātu kopīgu ar Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas un tās dalībvalstu struktūrām nacionālo pretgaisa aizsardzības sistēmu pilnveidošanu tā, lai nacionālās aizsardzības sistēmas atbilstu Organizācijas kopīgiem standartiem un prasībām,

cenšoties dot savu devumu Pušu starptautiskās sadarbības veicināšanā,

apzinoties Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas kopā ar zemāk norādīto skaidri definēto organizatorisko, administratīvo un finanšu statusu attīstīšanas nepieciešamību, kas nodrošinātu no dalības NATO pretgaisa aizsardzības sistēmā izrietošo uzdevumu izpildi,

izvirzot mērķi definēt pamatnosacījumus Pušu sadarbībai BALTNET attīstības un pārvaldības jomā,

atzīstot to, ka uz Vienošanās pamata izveidoto sadarbību attiecas 1951.gada 19.jūnija Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu,

un apstiprinot to, ka Puses kopīgi uzņemas atbildību par Vienošanās īstenošanu,

ir šādi vienojušās:

I PANTS
AKRONĪMI UN SAĪSINĀJUMI

Zemāk ir norādīti Vienošanās lietotie akronīmi un saīsinājumi:

a) BALTNET - Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkls un kontroles sistēma;

b) AKZC Karmelava- apvienotais kontroles un ziņošanas centrs Karmelava;

c) KZP- kontroles un ziņošanas postenis;

d) MK- ministru komiteja;

e) MKG- militārā koordinācijas grupa;

f) MilK - militārā komkiteja;

g) NATO - Ziemeļatlantijas Līguma organizācija;

h) NATO SOFA - 1951.gada 19.jūnija Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu;

i) AV- atbildīgais virsnieks;

j) RASCC - reģionālais gaisa telpas novērošanas un koordinācijas centrs;

k) ZP- ziņošanas postenis.

II PANTS
DEFINĪCIJAS

Zemāk ir norādītas Vienošanās lietotās definīcijas:

a) BALTNET ir NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt gaisa telpas novērošanu, ieroču kontroli, vadības, kontroles un mācību pasākumus Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijā. Tā sastāv no AKZC, KZPs, ZPs un BALTNET piešķirtā aprīkojuma.

b) AKZC ir BALTNET neatņemama sastāvdaļa, kopīgi organizēta, ar starptautisku personālu nodrošināta gaisa telpas vadības un kontroles taktiska vienība, kas veic gaisa telpas novērošanas un ieroču kontroles operācijas un reģionālā gaisa telpas novērošanas un koordinācijas centra (RASCC) vietā ir izveidota Karmelavā, Lietuvas Republikas teritorijā.

c) KZPs, ZPs kā BALTNET neatņemama sastāvdaļa ir ar nacionālo personālu nodrošinātas taktiskas vienības, kas izvietotas Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijā.

d) BALTNET piešķirtais aprīkojums - radari, radioiekārtas, sakaru līnijas un cits ar BALTNET darbību saistīts aprīkojums.

III PANTS
VISPĀRĪGI

1. BALTNET mērķis ir stiprināt Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nacionālās gaisa telpas suverenitāti, pastāvīgi izmantojot nacionālos vai kopīgos gaisa telpas novērošanas līdzekļus un gaisa telpas vadības un kontroles sistēmas, tādējādi veicinot NATO gaisa telpas integritātes saglabāšanu.

2. Vienošanās mērķis ir definēt Pušu sadarbības pamatnosacījumus BALTNET pilnveidošanas un pārvaldības jomā un izveidot AKZC.

IV PANTS
AKZC IZVEIDOŠANA

1. Puses vienojas izveidot AKZC Karmelavā, Lietuvas Republikā.

2. Vienošanās ietvaros Puses par AKZC un tā personāla statusu noslēdz atsevišķu protokolu.

3. Precīzas AKZC funkcijas, AKZC vadības, kontroles un organizēšanas praktiskie aspekti, apmācība, uzņemošās valsts atbalsts AKZC un AKZC īpašuma tiesību un īpašuma lietošanas praktiskie aspekti, izmaksu sadale un atmaksas principi, kā arī ikgadēja budžeta sastādīšana un audita veikšana, atbalsta sniegšanas nosacījumi tiek noteikti atsevišķos nolīgumos starp Pušu (Nacionālās) Aizsardzības ministrijām.

4.AKZC rīcībā ir savs budžets.

5.AKZC rīcībā ir savs zīmogs un emblēma

V PANTS
ORGANIZĀCIJA UN PĀRVALDĪBA

1. BALTNET organizācijas un pārvaldības nolūkā Puses vienojas izveidot MK, kas sastāv no Pušu (nacionālās) aizsardzības ministriem vai to nozīmētiem pārstāvjiem, MilK, kas sastāv no Pušu aizsardzības iestāžu priekšniekiem vai to norīkotiem pārstāvjiem, un MKG, kas sastāv no Pušu Gaisa spēku komandieriem vai to norīkotiem pārstāvjiem.

2. MK pārstāv BALTNET augstāko politiskās varas līmeni un ir vienīgā institūcija, kas atbild par:

a) Politisko lēmumu pieņemšanu un politiskās vadības nodrošināšanu;

b) BALTNET vispārējas organizatoriskās struktūras apstiprināšanu;

c) AKZC budžeta un revīzijas ziņojuma, kā arī citu finansiāla rakstura lēmumu apstiprināšanu;

d) Strīdu, kas saistīti ar MilK darbību, atrisināšanu;

e) MILK ziņojumu pieņemšanu;

f) BALTNET pilnveidošanas plāna apstiprināšanu;

g) Rekomendāciju sagtavošana Pusēm par AKZC darbības izbeigšanu.

3. MilK pārstāv BALTNET militārās vadības līmeni, kas atbild par:

a) Ieteikumu sniegšanu MK jautājumos par BALTNET darbības politiku un tās tālāku attīstību;

b) BALTNET attīstības plāna iesniegšanu MK izskatīšanai un apstiprināšanai;

c) BALTNET operāciju koncepcijas un citu operatīvo dokumentu apstiprināšanu;

d) BALTNET AV un viņa/viņas vietnieku apstiprināšanu;

e) Ikgadējā AKZC budžeta projekta iesniegšanu MK apstiprināšanai

f) Ziņojumu iesniegšanu MK;

g) BALTNET AV un viņa/viņas vietnieku darba pienākumu apraksta apstiprināšanu.

4. MKG atbild par:

a) BALTNET darbības koordinēšanu un pārvaldību;

b) Visas nepieciešamās informācijas un palīdzības sniegšanu MilK, lai īstenotu BALTNET attīstības plānu un citus saistītos dokumentus;

c) BALTNET AV un viņa/viņas vietnieku kandidātu saraksta iesniegšanu apstiprināšanai MilK.

5. BALTNET AV rīkojas arī kā AKZC komandieris.

6. BALTNET AV amatu Pušu pārstāvji ieņem rotācijas kārtībā. MilK pieņem lēmumu par BALTNET AV un viņa/viņas vietnieku rotācijas principiem.

7. MK un MilK lai veiktu savus uzdevums, var izveidot pakārtotas darba grupas.

VI PANTS
STATUSS

1. Puses vienojas, ka AKZC un tā personāla, kas atrodas jebkuras citas Puses teritorijā sakarā ar BALTNET darbību, statusu regulē Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokols par Apvienotā kontroles un ziņošanas centru un tā personālu.

2. NATO SOFA nosacījumi par AKLZC un tā personāla statusu ir piemērojami tiktāl, ciktāl nav piemērojams Protokols.

VII PANTS
ĪPAŠUMTIESĪBAS UN LĪDZEKĻI

1. Katra Puse ir tā BALTNET piešķirtā aprīkojuma, objektu, datortehnikas un programmatūras, kas izvietota tās teritorijā, īpašnieks vai kurators un atbild par tās funkcionēšanu un uzturēšanu, ja vien nav panākta cita vienošanās.

2. AKZC līdzekļi un īpašums Pusēm pieder kopīgi un vienādi.

3. Neviena no Pusēm nedrīkst pārveidot, aizstāt vai nomainīt nekādu kopīgi iegādātu aprīkojumu vai programmatūru, ja šāda rīcība ietekmē datu saturu vai datu elektronisko raksturojumu, ja vien šāda rīcība nav saskaņota ar MK.

4. Lēmumi, kas skar jebkāda ar BALTNET saistīta aprīkojuma, kurš kopīgi piederēs Pusēm, iegādi, ir jāapstiprina MK.

VIII PANTS
PIENĀKUMI

1. Puses vienojas attīstīt BALTNET atbilstoši piemērojamām NATO procedūrām un standartiem.

2. Katra Puse atbild par sava personāla apmācībām, kas tiks norīkots, lai ekspluatētu BALTNET.

3. Katra Puse patstāvīgi un saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem nodrošina dienesta BALTNET sistēmā apstākļus, kā arī algas, aplikšanu ar nodokļiem un sociālās un juridiskās garantijas savam personālam, kas norīkots BALTNET pienākumiem un darbībām, kas saistītas ar BALTNET.

4. Puses vienojas nodrošināt BALTNET vajadzīgo aprīkojumu, lai nodrošinātu BALTNET funkcionēšanu.

5. Lietuvas Republika nodrošina AKZC izveidošanai un funkcionēšanai nepieciešamo un piemēroto infrastruktūru.

6. Katra Puse nodrošina savā teritorijā izveidoto KZPs vai ZPs funkcionēšanu.

IX PANTS
FINANŠU NOSACĪJUMI

1. Puses, vadoties pēc IV panta trešās daļā noteiktā, vienojas vienādās daļās segt ar AKZC funkcionēšanu saistītos izdevumus kā dalītās izmaksas, atbilstoši atsevišķa Pušu (nacionālās) Aizsardzības ministriju nolīguma nosacījumiem.

2.Kur finanšu nosacījumus par BALTNET saistītiām darbībām netiek atrunātas atsevišķos nolīgumos, atbilstoši IV.panta trešajai daļai, Puses vienojas, ka (Nacionālās) Aizsardzības ministrijas risinās šādus finanšu nosacījumus kā atevišķi risināmus jautājumus.

X PANTS
INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Klasificētas informācijas, ko Puses sniedz BALTNET pasākumu gaitā, aizsardzību regulē NATO noteikumi, kas attiecas uz klasificētas informācijas aizsardzību, un attiecīgās Pušu starptautiskās vienošanās.

XI PANTS
DOMSTARPĪBU ATRISINĀŠANA

Pušu domstarpības attiecībā uz šā līguma interpretēšanu vai piemērošanu risina Pušu pārrunu ceļā pēc iespējas zemākā līmenī un netiek nodotas risināšanai nevienā starptautiskajā tiesā vai trešajai pusei.

XII PANTS
DEPOZITĀRIJS

Lietuvas Republikas valdība ir oficiāla šā līguma depozitārijs.

XIII PANTS
STĀŠANĀS SPĒKĀ, DARBĪBAS ILGUMS UN DENONSĒŠANA

1. Vienošanās stājas spēkā 30 (trīsdesmit) dienas pēc tam, kad Depozitārijs pa diplomātiskiem kanāliem ir saņēmis pēdējo rakstisko paziņojumu, kurā norādīts, ka ir izpildītas nepieciešamās nacionālās likumdošanas prasības, lai šis līgums stātos spēkā. Depozitārijs informē Puses par katru saņemto paziņojumu un par vienošanās spēkā stāšanās datumu.

2. Dienā, kad Vienošanās stājas spēkā, spēku zaudē 1998. gada 16. aprīlī Rīgā parakstītā Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu.

3.Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku. Jebkura Puse to var denonsēt, rakstiski brīdinot Depozitāriju, kas, savukārt, pa diplomātiskiem kanāliem informē pārējās Puses par katru šādu brīdinājumu un tā saņemšanas datumu. Denonsēšana stājas spēkā 6 (sešus) mēnešus pēc tam, kad Depozitārijs ir saņēmis attiecīgu brīdinājumu. Gadījumā, ja kāda no Pusēm denonsē Vienošanos, tā zaudē spēku attiecībā uz šo konkrēto Pusi.

4. Līdz Vienošanās stāšanās spēkā procedūru pabeigšanai pēc tās parakstīšanas, Vienošanās nosacījumi tiek piemēroti pagaidu kārtībā.

XIV PANTS
GROZĪJUMI

Jebkura Puse jebkurā brīdī var ierosināt šā līguma grozījumus. Grozījumu pieprasījums ir jāadresē Depozitārijam, kurš pa diplomātiskiem kanāliem informē pārējās Puses par katru šādu pieprasījumu un tā saņemšanas datumu. Šādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šā līguma XIII panta pirmās daļas nosacījumiem.

Parakstīts 2007.gada 2.martā Vīsbādenē vienā eksemplārā igauņu, latviešu, lietuviešu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski un tiek nodoti glabāšanā Depozitārija arhīvā. Depozitārijs visām Pusēm nosūta šā līguma apliecinātas kopijas.

Jebkādu domstarpību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Igaunijas Republikas valdības vārdā aizsardzības ministrs Jurgen Ligi

Latvijas Republikas valdības vārdā aizsardzības ministrs Atis Slakteris

Lietuvas Republikas valdības vārdā nacionālās aizsardzības ministrs Juozas Olekas