Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu (turpmāk – zvejas limits) sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību.

2. Pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zinātniskajām rekomendācijām, zvejas limitus nosaka kā pieļaujamo zvejas rīku skaitu (tīkliem – tīklu garuma metrus) vai nozvejas apjomu, kuru katru gadu atļauts izmantot attiecīgajos iekšējos ūdeņos.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1454 redakcijā)

3. Iekšējos ūdeņos noteikti šādi zvejas limiti:

3.1. zivju tīklu limits (metros) ezeros (1.pielikums);

3.2. zivju murdu limits Buļļupē, Daugavā un tās ūdenskrātuvēs (2.pielikums);

3.3. zivju murdu limits ezeros (3.pielikums);

3.4. zušu zvejas rīku limits ūdenstilpēs (4.pielikums);

3.5. vēžu murdu limits ezeros (5.pielikums);

3.6. nēģu zvejas rīku limits upēs (6.pielikums);

3.7. trīsuļodu kāpuru ieguves limits ezeros (7.pielikums);

3.8. zvejas tīklu limits – 75 metri (kopējais garums) – ezeros, kuri nav minēti šo noteikumu 1. un 3.pielikumā un kuros rūpnieciskā zveja saskaņā ar zveju regulējošiem normatīvajiem aktiem nav aizliegta. Zvejas tīklu limitu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar zivju murdu limitu, ievērojot nosacījumu, ka viens murds atbilst 25 metriem no tīklu garuma limita.

4. Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas vai ar kuras administratīvo teritoriju robežojas ūdenstilpes, ievērojot normatīvos aktus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību un normatīvos aktus par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos, kā arī šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus, veic šādas darbības:

4.1. ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, – iedala konkrētu limita apjomu fiziskajām un juridiskajām personām, ar kurām pašvaldībai noslēgti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumi (turpmāk – zvejnieki);

4.2. ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder to īpašniekam, – izvērtē attiecīgo privāto ūdeņu īpašnieka paziņojumu par zvejas limitu izmantošanu vai kopīpašumā esošo privāto ūdeņu īpašnieku savstarpējās vienošanās par zvejas limitu sadali atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, un normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos un paziņo Valsts vides dienestam par zvejas limitu sadales atbilstību konkrētajai ūdenstilpei noteiktajam zvejas limitam;

4.3. nodrošina, lai zvejniekiem iedalītais zvejas limita apmērs nepārsniedz konkrētai ūdenstilpei noteikto kopējo zvejas limitu, kā arī uzrauga, lai limitu summārais apmērs, kas norādīts privāto ūdeņu īpašnieku paziņojumos par zvejas limitu izmantošanu vai kuru nosaka īpašnieku savstarpējās vienošanās par zvejas limitu sadali, nepārsniedz konkrētai ūdenstilpei noteikto kopējo limitu.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.409)

5. Ja ūdenstilpe atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā vai robežojas ar to, pašvaldības savstarpēji vienojas par šajos noteikumos noteikto zvejas limitu sadali, ievērojot kopējo zvejas rīku pieprasījumu skaitu, piekrastes zonu apdzīvotību, pašvaldības teritorijā ietilpstošo ūdenstilpes platību, sauszemes teritorijas garumu, kas robežojas ar krasta līniju, vai citus attiecīgajām pašvaldībām pieņemamus faktorus. Par panākto vienošanos par limitu sadalījumu pašvaldības divu nedēļu laikā paziņo Valsts vides dienestam.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.409)

6. Ja pašvaldības saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu nevar panākt savstarpēju vienošanos par ūdenstilpei noteiktā kopējā zvejas limita sadali, jautājumu pēc iesaistīto pašvaldību ierosinājuma izskata attiecīgo pašvaldību, Zemkopības ministrijas un Valsts vides dienesta pārstāvju kopīgā sanāksmē.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.409)

7. Pašvaldība, sadalot šajos noteikumos noteiktos zvejas limitus zvejniekiem, ievēro šādus principus:

7.1. zvejai šo noteikumu 1.pielikumā minētajos ezeros katram zvejniekam iedala konkrētu tīklu garuma limitu metros. Šādi iedalītos limitus summē, iepriekš noapaļojot katra tīkla garumu līdz skaitlim, kas beidzas ar "0" vai "5". Tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai ezeros var iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 30 metru tīklu garuma limitam;

7.2. zvejai ūdenstilpēs ar zivju murdiem, zušu murdiem, zušķērājiem vai vēžu murdiem saskaņā ar zvejas limitiem, kas noteikti šo noteikumu 2., 3., 4. un 5.pielikumā, zvejniekiem iedala zvejas rīku limita daļu, ko nosaka kā konkrētu attiecīgā veida zvejas rīku skaitu;

7.3. nēģu zvejai upēs saskaņā ar zvejas limitiem, kas noteikti šo noteikumu 6.pielikumā, zvejniekam iedala zvejas rīku limitu vai tā daļu, ko nosaka kā konkrētu nēģu zvejas rīku veidu un skaitu, norādot to izvietojumu atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem upes posmiem un vietām;

7.4. trīsuļodu kāpuru ieguvei ezeros saskaņā ar zvejas limitiem, kas noteikti šo noteikumu 7.pielikumā, zvejniekam iedala nozvejas limita daļu, ko nosaka kā konkrētu trīsuļodu kāpuru ieguves apjomu tonnās vai kilogramos. Ikgadējā zvejas tiesību nomas līguma protokolā ieraksta trīsuļodu kāpuru rāmju skaitu, kuru paredzēts izmantot iedalītā nozvejas limita ieguvei;

7.5. zvejai šo noteikumu 1.pielikumā minētajos privātajos ezeros, kā arī privātajos ezeros, uz kuriem attiecas šo noteikumu 3.8.apakšpunktā noteiktais zvejas tīklu limits, zvejniekam iedala (vai privāto ūdeņu īpašnieki sadala) tīklu garuma limitu vienībās, kas nav mazākas par 15 metriem, bet zvejai publiskajos ezeros zvejniekam iedala tīkla garuma limitu vienībās, kas nav mazākas par 30 metriem;

7.6. pašpatēriņa zvejai konkrētā ūdenstilpē privātajos un publiskajos ūdeņos katram zvejniekam var iedalīt (vai privāto ūdeņu īpašnieku zvejas limitu sadalē var noteikt) šādu limitu:

7.6.1. zivju murdu limitu, kas pēc skaita nepārsniedz vienu zivju murdu ar ne vairāk kā 30 metru lielu sētas garumu vai spārnu atvērumu;

7.6.2. tīklu garuma limitu, kas pēc skaita nepārsniedz divus 15 metru garus tīklus privātajos ūdeņos vai vienu 50 metru garu tīklu publiskajos ūdeņos;

7.7. ja, izmantojot Zvejniecības likumā noteikto komerciālajai zvejai paredzēto priekšroku, komercdarbībai zvejniecībā licencēto zvejnieku iesniegtie zvejas limitu pieprasījumi sasniedz attiecīgās pašvaldības iekšējos ūdeņos noteikto kopējo zvejas limitu, kas vairs neļauj iedalīt zvejas limitus pašpatēriņa zvejai vai licencētās rūpnieciskās zvejas organizēšanai, pašvaldībai ir tiesības šīm vajadzībām nodalīt atsevišķu zvejas rīku limita daļu, kas nepārsniedz piecus procentus no attiecīgā zvejas rīku veida kopējā limita.

8. Pašvaldības reizi gadā līdz 1.jūlijam iesniedz institūtā priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Zemkopības ministrijā zinātniski pamatotu atzinumu par pašvaldību priekšlikumiem zvejas limitu izmaiņām.

9. Zemkopības ministrija apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un līdz attiecīgā gada 1.decembrim iesniedz Ministru kabinetā attiecīgā tiesību akta projektu.

10. Zveju saskaņā ar šo noteikumu 3.punktā noteiktajiem zvejas limitiem var uzsākt ar 2010.gada 1.janvāri.

11. Šo noteikumu 2., 8. un 9.punktā minētos institūta pienākumus līdz 2009.gada 31.decembrim pilda valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra".