Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma lēmums Nr.10

Rīgā 1996.gada 27.decembrī

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma1992.gada 24.februāra lēmumā Nr.1 "Par krimināllikumu piemērošanu lietās par tīšām slepkavībām"

Ievērojot, ka ar 1995.gada 21.septembra likumu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" izdarīti grozījumi noziegumu kvalifikācijā arī par tīšām slepkavībām, nolūkā nodrošināt vienveidīgu likuma izpratni un piemērošanu šīs kategorijas lietās Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums nolemj:

Grozīt un papildināt Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.gada 24.februāra lēmumu Nr.1 "Par krimināllikumu piemērošanu lietās par tīšām slepkavībām".

1. Izteikt iepriekšminētā plēnuma lēmuma 3.punktu šādā redakcijā:

"Vērst tiesu uzmanību, ka lietās par slepkavībām svarīga nozīme nodarījuma pareizā kvalifikācijā ir slepkavības motīva un mērķa noskaidrošanai.

Slepkavība kvalificējama pēc Latvijas KK 98.panta, ja tā izdarīta personisku attiecību dēļ (atriebība, greizsirdība, naids u.tml.), aiz huligāniskām tieksmēm, aiz līdzjūtības vai pēc cietušā lūguma vai citos tamlīdzīgos gadījumos, ja nav Latvijas KK 99., 100., 101. vai 102.pantā norādīto apstākļu."

2. Plēnuma lēmuma 5.punkta 4.daļu izteikt šādā redakcijā:

"Ja slepkavība izdarīta laupīšanas uzbrukuma laikā, tad nodarījums kvalificējams pēc nozieguma kopības - KK 99.panta 1.punkta un 141.panta 4.daļas."

3. Plēnuma lēmuma 6.punktu izteikt šādi:

"Slepkavība aiz huligāniskām tieksmēm kvalificējama pēc Latvijas KK 98.panta.

Pēc noziegumu kopības (Latvijas KK 98.pants un 204.panta attiecīgā daļa) nodarījums kvalificējams tikai gadījumos, kad persona izdarījusi citas huligāniskas darbības slepkavības laikā, kā arī pirms vai pēc izdarītās slepkavības."

4. Lēmuma 7.punktu izteikt šādi:

"Tīša slepkavība kvalificējama pēc Latvijas KK 99.panta 3.punkta, ja tā izdarīta nolūkā nepieļaut cietušajam vai viņa tuviniekam izpildīt savus dienesta vai profesionālos pienākumus, kā arī aiz atriebības par to, ka cietušais vai viņa tuvinieks šos pienākumus izpildījis.

Ar dienesta pienākumu izpildi jāsaprot tāda personas darbība, kas ietilpst viņas kā amatpersonas pienākumos.

Ar profesionālo pienākumu izpildi jāsaprot tāda personas darbība, kas izriet no viņas iegūtās profesijas (piemēram, ārsta, jurista, žurnālista profesionālā darbība).

Izskaidrot, ka ar noziedzīga vai cita pretsabiedriska nodarījuma novēršanu vai pārtraukšanu jāsaprot jebkuras personas aktīva darbība sabiedrības vai konkrētas personas interesēs.

Par cietušā tuviniekiem atzīstami ne tikai ģimenes locekļi (bērni, tajā skaitā arī adoptētie, vecāki, adoptētāji, brāļi un māsas, vectēvs un vecāmāte, mazbērni, kā arī laulātais), bet arī citas personas, kurām ir dārga cietušā dzīvība un veselība (piemēram, līgava, brālēns, māsīca, svainis u.tml.).

Personas noslepkavošana par to, ka tā devusi liecību krimināllietā pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā, kvalificējama pēc Latvijas KK 99.panta 3.punkta.

Personas noslepkavošana sakarā ar to, ka tā atteikusies piedalīties nozieguma izdarīšanā, kvalificējama pēc Latvijas KK 99.panta 3.punkta.

Ja persona noslepkavota par rīcību, kas gan saistīta ar viņas dienesta vai profesionālo pienākumu pildīšanu, kā arī piedalīšanos noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā, bet izpaudusies noziedzīgā savu pilnvaru izmantošanā vai varas pārkāpšanā, tad vainīgā nodarījumu nevar kvalificēt pēc Latvijas KK 99.panta 3.punkta."

5. Izslēgt lēmuma 8.punktu.

6. Lēmuma 10.punktu izteikt šādi:

"Slepkavība pēc Latvijas KK 99.panta 5.punkta kvalificējama ne vien tad, ja vainīgais zinājis, ka sieviete atrodas grūtniecības stāvoklī, bet arī tad, ja viņš apzināti pieļāvis, ka noslepkavo grūtnieci."

7. Lēmuma 11.punkta 5.daļu izteikt šādi:

"Sevišķa cietsirdība var izpausties, arī izdarot slepkavību cietušajam tuvu personu klātbūtnē, ja vainīgais apzinājies, ka sagādā tām sevišķas ciešanas."

8. Izslēgt lēmuma 17.punktu.

9. Lēmuma 18.punkta 1.daļu izteikt šādā redakcijā:

"Ja noziegums izdarīts, piedaloties līdzdalībniekiem, tad tāda kvalificējoša pazīme kā slepkavība, ko izdarījusi persona, kura jau agrāk izdarījusi slepkavību, jāņem vērā, kvalificējot tikai tā līdzdalībnieka darbības, uz kuru šī pazīme tieši attiecas."

10. Lēmuma 20.punkta 1.daļu izteikt šādā redakcijā:

"Ja slepkavību izdarījusi persona tādu darbību laikā, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas vietā, kurā tā izcieš sodu, tās nodarījumi kvalificējami pēc noziegumu kopības - pēc Latvijas KK 721.panta un 99.panta 9.punkta."

11. Papildināt lēmumu ar šādu 221.punktu:

"Ja pēc slepkavības izdarīta līķa apgānīšana, nodarījums kvalificējams pēc Latvijas KK 99.panta 10.punkta.

Līķa apgānīšana var izpausties kā ņirgāšanās par līķi, tā izķēmošana, sadalīšana, dedzināšana, kā kanibālisms un citādi."

12. Izteikt lēmuma 28.punktu šādā redakcijā:

"Saskaņā ar Latvijas Republikas 1991.gada 23.janvāra likumu "Par personu noziedzīgo darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu" tiesām no vainīgajām personām, kas nodarījušas tīšus miesas bojājumus, jāpiedzen cietušo ārstēšanai faktiski izlietoto līdzekļu summa tās institūcijas labā, kura apmaksājusi cietušā stacionāro un ambulatorisko ārstēšanu vai kura sniegusi medicīnisko palīdzību par saviem līdzekļiem."

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns

Plēnuma sekretāre, Augstākās tiesas senatore Z.Raupa

27.12.1996