Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 21.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 6., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, - zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (turpmāk - nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.";

papildināt otrās daļas 1.punktu ar vārdiem "un nekustamo īpašumu, kas radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai";

papildināt otro daļu ar 3.1, 3.2 un 3.3 punktu šādā redakcijā:

"31) šādas valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas inženierbūves:

a) dzelzceļus, pilsētas sliežu ceļus, lidlauku skrejceļus,

b) tiltus, estakādes, tuneļus un pazemes ceļus,

c) ostas un kuģojamos kanālus, piestātnes un piestātnes krastmalas, ostu akvatoriju būves,

d) dambjus, akveduktus, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves,

e) maģistrālos ūdensapgādes cauruļvadus,

f) maģistrālās sakaru līnijas,

g) maģistrālās elektropārvades līnijas,

h) gāzes sadales sistēmas,

i) spēkstaciju būves,

j) sporta būves,

k) dūmeņus,

l) apgaismes būves un žogus;

32) fiziskajām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;

33) autoceļus, ielas un ceļus, vietējas nozīmes ūdenspiegādes cauruļvadus, vietējas nozīmes notekūdeņu cauruļvadus, vietējas nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļus;";

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "Reliģisko lietu pārvaldē" ar vārdiem "reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā";

papildināt otrās daļas 5.punktu pēc vārdiem "izmantojamās ēkas" ar vārdiem "un inženierbūves";

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus "zemi dzīvojamo māju uzturēšanai" ar vārdiem "dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai";

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju palīgēkas un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību garāžas, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;";

papildināt otrās daļas 12.punktu pēc vārda "ēkas" ar vārdiem "un inženierbūves";

papildināt otrās daļas 14.punktu pēc vārdiem "(telpu grupas)" ar vārdiem "un inženierbūves";

izteikt otrās daļas 17.punktu šādā redakcijā:

"17) ēkas vai to daļas (telpu grupas) un inženierbūves, kuras izmanto vides aizsardzības vajadzībām;";

aizstāt otrās daļas 18.punktā vārdus "un būves" ar vārdiem "un inženierbūves".

2. 2.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "(ēkas un būves)" ar vārdiem "(ēkas un inženierbūves)";

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus "ēkām vai būvēm" ar vārdiem "ēkām vai inženierbūvēm";

aizstāt piektajā daļā vārdus "zemi un ēkām" ar vārdiem "zemi, ēkām un inženierbūvēm".

3. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:

1) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:

a) zemei,

b) ēkām vai to daļām, izņemot šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās ēkas un to daļas,

c) inženierbūvēm;

2) vienģimenes un divģimeņu dzīvojamām mājām, daudzdzīvokļu mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un kuras (kuru daļas) netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:

a) 0,1 procents no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu,

b) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu,

c) 0,3 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī. Ja nekustamā īpašuma nodokļa objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrēts taksācijas gada laikā, nodokli aprēķina no kadastrālās vērtības objekta reģistrācijas brīdī.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 5 lati, ja par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis pēc atvieglojumu piemērošanas ir mazāks par 5 latiem. Ja aprēķinātā nodokļa summa trūcīgām un maznodrošinātām personām pēc atvieglojumu piešķiršanas 90 procentu apmērā ir mazāka par 5 latiem, tad pašvaldībai ir tiesības maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam nenosūtīt. Šādā gadījumā aprēķinātā nodokļa summa tiek uzkrāta līdz tam brīdim, kad izmaiņu rezultātā vai nodokļa aprēķina par nākamo taksācijas gadu rezultātā kopējā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 5 latus, un pašvaldība nosūta kopēju maksāšanas paziņojumu par visiem taksācijas gadiem, par kuriem aprēķinātais nodoklis uzkrāts. Maksāšanas termiņi tiek noteikti tajā taksācijas gadā, kurā izsūtīts maksāšanas paziņojums, saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu.";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ministru kabinets nosaka institūcijas, kas apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalus, un kārtību, kādā nosakāma šo zemes gabalu platība, kā arī kārtību, kādā noteiktās institūcijas sniedz ziņas pašvaldībām nodokļa aprēķināšanai saskaņā ar šā panta 1.1 daļā minēto papildlikmi.

(8) Šā likuma izpratnē neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojama zeme ir lauksaimniecības zeme, kuru neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai kura netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī."

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datu sniegšana nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām

(1) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām.

(2) Ja ar nodokli apliek daļu no zemes vienības vai ēkas (telpu grupu) vai ja zemes vienības vai ēkas daļām saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmo daļu ir atšķirīgas nodokļa likmes, nodokļa aprēķinam tiek izmantota zemes vienības vai ēkas kadastrālās vērtības daļa proporcionāli zemes vienības vai ēkas apliekamajai platībai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma kadastrālās vērtības daļa nodokļa vajadzībām.

(3) Ministru kabinets nosaka apjomu, kārtību un termiņus, kādos Valsts zemes dienests pašvaldībām sniedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datus nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām."

5. 5.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Pašvaldība piešķir nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kuriem tā ir piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai ģimenes statusu, - trūcīgām personām 90 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas un maznodrošinātām personām - līdz 90 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas par to periodu, kurā nodokļa maksātājs atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, attiecībā uz šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem objektiem.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām" ar vārdiem "vai dzīvokļa īpašumu bez zemes domājamās daļas".

6. Papildināt 6.pantu ar 1.3 daļu šādā redakcijā:

"(13) Uz maksāšanas paziņojuma, ja tas tiek sagatavots elektroniski, nav nepieciešams nodokļu administrācijas amatpersonas paraksts. Šādā gadījumā uz tā jābūt atzīmei: "Maksāšanas paziņojums sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta."

7. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās un ar nākamo mēnesi pēc valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās."

izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam ir pienākums līdz pirmstaksācijas gada 1.jūlijam paziņot pašvaldībai par šā likuma 1.panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos un izbeigšanos. Aktualizēta informācija nodokļa aprēķinam iesniedzama pašvaldībai līdz taksācijas gada 1.janvārim.";

papildināt pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā:

"(22) Šā likuma 2.panta piektajā daļā minētie nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji par 1.panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos un izbeigšanos paziņo pašvaldībai viena mēneša laikā no izmaiņu rašanās brīža.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās un ar nākamo kalendāro mēnesi pēc valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību izbeigšanās."

8. 9.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Ja nodokļa maksātājam parāda summa ir mazāka par 150 latiem, administratīvā akta - maksāšanas paziņojuma piespiedu izpilde uzsākama ne vēlāk kā septiņu gadu laikā no tā spēkā stāšanās.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā."

9. Izslēgt 10.panta otrajā daļā vārdus "un pamatparāda palielinājuma naudas".

10. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

"3.1 Par ēkām, kas saskaņā ar šā likuma 2.pantu neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, nekustamā īpašuma nodokli maksā ēkas lietotājs.";

papildināt pārejas noteikumus ar 22.1 un 22.2 punktu šādā redakcijā:

"22.1 Šo pārejas noteikumu 22.punktā noteikto nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nepiemēro, ja aprēķinātais nodoklis ir mazāks par 5 latiem.

22.2 Šo pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums neattiecas uz nodokļa aprēķinu par neapstrādātu lauksaimniecības zemi.";

papildināt pārejas noteikumus ar 24.1 punktu šādā redakcijā:

"24.1 Nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas termiņš 2010.gadā ir ne vēlāk kā 15.septembris.";

papildināt pārejas noteikumus ar 26.1 punktu šādā redakcijā:

"26.1 2010.gadā nodokļa maksāšanas termiņi tiek noteikti saskaņā ar šā likuma 6.panta trešo daļu - ar nosacījumu, ka pirmais maksāšanas termiņš tiek noteikts ne agrāk kā viens mēnesis pēc maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas.";

izteikt pārejas noteikumu 28.punktu šādā redakcijā:

"28. Līdz šā likuma 4.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra noteikumi Nr.97 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.";

papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33., 34. un 35.punktu šādā redakcijā:

"29. Grozījums šā likuma 9.panta trešajā daļā par zemesgrāmatu nodaļas kompetenci tiešsaistes datu pārraides režīmā pārliecināties par to, vai attiecīgie maksājumi ir veikti, stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

30. Ja pēc 2010.gada 1.jūlija pašvaldība nav nodrošinājusi zemesgrāmatu nodaļai iespēju tiešsaistes datu pārraides režīmā pārliecināties par šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto maksājumu nomaksu, zemesgrāmatā īpašnieku maiņa reģistrējama, nepārliecinoties par šo maksājumu nomaksu.

31. Nodokļa maksāšanas pienākums attiecībā uz tiem nodokļa objektiem, kas līdz 2010.gada 1.janvārim uzbūvēti un nav reģistrēti kadastra reģistra informācijas sistēmā, neatkarīgi no reģistrācijas laika rodas ar 2010.gada 1.janvāri.

32. Līdz 2010.gada 1.jūlijam katrai pašvaldībai tiek nodrošināta programmatūra nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības aprēķinam atbilstoši grozījumiem šā likuma 4.pantā, kā arī nodokļa aprēķinam par objektiem, kuru aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli tiek uzsākta ar 2010.gada 1.janvāri.

33. Valsts zemes dienests līdz šo pārejas noteikumu 32.punktā minētās programmatūras nodrošināšanai, bet ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam sniedz pašvaldībām Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem un ar nodokli apliekamiem objektiem Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra noteikumos Nr.97 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība" noteiktajā kārtībā tikai attiecībā uz tiem objektiem, kas ar nekustamā īpašuma nodokli ir apliekami saskaņā ar to šā likuma 1.panta redakciju, kura ir spēkā 2009.gada 31.decembrī, un nodokļa aprēķinam piemēro nodokļa objekta kadastrālo vērtību, kas noteikta atbilstoši tai šā likuma redakcijai, kura ir spēkā 2009.gada 31.decembrī.

34. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālās zonas un dabas pieminekļus, 2010.gadā nepārsniedz 2009.gadā noteikto apmēru.

35. Šā likuma 7.panta 2.1 daļā noteiktie termiņi 2010.gadā ir 1.februāris un 1.jūlijs."

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 1.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 21.decembrī

01.01.2010