Darbības ar dokumentu
Skatīt 2010. gada 20. decembra likumu: Par valsts budžetu 2011.gadam.
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2010.gadam ieņēmumos 3 862 343 900 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.
2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2010.gadam izdevumos 4 386 366 868 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.
3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 216 604 622 latu apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 155 665 155 latu apmērā saskaņā ar 6., 7., 8. un 9.pielikumu;
2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 48 615 467 latu apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;
3) pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12 324 000 latu apmērā saskaņā ar 16.pielikumu.
(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” normu izpildei 9 852 897 latu apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 7 152 897 latu apmērā;
2) pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 6000 latu) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 3000 latu), kas tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 2 565 000 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
3) pašvaldībai, kurai ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 135 000 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, ko pašvaldības ir aprēķinājušas un iesniegušas Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2002.gada 7.maija noteikumiem Nr.180 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām”.
6.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11.pielikumu.
7.pants. Apstiprināt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu maksimāli pieļaujamo amata vietu skaitu saskaņā ar 12.pielikumu.
8.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 7 500 000 000 latu apmērā. Noteikt, ka finanšu ministrs 2010.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 171 646 000 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 16.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.
9. pants. Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 35 000 000 latu apmērā atbild par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām.
10.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 142 000 000 latu apmērā, kas neietver šā likuma 14.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 16.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.
11.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2010.gadā 4 041 511 latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2010.gadā, ir novērtētas 227 611 144 latu apmērā, tajā skaitā 226 321 513 latu par valsts galvojumiem, kas sniegti par akciju sabiedrības “Parex banka” saistībām.
12.pants. Atļaut Finanšu ministrijai pārņemt valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” kredītsaistības pret Ziemeļu investīciju banku par aizdevuma līgumu “MVU Aizdevumu programma” 70 280 400 latu apmērā, vienlaikus veicot valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielināšanu par attiecīgo summu.
13.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dzēst valsts aizdevumus 693 006 latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.
14.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai, un 1 000 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 40 000 000 latu apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei.
(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 10 000 000 latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 90 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 10 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2010.gadā, un pašvaldību internātskolu investīciju projektiem.
(3) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.
(4) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība būs spējīga pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.
(5) Noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu kā izdevumu finansēšanas avotu tikai pēc tam, kad ir atbalstīts attiecīgais pašvaldības aizņēmuma pieprasījums.
(6) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 5 000 000 latu apmērā apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei.
(7) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu.
15.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studējošo un studiju kredītu dzēšanai 1 396 174 latu apmērā.
16.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 11 891 500 000 latu apmērā.
17.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 66,23 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 21,77 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 11,11 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 0,89 procenti.
(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:
1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;
2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.
18.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 3000 latu un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 600 latu.
19.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.
20.pants. Noteikt, ka 62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un ka tā nodrošina programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
21.pants. Noteikt, ka 64.resora “Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
22.pants. Noteikt, ka 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
23.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un ka tā nodrošina programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.
24.pants. Budžeta izpildītājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādīt un apstiprināt valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu un pasākumu tāmes. Budžeta izpildītājiem piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošināt efektīvu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.
25.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.
26.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Kopienas iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Kopienas budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā veikt nepieciešamos maksājumus.
27.pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus no šā likuma 16.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma, palielinājumā neieskaitot šā likuma 32.pantā noteiktajā gadījumā un sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Par šīs apropriācijas palielināšanu finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
28.pants. Ja 2010.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
29.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek palielināta apropriācija, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus.
30.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 35 lati un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 63 lati mēnesī.
31.pants. Noteikt, ka prognozētie pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir 657 630 510 latu.
32.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrija izvērtē faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto (viena divpadsmitā daļa no gada prognozes) un tādā gadījumā, ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde vairāk kā par 8 procentiem (no gada sākuma), sniedz priekšlikumus līdz nākamā mēneša 15.datumam Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpildes kompensāciju no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Gadījumā, ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze pārpildās, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un atdot to valsts budžetam. Noteikt, ka pašvaldības 2010.gadā veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2010.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.
33.pants. Finanšu ministram ir tiesības dzēst Valsts kasē ņemto pašvaldību aizņēmumu neatmaksāto daļu, lai nodrošinātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 15. un 16.punktā paredzētos dotācijas līdzekļus, 14.pielikumā minētajā apmērā.
34.pants. Finanšu ministram ir tiesības tām pašvaldībām, kuras iepriekš piešķirtās vienreizējās dotācijas novadu infrastruktūras attīstībai neizmantoto daļu 2010.gadā ir atmaksājušas valsts budžeta ieņēmumos, dzēst Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu 15.pielikumā minētajā apmērā.
35.pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,22 lati. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.
36.pants. Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi un pamatojoties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 5.panta pirmo daļu, atļaut kultūras ministram pārskaitīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta 2010.gada finansējuma atlikumu Kultūras ministrijas apakšprogrammā 22.04.00 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana” uz Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērto uzkrājošo norēķinu kontu Valsts kasē.
37.pants. Naudas līdzekļi, kas ieskaitāmi valsts budžetā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ieskaitāmi budžeta kontā Latvijas Bankā un novirzāmi valsts budžeta finansiālā deficīta segšanai.
38.pants. Pašvaldībām, lai nodrošinātu likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteikto pasākumu izpildi, ir tiesības izsniegt aizdevumus no pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.
39.pants. Noteikt, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa prognoze atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas 95 metodoloģijai 2011.gadā ir 6 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2012.gadā — mazāk nekā 3 procenti no iekšzemes kopprodukta.
40.pants. (1) Atļaut valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi” 2010.gadā ņemt aizņēmumu Valsts kasē Eiropas Savienības līdzfinansējuma nodrošināšanai ne vairāk kā 22 600 000 latu apmērā darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.1.1.aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” un 3.3.1.1.aktivitātes “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” projektu turpmākai īstenošanai. Valsts kasei izsniegt aizdevumu.
(2) Eiropas Komisijas veiktās atmaksas par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.1.1.aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” projektu un 3.3.1.1.aktivitātes “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” projektu ietvaros pēc 2009.gada 31.augusta veiktajiem izdevumiem Valsts kasei ieskaitīt Satiksmes ministrijas norādītajos kontos ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu uzskaitei. Satiksmes ministrijai saņemtās atmaksas novirzīt:
1) valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” minēto aktivitāšu projektu īstenošanai Valsts kasē ņemtā aizņēmuma pamatsummas atmaksai;
2) darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.1.1.aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” projektu un 3.3.1.1.aktivitātes “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” projektu turpmākai īstenošanai.
(3) Eiropas Komisijas veiktās atmaksas par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.1.1.aktivitātes “Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” projektu un 3.3.1.1.aktivitātes “TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” projektu ietvaros līdz 2009.gada 31.augustam veiktajiem izdevumiem novirzīt valsts budžeta ieņēmumos.
(4) Satiksmes ministrijai finansējumu šajā likumā attiecīgo Eiropas Savienības fondu aktivitāšu projektu īstenošanas finansēšanai izveidotajās ministrijas budžeta apakšprogrammās plānot kā ieņēmumus no ārvalstu finanšu palīdzības un kā atbilstošos izdevumus projektu īstenošanai un aizņēmuma atmaksai.
(5) Procentu maksājumus par Valsts kasē ņemto aizņēmumu Satiksmes ministrijai plānot budžeta programmai 23.00.00 “Valsts autoceļu fonds” piešķirto līdzekļu ietvaros.
(6) Par maksājuma pieprasījuma apmaksas datumu uzskatīt datumu, kad Eiropas Komisijas veiktās atmaksas ieskaitītas Satiksmes ministrijas norādītajos kontos ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu uzskaitei.
41.pants. Noteikt, ka Satiksmes ministrijas programmas 31.00.00 “Sabiedriskais transports” apakšprogrammā 31.06.00 “Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem” paredzēto līdzekļu ietvaros plānošanas reģioniem par zaudējumu segšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos paredzēt 12 080 917 latus, republikas pilsētu pašvaldībām par zaudējumu segšanu pilsētas nozīmes maršrutos 2 635 036 latus un zaudējumu segšanai reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos 35 185 810 latu.
42.pants. Noteikt, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas programmas 28.00.00 “Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” ietvaros paredzētās apropriācijas 316 975 latu apmērā piešķiršanas kārtību pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai nosaka Ministru kabinets.
43.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
44.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
45.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:
1) kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu lielāku par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;
2) ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;
3) pārskaitījumi pašvaldībām tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;
4) nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu atlīdzībai un kopējo izdevumu apjomu;
5) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;
6) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;
7) nav pieļaujamas tādas apropriācijas izmaiņas, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;
8) nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;
9) nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;
10) nav pieļaujama jaunu programmu (apakšprogrammu) izveidošana.
46.pants. Šā likuma 45.panta nosacījumi neattiecas uz šā likuma 43. un 44.pantā paredzēto apropriācijas pārdali.
47.pants. Noteikt, ka Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt programmā “Apropriācijas rezerve” apstiprināto apropriāciju, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2009.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:
1) 2009.gadā bija uzsākta un netika pabeigta iepirkumu procedūra, bet 2010.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;
2) 2009.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīcijas projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2010.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;
3) maksājumiem, kas nepieciešami 2009.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2010.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;
4) investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja par iegādes nepieciešamību ir iesniegts objektīvs pamatojums.
48.pants. Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts meži”, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un valsts kapitālsabiedrībai “Latvenergo” ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 100 procentu apmērā no valsts akciju sabiedrības vai valsts kapitālsabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas, vienlaikus nosakot, ka valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts meži” šis maksājums nepārsniedz 20 000 000 latu.
49.pants. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kurām apropriācija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēta 2010.gada pirmajam ceturksnim un kurām apropriācija pārējiem ceturkšņiem tiks budžeta izpildes procesā pārdalīta no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, atļauts slēgt līgumus un vienošanās par apstiprinātu projektu īstenošanu.
50.pants. Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārvaldības funkciju īstenošanu, institūcijās, kuras veic Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārvaldības funkcijas un kurās amata vietas šo funkciju veikšanai finansē no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, saglabāt 2009.gadā paredzēto amata vietu skaitu. Minētās institūcijas 2010.gadā var palielināt no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansējamo amata vietu skaitu ne vairāk kā par 10 procentiem no 2009.gadā noteiktā amata vietu skaita, kā arī par minētajām amata vietām pārsniegt 12.pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo amata vietu skaitu.
51.pants. Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2 300 000 latu apmērā no tīrās (nesadalītās) peļņas par 2007.gada pārskata gadu.
52.pants. Ministru kabinets 2010.gadā finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai var veikt ilgtermiņa ieguldījumus finanšu sektorā. Šīs tiesības drīkst izmantot, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:
1) paredzamais ilgtermiņa ieguldījumu kopējais apjoms nepārsniedz 10 procentus no šā likuma 16.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma;
2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža ir to izskatījusi un nav iebildusi pret ieguldījumu veikšanu.
Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 1.decembrī.
 |
 |
 |
 |