Darbības ar dokumentu

Version applicable as from 1 st November, 1996

Consolidated Text of the Convention Concerning International Carriage by Rail (COTIF)

(Berne, 9 May 1980)

[entered into force on 1 May 1985]

TABLE OF CONTENTS

Title I. — General Provisions

1. Intergovernmental Organisation

2. Aim of the Organisation

3. CIV and CIM Uniform Rules

4. Definition of the expression "Convention"

Title II. — Structure and Functioning

5. Organs

6. General Assembly

7. Administrative Committee

8. Committees

9. Central Office

10. List of lines or services

11. Finances

Title III. — Arbitration

12. Competence

13. Agreement to refer to arbitration. Registry

14. Arbitrators

15. Procedure. Costs

16. Limitations. Enforcement

Title IV. — Miscellaneous Provisions

17. Recovery of debts outstanding between transport undertakings

18. Judgements. Attachment. Security for costs

Title V. — Amendment of the Convention

19. Competence

20. Decisions of the General Assembly

21. Decisions of the Committees

Title VI. — Final Provisions

22. Signature, ratification, acceptance and approval of the Convention

23. Accession to the Convention

24. Entry into force of the Convention

25. Denunciation of the Convention

26. Functions of the Depositary Government

27. Reservations to the Convention

28. Texts of the Convention

Protocol on the Privileges and Immunities of the Intergovernmental Organisation for International Carriage by Rail (OTIF)

Additional Mandate for the Auditing of Accounts

Appendix A. Uniform Rules concerning the Contract for International Carriage of Passengers and Luggage by Rail (CIV)

Title I. — General Provisions

1. Scope

2. Exceptions from scope

3. Reservation concerning liability in case of death of, or personal injury to, passengers 4. Obligation to carry

5. Tariffs. Private agreements

6. Unit of account. Rate of exchange or of acceptance of foreign currency

7. Supplementary provisions

8. National law

Title II. — The Contract of Carriage

CHAPTER I. — Carriage of Passengers

9. Timetables and use of trains

10. Refusal to carry certain passengers. Acceptance subject to conditions

11. Tickets

12. Right to be carried. Passengers without valid tickets

13. Reduced fares for children

14. Occupation of seats

15. Taking of hand luggage and animals into carriages

16. Missed connections. Cancellation of trains

CHAPTER II. — Carriage of Registered Luggage

17. Acceptable articles

18. Unacceptable articles

19. Registration and carriage of registered luggage

20. Luggage registration voucher

21. Condition, packaging, packing and marking of registered luggage

22. Liability of the passenger. Verification. Surcharge

23. Delivery

CHAPTER III. — Provisions Applicable to the Carriage of both Passengers and Luggage

24. Completion of administrative formalities

25. Refunds, repayments and additional payments

Title III. — Liability

CHAPTER I. — Liability of the Railway in the case of Death of,

or Personal Injury to, Passengers

26. Basis of Liability

27. Damages in case of death

28. Damages in case of personal injury

29. Compensation for other injury

30. Form and limit of damages in case of death or personal injury

31. Limit of damages in case of loss of, or damage to, articles

32. Prohibition on limiting liability

33. Carriage by more than one mode of transport

CHAPTER II. — Liability of the Railway in respect of Registered Luggage

34. Collective responsibility of the railways

35. Extent of liability

36. Burden of proof

37. Presumption of loss of registered luggage

38. Compensation for loss

39. Compensation in case of damage

40. Compensation for delay in delivery

41. Accompanied motor vehicles

CHAPTER III. — Common Provisions concerning Liability

42. Loss of the right to invoke the limits of liability

43. Conversion of, and interest on, compensation

44. Liability in case of nuclear incidents

45. Liability of the railway for its servants

46. Other actions

47. Special provisions

Title IV. — Assertion of Rights

48. Ascertainment of partial loss of, damage to, registered luggage

49. Claims

50. Persons who may bring an action against the railway

51. Railways against which an action may be brought

52. Competence

53. Extinction of right of action arising from liability in case of death of,

or personal injury to, passengers

54. Extinction of right of action arising from the contract of carriage

of registered luggage

55. Limitations of actions

Title V. — Relations between Railways

56. Settlements of accounts between railways

57. Recourse in case of loss or damage

58. Recourse in case of delay in delivery

59. Procedure for recourse

60. Competence for recourse claims

61. Agreements concerning recourse

Title VI. — Exceptional Provisions

62. Derogations

Appendix B. Uniform Rules concerning the Contract for International Carriage of Goods by Rail (CIM)

Title I. — General Provisions

1. Scope

2. Exceptions from scope

3. Obligation to carry

4. Articles not acceptable for carriage

5. Articles acceptable for carriage subject to conditions

6. Tariffs. Private agreements

7. Unit of account. Rate of exchange or of acceptance of foreign currency

8. Special provisions for certain types of transport

9. Supplementary provisions

10. National law

Title II. — Making and Execution of the Contract of Carriage

11. Making of the contract of carriage

12. Consignment note

13. Wording of the consignment note

14. Route and tariffs applicable

15. Payment of charges

16. Interest in delivery

17. Cash on delivery and disbursements

18. Responsibility for particulars furnished in the consignment note

19. Condition, packing and marking of goods

20. Handing over of goods for carriage and loading of goods

21. Verification

22. Ascertainment of weight and number of packages

23. Overloading

24. Surcharges

25. Documents for completion of administrative formalities. Customs seals

26. Completion of administrative formalities

27. Transit periods

28. Delivery

29. Correction of charges

Title III. — Modification of the Contract of Carriage

30. Modification by the consignor

31. Modification by the consignee

32. Execution of subsequent orders

33. Circumstances preventing carriage

34. Circumstances preventing delivery

Title IV. — Liability

35. Collective responsibility of railways

36. Extent of liability

37. Burden of proof

38. Presumption in case of reconsigment

39. Presumption of loss of goods

40. Compensation for loss

41. Liability for wastage in transit

42. Compensation for damage

43. Compensation for exceeding the transit period

44. Loss of the right to invoke the limits of liability

45. Limitation of compensation under certain tariffs

46. Compensation in the case of interest in delivery

47. Conversion of, and interest on, compensation

48. Liability in respect of rail-sea traffic

49. Liability in case of nuclear incidents

50. Liability of the railway for its servants

51. Other actions

Title V. — Assertion of Rights

52. Ascertainment of partial loss or damage

53. Claims

54. Persons who may bring an action against the railway

55. Railways against which an action may be brought

56. Competence

57. Extinction of right of action against the railway

58. Limitation of actions

Title VI. — Relations between Railways

59. Settlement of accounts between railways

60. Recourse in case of loss or damage

61. Recourse in case of exceeding the transit period

62. Procedure for recourse

63. Competence for recourse

64. Agreements concerning recourse

Title VII. — Exceptional Provisions

65. Temporary derogations

66. Derogations

Annexes

Annex I. Regulations concerning the International Carriage of Dangerous Goods by Rail (RID)

Annex II. Regulations concerning the International Haulage of Privat Owners' Wagons by Rail (RIP)

Annex III. Regulations concerning the International Carriage of Containers by Rail (RICo)

Annex IV. Regulations concerning the International Carriage of Express Parcels by Rail (RIEx)

Declarations and Reservations

Corrigendum

List of Member States    

[Official Translation]

Convention Concerning International Carriage by Rail (COTIF)  

THE CONTRACTING PARTIES,

meeting in accordance with Article 69, §1 of the International Convention concerning the Carriage of Goods by Rail (CIM) and of Article 64, §1 of the International Convention concerning the Carriage of Passengers and Luggage by Rail (CIV) of 7 February 1970 and in accordance with Article 27 of the Additional Convention to the CIV of 26 February 1966 relating to the Liability of the Railway for Death of and Personal Injury to Passengers,

— convinced of the value of an international organisation,

— recognising the need to adapt the provisions of transport law to economic and technical requirements,

have agreed as follows:

Title I. GENERAL PROVISIONS

Article 1

Intergovernmental Organisation

§ 1. The Parties to this Convention shall constitute, as Member States, the Intergovernmental Organisation for International Carriage by Rail (OTIF), hereinafter referred to as "the Organisation".

The headquarters of the Organisation shall be at Berne.

§ 2. The Organisation shall have legal personality. It shall in particular have the capacity to enter into contracts, to acquire and dispose of movable and immovable assets and to be a party to legal proceedings.

The Organisation, members of its staff, experts called in by it and representatives of Member States shall enjoy such privileges and immunities as are necessary to discharge their duties, subject to the conditions laid down in the Protocol annexed to the Convention, of which the Protocol shall form an integral part.

Relations between the Organisation and the State in which it has its headquarters shall be regulated by a Headquarters Agreement.

§ 3. The working languages of the Organisation shall be French and German.

Article 2

Aim of the Organisation

§ 1. The principal aim of the Organisation shall be to establish a uniform system of law applicable to the carriage of passengers, luggage and goods in international through traffic by rail between Member States, and to facilitate the application and development of this system.

§ 2. The system of law provided for in §1 may also be applied to international through traffic using in addition to services on railway lines, land and sea services and inland waterways.

Other internal carriage performed under the responsibility of the railway, complementary to carriage by rail, shall be treated as carriage performed over a line, within the meaning of the preceding sub-paragraph.

Article 3

CIV and CIM Uniform Rules

§ 1. Carriage in international through traffic shall be subject to:

* the "Uniform Rules concerning the Contract for International Carriage of Passengers and Luggage by Rail (CIV)", forming Appendix A to the Convention,

* the "Uniform Rules concerning the Contract for International Carriage of Goods by Rail (CIM)", forming Appendix B to the Convention.

§ 2. The lines or services referred to in Article 2, §1 , and §2, first sub-paragraph, on which such carriage is undertake shall be included in two lists: a list of CIV lines and a list of CIM lines.

§ 3. The undertakings responsible for the services referred to in Article 2, §2, first sub-paragraph, and included in the lists, shall have the same rights and obligations as those arising for railways under the CIV and CIM Uniform Rules, subject to such derogations as result from the operating conditions peculiar to each mode of transport, which shall be published in the same form as the tariffs.

Nevertheless, the rules as to liability may not be made the subject of derogations.

§ 4. The CIV and CIM Uniform Rules, including their Annexes, shall form an integral part of the Convention.

Article 4

Definition of the expression "Convention"

In the following texts the expression "Convention" covers the Convention itself, the Protocol referred to in Article 1, §2, second sub-paragraph, the Additional Mandate for the Auditing of Accounts, and Appendices A and B including their Annexes, referred to in Article 3, §§ 1 and 4.

Title II. STRUCTURE AND FUNCTIONING

Article 5

Organs

The functioning of the Organisation shall be ensured by the following organs:

* General Assembly,

* Administrative Committee,

* Revision Committee,

* Committee of Experts for the Carriage of Dangerous Goods,

* Central Office for International Carriage by Rail (OCTI).

Article 6

General Assembly

§ 1. The General Assembly shall be composed of representatives of the Member States.

§ 2. The General Assembly shall:

(a) establish its rules of procedure;

(b) determine the composition of the Administrative Committee in accordance with Article 7, §1;

(c) issue directives concerning the work of the Administrative Committee and the Central Office;

(d) fix, for five-year periods, the maximum figure for the annual expenditure of the Organisation, or issue directives relating to the limitation of that expenditure;

(e) take decisions, in accordance with Article 19, §2, on proposals to amend the Convention;

(f) take decisions on applications for accession submitted to the General Assembly in accordance with Article 23, §2;

(g) take decisions on other questions placed on the agenda in accordance with §3.

§ 3. The Central Office shall convene the General Assembly once every five years or at the request of one-third of the Member States, as well as in the cases provided for in Articles 19, §2 and 23, §2, and shall send the draft agenda to the Member States at least three months before the opening of the session.

§ 4. There shall be a quorum in the General Assembly when a majority of the Member States are represented there.

A Member State may arrange to be represented by another Member State, no State may however represent more than two other States.

§ 5. Decisions of the General Assembly shall be taken by a majority vote of the Member States represented at the time of the vote.

However, for the purpose of §2, (d) and (e), in the latter case where there are proposals to amend the Convention itself or the Protocol, the majority shall be two-thirds.

§ 6. With the agreement of a majority of the Member States, the Central Office shall also invite non-Member States to attend sessions of the General Assembly in an advisory capacity.

With the agreement of a majority of the Member States the Central Office shall invite international organisations concerned with transport matters or with problems which have been placed on the agenda to attend sessions of the General Assembly in an advisory capacity.

§ 7. Before sessions of the General Assembly and as directed by the Administrative Committee, the Revision Committee shall be convened for preliminary consideration of the proposals referred to in Article 19, §2.

Article 7

Administrative Committee

§ 1. The Administrative Committee shall be composed of representatives of twelve Member States.

The Swiss Confederation shall have a permanent seat.

Other States shall be appointed for five years. The composition of the Committee shall be determined for each five-year period, having regard in particular to an equitable geographical distribution of seats. No Member State may sit on the Committee for more than two consecutive periods.

If a vacancy occurs, the Committee shall appoint another Member State for the remainder of the period.

Each Member State with a seat on the Committee shall appoint one delegate, it may also appoint an alternate.

§ 2. The Committee shall:

(a) establish its rules of procedure and designate by a two-thirds majority the Member State which shall assume the Chairmanship for each five-year period;

(b) conclude the Headquarters Agreement;

(c) make regulations to govern the Organisation, and functioning of the Central Office and the conditions of service of its staff;

(d) appoint, taking account of the ability of the candidates and an equitable geographical distribution, the Director General, Deputy Director General, Counsellors and Assistant Counsellors of the Central Office. The Central Office shall inform the Member States in good time of any vacancy which may occur in those posts; the Swiss Government shall propose candidates for the posts of Director General and Deputy Director General;

The Director General and the Deputy Director General shall be appointed for a period of five years, renewable;

(e) exercise both administrative and financial control over the affairs of the Central Office;

(f) ensure the correct application by the Central Office of the Convention and of decisions taken by the other organs, it shall, if necessary, recommend measures to be taken to facilitate the application of the Convention and of the decisions;

(g) give reasoned opinions on questions which may affect the work of the Central Office and are submitted to the Committee by a Member State or by the Director General of the Central Office;

(h) approve the Central Office's annual programme of work;

(i) approve the annual budget of the Organisation, the annual report and the annual accounts;

(j) send to the Member States the annual report, the annual statement of accounts as well as of its decisions and recommendations;

(k) prepare and send to the Member States, at least two months before the opening of the session of the General Assembly which is to decide the Committee's composition, a report on its work and proposals as to how it should be reconstituted.

§ 3. Unless it decides otherwise, the Committee shall meet at the headquarters of the Organisation.

It shall hold two meetings each year; it shall also meet if the Chairman so decides or at the request of four of its Members.

The minutes of its meetings shall be sent to all Member States.

Article 8

Committees

§ 1. The Revision Committee and the Committee of Experts on the Carriage of Dangerous Goods, hereinafter called the "Committee of Experts", shall be composed of representatives of the Member States.

The Director General of the Central Office or his representative shall attend the meetings in an advisory capacity.

§ 2. The Revision Committee shall:

(a) take decisions in accordance with Article 19, §3 on proposals to amend the Convention;

(b) consider in accordance with Article 6, §7 proposals submitted to the General Assembly.

The Committee of Experts shall:

take decisions in accordance with Article 19, §4 on proposals to amend the Convention.

§ 3. The Central Office shall convene the Committees either on its own initiative or at the request of five Member States, or in the case provided for in article 6, §7, and shall send the draft agenda to the Member States at least two months before the opening of the meeting.

§ 4. There shall be a quorum in the Revision Committee when a majority of the Member States are represented there; there shall be a quorum in the Committee of Experts when one-third of the Member States are represented there.

A Member State may arrange to be represented by another Member State; no State may however represent more than two other States.

§ 5. Each Member State represented shall have one vote; voting shall take place by show of hands or, on request, by nominal vote.

A proposal shall be adopted if the number of votes in favour is:

(a) equal to at least one-third of the number of Member States represented at the time of the vote;

(b) greater than the number of votes against.

§ 6. With the agreement of a majority of the Member States the Central Office shall invite non-Member States, and international organisations having competence in transport matters or with problems which have been placed on the agenda, to attend meetings of the Committees in an advisory capacity. Under the same conditions, independent experts may be invited to meetings of the Committee of Experts.

§ 7. The Committees shall elect a Chairman and one or two Deputy Chairmen for each meeting.

§ 8. The proceedings shall be conducted in the working languages. The substance of what is said during a meeting in one of the working languages shall be translated into the other; proposals and decisions shall be translated in full.

§ 9. The minutes shall summarise the proceedings. Proposals and decisions shall be reproduced in full. With regard to decisions, the French text shall prevail.

Copies of the minutes shall be distributed to Member States.

§ 10. The Committees may appoint working groups to deal with specific questions.

§ 11. The Committees may establish their own rules of procedure.

Article 9

Central Office

§ 1. The Central Office for International Carriage by Rail shall provide the Secretariat of the Organisation.

§ 2. The Central Office shall, in particular,

(a) carry out the duties entrusted to it by the other organs of the Organisation;

(b) examine proposals to amend the Convention, if necessary with the assistance of experts;

(c) convene the Committees;

(d) send to Member States, in due time, the documents necessary for the meetings of the various organs;

(e) maintain and publish the lists of lines provided for in article 3, §2;

(f) receive communications from the Member States and from transport undertakings, and communicate them, where appropriate, to the other Member States and other transport undertakings;

(g) maintain and publish a card-index of legal precedents;

(h) publish a periodical bulletin;

(i) represent the Organisation in relations with other international organisations competent to deal with questions relevant to the aims of the Organisation;

(j) draw up the Organisation's draft annual budget and submit it to the Administrative Committee for approval;

(k) manage the financial affairs of the Organisation within the limits of the approved budget;

(l) endeavour, at the request of a Member State or transport undertaking, by using its good offices, to settle disputes between such States or undertakings arising from the interpretation or application of the Convention;

(m) give, at the request of the parties concerned-Member States, transport undertakings or users-an opinion on disputes arising from the interpretation or application of the Convention;

(n) collaborate in the settlement of disputes by arbitration in accordance with Title III;

(o) facilitate, as between transport undertakings, financial relations arising from international traffic and the recovery of outstanding debts.

§ 3. The periodical bulletin shall contain the information necessary for the application of the Convention, as well as studies, judgements and important information for the interpretation, application and development of railway transport law; it shall be published in the working languages.

Article 10

List of lines or services

§ 1. Member States shall send to the Central Office notifications concerning the inclusion of lines or services in or deletion of lines or services from the lists provided for in Article 3, §2.

In so far as they link Member States, the lines or services referred to in Article 2, §2 shall only be included in the lists with the agreement of those States; for the deletion of such a line or service, notification by one of those States shall suffice.

The Central Office shall notify all the Member States of the inclusion or deletion of any line or service.

§ 2. A line or service shall become subject to the Convention one month after the date of notification of its inclusion.

§ 3. A line or service shall cease to be subject to the Convention one month after the date of notification of its deletion, except for traffic already in transit, which shall be carried to its destination.

Article 11

Finances

§ 1. The expenditure of the Organisation shall be fixed for each financial year by the Administrative Committee on the basis of a proposal by the Central Office.

The expenditure of the Organisation shall be financed by the Member States in proportion to the length of the lines listed. However, services on sea routes and inland waterways shall count only in respect of one-half of the length of their routes; in the case of other lines or services operated under special conditions, the contribution may be reduced by up to one-half by agreement between the Government concerned and the Central Office, subject to the approval of the Administrative Committee.

§ 2. When sending its annual report and statement of accounts to the Member States, the Central Office shall invite them to pay their contributions towards the expenditure of the past financial year as soon as possible and not later than 31 December of the year in which the documents are sent out.

After that date, the amounts due shall bear interest at the rate of five per cent per annum.

If, two years after that date, a Member State has not paid its contribution, its right to vote shall be suspended until it has fulfilled its obligation to pay.

On expiry of a further period of two years, the General Assembly shall consider whether the attitude of that State should be regarded as a tacit denunciation of the Convention and, where necessary, shall determine the effective date thereof.

§ 3. Contributions that have fallen due shall remain payable in the cases of denunciation referred to in §2 and in Article 25, and in cases of suspension of the right to vote.

§ 4. Sums not recovered shall as far as possible be made good out of the resources of the Organisation; they may be spread over four financial years. Any remaining deficit shall be debited in a special account to the other Member States, in so far as they were parties to the Convention during the period of non-payment, the debit shall be proportional to the length of their lines listed on the date on which the special account is opened.

§ 5. A State which has denounced the Convention may become a Member State again by accession, provided that it has paid the sum due.

§ 6. A charge shall be made by the Organisation to cover the special expenses arising from activities provided for in Article 9, §2, (l) to (n); in the cases provided for in Article 9, §2, (l) and (m), the charge shall be determined by the Administrative Committee on the basis of a proposal by the Central Office; in the case provided for in Article 9, §2 (n), Article 15, §2 shall apply.

§ 7. The auditing of accounts shall be carried out by the Swiss Government, according to the rules laid down in the Additional Mandate annexed to the Convention itself and, subject to any special directives of the Administrative Committee, in conformity with the provisions of the Financial and Accounting Regulations of the Organisation.

Title III. ARBITRATION

Article 12

Competence

§ 1. Disputes between Member States arising from the interpretation or application of the Convention, as well as disputes between Member States and the Organisation arising from the interpretation or application of the Protocol on privileges and immunities may, at the request of one of the parties, be referred to an Arbitration Tribunal. The parties shall freely determine the composition of the Arbitration Tribunal and the arbitration procedure.

§ 2. Disputes

(a) between transport undertakings,

(b) between transport undertakings and users,

(c) between users, arising from the application of the CIV Uniform Rules and the CIM Uniform Rules, if not settled amicably or brought before the ordinary tribunals may, by agreement between the parties concerned, be referred to an Arbitration Tribunal. Articles 13 to 16 shall apply to the composition of the Arbitration Tribunal and the arbitration procedure.

§ 3. Any State may, on signing the Convention or depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession reserve the right not to apply all or part of the provisions of §1 and §2.

§ 4. Any State which has made a reservation in pursuance of §3 may withdraw it at any time by informing the depositary Government. The withdrawal of the reservation shall take effect one month after the date on which the depositary Government notifies it to the States.

Article 13

Agreement to refer to arbitration. Registry

The Parties shall conclude an agreement to refer to arbitration, which shall, in particular, specify:

(a) the subject matter of the dispute;

(b) the composition of the Tribunal and the agreed period for nomination of the arbitrator or arbitrators;

(c) the place where it is agreed that the Tribunal is to sit.

The agreement to refer to arbitration must be communicated to the Central Office which shall act as Registry.

Article 14

Arbitrators

§ 1. A panel of arbitrators shall be established and kept up to date by the Central Office. Each Member State may nominate to the panel of arbitrators two of its nationals who are specialists in international transport law.

§ 2. The Arbitration Tribunal shall be composed of one, three or five arbitrators in accordance with the agreement to refer to arbitration.

The arbitrators shall be selected from persons who are on the panel referred to in §1. Nevertheless, if the agreement to refer to arbitration provides for five arbitrators, each of the parties may select one arbitrator who is not on the panel.

If the agreement to refer to arbitration provides for a sole arbitrator, he shall be selected by mutual agreement between the parties.

If the agreement to refer to arbitration provides for three or five arbitrators, each party shall select one or two arbitrators as the case may be; these, by mutual agreement, shall appoint the third or fifth arbitrator, who shall be President of the Arbitration Tribunal.

If the parties cannot agree on the selection of a sole arbitrator, or the selected arbitrators cannot agree on the appointment of a third or fifth arbitrator, the appointment shall be made by the Director-General of the Central Office.

§ 3. The sole arbitrator, or the third or fifth arbitrator, must be of a nationality other than that of either party, unless both are of the same nationality.

The intervention of a third party in the dispute shall not affect the composition of the Arbitration Tribunal.

Article 15

Procedure. Costs

§ 1. The Arbitration Tribunal shall decide the procedure to be followed having regard in particular to the following provisions:

(a) it shall enquire into and determine cases on the basis of the evidence submitted by the parties, but will not be bound by their interpretations when it is called upon to decide a question of law;

(b) it may not award more than the claimant has claimed, nor anything of a different nature, nor may it award less than the defendant has acknowledged as due;

(c) the arbitration award, setting forth the reasons for the decision, shall be drawn up by the Arbitration Tribunal and notified to the parties by the Central Office;

(d) save where the mandatory provisions of the law of the place where the Arbitration Tribunal is sitting otherwise provide and subject to contrary agreement by the parties, the arbitration award shall be final.

§ 2. The fees of the arbitrators shall be determined by the Director-General of the Central Office.

The Tribunal shall determine in its award the amount of costs and expenses and shall decide how they and the fees of the arbitrators are to be apportioned between the parties.

Article 16

Limitation. Enforcement

§ 1. The commencement of arbitration proceedings shall have the same effect, as regards the interruption of periods of limitation, as that attributed by the applicable provisions of substantive law to the institution of an action in the ordinary courts.

§ 2. The Arbitration Tribunal's award in relation to transport undertakings or users becomes enforceable in each of the Member States on completion of the formalities required in the State where enforcement is to take place. The merits of the case shall not be subject to review.

Title IV. MISCELLANEOUS PROVISIONS

Article 17

Recovery of debts outstanding between transport undertakings

§ 1. Outstanding accounts in respect of transport operations subject to the Uniform Rules may be forwarded to the Central Office by the creditor transport undertaking for assistance in securing payment; to that end the Central Office shall formally call upon the debtor transport undertaking to pay the sum due or state the reasons for its refusal to pay.

§ 2. If the Central Office considers that the grounds for refusal are adequate, it shall advise the parties to have recourse either to the competent court or to the Arbitration Tribunal in accordance with Article 12, §2.

§ 3. If the Central Office considers that the whole or part of the sum is properly due it may, after taking expert advice where appropriate, call upon the debtor transport undertaking to pay the whole or part of the debt to the Central Office; the sum so paid shall be retained until the competent court or the Arbitration Tribunal has given a final decision on the merits of the case.

§ 4. If within a fortnight the undertaking does not pay the sum fixed by the Central Office, the latter shall send a further formal notice and draw attention to the consequences of non-compliance.

§5. If no payment is received within two months after such further notice, the Central Office shall notify the Member State having jurisdiction over the undertaking, of the action taken and of the grounds therefor, inviting that Member State to take further action and in particular to consider whether the lines or services of that undertaking should remain on the list.

§ 6. If the Member State declares that, notwithstanding the failure to pay, it wishes the undertaking's lines or services to remain on the lists, or if it fails to reply to the Central Office communication within a period of six weeks, it shall be deemed to guarantee the settlement of all debts arising from transport operations subject to the Uniform Rules.

Article 18

Judgements. Attachment. Security for costs

§ 1. Judgements pronounced by the competent court under the provisions of the Convention after trial or by default shall, when they have become enforceable under the law applied by that court, become enforceable in each of the other Member States on completion of the formalities required in the State where enforcement is to take place. The merits of the case shall not be subject to review.

This provision shall apply neither to judgements which are provisionally enforceable, nor to awards of damages in addition to costs against a plaintiff who fails in his action.

The first subparagraph shall apply equally to judicial settlements.

§ 2. Debts arising from a transport operation subject to the Uniform Rules, owed to one transport undertaking by another transport undertaking not under the jurisdiction of the same Member State, may only be attached under a judgement given by the judicial authority of the Member State which has jurisdiction over the undertaking entitled to payment of the debt sought to be attached.

§ 3. Rolling stock belonging to a railway, as well as all transport equipment belonging to that railway, such as containers, loading tackle and sheets may not be seized on any territory other than that of the Member State having jurisdiction over the owner railway, except under a judgement given by the judicial authority of that State.

Private owners' wagons, as well as all transport equipment contained in such wagons and belonging to the owner of the wagon, may not be seized on any territory other than that, of the State in which the owner is domiciled, except under a judgement given by the judicial authority of that State.

§ 4. Security for costs shall not be required in proceedings founded on the provisions of the Convention.

Title V. AMENDMENT OF THE CONVENTION

Article 19

Competence

§ 1. Member States shall send their proposals for amending the Convention to the Central Office, which shall immediately bring them to the notice of the other Member States.

§ 2. The General Assembly shall take decisions on proposals to amend provisions of the Convention not referred to in §§ 3 and 4.

The inclusion of a proposal for an amendment on the agenda for a session of the General Assembly must be supported by one-third of the Member States.

When seized of a proposal for an amendment the General Assembly may decide, by the majority required under article 6, § 5, that such proposal is closely linked with one or more provisions the amendment of which is within the competence of the Revision Committee in accordance with §3. In that case the General Assembly is also empowered to take decisions on the amendment of such provision or provisions.

§ 3. Subject to decisions taken by the General Assembly in accordance with §2, subparagraph 3, the Revision Committee shall take decisions on proposals to amend the provisions listed below:

(a) Additional Mandate for the Auditing of Accounts;

(b) CIV Uniform Rules:

* Articles 1, §3, 4, §2; 5 (except §2), 6, 9 to 14, 15 (except §6), 16 to 21, 22, §3; 23 to 25, 37, 43 (except §2 and §4), 48, 49, 56 to 58 and 61;

* the amounts expressed in units of account in Articles 30, 31, 38, 40 and 41, where the purpose of the amendment is to increase those amounts;

(c) CIM Uniform Rules:

* Articles 1, §2; 3 §§ 2 to 5; 4, 5, 6 (except §3), 7, 8, 11 to 13, 14 (except §7), 15 to 17, 19 (except §4), 20 (except §3), 21 to 24, 25 (except §3), 26 (except §2), 27, 28 §§ 3 and 6; 29, 30 (except §3), 31, 32 (except §3), 33 (except §5), 34, 38, 39, 41, 45, 46, 47 (except §3), 48 (only in so far as it is a question of adaptation to international maritime transport law), 52, 53, 59 to 61, 64 and 65;

* the amount expressed in units of account in Article 40, where the purpose of the amendment is to increase that amount;

* Regulations concerning the International Haulage of Private Owners' Wagons by Rail (RIP), Annex II;

* Regulations concerning the International Carriage of Containers by Rail (RICo), Annex III;

* Regulations concerning the International Carriage of Express Parcels by Rail (RIEx), Annex IV.

§ 4. The Committee of Experts shall take decisions on proposals to amend the provision of the Regulations concerning the International Carriage of Dangerous Goods by Rail (RID), Annex I to the CIM Uniform Rules.

Article 20

Decisions of the General Assembly

§ 1. Amendments decided upon by the General Assembly shall be recorded in a Protocol signed by the representatives of the Member States. The Protocol shall be subject to ratification, acceptance or approval; instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited as soon as possible with the depositary Government.

§ 2. When the Protocol has been ratified, accepted or approved by more than two-thirds of the Member States, the decisions shall come into force on the expiry of a period of time determined by the General Assembly.

§ 3. As soon as the decisions enter into force, the application of the CIV and CIM Uniform Rules shall be suspended in respect of traffic with and between those Member States which, one month before the date fixed for such entry into force, have not yet deposited their instruments of ratification, acceptance or approval.

Such suspension shall be notified to Member States by the Central Office; it shall end one month after the date of notification by the Central Office of the ratification, acceptance or approval of the said decisions by the States concerned.

Such suspension shall not apply to Member States which notify the Central Office that, without having deposited their instruments of ratification, acceptance or approval, they will apply the amendments decided upon by the General Assembly.

Article 21

Decisions of the Committees

§ 1. Amendments decided upon by the Committees shall be notified to the Member States by the Central Office.

§ 2. Such decisions shall come into force for all Member States on the first day of the twelfth month following the month in which the Central Office notifies them to the Member States, unless one-third of the Member States have objected within four months from the date of such notification.

However, if a Member State lodges objections to a decision of the Revision Committee within the period of four months and denounces the Convention not later than two months before the date fixed for the entry into force of that decision, the latter shall only come into force at the time when the denunciation by the State concerned takes effect.

Title VI. FINAL PROVISIONS

Article 22

Signature, ratification, acceptance and approval of the Convention

§ 1. The Convention shall remain open at Berne, with the Swiss Government, until 31 December 1980, for signature by the States which have been invited to the 8th Ordinary revision Conference for the CIM and CIV Conventions.

§ 2. The Convention shall be subject to ratification, acceptance or approval; instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Swiss Government, the Depositary Government.

Article 23

Accession to the Convention

§ 1. Those States which have been invited to the 8th Ordinary Revision Conference for the CIM and CIV Conventions but have not signed the new Convention within the period specified in Article 22, §1, may nevertheless signify their accession to the Convention before it comes into force. The instrument of accession shall be deposited with the Depositary Government.

§ 2. Any State wishing to accede to this Convention after it comes into force shall address its application to the Depositary Government together with a note on the situation of its rail transport undertakings from the standpoint of international traffic. The Depositary Government shall communicate them to the Member States and to the Central Office.

The application shall be deemed to be accepted six months after the aforesaid communication, unless five Member States lodge objections with the Depositary Government. The Depositary Government shall inform the applicant State as well as the Member States and the Central Office accordingly. The new Member State shall comply with the provisions of Article 10 without delay.

In the event of an objection, the Depositary Government shall submit the application for accession to the General Assembly for decision.

Following the deposit of the instrument of accession, this shall take effect on the first day of the second month following the month during which the Central Office has notified the Member States of the list of lines and services of the new Member State.

§ 3. Any accession to the Convention may only relate to the Convention and amendments in force at that time.

Article 24

Entry into force of the Convention

§ 1. When the instruments of ratification, acceptance, approval or accession have been deposited by fifteen States, the Depositary Government shall contact the Governments concerned with a view to reaching agreement on the entry into force of the Convention.

§ 2. The entry into force of the Convention shall have the effect of abrogating the International Conventions concerning the Carriage of Goods by Rail (CIM) and the Carriage of Passengers and Luggage by Rail (CIV) of 7 February 1970 as well as the Additional Convention to the CIV relating to the Liability of the Railway for Death of and Personal Injury to Passengers of 26 February 1966.

Article 25

Denunciation of the Convention

Any State which wishes to denounce the Convention shall inform the Depositary Government. The denunciation shall take effect on 31 December of the following year.

Article 26

Functions of the Depositary Government

The Depositary Government shall inform the States which have been invited to the 8th Ordinary Revision Conference for the CIM and CIV Conventions, any other States which have acceded to the Convention, and the Central Office:

(a) of signatures to the Convention, of the deposit of instruments of ratification, acceptance, approval or accession and of notifications of denunciation;

(b) of the date on which the Convention is to enter into force pursuant to Article 24;

(c) of the deposit of instruments of ratification, acceptance or approval of the protocols referred to in Article 20.

Article 27

Reservations to the Convention

Reservations to the Convention may only be made if there is provision for them in the Convention.

Article 28

Texts of the Convention

The Convention shall be concluded and signed in the French language.

The French text shall be accompanied by official translations in German, English, Arabic, Italian and Dutch.

The French text alone shall prevail.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, being duly authorised by their respective Governments, have signed this Convention.

DONE at Berne, this ninth day of May one thousand nine hundred and eighty, in a single original in the French language, which shall remain deposited in the archives of the Swiss Confederation. A certified copy shall be sent to each of the Member States.  

Article 1

§ 1. Within the scope of its official activities, the Organisation shall enjoy immunity from jurisdiction and execution save:

(a) to the extent that the Organisation shall have expressly waived such immunity in a particular case;

(b) in the case of a civil action for damages brought by a third party arising from an accident caused by a motor vehicle or other means of transport belonging to, or operated on behalf of, the Organisation, or in respect of a traffic offence involving such a means of transport;

(c) in the case of a counter-claim directly connected with proceedings initiated by the Organisation;

(d) in the case of attachment by court order, of the salary, wages and emoluments payable by the Organisation to a staff member.

§ 2. The property and assets of the Organisation, wherever situated, shall be immune from any form of requisition, confiscation, sequestration or any other form of seizure or distraint, except to the extent that this is rendered necessary as a temporary measure for the prevention of accidents involving motor vehicles belonging to or operated on behalf of the Organisation, or by enquiries in connection with such accidents.

However, if expropriation is necessary in the public interest, all the appropriate steps must be taken to avoid interference in the exercise by the Organisation of its activities and adequate prompt compensation must be paid in advance.

§ 3. In respect of the exercise of its official activities, the Organisation and its property and income shall be exempted from direct taxes by each Member State. Where purchase or services of substantial value and strictly necessary for the exercise of the official activities of the Organisation are made or used by the Organisation and where the price of such purchases or services includes taxes or duties, appropriate measures shall, whenever possible, be taken by the Member States to grant exemption from such taxes and duties or to reimburse the amount thereof.

No exemption shall be granted in respect of taxes or charges which are no more than payment for services rendered.

Goods imported or exported by the Organisation and strictly necessary for the exercise of its official activities, shall be exempt from all duties and charges levied on import or export.

No exemption shall be granted under this Article in respect of goods purchased or imported, or services provided, for the personal benefit of the staff members of the Organisation.

§ 4. Goods acquired or imported under §3 may not be sold or given away, nor used otherwise than in accordance with the conditions laid down by the Member States which have granted the exemptions.

§ 5. The official activities of the Organisation referred to in this Protocol are those activities which correspond to the aims defined in Article 2 of the Convention.

Article 2

§ 1. The Organisation may receive and hold any kind of funds, currency, cash or securities; it may dispose of them freely for any purpose provided for in the Convention and hold accounts in any currency to the extent required to meet its obligations.

§ 2. For Its official communications and the transmission of all its documents, the Organisation shall enjoy treatment no less favourable than that accorded by each Member State to other comparable international organisations.

Article 3

Representatives of Member States shall, while exercising their functions and during journeys made on official business, enjoy the following privileges and immunities in the territory of each Member State:

(a) immunity from jurisdiction, even after the termination of their mission, in respect of acts, including words spoken and written, done by them in the exercise of their functions; such immunity shall not apply, however, in the case of damage arising from an accident caused by a motor vehicle or other means of transport belonging to or driven by a representative of a State, nor in the case of a traffic offence involving such a means of transport;

(b) immunity from arrest and from detention pending trial, save when apprehended flagrante delicto;

(c) immunity from seizure of their personal luggage save when apprehended flagrante delicto;

(d) inviolability for all their official papers and documents;

(e) exemption for themselves and their spouses from all measures restricting entry and from all aliens' registration formalities;

(f) the same facilities regarding currency and exchange control as those accorded to representatives of foreign Governments on temporary official mission.

Article 4

The staff members of the Organisation shall, while exercising their functions, enjoy the following privileges and immunities in the territory of each Member State:

(a) immunity from jurisdiction in respect of acts, including words spoken and written, done by them in the exercise of their function, and within the limits of their prerogatives, even after they have left the service of the Organisation; such immunity shall not apply, however, in the case of damage arising from an accident caused by a motor vehicle or other means of transport belonging to or driven by a staff member of the Organisation, nor in the case of a traffic offence involving such a means of transport;

(b) inviolability for all their official papers and documents;

(c) the same facilities as regards exemption from measures restricting immigration and governing aliens' registration as are normally accorded to staff members of international organisations; members of their families forming part of their households shall enjoy the same facilities;

(d) exemption from national income tax, subject to the introduction for the benefit of the Organisation of an internal tax on salaries, wages and emoluments paid by the Organisation; nevertheless the Member States may take these salaries, wages and emoluments into account for the purpose of assessing the amount of tax to be charged on income from other sources; Member States shall not be obliged to apply this exemption from tax to payments, retirement pensions and survivor's pensions paid by the Organisation to its former staff members or their assigns;

(e) in respect of exchange control, the same privileges as are normally accorded to staff members of international organisations;

(f) in time of international crisis, the same repatriation facilities for themselves and the members of their families forming part of their households as are normally accorded to staff members of international organisations.

Article 5

Experts upon whose services the Organisation may call shall, while exercising their functions in relations to, or undertaking missions on behalf of, the Organisation, enjoy the following privileges and immunities to the extent that these are necessary for the exercise of their functions, including during journeys made in the exercise of their functions and in the course of such missions:

(a) immunity from jurisdiction in respect of acts, including words written and spoken, done by them in the exercise of their functions; such immunity shall not apply, however, in the case of damage arising from an accident caused by a motor vehicle or other means of transport belonging to or driven by an expert, nor in the case of a traffic offence involving such a means of transport; experts shall continue to enjoy such immunity even after they have ceased to exercise their functions in relation to the Organisation;

(b) inviolability for all their official papers and documents;

(c) the exchange control facilities necessary for the transfer of their remuneration;

(d) the same facilities, in respect of personal luggage, as are accorded to agents of foreign Government on temporary official mission.

Article 6

§ 1. The privileges and immunities provided for in this Protocol are instituted solely to ensure, in all circumstances, the unimpeded functioning of the Organisation and the complete independence of the persons to whom they are accorded. The competent authorities shall waive any immunity in all cases where retaining it might impede the course of justice and where it can be waived without prejudicing the achievement of the purpose for which it was accorded.

§ 2. The competent authorities for the purposes of §1 shall be:

* the Member States, in respect of their representatives,

* the Administrative Committee, in respect of the Director General,

* the Director General, in respect of other staff members and of experts upon whose services the Organisation may call.

Article 7

§ 1. Nothing in this Protocol shall call into question the right of each Member State to take every necessary precaution in the interests of its public security.

§ 2. The Organisation shall co-operate at all times with the competent authorities of the Member States in order to facilitate the proper administration of justice, to ensure the observance of the laws and regulations of the Member States concerned and to prevent any abuse arising out of the privileges and immunities provided for in this Protocol.

Article 8

No Member State shall be obliged to accord the privileges and immunities referred to in this Protocol under

— Article 3, excluding item (d)

— Article 4, excluding items (a), (b) and (d)

— Article 5, excluding items (a) and (b) to its own nationals or to persons who are permanent residents of that State.

Article 9

The Organisation may conclude with one or more Member States complementary agreements to give effect to the provisions of this Protocol as regards such Member State or Member States, and other agreements to ensure the efficient functioning of the Organisation.

Additional Mandate for the Auditing of Accounts

1. The Auditor shall audit the accounts of the Organisation, including all the trust funds and special accounts, as he considers necessary in order to ensure:

a) that the financial statements are in conformity with the ledgers and accounts of the Organisation;

b) that the financial transactions which the statements account for have been carried out in conformity with the rules and regulations, budgetary provisions and other directives of the Organisation;

c) that securities and cash held at banks or in the cash box have either been audited by reference to certificates received directly from the depositories of the Organisation, or actually counted;

d) that the internal checks, including the internal audit of the accounts, are adequate;

e) that all assets and liabilities as well as all surpluses and deficits have been posted according to procedures that he considers satisfactory.

2. Only the Auditor shall be competent to accept in whole or in part certificates and supporting documents furnished by the Director General. If he considers it appropriate, he may undertake an examination and detailed audit of any accounting record relating either to financial transactions or to supplies and equipment.

3. The Auditor shall have unrestricted access, at any time, to all ledgers, accounts, accounting documents and other information which he considers needful.

4. The Auditor shall not be competent to reject such and such a heading of the accounts, but he shall immediately draw to the attention of the Director General any transaction of which the regularity or appropriateness appears to him to be questionable, so that the latter may take the requisite measures.

5. The Auditor shall present and sign a certificate in respect of the financial statements with the following wording: "I have examined the financial statements of the Organisation for the financial year which ended on 31 December ........................... . My examination consisted of a general analysis of the accounting methods and the checking of the accounting records and other evidence which appeared to me to be necessary in the circumstances."

That certificate shall indicate, according to the circumstances, that:

a) the financial statements satisfactorily reflect the financial position at the date of expiry of the period in question as well as the results of the transactions carried out during the period which ended on that date;

b) the financial statements have been drawn up in accordance with the accounting principles mentioned;

c) the financial principles have been applied in accordance with procedures which accord with those adopted during the previous financial year;

d) the financial transactions have been carried out in conformity with the rules and regulations, budgetary provisions and other directives of the Organisation.

6. In his report on the financial transactions, the Auditor shall mention:

a) the nature and extent of the audit which he has carried out;

b) factors connected with the completeness or correctness of the accounts, including as appropriate:

1. information necessary for the correct interpretation and assessment of the accounts;

2. any sum which ought to have been collected but which has not been passed to account;

3. any sum which has been the subject of a regular or conditional expenditure commitment and which has not been posted or which has not been taken into account in the financial statements;

4. expenditure in support of which no sufficient vouchers have been produced;

5. whether or not ledgers have been kept in good and due form. It is necessary to note cases where the material presentation of the financial statements diverges from accounting principles generally recognised and invariably applied;

c) other matters to which the attention of the Administrative Committee should be drawn, for example:

1. cases of fraud or presumption of fraud;

2. wastage or irregular use of funds or other assets of the Organisation (even when the accounts relating to the transaction carried out were in order);

3. expenditure which could subsequently lead to considerable costs for the Organisation;

4. any defects, general or particular, in the system of checking the receipts and expenses or the supplies and equipment;

5. expenditure not in conformity with the intentions of the Administrative Committee, taking account of transfers duly authorised within the budget;

6. overstepping of appropriations, taking account of changes resulting from transfers duly authorised within the budget;

7. expenditure not in conformity with the authorisations which govern it;

d) the correctness or incorrectness of the accounts relating to supplies and equipment, established from the inventory and the examination of the ledgers.

In addition, the report may mention transactions which have been posted in the course of an earlier financial year and about which new information has been obtained or transactions which are due to be carried out in the course of a later financial year and about which it seems desirable to inform the Administrative Committee in advance.

7. The Auditor shall on no account include criticisms in his report without first affording the Director General an adequate opportunity of giving an explanation.

8. The Auditor shall inform the Administrative Committee and the Director General of the findings made as a result of the audit. He may, in addition, submit any comments that he considers appropriate about the financial report to the Director General.

9. Where the Auditor has carried out a summary audit or has been unable to obtain adequate supporting documents, he shall mention the fact in his certificate and his report, specifying the reasons for his observations as well as the consequences which result therefrom for the financial position and the posted financial transactions.

Title I. GENERAL PROVISIONS

Article 1

Scope

§ 1. Subject to the exceptions provided for in Articles 2, 3 and 33, the Uniform Rules shall apply to all carriage of passengers and luggage including motor vehicles, under international transport documents made out for a journey over the territories of at least two States and exclusively over lines or services included in the list provided for in Articles 3 and 10 of the Convention, as well as, in appropriate cases, to carriage treated as carriage over a line in accordance with Article 2, §2, sub-paragraph 2 of the Convention.

The Uniform Rules shall also apply, as far as the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers is concerned, to persons accompanying a consignment whose carriage is effected in accordance with the Uniform Rules concerning the Contract for the International Carriage of Goods by Rail (CIM).

§ 2. The international tariffs shall determine the places between which international transport documents shall be issued.

§ 3. In the Uniform Rules, the term "station" covers: railway stations, ports used by shipping services and all other establishments of transport undertakings, open to the public for the execution of the contract of carriage.

Article 2

Exceptions from scope

§ 1. Carriage between stations of departure and destination situated in the territory of the same State, performed over the territory of another State only in transit, shall not be subject to the Uniform Rules:

(a) if the lines or services over which the transit occurs are exclusively operated by a railway of the State of departure; or

(b) if the States or railways concerned have agreed not to regard such carriage as international.

§ 2. Carriage between stations in two adjacent States and carriage between stations in two States involving transit through the territory of a third State shall, in cases where the lines or services over which the carriage is performed are exclusively operated by a railway of one of those three States and where there is nothing to the contrary in the laws and regulations of any of the said States, be governed by the internal traffic regulations applicable to that railway.

Article 3

Reservation concerning liability in case of death of, or personal injury to, passengers

§ 1. Each State may, at the time when it signs the Convention or deposits its instrument of ratification, acceptance, approval or accession reserve the right not to apply to passengers involved in accidents occurring in its territory the whole of the provisions concerning the liability of the railway in case of death of or personal injury to passengers, when such passengers are nationals of or have their usual place of residence in that State.

§ 2. Each State which has made the reservation mentioned above may withdraw it at any time by informing the Depositary Government. Withdrawal of the reservation shall take effect one month after the date on which the Swiss Government notifies Member States of it.

Article 4

Obligation to carry

§ 1. The railway shall be bound to undertake the carriage of any passengers and luggage subject to the terms of the Uniform Rules, provided that:

(a) the passenger complies with the Uniform Rules, the supplementary provisions and the international tariffs;

(b) carriage can be undertaken by the normal staff and transport resources which suffice to meet usual traffic requirements;

(c) carriage is not prevented by circumstances which the railway cannot avoid and which it is not in a position to remedy.

§ 2. When the competent authority decides that a service shall be discontinued or suspended totally or partially, such measures shall, without delay, be brought to the notice of the public and of the railways; the latter shall inform the railways of the other States of the measures with a view to their publication.

§ 3. Any contravention of this Article by the railway may constitute a cause of action for compensation for the loss or damage caused.

Article 5

Tariffs. Private agreements

§ 1. The international tariffs shall contain all the special conditions applicable to carriage, in particular the information necessary for calculating fares and other charges and, where necessary, the conditions for conversion of currencies.

The conditions of international tariffs may not derogate from the Uniform Rules unless the latter expressly so provide.

§ 2. The international tariffs shall be applied to all users on the same conditions.

§ 3. Railways may enter into private agreements for reduced fares or charges or other concessions, provided that comparable conditions are afforded to passengers in comparable circumstances.

Reductions in fares or charges or other concessions may be granted for the purpose of the railway or public services, or for charitable, educational or instructional purposes.

Publication of the measures taken under the first and second subparagraphs shall not be compulsory.

§ 4. The publication of international tariffs shall be compulsory only in those States whose railways are parties to such tariffs as railways of departure or destination. The tariffs and amendments thereto shall come into force on the date specified when they are published. Increases in fares or charges, and any other measures that have the effect of making the conditions of carriage prescribed in such tariffs more rigorous, shall come into force six days after their publication at the earliest.

Modifications to the fares and other charges provided for in the international tariffs made in order to take account of fluctuations in rates of exchange, as well as corrections of obvious errors, shall come into force on the day after their publication.

§ 5. At every station which is open for international traffic, the passenger should be able to acquaint himself with the international tariffs or with extracts therefrom showing the prices for international tickets on sale at that station and the corresponding registered luggage charges.

Article 6

Unit of account. Rate of exchange or of acceptance of foreign currency

§ 1. The unit of account referred to in the Uniform Rules shall be the Special Drawing Right as defined by the International Monetary Fund.

The value in Special Drawing Right of the national currency of a State which is a member of the International Monetary Fund shall be calculated in accordance with the method of valuation applied by the International Monetary Fund for its own operations and transactions.

§ 2. The value in Special Drawing Right of the national currency of a State which is not a member of the International Monetary Fund shall be calculated by the method determined by that State.

The calculation must express in the national currency a real value approximating as closely as possible to that which would result from the application of §1.

§ 3. In the case of a State which is not a member of the International Monetary Fund and whose legislation does not permit the application of §1 or §2 above, the unit of account referred to in the Uniform Rules shall be deemed to be equal to three gold francs.

The gold franc is defined as 10/31 of a gramme of gold of millesimal fineness 900.

The conversion of the gold franc must express in the national currency a real value approximating as closely as possible to that which would result from the application of §1.

§ 4. Within three months after the entry into force of the Convention and each time that a change occurs in their method of calculation or in the value of their national currency in relation to the unit of account, States shall notify the Central Office of their method of calculation in accordance with §2, or of the results of the conversion in accordance with §3.

The Central Office shall notify the States of this information.

§ 5. The railway shall publish the rates at which:

(a) it converts sums expressed in foreign currencies but payable in domestic currency (rates of conversion);

(b) it accepts payment in foreign currencies (rates of acceptance).

Article 7

Supplementary provisions

§ 1. Two or more States or two or more railways may make supplementary provisions for the execution of the Uniform Rules. They may not derogate from the Uniform Rules unless the latter expressly so provide.

§ 2. The supplementary provisions shall be put into force and published in the manner required by the laws and regulations of each State. The Central Office shall be notified of the supplementary provisions and of their coming into force.

Article 8

National law

§ 1. In the absence of provisions in the Uniform Rules, supplementary provisions or international tariffs, national law shall apply.

§ 2. "National law" means the law of the State in which the person entitled asserts his rights, including the rules relating to conflict of laws.

§ 3. For the application of provisions relating to the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers, national law shall be the law of the State on whose territory the accident to the passenger happened, including the rules relating to conflict of laws.

Title II. THE CONTRACT OF CARRIAGE

Chapter I. Carriage of Passengers

Article 9

Timetables and use of trains

§ 1. The railways shall bring the train timetables to the notice of the public in an appropriate manner.

§ 2. The timetables or the tariffs shall indicate restrictions on the use of certain trains or of certain classes of carriage.

Article 10

Refusal to carry. Acceptance subject to conditions

§ 1. The following persons shall not be permitted to travel or may be required to discontinue their journey:

(a) persons in an intoxicated condition or whose behaviour is improper or who infringe the provisions in force in individual States, such persons shall not be entitled to a refund of their fares or of any registered luggage charges they may have paid;

(b) persons who because of sickness or other cause appear likely to inconvenience other passengers, unless a whole compartment has been reserved for them or can be put at their disposal on payment therefor. However, persons who fall ill during a journey must be carried at least as far as the nearest station where they can be given the necessary attention; their fares shall be refunded in accordance with Article 25, subject to deduction of the amounts due for the distance travelled; where appropriate, the same shall apply to registered luggage charges.

§ 2. The carriage of persons suffering from infectious or contagious diseases shall be subject to international conventions and regulations or, failing that, to the laws and regulations of each State.

Article 11

Tickets

§ 1. Tickets issued for international carriage shall bear the initials CIV. As a transitional measure the mark f shall be permitted.

§ 2. The international tariffs or agreements between railways shall determine the form and content of tickets and the language and characters in which they are to be printed and made out.

§ 3. Save where the international tariffs otherwise provide, tickets must indicate:

(a) the stations of departure and destination;

(b) the route; if a choice of routes or modes of transport is permitted, that facility shall be stated;

(c) the category of train and class of carriage;

(d) the fare;

(e) the first day of validity;

(f) the period of validity.

§ 4. Covers containing sectional coupons issued under an international tariff shall be deemed to be a single ticket for the purposes of the Uniform Rules.

§ 5. Save where the international tariffs otherwise provide, tickets shall be transferable if they are not made out in the passenger's name and if the journey has not begun.

§ 6. The passenger must ensure, on receipt of the ticket, that it has been made out in accordance with his instructions.

§ 7. The period of validity of tickets and breaks of journey shall be governed by the international tariffs.

Article 12

Right to be carried. Passengers without valid tickets

§ 1. The passenger shall, from the start of his journey, be in possession of a valid ticket; he shall retain it throughout the journey and, if required, produce it to railway staff responsible for inspecting tickets and give it up at the end of the journey. The international tariffs may make provision for exceptions.

§ 2. Tickets which have been altered without authority are invalid and shall be withdrawn by the railway staff responsible for inspecting tickets.

§ 3. A passenger who cannot produce a valid ticket shall pay, in addition to the fare, a surcharge calculated according to the provisions of the railway requiring such payment.

§ 4. A passenger who refuses to pay the fare or the surcharge upon demand may be required to discontinue his journey. Such a passenger shall not be entitled to collect his registered luggage at any station other than the destination station.

Article 13

Reduced fares for children

§ 1. Children under five years of age for whom separate seats are not claimed shall be carried free without a ticket.

§ 2. Children of five or more years of age but under ten years of age, and children under five for whom separate seats are claimed, shall be carried at reduced fares. These shall not exceed one-half of the fare charged for adults, save for supplements charged for the use of certain trains or certain carriages, without prejudice to the rounding-up of amounts in accordance with the provisions applied by the railway issuing the ticket.

This reduction need not be made in the case of tickets issued at a rate below that of the normal single fare.

§ 3. However, the international tariffs may provide for different age limits from those laid down in §§ 1 and 2 provided that such age limits are not less than four years of age in respect of free travel under §1, nor less than ten years of age in respect of reduced fares under §2.

Article 14

Occupation of seats

§ 1. The occupation, allocation and reservation of seats in trains shall be governed by the provisions applied by the railway. For the carriage of motor vehicles, the railway may provide that the passengers shall remain in the motor vehicle during carriage.

§ 2. In accordance with the conditions laid down by the international tariffs, the passenger may occupy a seat of a higher class or travel on a train of a higher fare category than shown on the ticket, or may alter his route.

Article 15

Taking of hand luggage and animals into carriages

§ 1. The passenger may take with him into carriages, without extra charge, articles which can be handled easily (hand luggage).

Each passenger is entitled only to the space above and below his seat for his hand luggage, or another corresponding space where the carriages are of a special type, in particular, those containing a luggage area.

§ 2. The following shall not be taken into carriages:

(a) substances and articles which are not acceptable for carriage as luggage under Article 18(e), save where supplementary provisions or the tariffs otherwise provide;

(b) articles likely to annoy or inconvenience passengers or cause damage;

(c) articles which it is forbidden by the requirements of Customs or of other administrative authorities to take into carriages;

(d) live animals, save where the supplementary provisions or the tariffs otherwise provide.

§ 3. The international tariffs may prescribe the conditions under which articles taken into carriages contrary to §§ 1 and 2(b) shall nevertheless be carried as hand luggage or as registered luggage.

§ 4. The railway shall have the right to satisfy itself, in the presence of the passenger, with the nature of any articles taken into carriages, when there is good reason to suspect a contravention of §2 (a), (b) or (d). If it is not possible to identify the passenger who has taken with him the articles to be examined, the railway shall carry out the examination in the presence of two witnesses not connected with the railway.

§ 5. The passenger shall himself be responsible for the care of any articles and animals which he takes with him into the carriage, save when he cannot exercise such care because he is in a carriage of a special type referred to in §1.

§ 6. The passenger shall be liable for all loss or damage caused by articles or animals which he has taken with him into the carriage unless he can prove that the loss or damage was caused by the fault of the railway or of a third party, or by circumstances which he could not avoid and the consequences of which he was unable to prevent.

This provision shall not affect any liability which may be incurred by the railway pursuant to Article 26.

Article 16

Missed connections. Cancellation of trains

§ 1. When a connection is missed owing to late running or when a train is cancelled for all or part of its route, and a passenger wishes to continue his journey, the railway shall convey him with his hand luggage and registered luggage, without extra charge and in so far as may be practicable, in a train proceeding towards the same destination station on the same line or by another line operated by the railways of the original route, so as to enable him to reach his destination with the least delay.

§ 2. The railway shall, where necessary, certify on the ticket that the connection has been missed or the train cancelled, extend the validity of the ticket so far as may be necessary and make it available by the new route, for a higher class or for a train of a higher fare category. Nevertheless, the tariffs or timetables may exclude the use of certain trains.

Chapter II. Carriage of Registered Luggage

Article 17

Acceptable articles

§ 1. Articles appropriate for travel purposes, contained in trunks, baskets, suitcases, travelling bags and other similar receptacles, as well as the receptacles themselves, shall be accepted for carriage as registered luggage.

§ 2. The international tariffs may provide for the acceptance as registered luggage, on specified conditions, of animals and articles not mentioned in §1, as well as of motor vehicles handed over for carriage with or without a trailer.

The conditions governing the carriage of motor vehicles shall specify in particular the conditions governing acceptance for carriage, registration, loading and carriage, the form and content of the transport document which must bear the initials CIV, the conditions governing unloading and delivery, as well as the obligations of the driver in respect of his vehicle and the loading and unloading of it.

Article 18

Unacceptable articles

The following shall not be accepted for carriage as registered luggage:

(a) articles the carriage of which is prohibited in any one of the territories in which the luggage would be carried;

(b) articles the carriage of which is a monopoly of the postal authorities in any one of the territories in which the luggage would be carried,

(c) goods intended for sale;

(d) bulky or excessively heavy articles;

(e) dangerous substances or articles, in particular loaded firearms, explosive or inflammable substances or articles, oxidising, toxic, radioactive, or corrosive substances, or substances that are repugnant or likely to cause infection; the international tariffs may provide for the acceptance as registered luggage, subject to conditions, of certain of these substances and articles.

Article 19

Registration and carriage of registered luggage

§ 1. Save where the international tariffs otherwise provide, luggage shall be registered only on production of tickets available at least as far as the destination of the luggage.

When the tariffs provide that luggage may be accepted for carriage without production of a ticket, the provisions of the Uniform Rules determining the rights and obligations of the passenger in respect of his registered luggage shall apply by analogy to the consignor of registered luggage.

§ 2. The railway reserves the right to forward the registered luggage by a different route from that taken by the passenger.

At the forwarding station, as well as at the junctions where the registered luggage must be transferred, the forwarding shall take place by the first appropriate train providing a regular service for registered luggage.

Luggage shall only be forwarded in the above-mentioned manner if the formalities required by Customs or other administrative authorities at departure or during the journey so permit.

§ 3. Save where the international tariffs otherwise provide, the carriage charges for registered luggage must be paid on registration.

§ 4. The tariffs or timetables may exclude or limit the carriage of registered luggage in certain trains or certain categories of trains or to or from certain stations.

§ 5. The formalities with regard to registration of luggage not governed by this Article shall be determined by the provisions in force at the registering station.

Article 20

Luggage registration voucher

§ 1. A registration voucher shall be issued to the passenger at the time when the luggage is registered.

§ 2. Luggage registration vouchers issued for international traffic shall bear the initials CIV. As a transitional measure the mark f shall be permitted.

§ 3. The international tariffs or agreements between railways shall determine the form and content of luggage registration vouchers and the language and characters in which they are to be printed and made out.

§ 4. Save where the international tariffs otherwise provide, registration vouchers must indicate:

(a) the forwarding and destination stations;

(b) the route;

(c) the day and time on which the luggage is handed in for carriage;

(d) the number of passengers;

(e) the number of items of luggage and their mass;

(f) the carriage and other charges.

§ 5. The passenger must ensure, on receipt of the luggage registration voucher, that it has been made out in accordance with his instructions.

Article 21

Condition, packaging, packing and marking of registered luggage

§ 1. Items of registered luggage of which the condition or packaging is defective or which are inadequately packed or show obvious signs of damage may be refused by the railway. If they are nevertheless accepted, the railway may make an appropriate note on the luggage registration voucher. Acceptance by the passenger of a voucher bearing such a note shall be taken as evidence that the passenger has acknowledged its correctness.

§ 2. The passenger must indicate on each item of registered luggage in a clearly visible place, in a sufficiently durable, clear and indelible manner so as to avoid any possible confusion:

(a) his name and address,

(b) the station and country of destination.

Out-of-date details must be made illegible or removed by the passenger.

The railway may refuse to accept items which do not bear the prescribed details.

Article 22

Liability of the passenger. Verification. Surcharge

§ 1. The passenger shall be liable for all consequences of any failure to observe Articles 17, 18 and 21, §2.

§ 2. When there is good reason to suspect a contravention, the railway shall have the right to verify that the contents of registered luggage comply with these provisions unless the laws or regulations of the State in which the examination would take place prohibit such verification. The passenger shall be invited to attend the verification. If he fails to attend or cannot be found, the verification shall be carried out in the presence of two witnesses not connected with the railway.

§ 3. If any contravention is established, the passenger must pay the costs arising from the verification.

In the event of any contravention of Articles 17 or 18, the railway may collect a surcharge as laid down in the international tariffs, as well as any difference in carriage charges and compensation for any loss or damage caused.

Article 23

Delivery

§ 1. Registered luggage shall be delivered on surrender of the luggage registration voucher and, where appropriate, on payment of the amounts chargeable against the consignment. The railway shall be entitled, but not obliged, to verify that the holder of the voucher is entitled to take delivery.

§ 2. It shall be equivalent to delivery to the holder of the voucher if, in accordance with the provisions in force at the station of delivery:

(a) the luggage has been handed over to the Customs or Octroi authorities at their premises or warehouses, when these are not subject to railway supervision;

(b) live animals have been handed over to third parties.

§ 3. The holder of the voucher may require delivery of the luggage at the office of the destination station as soon as sufficient time has elapsed, after the arrival of the train on which it was due to be carried, for it to be put at his disposal and, where appropriate, for the completion of any formalities required by Customs or other administrative authorities.

§ 4. Failing surrender of the voucher, the railway shall only be obliged to deliver the luggage to the person proving his right thereto; if the proof offered appears insufficient, the railway may require security to be given.

§ 5. Luggage shall be delivered at the station to which it has been registered. Nevertheless, if the holder of the voucher so requests in good time, if circumstances permit and if Customs requirements or the requirements of other administrative authorities are not thereby contravened, luggage may be handed back at the forwarding station or delivered at an intermediate station on surrender of the registration voucher and, if the tariffs so require, on production of the ticket.

§ 6. The holder of a voucher whose luggage has not been delivered in accordance with §3 may require the date and time when he requested delivery to be endorsed on the voucher.

§ 7. If the person entitled so requires, the railway must carry out an examination of the registered luggage in his presence in order to establish any alleged damage. The person entitled may refuse to accept the luggage if the railway does not comply with his request.

§ 8. In all other respects delivery of luggage shall be in accordance with the provisions in force at the station of delivery.

Chapter III. Provisions applicable to the carriage of both passengers and registered luggage

Article 24

Completion of administrative formalities

The passenger must comply with the requirements of Customs or other administrative authorities, both concerning his own person and any animals he takes with him and concerning the examination of his hand luggage and registered luggage. The passenger shall be present at such examinations save where otherwise provided by the laws or regulations of each State. The railway shall not be liable to the passenger for loss or damage arising from the passenger's disregard of these obligations.

Article 25

Refunds, repayments and additional payments

§ l . Carriage charges shall be refunded wholly or in part, when:

(a) a ticket has not been used or has been only partially used;

(b) the ticket, owing to shortage of seats, has been used in a class or on a train of a lower fare category than shown on the ticket;

(c) luggage has been withdrawn at the forwarding station or delivered at an intermediate station.

§ 2. The international tariffs shall prescribe the documents and certificates which must be produced in support of a claim for refund, the amounts to be refunded and the charges to be deducted.

In specified cases, the tariffs may exclude refunds of carriage charges or make such refunds subject to certain conditions.

§ 3. No claim for a refund based on the preceding paragraphs or on Article 10, §1 (b) will be accepted unless made to the railway within six months. In the case of tickets the time allowed shall run from the day after the expiry of the period of validity and in the case of luggage registration vouchers from the date of issue.

§ 4. In case of incorrect application of a tariff, or of error made in the calculation or collection of the carriage and other charges, overcharges shall be repaid by the railway or undercharges paid to the railway only when they exceed two units of account per ticket or per luggage registration voucher.

§ 5. Overcharges or undercharges shall be calculated at the official rate of exchange for the day on which the carriage charges were collected. If the adjusting payment is made in a currency other than that in which the original charges were collected, the rate applicable shall be that for the day on which the adjusting payment is made.

§ 6. In all cases not provided for by this Article, and in the absence of agreements between railways, the provisions in force in the State of departure shall apply.

Title III. LIABILITY

Chapter I. Liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers

Article 26

Basis of liability

§ 1. The railway shall be liable for the loss or damage resulting from the death of, personal injuries to, or any other bodily or mental harm to, a passenger, caused by an accident arising out of the operation of the railway and happening while the passenger is in, entering or alighting from railway vehicles.

The railway shall also be liable for the loss or damage resulting from the total or partial loss of, or damage to, any articles which the passenger, victim of such an accident, had on him or with him as hand luggage, including any animals.

§ 2. The railway shall be relieved of liability:

(a) if the accident has been caused by circumstances not connected with the operation of the railway and which the railway, in spite of having taken the care required in the particular circumstances of the case, could not avoid and the consequences of which it was unable to prevent;

(b) wholly or partly, to the extent that the accident is due to the passenger's fault or to behaviour on his part not in conformity with the normal conduct of passengers;

(c) if the accident is due to a third party's behaviour which the railway, in spite of having taken the care required in the particular circumstances of the case, could not avoid and the consequences of which it was unable to prevent; if the railway is not thereby relieved of liability, it shall be wholly liable up to the limits laid down in the Uniform Rules but without prejudice to any right of recourse which the railway may have against the third party.

§ 3. The Uniform Rules shall not affect any liability which may be incurred by the railway in cases not provided for in §1.

§ 4. For the purposes of this chapter, the railway that is liable shall be that which, according to the list of lines or services provided for in Articles 3 and 10 of the Convention, operates the line on which the accident occurred. If, according to that list, there is joint operation of the line by two railways, each of them shall be liable.

Article 27

Damages in case of death

§ 1. In the case of the death of the passenger the damages shall include:

(a) any necessary costs following on the death, in particular those of transport of the body, burial and cremation;

(b) if death does not occur at once, the damages provided for in Article 28.

§ 2. If, through the death of the passenger, persons whom he had, or would have had in the future, a legal duty to maintain are deprived of their support, such persons shall also be indemnified for their loss. Rights of action for damages by persons whom the passenger was maintaining without being legally bound to do so shall be governed by national law.

Article 28

Damages in case of personal injury

In the case of personal injury or any other bodily or mental harm to the passenger the damages shall include:

(a) any necessary costs, in particular those of treatment and transport;

(b) compensation for financial loss due to total or partial incapacity to work, or to increased needs.

Article 29

Compensation for other injuries

National law shall determine whether and to what extent the railway shall pay damages for injuries other than that for which there is provision in Articles 27 and 28, in particular for mental or physical pain and suffering (pretium doloris) and for disfigurement.

Article 30

Form and limit of damages in case of death or personal injury

§ 1. The damages under Article 27, §2 and Article 28 (b) shall be awarded in the form of a lump sum. However, if national law permits payment of an annuity, damages shall be awarded in that form if so requested by the injured passenger or by the persons entitled referred to in Article 27, §2.

§ 2. The amount of damages to be awarded under §1 shall be determined in accordance with national law. However, for the purposes of the Uniform Rules, the upper limit per passenger shall be set at 70,000 units of account in the form of a lump sum or an annuity corresponding to that sum, where national law provides for an upper limit of less than that amount.

Article 31

Limit of damages in case of loss of or damage to articles

When the railway is liable under Article 26, §1 sub-paragraph 2, it shall pay compensation up to the sum of 700 units of account per passenger.

Article 32

Prohibition on limiting liability

Any provisions of tariffs or of special agreements concluded between the railway and the passenger which purport to exempt the railway in advance, either wholly or partly, from liability in case of death of, or personal injury to, passengers, or which have the effect of reversing the burden of proof resting on the railway, or which set limits lower than those laid down in Articles 30, §2 and 31, shall be null and void. Such nullity shall not, however, affect the validity of the contract of carriage.

Article 33

Carriage by more than one mode of transport

§ 1. Subject to §2, the provisions relating to the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers shall not apply to loss or damage arising in the course of carriage by non-railway services, included in the list of lines or services referred to in Articles 3 and 10 of the Convention.

§ 2. However, where railway vehicles are carried by ferry, the provisions relating to the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers shall apply to loss or damage covered by Article 26, §1, caused by an accident arising out of the operation of the railway and happening while the passenger is in, entering or alighting from the said vehicles.

For the purposes of the preceding sub-paragraph the "State on whose territory the accident to the passenger happened" means the State whose flag is flown by the ferry.

§ 3. When, because of exceptional circumstances, the railway finds itself obliged temporarily to suspend operations and itself carries the passengers or has them carried by another mode of transport, it shall be liable in accordance with the law relating to that mode of transport. Nevertheless, Article 18 of the Convention and Articles 8, 48-53 and 55 of the Uniform Rules shall remain applicable.

Chapter II. Liability of the railway in respect of registered luggage

Article 34

Collective responsibility of railways

§ 1. The railway which has accepted luggage for carriage by issuing a luggage registration voucher shall be responsible for the carriage over the entire route up to delivery.

§ 2. Each succeeding railway, by the very act of taking over the registered luggage, shall become a party to the contract of carriage and shall assume the obligations arising therefrom without prejudice to the provisions of Article 51, §3 relating to the railway of destination.

Article 35

Extent of liability

§ 1. The railway shall be liable for loss or damage resulting from the total or partial loss of, or damage to, registered luggage between the time of acceptance for carriage and the time of delivery as well as from delay in delivery.

§ 2. The railway shall be relieved of such liability if the loss, damage or delay in delivery was caused by a fault on the part of the passenger, by an order given by the passenger other than as a result of a fault on the part of the railway, by inherent vice of the registered luggage or by circumstances which the railway could not avoid and the consequences of which it was unable to prevent.

§ 3. The railway shall be relieved of such liability when the loss or damage arises from the special risks inherent in one or more of the following circumstances:

(a) the absence or inadequacy of packing;

(b) the special nature of the registered luggage;

(c) the despatch as registered luggage of articles not acceptable for carriage.

Article 36

Burden of proof

§ 1. The burden of proving that the loss, damage or delay in delivery was due to one of the causes specified in Article 35, §2 shall rest upon the railway.

§ 2. When the railway establishes that, having regard to the circumstances of a particular case, the loss or damage could have arisen from one or more of the special risks referred to in Article 35, §3, it shall be presumed that it did so arise. The person entitled shall, however, have the right to prove that the loss or damage was not attributable either wholly or partly to one of those risks.

Article 37

Presumption of loss of registered luggage

§ 1. The person entitled may, without being required to furnish further proof, consider an item of luggage as lost when it has not been delivered or placed at his disposal within fourteen days after a request for delivery has been made in accordance with Article 23, §3.

§ 2. If an item of luggage deemed to have been lost is recovered within one year after the request for delivery, the railway shall notify the person entitled if his address is known or can be ascertained.

§ 3. Within thirty days after receipt of such notification, the person entitled may require the item of luggage to be delivered to him at any station on the route. In that case he must pay the charges in respect of carriage of the item from the forwarding station to the station where delivery is effected and shall refund the compensation received less any charges included therein. Nevertheless he shall retain his rights to claim compension for delay in delivery under Article 40.

§ 4. If the item of luggage recovered has not been claimed within the period stated in §3 or if it is recovered more than one year after the request for delivery, the railway shall dispose of it in accordance with the laws and regulations of the State having jurisdiction over the railway.

Article 38

Compensation for loss

§ 1. In case of total or partial loss of registered luggage, the railway shall pay, to the exclusion of all other damages:

(a) if the amount of the loss or damage suffered is established: compensation equal to that amount but not exceeding 40 units of account per kilogramme of gross mass missing or 600 units of account per item of luggage;

(b) if the amount of the loss or damage suffered is not established: liquidated damages of 10 units of account per kilogramme of gross mass missing or 150 units of account per item of luggage.

The method of compensation, by mass or by item of luggage, shall be determined by the international tariffs.

§ 2. The railway shall in addition refund carriage charges, Customs duties and other sums incurred in respect of carriage of the lost item of luggage.

Article 39

Compensation in case of damage

§ 1. In case of damage to registered luggage, the railway must pay compensation equivalent to the loss in value of the registered luggage, to the exclusion of all other damages.

§ 2. The compensation may not exceed:

(a) if all the luggage has lost value through damage, the amount which would have been payable in case of total loss;

(b) if only part of the luggage has lost value through damage, the amount which would have been payable had that part been lost.

Article 40

Compensation for delay in delivery

§ 1. In case of delay in delivery of registered luggage, the railway shall pay in respect of each whole period of twenty-four hours after delivery has been requested, but subject to a maximum of fourteen days:

(a) if the person entitled proves that loss or damage has been suffered thereby; compensation equal to the amount of the loss or damage, up to a maximum of 0,40 units of account per kilogramme of gross mass of the luggage or seven units of account per item of luggage, delivered late;

(b) if the person entitled does not prove that loss or damage has been suffered thereby; liquidated damages of 0,07 units of account per kilogramme of gross mass of the luggage or 1,40 units of account per item of luggage, delivered late.

The method of compensation, by mass or by item of luggage, shall be determined by the international tariffs.

§ 2. In case of total loss of luggage, the compensation provided for in §1 shall not be payable in addition to that provided for in Article 38.

§ 3. In case of partial loss of luggage, the compensation provided for in §1 shall be payable in respect of that part of the luggage which has not been lost.

§ 4. In case of damage to luggage not resulting from delay in delivery the compensation provided for in §1 shall, where appropriate, be payable in addition to that provided for in Article 39.

§ 5. In no case shall the compensation payable under §1 together with that payable under Articles 38 and 39 exceed the compensation which would be payable in the event of total loss of the luggage.

Article 41

Accompanied motor vehicles

§ 1. In case of delay in loading for a reason attributable to the railway or delay in delivery of a motor vehicle, the railway shall, if the person entitled proves that loss or damage has been suffered thereby, pay compensation the amount of which shall not exceed the charge for carriage of the vehicle.

§ 2. If, in case of delay in loading for a reason attributable to the railway the person entitled elects not to proceed with the contract of carriage, the carriage charges for carriage of the vehicle and of the passengers shall be refunded to him. In addition the person entitled may, if he proves that loss or damage has been suffered as a result of the delay, claim compensation not exceeding the carriage charges for carriage of the vehicle.

§ 3. In case of total or partial loss of the vehicle, the compensation payable to the person entitled for the loss or damage proved shall be calculated on the usual value of the vehicle and may not exceed 8000 units of account.

§ 4. In respect of articles placed inside the vehicle, the railway shall be liable only for loss or damage caused by a fault on its part. The total compensation payable may not exceed 1000 units of account.

The railway shall be liable in respect of articles placed on the outside of the vehicle only in the case of wilful misconduct.

§ 5. A loaded or unloaded trailer shall be considered as a vehicle.

§ 6. The other provisions relating to liability in respect of registered luggage shall apply to the carriage of motor vehicles.

Chapter III. Common provisions concerning liability

Article 42

Loss of the right to invoke the limits of liability

The provisions of Articles 30, 31 and 38 to 41 of the Uniform Rules or those of national law, limiting compensation to a fixed amount, shall not apply if it is proved that the loss or damage resulted from an act or omission, on the part of the railway, done with intent to cause such loss or damage, or recklessly and with knowledge that such loss or damage will probably result.

Article 43

Conversion of, and interest on, compensation

§ 1. Where the calculation of compensation requires the conversion of sums expressed in foreign currencies, conversion shall be at the rate of exchange applicable on the day and at the place of payment of the compensation.

§ 2. The person entitled may claim interest on compensation payable, calculated at five per cent per annum, from the day of the claim referred to in Article 49 or, if no such claim has been made, from the day on which legal proceedings are instituted.

§ 3. However, in the case of compensation payable under Articles 27 and 28, interest shall accrue only from the day on which the events relevant to the assessment of the amount occurred, if that day is later than that of the claim or the day when legal proceedings were instituted.

§ 4. In the case of registered luggage, interest shall only be payable if the compensation exceeds eight units of account per luggage registration voucher.

§ 5. In the case of registered luggage, if the person entitled does not submit to the railway, within a reasonable period allotted to him, the supporting documents required for the amount of the claim to be finally settled, no interest shall accrue between the expiry of the period laid down and the actual submission of such documents.

Article 44

Liability in case of nuclear incidents

The railway shall be relieved of liability under the Uniform Rules for loss or damage caused by a nuclear incident when the operator of a nuclear installation or another person who is substituted for him in liable for the loss or damage pursuant to a State's laws and regulations governing liability in the field of nuclear energy.

Article 45

Liability of the railway for its servants

§ 1. The railway shall be liable for its servants and for any other persons whom it employs to perform the carriage.

If however such servants and other persons, at the request of a passenger, render services which the railway itself is under no obligation to render, they shall be deemed to be acting on behalf of the passenger to whom the services are rendered.

Article 46

Other actions

In all cases to which the Uniform Rules apply, any action in respect of liability on any grounds whatsoever, may be brought against the railway only subject to the conditions and limitations laid down in those Rules.

The same shall apply to any action brought against those servants and other persons for whom the railway is liable under Article 45.

Article 47

Special provisions

§ 1. Subject to Article 41, the liability of the railway in respect of loss or damage resulting from the late running or cancellation of a train or from a missed connection shall be determined by the laws and regulations of the State in which the incident occurred.

§ 2. Subject to Article 26, the railway shall not be liable in respect of articles and animals the care of which is the responsibility of the passenger under Article 15, §5 or of articles which the passenger has on him, unless the loss or damage is caused by a fault on the part of the railway.

§ 3. The other Articles of Title III, and Title IV, shall not apply to the cases §§ 1 and 2.

Title IV. ASSERTION OF RIGHTS

Article 48

Ascertainment of partial loss of, or damage to, registered luggage

§ 1. When partial loss of, or damage to, registered luggage is discovered or presumed by the railway or alleged by the person entitled, the railway must without delay, and if possible in the presence of the person entitled, draw up a report stating, according to the nature of the loss or damage, the condition of the registered luggage, its mass and, as far as possible, the extent of the loss or damage, its cause and the time of its occurrence.

A copy of the report must be supplied free of charge to the person entitled.

§ 2. Should the person entitled not accept the findings in the report, he may request that the condition and mass of the registered luggage and the cause and amount of the loss or damage be ascertained by an expert appointed either by the parties or by a court. The procedure to be followed shall be governed by the laws and regulations of the State in which such ascertainment takes place.

§ 3. In case of loss of an item of registered luggage, the person entitled must, to facilitate the enquiries to be made by the railway, give as accurate a description as possible of the missing item of luggage.

Article 49

Claims

§ 1. Claims relating to the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers shall be made in writing to one of the following railways:

(a) to the railway that is liable; if, in accordance with Article 26, §4, two railways are liable, to one of them;

(b) to the railway of departure;

(c) to the railway of destination;

(d) to the railway of the passenger's domicile or of his usual place of residence, provided that the headquarters of that railway is on the territory of a Member State.

§ 2. Other claims relating to the contract of carriage shall be made in writing to the railway specified in Article 51, §§ 2 and 3.

On settlement of the claim, the railway may require the surrender of tickets or luggage registration vouchers.

§ 3. A claim may be made by persons who have the right to bring an action against the railway under Article 50.

§ 4. Tickets, luggage registration vouchers and other documents which the person entitled thinks fit to submit with the claim shall be produced either in the original or as copies, the copies to be duly authenticated if the railway so requires.

Article 50

Persons who may bring an action against the railway

An action may be brought against the railway by the person who produces the ticket or luggage registration voucher, as the case may be, or failing that, furnishes the proof of his right to sue.

Article 51

Railways against which an action may be brought

§ 1. An action based on the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers may only be brought against the railway that is liable within the meaning of Article 26, §4. In the case of joint operation by two railways the person entitled may elect to sue either of them.

§ 2. An action for the recovery of a sum paid under the contract of carriage may be brought against the railway which has collected that sum or against the railway on whose behalf it was collected.

§ 3. Other actions arising from the contract of carriage may be brought against the railway of departure, the railway of destination or the railway on which the event giving rise to the proceedings occurred.

Such actions may be brought against the railway of destination even if it has not received the registered luggage.

§ 4. If the plaintiff can choose between several railways, his right to choose shall be extinguished as soon as he brings an action against any one of them.

§ 5. An action may be brought against a railway other than those specified in §§ 2 and 3 when instituted by way of counter-claim or by way of exception to the principal claim based on the same contract of carriage.

Article 52

Competence

§ 1. Actions based on the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers may only be instituted in the competent court of the State in whose territory the accident to the passenger happened unless otherwise provided in agreements between States or in acts of concession.

§ 2. Other actions brought under the Uniform Rules may only be instituted in the competent court of the State having jurisdiction over the defendant railway, unless otherwise provided in agreements between States or in acts of concession.

When a railway operates independent railway systems in different States, each system shall be regarded as a separate railway for the purposes of this paragraph.

Article 53

Extinction of right of action arising from liability in case of death of, or personal injury to, passengers

§ 1. Any right of action by the person entitled based on the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers shall be extinguished if notice of the accident to the passenger is not given by the person entitled, within six months of his becoming aware of the loss or damage, to one of the railways to which a claim may be made in accordance with Article 49, §1.

Where the person entitled gives oral notice of the accident to the railway, the railway shall furnish him with an acknowledgement of such oral notice.

§ 2. Nevertheless, the right of action shall not be extinguished if:

(a) within the period of time specified in §1 the person entitled has made a claim to one of the railways designated in Article 49, §1;

(b) within the period of time specified in §1 the railway that is liable, or one of the two railways if in accordance with Article 26, §4 two railways are liable, has learned of the accident to the passenger in some other way;

(c) notice of the accident has been given, or has been given late, as a result of circumstances for which the person entitled is not responsible;

(d) the person entitled proves that the accident was caused by a fault of the railway.

Article 54

Extinction of right of action arising from the contract of carriage of registered luggage

§ 1. Acceptance of the luggage by the person entitled shall extinguish all rights of action against the railway arising from the contract of carriage in case of partial loss, damage or of delay in delivery.

§ 2. Nevertheless, the right of action shall not be extinguished:

(a) in the case of partial loss or of damage, if:

(i) the loss or damage was ascertained before the acceptance of the luggage in accordance with Article 48 by the person entitled;

(ii) the ascertainment which should have been carried out under Article 48 was omitted solely through the fault of the railway;

(b) in the case of loss or damage which is not apparent and is not ascertained until after acceptance of the luggage by the person entitled, provided that he:

(i) asks for ascertainment in accordance with Article 48 immediately after discovery of the loss or damage and not later than three days after the acceptance of the luggage;

(ii) and, in addition, proves that the loss or damage occurred between the time of acceptance for carriage and the time of delivery;

(c) in the case of delay in delivery, if the person entitled has, within twenty-one days, asserted his rights against one of the railways referred to in Article 51, §3;

(d) if the person entitled furnishes proof that the loss or damage was caused by wilful misconduct or gross negligence on the part of the railway.

Article 55

Limitation of actions

§ 1. The period of limitation for actions for damages based on the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers shall be:

(a) in the case of a passenger, three years from the day after the accident;

(b) in the case of other persons entitled, three years from the day after the death of the passenger, subject to a maximum of five years from the day after the accident.

§ 2. The period of limitation for other actions arising from the contract of carriage shall be one year.

Nevertheless, the period of limitation shall be two years in the case of an action for loss or damage resulting from an act or omission done with intent to cause such loss or damage, or recklessly and with knowledge that such loss or damage would probably result.

§ 3. The period of limitation provided for in §2 shall run:

(a) in actions for compensation for total loss, from the fourteenth day after the expiry of the period of time referred to in Article 23, §3;

(b) in actions for compensation or partial loss, for damage or for delay in delivery, from the day when delivery took place;

(c) in actions for payment or refund of carriage charges, supplementary charges or surcharges, or for correction of charges in the event of a tariff being wrongly applied or of an error in calculation or collection: from the day of payment or, if payment has not been made, from the day when payment should have been made;

(d) in actions to recover additional duty demanded by Customs or other administrative authorities, from the day of the demand made by such authorities;

(e) in all other cases involving the carriage of passengers, from the day of expiry of validity of the ticket.

The day indicated for the commencement of the period of limitation shall not be included in the period.

§ 4. When a claim is presented to a railway in accordance with Article 49 together with the necessary supporting documents, the period of limitation shall be suspended until the day that the railway rejects the claim by notification in writing and returns the documents. If part of the claim is admitted, the period of limitation shall recommence in respect of that part of the claim still in dispute. The burden of proof of receipt of the claim or of the reply and of the return of the documents shall rest on the party who relies on those facts.

The period of limitation shall not be suspended by further claims having the same object.

§ 5. A right of action which has become time-barred may not be exercised by way of counterclaim or relied upon by way of exception.

§ 6. Subject to the foregoing provisions, the suspension and interruption of periods of limitation shall be governed by national law.

Title V. RELATIONS BETWEEN RAILWAYS

Article 56

Settlement of accounts between railways

Any railway which has collected or ought to have collected carriage charges must pay to the railways concerned their respective shares of such charges.

Article 57

Recourse in case of loss or damage

§ 1. A railway which has paid compensation in accordance with the Uniform Rules, for total or partial loss of, or for damage to, registered luggage, has a right of recourse against the other railways which have taken part in the carriage, in accordance with the following provisions:

(a) the railway which has caused the loss or damage shall be solely liable for it;

(b) when the loss or damage has been caused by more than one railway, each shall be liable for the loss or damage it has caused: if such distinction cannot be made, the compensation shall be apportioned between those railways in accordance with (c);

(c) if it cannot be proved that the loss or damage has been caused by one or more railways in particular, the compensation shall be apportioned between all the railways which have taken part in the carriage, except those which can prove that the loss or damage was not caused on their lines; such apportionment shall be in proportion to the kilometric distances contained in the tariffs.

§ 2. In the case of the insolvency of any one of the railways, the unpaid share due from it shall be apportioned among all the other railways which have taken part in the carriage, in proportion to the kilometric distances contained in the tariffs.

Article 58

Recourse in case of delay in delivery

Article 57 shall apply where compensation is paid for delay in delivery. If the delay has been caused by more than one railway, the compensation shall be apportioned between such railways in proportion to the length of the delay occurring on their respective lines.

Article 59

Procedure for recourse

§ 1. The validity of the payment made by the railway exercising one of the rights of recourse under Articles 57 and 58 may not be disputed by the railway against which the right to recourse is exercised, when compensation has been determined by a court and when the latter railway, duly served with notice, has been afforded an opportunity to intervene in the proceedings. The court seized of the main proceedings shall determine what time shall be allowed for such notification and for intervention in the proceedings.

§ 2. A railway exercising its right of recourse must take proceedings by one and the same action against all the railways concerned, with which it has not reached a settlement, failing which it shall lose its right of recourse in the case of those against which it has not taken proceedings.

§ 3. The court shall give its decision in one and the same judgement on all recourse claims brought before it.

§ 4. The railways against which such action has been brought shall have no further right of recourse.

§ 5. Recourse proceedings may not be joined with proceedings for compensation taken by the person entitled on the basis of the contract of carriage.

Article 60

Competence for recourse claims

§ 1. The courts of the country in which the railway, against which the recourse claim has been made, has its headquarters shall have exclusive competence for all recourse claims.

§ 2. When the action is to be brought against several railways, the plaintiff railway shall be entitled to choose the court in which it will bring the proceedings from among those having competence under §1 .

Article 61

Agreements concerning recourse

By agreement, railways may derogate from the provisions concerning reciprocal rights of recourse set out in Title V, apart from that contained in Article 59, §5.

Title VI. EXCEPTIONAL PROVISIONS

Article 62

Derogations

The provisions of the Uniform Rules shall not prevail over those provisions which certain States are obliged to adopt, in traffic among themselves, in pursuance of certain Treaties such as the Treaties relating to the European Coal and Steel Community and the European Economic Community.

Title I. GENERAL PROVISIONS

Article 1

Scope

§ 1. Subject to the exceptions provided for in Article 2, the Uniform Rules shall apply to all consignments of goods for carriage under a through consignment note made out for a route over the territories of at least two States and exclusively over lines or services included in the list provided for in Articles 3 and 10 of the Conventions as well as, where appropriate, to carriage treated as carriage over a line in accordance with Article 2, §2, second sub-paragraph of the Convention.

§ 2. In the Uniform Rules the expression "station" covers: railway stations, ports used by shipping services and all other establishments of transport undertakings, open to the public for the execution of the contract of carriage.

Article 2

Exceptions from scope

§ 1. Consignments between sending and destination stations situated in the territory of the same State, which pass through the territory of another State only in transit, shall not be subject to the Uniform Rules:

(a) if the lines or services over which the transit occurs are exclusively operated by a railway of the State of departure; or

(b) if the States or the railways concerned have agreed not to regard such consignments as international.

§ 2. Consignments between stations in two adjacent States and between stations in two States in transit through the territory of a third State shall, if the lines over which the consignments are carried are exclusively operated by a railway of one of those three States, be subject to the internal traffic regulations applicable to that railway if the sender, by using the appropriate consignment note, so elects and where there is nothing to the contrary in the laws and regulations of any of the States concerned.

Article 3

Obligation to carry

§ 1. The railway shall be bound to undertake all carriage of any goods in complete wagon-loads, subject to the terms of the Uniform Rules, provided that:

(a) the sender complies with the Uniform Rules and supplementary provisions and the tariffs;

(b) carriage can be undertaken by the normal staff and transport resources which suffice to meet usual traffic requirements;

(c) carriage is not prevented by circumstances which the railway cannot avoid and which it is not in a position to remedy.

§ 2. The railway shall not be obliged to accept goods of which the loading, trans-shipment or unloading requires the use of special facilities unless the stations concerned have such facilities at their disposal.

§ 3. The railway shall only be obliged to accept goods the carriage of which can take place without delay; the provisions in force at the forwarding station shall determine the circumstances in which goods not complying with that condition must be temporarily stored.

§ 4. When the competent authority decides that:

(a) a service shall be discontinued or suspended totally or partially,

(b) certain consignments shall be refused or accepted only subject to conditions,

(c) certain goods will be accepted for transport in priority, these measures shall, without delay, be brought to the notice of the public and the railways; the latter shall inform the railways of the other States with a view to their publication.

§ 5. The railways may, by joint agreement, concentrate goods traffic between certain places on specified frontier points and transit countries.

These measures shall be notified to the Central Office. They shall be entered by the railways in special lists, published in the manner laid down for international tariffs, and shall come into force one month after the date of notification to the Central Office.

§ 6. Any contravention of this Article by the railway may constitute a cause of action for compensation for loss or damage caused.

Article 4

Articles not acceptable for carriage

The following shall not be accepted for carriage:

(a) articles the carriage of which is prohibited in any one of the territories in which the articles would be carried;

(b) articles the carriage of which is a monopoly of the postal authorities in any one of the territories in which the articles would be carried;

(c) articles which, by reason of their dimensions, their mass, or their packaging, are not suitable for the carriage proposed, having regard to the installations or rolling stock of any one of the railways which would be used;

(d) substances and articles which are not acceptable for carriage under the Regulations concerning the international carriage of dangerous goods by rail (RID), Annex I to the Uniform Rules, subject to the exceptions provided for in Article 5, §2.

Article 5

Articles acceptable for carriage subject to conditions

§ 1. The following shall be acceptable for carriage subject to conditions:

(a) substances and articles acceptable for carriage subject to the conditions laid down in the RID or in the agreements and tariff clauses provided for in §2;

(b) funeral consignments, railway rolling stock running on its own wheels, live animals and consignments the carriage of which presents special difficulties by reason of their dimensions, their mass or their packaging: subject to the conditions laid down in the supplementary provisions; these may derogate from the Uniform Rules.

Live animals must be accompanied by an attendant provided by the consignor. Nevertheless an attendant shall not be required when the international tariffs permit or when the railways participating in the carriage so permit at the consignor's request; in such cases, unless there is an agreement to the contrary, the railway shall not be liable for any loss or damage resulting from any risk which the attendant was intended to avert.

§ 2. Two or more States, by agreement, or two or more railways, by tariff clauses, may jointly determine the conditions with which certain substances or articles not acceptable for carriage under the RID must comply if they are nevertheless to be accepted.

States or railways may, in the same manner, make the conditions for acceptance laid down in the RID less rigorous.

Such agreements and tariff clauses must be published and notified to the Central Office which will bring them to the notice of the States.

Article 6

Tariffs. Private agreements

§ 1. Carriage charges, whether or not calculated separately for different sections of the route, and supplementary charges shall be calculated in accordance with the tariffs which are legally in force and duly published in each State and which are applicable at the time when the contract of carriage is made.

§ 2. The tariffs must indicate all the special conditions applicable to the carriage, in particular the information necessary for calculating carriage and supplementary charges and, where appropriate, the conditions governing the conversion of currencies.

The conditions of the tariffs may not derogate from the Uniform Rules unless the latter expressly so provide.

§ 3. The tariffs must be applied to all users on the same conditions.

§ 4. Railways may enter into private agreements for reduced charges or other concessions, provided that comparable conditions are granted to users in comparable circumstances.

Reductions in charges or other concessions may be granted for the purpose of railway or public services, or for charitable purposes.

Publication of the measures taken under the first and second subparagraphs shall not be compulsory.

§ 5. International tariffs may be declared compulsorily applicable in international traffic to the exclusion of the internal tariffs.

The application of an international tariff may be made conditional on there being an express request for it in the consignment note.

§ 6. The tariffs and amendments to the tariffs shall be regarded as duly published from the time when the railway makes all the details thereof available to the users.

The publication of international tariffs shall be compulsory only in those States whose railways are parties to such tariffs as railways of departure or destination.

§ 7. Increases in international tariff charges and any other provisions which would have the effect of making the conditions of carriage laid down by such tariffs more rigorous shall not come into force until at least fifteen days after their publication, except in the following cases:

(a) if an international tariff makes provision for the extension of an internal tariff to cover the whole route, the periods for publication of such internal tariff shall be applicable;

(b) if increases in the charges contained in an international tariff follow a general increase in the charges contained in the internal tariffs of a participating railway, they shall come into force on the day after their publication, on condition that the adjustment of the international tariff charges caused by such general increase has been announced at least fifteen days in advance; nevertheless, such announcement may not be made prior to the publication of the increase in the internal tariff charges in question;

(c) if the carriage and supplementary charges provided for in the international tariffs have to be modified to take account of fluctuations in rates of exchange or if obvious errors have to be corrected, such adjustments and corrections shall come into force on the day after their publication.

§ 8. In States where there is no obligation to publish certain tariffs or to apply them to all users under the same conditions, the provisions of this Article, to the extent that they contain such an obligation, shall not be binding.

§ 9. The railways may not charge any amount over and above the carriage and supplementary charges laid down in the tariffs other than the amounts disbursed by them. Such amounts shall be duly noted and entered separately in the consignment note, together with any relevant supporting information. When this information is provided in documents attached to the consignment note and if the corresponding amounts are to be paid by the consignor, the documents shall not be delivered to the consignee with the consignment note, but shall be forwarded to the consignor with the account of charges referred to in Article 15, §7.

Article 7

Unit of Account. Rate of exchange or of acceptance of foreign currency

§ 1. The unit of account referred to in the Uniform Rules shall be the Special Drawing Right as defined by the International Monetary Fund.

The value in Special Drawing Right of the national currency of a State which is a Member of the International Monetary Fund shall be calculated in accordance with the method of valuation applied by the International Monetary Fund for its own operations and transactions.

§ 2. The value in Special Drawing Right of the national currency of a State which is not a member of the International Monetary Fund shall be calculated by the method determined by that State.

The calculation must express in the national currency a real value approximating as closely as possible to that which would result from the application of §1.

§ 3. In the case of a State which is not a member of the International Monetary Fund and whose legislation does not permit the application of §1 or §2 above, the unit of account referred to in the Uniform Rules shall be deemed to be equal to three gold francs.

The gold franc is defined as 10/31 of a gramme of gold of millesimal fineness 900.

The conversion of the gold franc must express in the national currency a real value approximating as closely as possible to that which would result from the application of §1.

§ 4. Within three months after the entry into force of the Convention and each time that a change occurs in their method of calculation or in the value of their national currency in relation to the unit of account, States shall notify the Central Office of their method of calculation in accordance with §2, or of the results of the conversion in accordance with §3.

The Central Office shall notify the States of this information.

§ 5. The railway shall publish the rates at which:

(a) it converts sums expressed in foreign currencies but payable in domestic currency (rates of conversion);

(b) it accepts payment in foreign currencies (rates of acceptance).

Article 8

Special provisions for certain types of transport

§ 1. In the case of the haulage of privately owned wagons, special provisions are laid down in the Regulations concerning the international haulage of private owners' wagons by rail (RIP), Annex II to the Uniform Rules.

§ 2. In the case of the carriage of containers, special provisions are laid down in the Regulations concerning the international carriage of containers by rail (RICo), Annex III to the Uniform Rules.

§ 3. In the case of express parcels traffic, railways may, by tariff clauses, agree on special provisions in accordance with the Regulations concerning the international carriage of express parcels by rail (RIEx), Annex IV to the Uniform Rules.

§ 4. Two or more States, by special agreement, or two or more railways by supplementary provisions or by tariff clauses, may agree on terms derogating from the Uniform Rules for the following types of consignments:

(a) consignments under cover of a negotiable document;

(b) consignments to be delivered only against return of the duplicate of the consignment note;

(c) consignments of newspapers;

(d) consignments intended for fairs or exhibitions;

(e) consignments of loading tackle and of equipment for protection of goods in transit against heat or cold;

(f) consignments over all or part of the route under cover of consignment notes which are not used for charging and billing;

(g) consignments sent under cover of an instrument suitable for automatic data transmission.

Article 9

Supplementary provisions

§ 1. Two or more States or two or more railways may make supplementary provisions for the execution of the Uniform Rules. They may not derogate from the Uniform Rules unless the latter expressly so provide.

§ 2. The supplementary provisions shall be put into force and published in the manner required by the laws and regulations of each State. The Central Office shall be notified of the supplementary provisions and of their coming into force.

Article 10

National law

§ 1. In the absence of provisions in the Uniform Rules, supplementary provisions or international tariffs, national law shall apply.

§ 2. "National law" means the law of the State in which the person entitled asserts his rights, including the rules relating to conflict of laws.

Title II. MAKING AND EXECUTION OF THE CONTRACT OF CARRIAGE

Article 11

Making of the contract of carriage

§ 1. The contract of carriage shall come into existence as soon as the forwarding railway has accepted the goods for carriage together with the consignment note. Acceptance is established by the application to the consignment note and, where appropriate, to each additional sheet, of the stamp of the forwarding station, or accounting machine entry, showing the date of acceptance.

§ 2. The procedure laid down in §1 must be carried out immediately after all the goods to which the consignment note relates have been handed over for carriage and — where the provisions in force at the forwarding station so require — such charges as the consignor has undertaken to pay have been paid or a security deposited in accordance with Article 15, §7.

§ 3. When the stamp has been affixed or the accounting machine entry has been made, the consignment note shall be evidence of the making and content of the contract.

§ 4. Nevertheless, when the loading of the goods is the duty of the consignor in accordance with tariffs or agreements existing between him and the railway, and provided that such agreements are authorised at the forwarding station, the particulars in the consignment note relating to the mass of the goods or to the number of packages shall only be evidence against the railway when that weight or number of packages has been verified by the railway and certified in the consignment note. If necessary these particulars may be proved by other means.

If it is obvious that there is no actual deficiency corresponding to the discrepancy between the mass or number of packages and the particulars in the consignment note, the latter shall not be evidence against the railway. This shall apply in particular when the wagon is handed over to the consignee with the original seals intact.

§ 5. The railway shall certify receipt of the goods and the date of acceptance for carriage by affixing the date stamp to or making the accounting machine entry on the duplicate of the consignment note before returning the duplicate to the consignor.

The duplicate shall not have effect as the consignment note accompanying the goods, nor as a bill of lading.

Article 12

Consignment note

§ 1. The consignor shall present a consignment note duly completed.

A separate consignment note shall be made out for each consignment. One and the same consignment note may not relate to more than a single wagon load. The supplementary provisions may derogate from these rules.

§ 2. The railways shall prescribe a standard form of consignment note, which must include a duplicate for the consignor.

In the case of certain traffic, notably between adjacent countries, the railways may prescribe, in the tariffs, the use of a simplified form of consignment note.

In the case of certain traffic with countries which have not acceded to this Convention, tariffs may provide for recourse to a special procedure.

§ 3. The consignment note must be printed in two or where necessary in three languages, at least one of which shall be one of the working languages of the Organisation.

International tariffs may determine the language in which the particulars to be filled in by the consignor in the consignment note shall be entered. In the absence of such provisions, they must be entered in one of the official languages of the State of departure and a translation in one of the working languages of the Organisation must be added unless the particulars have been entered in one of those languages.

The particulars entered by the consignor in the consignment note shall be in Roman lettering, save where the supplementary provisions or international tariffs otherwise provide.

Article 13

Wording of the Consignment Note

§ 1. The consignment note must contain:

(a) the name of the destination station;

(b) the name and address of the consignee; only one individual or legal person shall be shown as consignee;

(c) the description of the goods;

(d) the mass, or failing that, comparable information in accordance with the provisions in force at the forwarding station;

(e) the number of packages and a description of the packing in the case of consignments in less than wagon loads, and in the case of complete wagon loads comprising one or more packages, forwarded by rail-sea and requiring to be trans-shipped;

(f) the number of the wagon and also, for privately-owned wagons, the tare, in the case of goods where the loading is the duty of the consignor;

(g) a detailed list of the documents which are required by Customs or other administrative authorities and are attached to the consignment note or shown as held at the disposal of the railway at a named station or at an office of the Customs or of any other authority;

(h) the name and address of the consignor; only one individual or legal person shall be shown as the consignor; if the provisions in force at the forwarding station so require, the consignor shall add to his name and address his written, printed or stamped signature.

The provisions in force at the forwarding station shall determine the meanings of the terms "wagon load" and "less than wagon load" for the whole of the route.

§ 2. The consignment note must, where appropriate, contain all the other particulars provided for in the Uniform Rules. It shall not contain other particulars unless they are required or allowed by the laws and regulations of a State, the supplementary provisions or the tariffs, and are not contrary to the Uniform Rules.

§ 3. Nevertheless, the consignor may insert in the consignment note in the space set apart for the purpose, but as information for the consignee, remarks relating to the consignment, without involving the railway in any obligation or liability.

§ 4. The consignment note shall not be replaced by other documents or supplemented by documents other than those prescribed or allowed by the Uniform Rules, the supplementary provisions or the tariffs.

Article 14

Route and tariffs applicable

§ 1. The consignor may stipulate in the consignment note the route to be followed, indicating it by reference to frontier points or frontier stations and where appropriate, to transit stations between railways. He may only stipulate frontier points and frontier stations which are open to traffic between the forwarding and destination places concerned.

§ 2. The following shall be regarded as routeing instructions:

(a) designation of stations where formalities required by Customs or other administrative authorities are to be carried out, and of stations where special care is to be given to the goods (attention to animals, re-icing etc);

(b) designation of the tariffs to be applied, if this is sufficient to determine the stations between which the tariffs requested are to be applied;

(c) instructions as to the payment of the whole or a part of the charges up to X (X indicating by name the point at which the tariffs of adjacent countries are applied).

§ 3. Except in the cases specified in Article 3, §§ 4 and 5 and Article 33, §1 the railway may not carry the goods by a route other than that stipulated by the consignor unless both:

(a) the formalities required by Customs or other administrative authorities, as well as the special care to be given to the goods, will in any event be carried out at the stations indicated by the consignor; and

(b) the charges and the transit periods will not be greater than the charges and transit periods calculated according to the route stipulated by the consignor.

Sub-paragraph (a) shall not apply to consignments in less than wagon loads if one of the participating railways is unable to adhere to the route chosen by the consignor by virtue of the routeing instructions arising from its arrangements for the international carriage of consignments in less than wagon loads.

§ 4. Subject to the provisions of §3, the charges and transit periods shall be calculated according to the route stipulated by the consignor or, in the absence of any such indication, according to the route chosen by the railway.

§ 5. The consignor may stipulate in the consignment note which tariffs are to be applied. The railway must apply such tariffs if the conditions laid down for their application have been fulfilled.

§ 6. If the instructions given by the consignor are not sufficient to indicate the route or tariffs to be applied, or if any of those instructions are inconsistent with one another, the railway shall choose the route or tariffs which appear to it to be the most advantageous to the consignor.

§ 7. The railway shall not be liable for any loss or damage suffered as a result of the choice made in accordance with §6, except in the case of wilful misconduct or gross negligence.

Article 15

Payment of charges

§ 1. The charges (carriage charges, supplementary charges, Customs duties and other charges incurred from the time of acceptance for carriage to the time of delivery) shall be paid by the consignor or the consignee in accordance with the following provisions.

In applying these provisions, charges which, according to the applicable tariff, must be added to the standard rates or special rates when calculating the carriage charges, shall be deemed to be carriage charges.

§ 2. A consignor who undertakes to pay a part or all of the charges shall indicate this on the consignment note by using one of the following phrases:

(a) (i) "carriage charges paid" , if he undertakes to pay carriage charges only;

(ii) "carriage charges paid including . . ." , if he undertakes to pay charges additional to those for carriage, he shall give an exact description of those charges; additional indications, which may relate only to the supplementary charges or other charges incurred from the time of acceptance for carriage until the time of delivery as well as to sums collected either by Customs or other administrative authorities shall not result in any division of the total amount of any one category of charges (for example, the total amount of Customs duties and of other amounts payable to Customs, value added tax being regarded as a separate category);

(iii) "carriage charges paid to X" (X indicating by name the point at which the tariffs of adjacent countries are applied), if he undertakes to pay carriage charges to X;

(iv) "carriage charges paid to X including . . ." (X indicating by name the point at which the tariffs of adjacent countries are applied), if he undertakes to pay charges additional to those for carriage to X, but excluding all charges relating to the subsequent country or railway; the provisions of (ii) shall apply analogously;

(b) "all charges paid" , if he undertakes to pay all charges (carriage charges, supplementary charges, Customs duties and other charges);

(c) "charges paid not exceeding . . ." , if he undertakes to pay a fixed sum; save where the tariffs otherwise provide, this sum shall be expressed in the currency of the country of departure.

Supplementary and other charges which, according to the provisions in force at the forwarding station, are to be calculated for the whole of the route concerned, and the charge for interest in delivery laid down in Article 16, §2, shall always be paid in full by the consignor in the case of payment of the charges in accordance with (a) (iv).

§ 3. The International tariffs may, as regards payment of charges, prescribe the exclusive use of certain phrases set out in §2 of this Article or the use of other phrases.

§ 4. The charges which the consignor has not undertaken to pay shall be deemed to be payable by the consignee. Nevertheless, such charges shall be payable by the consignor if the consignee has not taken possession of the consignment note nor asserted his rights under Article 28, §4, nor modified the contract of carriage in accordance with Article 31.

§ 5. Supplementary charges, such as charges for demurrage and standage wharehousing and weighing, which arise from an act attributable to the consignee or from a request which he has made, and shall always be paid to him.

§ 6. The forwarding railway may require the consignor to prepay the charges in the case of goods which in its opinion are liable to undergo rapid deterioration or which, by reason of their low value or their nature, do not provide sufficient cover for such charges.

§ 7. If the amount of the charges which the consignor undertakes to pay cannot be ascertained exactly at the time the goods are handed over for carriage, such charges shall be entered in a charges note and a settlement of accounts shall be made with the consignor not later than thirty days after the expiry of the transit period. The railway may require as security a deposit approximating to the amount of such charges, for which a receipt shall be given. A detailed account of charges drawn up from the particulars in the charges note shall be delivered to the consignor in return for the receipt.

§ 8. The forwarding station shall specify, in the consignment note and in the duplicate, the charges which have been prepaid, unless the provisions in force at the forwarding station provide that those charges are only to be specified in the duplicate. In the case provided for in §7 of this Article these charges are not to be specified either in the consignment note or in the duplicate.

Article 16

Interest in delivery

§ 1. Any consignment may be the subject of a declaration of interest in delivery. The amount declared shall be shown in figures in the consignment note in the currency of the country of departure, in another currency determined by the tariffs or in units of account.

§ 2. The charge for interest in delivery shall be calculated for the whole of the route concerned, in accordance with the tariffs of the forwarding railway.

Article 17

Cash on delivery and disbursements

§ 1. The consignor may make the goods subject to a cash on delivery payment not exceeding their value at the time of acceptance at the forwarding station. The amount of such cash on delivery payment shall be expressed in the currency of the country of departure; the tariffs may provide for exceptions.

§ 2. The railway shall not be obliged to pay over any amount representing a cash on delivery payment unless the amount in question has been paid by the consignee. That amount shall be placed at the consignor' as disposal within thirty days of payment by the consignee; interest at five per cent per annum shall be payable from the date of the expiry of that period.

§ 3. If the goods have been delivered, wholly or in part, to the consignee without prior collection of the amount of the cash on delivery payment, the railway shall pay the consignor the amount of any loss or damage sustained up to the total amount of the cash on delivery payment without prejudice to any right of recovery from the consignee.

§ 4. Cash on delivery consignments shall be subject to a collection fee laid down in the tariffs; such fee shall be payable notwithstanding cancellation or reduction of the amount of the cash on delivery payment by modification of the contract of carriage in accordance with Article 30, §1.

§ 5. Disbursements shall only be allowed if made in accordance with the provisions in force at the forwarding station.

§ 6. The amounts of the cash on delivery payment and of disbursements shall be entered in figures on the consignment note.

Article 18

Responsibility for particulars furnished in the consignment note

The consignor shall be responsible for the correctness of the particulars inserted by, or for, him, in the consignment note. He shall bear all the consequences in the event of those particulars being irregular, incorrect, incomplete, or entered elsewhere than in the allotted space.

Article 19

Condition, packing and marking of goods

§ 1. When the railway accepts for carriage goods showing obvious signs of damage, it may require the condition of such goods to be indicated in the consignment note.

§ 2. When the nature of the goods is such as to require packing, the consignor shall pack them in such a way as to protect them from total or partial loss and from damage in transit and to avoid risk of injury or damage to persons, equipment or other goods.

Moreover the packing shall comply with the provisions in force at the forwarding station.

§ 3. If the consignor has not complied with the provisions of §2, the railway may either refuse the goods or require the sender to acknowledge in the consignment note the absence of packing or the defective condition of the packing, with an exact description thereof.

§ 4. The consignor shall be liable for all the consequences of the absence of packing or defective condition of packing and shall in particular make good any loss or damage suffered by the railway from this cause. In the absence of any particulars in the consignment note, the burden of proof of such absence of packing or defective condition of the packing shall rest upon the railway.

§ 5. The supplementary provisions or the tariffs shall regulate the marking of packages by the consignor.

Article 20

Handing over of goods for carriage and loading of goods

§ 1. The handing over of goods for carriage shall be governed by the provisions in force at the forwarding station.

§ 2. Loading shall be the duty of the railway or the consignor according to the provisions in force at the forwarding station, unless otherwise provided in the Uniform Rules or unless the consignment note includes a reference to a special agreement between the consignor and the railway.

When the loading is the responsibility of the consignor, he shall comply with the load limit. If different load limits are in force on the lines traversed, the lowest load limit shall be applicable to the whole route. The provisions laying down load limits shall be published in the same manner as tariffs. If the consignor so requests, the railway shall inform him of the permitted load limit.

§ 3. The consignor shall be liable for all the consequences of defective loading carried out by him and shall, in particular, make good any loss or damage suffered by the railway through this cause. Nevertheless Article 15 shall apply to the payment of costs arising from the reloading of goods in the event of defective loading. The burden of proof of defective loading shall rest upon the railway.

§ 4. Unless otherwise provided in the Uniform Rules, goods shall be carried in covered wagons, open wagons, sheeted open wagons or specially equipped wagons according to the international tariffs. If there are no international tariffs, or if they do not contain any provisions on the subject, the provisions in force at the forwarding station shall apply throughout the whole of the route.

§ 5. The affixing of seals to wagons shall be governed by the provisions in force at the forwarding station.

The consignor shall indicate in the consignment note the number and description of the seals affixed to the wagons by him.

Article 21

Verification

§ 1. The railway shall always have the right to verify that the consignment corresponds with the particulars furnished in the consignment note by the consignor and that the provisions relating to the carriage of goods accepted subject to conditions have been complied with.

§ 2. If the contents of the consignment are examined for this purpose, the consignor or the consignee, according to whether the verification takes place at the forwarding station or the destination station, shall be invited to be present. Should the interested party not attend, or should the verification take place in transit, it shall be carried out in the presence of two witnesses not connected with the railway, unless the laws or regulations of the State where the verification takes place provide otherwise. The railway may not however carry out the verification in transit unless compelled to do so by operational necessities or by the requirements of the Customs or of other administrative authorities.

§ 3. The result of the verification of the particulars in the consignment note shall be entered therein. If verification takes place at the forwarding station, the result shall also be recorded in the duplicate of the consignment note if it is held by the railway.

If the consignment does not correspond with the particulars in the consignment note or if the provisions relating to the carriage of goods accepted subject to conditions have not been compiled with, the costs of the verification shall be charged against the goods, unless paid at the time.

Article 22

Ascertainment of weight and number of packages

§ 1. The provisions in force in each State shall determine the circumstances in which the railway must ascertain the mass of the goods or the number of packages and the actual tare of the wagons.

The railway shall enter in the consignment note the results ascertained.

§ 2. If weighing by the railway, after the contract of carriage has been made, reveals a difference, the mass ascertained by the forwarding station or, failing that, the mass declared by the consignor, shall still be the basis for calculating the carriage charges:

(a) if the difference is manifestly due to the nature of the goods or to atmospheric conditions; or

(b) the weighing takes place on a weighbridge and does not reveal a difference exceeding two per cent of the mass ascertained by the forwarding station or failing that, of that declared by the consignor.

Article 23

Overloading

§ 1. When overloading of a wagon is established by the forwarding station or by an intermediate station, the excess load may be removed from the wagon even if no surcharge is payable. Where necessary the consignor or, if the contract of carriage has been modified in accordance with Article 31, the consignee shall be asked without delay to give instructions concerning the excess load.

§ 2. Without prejudice to the payment of surcharges under Article 24, the excess load shall be charged for the distance covered in accordance with the carriage charges applicable to the main load. If the excess load is unloaded, the charge for unloading shall be determined by the tariffs of the railway which carries out the unloading.

If the person entitled directs that the excess load be forwarded to the same destination station as the main load or to another destination station, or directs that it be returned to the forwarding station, the excess load shall be treated as a separate consignment.

Article 24

Surcharges

§ 1. Without prejudice to the railway's entitlement to the difference in carriage charges and to compensation for any possible loss or damage, the railway may impose:

(a) a surcharge equal to one unit of account per kilogramme of gross mass of the whole package;

(i) in the case of irregular, incorrect or incomplete description of substances and articles not acceptable for carriage under the RID;

(ii) in the case of irregular, incorrect or incomplete description of substances and articles which under the RID are acceptable for carriage subject to conditions, or in the case of failure to observe such conditions.

The supplementary provisions may provide for other methods of calculating the surcharge, in particular a fixed surcharge for empty private owners' wagons.

(b) a surcharge equal to five units of account per 100 kilogrammes of mass in excess of the load limit, where the wagon has been loaded by the consignor.

§ 2. The surcharges shall be charged against the goods irrespective of the place where the facts giving rise to the surcharges were established.

§ 3. The amount of the surcharges and the reason for imposing them must be entered in the consignment note.

§ 4. The supplementary provisions shall specify the case in which no surcharge is due.

Article 25

Documents for completion of administrative formalities. Customs seals

§ 1. The consignor must attach to the consignment note the documents necessary for the completion of formalities required by Customs or other administrative authorities before delivery of the goods. Such documents shall relate only to goods which are the subject of one and the same consignment note, unless otherwise provided by the requirements of Customs or of other administrative authorities or by the tariffs.

However, when these documents are not attached to the consignment note or if they are to be provided by the consignee, the consignor shall indicate in the consignment note the station, the Customs office or the office of any other authority where the respective documents will be made available to the railway and where the formalities must be completed. If the consignor will himself be present or be represented by an agent when the formalities required by Customs or other administrative authorities are carried out, it will suffice for the documents to be produced at the time when those formalities are carried out.

§ 2. The railway shall not be obliged to check whether the documents furnished are sufficient and correct.

§ 3. The consignor shall be liable to the railway for any loss or damage resulting from the absence or insufficiency of or any irregularity in such documents, save in the case of fault by the railway.

The railway shall, where it is at fault, be liable for any consequences arising from the loss, non-use or misuse of the documents referred to in the consignment note and accompanying it or deposited with the railway; nevertheless any compensation shall not exceed that payable in the event of loss of the goods.

§ 4. The consignor must comply with the requirements of Customs or of other administrative authorities with respect to the packing and sheeting of the goods. If the consignor has not packed or sheeted the goods in accordance with those requirements the railway shall be entitled to do so; the resulting cost shall be charged against the goods.

§ 5. The railway may refuse consignments when the seals affixed by Customs or other administrative authorities are damaged or defective.

Article 26

Completion of Administrative Formalities

§ 1. In transit, the formalities required by Customs or other administrative authorities shall be completed by the railway. The railway may, however, delegate that duty to an agent.

§ 2. In completing such formalities, the railway shall be liable for any fault committed by itself or by its agent; nevertheless, any compensation shall not exceed that payable in the event of loss of the goods.

§ 3. The consignor, by so indicating in the consignment note, or the consignee by giving orders as provided for in Article 31, may ask:

(a) to be present himself or to be represented by an agent when such formalities are carried out, for the purpose of furnishing any information or explanations required;

(b) to complete such formalities himself or to have them completed by an agent, in so far as the laws and regulations of the State in which they are to be carried out so permit;

(c) to pay Customs duties and other charges, when he or his agent is present at or completes such formalities, in so far as the laws and regulations of the State in which they are carried out permit such payment.

Neither the consignor, nor the consignee who has the right of disposal, nor the agent of either may take possession of the goods.

§ 4. If, for the completion of the formalities, the consignor designated a station where the provisions in force do not permit of their completion, or if he has stipulated for the purpose any other procedure which cannot be followed, the railway shall act in the manner which appears to it to be the most favourable to the interests of the person entitled and shall inform the consignor of the measures taken.

If the consignor, by an entry in the consignment note, has undertaken to pay charges including Customs duty, the railway shall have the choice of completing Customs formalities either in transit or at the destination station.

§ 5. Subject to the exception provided for in the second subparagraph §4, the consignee may complete Customs formalities at the destination station if that station has a Customs office and the consignment note requests Customs clearance on arrival, or, in the absence of such request, if the goods arrive under Customs control. The consignee may also complete these formalities at a destination station that has no Customs office if the national laws and regulations so permit or if the prior authority of the railway and the Customs authorities has been obtained. If the consignee exercises any of these rights, he shall pay in advance the amounts chargeable against the goods.

Nevertheless, the railway may proceed in accordance with §4 if the consignee has not taken possession of the consignment note within the period fixed by the provisions in force at the destination station.

Article 27

Transit periods

§ 1. The transit periods shall be specified either by agreement between the railways participating in the carriage, or by the international tariffs applicable from the forwarding station to the destination station. For certain special types of traffic and on certain routes these periods may also be established on the basis of transport plans applicable between the railways concerned; in that case they must be included in international tariffs or special agreements which, where appropriate, may provide for derogations from §§ 3 to 9 below.

Such periods shall not in any case exceed those which would result from the application of the following paragraphs.

§ 2. In the absence of any indication in regard to the transit periods as provided for in §1, and subject to the following paragraphs, the maximum transit periods shall be as follows:

(a) for wagon-load consignments:

period for despatch 12 hours;

period for carriage, for each 400 km or fraction thereof 24 hours;

(b) for less than wagon-load consignments:

period for despatch 24 hours;

period for carriage, for each 200 km or fraction thereof 24 hours.

All these distances shall relate to the kilometric distances contained in the tariffs.

§ 3. The period for despatch shall be counted only once, irrespective of the number of systems traversed. The period for carriage shall be calculated on the total distance between the forwarding station and the destination station.

§ 4. The railway may fix additional transit periods of specified duration in the following cases:

(a) consignments handed in for carriage, or to be delivered, at places other than stations;

(b) consignments to be carried:

(i) by lines of different gauge;

(ii) by sea or inland navigable waterway;

(iii) by road if there is no rail link;

(c) consignments charged at reduced rates in accordance with special or exceptional internal tariffs,

(d) exceptional circumstances causing an exceptional increase in traffic or exceptional operating difficulties.

§ 5. The additional transit period provided for in §4 (a) to (c) shall be shown in the tariffs or in the provisions duly published in each State.

Those provided for in §4 (d) must be published and may not come into force before their publication.

§ 6. The transit period shall run from midnight next following acceptance of the goods for carriage.

§ 7. Except in the case of any fault by the railway, the transit period shall be extended by the duration of the period necessitated by:

(a) verification or ascertainment in accordance with Article 21 and Article 22, §1, which reveals differences from the particulars shown in the consignment note;

(b) completion of the formalities required by Customs or other administrative authorities;

(c) modification of the contract of carriage under Article 30 or 31;

(d) special care to be given to the goods;

(e) the trans-shipment or reloading of any goods loaded defectively by the consignor;

(f) any interruption of traffic temporarily preventing the commencement or continuation of carriage.

The reason for and the duration of such extensions shall be entered in the consignment note. If necessary proof may be furnished by other means.

§ 8. The transit period shall be suspended on Sundays and statutory holidays. It shall be suspended on Saturdays when the provisions in force in any State provide for the suspension of domestic railway transit periods on those days.

§ 9. When the transit period ends after the time at which the destination station closes, the period shall be extended until two hours after the time at which the station next opens.

§ 10. The transit period is observed if, before its expiry:

(a) in cases where consignments are to be delivered at a station and notice of arrival must be given, such notice is given and the goods are held at the disposal of the consignee;

(b) in cases where consignments are to be delivered at a station and notice of arrival need not be given, the goods are held at the disposal of the consignee;

(c) in the case of consignments which are to be delivered at places other than stations, the goods are placed at the disposal of the consignee.

Article 28

Delivery

§ 1. The railway shall hand over the consignment note and deliver the goods to the consignee at the destination station against a receipt and payment of the amounts chargeable to the consignee by the railway.

Acceptance of the consignment note obliges the consignee to pay to the railway the amounts chargeable to him.

§ 2. It shall be equivalent to delivery to the consignee if, in accordance with the provisions in force at the destination station:

(a) the goods have been handed over to Customs or Octroi authorities at their premises or warehouses, when these are not subject to railway supervision;

(b) the goods have been deposited for storage with the railway, with a forwarding agent or in a public warehouse.

§ 3. The provisions in force at the destination station or the terms of any agreements with the consignee shall determine whether the railway is entitled or obliged to hand over the goods to the consignee elsewhere than at the destination station, whether in a private siding, at his domicile or in a railway depot. If the railway hands over the goods, or arranges for them to be handed over in a private siding, at his domicile or in a depot, delivery shall be deemed to have been effected at the time when they are so handed over. Save where the railway and the user of a private siding have agreed otherwise, operations carried out by the railway on behalf of and under the instructions of that user shall not be covered by the contract of carriage.

§ 4. After the arrival of the goods at the destination station, the consignee may require the railway to hand over the consignment note and deliver the goods to him.

If the loss of the goods is established or if the goods have not arrived on the expiry of the period provided for in Article 39. §1, the consignee may assert, in his own name, any rights against the railway which he may have acquired by reason of the contract of carriage.

§ 5. The person entitled may refuse to accept the goods, even when he has received the consignment note and paid the charges, so long as an examination for which he has asked in order to establish alleged loss or damage has not been made.

§ 6. In all other respects, delivery of goods shall be carried out in accordance with the provisions in force at the destination station.

Article 29

Correction of charges

§ 1. In case of incorrect application of a tariff or of error in the calculation or collection of charges, undercharges shall be paid or overcharges repaid.

Undercharges shall be paid and overcharges shall be repaid only if they exceed eight units of account per consignment note. The repayment shall be made as a matter of course.

§ 2. If the consignee has not taken possession of the consignment note the consignor shall be obliged to pay to the railway any amounts undercharged. When the consignment note has been accepted by the consignee or the contract of carriage modified in accordance with Article 31, the consignor shall be obliged to pay any undercharge only to the extent that it relates to the costs which he has undertaken to pay by an entry in the consignment note. Any balance of the undercharge shall be paid by the consignee.

§ 3. Sums due under this Article shall bear interest at five per cent per annum from the day of receipt of the demand for payment or from the day of the claim referred to in Article 53 or, if there has been no such demand or claim, from the day on which legal proceedings are instituted.

If, within a reasonable period allotted to him, the person entitled does not submit to the railway the supporting documents required for the amount of the claim to be finally settled, no interest shall accrue between the expiry of the period laid down and the actual submission of such documents.

Title III. MODIFICATION OF THE CONTRACT OF CARRIAGE

Article 30

Modification by the consignor

§ 1. The consignor may modify the contract of carriage by giving subsequent orders:

(a) for the goods to be withdrawn at the forwarding station;

(b) for the goods to be stopped in transit;

(c) for delivery of the goods to be delayed;

(d) for the goods to be delivered to a person other than the consignee shown in the consignment note;

(e) for the goods to be delivered at a station other than the destination station shown in the consignment note;

(f) for the goods to be returned to the forwarding station;

(g) for the consignment to be made subject to a cash on delivery payment;

(h) for a cash on delivery payment to be increased, reduced or cancelled;

(i) for charges relating to a consignment which has not been prepaid to be debited to him, or for charges which he has undertaken to pay in accordance with Article 15, §2 to be increased.

The tariffs of the following railway may provide that orders specified in (g) to (i) are not acceptable.

The supplementary provisions of the international tariffs in force between the railways participating in the carriage may provide for the acceptance of orders other than those listed above.

Orders must not in any event have the effect of splitting the consignment.

§ 2. Such orders shall be given by means of a declaration, in the form laid down by the railway.

The declaration shall be reproduced and signed by the consignor in the duplicate of the consignment note which shall be presented to the railway. The signature may be printed or replaced by the despatch stamp.

Any order given in a form other than that laid down shall be null and void.

§ 3. If the railway complies with the consignor's orders without requiring the production of the duplicate, where this has been sent to the consignee, the railway shall be liable to the consignee for any loss or damage caused thereby. Nevertheless, any compensation shall not exceed that payable in the event of loss of the goods.

§ 4. The consignor's right to modify the contract of carriage shall, notwithstanding that he is in possession of the duplicate of the consignment note, be extinguished in cases where the consignee:

(a) has taken possession of the consignment note;

(b) has accepted the goods;

(c) has asserted his rights in accordance with Article 28, §4;

(d) is entitled, in accordance with Article 31, to give orders as soon as the consignment has entered the Customs territory of the country of destination.

From that time onwards, the railway shall comply with the orders and instructions of the consignee.

Article 31

Modification by the consignee

§ 1. When the consignor has not undertaken to pay the charges relating to carriage in the country of destination, and has not inserted in the consignment note the words "Consignee not authorised to give subsequent orders", the consignee may modify the contract of carriage by giving subsequent orders:

(a) for the goods to be stopped in transit;

(b) for delivery of the goods to be delayed;

(c) for the goods to be delivered in the country of destination to a person other than the consignee shown in the consignment note;

(d) for the goods to be delivered in the country of destination at a station other than the destination station shown in the consignment note, subject to contrary provisions in international tariffs;

(e) for formalities required by Customs or other administrative authorities to be carried out in accordance with Article 26, §3.

The supplementary provisions or the international tariffs in force between the railways participating in the carriage may provide for the acceptance of orders other than those listed above.

Orders must not in any case have the effect of splitting the consignment.

The consignee's orders shall only be effective after the consignment has entered the Customs territory of the country of destination.

§ 2. Such orders shall be given by means of a declaration, in the form laid down by the railway.

Any order given in a form other than that laid down shall be null and void.

§ 3. The consignee's right to modify the contract of carriage shall be extinguished in cases where he has:

(a) taken possession of the consignment note;

(b) accepted the goods;

(c) asserted his rights in accordance with Article 28, §4;

(d) designated a person in accordance with §1 (c) and that person has taken possession of the consignment note, accepted the goods or asserted his rights in accordance with Article 28, §4.

§ 4. If the consignee has given instructions for delivery of the goods to another person, that person shall not be entitled to modify the contract of carriage.

Article 32

Execution of subsequent orders

§ 1. The railway may not refuse to execute orders given under Articles 30 or 31 or delay doing so save where:

(a) it is no longer possible to execute the orders by the time they reach the station responsible for doing so;

(b) compliance with the orders would interfere with normal railway operations;

(c) a change of destination station would contravene the laws and regulations of a State, and in particular the requirements of the Customs or of other administrative authorities;

(d) in the case of a change of destination station, the value of the goods will not, in the railway's view, cover all the charges which would be payable on the goods on arrival at the new destination, unless the amount of such charges is paid or guaranteed immediately.

The person who has given the orders shall be informed as soon as possible of any circumstances which prevent their execution.

If the railway is not in a position to foresee such circumstances, the person who has given the orders shall be liable for all the consequences of starting to execute them.

§ 2. The charges arising from the execution of an order, except those arising from any fault by the railway, shall be paid in accordance with Article 15.

§ 3. Subject to §1, the railway shall, in the case of any fault on its part, be liable for the consequences of failure to execute an order or failure to execute it properly. Nevertheless, any compensation shall not exceed that payable in the event of loss of the goods.

Article 33

Circumstances preventing carriage

§ 1. When circumstances prevent the carriage of goods, the railway shall decide whether it is preferable to carry the goods as a matter of course by modifying the route or whether it is advisable in the consignor's interest to ask him for instructions and at the same time give him any relevant information available to the railway.

Save fault on its part, the railway may recover the carriage charges applicable to the route followed and shall be allowed the transit periods applicable to such route.

§ 2. If it is impossible to continue carrying the goods, the railway shall ask the consignor for instructions. It shall not be obliged to do so in the event of carriage being temporarily prevented as a result of measures taken in accordance with Article 3, §4.

§ 3. The consignor may enter in the consignment note instructions to cover the event of circumstances preventing carriage.

If the railway considers that such instructions cannot be executed, it shall ask for fresh instructions.

§ 4. If the instructions of the consignor change the consignee or the destination station or are given at the station where the goods are being held, the consignor must enter them in the duplicate of the consignment note and present this to the railway.

§ 5. If the railway complies with the consignor's instructions without requiring the production of the duplicate, when this has been sent to the consignee, the railway shall be liable to the consignee for any loss or damage caused thereby. Nevertheless, any compensation shall not exceed that payable in the event of loss of the goods.

§ 6. If the consignor, on being notified of a circumstance preventing carriage, fails to give within a reasonable time instructions which can be executed, the railway shall take action in accordance with the provisions relating to circumstances preventing delivery, in force at the place where the goods have been held up.

If the goods have been sold, the proceeds of sale, less any amounts chargeable against the goods, shall be held at the disposal of the consignor. If the proceeds are less than those costs, the consignor shall pay the difference.

§ 7. When the circumstances preventing carriage cease to obtain before the arrival of instructions from the consignor, the goods shall be forwarded to their destination without waiting for such instructions; the consignor shall be notified to that effect as soon as possible.

§ 8. When the circumstances preventing carriage arise after the consignee has modified the contract of carriage in accordance with Article 31, the railway shall notify the consignee. §§ 1, 2, 6, 7 and 9 shall apply analogously.

§ 9. Save fault on its part, the railway may raise demurrage or standage charges if circumstances prevent carriage.

§ 10. Article 32 shall apply to carriage undertaken in accordance with Article 33.

Article 34

Circumstances preventing delivery

§ 1. When circumstances prevent delivery of the goods, the railway shall without delay notify the consignor to ask for his instructions.

§ 2. When the circumstances preventing delivery cease to obtain before arrival at the destination station of instructions from the consignor the goods shall be delivered to the consignee. The consignor shall be notified without delay.

§ 3. If the consignee refuses the goods, the consignor shall be entitled to give instructions even if he is unable to produce the duplicate of the consignment note.

§ 4. The consignor may also request, by an entry in the consignment note, that the goods be returned to him as a matter of course in the event of circumstances preventing delivery. Unless such request is made, his express consent is required.

§ 5. Except as otherwise provided for above, the railway responsible for delivery shall proceed in accordance with the provisions in force at the place of delivery.

If the goods have been sold, the proceeds of sale, less any costs chargeable against the goods, shall be held at the disposal of the consignor. If such proceeds are less than those costs, the consignor shall pay the difference.

§ 6. When the circumstances preventing delivery arise after the consignee has modified the contract of carriage in accordance with Article 31, the railway shall notify the consignee. §§ 1, 2 and 6 shall apply analogously.

§ 7. Article 32 shall apply to carriage undertaken in accordance with Article 34.

Title IV. LIABILITY

Article 35

Collective responsibility of railways

§ 1. The railway which has accepted goods for carriage with the consignment note shall be responsible for the carriage over the entire route up to delivery.

§ 2. Each succeeding railway, by the very act of taking over the goods with the consignment note, shall become a party to the contract of carriage in accordance with the terms of that document and shall assume the obligations arising therefrom, without prejudice to the provisions of Article 55, §3, relating to the railway of destination.

Article 36

Extent of liability

§ 1. The railway shall be liable for loss or damage resulting from the total or partial loss of, or damage to, the goods between the time of acceptance for carriage and the time of delivery and for the loss or damage resulting from the transit period being exceeded.

§ 2. The railway shall be relieved of such liability if the loss or damage or the exceeding of the transit period was caused by a fault on the part of the person entitled, by an order given by the person entitled other than as a result of a fault on the part of the railway, by inherent vice of the goods (decay, wastage, etc.) or by circumstances which the railway could not avoid and the consequences of which it was unable to prevent.

§ 3. The railway shall be relieved of such liability when the loss or damage arises from the special risks inherent in one or more of the following circumstances:

(a) carriage in open wagons under the conditions applicable thereto or under an agreement made between the consignor and the railway and referred to in the consignment note;

(b) absence or inadequacy of packing in the case of goods which by their nature are liable to loss or damage when not packed or when not properly packed;

(c) loading operations carried out by the consignor or unloading operations carried out by the consignee under the provisions applicable thereto or under an agreement made between the consignor and the railway and referred to in the consignment note, or under an agreement between the consignee and the railway;

(d) defective loading, when loading has been carried out by the consignor under the provisions applicable thereto or under an agreement made between the consignor and the railway and referred to in the consignment note;

(e) completion by the consignor, the consignee or an agent of either, of the formalities required by Customs or other administrative authorities;

(f) the nature of certain goods which renders them inherently liable to total or partial loss or damage, especially through breakage, rust, interior and spontaneous decay, desiccation or wastage;

(g) irregular, incorrect or incomplete description of articles not acceptable for carriage or acceptable subject to conditions, or failure on the part of the consignor to observe the prescribed precautions in respect of articles acceptable subject to conditions;

(h) carriage of live animals;

(i) carriage which, under the provisions applicable or under an agreement made between the consignor and the railway and referred to in the consignment note, must be accompanied by an attendant, if the loss or damage results from any risk which the attendant was intended to avert.

Article 37

Burden of Proof

§ 1 . The burden of proving that the loss, the damage or the exceeding of the transit period was due to one of the causes specified in Article 36, §2 shall rest upon the railway.

§ 2. When the railway establishes that, having regard to the circumstances of a particular case, the loss or damage could have arisen from one or more of the special risks referred to in Article 36, §3, it shall be presumed that it did so arise. The person entitled shall, however, have the right to prove that the loss or damage was not attributable either wholly or partly to one of those risks.

This presumption shall not apply in the case referred to in Article 36, §3 (a) if an abnormally large quantity has been lost or if a package has been lost.

Article 38

Presumption in case of reconsignment

§ 1. When a consignment despatched in accordance with the Uniform Rules has been reconsigned subject to the same Rules and partial loss or damage has been ascertained after the reconsignment, it shall be presumed that it occurred during the latest contract of carriage if the consignment remained in the care of the railway and was reconsigned in the same condition as it arrived at the station from which it was reconsigned.

§ 2. This presumption shall also apply when the contract of carriage prior to the reconsignment was not subject to the Uniform Rules, if the Rules would have applied in the case of a through consignment from the original forwarding station to the final destination station.

This presumption shall moreover apply when the contract of carriage prior to the reconsignment was subject to a comparable international convention on international through rail transport, and when this contains the same presumption of law in favour of consignments sent in accordance with the Uniform Rules.

Article 39

Presumption of loss of goods

§ 1. The person entitled may, without being required to furnish further proof, consider the goods lost when they have not been delivered to the consignee or are not being held at his disposal within thirty days after the expiry of the transit periods.

§ 2. The person entitled may, on receipt of compensation for the lost goods, make a written request to be notified without delay should the goods be recovered within one year after the payment of compensation. The railway shall give a written acknowledgement of such request.

§ 3. Within thirty days after receipt of such notification, the person entitled may require the goods to be delivered to him at any station on the route. In that case he shall pay the charges in respect of carriage from the forwarding station to the station where delivery is effected and shall refund the compensation received, less any costs which may have been included therein. Nevertheless he shall retain his rights to claim compensation for exceeding the transit period provided for in Article 43 and 46.

§ 4. In the absence of the request mentioned in §2 or of any instructions given within the period specified in §3, or if the goods are recovered more than one year after the payment of compensation, the railway shall dispose of them in accordance with the laws and regulations of the State having jurisdiction over the railway.

Article 40

Compensation for loss

§ 1. In the event of total or partial loss of the goods the railway must pay, to the exclusion of all other damages, compensation calculated according to the commodity exchange quotation or, if there is no such quotation, according to the current market price, or if there is neither such quotation nor such price, according to the normal value of goods of the same kind and quality at the time and place at which the goods were accepted for carriage.

§ 2. Compensation shall not exceed 17 units of account per kilogramme of gross mass short.

§ 3. The railway shall in addition refund carriage charges, Customs duties and other amounts incurred in connection with carriage of the lost goods.

Article 41

Liability for wastage in transit

§ 1. In respect of goods which, by reason of their nature, are generally subject to wastage in transit by the sole fact of carriage, the railway shall only be liable to the extent that the wastage exceeds the following allowances, whatever the length of the route:

(a) two per cent of the mass for liquid goods or goods consigned in a moist condition;

(b) one per cent of the mass for dry goods.

§ 2. The limitation of liability provided for in §1 may not be invoked if, having regard to the circumstances of a particular case, it is proved that the loss was not due to causes which would justify an allowance.

§ 3. Where several packages are carried under a single consignment note, the wastage in transit shall be calculated separately for each package if its mass on despatch is shown separately in the consignment note or can otherwise be ascertained.

§ 4. In the event of total loss of goods or in the case of loss of a package, no deduction for wastage in transit shall be made in calculating the compensation payable.

§ 5. This Article shall not derogate from Articles 36 and 37.

Article 42

Compensation for damage

§ 1. In case of damage to goods, the railway must pay compensation equivalent to the loss in value of the goods, to the exclusion of all other damages. The amount shall be calculated by applying to the value of the goods as defined in Article 40 the percentage of loss in value noted at the place of destination.

§ 2. The compensation may not exceed:

(a) if the whole consignment has lost value through damage, the amount which would have been payable in case of total loss;

(b) if only part of the consignment has lost value through damage, the amount which would have been payable had that part been lost.

§ 3. The railway shall in addition refund the amounts provided for in Article 40, §3, in the proportion set out in §1.

Article 43

Compensation for exceeding the transit period

§ 1. If loss or damage has resulted from the transit period being exceeded, the railway shall pay compensation not exceeding four times the carriage charges.

§ 2. In case of total loss of the goods, the compensation provided for in §1 shall not be payable in addition to that provided for in Article 40.

§ 3. In case of partial loss of the goods, the compensation provided for in §1 shall not exceed three times the carriage charges in respect of that part of the consignment which has not been lost.

§ 4. In case of damage to the goods, not resulting from the transit period being exceeded, the compensation provided for in §1 shall, where appropriate, be payable in addition to that provided for in Article 42.

§ 5. In no case shall the total of compensation payable under §1 together with that payable under Articles 40 and 42 exceed the compensation which would be payable in the event of total loss of the goods.

§ 6. The railway may provide, in international tariffs or in special agreements, for other forms of compensation than those provided for in §1 when, in accordance with Article 27, §1, the transit period has been established on the basis of transport plans.

If, in this case, the transit periods provided for in Article 27, §2 are exceeded, the person entitled may demand either the compensation provided for in §1 above or that determined by the international tariff or the special agreement applied.

Article 44

Loss of the right to invoke the limits of liability

The liability limits provided for in Articles 25, 26, 30, 32, 33, 40, 42, 43, 45 and 46 shall not apply if it is proved that the loss or damage resulted from an act or omission, on the part of the railway, done with intent to cause such loss or damage, or recklessly and with knowledge that such loss or damage will probably result.

Article 45

Limitation of compensation under certain tariffs

When the railway agrees to special conditions of carriage through special or exceptional tariffs, involving a reduction in the carriage charge calculated on the basis of the general tariffs, it may limit the amount of compensation payable to the person entitled in the case of exceeding of the transit period, provided that such limit is indicated in the tariff.

When the special conditions of carriage apply only to part of the route, the limit may only be invoked if the event giving rise to the compensation occurred on that part of the route.

Article 46

Compensation in case of interest in delivery

In case of a declaration of interest in delivery, further compensation for loss or damage proved may be claimed, in addition to the compensation provided for in Articles 40, 42, 43 and 45, up to the amount declared.

Article 47

Conversion of, and interest on, compensation

§ 1. When the calculation of the compensation requires the conversion of sums expressed in foreign currencies, conversion shall be at the rate of exchange applicable on the day and at the place of payment of compensation.

§ 2. The person entitled may claim interest on compensation payable, calculated at five per cent per annum, from the date of the claim referred to in Article 53 or, if no such claim has been made, from the day on which legal proceedings are instituted.

§ 3. Interest shall only be payable if the compensation exceeds eight units of account per consignment note.

§ 4. If, within a reasonable period allotted to him, the person entitled does not submit to the railway the supporting documents required for the amount of the claim to be finally settled, no interest shall accrue between the expiry of the period laid down and the actual submission of such documents.

Article 48

Liability in respect of rail-sea traffic

§ 1. In rail-sea transport by the services referred to in Article 2, §2 of the Convention each State may, by requesting that a suitable note be included in the list of lines or services to which the Uniform Rules apply, indicate that the following ground for exemption from liability will apply in their entirety in addition to those provided for in Article 36.

The carrier may only avail himself of these grounds for exemption if he proves that the loss, damage or exceeding of the transit period occurred in the course of the sea journey between the time when the goods were loaded on board the ship and the time when they were discharged from the ship.

The grounds for exemption are as follows:

(a) act, neglect or default on the part of the master, a mariner, pilot or the carrier's servants in the navigation or management of the ship;

(b) unseaworthiness of the ship, if the carrier proves that the unseaworthiness is not attributable to lack of due diligence on his part to make the ship seaworthy, to ensure that it is properly manned, equipped and supplied or to make all parts of the ship in which the goods are loaded fit and safe for their reception, carriage and protection;

(c) fire, if the carrier proves that it was not caused by his act or fault, or that of the master, a mariner, pilot or the carrier's servants;

(d) perils, dangers and accidents of the sea or other navigable waters;

(e) saving or attempting to save life or property at sea;

(f) the loading of goods on the deck of the ship, if they are so loaded with the consent of the consignor given in the consignment note and are not in wagons.

The above grounds for exemption in no way affect the general obligations of the carrier and, in particular, his obligation to exercise due diligence to make the ship seaworthy, to ensure that it is properly manned, equipped and supplied and to make all parts of the ship in which the goods are loaded fit and safe for their reception, carriage and protection.

Even when the carrier can rely on the foregoing grounds for exemption, he shall nevertheless remain liable if the person entitled proves that the loss, damage or exceeding of the transit period is due to a fault of the carrier, the master, a mariner, pilot or the carrier's servants, fault other than provided for under (a).

§ 2. Where one and the same sea route is served by several undertakings included in the list referred to in Articles 3 and 10 of the Convention, the regime of liability applicable to that route shall be the same for all those undertakings.

In addition, where such undertakings have been included in the list at the request of several States, the adoption of this regime shall be the subject of prior agreement between those States.

§ 3. The measures taken under this Article shall be notified to the Central Office. They shall come into force at the earliest at the expiry of a period of thirty days from the date of the letter by which the Central Office notifies them to other States.

Consignments already in transit shall not be affected by such measures.

Article 49

Liability in case of nuclear incidents

The railway shall be relieved of liability under the Uniform Rules for loss or damage caused by a nuclear incident when the operator of a nuclear installation or another person who is substituted for him is liable for the loss or damage pursuant to a State's laws and regulations governing liability in the field of nuclear energy.

Article 50

Liability of the railway for its servants

The railway shall be liable for its servants and for any other persons whom it employs to perform the carriage.

If however such servants and other persons, at the request of an interested party, make out consignment notes, make translations or render other services which the railway itself is under no obligation to render, they shall be deemed to be acting on behalf of the person to whom the services are rendered.

Article 51

Other actions

In all cases to which the Uniform Rules apply, any action in respect of liability on any grounds whatsoever may be brought against the railway only subject to the conditions and limitations laid down in the Rules.

The same shall apply to any action brought against those servants and other persons for whom the railway is liable under Article 50.

Title V. ASSERTION OF RIGHTS

Article 52

Ascertainment of partial loss or damage

§ 1. When partial loss of, or damage to, goods is discovered or presumed by the railway or alleged by the person entitled, the railway must without delay, and if possible in the presence of the person entitled, draw up a report stating, according to the nature of the loss or damage, the condition of the goods, their mass and, as far as possible, the extent of the loss or damage, its cause and the time of its occurrence.

A copy of the report must be supplied free of charge to the person entitled.

§ 2. Should the person entitled not accept the findings in the report, he may request that the condition and mass of the goods and the cause and amount of the loss or damage be ascertained by an expert appointed either by the parties or by a court. The procedure to be followed shall be governed by the laws and regulations of the State in which such ascertainment takes place.

Article 53

Claims

§ 1. Claims relating to the contract of carriage shall be made in writing to the railway specified in Article 55.

§ 2. A claim may be made by persons who have the right to bring an action against the railway under Article 54.

§ 3. To make the claim, the consignor must produce the duplicate of the consignment note. Failing this, he must produce an authorisation from the consignee or furnish proof that the consignee has refused to accept the consignment.

To make the claim, the consignee must produce the consignment note if it has been handed over to him.

§ 4. The consignment note, the duplicate and any other documents which the person entitled thinks fit to submit with the claim shall be produced either in the original or as copies, the copies to be duly authenticated if the railway so requires.

On settlement of the claim, the railway may require the production, in the original form, of the consignment note, the duplicate or the cash on delivery voucher so that they may be endorsed to the effect that settlement has been made.

Article 54

Persons who may bring an action against the railway

§ 1. An action for the recovery of a sum paid under the contract of carriage may only be brought by the person who made the payment.

§ 2. An action in respect of the cash on-delivery payments provided for in Article 17 may only be brought by the consignor.

§ 3. Other actions arising from the contract of carriage may be brought:

(a) by the consignor, until such time as the consignee has:

(i) taken possession of the consignment note,

(ii) accepted the goods, or

(iii) asserted his rights under Article 28, §4, or Article 31;

(b) by the consignee, from the time when he has:

(i) taken possession of the consignment note,

(ii) accepted the goods,

(iii) asserted his rights under Article 28, §4, or

(iv) asserted his rights under Article 31 provided that the right of action shall be extinguished from the time when the person designated by the consignee in accordance with Article 31, §1 (c) has taken possession of the consignment note, accepted the goods, or asserted his rights under Article 28, §4.

§ 4. In order to bring an action, the consignor must produce the duplicate of the consignment note. Failing this, in order to bring an action under §3 (a) he must produce an authorisation from the consignee or furnish proof that the consignee has refused to accept the consignment.

In order to bring an action, the consignee shall produce the consignment note if it has been handed over to him.

Article 55

Railways against which an action may be brought

§ 1. An action for the recovery of a sum paid under the contract of carriage may be brought against the railway which has collected that sum or against the railway on whose behalf it was collected.

§ 2. An action in respect of the cash on delivery payments provided for in Article 17 may only be brought against the forwarding railway.

§ 3. Other actions arising from the contract of carriage may be brought against the forwarding railway, the railway of destination or the railway on which the event giving rise to the proceedings occurred.

Such actions may be brought against the railway of destination even if it has received neither the goods nor the consignment note.

§ 4. If the plaintiff can choose between several railways, his right to choose shall be extinguished as soon as he brings an action against any one of them.

§ 5. An action may be brought against a railway other than those specified in §§ 1, 2 and 3 when instituted by way of counterclaim or by way of exception to the principal claim based on the same contract of carriage.

Article 56

Competence

Actions brought under the Uniform Rules may only be instituted in the competent court of the State having jurisdiction over the defendant railway, unless otherwise provided in agreements between States or in acts of concession.

When a railway operates independent railway systems in different States, each system shall be regarded as a separate railway for the purposes of this Article.

Article 57

Extinction of right of action against the railway

§ 1. Acceptance of the goods by the person entitled shall extinguish all rights of action against the railway arising from the contract of carriage in case of partial loss, damage or exceeding of the transit period.

§ 2. Nevertheless, the right of action shall not be extinguished:

(a) in the case of partial loss or of damage, if:

(i) the loss or damage was ascertained before the acceptance of the goods in accordance with Article 52 by the person entitled;

(ii) the ascertainment which should have been carried out under Article 52 was omitted solely through the fault of the railway;

(b) in the case of loss or damage which is not apparent and is not ascertained until after acceptance of the goods by the person entitled, provided that he:

(i) asks for ascertainment in accordance with Article 52 immediately after discovery of the loss or damage and not later than seven days after the acceptance of the goods;

(ii) and, in addition, proves that the loss or damage occurred between the time of acceptance for carriage and the time of delivery;

(c) in cases where the transit period has been exceeded, if the person entitled has, within sixty days, asserted his rights against one of the railways referred to in Article 55, §3;

(d) if the person entitled furnishes proof that the loss or damage was caused by wilful misconduct or gross negligence on the part of the railway.

§ 3. If the goods have been recognised in accordance with Articles 38, §1 rights of action in case of partial loss or of damage, arising from one of the previous contracts of carriage, shall be extinguished as if there had been only one contract of carriage.

Article 58

Limitation of actions

§ 1. The period of limitation for an action arising from the contract of carriage shall be one year.

Nevertheless, the period of limitation shall be two years in the case of an action:

(a) to recover a cash on delivery payment collected by the railway from the consignee;

(b) to recover the proceeds of a sale effected by the railway;

(c) for loss or damage resulting from all act or omission done with intent to cause such loss or damage, or recklessly and with knowledge that such loss or damage will probably result;

(d) arising from one of the contracts of carriage prior to the reconsignment in the case provided for in Article 38, §1.

§ 2. The period of limitation shall run:

(a) in actions for compensation for total loss, from the thirtieth day after the expiry of the transit period;

(b) in actions for compensation for partial loss, for damage or for exceeding the transit period, from the day when delivery took place;

(c) in actions for payment or refund of carriage charges, supplementary charges, other charges or surcharges, or for correction of charges in case of a tariff being wrongly applied or of an error in calculation or collection:

(i) if payment has been made, from the day of payment;

(ii) if payment has not been made, from the day when the goods were accepted for carriage if payment is due from the consignor, or from the day when the consignee took possession of the consignment note if payment is due from him;

(iii) in the case of sums to be paid under a charges note, from the day on which the railway submits to the consignor the account of charges provided for in Article 15, §7; if no such account has been submitted, the period in respect of sums due to the railway shall run from the thirtieth day following the expiry of the transit period;

(d) in an action by the railway for recovery of a sum which has been paid by the consignee instead of by the consignor or vice versa and which the railway is required to refund to the person entitled, from the day of the claim for a refund;

(e) in actions relating to cash on delivery as provided for in Article 17, from the thirtieth day following the expiry of the transit period;

(f) in actions to recover the proceeds of a sale, from the day of the sale;

(g) in actions to recover additional duty demanded by Customs or other administrative authorities, from the day of the demand made by such authorities;

(h) in all other cases, from the day when the right of action arises.

The day indicated for the commencement of the period of limitation shall not be included in the period.

§ 3. When a claim is presented to a railway in accordance with Article 53 together with the necessary supporting documents, the period of limitation shall be suspended until the day that the railway rejects the claim by notification in writing and returns the documents. If part of the claim is admitted, the period of limitation shall recommence in respect of that part of the claim still in dispute. The burden of proof of receipt of the claim or of the reply and of the return of the documents shall rest on the party who relies on those facts.

The period of limitation shall not be suspended by further claims having the same object.

§ 4. A right of action which has become time-barred may not be exercised by way of counter claim or relied upon by way of exception.

§ 5. Subject to the foregoing provisions, the suspension and interruption of periods of limitation shall be governed by national law.

Title VI. RELATIONS BETWEEN RAILWAYS

Article 59

Settlement of accounts between railways

§ 1. Any railway which has collected, either at the time of forwarding or on arrival, charges or other sums due under the contract of carriage must pay to the railways concerned their respective shares.

The methods of payment shall be settled by agreements between railways.

§ 2. The forwarding railway shall be liable for carriage and other charges which it has failed to collect when the consignor has undertaken to pay them in accordance with Article 15.

§ 3. Should the railway of destination deliver the goods without collecting charges or other sums due under the contract of carriage, it shall be liable for these amounts.

§ 4. Should one railway default in payment and such default be confirmed by the Central Office at the request of one of the creditor railways, the consequences thereof shall be borne by all the other railways which have taken part in the carriage in proportion to their shares of the carriage charges.

The right of recovery against the defaulting railway shall not be affected.

Article 60

Recourse in case of loss or damage

§ 1. A railway which has paid compensation in accordance with the Uniform Rules, for total or partial loss or for damage, has a right of recourse against the other railways which have taken part in the carriage in accordance with the following provisions:

(a) the railway which has caused the loss or damage shall be solely liable for it;

(b) when the loss or damage has been caused by more than one railway, each shall be liable for the loss or damage it has caused; if such distinction cannot be made, the compensation shall be apportioned between those railways in accordance with (c);

(c) if it cannot be proved that the loss or damage has been caused by one or more railways in particular, the compensation shall be apportioned between all the railways which have taken part in the carriage, except those which can prove that the loss or damage was not caused on their lines; such apportionment shall be in proportion to the kilometric distances contained in the tariffs.

§ 2. In the case of the insolvency of any one of the railways, the unpaid share due from it shall be apportioned among all the other railways which have taken part in the carriage, in proportion to the kilometric distances contained in the tariffs.

Article 61

Recourse in case of exceeding the transit period

§ 1. Article 60 shall apply where compensation is paid for exceeding the transit period. If this has been caused by more than one railway, the compensation shall be apportioned between such railways in proportion to the length of the delay occurring on their respective lines.

§ 2. The transit periods specified in Article 27 shall be apportioned in the following manner:

(a) where two railways have taken part in the carriage:

(i) the period for despatch shall be divided equally;

(ii) the period for transport shall be divided in proportion to the kilometric distances contained in the tariffs;

(b) where three or more railways have taken part in the carriage:

(i) the period for despatch shall be divided equally between the forwarding railway and the railway of destination;

(ii) the period for transport shall be divided between all the railways:

* one-third in equal shares,

* the remaining two-thirds in proportion to the kilometric distances contained in the tariffs.

§ 3. Any additional periods to which a railway may be entitled shall be allocated to that railway.

§ 4. The interval between the time when the goods are handed over to the railway and commencement of the period for despatch shall be allocated exclusively to the forwarding railway.

§ 5. Such apportionment shall only apply if the total transit period has been exceeded.

Article 62

Procedure for recourse

§ 1. The validity of the payment made by the railway exercising one of the rights of recourse under Articles 60 and 61 may not be disputed by the railway against which the right of recourse is exercised, when compensation has been determined by a court and when the latter railway duly served with notice, has been afforded an opportunity to intervene in the proceedings. The court seized of the main proceedings shall determine what time shall be allowed for such notification and for intervention in the proceedings.

§ 2. A railway exercising its right of recourse must take proceedings by one and the same action against all the railways concerned with which it has not reached a settlement, failing which it shall lose its right of recourse in the case of those against which it has not taken proceedings.

§ 3. The court shall give its decision in one and the same judgement on all recourse claims brought before it.

§ 4. The railways against which such action has been brought shall have no further right of recourse.

§ 5. Recourse proceedings may not be joined with proceedings for compensation taken by the person entitled on the basis of the contract of carriage.

Article 63

Competence for recourse

§ 1. The courts of the country in which the railway against which the recourse claim has been made, has its headquarters shall have exclusive competence for all recourse claims.

§ 2. When the action is to be brought against several railways, the plaintiff railway shall be entitled to choose the court in which it will bring the proceedings from among those having competence under §1.

Article 64

Agreements concerning recourse

By agreement, railways may derogate from the provisions concerning reciprocal rights of recourse set out in Title VI apart from that contained in Article 62, §5.

Title VII. EXCEPTIONAL PROVISIONS

Article 65

Temporary derogations

§ 1. If the economic and financial position of any State is such as to cause serious difficulty in applying Title VI, two or more other States may, by agreements, derogate from Articles 15, 17 and 30 by determining, for traffic with the State in difficulty, that:

(a) consignments from each of them shall be forwarded charges paid by the consignor as far as the frontiers of the State in difficulty, but not beyond;

(b) consignments to destinations in each of them shall be forwarded charges paid by the consignor as far as the frontiers of the State in difficulty, but not beyond;

(c) consignments to or from the State in difficulty must not be made subject to any cash on delivery payment or disbursement, except up to specified amounts;

(d) the consignor may not modify the contract of carriage as far as concerns the country of destination, pre-payment of charges and cash on delivery payments.

§ 2. Under the conditions specified in §1 and with the authorisation of their Governments, the railways which have dealings with the railway of the State in difficulty may agree upon a derogation from Articles 15, 17, 30 and 31 in the traffic exchanged between them and the railway of the State in difficulty.

Such a derogation shall be decided by a two thirds majority of the railways having dealings with the railway of the State in difficulty.

§ 3. Measures taken in accordance with §§ 1 and 2 shall be notified to the Central Office.

The measures set out in §1 shall come into force at the earliest on the expiry of a period of eight days from the date of the letter by which the Central Office shall have notified such measures to the other States.

The measures set out in §2 shall come into force at the earliest on the expiry of a period of two days from the date of their publication in the States concerned.

§ 4. Consignments already in transit shall not be affected by such measures.

§ 5. Notwithstanding the provisions of this Article, each State may take unilateral measures in accordance with Article 3, §4, letter (b).

Article 66

Derogations

The provisions of the Uniform Rules shall not prevail over those provisions which certain States are obliged to adopt, in traffic among themselves, in pursuant of certain Treaties such as the Treaties relating to the European Coal and Steel Community and the European Economic Community.

Annex I

(Articles 4 and 5)

Regulations concerning the International Carriage of Dangerous Goods by Rail (RID)

The text of this Annex shall be that drawn up by the Committee of Experts, in accordance with Article 69, §4 of the International Convention concerning the Carriage of Goods by Rail (ClM) of 7 February 1970, for the International Regulations concerning the Carriage of Dangerous Goods by Rail (RlD), Annex I to the CIM. The Committee of Experts shall also edit the text to bring it into line with the Convention concerning the International Carriage of Goods by Rail of 9 May 1980.

Annex II

(Article 8, §1)

Regulations concerning the International Haulage of Private Owners' Wagons by Rail (RlP)

The text of this Annex shall be that drawn up by the Committee of Experts, in accordance with Article 69, §4 of the International Convention concerning the Carriage of Goods by Rail (CIM) of 7 February 1970, for the International Regulations concerning the Haulage of Private Owners' Wagons (RIP), Annex IV to the ClM. The Committee of Experts shall also edit the text to bring it into line with the Convention concerning the International Carriage of Goods by Rail of 9 May 1980.

The text of this Annex is so drawn up as follows.

Regulations concerning the International Haulage of Private Owners' Wagons by Rail (RIP)

Article 1

Purpose of the regulations

1. These regulations shall apply to all haulage of private owners' wagons, empty or loaded, accepted for international traffic in accordance with Article 2 of this Annex and consigned under the conditions of the CIM Uniform Rules.

2. In the absence of specific provisions in these regulations, the other provisions of the Uniform Rules shall apply to the haulage referred to in paragraph 1 above.

Article 2

Acceptance of wagons for international traffic

To be accepted for international traffic, wagons shall be registered in the name of a private party (whether an individual, a firm or a corporate body) by a railway to whose lines the Uniform Rules apply and shall be marked by that railway with the distinguishing mark "P".

In these regulations the private party, whose name shall be marked on the wagon, is referred to as the "owner" .

Article 3

Use of wagons

The consignor may only use the wagon for the carriage of goods for which it is designated in accordance with the contract of registration. The consignor shall be solely responsible for the consequences resulting from the failure to observe this provision.

Article 4

Special apparatus

If the wagon is equipped with special apparatus (refrigerating equipment, water tanks, machinery, etc.), the consignor shall be responsible for the servicing of such equipment or for arranging for it to be serviced. This duty shall pass to the consignee as soon as he exercises his rights under Article 28 or 31 of the Uniform Rules.

Article 5

Presenting of wagons for haulage

1. The right to present a wagon for haulage shall be vested in the owner.

Any other consignor of a wagon, whether it be empty or loaded, shall present at the forwarding station, at the same time as the consignment note, an authority granted by the owner, which may relate to several wagons.

Such authority shall not be required if the consignor is the consignee of the wagon on its last journey and if, before time when the new contract of carriage is made, the station has not received by letter, by telegram or by telex from the owner an order not to despatch the wagon or wagons without his authority.

2. In the absence of the owner's order to the contrary, the railway shall be entitled to return to its home station automatically at the owner's expense, and under cover of a consignment note made out in his name and with his address:

* any wagon which arrives empty if its loading has not been started within 15 days from the time it became available;

* any wagon which arrives loaded if it has not been reconsigned within 8 days from the time when its unloading was completed.

If the railway does not avail itself of this power it shall, on expiry of the foregoing periods, advise the owner of the whereabouts of the wagon; in which case the railway shall not be entitled to return the wagon until the end of the eighth day following the despatch of advice to the owner.

This paragraph shall not apply to wagons within the country of the railway which has registered them nor to wagons on private sidings.

3. A hirer whose name is marked on the wagon with the consent of the registering railway shall, for the purpose of this Article, be deemed to be the owner.

Article 6

Particulars in the consignment note

1. In addition to the particulars required by the Uniform Rules, the consignor shall enter the following in the consignment note:

(a) in the space provided for the description of the goods:

* in the case of an empty wagon, the words "empty wagon P" ;

* in the case of a loaded wagon, the words "loaded in wagon P" after the description of the goods;

(b) the characteristics of the wagon in the space provided.

2. If the consignor of an empty wagon wishes to obtain a special guarantee of the transit period according to Article 14, he shall enter in the space in the consignment note provided for his declarations, the words "special guarantee of transit period" .

Article 7

Interest in delivery

1. The delivery of empty wagons shall not be subject to declaration of interest.

2. In the case of a loaded wagon, the declaration of interest in delivery shall only apply to the goods carried therein.

Article 8

"Cash on delivery" charges and disbursements

1. Empty wagons shall not be subject to "cash on delivery" charges and disbursements.

2. Loaded wagons may not be subject to a "cash on delivery" exceeding the value of the goods loaded therein.

Article 9

Extension of transit period

1. In addition to the cases provided for under Article 27, §7 of the Uniform Rules, the transit period shall also be extended for the duration of any delay caused by damage to the wagon, unless the railway is liable for such damage under Article 12.

2. When the goods loaded in a damaged wagon are trans-shipped into another wagon, the delay shall terminate, in respect of the goods, at the time when, after trans-shipment, they can again be forwarded.

Article 10

Verification of damage to wagons or loss of parts

1. When damage to a wagon or loss of parts is discovered or presumed by the railway, or alleged by the party concerned, the railway shall immediately draw up, in accordance with Article 52 of the Uniform Rules, a report stating the nature of the damage or loss and, so far as possible, its cause and the time of its occurrence.

Such report shall be sent without delay to the registering railway, which shall send a copy of it to the owner. In the case of a wagon on which the name of a hirer is marked with the consent of the registering railway, a copy of the report shall be sent direct to this hirer.

2. If the wagon is loaded, a separate report shall, where necessary, be drawn up in respect of the goods in accordance with Article 52 of the Uniform Rules.

Article 11

Damage to a wagon preventing continuation of haulage

1. If a wagon consigned empty is so damaged as to prevent the continuation of haulage or to render the wagon unfit to carry a load, the station where the damage is discovered shall without delay advise the consignor and the owner by telegram or by telex, indicating as far as possible the nature of the damage.

2. Any empty wagon which is withdrawn from service shall be put into a fit state to run by the railway, unless the damage is so serious that it has to be loaded onto another wagon.

In order to render the wagon fit to run, the railway may of its own accord carry out repairs up to a limit agreed in the contract of registration.

These provisions shall apply without prejudice to the question of liability.

3. If the railway carries out repairs in accordance with paragraph 2, and if such work is expected to take more than four days to complete, the railway shall request the consignor by telegram or by telex to advise whether, when the work has been completed, the contract of carriage is to be carried out or modified.

If no instructions have been received from the consignor before the completion of the work, the contract of carriage shall be pursued.

4. If the railway does not carry out the repairs of its own accord the station where the damage is discovered shall request the consignor's instructions by telegram or by telex, directly and without delay. If the consignor is not also the owner, a copy of this request shall be transmitted without delay to the owner by telegram or telex.

In the absence of instructions from the consignor within a period of eight days from the date of despatch of the telegram or telex message, the railway shall be entitled of its own accord, after having, if need be, put the wagon in a fit state to run, to return it to its home station under a consignment note made out in the name of and with the address of the owner.

The reasons for its return shall be stated in the consignment note after the words "empty wagon P" .

5. If damage prevents the continuation of the forwarding of a wagon consigned loaded and unloading becomes necessary, this Article shall apply to the unloaded wagon.

If the wagon can be repaired without unloading, paragraphs 1, 2, 3, 6 and 7 of this Article shall apply.

6. The carriage and other charges which have accrued up to the station at which the wagon was stopped, the cost of notifying the consignor and the owner, as well as any charges for complying with the consignor's instructions or for returning the wagon to its home station shall be charged against the consignment.

7. The hirer whose name is marked on the wagon with the consent of the registering railway shall, for the purpose of this Article, be deemed to be the owner.

Article 12

Liability of the railway for loss or damage to the wagon or its parts. Liability of the owner for damage caused by the wagon

1. In the case of loss or damage to the wagon or forwarding its parts sustained between the time of acceptance for forwarding and the time of delivery, the railway shall be liable unless it proves that the loss of damage was not caused by fault on its part.

2. In the case of loss of the wagon, compensation shall be limited to the value of the wagon; the basis of the calculation shall be determined in the contract of registration.

In the case of damage, compensation shall be calculated in accordance with the provisions of the contract of registration.

3. In the case of loss or damage to removable parts, the railway shall only be liable if such parts are listed on both sides of the wagon. The railway shall not be liable for the loss of or damage to loose equipment.

4. Unless the claimant proves that the damage was caused by wrongful act or neglect of the railway, the railway shall only be liable

* for damage to receptacles made of pottery, glass, terra-cotta, etc., if the damage is connected with damage to the wagon itself for which the railway is liable under the foregoing provisions;

* for damage to receptacles with interior linings (enamel, ebonite, etc.) if the receptacles show signs of external damage for which the railway is liable under the foregoing provisions.

5. The owner shall be deemed to be the consignor or the consignee, as the case may be, in respect of compensation for loss or damage to the wagon or its parts. Claims shall only be made to the registering railway and legal proceedings shall only be instituted against that railway which shall be treated as if it were the railway liable.

6. Legal proceedings instituted by the railway against the owner for damage caused by the wagon during forwarding shall be governed by the contract of registration. Only the registering railway shall be entitled to assert the rights of other railways against the owner.

7. The period of limitation for legal proceedings instituted under paragraphs 1 to 6 shall be three years.

This period runs:

* in the case of legal proceedings instituted by the owner against the railway under paragraphs 1 to 5, from the day on which the loss or damage to the wagon was established, taking account, where appropriate, of the provisions of paragraph 1 of Article 13;

* in the case of legal proceedings instituted by the railway against the owner under paragraph 6, from the day on which the damage occurred.

Article 13

Presumption of loss of wagon

1. The person entitled may, without having to provide further proof, consider the wagon to be lost when it has not been delivered to the consignee nor put at his disposal within three months following the expiry of the transit period.

Such period shall be extended by the period during which the wagon is immobilised through any cause not attributable to the railway or through damage.

2. If a wagon which has been considered lost is recovered after compensation has been paid, the owner may require, within a period of six months from his receipt of notice to that effect from the railway of registration, that the wagon be returned to him free of charge at its home station against refund of the compensation.

Article 14

Compensation for exceeding the transit period

1. If the railway is responsible for exceeding the transit period for an empty or loaded wagon, it must pay the person entitled a sum of money by way of liquidated damages for each complete day, or fraction thereof, of delay, irrespective of any compensation which may be due for exceeding the transit period for goods loaded in the wagon.

Such sum shall be fixed at:

(a) 4,50 units of account for modern bogie wagons and for similar wagons, as defined in the contract of registration,

(b) 3 units of account for other wagons.

2. If the exceeding of the transit period is due to wilful misconduct or gross negligence on the part of the railway, the liquidated damages shall be at the rate of 9 units of account for the wagons referred to in paragraph 1 (a) and at the rate of 6,50 units of account for the wagons referred to in paragraph 1 (b).

3. The consignor of an empty wagon may request a special guarantee of the transit period. A charge of one unit of account per 100 kilometres or fraction thereof shall then be made, subject to a minimum of 10 units of account. The whole amount of such charges shall always be paid by the consignor when the charges are paid under the conditions laid down in Article 15, §§ 2(a), 4 of the Uniform Rules.

If the transit period is exceeded, the railway shall pay by way of liquidated damages the sum of 9 units of account per day for the wagons referred to in paragraph 1 (a) and the sum of 6,50 units of account per day for the wagons referred to in paragraph 1 (b), subject to a minimum of 20 units of account.

Annex III

(Article 8, §2)

Regulations concerning the International Carriage of Containers by Rail (RICo)

The text of this Annex shall be that drawn up by the Committee of Experts, in accordance with Article 69, §4 of the International Convention concerning the Carriage of Goods by Rail (CIM) of 7 February 1970, for the International Regulations concerning the Carriage of Containers (RICo), Annex V to the CIM. The Committee of Experts shall also edit the text to bring it into line with the Convention concerning the International Carriage of Goods by Rail of 9 May 1980.

The text of this Annex is so drawn up as follows:

Regulations concerning the International Carriage of Containers by Rail (RlCo)

Chapter I. GENERAL PROVISIONS

Article 1

Purpose of the regulations

1. These regulations shall apply to containers which are tendered for carriage under the conditions of the CIM Uniform Rules.

These containers shall belong to a railway or to private owners (whether physical persons or other subjects of law) and, in the latter case, shall either be approved by the railway or shall comply with the international standards of construction applicable to large containers.

2. For the purpose of these regulations, the term "container" shall mean an article of transport equipment (container, tank, or other similar structure)

* of a permanent character and accordingly strong enough to be suitable for repeated use,

* specially designed to facilitate the carriage of goods, by one or more modes of transport, without the need for the contents to be trans-shipped,

* fitted with devices to facilitate ready handling and securing,

* having an internal volume of not less than one cubic metre and of a size not exceeding the dimensions prescribed by the railway.

The term "large containers" means containers with an internal volume of more than 3 cubic metres and a length of 6 metres (20 feet) and over.

The term "container" shall include the accessories and equipment of the container, appropriate for the type concerned, provided that such accessories are carried with the container. It shall not cover vehicles, accessories and equipment of vehicles, or conventional packaging.

Article 2

General provisions

1. Except as otherwise provided in the tariffs, the contents of a container can be the subject of only one contract of carriage.

2. In the absence of special provisions in these regulations, the other provisions of the Uniform Rules shall apply to the carriage of containers whether empty or loaded.

Article 3

Door-to-door carriage

In the case of containers to be collected by the railway at the consignor's premises, the contract of carriage shall be deemed to be made at the consignor's premises. In the case of containers to be delivered to the consignee's premises, the contract of carriage shall be deemed to be terminated at the consignee's premises.

Chapter II. RAILWAY-OWNED CONTAINERS

Article 4

Provision, return and charges

A charge may be made for the use of containers and the amount of such charge shall be fixed by the tariffs. Furthermore, the tariffs shall determine the conditions under which the containers will be made available, the period within which they are to be returned and the charges which shall be made for exceeding this period.

Article 5

Particulars in the consignment note

In addition to the particulars required by the Uniform Rules, the consignor shall enter in the consignment note, in the spaces provided for this purpose, the category of the container, its marks, its number, its tare in kilogrammes and, where appropriate, other characteristics of its structure.

The tare of containers shall not include the mass of special internal and removable fittings which are for the purpose of packing or securing.

Article 6

Handling and cleaning

The tariffs shall determine the conditions under which the operations of loading and unloading are carried out. "Loading" includes placing the container on a wagon and operations ancillary thereto, in particular the securing of the container.

The consignee shall be responsible for returning the container in a perfectly clean condition. If this has not been done, the railway shall be entitled to make a charge of which the amount shall be fixed by the tariffs.

Article 7

Re-use

Containers delivered loaded shall not be re-used by consignees on further loads except with the consent of the railway which has so delivered them.

Article 8

Loss of and damage to containers

1. Any person accepting a container, empty or loaded, from the railway shall check the condition of the container at the time it is placed at his disposal; he shall be liable for all damage found to exist on return of the container to the railway which was not indicated when the container was put at his disposal, unless he proves that the damage existed at that time or resulted from circumstances which he could not avoid, and the consequences of which he was unable to prevent.

2. The consignor shall be liable for the loss of or damage to a container arising during the performance of the contract of carriage if it results from his actions or from those of persons acting on his behalf.

3. If the container is not returned within thirty days from the day following the day on which it was delivered to the consignor or consignee, the railway may deem it to be lost and demand payment of its value.

Chapter III. PRIVATELY-OWNED CONTAINERS

Article 9

Approval

Privately-owned containers may be approved by a railway to whose lines the Uniform Rules apply, if they comply with the conditions laid down for construction and marking. Approved containers, other than large containers, shall be provided by the railway with the distinguishing mark "P".

Article 10

Particulars in the consignment note

In addition to the particulars required by the Uniform Rules, the consignor shall enter in the consignment note, in the spaces provided for this purpose, the following particulars:

* the category of the container, its number, its tare in kilogrammes, and, where appropriate, other characteristics of the container,

* in the case of approved containers, the mark of the railway system which has issued the approval, and, except for large containers, the letter "P",

* in the case of empty containers, as a description of goods, either the words "empty approved container" or the words "empty large container" .

Article 11

"Cash on delivery" charges

Empty containers shall not be subject to "cash on delivery" charges.

Article 12

Special equipment

If containers are equipped with special apparatus (refrigerating equipment, water tanks, machinery, etc.), the consignor shall be responsible for the servicing of such equipment or for arranging for it to be serviced. This duty shall pass to the consignee as soon as he exercises his rights under Article 28 or 31 of the Uniform Rules.

Article 13

Return of empty containers or re-use

After the delivery of the container, and in the absence of special arrangements, the railway shall not be bound to take any action to secure the return of the empty container or is re-use as a loaded container.

Article 14

Compensation for loss of or damage to the container

Compensation payable in accordance with Article 40 of the Uniform Rules for the loss of the container shall be calculated according to the value of the container.

Compensation payable in accordance with Article 42 of the Uniform Rules for damage to the container shall be calculated according to the cost of repair.

Article 15

Compensation for exceeding the transit period

If the transit period is exceeded, the railway may, apart from the provisions of the Uniform Rules, provide for the payment of special compensation to the owner or the hirer of the container by special agreement with him.

Annex IV

(Article 8, §3)

Regulations concerning the International Carriage of Express Parcels by Rail (RIEx)

§ 1. Only such goods as are carried in a specially rapid manner subject to the conditions of an international tariff shall be deemed to be express parcels.

The only goods acceptable as express parcels shall be those which can ordinarily be loaded into the luggage vans of passenger trains. The international tariffs may derogate from this rule.

§ 2. The articles referred to in Article 4 of the Uniform Rules shall not be accepted for carriage as express parcels. The substances and articles enumerated in the RID or those covered by agreements and tariff clauses drawn up in pursuance of Article 5, §2 of the Uniform Rules shall not be accepted for carriage as express parcels unless that form of carriage is expressly provided for in the RID or such agreements or tariff clauses. The international tariffs shall determine whether other goods may also be treated as unacceptable for carriage or accepted subject to conditions.

§ 3. Express parcels may be handed over for carriage under cover of a document other than that prescribed in accordance with Article 12, §2 of the Uniform Rules. The form to be used, and the particulars which must or may be inserted therein, shall be determined by the international tariffs. The document must contain the following information:

(a) the names of the forwarding and destination stations;

(b) the names and addresses of the consignor and of the consignee;

(c) the description of the goods;

(d) the number of parcels and a description of the packing;

(e) a detailed list of the documents required by Customs or other administrative authorities and attached to the consignment note.

§ 4. Express parcels shall be carried by rapid means within the periods prescribed in the international tariffs. The transit periods shall in all cases be less than the periods applicable by virtue of Article 27 of the Uniform Rules.

§ 5. The international tariffs may also provide for derogations from the Uniform Rules other than those specified above. There shall however be no derogation from Articles 35-38, 40-42, 44 and 47-58 of the Uniform Rules.

§ 6. Unless the above provisions and those of the international tariffs require otherwise, the Uniform Rules shall be applicable to the carriage of express parcels.

DECLARATIONS AND RESERVATIONS

ALBANIA

On acceding to the Convention the Government of the People's Socialist Republic of Albania made the following declarations:

[Unofficial translation]

"The People's Socialist Republic of Albania declares that, when submitting a dispute to arbitration, it is necessary to have the agreement of all parties to the dispute for each individual case.

(a) The railways of the People's Socialist Republic of Albania are only open for the international carriage of goods;

(b) The accession of the People's Socialist Republic of Albania will become effective after the Albanian railways have been linked to the international railway network."

AUSTRIA

On ratifying the Convention the Government of the Republic of Austria made the following reservation:

[Unofficial translation]

"The Republic of Austria reserves the right, in accordance with Article 3(1) of Annex A to the Convention, not to apply the provisions regarding the civil liability of railways in the case of death of or personal injury to passengers where the accident occurs in its territory and the passenger is an Austrian national or is normally resident in Austria."

BULGARIA

On ratifying the Convention the Government of the People's Republic of Bulgaria made the following reservations:

[Unofficial translation]

"In accordance with Article 12(3) of the Convention, the People's Republic of Bulgaria will not apply the provisions of Article 12(1) thereof.

In accordance with Article 3(1) of the Uniform Rules concerning the Contract for International Carriage of Passengers and Luggage by Rail, the People's Republic of Bulgaria reserves the right not to apply to passengers involved in accidents occurring in its territory the whole of the provisions concerning the liability of the railway in the case of death of or personal injury to passengers when such passengers are Bulgarian nationals or have their usual place of residence in the People's Republic of Bulgaria."

CZECHOSLOVAKIA

On signing the Convention the Government of the Czechoslovak Socialist Republic made the following reservations:

[Unofficial translation]

"The Czechoslovak Socialist Republic, in accordance with Article 12, §3 of the Convention concerning International Carriage by Rail (COTIF), concluded at Berne on 9 May 1980, will not apply Article 12, §1 thereof and, in accordance with Article 3, §1 of Appendix A — CIV Uniform Regulations, will not apply to passengers involved in accidents occurring in its territory the whole of the provision concerning the liability of the railway in case of death or of personal injury to passengers, when such passengers are nationals of the Czechoslovak Socialist Republic or have their usual place of residence in the Czechoslovak Socialist Republic."

DENMARK

On ratifying the Convention the Government of the Kingdom of Denmark made the following reservation:

[Unofficial translation]

"Denmark reserves the right, under the terms of Article 3 of the Uniform Rules concerning contracts for international carriage of passengers and luggage by rail (CIV), not to apply that Convention to passengers involved in accidents occurring in Danish territory, where the former are Danish citizens or persons normally resident in Denmark."

FINLAND

On ratifying the Convention the Government of Finland made the following reservation:

[Unofficial translation]

"In accordance with Article 3 of Appendix A to the Convention (Uniform Rules concerning the Contract for International Carriage of Passengers and Luggage by Rail, CIV), Finland reserves the right not to apply to passengers involved in accidents occurring in its territory the whole of the provisions concerning the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers, when such passengers are Finnish nationals or have their usual place of residence in Finland."

GERMAN DEMOCRATIC REPUBLIC

On ratifying the Convention the Government of the German Democratic Republic made the following reservations:

[Unofficial translation]

"In accordance with the third paragraph of Article 12 of the Convention concerning International Carriage by Rail (COTIF) of 9 May 1980, the German Democratic Republic states that it does not consider itself bound by the first paragraph of Article 12 of that Convention, which concerns the settlement of disputes between Member States of the Intergovernmental Organisation for International Carriage by Rail (OTIF) by a decision of the Arbitration Tribunal.

In accordance with the first paragraph of Article 3 of Appendix A to the Convention concerning International Carriage by Rail (COTIF) of 9 May 1980, the German Democratic Republic states that it will not apply the provisions of Appendix A to the Convention concerning International Carriage by Rail (COTIF) of 9 May 1980, on the liability of the railway in case of death or of personal injury to passengers, if the accident occurs in the territory of the German Democratic Republic and the passenger concerned is a citizen of the German Democratic Republic or is normally resident in that country."

IRAN

On ratifying the Convention the Government of the Islamic Republic of Iran made the following reservation:

[Unofficial translation]

"The Islamic Republic of Iran reserves the right, in accordance with Article 3(1) of Annex A to the Convention, not to apply the provisions on civil liability of railways in the case of death of, or personal injury to, passengers, when the accident occurs in its territory and the passenger is an Iranian national or is habitually resident in Iran."

IRAQ

On ratifying the Convention the Government of the Republic of Iraq made the following reservations:

[Unofficial translation]

"The Republic of Iraq is not to be considered bound by the text of paragraph 1 Article 12 of the Convention, which provides that any dispute between the contracting parties about the interpretation or application of this Convention can be referred to a court of arbitration on the request of one of the parties, since disputes of this nature can only be subjected to arbitration with the agreement of all the parties to the dispute on each occasion separately, and this in application of paragraph 3 of Article 12 of the Convention.

There shall not be applied all the provisions of the Convention concerning the responsibility of the railways in the case of the death of or injury to passengers in the case of citizens of the Republic of Iraq and citizens of other states customarily resident in Iraq if they are victims of accidents occurring within Iraqi territory.

The ratification of the Republic of Iraq does not signify in any manner recognition of what is called "Israel" and does not lead to the entry of Iraq into dealings with it on matters contained in the Convention and the Protocol."

POLAND

On ratifying the Convention the Government of the Polish People's Republic made the following declarations:

[Unofficial translation]

"1. The Polish People's Republic declares, pursuant to Article 12(3) of the Convention, that it will not apply the provisions of paragraphs 1 and 2 of that Article.

2. The People's Republic of Poland declares, pursuant to Article 3(1) of the CIV Uniform Rules, that it will not apply the whole of the provisions concerning the civil liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers when the accident occurs in the territory of the People's Republic of Poland and the passenger is a Polish national or has his usual place of residence in Poland."

ROMANIA

The Government of the Socialist Republic of Romania signed the Convention:

[Unofficial translation]

". . . making the reservations for which provision is made in Article 12, paragraph 3 of the COTIF and in Article 3, paragraph 1 of the CIV Uniform Regulations."

On ratifying the Convention the Government of the Socialist Republic of Romania made the following declarations:

[Translation]

"(a) The Socialist Republic of Romania declares that it does not deem itself bound by the provisions of Article 12(1) of the Convention, which state that any dispute between the contracting parties concerning the interpretation or application of the Convention may be referred for settlement by arbitration at the request of one of the parties.

The Socialist Republic of Romania considers that such disputes may be referred to arbitration only with the agreement, in each individual case, of all the parties to the dispute.

(b) The Socialist Republic of Romania declares that it does not deem itself bound by provisions of those of the Uniform Rules concerning the Contract for International Carriage of Passengers and Luggage by Rail which relate to the liability of the railway in case of death of or personal injury to passengers involved in accidents occurring in its territory, where such passengers are Romanian citizens or have their usual place of residence in the Socialist Republic of Romania."

SWEDEN

On ratifying the Convention the Government of Sweden made the following declaration:

[Unofficial translation]

"Sweden declares, pursuant to Article 3(1) of the CIV Uniform Rules, that it will not apply the whole of the provisions concerning the liability of the railway in case of death of, or personal injury to, passengers where the accident occurs in its territory and the passengers are Swedish nationals or have their usual place of residence in Sweden."

CORRIGENDUM
Declarations and reservations

BULGARIA

By letter of 17th May 1993, the Republic of Bulgaria withdrew its reservations relating to Article 12, §3 of COTIF and Article 3, §1 of Appendix A to this Convention.

CZECHOSLOVAKIA

Slovak Republic — Czech Republic

The Slovak Republic and the Czech Republic, successor states of Czechoslovakia, maintained the reservations expressed by Czechoslovakia, however provided that the reservation in accordance with Article 3, §1 of Appendix A concerns respectively slovak or czech nationals and people with their usual place of residence in the Slovak Republic or the Czech Republic.

DENMARK

By letter of 12th July 1996, the Kingdom of Denmark withdrew its reservation relating to Article 3 of the Uniform Rules concerning contracts for international carriage of passengers and luggage by rail (CIV).

GERMAN DEMOCRATIC REPUBLIC

As a result of the accession, with effect on 3rd October 1990, of the German Democratic Republic to the Federal Republic of Germany, in accordance with Article 23 of the Fundamental Law, the reservation of the German Democratic Republic is without any object.

LIST OF MEMBER STATES

1996. gada 1. novembra redakcija

Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) konsolidētais teksts

(Berne, 1980. gada 9. maijs)

[Stājusies spēkā 1985. gada 1. maijā]

SATURA RĀDĪTĀJS

I sadaļa. — Vispārīgie noteikumi

1. Starpvaldību organizācija

2. Organizācijas mērķis

3. CIV un CIM Vienveida

4. Termina "Konvencija" definīcija

II sadaļa. — Struktūra un funkcijas

5. Vadošie orgāni

6. Ģenerālā Asambleja

7. Administratīvā Komiteja

8. Komitejas

9. Centrālais birojs

10. Dzelzceļa līniju vai satiksmes ceļu saraksts

11. Finanses

III sadaļa. — Strīdu nodošana šķīrējtiesai

12. Kompetence

13. Līgums par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā. Lietu reģistrs

14. Šķīrējtiesneši

15. Procedūra. Izdevumi

16. Noilgumi. Lēmumu ieviešana

IV sadaļa. — Dažādi noteikumi

17. Starp transporta uzņēmumiem nenokārtoto parādu atgūšana

18. Spriedumi. Parādu piedzīšana. Drošības nauda

V sadaļa. — Konvencijas grozījumi

19. Kompetence

20. Ģenerālās Asamblejas lēmumi

21. Komiteju lēmumi

VI sadaļa. — Noslēguma noteikumi

22. Konvencijas parakstīšana, ratificēšana, akceptēšana un apstiprināšana

23. Pievienošanās Konvencijai

24. Konvencijas stāšanās spēkā

25. Konvencijas denonsēšana

26. Depozitārās valdības funkcijas

27. Atrunas

28. Konvencijas teksti

Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) Protokols par privilēģijām un imunitātēm

Papildus mandāts kontu pārbaudei

A papildinājums. Vienveida noteikumi attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIV)

I sadaļa. — Vispārīgie noteikumi

1. Darbības sfēra

2. Darbības sfēras izņēmumi

3. Atruna attiecībā uz atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

4. Pienākums veikt pārvadājumu

5. Tarifi. Privātie līgumi

6. Norēķinu vienība. Ārvalstu valūtas maiņas vai akcepta kurss

7. Papildinošie noteikumi

8. Nacionālie likumi

II sadaļa. — Pārvadājumu līgums

I nodaļa. — Pasažieru pārvadājumi

9. Vilcienu kustības saraksti un vilcienu izmantošana

10. Pārvadājuma atteikums. Pārvadājumi, ievērojot nosacījumus

11. Biļetes

12. Tiesības tikt pārvadātam. Pasažieri bez derīgām biļetēm

13. Samazinātas braukšanas maksas bērniem

14. Sēdvietu ieņemšana

15. Rokas bagāžas un dzīvnieku līdzņemšana brauciena laikā

16. Nokavētas pārsēšanās. Vilcienu atcelšana

II nodaļa. — Reģistrētās bagāžas pārvadāšana

17. Atļautie priekšmeti

18. Neatļautie priekšmeti

19. Reģistrēšana un reģistrētās bagāžas pārvadāšana

20. Bagāžas reģistrācijas kvīts

21. Reģistrētās bagāžas stāvoklis, iesaiņojums, saiņošana un marķēšana

22. Pasažiera atbildība. Pārbaude. Sods

23. Izsniegšana

III nodaļa. — Noteikumi, kas piemērojami pasažieru un viņiem klātesošās bagāžas pārvadājumiem

24. Administratīvo formalitāšu kārtošana

25. Atlīdzība, atmaksāšana un papildus samaksa

III sadaļa. — Atbildība

I nodaļa. — Dzelzceļa atbildība pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

26. Atbildības būtība

27. Kompensācijas nāves gadījumā

28. Kompensācijas personiska ievainojuma gadījumā

29. Kompensācijas citu ievainojumu gadījumā

30. Kompensāciju forma un limits bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā 31. Kompensāciju limits mantu nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

32. Aizliegums ierobežot atbildību

33. Pārvadājumi, izmantojot vairāk par vienu transporta veidu

II nodaļa. — Dzelzceļa atbildība attiecībā uz reģistrēto bagāžu

34. Dzelzceļu kolektīvā atbildība

35. Atbildības apjoms

36. Pierādīšanas pienākums

37. Pieņēmums par reģistrētās bagāžas nozaudēšanu

38. Kompensācija nozaudēšanas gadījumā

39. Kompensācija sabojāšanas gadījumā

40. Kompensācija piegādes aizkavēšanas gadījumā

41. Pavadošie motorizētā transporta līdzekļi

III nodaļa. — Vispārīgie atbildības noteikumi

42. Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

43. Kompensācijas konvertācija un kompensācijas procenti

44. Atbildība kodolincidentu gadījumā

45. Dzelzceļa atbildība attiecībā uz tā ierēdņiem

46. Citas darbības

47. Īpaši noteikumi

IV sadaļa. — Tiesību aizstāvēšana

48. Reģistrētās bagāžas daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

49. Prasības

50. Personas, kuras var vērsties pret dzelzceļu

51. Dzelzceļi, pret kuriem var vērsties

52. Kompetence

53. Darbības tiesību anulēšana sakarā ar atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

54. Darbības tiesību anulēšana sakarā ar reģistrētās bagāžas pārvadājumu līgumu 55. Darbību noilgums

V sadaļa. — Attiecības starp dzelzceļiem

56. Norēķini starp dzelzceļiem

57. Regresa prasības nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

58. Regresa prasības aizkavētas piegādes gadījumā

59. Regresa prasības kārtība

60. Regresa prasības kompetence

61. Regresa prasību līgumi

VI sadaļa. — Izņēmuma noteikumi

62. Nepiemērošana

B papildinājums. Vienveida noteikumi attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIM)

I sadaļa. — Vispārīgie noteikumi

1. Darbības sfēra

2. Darbības sfēras izņēmumi

3. Pienākums veikt pārvadājumu

4. Pārvadāšanai neatļautie priekšmeti

5. Priekšmeti, kuru pārvadāšana atļauta, ievērojot nosacījumus

6. Tarifi. Privātie līgumi

7. Norēķinu vienība. Ārvalstu valūtas maiņas vai akcepta kurss

8. Īpaši noteikumi dažiem pārvadājumu tipiem

9. Papildinošie noteikumi

10. Nacionālie likumi

II sadaļa. — Pārvadājumu līguma sastādīšana un izpilde

11. Pārvadājumu līguma sastādīšana

12. Dzelzceļa pavadzīme

13. Ieraksti dzelzceļa pavadzīmē

14. Izmantojamie maršruti un tarifi

15. Izdevumu apmaksa

16. Procenti par piegādi

17. Maksa pēc piegādes un daļēja norēķināšanās

18. Atbildība par dzelzceļa pavadzīmē sniegto ziņu pareizību

19. Kravu stāvoklis, iesaiņojums un marķējums

20. Kravu nodošana transportēšanai un iekraušana

21. Pārbaude

22. Pārliecināšanās par masu un kravas vietu skaitu

23. Pārmērīga piekraušana

24. Sodi

25. Administratīvo formalitāšu dokumenti. Muitas zīmogi

26. Administratīvo formalitāšu kārtošana

27. Tranzītpārvadājumu termiņi

28. Piegāde

29. Maksu korekcija

III sadaļa. — Grozījumi pārvadājumu līgumā

30. Grozījumi, ko izdara nosūtītājs

31. Grozījumi, ko izdara saņēmējs

32. Vēlāko rīkojumu izpilde

33. Pārvadājumu aizkavējoši apstākļi

34. Piegādi aizkavējoši apstākļi

IV sadaļa. — Atbildība

35. Dzelzceļu kolektīvā atbildība

36. Atbildības apjoms

37. Pierādīšanas pienākums

38. Pieņēmums par nepareizu nosūtīšanu

39. Pieņēmums par kravu nozaudēšanu

40. Kompensācija par nozaudēšanu

41. Atbildība par zudumiem tranzītā

42. Kompensācija par bojājumiem

43. Kompensācija par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu

44. Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

45. Kompensācijas limiti, pielietojot īpašus tarifus

46. Kompensācija piegāžu procentu gadījumā

47. Kompensācijas konvertācija un kompensācijas procenti

48. Atbildība dzelzceļa — jūras satiksmē

49. Atbildība kodolincidentu gadījumā

50. Dzelzceļa atbildība attiecībā uz tā ierēdņiem

51. Citas darbības

V sadaļa. — Tiesību aizstāvēšana

52. Daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

53. Prasības

54. Personas, kuras var vērsties pret dzelzceļu

55. Dzelzceļi, pret kuriem var vērsties

56. Kompetence

57. Tiesību vērsties pret dzelzceļu anulēšana

58. Darbību noilgums

VI sadaļa. — Attiecības starp dzelzceļiem

59. Norēķini starp dzelzceļiem

60. Regresa prasība nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

61. Regresa prasība piegādes termiņa pārkāpuma gadījumā

62. Regresa prasības kārtība

63. Regresa prasības kompetence

64. Regresa prasību līgumi

VII sadaļa. — Izņēmuma noteikumi

65. Pagaidu nepiemērošana

66. Nepiemērošana

Pielikumi: I-IV

Deklarācijas un atrunas

Izmaiņas

Dalībvalstu saraksts

Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

tiekoties saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par kravu dzelzceļa pārvadājumiem (CIM) 69.panta 1.§, 1970.gada 7.februāra Starptautiskās konvencijas par pasažieru un bagāžas dzelzceļa pārvadājumiem (CIV) 64.panta 1.§ un 1966.gada 26.februāra CIV Papildus konvencijas par dzelzceļa atbildību par pasažieru bojāeju vai to personiskiem ievainojumiem 27.pantu,

būdamas pārliecinātas par starptautiskas organizācijas vērtīgumu,

apzinoties nepieciešamību piemērot transporta likumdošanas aktu noteikumus ekonomiskajām un tehniskajām prasībām,

vienojās par sekojošo:

I sadaļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Starpvaldību organizācija

1.§ Šīs Konvencijas Puses kā Dalībvalstis dibina Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizāciju (OTIF) (turpmāk — "Organizācija").

Organizācijas galvenā mītne atrodas Bernē.

2.§ Organizācijai ir juridiskās personas statuss. Tā var slēgt līgumus, iegūt savā īpašumā kustamu un nekustamu mantu un atbrīvoties no tās, kā arī būt par pusi juridiskos procesos.

Organizācija, tās štata darbinieki, tās pieaicinātie eksperti un Dalībvalstu pārstāvji bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas viņu pienākumu veikšanai saskaņā ar šai Konvencijai pievienotā Protokola, kas veido šīs Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu, nosacījumiem.

Attiecības starp Organizāciju un valsti, kurā izvietota Organizācijas galvenā mītne, regulē Galvenās mītnes līgums.

3.§ Organizācijas darba valodas ir franču un vācu valoda.

2.pants

Organizācijas mērķis

1.§ Organizācijas galvenais mērķis ir izveidot pasažieru, bagāžas un kravu starptautiskajā tiešajā dzelzceļa satiksmē starp Dalībvalstīm piemērojamu vienotu likumu sistēmu un veicināt šīs sistēmas piemērošanu un attīstību.

2.§ 1.§ paredzētā likumu sistēma var tikt piemērota arī starptautiskajā tiešajā satiksmē, papildus izmantojot dzelzceļa līniju sniegtos pakalpojumus, sauszemes un jūras transporta pakalpojumus un iekšējos ūdensceļus.

Citi iekšējie pārvadājumi, kas tiek veikti dzelzceļa atbildībā papildus dzelzceļa pārvadājumiem, iepriekšējās rindkopas izpratnē jāuzskata par dzelzceļa līniju pārvadājumiem.

3.pants

CIV un CIM Vienveida noteikumi

1.§ Pārvadājumi starptautiskajā tiešajā satiksmē veicami saskaņā ar:

"Vienveida noteikumiem attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu" (CIV), kas veido Konvencijas A papildinājumu;

"Vienveida noteikumiem attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu" (CIM), kas veido Konvencijas B papildinājumu.

2.§ 2.panta 1.§ un 2.§ pirmajā rindkopā minētās dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļi, kuru ietvaros uzsākti šādi pārvadājumi, tiek iekļauti divos sarakstos: CIV līniju sarakstā un CIM līniju sarakstā.

3.§ Uzņēmumiem, kuri ir atbildīgi par 2.panta 2.paragrāfa pirmajā rindkopā minētajiem pakalpojumiem un ir iekļauti sarakstos, ir tādas pašas tiesības un saistības, kādas CIV un CIM Vienveida noteikumi paredz dzelzceļiem, izņemot tās, ko nosaka katra transporta veida darbības īpašie noteikumi, kas izziņojami tādā pašā veidā kā tarifi.

Neraugoties uz to, nepiemērošana nevar tikt pielietota attiecībā uz atbildības noteikumiem.

4.§ CIV un CIM Vienveida noteikumi, ieskaitot to pielikumus, veido Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu.

4.pants

Termina "Konvencija" definīcija

Turpmākajā tekstā termins "Konvencija" nozīmē pašu Konvenciju, 1.panta 2.§ otrajā rindkopā minēto Protokolu, Papildus mandātu kontu pārbaudei, kā arī 3.panta 1. un 4.§ minēto A un B papildinājumu, ieskaitot to pielikumus.

II sadaļa. STRUKTŪRA UN FUNKCIJAS

5.pants

Vadošie orgāni

Organizācijas funkcionēšanu nodrošina šādi tās vadošie orgāni:

Ģenerālā Asambleja,

Administratīvā Komiteja,

Revīzijas Komiteja,

Ekspertu Komiteja bīstamo kravu pārvadājumiem,

starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Centrālais birojs (OCTI).

6.pants

Ģenerālā Asambleja

1.§ Ģenerālā Asambleja sastāv no Dalībvalstu pārstāvjiem.

2.§ Ģenerālā Asambleja:

(a) izstrādā savas darbības noteikumus;

(b) nosaka Administratīvās Komitejas sastāvu saskaņā ar 7.panta 1.š;

(c) izdod direktīvas attiecībā uz Administratīvās Komitejas un Centrālā biroja darbu;

(d) nosaka maksimālos ikgadējos Organizācijas izdevumus piecu gadu periodam vai izdod direktīvas par šo izdevumu ierobežošanu;

(e) pieņem lēmumus saskaņā ar 19.panta 2.§ attiecībā uz priekšlikumiem par Konvencijas grozīšanu;

(f) pieņem lēmumus attiecībā uz pievienošanās iesniegumiem, kas nosūtīti Ģenerālajai Asamblejai saskaņā ar 23.panta 2.š;

(g) lemj par citiem jautājumiem, kas iekļauti darba kārtībā saskaņā ar 3.§.

3.§ Centrālais birojs sasauc Ģenerālo Asambleju reizi katros piecos gados vai pēc vienas trešdaļas Dalībvalstu pieprasījuma, kā arī 19.panta 2.§ un 23.panta 2.§ paredzētajos gadījumos un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sesijas atklāšanas izsūta Dalībvalstīm darba kārtības projektu.

4.§ Ģenerālajai Asamblejai ir kvorums, ja ir pārstāvēts Dalībvalstu vairākums.

Dalībvalsts var uzticēt pārstāvēt sevi citai Dalībvalstij; neviena Dalībvalsts nevar pārstāvēt vairāk kā divas citas Dalībvalstis.

5.§ Ģenerālās Asamblejas lēmumi tiek pieņemti ar balsošanas laikā pārstāvēto Dalībvalstu balsu vairākumu.

Tomēr 2.§ (d) un (e) apakšpunkta mērķiem, bet pēdējā gadījumā gan pašas Konvencijas, gan Protokola grozīšanai nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

6.§ Dalībvalstu vairākumam vienojoties, Centrālais birojs uzaicina ne-Dalībvalstis piedalīties Ģenerālās Asamblejas sesijās padomdevēju statusā.

Dalībvalstu vairākumam vienojoties, Centrālais birojs uzaicina starptautiskās organizācijas, kas saistītas ar transporta jautājumiem vai ar problēmām, kuras iekļautas darba kārtībā, piedalīties Ģenerālās Asamblejas sesijās padomdevēju statusā.

7.§ Pirms Ģenerālās Asamblejas sesijām un pēc Administratīvās Komitejas norādījuma, lai izskatītu 19.panta 2.§ minētos priekšlikumus, tiek sasaukta Revīzijas Komiteja.

7.pants

Administratīvā Komiteja

1.§ Administratīvā Komiteja sastāv no divpadsmit valstu pārstāvjiem.

Šveices Konfederācijai ir pastāvīga vieta.

Pārējās valstis tiek nozīmētas uz pieciem gadiem. Komitejas sastāvs tiek noteikts katram piecu gadu laika periodam, īpaši ievērojot taisnīgu vietu sadalījumu pēc ģeogrāfiskā principa. Neviena Dalībvalsts nevar būt pārstāvēta Komitejā vairāk kā divus secīgus periodus.

Ja rodas vakance, Komiteja uz atlikušo laika periodu nozīmē citu Dalībvalsti.

Katra Komitejā pārstāvētā Dalībvalsts nozīmē vienu delegātu; tā var nozīmēt arī vienu dublieri.

2.§ Komiteja:

(a) izstrādā savas darbības noteikumus un ar divu trešdaļu balsu vairākumu ieceļ Dalībvalsti, kura uz katru piecu gadu laika periodu uzņemas Priekšsēdētājas funkcijas;

(b) noslēdz Galvenās mītnes līgumu;

(c) izstrādā Organizācijas vadības un Centrālā biroja darbības noteikumus, kā arī tās personālam sniedzamo pakalpojumu nosacījumus;

(d) nozīmē Centrālā biroja Ģenerāldirektoru, Ģenerāldirektora vietnieku, Padomniekus un Padomnieku palīgus, ievērojot kandidātu spējas un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Centrālais birojs laikus informē Dalībvalstis par jebkuru vakanci, kura rodas šajos posteņos; Šveices valdība iesaka kandidātus Ģenerāldirektora un Ģenerāldirektora vietnieka posteņiem;

Ģenerāldirektors un Ģenerāldirektora vietnieks tiek nozīmēti uz piecu gadu termiņu; šis termiņš var tikt pagarināts.

(e) realizē Centrālā biroja lietu administratīvo un finansiālo kontroli;

(f) nodrošina, ka Centrālais birojs korekti piemēro Konvenciju un pilda citu vadošo orgānu pieņemtos lēmumus; ja nepieciešams, tā iesaka pasākumus, kas veicami, lai veicinātu Konvencijas piemērošanu un pieņemto lēmumu izpildi;

(g) izsaka pamatotu viedokli jautājumos, kuri var ietekmēt Centrālā biroja darbu un kurus Komitejā iesniegusi kāda Dalībvalsts vai Centrālā biroja Ģenerālsekretārs;

(h) apstiprina Centrālā biroja darba gada programmu;

(i) apstiprina Organizācijas gada budžetu, gada pārskatu un gada bilanci;

(j) nosūta Dalībvalstīm gada pārskatu, ziņojumu par gada bilanci, kā arī savus lēmumus un rekomendācijas;

(k) sagatavo un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms Ģenerālās Asamblejas sesijas atklāšanas, kurā tiek lemts par Komitejas sastāvu, nosūta Dalībvalstīm atskaiti par tās darbu un priekšlikumus tā uzlabošanai.

3.§ Ja nav nolemts citādi, Komitejas sēdes notiek Organizācijas galvenajā mītnē.

Katru gadu notiek divas sēdes; sēdes notiek arī, ja tā nolēmis Komitejas priekšsēdētājs vai pēc četru tās locekļu pieprasījuma.

Sēžu protokoli tiek nosūtīti Dalībvalstīm.

8.pants

Komitejas

1.§ Revīzijas Komiteja un Ekspertu Komiteja bīstamo kravu pārvadājumiem (turpmāk — "Ekspertu Komiteja") sastāv no Dalībvalstu pārstāvjiem.

Centrālā biroja Ģenerāldirektors vai viņa pārstāvis piedalās sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

2.§ Revīzijas Komiteja:

(a) saskaņā ar 19.panta 3.§ lemj par priekšlikumiem grozīt Konvenciju;

(b) saskaņā ar 6.panta 7.§ izskata Ģenerālajai Asamblejai iesūtītos priekšlikumus.

Ekspertu Komiteja:

saskaņā ar 19.panta 4.§ lemj par priekšlikumiem grozīt Konvenciju.

3.§ Centrālais birojs sasauc Komiteju sēdes pēc savas iniciatīvas vai — pēc piecu Dalībvalstu pieprasījuma, vai — 6.panta 7.§ paredzētajā gadījumā un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sēdes atklāšanas izsūta Dalībvalstīm darba kārtības projektu.

4.§ Revīzijas Komitejai ir kvorums, ja ir pārstāvēts Dalībvalstu vairākums; Ekspertu Komitejai ir kvorums, ja ir pārstāvēta viena trešdaļa Dalībvalstu.

Dalībvalsts var uzticēt pārstāvēt sevi citai Dalībvalstij; neviena Dalībvalsts nevar pārstāvēt vairāk kā divas citas Dalībvalstis.

5.§ Katrai pārstāvētajai Dalībvalstij ir viena balss; balsošana notiek atklāti — paceļot roku, vai pēc pieprasījuma - nomināli balsojot.

Priekšlikums tiek pieņemts, ja par to nodoto balsu skaits:

(a) nav mazāks par vienu trešdaļu no balsošanas laikā pārstāvēto Dalībvalstu skaita;

(b) ir lielāks par balsu skaitu "pret".

6.§ Ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu Centrālais birojs uzaicina ne-Dalībvalstis un starptautiskās organizācijas, kas saistītas ar transporta jautājumiem vai ar problēmām, kuras iekļautas darba kārtībā, piedalīties Komiteju sēdēs padomdevēju statusā. Ar tādiem pašiem nosacījumiem Ekspertu Komitejas sēdēs var tikt uzaicināti piedalīties neatkarīgie eksperti.

7.§ Katras sēdes vadībai Komiteja ievēl sēdes Priekšsēdētāju un vienu vai divus Priekšsēdētāja vietniekus.

8.§ Sēde tiek vadīta darba valodā. Būtiskais no tā, kas sēdes laikā pateikts vienā darba valodā, tiek tulkots otrā darba valodā. Priekšlikumi un lēmumi tiek tulkoti pilnībā.

9.§ Sēdes gaita tiek apkopota protokolā. Priekšlikumi un lēmumi tiek atspoguļoti pilnībā. Attiecībā uz lēmumiem izšķirošais ir franču teksts.

Protokolu kopijas tiek izsūtītas Dalībvalstīm.

10.§ Specifisku jautājumu risināšanai Komitejas var izveidot darba grupas.

11.§ Komitejas var izstrādāt pašas savus darba kārtības noteikumus.

9.pants

Centrālais birojs

1.§ Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Centrālais birojs veic Organizācijas Sekretariāta funkcijas.

2.§ Centrālais birojs tajā skaitā:

(a) veic pienākumus, ko tam uzticējuši citi Organizācijas vadošie orgāni;

(b) pārbauda priekšlikumus par Konvencijas grozījumiem, nepieciešamības gadījumā pieaicinot ekspertus;

(c) sasauc Komiteju sēdes;

(d) savlaicīgi nosūta Dalībvalstīm dokumentus, kas tām nepieciešami dažādu vadošo orgānu sēdēm;

(e) formē un publicē 3.panta 2.§ minētos dzelzceļa līniju sarakstus;

(f) saņem ziņojumus no Dalībvalstīm un no transporta uzņēmumiem un, ja nepieciešams, nosūta tos citām Dalībvalstīm un citiem transporta uzņēmumiem;

(g) formē un publicē tiesisko precedentu sarakstu;

(h) publicē periodisko biļetenu;

(i) pārstāv Organizāciju attiecībās ar citām starptautiskajām organizācijām, kuras kompetentas risināt ar Organizācijas mērķiem saistītus jautājumus;

(j) sastāda Organizācijas gada budžeta projektu un nosūta to Administratīvajai Komitejai apstiprināšanai;

(k) apstiprinātā budžeta ietvaros vada Organizācijas finansu lietas;

(l) pēc Dalībvalsts vai transporta uzņēmuma lūguma izskata to lietas, lai izšķirtu no Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas izrietošu strīdu starp šo Dalībvalsti un transporta uzņēmumu;

(m) pēc iesaistīto pušu — Dalībvalstu, transporta uzņēmumu vai lietotāju lūguma izsaka savu viedokli strīdos, kas izriet no Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas;

(n) saskaņā ar III sadaļu sadarbojas ar šķīrējtiesu strīdu izšķiršanā;

(o) veicina no starptautiskās satiksmes izrietošas finansiālās attiecības starp transporta uzņēmumiem un nenokārtoto parādu atmaksāšanu.

3.§ Periodiskais biļetens satur informāciju, kas nepieciešama Konvencijas piemērošanai, kā arī pētījumus, vērtējumus un citu svarīgu informāciju attiecībā uz dzelzceļa transporta likumu un citu normatīvo aktu interpretāciju; tas tiek publicēts darba valodās.

10.pants

Dzelzceļa līniju vai satiksmes ceļu saraksts

1.§ Dalībvalstis nosūta Centrālajam birojam paziņojumus par dzelzceļa līniju vai satiksmes ceļu iekļaušanu 3.panta 2.§ minētajos dzelzceļa līniju sarakstos vai par dzelzceļa līniju vai satiksmes ceļu izslēgšanu no šiem sarakstiem.

Ciktāl tas saista Dalībvalstis, 2.panta 2.§ minētās dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļi var tikt iekļauti sarakstos tikai ar šo valstu piekrišanu; šādu līniju vai satiksmes ceļu izslēgšanai pietiek ar vienas šīs valsts paziņojumu.

Par jebkuras dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļa iekļaušanu vai izslēgšanu Centrālais birojs paziņo visām Dalībvalstīm.

2.§ Dzelzceļa līnija vai satiksmes ceļš kļūst par Konvencijas subjektu pēc mēneša no paziņojuma datuma par iekļaušanu sarakstos.

3.§ Dzelzceļa līnija vai satiksmes ceļš paliek Konvencijas subjekts vienu mēnesi pēc paziņojuma par izslēgšanu, izņemot jau ceļā esošo tranzīta satiksmi, kura jāturpina līdz tās galapunktam.

11.pants

Finanses

1.§ Organizācijas izdevumus katram finansu gadam, pamatojoties uz Centrālā biroja priekšlikumiem, nosaka Administratīvā Komiteja.

Organizācijas izdevumus sedz Dalībvalstis proporcionāli sarakstos iekļauto dzelzceļa līniju kopgarumam. Tomēr attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti jūras un iekšējo ūdensceļu maršrutos, aprēķiniem tiek ņemta tikai puse no šo maršrutu kopgaruma; attiecībā uz citām līnijām vai pakalpojumiem, kas darbojas saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, iemaksa pēc iesaistīto valstu un Centrālā biroja vienošanās, kas jāapstiprina Administratīvajā Komitejā, var tikt samazināta uz pusi.

2.§ Centrālais birojs, nosūtot Dalībvalstīm savu gada pārskatu un bilanci, uzaicina tās izdarīt savas iemaksas iepriekšējā finansu gada izdevumu segšanai cik ātri vien iespējams un ne vēlāk par dokumentu nosūtīšanas gada 31.decembri.

Pēc šī datuma iemaksu summām tiek aprēķināti procenti ar 5% likmi gadā.

Ja divu gadu laikā pēc šī datuma Dalībvalsts nav izdarījusi iemaksas, tā zaudē balsstiesības līdz tās maksājumu saistību pilnīgai nokārtošanai.

Pēc nākamo divu gadu termiņa beigām Ģenerālā Asambleja lemj, vai šīs valsts attieksme jāuzskata par vārdos neizteiktu Konvencijas denonsēšanu un, ja nepieciešams, nosaka tās stāšanos spēkā.

3.§ Aprēķinātās izdarāmās iemaksas 2.§ un 25.pantā minētajos denonsēšanas gadījumos, kā arī balsstiesību pagaidu zaudēšanas gadījumos paliek spēkā.

4.§ Neatmaksātās summas pēc iespējas ātri jāatlīdzina no Organizācijas resursiem; tās tiek sadalītas uz četriem finansu gadiem. Jebkurš atlikušais deficīts tiek debitēts citām Dalībvalstīm speciālā kontā tiktāl, ciktāl tās bija Konvencijas puses laikā, kad netika izdarīti maksājumi; debitēšana tiek veikta proporcionāli sarakstos iekļauto šo valstu dzelzceļa līniju kopgarumam uz speciālā konta atvēršanas dienu.

5.§ Valsts, kura denonsējusi Konvenciju, var atkal kļūt par tās Dalībvalsti pievienošanās ceļā, paredzot, ka tā nomaksās visas pienākošās summas.

6.§ Organizācija nosaka maksas, lai segtu izdevumus, kas izriet no darbībām saskaņā ar 9.panta 2.(l) līdz 2.(n) apakšpunktu; gadījumos, kas paredzēti 9.panta 2.(l) un 2.(m) apakšpunktā, maksas, pamatojoties uz Centrālā biroja priekšlikumiem, nosaka Administratīvā Komiteja; 9.panta 2.(n) apakšpunkta gadījumā tiek piemērots 15.panta 2.§.

7.§ Kontu pārbaudi veic Šveices valdība saskaņā ar Konvencijai pievienotā Papildus Mandāta noteikumiem vai — ja par to ir Administratīvās Komitejas īpaša direktīva saskaņā ar Organizācijas Finansiālo un norēķinu noteikumu prasībām.

III sadaļa. STRĪDU NODOŠANA ŠĶĪRĒJTIESAI

12.pants

Kompetence

1.§ Strīdi starp Dalībvalstīm, kas izriet no Konvencijas interpretācijas un piemērošanas, kā arī strīdi starp Dalībvalstīm un Organizāciju, kas izriet no Protokola par privilēģijām un imunitātēm interpretācijas un piemērošanas, pēc vienas strīda puses lūguma var tikt nodoti izskatīšanai šķīrējtiesā. Puses var brīvi noteikt šķīrējtiesas sastāvu un lemšanas procedūru.

2.§ No CIV Vienveida noteikumu un CIM Vienveida noteikumu piemērošanas izrietošie strīdi:

(a) starp transporta uzņēmumiem,

(b) starp transporta uzņēmumiem un lietotājiem,

(c) starp lietotājiem, ja tie nav izšķirti draudzīgi vai pirms tam nodoti parastai tiesai, pēc abu pušu vienošanās var tikt nodoti izskatīšanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas sastāva un lemšanas procedūras noteikšanai tiek piemēroti 13. līdz 16.panta noteikumi.

3.§ Katra valsts, parakstot Konvenciju vai deponējot tās ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var atrunāt sev tiesības kopumā vai daļēji nepiemērot 1. un 2.paragrāfa noteikumus.

4.§ Katra valsts, kura saskaņā ar 1.paragrāfu izdarījusi atrunu, var to jebkurā laikā atsaukt, informējot Depozitāro valdību. Atrunas atsaukšana stājas spēkā pēc viena mēneša, skaitot no dienas, kad Depozitārā valdība paziņojusi par to Dalībvalstīm.

13.pants

Līgums par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā. Lietu reģistrs

Puses noslēdz līgumu par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, kurā īpaši jānorāda:

(a) strīda lietas būtība;

(b) šķīrējtiesas sastāvs un norunātais termiņš, kurā jānozīmē šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši;

(c) norunātā vieta, kurā notiek šķīrējtiesas sēdes.

Līgums par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā tiek nosūtīts Centrālajam birojam, kurš veic lietu reģistra funkciju.

14.pants

Šķīrējtiesneši

1.§ Šķīrējtiesnešu grupu izveido un pastāvīgi atjauno Centrālais birojs. Katra Dalībvalsts var izvirzīt šķīrējtiesnešu grupai divus šķīrējtiesnešus — savas valsts pilsoņus, starptautisko transporta tiesību speciālistus.

2.§ Šķīrējtiesu veido viens, trīs vai pieci šķīrējtiesneši saskaņā ar līgumu par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

Šķīrējtiesnešus izvēlas no 1.§ minētajā grupā ietilpstošām personām. Neraugoties uz to, ja līgumā par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā paredzēti pieci šķīrējtiesneši, katra puse var izvēlēties vienu šķīrējtiesnesi, kurš neietilpst grupā.

Ja līgumā par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā paredzēts viens vienīgs šķīrējtiesnesis, to izvēlas, savstarpēji vienojoties abām pusēm.

Ja līgumā par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā paredzēti trīs vai pieci šķīrējtiesneši, katra puse izvēlas attiecīgi vienu vai divus šķīrējtiesnešus, tie, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo vai piekto šķīrējtiesnesi, kurš pilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja pienākumus.

Ja puses nevar vienoties par vienīgo šķīrējtiesnesi vai izvēlētie šķīrējtiesneši nevar iecelt trešo vai piekto šķīrējtiesnesi, iecelšanu veic Centrālā biroja Ģenerāldirektors.

3.§ Vienīgais šķīrējtiesnesis vai arī trešais vai piektais šķīrējtiesnesis nevar būt vienas vai otras puses valsts pilsonis, ja vien abas puses nepārstāv vienu valsti.

Trešās puses iejaukšanās strīdā nedrīkst iespaidot šķīrējtiesas sastāvu.

15.pants

Procedūra. Izdevumi

1.§ Šķīrējtiesa pieņem savas darbības procedūru, ievērojot šādus noteikumus:

(a) tā pēta un izskata lietas, pamatojoties uz pušu iesniegtajiem pierādījumiem, bet, gadījumos, kas saistīti ar likumdošanas jautājuma izšķiršanu, neaprobežojas ar pušu interpretācijām;

(b) tā nevar piespriest vairāk par to, ko pieprasījis prasītājs, ne arī kaut ko, kam ir citāda daba, ne arī piespriest mazāk par to, ko par pienākošos atzinis atbildētājs;

(c) šķīrējtiesas spriedumu, kurā izklāstīti nolēmuma motīvi, Centrālais birojs paziņo pusēm;

(d) izņemot gadījumus, kad citādi nosaka tās valsts, kurā notiek šķīrējtiesas sēdes, likumu saistošie noteikumi un pušu pretējie līgumi, šķīrējtiesas spriedums ir galīgs.

2.§ Šķīrējtiesnešu atalgojumu nosaka Centrālā biroja Ģenerāldirektors.

Šķīrējtiesa savā spriedumā nosaka izmaksu un izdevumu apjomu un nolemj, kā šis apjoms un šķīrējtiesnešu atalgojums sadalāms starp pusēm.

16.pants

Noilgumi. Lēmumu ieviešana

1.§ Šķīrējtiesas darba uzsākšanai ir tāda pati nozīme attiecībā uz noilguma termiņa pārtraukšanu, kādu piemērojamo materiālo tiesību noteikumi attiecina uz sūdzības iesniegšanu parastajās tiesās.

2.§ Šķīrējtiesas spriedums attiecībā uz transporta uzņēmumiem un lietotājiem katrā Dalībvalstī kļūst saistošs pēc tās valsts formalitāšu izpildes, kurā spriedums tiek realizēts. Labums, kas gūts saistībā ar spriedumu, nav pārskatāms.

IV sadaļa. DAŽĀDI NOTEIKUMI

17.pants

Starp transporta uzņēmumiem nenokārtoto parādu atgūšana

1.§ Nenokārtotos norēķinus par transporta operācijām, ko regulē Vienveida noteikumi, transporta uzņēmums — kreditors var nodot Centrālajam birojam palīdzības sniegšanai maksājumu nodrošināšanā; šajā nolūkā Centrālais birojs formāli pieprasa transporta uzņēmumam — debitoram nomaksāt pienākošās summas vai paziņot maksāšanas atteikuma iemeslus.

2.§ Ja Centrālais birojs uzskata, ka atteikuma iemesli ir adekvāti, tas iesaka pusēm griezties pēc palīdzības vai nu kompetentā tiesā vai saskaņā ar 12.panta 2.paragrāfu — šķīrējtiesā.

3.§ Ja Centrālais birojs pēc konsultācijām ar ekspertiem, ja tādas nepieciešamas, uzskata, ka minētā summa pilnā apmērā vai daļēji tiešām pienākas, pieprasa transporta uzņēmumam — debitoram veikt pilnās vai daļējās summas pārskaitīšanu Centrālajam birojam; šādi pārskaitītā summa tiek saglabāta, līdz kompetenta tiesa vai šķīrējtiesa šīs lietas sakarā pieņem galīgo lēmumu.

4.§ Ja divu nedēļu laikā transporta uzņēmums nav pārskaitījis Centrālā biroja noteikto summu, pēdējais nosūta nākamo formālo paziņojumu un vērš uzmanību nepakļaušanās faktam.

5.§ Ja divu mēnešu laikā pēc šī paziņojuma nosūtīšanas maksājums nav saņemts, Centrālais birojs nosūta paziņojumu Dalībvalstij, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgais transporta uzņēmums, par veiktajām darbībām un to pamatojumu, uzaicinot Dalībvalsti veikt turpmākās darbības, it īpaši — izlemt, vai šī uzņēmuma dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļi atstājami sarakstā.

6.§ Ja Dalībvalsts paziņo, ka, neraugoties uz maksājuma kavējumu, tā vēlas saglabāt sarakstos uzņēmuma dzelzceļa līnijas vai satiksmes ceļus, vai, ja tā sešu nedēļu laikā nesniedz atbildi uz Centrālā biroja paziņojumu, uzskatāms, ka tā uzņemas garantēt visu parādu nokārtošanu, kas rodas Vienveida noteikumiem pakļauto transporta darbību rezultātā.

18.pants

Spriedumi. Parādu piedzīšana. Drošības nauda

1.§ Spriedumi, kurus pēc lietas iztiesāšanas vai bez tās paziņojusi kompetentā tiesa saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, ja tie stājas spēkā atbilstoši tiesību normām, kuras piemēro šī tiesa, katrā citā Dalībvalstī kļūst saistoši pēc tās valsts formalitāšu izpildes, kurā spriedums tiek realizēts. Labums, kas gūts saistībā ar spriedumu, nav pārskatāms.

Šis noteikums neattiecas uz spriedumiem, kuri ir spēkā provizoriski, kā arī uz zaudējumu kompensāciju attiecībā uz prasītāja papildus izmaksām, kas radušās viņa darbā.

Pirmā rindkopa piemērojama atbilstoši tiesas lēmumiem.

2.§ Saskaņā ar Vienveida noteikumiem veikto transporta darbību rezultātā radušies viena transporta uzņēmuma parādi otram transporta uzņēmumam, kurš atrodas citas Dalībvalsts jurisdikcijā, var tikt noteikti tikai saskaņā ar tās Dalībvalsts tiesas spriedumu, kuras jurisdikcijā atrodas uzņēmums, kam ir tiesības uz parāda maksājumu, kura noteikšana ir pieprasīta.

3.§ Dzelzceļam piederošais ritošais sastāvs, kā arī visas šim dzelzceļam piederošās transporta iekārtas un aprīkojums, tādas kā konteineri, kraušanas līdzekļi un paliktņi, nevar tikt konfiscētas kādā citā teritorijā, izņemot tās valsts teritoriju, kuras jurisdikcijā atrodas dzelzceļš — īpašnieks, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar šīs valsts tiesas spriedumu.

Privātā īpašuma vagoni, kā arī ar šiem vagoniem saistītās un vagona īpašniekam piederošās transporta iekārtas nevar tikt konfiscētas kādā citā teritorijā, izņemot tās valsts teritoriju, kurā atrodas īpašnieka pastāvīgā dzīves vieta, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar šīs valsts tiesas spriedumu.

4.§ Uz Konvencijas noteikumiem balstītajos tiesvedības procesos nevar tikt pieprasīta drošības nauda.

V sadaļa. KONVENCIJAS GROZĪJUMI

19.pants

Kompetence

1.§ Savus priekšlikumus par Konvencijas grozījumiem Dalībvalstis nosūta Centrālajam birojam, kurš nekavējoties paziņo par tiem pārējām Dalībvalstīm.

2.§ Lēmumus par priekšlikumiem grozīt Konvencijas noteikumus, kas nav minēti 3. un 4.§, pieņem Ģenerālā Asambleja.

Priekšlikuma par Konvencijas grozījumiem iekļaušana Ģenerālās Asamblejas sesijas darba kārtībā jāatbalsta Dalībvalstu vienai trešdaļai.

Saņemot priekšlikumu par grozīšanu, Ģenerālā Asambleja ar 6.panta 5.§ paredzēto balsu vairākumu var nolemt, ka šis priekšlikums ir cieši saistīts ar vienu vai vairākiem noteikumiem, kuru grozīšana saskaņā ar 3.§ ir Revīzijas Komitejas kompetencē. Tādā gadījumā Ģenerālā Asambleja arī ir tiesīga lemt par šāda noteikuma vai noteikumu grozīšanu.

3.§ Attiecībā uz 2.§ 3. rindkopā minētajiem Ģenerālās Asamblejas lēmumiem Revīzijas Komiteja var lemt par priekšlikumiem grozīt šādus noteikumus:

(a) Papildus mandāts kontu pārbaudei;

(b) CIV Vienveida noteikumi:

1.panta 3.§, 4.panta 2.§, 5.pants (izņemot 2.§), 6.pants, 9.-14.pants, 15.pants (izņemot 6.§), 16.-21.pants, 22.panta 3.§, 23.-25.pants, 37.pants, 43.pants (izņemot 2.§ un 4.§), 48.pants, 49.pants, 56.-58.pants un 61.pants;

norēķinu vienībās izteiktās summas 30., 31., 38., 40. un 41.pantā, ja grozījuma mērķis ir palielināt šīs summas;

(c) CIM Vienveida noteikumi:

1.panta 2.§, 3.panta 2.-5.§, 4.pants, 5.pants, 6.pants (izņemot 3.§), 7.pants, 8.pants, 11.-13.pants, 14.pants (izņemot 7.§), 15.-17.pants, 19.pants (izņemot 4.§), 20.pants (izņemot 3.§), 21.-24.pants, 25.pants (izņemot 3.§), 26.pants (izņemot 2.§), 27.pants, 28.panta 3.§ un 6.§, 29.pants, 30.pants (izņemot 3.§), 31.pants, 32.pants (izņemot 3.§), 33.pants (izņemot 5.§), 34.pants, 38.pants, 39.pants, 41.pants, 45.pants, 46.pants, 47.pants (izņemot 3.§), 48.pants (tikai tiktāl, ciktāl tas ir starptautisko jūras transporta tiesību piemērošanas jautājums), 52.pants, 53.pants, 59.-61.pants, 64. un 65.pants;

norēķinu vienībās izteiktā summa 40.pantā, ja grozījuma mērķis ir palielināt šo summu;

Privātā īpašuma vagonu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RIP), II pielikums;

Konteineru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RICo), III pielikums;

Steidzamo sūtījumu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RIEx), IV pielikums;

4.§ Par priekšlikumiem grozīt CIM Vienveida noteikumu I pielikumu "Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RID)" lemj Ekspertu Komiteja.

20.pants

Ģenerālās Asamblejas lēmumi

1.§ Grozījumi, kurus pieņem Ģenerālā Asambleja, tiek ierakstīti Protokolā, kuru paraksta Dalībvalstu pārstāvji. Protokolu ratificē, akceptē vai apstiprina; ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentu pēc iespējas ātri deponē depozitārajai valdībai.

2.§ Pēc tam, kad vairāk kā divas trešdaļas Dalībvalstu ir ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas Protokolu, lēmumi stājas spēkā, beidzoties Ģenerālās Asamblejas noteiktajam termiņam.

3.§ Tiklīdz lēmumi stājušies spēkā, uz laiku tiek pārtraukta CIV un CIM Vienveida noteikumu piemērošana attiecībā uz satiksmi ar un starp tām Dalībvalstīm, kuras vienu mēnesi pirms noteiktā šādas spēkā stāšanās datuma vēl nav deponējušas savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentus.

Par šādu pagaidu pārtraukšanu Dalībvalstīm paziņo Centrālais birojs; tā beidzas pēc viena mēneša no dienas, kad Centrālais birojs paziņo par to, ka attiecīgās valstis ir ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas minētos lēmumus.

Minētā pagaidu pārtraukšana netiek piemērota attiecībā uz valstīm, kuras ir paziņojušas Centrālajam birojam par to, ka, neraugoties uz ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumenta nedeponēšanu, tās piemēros Ģenerālās Asamblejas pieņemtos grozījumus.

21.pants

Komiteju lēmumi

1.§ Par grozījumiem, kurus pieņēmušas Komitejas, Dalībvalstīm paziņo Centrālais birojs.

2.§ Šādi lēmumi visām Dalībvalstīm stājas spēkā divpadsmitā mēneša pirmajā dienā pēc tā mēneša, kura laikā Centrālais birojs ir paziņojis par šiem lēmumiem Dalībvalstīm, ja vien četru mēnešu laikā pēc šī paziņojuma no vienas trešdaļas Dalībvalstu nav saņemti iebildumi.

Tomēr, ja Dalībvalsts četru mēnešu laikā nosūta savus iebildumus par Revīzijas Komitejas lēmumu un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms noteiktā šī lēmuma spēkā stāšanās datuma denonsē Konvenciju, lēmums stājas spēkā tikai pēc tam, kad spēkā stājusies attiecīgās valsts denonsācija.

VI sadaļa. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

22.pants

Konvencijas parakstīšana, ratificēšana, akceptēšana un apstiprināšana

1.§ Šī Konvencija paliek atklāta parakstīšanai Bernē, Šveices valdībā līdz 1980.gada 31.decembrim valstīm, kuras bija uzaicinātas uz CIV un CIM Konvenciju 8. Parasto Revīzijas konferenci.

2.§ Konvenciju ratificē, akceptē vai apstiprina; ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumentus pēc iespējas ātri deponē Šveices valdībai — Depozitārajai valdībai.

23.pants

Pievienošanās Konvencijai

1.§ Tās valstis, kuras bija uzaicinātas uz CIV un CIM Konvenciju 8. Parasto Revīzijas konferenci, bet 22.panta 1.§ noteiktajā laikā nav parakstījušas jauno Konvenciju, var, neraugoties uz to, paziņot par savu pievienošanos Konvencijai, līdz tā ir stājusies spēkā. Pievienošanās instruments tiek deponēts Depozitārajai valdībai.

2.§ Katra valsts, kura vēlas pievienoties Konvencijai pēc tās stāšanās spēkā, nosūta Depozitārajai valdībai savu iesniegumu kopā ar paziņojumu par situāciju attiecībā uz tās transporta uzņēmumiem no starptautiskās satiksmes viedokļa. Depozitārā valdība nosūta to Dalībvalstīm un Centrālajam birojam.

Iesniegums uzskatāms par akceptētu, ja sešu mēnešu laikā pēc tā nosūtīšanas piecas Dalībvalstis nav izteikušas Depozitārajai valdībai savus iebildumus. Depozitārā valdība attiecīgi informē iesniedzējvalsti, kā arī Dalībvalstis un Centrālo biroju. Jaunajai Dalībvalstij nekavējoties jāizpilda 10.panta prasības.

Iebildumu gadījumā depozitārā valdība nosūta pievienošanās iesniegumu izlemšanai Ģenerālajai Asamblejai.

Pēc pievienošanās instrumenta deponēšanas pievienošanās stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko tam mēnesim, kura laikā Centrālais birojs paziņojis Dalībvalstīm jaunās Dalībvalsts dzelzceļa līniju un pakalpojumu sarakstu.

3.§ Jebkura pievienošanās Konvencijai var attiekties tikai uz tajā laikā spēkā esošo Konvenciju un grozījumiem.

24.pants

Konvencijas stāšanās spēkā

1.§ Pēc tam, kad ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus deponējušas piecpadsmit valstis, Depozitārā valdība sazinās ar attiecīgajām valdībām nolūkā vienoties par Konvencijas stāšanos spēkā.

2.§ Konvencijas stāšanās spēkā anulē 1970.gada 7.februāra Starptautisko konvenciju par kravu dzelzceļa pārvadājumiem (CIM) un pasažieru un bagāžas dzelzceļa pārvadājumiem (CIV), kā arī 1966.gada 26.februāra CIV Papildus konvenciju attiecībā uz dzelzceļa atbildību par pasažieru bojāeju un personisku ievainojumu.

25.pants

Konvencijas denonsēšana

Jebkura valsts, kura vēlas denonsēt Konvenciju, informē Depozitāro valdību. Denonsācija stājas spēkā nākamā gada 31.decembrī.

26.pants

Depozitārās valdības funkcijas

Depozitārā valdība informē valstis, kuras bija uzaicinātas uz CIV un CIM Konvenciju 8. Parasto Revīzijas konferenci, visas citas valstis, kuras pievienojušās Konvencijai, un Centrālo biroju:

(a) par Konvencijas parakstīšanu, ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu deponēšanu un par denonsācijas paziņojumiem;

(b) par datumu, kurā Konvencija stājusies spēkā saskaņā ar 24.pantu;

(c) par 20.pantā minēto Protokola ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu.

27.pants

Atrunas

Atrunas attiecībā uz Konvenciju var tikt izdarītas tikai tad, ja tās Konvencijā paredzētas.

28.pants

Konvencijas teksti

Konvencija tiek noslēgta un parakstīta franču valodā.

Franču tekstam tiek pievienots oficiāls tulkojums angļu, arābu, holandiešu, itāļu un vācu valodā.

Izšķirošais ir vienīgi franču teksts.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.

PARAKSTĪTA Bernē, šajā tūkstoš deviņsimt astoņdesmitā gada maija devītajā dienā vienā oriģināleksemplārā franču valodā, kurš paliek deponēts un arhivēts Šveices Konfederācijā. Apliecinātas kopijas tiek nosūtītas visām Dalībvalstīm.

1.pants

1.§ Savas oficiālās darbības ietvaros Organizācija bauda juridisko un izpildimunitāti, izņemot:

(a) tādā mērā, kādā Organizācija atsevišķā gadījumā skaidri atteikusies no šīs imunitātes;

(b) gadījumu, kad par iemeslu trešās personas civilprasībai par zaudējumu atlīdzību bijis satiksmes negadījums, kuru izraisījis Organizācijai piederošs vai tās vārdā vadīts motorizētā transporta līdzeklis vai cita veida transporta līdzeklis, vai arī šī civilprasība celta sakarā ar satiksmes negadījumu, kurā iesaistīts šāds transporta līdzeklis;

(c) pretprasības gadījumu, kura tieši saistīta ar Organizācijas ierosināto tiesvedību;

(d) gadījumu, kad ar tiesas izpildrakstu uzlikts arests mēnešalgai, darba algai un atalgojumiem, kas Organizācijai jāizmaksā tās štata darbiniekiem.

2.§ Organizācijas īpašums, lai kur tas atrastos, ir neaizskarams pret jebkāda veida rekvizīciju, konfiskāciju, sekvestrāciju vai kāda cita vaida atsavināšanu vai apķīlāšanu, izņemot gadījumus, kad tas kļūst nepieciešams kā pagaidu līdzeklis negadījumu novēršanai, kuros iesaistīti automobiļi, kas pieder Organizācijai vai tiek vadīti ar tās pilnvarojumu, vai pēc pieprasījumiem, kas saistīti ar šādiem negadījumiem.

Ja tomēr atsavināšana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, visi atbilstošie pasākumi ir jāveic tā, lai izvairītos no iejaukšanās Organizācijas darbībā, un iepriekš jāsamaksā tūlītēja atbilstoša kompensācija.

§ 3. Ievērojot tās oficiālo darbību, Organizācija un tās īpašums un ienākumi katrā Dalībvalstī tiek atbrīvoti no tiešiem nodokļiem. Ja tiek veikti vai izmantoti ļoti vērtīgi un Organizācijas oficiālās darbības ietvaros nepieciešami pirkumi vai pakalpojumi un ja šādu pirkumu vai pakalpojumu cenā ir iekļauti nodokļi vai nodevas, Dalībvalstīm, ja tas iespējams, ir jāveic attiecīgi pasākumi, piešķirot šādu nodokļu vai nodevu atbrīvojumus vai atlīdzinot to summu.

Atbrīvojums netiek piešķirts attiecībā uz tiem nodokļiem vai maksām, kuras nav nekas cits kā vien samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem.

Kravas, kuras Organizācija importē vai eksportē un kuras ir nepieciešamas tās oficiālās darbības veikšanai, tiek atbrīvotas no nodevām un maksājumiem, ar kuriem tiek aplikts imports vai eksports.

Saskaņā ar šo pantu atbrīvojums netiek piešķirts importētām vai iegādātām kravām vai piedāvātiem pakalpojumiem Organizācijas personāla darbinieku personīgajam labumam.

§ 4. Kravas, kuras iegādātas vai importētas saskaņā ar 3.§, nevar tikt pārdotas vai atdotas, vai izmantotas citādi kā vienīgi saskaņā ar noteikumiem, kurus noteikušas Dalībvalstis, kas piešķīrušas atbrīvojumus.

§ 5. Šajā Protokolā minētā Organizācijas oficiālā darbība ir tā, kas atbilst Konvencijas 2.pantā minētajiem mērķiem.

2.pants

§ 1. Organizācija var iegūt un turēt jebkāda veida kapitālu, valūtu, skaidru naudu vai vērtspapīrus; tā var brīvi no tiem atbrīvoties atbilstoši Konvencijā minētiem mērķiem un turēt kontus jebkurā valūtā, ja tas nepieciešams savu pienākumu pildīšanai.

§ 2. Attiecībā uz tās oficiālajiem sakariem un dokumentu pārsūtīšanu Organizācija bauda izturēšanos, kas nav mazāk labvēlīga par to, ko katra Dalībvalsts izrāda pret citu līdzīgu starptautisku organizāciju.

3.pants

Dalībvalstu pārstāvji, pildot savas funkcijas un atrodoties oficiāla uzdevuma braucienos, katras Dalībvalsts teritorijā bauda šādas privilēģijas un imunitātes:

(a) juridisko neaizskaramību, pat pēc to uzdevumu izpildes, attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto un rakstīto, ko tie veikuši, pildot savas funkcijas; tomēr šāda neaizskaramība netiek piemērota gadījumos, kad noticis kaitējums sakarā ar nelaimes gadījumu, ko izraisījusi automašīna vai cits transporta līdzeklis, kas pieder Dalībvalsts pārstāvim vai kuru tas vada, vai satiksmes pārkāpuma gadījumā, kurā iesaistīts šāds transporta līdzeklis;

(b) imunitāti pret apcietinājumu un aizturēšanu līdz tiesai, izņemot flagrante delicto gadījumu;

(c) imunitāti pret personīgās mantas konfiskāciju, izņemot flagrante delicto gadījumu;

(d) visu viņu oficiālo dokumentu neaizskaramību;

(e) atvieglojumus pārstāvjiem un viņu dzīvesbiedriem attiecībā uz visiem ieceļošanu ierobežojošiem pasākumiem un visām ārvalstnieku reģistrācijas formalitātēm;

(f) tos pašus atvieglojumus valūtas un maiņas kontrolei kā tie, kas tiek piešķirti pagaidu oficiālā vizītē esošiem ārvalstu valdību pārstāvjiem.

4.pants

Organizācijas štata darbinieki, pildot savas funkcijas, katras Dalībvalsts teritorijā bauda šādas privilēģijas un imunitātes:

(a) juridisko neaizskaramību attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto un rakstīto, kas veikta, pildot savas funkcijas, un to privilēģiju ietvaros, pat tad, kad tie ir pametuši darbu Organizācijā; tomēr šāda neaizskaramība netiek piemērota gadījumos, kad noticis kaitējums sakarā ar nelaimes gadījumu, ko izraisījusi automašīna vai cits transporta līdzeklis, kas pieder Organizācijas štata darbiniekam vai kuru tas vada, vai satiksmes pārkāpuma gadījumā, kurā iesaistīts šāds transporta līdzeklis;

(b) visu viņu oficiālo dokumentu neaizskaramību;

(c) tos pašus atvieglojumus attiecībā uz pasākumiem, kas ierobežo imigrāciju un pārvaldes orgānus pārstāvošo ārvalstnieku reģistrāciju, kādi parasti tiek piemēroti starptautisko organizāciju štata darbiniekiem; tādus pašus atvieglojumus bauda arī ar viņiem kopā dzīvojošie ģimenes locekļi;

(d) atbrīvojumus no nacionālā ienākuma nodokļa attiecībā uz Organizācijas labā ieviestajiem iekšējiem nodokļiem atalgojumiem, algai un ienākumiem, ko maksā Organizācija; neraugoties uz to, Dalībvalstis var ņemt vērā šos atalgojumus, algas un ienākumus, aprēķinot nodokļa apjomu, kas tiek piemērots ienākumiem no citiem avotiem; Dalībvalstīm nav pienākums piemērot šos nodokļu atvieglojumus maksājumiem, vecuma pensijām un kompensācijām, kurus Organizācija maksā saviem bijušajiem štata darbiniekiem vai to juridiskajiem mantiniekiem;

(e) attiecībā uz valūtas maiņas kontroli — tās pašas privilēģijas, kuras parasti tiek piešķirtas starptautisko organizāciju štata darbiniekiem;

(f) starptautisku krīžu laikā Organizācijas štata darbiniekiem un ar viņiem kopā dzīvojošiem ģimenes locekļiem — tās pašas repatriācijas iespējas, kādas parasti tiek piešķirtas starptautisko organizāciju štata darbiniekiem.

5.pants

Eksperti, kuru pakalpojumus Organizācija var izmantot, pildot savas funkcijas saistībā ar Organizāciju vai uzņemoties misijas tās vārdā, bauda šādas privilēģijas un imunitātes tādā mērā, kādā tas nepieciešams viņu funkciju pildīšanai, ieskaitot braucienus, kuri veikti viņu funkciju pildīšanas laikā un šādu misiju ietvaros:

(a) juridisko neaizskaramību attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto un rakstīto, ko tie veikuši, pildot savas funkcijas; tomēr šāda neaizskaramība netiek piemērota gadījumos, kad noticis kaitējums sakarā ar nelaimes gadījumu, ko izraisījusi automašīna vai cits transporta līdzeklis, kas pieder ekspertam vai ko tas vada, vai satiksmes pārkāpuma gadījumā, kurā iesaistīts šāds transporta līdzeklis; eksperti turpina baudīt šādu imunitāti pat pēc tam, kad tie pārtraukuši pildīt funkcijas saistībā ar Organizāciju;

(b) visu viņu oficiālo dokumentu neaizskaramību;

(c) valūtas maiņas kontroles atvieglojumus attiecībā uz viņiem pienākošos atlīdzību;

(d) tādus pašus atvieglojumus attiecībā uz personīgo bagāžu, kādi tiek piemēroti ārvalstu valdību aģentiem pagaidu oficiālo komandējumu laikā.

6.pants

§ 1. Šajā Protokolā minētās privilēģijas un imunitātes ir ieviestas vienīgi ar nolūku jebkuros apstākļos nodrošināt netraucētu Organizācijas darbību un ar to saistīto personu pilnīgu neatkarību. Kompetentās institūcijas atsauc jebkura veida imunitāti visos tajos gadījumos, kad, tai saglabājoties, var tikt traucēts tiesas darbs un kur tā var tikt atsaukta, netraucējot tās ieviešanas mērķa sasniegšanu.

§ 2. Kompetentās institūcijas atbilstoši 1.§ minētajam ir:

Dalībvalstis attiecībā uz to pārstāvjiem,

Administratīvā komiteja attiecībā uz Ģenerāldirektoru,

Ģenerāldirektors attiecībā uz citiem štata darbiniekiem un ekspertiem, kuru pakalpojumus var izmantot Organizācija.

7.pants

§ 1. Nekas šajā Protokolā neapšauba katras Dalībvalsts tiesības veikt jebkurus nepieciešamos pasākumus tās sabiedrības drošības intereses.

§ 2. Organizācija vienmēr sadarbojas ar Dalībvalstu kompetentajām institūcijām nolūkā sekmēt pienācīgu tiesas spriešanu, nodrošināt Dalībvalstu attiecīgo likumu un normatīvu ievērošanu un novērst jebkādu šajā Protokolā minēto privilēģiju un imunitāšu ļaunprātīgu izmantošanu.

8.pants

Nevienai Dalībvalstij nav obligāti jāattiecina šī Protokola

— 3.pantā, izņemot (d) punktu,

— 4.pantā, izņemot (a), (b) un (d) punktus,

— 5.pantā, izņemot (a) un (b) punktu,

minētās privilēģijas un imunitātes uz saviem pavalstniekiem vai personām, kas ir šīs valsts pastāvīgie iedzīvotāji.

9.pants

Organizācija var noslēgt saistošus līgumus ar vienu vai vairākām Dalībvalstīm, lai īstenotu šī Protokola noteikumus attiecībā uz šādu Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, un citus līgumus, lai nodrošinātu efektīvu Organizācijas darbību.

Papildus mandāts kontu pārbaudei

1. Auditors pārbauda Organizācijas kontus, ieskaitot visus trasta fondus un speciālos kontus, kā viņš uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu to, ka:

(a) finansu atskaites atbilst Organizācijas virsgrāmatām un rēķiniem;

(b) finansiālās transakcijas, par kurām minēts rēķinos, ir veiktas saskaņā ar likumiem un noteikumiem, Organizācijas budžeta noteikumiem un citām direktīvām;

(c) vērtspapīri un skaidrā nauda, kas tiek turēta bankās vai kasē, tiek pārbaudīta, atsaucoties uz tieši no Organizācijas deponentiem saņemtām atļaujām, vai arī tiek faktiski skaitīta;

(d) iekšējās pārbaudes, ieskaitot kontu iekšējo auditu, ir adekvātas;

(e) visi aktīvi un pasīvi, kā arī visi pārpalikumi un iztrūkumi tiek iegrāmatoti atbilstoši kārtībai, kādu tas uzskata par apmierinošu.

2. Vienīgi Auditors ir kompetents kopumā vai daļēji pieņemt sertifikātus un papilddokumentus, ko sniedz Ģenerāldirektors. Ja viņaprāt tas ir nepieciešams, viņš var veikt pārbaudi un detalizētu auditu par jebkuru grāmatvedības ierakstu, kas attiecas uz finansiālām transakcijām vai uz piegādēm un apgādi.

3. Auditoram jebkurā laikā ir neierobežota pieeja visām virsgrāmatām, kontiem, grāmatvedības dokumentiem un citai informācijai, ko viņš uzskata par nepieciešamu.

Auditors nav kompetents noraidīt viena vai otra rēķina virzību, bet viņš nekavējoties vērš Ģenerāldirektora uzmanību uz jebkuru transakciju, kuras pareizība vai atbilstība viņam šķiet apšaubāma, lai pēdējais varētu veikt attiecīgus pasākumus.

5. Auditors iesniedz un paraksta apliecinājumu par finansu atskaitēm, kurā ir šādi vārdi: "Es esmu pārbaudījis Organizācijas finansu atskaites finansu gadam, kurš beidzās.............. gada 31.decembrī. Mana pārbaude sastāvēja no vispārējas grāmatvedības metožu analīzes kā arī grāmatvedības ierakstu un citu pierādījumu, kuri man šajos apstākļos šķita nepieciešami, pārbaudes."

Šis apliecinājums atbilstoši apstākļiem, norāda, ka:

(a) finansu atskaites apmierinoši atspoguļo finansiālo stāvokli pārskata perioda beigšanās datumā, kā arī to transakciju rezultātus, kuras veiktas laika periodā, kas beidzās tajā datumā;

(b) finansu atskaites sastādītas saskaņā ar minētajiem grāmatvedības principiem;

(c) finansu principi ir piemēroti atbilstoši kārtībai, kura atbilst tai, kāda pieņemta iepriekšējā finansu gada laikā;

(d) finansu transakcijas ir veiktas saskaņā ar likumiem un noteikumiem, Organizācijas budžeta noteikumiem un citām direktīvām.

6. Savā ziņojumā par finansu transakcijām, auditors norāda:

(a) veiktā audita raksturu un apjomu;

(b) faktorus, kas saistīti ar kontu pilnīgumu vai precizitāti, attiecīgi ieskaitot:

1) informāciju, kas nepieciešama precīzai kontu interpretācijai un novērtēšanai;

2) jebkuru summu, kurai vajadzētu būt apkopotai, bet kura nav iekļauta kontā;

3) jebkuru summu, kura kalpo par pamatu sistemātiskām vai kondicionālām izdevumu saistībām un kura nav uzskaitīta vai nav ņemta vērā finansu atskaitēs;

4) izdevumus, kuru attaisnošanai nav uzrādīts pietiekams daudzums kvīšu;

5) informāciju par to vai virsgrāmatas tiek vai netiek uzturētas labā un pienācīgā kārtībā. Ir svarīgi norādīt gadījumus, kad finansu atskaišu faktiskā uzrādīšana atšķiras no vispāratzītiem un pastāvīgi piemērotiem grāmatvedības principiem;

(c) citus aspektus, uz kuriem jāvērš Administratīvās Komitejas uzmanība, piemēram:

1) krāpšanas gadījumus vai pieņēmumus par iespējamo krāpšanu;

2) fondu vai citu Organizācijas aktīvu vērtību izniekošanu vai nepareizu izlietošanu (pat tad, ja ar veiktajām transakcijām saistītie konti bijuši kārtībā);

3) līdzekļu patēriņu, kas pēc tam varētu radīt Organizācijai būtiskus izdevumus;

4) jebkādus vispārīgus vai specifiskus trūkumus rēķinu un izdevumu pārbaudes sistēmā vai piegādē un apgādē;

5) izdevumus, kas neatbilst Administratīvās Komitejas plānotajam, uzskaitot budžeta ietvaros atļautos transfertus;

6) asignējumu pārkāpumus, uzskaitot izmaiņas, kas radušās budžeta ietvaros atļauto transfertu rezultātā;

7) izdevumus, kas neatbilst tos regulējošajām atļaujām;

(d) to kontu precizitāti vai neprecizitāti, kuri attiecas uz piegādi un apgādi, kas radusies inventarizācijas vai virsgrāmatu pārbaudes rezultātā.

Papildus tam ziņojumā var tikt minētas agrāka finansu gada laikā iegrāmatotās transakcijas, par kurām iegūta jauna informācija, vai transakcijas, kuras paredzēts veikt vēlāka finansu gada laikā un par kurām vēlams iepriekš informēt Administratīvo Komiteju.

7. Auditors nekādā gadījumā nedrīkst savā ziņojumā iekļaut kritiku, iepriekš nesniedzot Ģenerāldirektoram adekvātu iespēju sniegt paskaidrojumu.

8. Auditors informē Administratīvo Komiteju un Ģenerāldirektoru par ziņām, kas iegūtas audita rezultātā. Papildus viņš var Ģenerāldirektoram sniegt jebkādus komentārus par finansu atskaiti, kurus viņš uzskata par atbilstošiem.

9. Ja Auditors ir veicis pārskata auditu vai nav varējis iegūt attiecīgus palīgdokumentus, viņš atzīmē šo faktu savā apliecinājumā un ziņojumā, precizējot savu piezīmju cēloņus, kā arī sekas, kuras tādējādi ietekmējušas finansu stāvokli un iegrāmatotās finansu transakcijas.

I sadaļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Darbības sfēra

1.§ Ievērojot 2., 3. un 33.pantā minētos izņēmumus, Vienveida noteikumi attiecas uz visiem pasažieru un bagāžas pārvadājumiem, motorizētā transporta līdzekļus ieskaitot, kuri tiek veikti saskaņā ar starptautiskiem transporta dokumentiem, kas sastādīti braucienam cauri vismaz divu valstu teritorijām un tiek veikti vienīgi pa tām līnijām vai satiksmes ceļiem, kas ietverti Konvencijas 3. un 10.pantā minētajā sarakstā, kā arī, attiecīgos gadījumos uz pārvadājumiem, kuri saskaņā ar Konvencijas 2.panta 2.§ 2.rindkopu uzskatāmi par līniju pārvadājumiem.

Ciktāl tas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru nāves vai ievainojuma gadījumā, Vienveida noteikumi attiecas arī uz nosūtāmo kravu pavadošām personām, kuru pārvadāšana tiek īstenota saskaņā ar Vienveida noteikumiem attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIM).

2.§ Starptautiskie tarifi nosaka vietas, starp kurām tiek izdoti starptautiskie transporta dokumenti.

3.§ Vienotajos noteikumos termins "stacija" nozīmē: dzelzceļa stacijas, kuģošanas pakalpojumiem izmantotās ostas un visus citus transporta uzņēmumu veidojumus, kas brīvi pieejami pārvadājumu līgumu īstenošanai.

2.pants

Darbības sfēras izņēmumi

1.§ Vienotie noteikumi neattiecas uz pārvadājumiem, kuru sākuma un gala stacijas atrodas vienas valsts teritorijā un kuri citas valsts teritorijā notiek tikai tranzītā:

(a) ja līnijas un satiksmes ceļi, pa kuriem tiek veikts tranzīts, pārvalda vienīgi sākumpunkta valsts dzelzceļš; vai

(b) ja attiecīgās valstis vai dzelzceļi ir vienojušies neuzskatīt šādu pārvadājumu par starptautisku.

2.§ Pārvadājumus starp divām kaimiņvalstu stacijām un pārvadājumus starp stacijām divās valstīs, kas ietver tranzītu cauri trešās valsts teritorijai, gadījumos, kad līnijas vai satiksmes ceļi, pa kuriem tiek veikti pārvadājumi, izmanto tikai vienas (no šīm trijām) valsts dzelzceļš un šo valstu likumos un noteikumos nav nekā pretrunīga, regulē iekšējie satiksmes noteikumi, kas attiecas uz šo dzelzceļu.

3.pants

Atruna attiecībā uz atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

1.§ Katra valsts, parakstot Konvenciju vai deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, saglabā tiesības neattiecināt uz pasažieriem, kas iesaistīti negadījumos tās teritorijā, noteikumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas un personiska ievainojuma gadījumā, ja šie pasažieri ir šīs valsts pilsoņi vai ja to pastāvīgā dzīvesvieta atrodas šajā valstī.

2.§ Katra valsts, kas izdarījusi augstākminēto atrunu, var, informējot Depozitāro valdību, to jebkurā laikā atsaukt. Atrunas atsaukums stājas spēkā pēc viena mēneša, skaitot no tās dienas, kad Šveices valdība par to paziņojusi Dalībvalstīm.

4.pants

Pienākums veikt pārvadājumu

1.§ Dzelzceļa pienākums ir veikt jebkādus pasažieru un bagāžas pārvadājumus, uz kuriem attiecas Vienveida noteikumi, kas paredz, ka:

(a) pasažieri pakļaujas Vienveida noteikumiem, papildinošajiem noteikumiem un starptautiskajiem tarifiem;

(b) pārvadājumi var tikt veikti, izmantojot parastos personāla un transporta resursus, kas pietiekami, lai ievērotu ierastās satiksmes prasības;

(c) pārvadājumi nav pasargāti no apstākļiem, kurus dzelzceļš nevar novērst un kurus tas nevar izmainīt.

2.§ Ja kompetenta institūcija nolemj, ka pakalpojums netiek turpināts vai arī tiek pilnīgi vai daļēji atcelts, par šādiem pasākumiem nekavējoties jāpaziņo sabiedrībai un dzelzceļiem; pēdējie par šiem pasākumiem informē citu valstu dzelzceļus, lai tie veiktu attiecīgas publikācijas.

3.§ Jebkurš šī panta pārkāpums no dzelzceļa puses var radīt darbības sekas, paredzot kompensāciju par izraisīto zaudējumu vai kaitējumu.

5.pants

Tarifi. Privātie līgumi

1.§ Starptautiskie tarifi ietver visus uz pārvadājumiem attiecināmos speciālos nosacījumus, it īpaši, informāciju, kas nepieciešama braukšanas un citu maksu aprēķināšanai, un, kur tas nepieciešams, — noteikumus valūtu konvertācijai.

Vienveida noteikumi, ja vien tie to īpaši neparedz, nevar ietekmēt starptautisko tarifu nosacījumus.

2.§ Starptautiskie tarifi tiek piemēroti visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem.

3.§ Dzelzceļi var noslēgt privātus līgumus par samazinātām braukšanas maksām vai cenām, vai citiem atvieglojumiem, paredzot, ka salīdzināmos apstākļos pasažieriem tiek piedāvāti salīdzināmi nosacījumi.

Braukšanas maksu vai cenu samazinājumi vai citi atvieglojumi var tikt piešķirti dzelzceļa vai sabiedrisko pakalpojumu mērķiem, vai arī labdarības, izglītojošiem vai audzinošiem mērķiem.

Pasākumu publicēšana, kuri veikti saskaņā ar pirmo un otro rindkopu, nav obligāta.

4.§ Starptautisko tarifu publicēšana ir obligāta tikai tajās valstīs, kuru dzelzceļi ir šādu tarifu puses kā izbraukšanas vai galamērķa dzelzceļi. Tarifi un to grozījumi stājas spēkā dienā, kas noteikta, tos publicējot. Braukšanas maksu vai cenu paaugstināšana, un visi citi pasākumi, kuri padara šādos tarifos noteiktos pārvadājumu nosacījumus stingrākus, stājas spēkā agrākais pēc sešām dienām no to publicēšanas.

Starptautiskajos tarifos paredzētās braukšanas un citu maksu izmaiņas, kas radītas ar mērķi ievērot svārstības maiņas kursos, kā arī acīmredzamu kļūdu labojumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.

5.§ Katrā starptautiskai satiksmei atklātā stacijā pasažieriem jābūt iespējai pašam iepazīties ar starptautiskajiem tarifiem un vai to izvilkumiem, kuros uzrādītas šajā stacijā pārdodamo starptautisko biļešu cenas un attiecīgās maksas par reģistrēto bagāžu.

6.pants

Norēķinu vienība. Ārvalstu valūtas maiņas vai akcepta kurss

1.§ Vienveida noteikumos minētā norēķinu vienība ir SDR (Special Drawing Right — Īpašās aizdevuma tiesības), ko noteicis Starptautiskais valūtas fonds.

Valsts, kura ir Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālās valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar novērtēšanas metodi, ko lieto Starptautiskais valūtas fonds savām operācijām un transakcijām.

2.§ Valsts, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālā valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar šajā valstī noteikto metodi.

Nacionālajā valūtā šim aprēķinam jāatspoguļo reālā vērtība, kas aptuveni ir cik tuvu vien iespējams tai, kas izriet no 1.§ minētā aprēķina.

3.§ Ja valsts nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts un ja tās likumdošana nepieļauj augstākminētā 1.§ vai 2.§ piemērošanu, Vienveida noteikumos minētā norēķinu vienība tiek pielīdzināta trīs zelta frankiem.

Zelta franks ir 10/31 daļas no 900. proves zelta grama.

Zelta franka konvertācijai nacionālajā valūtā jāatspoguļo reālā vērtība, kas aptuveni ir cik tuvu vien iespējams tai, kas izriet no 1.§ minētā aprēķina.

4.§ Trīs mēnešu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā un katru reizi, kad to aprēķina metodēs vai nacionālās valūtas vērtībā attiecībā pret norēķinu vienību rodas izmaiņas, valstīm jāpaziņo Centrālajam birojam par savu aprēķina metodi saskaņā ar 2.§ vai konvertācijas rezultātiem saskaņā ar 3.§.

Centrālais birojs par to informē valstis.

5.§ Dzelzceļš publicē kursus, pēc kuriem:

(a) tas konvertē summas, kas izteiktas ārvalstu valūtās, bet ir maksājamas vietējā valūtā (konvertācijas kursi);

(b) tas pieņem maksājumu ārvalstu valūtā (akcepta kursi).

7.pants

Papildinošie noteikumi

1.§ Divas vai vairākas valstis vai divi vai vairāki dzelzceļi var izstrādāt papildinošus noteikumus Vienveida noteikumu izpildei. Piemērojot Vienveida noteikumus, ja vien tas tajos nav tieši paredzēts, nevar neņemt vērā papildinošos noteikumus.

2.§ Papildinošie noteikumi stājas spēkā un tiek publicēti saskaņā ar katras valsts likumiem un noteikumiem. Par papildinošajiem noteikumiem un to stāšanos spēkā jāpaziņo Centrālajam birojam.

8.pants

Nacionālie likumi

1.§ Vienveida noteikumu, papildinošo noteikumu vai starptautisko tarifu neesamības gadījumā tiek piemēroti nacionālie likumi.

2.§ "Nacionālie likumi" nozīmē tās valsts likumus, kurā persona ir tiesīga aizsargāt savas tiesības, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz pretrunām likumos.

3.§ Noteikumu piemērošanā, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai personiskā ievainojuma gadījumā, nacionālie likumi ir tās valsts likumi, kuras teritorijā ir noticis nelaimes gadījums ar pasažieri, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz pretrunām likumos.

II sadaļa. PĀRVADĀJUMU LĪGUMS

I nodaļa. Pasažieru pārvadājumi

9.pants

Vilcienu kustības saraksti un vilcienu izmantošana

1.§ Dzelzceļiem atbilstošā veidā jāpaziņo sabiedrībai vilcienu kustības saraksti.

2.§ Sarakstos vai tarifos jānorāda noteikti vilcienu lietošanas vai pārvadājumu klases ierobežojumi.

10.pants

Pārvadājuma atteikums. Pārvadājumi, ievērojot nosacījumus

1.§ Braucienu veikt nav atļauts vai var pieprasīt pārtraukt braucienu šādām personām:

(a) personām, kuras atrodas intoksikācijas stāvoklī vai kuru uzvedība ir neatbilstoša, vai kuras pārkāpj kādas valsts spēkā esošos noteikumus; šādām personām nav tiesības saņemt atpakaļ braukšanas maksu vai jebkādu reģistrētas bagāžas maksu, kuru tās samaksājušas;

(b) personas, kuras slimības vai cita iemesla dēļ varētu sagādāt neērtības citiem pasažieriem, ja vien tiem par samaksu netiek rezervēta vai nodota to rīcībā visa kupeja. Tomēr, personas, kuras saslimst brauciena laikā, jānogādā vismaz līdz tuvākajai stacijai, kur tiem var tikt sniegta nepieciešamā palīdzība; samaksa tiem tiek atdota saskaņā ar 25.pantu, summu attiecīgi samazinot atkarībā no veiktā brauciena attāluma; tas pats tiek piemērots samaksai par reģistrēto bagāžu.

2.§ Tādu personu pārvadāšana, kas slimo ar infekcijas vai lipīgām slimībām, pakļaujas starptautiskām konvencijām un noteikumiem vai, ja tādu nav, — katras valsts likumiem un noteikumiem.

11.pants

Biļetes

1.§ Biļetēs, kas tiek izdotas starptautiskiem pārvadājumiem, jābūt atzīmētiem iniciāļiem CIV. Kā tranzītzīme tiek pieļauta zīme "f".

2.§ Starptautiskie tarifi vai līgumi starp dzelzceļiem nosaka biļešu veidu un saturu, kā arī valodu un rakstu zīmes, kuras tiek izmantotas to sastādīšanā un drukāšanā.

3.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, biļetēs jānorāda:

(a) izbraukšanas un galapunkta stacija;

(b) maršruts; ja ir atļauta maršruta vai transporta izvēle, tas jānorāda;

(c) vilciena kategorija un pārvadājuma klase;

(d) cena;

(e) pirmā derīguma diena;

(f) derīguma termiņš.

4.§ Vienveida noteikumu izpratnē biļešu kopums atsevišķiem starptautiskās satiksmes tarifu posmiem tiek uzskatīts par vienu biļeti.

5.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, biļetes ir nododamas citam, ja vien tās nav izdotas uz pasažiera vārda un ja brauciens nav sācies.

6.§ Saņemot biļeti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā izdota atbilstoši viņa norādēm.

7.§ Biļešu derīguma termiņu un brauciena pārtraukumus nosaka starptautiskie tarifi.

12.pants

Tiesības tikt pārvadātam. Pasažieri bez derīgām biļetēm

1.§ Pasažierim no viņa brauciena sākuma jābūt derīgai biļetei; viņam tā jāsaglabā visu brauciena laiku un pēc pieprasījuma jāuzrāda dzelzceļa darbiniekiem, kas atbildīgi par biļešu kontroli, un brauciena beigās jānodod. Starptautiskajos tarifos var būt noteikti izņēmumi.

2.§ Biļetes, kurās izdarītas neatļautas izmaiņas, ir nederīgas, un tās anulē par biļešu kontroli atbildīgie dzelzceļa darbinieki.

3.§ Pasažieris, kas nevar uzrādīt derīgu biļeti, papildus braukšanas maksai maksā soda naudu, kas aprēķināta atbilstoši tā dzelzceļa noteikumiem, kurš pieprasa šādu maksājumu.

4.§ Pasažierim, kas pēc pieprasījuma atsakās maksāt braukšanas maksu vai soda naudu, var pieprasīt pārtraukt viņa braucienu. Šādam pasažierim nav tiesību saņemt savu reģistrēto bagāžu citā stacijā, izņemot gala staciju.

13.pants

Samazinātas braukšanas maksas bērniem

1.§ Bērni, kuri jaunāki par piecu gadu vecumu, kuriem nav nepieciešamas atsevišķas sēdvietas, tiek pārvadāti par brīvu bez biļetes.

2.§ Bērni, kuri vecāki par pieciem gadiem, bet jaunāki par desmit gadiem un bērni, kuri jaunāki par pieciem gadiem, kuriem nepieciešamas sēdvietas, tiek pārvadāti par zemāku samaksu. Tā nepārsniedz pusi no pieaugušo biļetes cenas, izņemot papildus maksu, kas paredzēta braucienam ar noteiktu vilcienu vai par noteiktu pārvadājumu, neietekmējot summu apaļošanu atbilstoši noteikumiem, kurus piemēro dzelzceļš, kurš izdod biļeti.

Šī atlaide netiek piemērota gadījumā, kad biļetes izdotas par cenu, kas zemāka par parastas atsevišķas biļetes cenu.

3.§ Tomēr starptautiskie tarifi var paredzēt citus vecuma ierobežojumus nekā tie, kas izklāstīti 1.§ un 2.§, paredzot, ka šāds ierobežojums nav mazāks par 4 gadu vecumu attiecībā uz braucienu par brīvu saskaņā ar 1.§ un nav mazāks par desmit gadiem attiecībā uz samazinātu braukšanas maksu saskaņā ar 2.§.

14.pants

Sēdvietu ieņemšana

1.§ Sēdvietu ieņemšanu, ierādīšanu un rezervēšanu vilcienos nosaka dzelzceļa noteikumi. Autotransporta līdzekļu pārvadāšanā dzelzceļš var noteikt, ka brauciena laikā pasažierim jāpaliek transporta līdzeklī.

2.§ Saskaņā ar noteikumiem, kas minēti starptautiskajos tarifos, pasažieris var ieņemt sēdvietu augstākā ceļojumu klasē vai augstākas cenu kategorijas vilcienā nekā norādīts viņa biļetē vai var mainīt savu maršrutu.

15.pants

Rokas bagāžas un dzīvnieku līdzņemšana brauciena laikā

1.§ Pasažieris bez papildus samaksas var braucienā ņemt līdzi priekšmetus, kas viegli pārnēsājami (rokas bagāžu).

Katram pasažierim ir tiesības uz vietu rokas bagāžai virs un zem savas sēdvietas, vai arī citu attiecīgu vietu, ja tas ir specifisks brauciens, īpaši — ja bagāžas pārvadāšanai paredzēta atsevišķa bagāžas telpa.

2.§ Braucienā līdzi nedrīkst ņemt:

(a) vielas un priekšmetus, kuri nav atļauti pārvadājumiem kā bagāža saskaņā ar 18.(e) pantu, izņemot gadījumus, kad papildinošie noteikumi vai tarifi paredz citādi;

(b) priekšmetus, kuri varētu traucēt vai radīt neērtības pasažieriem vai apdraudēt tos;

(c) priekšmetus, kuru līdzņemšanu braucienā aizliedz muitas vai citu administratīvo iestāžu prasības;

(d) dzīvus dzīvniekus, izņemot, ja papildinošie noteikumi vai tarifi paredz citādi.

3.§ Starptautiskie tarifi var paredzēt nosacījumus, ar kādiem priekšmeti, kuru pārvadāšanu aizliedz 1.§ un 2.§ (b) punkts, tomēr tiek pārvadāti kā rokas bagāža vai kā reģistrēta bagāža.

4.§ Dzelzceļam ir tiesības pasažiera klātbūtnē pārliecināties par jebkura pārvadāšanai pieņemtā priekšmeta dabu, ja vien ir pietiekams iemesls aizdomām par 2.§ (a), (b) vai (d) punkta pārkāpšanu. Ja nav iespējams noteikt pasažieri, kurs paņēmis sev līdzi pārbaudāmos priekšmetus, dzelzceļš veic pārbaudi divu ar dzelzceļu nesaistītu liecinieku klātbūtnē.

5.§ Pasažieris pats ir atbildīgs par līdzpaņemto priekšmetu vai dzīvnieku aprūpēšanu, izņemot, ja viņš šādu aprūpi nevar veikt sakarā ar to, ka brauciens saskaņā ar 1.§ ir specifisks.

6.§ Pasažieris ir atbildīgs par ceļā līdzpaņemto priekšmetu vai dzīvnieku nozaudēšanu vai tiem nodarītiem kaitējumiem, izņemot gadījumus, kad viņš var pierādīt, ka pazaudēšana vai kaitējums noticis dzelzceļa vai trešās puses vainas dēļ vai to izraisījuši apstākļi, no kuriem viņš nevarēja izvairīties, un sekas, kuras viņš nebija spējīgs paredzēt.

Šis noteikums nekādi neskar atbildību, kas dzelzceļam var būt saskaņā ar 26.pantu.

16.pants

Nokavētas pārsēšanās. Vilcienu atcelšana

1.§ Ja vilciena nokavētas ierašanās dēļ ir nokavēta pārsēšanās vai ja visā maršrutā vai daļēji tiek atcelts vilciena reiss, un pasažieris vēlas savu braucienu turpināt, dzelzceļam bez papildus samaksas un praktisko iespēju robežās jāpārved pasažieris ar viņa rokas un reģistrēto bagāžu ar vilcienu, kas dodas tās pašas gala stacijas virzienā pa to pašu dzelzceļa līniju vai arī pa citu dzelzceļa līniju, ko apkalpo tas pats dzelzceļš, lai tādā veidā viņam radītu iespēju sasniegt galapunktu ar iespējami mazāku nokavēšanos.

2.§ Kur tas nepieciešams, dzelzceļš biļetē apliecina, ka pārsēšanās tikusi nokavēta vai ka vilciens ticis atcelts, pagarinot biļetes derīgumu tik daudz, cik tas varētu būt nepieciešams, un padarot to derīgu jaunam braucienam, braukšanai augstākā klasē vai augstākas maksas kategorijas vilcienā. Tomēr tarifi vai vilcienu saraksti var izslēgt noteiktu vilcienu izmantošanu šādos nolūkos.

II nodaļa. Reģistrētās bagāžas pārvadāšana

17.pants

Atļautie priekšmeti

1.§ Brauciena mērķim paredzētos priekšmetus, kas ievietoti čemodānos, apģērbu somās, grozos, ceļojuma somās un citās līdzīgās tilpnēs, kā arī pašas tilpnes ir atļauts pārvadāt kā reģistrētu bagāžu.

2.§ Starptautiskie tarifi ar īpašiem nosacījumiem var paredzēt atļauju pārvadāt reģistrētā bagāžā 1.§ neminētos dzīvniekus un priekšmetus, kā arī motorizētā transporta līdzekļus, kas nodoti pārvadāšanai ar vai bez treilera.

Motorizētā transporta līdzekļu pārvadāšanas noteikumi īpaši precizē tos noteikumus, kas regulē pārvadāšanas atļauju izsniegšanu, reģistrāciju, iekraušanu un pārvadāšanu, transporta dokumentu formu un saturu, kuros jānorāda iniciāļi CIV, un noteikumus, kas regulē izkraušanu un piegādi, kā arī transporta līdzekļa vadītāja pienākumus attiecībā uz viņa transporta līdzekli un tā iekraušanu un izkraušanu.

18.pants

Neatļautie priekšmeti

Turpmāk minētie priekšmeti nav atļauti pārvadāšanai kā reģistrēta bagāža:

(a) priekšmeti, kuru pārvadāšana ir aizliegta jebkurā no teritorijām, kurās bagāža tiktu pārvadāta;

(b) priekšmeti, kuru pārvadāšana ir pasta iestāžu monopols jebkurā no teritorijām, kurās bagāža tiktu pārvadāta;

(c) kravas, kuras domātas pārdošanai;

(d) liela izmēra vai ļoti smagi priekšmeti;

(e) bīstamas vielas vai priekšmeti, it īpaši pielādēti šaujamieroči, eksplozīvas vai viegli uzliesmojošas vielas vai priekšmeti, oksidējošas, toksiskas, radioaktīvas vai kodīgas vielas vai vielas, kas it nepatīkamas vai var izraisīt infekcijas; starptautiskajos tarifos var būt paredzēta atļauja dažu šo vielu un priekšmetu pārvadāšanai, ievērojot īpašus nosacījumus, reģistrētas bagāžas statusā.

19.pants

Reģistrēšana un reģistrētās bagāžas pārvadāšana

1.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, bagāža tiek reģistrēta tikai pēc biļešu uzrādīšanas, kas derīgas vismaz tik ilgi, līdz bagāža nonāk galapunktā.

Ja tarifi paredz, ka bagāža var tikt pieņemta pārvadāšanai bez biļetes uzrādīšanas, Vienveida noteikumu prasības, kas nosaka pasažiera tiesības un pienākumus attiecībā uz viņa reģistrēto bagāžu, tiek piemērotas analoģiski kā reģistrētās bagāžas nosūtītājam.

2.§ Dzelzceļš saglabā tiesības nosūtīt reģistrētu bagāžu pa citu maršrutu nekā tas, ko veic pasažieris.

Nosūtīšanas stacijā kā arī mezglu stacijās, kurās reģistrētā bagāža jāpārvieto, nosūtīšana jāveic ar pirmo atbilstošo vilcienu, kas paredzēts regulārai reģistrētas bagāžas pārvadāšanai.

Augstākminētajā veidā bagāža var tikt nosūtīta tikai tad, ja to pirms atiešanas vai brauciena laikā pieļauj muitas vai citu administratīvo iestāžu formalitātes.

3.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, samaksa par reģistrētas bagāžas pārvadājumu jāveic tās reģistrācijas laikā.

4.§ Tarifi vai vilcienu saraksti var izslēgt vai ierobežot reģistrētas bagāžas pārvadāšanu noteiktos vilcienos vai noteiktas kategorijas vilcienos, vai arī — ierobežot pārvadājumus uz vai no kādām noteiktām stacijām.

5.§ Šajā pantā neparedzētās formalitātes attiecībā uz bagāžas reģistrāciju regulē noteikumi, kas ir spēkā reģistrācijas stacijā.

20.pants

Bagāžas reģistrācijas kvīts

1.§ Reģistrācijas kvīti pasažierim izdod brīdī, kad bagāža ir reģistrēta.

2.§ Bagāžas reģistrācijas kvītī, kas izdota starptautiskai satiksmei, jābūt iniciāļiem CIV. Par tranzītzīmi atļauts izmantot zīmi "f" .

3.§ Starptautiskie tarifi vai līgumi starp dzelzceļiem nosaka bagāžas reģistrācijas kvīts formu un saturu, kā arī valodu un rakstu zīmes, kuras jāizmanto to sastādīšanā un drukāšanā.

4.§ Izņemot gadījumus, kad starptautiskie tarifi paredz citādi, reģistrācijas kvītī jānorāda:

(a) nosūtītājstacija un gala stacija;

(b) maršruts;

(c) diena un laiks, kad bagāža pieņemta pārvadāšanai;

(d) pasažieru skaits;

(e) bagāžas vienību skaits un to masa;

(f) pārvadāšanas un citas maksas.

5.§ Saņemot bagāžas reģistrācijas kvīti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā sastādīta atbilstoši viņa norādēm.

21.pants

Reģistrētās bagāžas stāvoklis, iesaiņojums, saiņošana un marķēšana

1.§ Dzelzceļš var atteikties pārvadāt reģistrētās bagāžas vienības, kuru stāvoklis vai iesaiņojums ir bojāts vai kuras nav atbilstoši iesaiņotas vai uzrāda acīmredzamus bojājumus. Ja, neskatoties uz trūkumiem, tās tiek pieņemtas pārvadāšanai, dzelzceļš var izdarīt attiecīgu atzīmi bagāžas reģistrācijas kvītī. Pasažiera piekrišana dokumentam, kurā izdarīta šāda atzīme, tiek uzskatīta par pierādījumu, ka pasažieris ir apstiprinājis tā pareizību.

2.§ Lai izvairītos no jebkura iespējamā pārpratuma, pasažierim uz katras reģistrētas bagāžas vienības skaidri saredzamā vietā un pietiekami skaidrā, salasāmā un neizdzēšamā veidā jānorāda:

(a) viņa vārds un adrese,

(b) gala stacija un valsts.

Novecojusi informācija pasažierim jāpadara par nesalasāmu vai jāizdzēš.

Dzelzceļš var atteikties pieņemt bagāžas vienības, kurās trūkst attiecīgās informācijas.

22.pants

Pasažiera atbildība. Pārbaude. Sods

1.§ Pasažieris ir atbildīgs par visām sekām, kas rodas, ja netiek ievērti 17., 18.pants un 21.panta 2.§.

2.§ Ja ir pietiekams iemesls apšaubīt likumību, dzelzceļam ir tiesības pārliecināties, ka reģistrētas bagāžas saturs atbilst šiem noteikumiem, ja vien to neaizliedz tās valsts likumi vai noteikumi, kurā šāda pārbaude notiktu. Pasažieris tiek lūgts piedalīties pārbaudē. Ja viņš atsakās vai ja viņu nav iespējams atrast, pārbaude notiek divu ar dzelzceļu nesaistītu liecinieku klātbūtnē.

3.§ Ja ir atklāts pārkāpums, pasažierim jāmaksā no pārbaudes rezultātiem izrietošā summa.

Visos 17. un 18.panta pārkāpumu gadījumos dzelzceļš var iekasēt starptautiskajos tarifos noteikto sodu, kā arī jebkuru pārvadāšanas maksu starpību un kompensāciju par visiem pārkāpuma izraisītiem zaudējumiem vai bojājumiem.

23.pants

Izsniegšana

1.§ Reģistrētā bagāža tiek izsniegta atbilstoši bagāžas reģistrācijas kvītij, un attiecīgā gadījumā — pēc summu nomaksas, kas iekasējamas par piegādi. Dzelzceļam ir tiesības, bet ne pienākums pārliecināties, ka kvīts uzrādītājam ir tiesības sūtījumu saņemt.

2.§ Uzskatāms, ka notikusi bagāžas izsniegšana kvīts uzrādītājam, ja saskaņā ar nogādāšanas stacijā spēkā esošiem noteikumiem:

(a) bagāža ir nodota muitas vai nodokļu pārvaldes iestādēm viņu telpās vai noliktavās, kuras nav dzelzceļa pārraudzībā;

(b) dzīvi dzīvnieki ir nodoti trešajām pusēm.

3.§ Tiklīdz ir pagājis pietiekams laiks pēc tā vilciena pienākšanas, ar kuru bagāža bija jāpiegādā, kvīts uzrādītājs var pieprasīt bagāžas nogādāšanu gala stacijas telpās un tās nodošanu viņa rīcībā un, nepieciešamības gadījumā — muitas un citu administratīvo iestāžu formalitāšu kārtošanai.

4.§ Ja netiek uzrādīta kvīts, dzelzceļa pienākums ir izsniegt bagāžu tikai tai personai, kas pierāda savas tiesības uz to. Ja sniegtais pierādījums šķiet nepietiekams, dzelzceļš var pieprasīt drošības naudu.

5.§ Bagāža tiek izsniegta stacijā, līdz kurai tā tika reģistrēta. Neraugoties uz to, ja kvīts uzrādītājs savlaicīgi to pieprasa un ja apstākļi atļauj, kā arī ja ar to netiek pārkāpti muitas un citu varas iestāžu noteikumi, bagāža var tikt nogādāta atpakaļ uz nosūtītājstaciju vai arī izsniegta starpstacijā, uzrādot reģistrācijas kvīti un, ja to pieprasa tarifi, — arī biļeti.

6.§ Kvīts uzrādītājs, kura bagāža nav izsniegta atbilstoši 3.§, var pieprasīt, lai kvītī tiktu atzīmēts datums un laiks, kad viņš pieprasījis sūtījumu.

7.§ Ja bagāžas saņēmējs pieprasa, dzelzceļam viņa klātbūtnē jāveic reģistrētās bagāžas pārbaude, lai konstatētu jebkādu iespējamo bojājumu. Pilnvarotais saņēmējs var atteikties pieņemt bagāžu, ja dzelzceļš neizpilda viņa prasību.

8.§ Visos citos gadījumos bagāžas izsniegšana notiek saskaņā ar piegādes stacijā spēkā esošiem noteikumiem.

III nodaļa. Noteikumi, kas piemērojami pasažieru un viņiem klātesošās bagāžas pārvadājumiem

24.pants

Administratīvo formalitāšu kārtošana

Pasažierim jāpilda muitas un citu varas iestāžu prasības, gan tās, kas attiecas uz viņu pašu un visiem dzīvniekiem, ko viņš ņem sev līdzi, gan tās, kas attiecas uz viņa rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas pārbaudi. Pasažieris piedalās šādās pārbaudēs, izņemot gadījumus, kad attiecīgās valsts likumi vai noteikumi paredz citādi. Dzelzceļš nav atbildīgs pasažierim par zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies, pasažierim neievērojot šīs saistības.

25.pants

Atlīdzība, atmaksāšana un papildus samaksa

1.§ Pārvadāšanas maksas tiek atmaksātas pilnībā vai daļēji tad, kad:

(a) biļete nav tikusi izmantota vai ir bijusi izmantota daļēji;

(b) sakarā ar sēdvietu trūkumu biļete izmantota zemākā pārvadājuma klasē vai zemākas kategorijas vilcienā nekā norādīts uz biļetes;

(c) bagāža ir atsaukta nosūtīšanas stacijā vai arī izsniegta starpstacijā.

2.§ Starptautiskie tarifi nosaka tos dokumentus un apliecinājumus, kuri jāuzrāda, pieprasot atmaksāšanu, nosakot atmaksājamās summas un samazināmās braukšanas maksas.

Īpašos gadījumos tarifi var nepieļaut pārvadāšanas maksu atmaksāšanu vai arī var noteikt šādas atmaksāšanas nosacījumus.

3.§ Neviens uz iepriekšējiem paragrāfiem vai uz 10.panta 1.§ (b) punktu balstīts atmaksāšanas pieprasījums netiek pieņemts, ja tas nav iesniegts dzelzceļam sešu mēnešu laikā. Biļešu gadījumā pieļaujamais laiks ilgst no dienas, kad beidzies derīguma termiņš, bet bagāžas kvīšu gadījumā — no dienas, kad tās izdotas.

4.§ Nekorektas tarifu piemērošanas gadījumā vai arī gadījumā, kad pārvadāšanas un citu maksu aprēķināšanā un iekasēšanā pieļauta kļūda, pārmaksu atlīdzina dzelzceļš, bet zemākas samaksas gadījumā dzelzceļam tiek atlīdzināts tikai tad, ja summa pārsniedz divas norēķinu vienības uz vienu biļeti vai vienu bagāžas reģistrācijas kvīti.

5.§ Pārmaksas vai zemākas samaksas tiek aprēķinātas pēc oficiālā valūtas maiņas kursa dienā, kad tika iekasētas pārvadāšanas maksas. Ja koriģējošais maksājums tiek izdarīts citā valūtā, ne tajā, kādā tika iekasēts sākummaksājums, tad tiek pielietots tas kurss, kāds tas ir koriģējošā maksājuma dienā.

6.§ Visos gadījumos, kurus neparedz šis pants, un, ja nav attiecīgu līgumu starp dzelzceļiem, tiek piemēroti izbraukšanas valstī spēkā esošie noteikumi.

III sadaļa. ATBILDĪBA

I nodaļa. Dzelzceļa atbildība pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

26.pants

Atbildības būtība

1.§ Dzelzceļš ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, ko izsaukusi pasažiera bojāeja, personisks ievainojums vai jebkurš fizisks vai garīgs kaitējums, ko izraisījis negadījums dzelzceļa darbības dēļ un kas noticis, pasažierim atrodoties dzelzceļa transporta līdzeklī, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tā.

Dzelzceļš ir arī atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, ko izsaukusi pilnīga vai daļēja priekšmetu, kuri šādā negadījumā cietušajam pasažierim bija mugurā vai bija viņa rokas bagāža, dzīvniekus ieskaitot, pazaudēšana vai sabojāšana.

2.§ Dzelzceļš tiek atbrīvots no atbildības:

(a) ja negadījumu izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar dzelzceļa darbību, un no kuriem dzelzceļš, neraugoties uz rīcību, ko tas konkrētajā gadījumā atbilstoši apstākļiem veicis, nav varējis izvairīties un kura sekas tas nebija spējīgs novērst;

(b) pilnībā vai daļēji, ciktāl negadījumu izsaukusi tāda pasažiera kļūda vai izturēšanās, kas ir pretrunā ar ierastu pasažiera rīcību;

(c) ja negadījums radies trešās puses rīcības rezultātā, kuru dzelzceļš, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja novērst un kuras sekas tas nebija spējīgs apturēt; ja dzelzceļš tādējādi netiek atbrīvots no atbildības, tas pilnīgi ir atbildīgs Vienveida noteikumu ietvaros, tomēr nekādā mērā nekaitējot dzelzceļa tiesībām uz regresa prasību, kuru dzelzceļš varētu izvirzīt pret trešo pusi.

3.§ Vienveida noteikumi neattiecas uz atbildību, kādā nonāk dzelzceļš gadījumos, kas nav paredzēti 1.§.

4.§ Šīs nodaļas nolūkiem atbildīgais ir tas dzelzceļš, kurš saskaņā ar Konvencijas 3. un 10.pantā noteikto līniju un satiksmes ceļu sarakstu apkalpo līniju, uz kuras noticis negadījums. Ja saskaņā ar sarakstu šo līniju kopīgi apkalpo divi dzelzceļi, katrs no tiem ir atbildīgs.

27.pants

Kompensācijas nāves gadījumā

1.§ Pasažiera nāves gadījumā, kompensācijas ietver:

(a) visas nepieciešamās nāves gadījumam sekojošās izmaksas, īpaši ar mirstīgo atlieku transportēšanu, apbedīšanu un kremēšanu saistītie izdevumi;

(b) ja nāve neiestājas uzreiz, — kompensācijas, kuras noteiktas 28.pantā.

2.§ Ja līdz ar pasažiera nāvi personas, kuras viņam bija vai nākotnē būtu juridisks pienākums uzturēt, ir zaudējušas atbalstu, šādām personām jāpiešķir atlīdzība par zaudējumu. Tiesības uz kompensāciju personām, kuras pasažieris uzturēja bez juridiskajām saistībām, nosaka nacionālie likumi.

28.pants

Kompensācijas personiska ievainojuma gadījumā

Personiska ievainojuma vai jebkura cita tam nodarīta fiziska vai garīga kaitējuma gadījumā kompensācijas ietver:

(a) visas nepieciešamās izmaksas, it īpaši tās, kas saistītas ar ārstēšanos un transportēšanu;

kompensācijas par finansiālo zaudējumu pilnīgas vai daļējas darbspējas zaudēšanas vai pieaugušo vajadzību gadījumā.

29.pants

Kompensācijas citu ievainojumu gadījumā

Nacionālie likumi nosaka, vai un cik lielā mērā dzelzceļš maksā kompensācijas par citiem kaitējumiem, proti, tiem, kurus neparedz 27.un 28.pants, it īpaši, par garīgām un fiziskām sāpēm un ciešanām (pretium doloris) un par sakropļojumu.

30.pants

Kompensāciju forma un limits bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

1.§ Kompensācijas saskaņā ar 27.panta 2.§ un 28.panta (b) punktu tiek piešķirtas vienreizējas izmaksas formā. Taču, ja nacionālie likumi pieļauj ikgadējas izmaksas, tās šādā formā tiek piešķirtas, ja to pieprasa ievainotie pasažieri vai personas, kurām ir uz to tiesības atbilstoši 27.panta 2.§.

2.§ Kompensācijas apjoms, ko piešķir saskaņā ar 1.§, tiek noteikts atbilstoši nacionālajiem likumiem. Taču Vienveida noteikumu nolūkiem augstākais limits vienam pasažierim tiek noteikts 70 000 norēķinu vienību apjomā vienreizējai izmaksai vai ikgadējām izmaksām, kas atbilst šai summai, ja nacionālajos likumos paredzētais augstākais limits ir mazāks par šo summu.

31.pants

Kompensāciju limits mantu nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

Ja dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar 26.panta 1.§ 2.punktu, tas maksā kompensāciju 700 norēķinu vienību ietvaros vienam pasažierim.

32.pants

Aizliegums ierobežot atbildību

Jebkuri tarifu vai īpašu starp dzelzceļu un pasažieri noslēgto līgumu noteikumi, kas norāda uz iepriekšēju pilnīgu vai daļēju dzelzceļa atbrīvošanu no atbildības pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā vai kuru rezultātā tiek atcelts pierādīšanas pienākums, kas gulstas uz dzelzceļu, vai kuri nosaka limitus, kas zemāki par tiem, kuri paredzēti 30.panta 2.§ un 31.pantā, ir spēkā neesoši. Tomēr, šāda anulēšana neattiecas uz pārvadājuma līguma likumību.

33.pants

Pārvadājumi, izmantojot vairāk par vienu transporta veidu

1.§ Saskaņā ar 2.§ noteikumi, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, netiek piemēroti zaudējumam vai kaitējumam, kas radies pārvadājuma laikā, izmantojot cita transporta veida pakalpojumus, kas iekļauti līniju un satiksmes ceļu sarakstā, uz kuru attiecas Konvencijas 3. un 10.pants.

2.§ Tomēr tur, kur dzelzceļa transporta līdzekļi tiek pārvadāti ar prāmi, noteikumi, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, tiek piemēroti zaudējumam vai kaitējumam, kurus paredz 26.panta 1.§, ko izraisījis dzelzceļa darbības izsaukts negadījums, kas noticis, pasažierim atrodoties minētajos transporta līdzekļos, iekāpjot tajos vai izkāpjot no tiem.

Iepriekšējās rindkopas nolūkos "Valsts, kuras teritorijā noticis negadījums ar pasažieri" nozīmē valsti, zem kuras karoga prāmis kuģo.

3.§ Ja īpašu apstākļu dēļ dzelzceļš uzskata par savu pienākumu uz laiku pārtraukt darbību un pats pārvadā pasažierus vai ir tos pārvadājis ar citu transporta veidu, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu, kas attiecas uz šo transporta veidu. Neraugoties uz to, Konvencijas 18.pants un Vienveida noteikumu 8., 48.-53. un 55.pants paliek piemērojami.

II nodaļa. Dzelzceļa atbildība attiecībā uz reģistrēto bagāžu

34.pants

Dzelzceļu kolektīvā atbildība

1.§ Dzelzceļš, kurš pieņēmis pārvadāšanai bagāžu, izsniedzot bagāžas reģistrācijas kvīti, ir atbildīgs par pārvadājumu visā maršrutā līdz pat bagāžas izsniegšanai.

2.§ Katrs sekojošais dzelzceļš ar katru reģistrētās bagāžas pieņemšanas aktu kļūst par pārvadājuma līguma pusi un uzņemas no tā izrietošās saistības, nepārkāpjot 51.panta 3.§ noteikumus, kuri attiecas uz galapunkta dzelzceļu.

35.pants

Atbildības apjoms

1.§ Dzelzceļš ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies reģistrētās bagāžas pilnīgas vai daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas rezultātā laikā starp tās pieņemšanu pārvadājumam un tās faktisko piegādi, kā arī par to, kas radies piegādes aizkavēšanas gadījumā.

2.§ Dzelzceļš tiek atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējums, kaitējums vai aizkavēta piegāde notikusi pasažiera vainas dēļ, viņa rīkojuma rezultātā, kas izslēdz dzelzceļa vainu, reģistrētajai bagāžai piemītošā defekta dēļ vai arī sakarā ar apstākļiem, no kuriem dzelzceļš nevarēja izvairīties un sekām, kuras tas nebija spējīgs paredzēt.

3.§ Dzelzceļš tiek atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisa īpaši riska faktori, kas piemīt vienam vai vairākiem šādiem apstākļiem:

(a) atbilstoša iesaiņojuma trūkums;

(b) reģistrētas bagāžas īpaša daba;

(c) neatļautu priekšmetu pārvadāšana reģistrētā bagāžā.

36.pants

Pierādīšanas pienākums

1.§ Pienākums pierādīt to, ka zaudējumu, kaitējumu vai aizkavētu piegādi izraisījis kāds no 35.panta 2.§ minētajiem iemesliem, gulstas uz dzelzceļu.

2.§ Ja, ievērojot apstākļus kādā atsevišķā gadījumā, dzelzceļš atklāj, ka zaudējums, kaitējums vai aizkavēta piegāde radusies dēļ viena vai vairākiem 35.panta 2.§ minētajiem riska faktoriem, tiek pieņemts, ka tas tā ir bijis. Taču pilnvarotajam saņēmējam ir tiesības pierādīt, ka zaudējums vai kaitējums pilnībā vai daļēji nav attiecināms uz šiem riskiem.

37.pants

Pieņēmums par reģistrētās bagāžas nozaudēšanu

1.§ Pilnvarotais saņēmējs bez nepieciešamības uzrādīt papildus pierādījumus var uzskatīt bagāžas vienību par pazudušu, ja tā nav piegādāta vai nodota viņa rīcībā četrpadsmit dienu laikā no brīža, kad atbilstoši 23.panta 3.§ viņš izdarījis pieprasījumu pēc bagāžas.

2.§ Ja bagāžas vienība, kas uzskatīta par nozaudētu, tiek atrasta viena gada laikā pēc pieprasījuma izdarīšanas, dzelzceļam par to jāpaziņo pilnvarotajam saņēmējam, ja viņa adrese ir zināma vai var tikt noskaidrota.

3.§ Trīsdesmit dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas pilnvarotais saņēmējs var pieprasīt nogādāt bagāžas vienību jebkurā maršruta stacijā. Šajā gadījumā viņam jāmaksā izdevumi atbilstoši tiem, kas noteikti pārvadājumam no nosūtīšanas stacijas līdz stacijai, uz kuru piegāde tiek veikta, kā arī jāatmaksā saņemtā kompensācija bez visām tajā iekļautajām maksām. Neraugoties uz to to, pilnvarotais saņēmējs saglabā tiesības pieprasīt kompensāciju par piegādes aizkavēšanu atbilstoši 40.pantam.

4.§ Ja atrastā bagāžas vienība 3.§ noteiktajā termiņā netiek pieprasīta vai ja tā atrasta vēlāk kā pēc viena gada no piegādes pasūtījuma, dzelzceļš atbrīvojas no tās atbilstoši tās valsts likumiem un noteikumiem, kuras jurisdikcijā atrodas dzelzceļš.

38.pants

Kompensācija nozaudēšanas gadījumā

1.§ Pilnīgas vai daļējas reģistrētās bagāžas nozaudēšanas gadījumā dzelzceļš bez visām pārējām kompensācijām maksā:

(a) ja summa par nozaudēšanas vai bojājuma dēļ ciestajiem zaudējumiem ir noteikta: kompensāciju šīs summas apjomā, bet ne vairāk par 40 norēķinu vienībām par katru pazudušās mantas bruto masas kilogramu vai 600 norēķinu vienībām par vienu bagāžas vienību;

(b) ja summa par nozaudēšanas vai bojājuma dēļ ciestajiem zaudējumiem ir noteikta: kompensāciju par līguma laušanu 10 norēķinu vienību apjomā par katru pazudušās mantas bruto masas kilogramu vai 150 norēķinu vienības par bagāžas vienību.

Kompensācijas metodi — par masu vai bagāžas vienību — nosaka starptautiskie tarifi.

2.§ Papildus tam dzelzceļš atmaksā pārvadāšanas maksu, muitas nodevas un citus maksājumus, kas iekasēti saistībā ar pazudušās bagāžas vienības pārvadāšanu.

39.pants

Kompensācija sabojāšanas gadījumā

1.§ Reģistrētās bagāžas sabojāšanas gadījumā dzelzceļam bez visām pārējām atlīdzībām jāmaksā reģistrētās bagāžas zaudētai vērtībai atbilstoša kompensācija.

2.§ Kompensācija nevar pārsniegt:

(a) ja visa bagāža nozaudēšanas gadījumā ir zaudējusi savu vērtību, summu, kura tiktu maksāta pilnīgas bagāžas nozaudēšanas gadījumā;

(b) ja vērtību ir zaudējusi tikai daļa no bagāžas — summu, kas tiktu maksāta par šīs bagāžas daļas nozaudēšanu.

40.pants

Kompensācija piegādes aizkavēšanas gadījumā

1.§ Reģistrētas bagāžas piegādes aizkavēšanas gadījumā dzelzceļš maksā par katru pilnu divdesmit četru stundu periodu, skaitot no piegādes pasūtījuma brīža, bet nepārsniedzot 14 dienas:

(a) ja pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka tādējādi ir cietis zaudējumu vai kaitējumu: kompensāciju, kas vienlīdzīga zaudējuma vai bojājuma summai, nepārsniedzot 0,40 norēķinu vienības par katru bagāžas bruto masas kilogramu vai septiņas norēķinu vienības par aizkavētās bagāžas vienību;

(b) ja pilnvarotā persona nepierāda, ka tādējādi ir cietusi zaudējumu vai bojājumu: kompensāciju par līguma laušanu 0,07 norēķinu vienību apjomā par katru aizkavētās bagāžas bruto masas kilogramu vai 1,40 norēķinu vienības par aizkavētās bagāžas vienību.

Kompensācijas metodi — par masu vai bagāžas vienību — nosaka starptautiskie tarifi.

2.§ Bagāžas pilnīgas nozaudēšanas gadījumā 1.§ paredzētā kompensācija, netiek maksāta papildus tai, ko paredz 38.pants.

3.§ Bagāžas daļējas nozaudēšanas gadījumā 1.§ paredzētā kompensācija, tiek maksāta attiecībā uz to bagāžas daļ, kas nav nozaudēta.

4.§ Gadījumā, kad bagāžas bojājums nav radies no aizkavētas piegādes, 1.§ paredzētā kompensācija, ja pieņemams, tiek maksāta papildus tai, ko paredz 39.pants.

5.§ Kompensācija, ko paredz 1.§ un kas maksājama kopā ar 38. un 39.pantā paredzēto, nekādā gadījumā nevar pārsniegt to kompensāciju, kura būtu jāmaksā pilnīgas bagāžas nozaudēšanas gadījumā.

41.pants

Pavadošie motorizētā transporta līdzekļi

1.§ Gadījumā, kad notikusi iekraušanas aizkavēšanās dzelzceļa vainas dēļ vai arī nokavēta motorizētā transporta līdzekļa piegāde un pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka tāpēc ir cietis zaudējumu vai kaitējumu, dzelzceļš maksā kompensāciju, kuras apjoms nepārsniedz transporta līdzekļa pārvadāšanas maksu.

2.§ Ja pilnvarotais saņēmējs gadījumā, kad notikusi iekraušanas aizkavēšanās dzelzceļa vainas dēļ, nolemj pārtraukt pārvadājuma līgumu, viņam tiek atmaksātas maksas par transporta līdzekļa un pasažieru pārvadāšanu. Papildus tam, ja pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka šīs aizkavēšanās rezultātā ir cietis zaudējumu vai kaitējumu, viņš var pieprasīt kompensāciju, kas nepārsniedz transporta līdzekļa pārvadāšanas maksu.

3.§ Pilnīgas vai daļējas transporta līdzekļa nozaudēšanas gadījumā, kompensācija, kas maksājama pilnvarotajam saņēmējam par pierādīto zaudējumu vai kaitējumu, tiek aprēķināta no transporta līdzekļa parastās vērtības un nevar pārsniegt 8000 norēķinu vienības.

4.§ Neatkarīgi no priekšmetiem, kas atrodas transporta līdzeklī, dzelzceļš ir atbildīgs tikai par to zaudējumu vai kaitējumu, kas radies dzelzceļa vainas dēļ. Kopējā kompensācija nevar pārsniegt 1000 norēķinu vienības.

Dzelzceļš ir atbildīgs par priekšmetiem, kas atrodas ārpus transporta līdzekļa, tikai apzināta pārkāpuma gadījumā.

5. š Piekrauts vai nepiekrauts treilers tiek uzskatīts par transporta līdzekli.

6.§ Pārējie atbildības noteikumi neatkarīgi no reģistrētās bagāžas tiek piemēroti arī motorizētā transporta pārvadāšanai.

III nodaļa. Vispārīgie atbildības noteikumi

42.pants

Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

Vienveida noteikumu 30., 31. un 38.-41.panta noteikumi vai valstu likumi, kas ierobežo kompensācijas līdz fiksētam apjomam, netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums dzelzceļa darbības vai nolaidības dēļ ir radies ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

43.pants

Kompensācijas konvertācija un kompensācijas procenti

1.§ Ja kompensācijas aprēķināšanai ir nepieciešama ārvalstu valūtā noteikto summu konvertācija, tā tiek veikta atbilstoši valūtas maiņas kursam kompensācijas maksāšanas dienā un vietā.

2.§ Pilnvarotais saņēmējs var pieprasīt maksājamās kompensācijas procentus, kas aprēķināti ar likmi pieci procenti gadā no dienas, kad tikusi izvirzīta 49.pantā minētā prasība; ja šāda prasība nav izvirzīta, — no dienas, kad tika uzsākta tiesvedība.

3.§ Taču tādas kompensācijas gadījumā, kas tiek maksāta saskaņā ar 27. un 28.pantu, procentu uzkrāšanās sākas tikai tajā dienā, kad notikusi summu novērtēšana, ja tas notiek pēc prasības izdarīšanas vai arī dienā, kad uzsākta tiesvedība.

4.§ Reģistrētās bagāžas gadījumā procenti maksājami tikai tad, ja kompensācija pārsniedz astoņas norēķinu vienības uz vienu bagāžas reģistrācijas kvīti.

5.§ Reģistrētas bagāžas gadījumā, ja pilnvarotais saņēmējs viņam atvēlētā saprātīgā termiņā neiesniedz prasības summas galīgai noteikšanai nepieciešamos pavaddokumentus, laika posmam no minētā termiņa beigām līdz faktiskai šādu dokumentu iesniegšanai procenti netiek aprēķināti.

44.pants

Atbildība kodolincidentu gadījumā

Dzelzceļš tiek atbrīvots no atbildības saskaņā ar Vienveida noteikumiem par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kodolincidenta gadījumā, ja pēc valsts likumiem un noteikumiem, kas regulē atbildību kodolenerģijas jomā, par zaudējumu vai kaitējumu atbildīgs kodoliekārtu operators vai cita persona, kas viņu aizvieto.

45.pants

Dzelzceļa atbildība attiecībā uz tā ierēdņiem

1.§ Dzelzceļš ir atbildīgs par tā ierēdņiem un jebkurām citām personām, ko tas algo pārvadājuma veikšanai.

Tomēr, ja šie ierēdņi un citas personas pēc pasažieru pieprasījuma sniedz pakalpojumus, kurus dzelzceļam pašam nav pienākums veikt, tiek uzskatīts, ka tie darbojas tā pasažiera vārdā, kuram pakalpojums tiek sniegts.

46.pants

Citas darbības

Visos gadījumos, kuriem piemērojami Vienveida noteikumi, jebkura darbība pret dzelzceļu neatkarīgi no atbildības pamatojuma var tikt vērsta tikai, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

Tas pats attiecas uz jebkuru darbību, kas tiek vērsta pret tiem ierēdņiem un citām personām, par kurām dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar 45.pantu.

47.pants

Īpaši noteikumi

1.§ Attiecībā uz 41.pantu, neatkarīgi no zaudējuma vai kaitējuma, ko izraisījusi vilciena aizkavēta atiešana vai atcelšana vai nokavēta pārsēšanās, dzelzceļa atbildību nosaka tās Valsts likumi un noteikumi, kurā starpgadījums noticis.

2.§ Attiecībā uz 26.pantu, dzelzceļš nav atbildīgs par mantām vai dzīvniekiem, par kuriem saskaņā ar 15.panta 5.§ ir atbildīgs pasažieris, vai par lietām, kas ir pasažierim mugurā, ja vien zaudējums vai kaitējums nav noticis dzelzceļa vainas dēļ.

3.§ Citi III sadaļas un IV sadaļas panti netiek piemēroti 1.§ un 2.§ minētajos gadījumos.

IV sadaļa. TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA

48.pants

Reģistrētās bagāžas daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

1.§ Gadījumos, kad dzelzceļš atklāj vai pieņem par notikušu reģistrētas bagāžas daļēju nozaudēšanu vai sabojāšanu vai arī to apgalvo pilnvarotais saņēmējs, dzelzceļam nekavējoties un, ja iespējams, pilnvarotā saņēmēja klātbūtnē jāsastāda ziņojums par reģistrētās bagāžas stāvokli atbilstoši zaudējuma vai bojājuma dabai, norādot tā masu un, ciktāl tas iespējams, zaudējuma vai bojājuma apjomu, iemeslus un notikuma laiku.

Ziņojuma kopija par brīvu jānosūta pilnvarotajam saņēmējam.

2.§ Ja pilnvarotais saņēmējs nepiekrīt ziņojumā apgalvotajam, viņš drīkst pieprasīt, lai reģistrētās bagāžas stāvokli un masu, kā arī zaudējuma vai bojājuma iemeslus un apjomu noteiktu abu pušu vai tiesas nozīmēts eksperts. Turpmāko kārtību nosaka tās valsts likumi un noteikumi, kurā šāda precizēšana notiek.

3.§ Lai atvieglotu dzelzceļam veicamo izmeklēšanu reģistrētas bagāžas vienības nozaudēšanas gadījumā, pilnvarotajam saņēmējam jāsniedz pēc iespējas precīzāks nozaudētās bagāžas apraksts.

49.pants

Prasības

1.§ Prasības, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, rakstiskā veidā jāadresē vienam no šādiem dzelzceļiem:

(a) atbildīgajam dzelzceļam; ja saskaņā ar 26.panta 4.§ atbildīgi ir divi dzelzceļi, — vienam no tiem;

(b) sākumpunkta dzelzceļam;

(c) galapunkta dzelzceļam;

(d) dzelzceļam pēc pasažiera pastāvīgās dzīves vietas, vai pēc viņa pastāvīgās uzturēšanās vietas, ar nosacījumu, ka šī dzelzceļa galvenā mītne atrodas Dalībvalsts teritorijā.

2.§ Citas prasības, kas attiecas uz pārvadājuma līgumu, rakstiskā veidā jāadresē 51.panta 2.§ un 3.§ norādītajam dzelzceļam.

Prasības izskatīšanai dzelzceļš var pieprasīt uzrādīt biļetes vai bagāžas reģistrācijas kvītis.

3.§ Prasību var iesniegt personas, kurām ir tiesības izvirzīt prasību pret dzelzceļu atbilstoši 50.pantam.

4.§ Biļetes, bagāžas reģistrācijas kvītis un citi dokumenti, kurus pilnvarotā persona uzskata par nepieciešamiem iesniegt kopā ar prasību, jāuzrāda oriģinālu vai kopiju veidā; ja dzelzceļš pieprasa, kopijām jābūt pienācīgi apliecinātām.

50.pants

Personas, kuras var vērsties pret dzelzceļu

Pret dzelzceļu var vērsties persona, kura uzrāda attiecīgi biļeti vai bagāžas reģistrācijas kvīti, vai ja to nav, sniedz pierādījumu par savām tiesībām uz sūdzību.

51.pants

Dzelzceļi, pret kuriem var vērsties

1.§ Darbība, kas balstīta uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, var tikt vērsta tikai pret to dzelzceļu, kas ir atbildīgs 26.panta 4.§ nozīmē. Divu dzelzceļu kopīgas darbības gadījumā pilnvarotais saņēmējs var izvēlēties iesūdzēšanai vienu no tiem.

2.§ Darbība pārvadājuma līguma ietvaros samaksātās summas atgūšanai, var tikt vērsta pret dzelzceļu, kurš šo summu iekasējis, vai pret dzelzceļu, kura vārdā tā tika iekasēta.

3.§ Citas darbības, kuras izriet no pārvadājuma līguma, var tikt vērstas pret sākumpunkta dzelzceļu, pret galapunkta dzelzceļu vai arī pret dzelzceļu, uz kura noticis tiesvedībai pakļautais atgadījums.

Šādas darbības var tikt vērstas pret galapunkta dzelzceļu pat tad, ja tas reģistrēto bagāžu nav saņēmis.

4.§ Ja prasītājs var izvēlēties starp vairākiem dzelzceļiem, viņa izvēles tiesības tiek anulētas līdz ar viņa vēršanos pret vienu no tiem.

5.§ Darbība var tikt vērsta pret 2.§ un 3.§ neminētu dzelzceļu, ja tā uzsākta kā pretprasība vai kā pamatprasības izņēmums, kura balstīta uz to pašu pārvadājuma līgumu.

52.pants

Kompetence

1.§ Ja vien starpvalstu līgumi vai piekāpšanās akti neparedz citādi, uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā balstītas darbības var uzsākt tikai tās valsts kompetentā tiesā, kuras teritorijā noticis negadījums ar pasažieri.

2.§ Ja vien starpvalstu līgumi vai piekāpšanās akti neparedz citādi, citas darbības, kuras veiktas saskaņā ar Vienveida noteikumiem, var uzsākt tikai tās valsts kompetentā tiesā, kuras jurisdikcijā atrodas apsūdzētais dzelzceļš.

Ja dzelzceļš darbojas neatkarīgā dzelzceļu sistēmā dažādās valstīs, šī paragrāfa nolūkos katra sistēma tiek uzskatīta par atsevišķu dzelzceļu.

53.pants

Darbības tiesību anulēšana sakarā ar atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

1.§ Jebkuras pilnvarotās personas tiesības uz darbību, kuras balstītas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, tiek anulētas, ja pilnvarotā persona sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tā uzzinājusi par zaudējumu vai kaitējumu, nav vienam no dzelzceļiem, pret kuriem saskaņā ar 49.panta 1.§ var tikt izvirzītas prasības, sniegusi paziņojumu par negadījumu ar pasažieri.

Ja pilnvarotā persona sniedz dzelzceļam mutisku paziņojumu par negadījumu, dzelzceļš izsniedz viņam šāda mutiska paziņojuma apstiprinājumu.

2.§ Tomēr darbības tiesības netiek anulētas, ja:

(a) 1.§ noteiktajā termiņā pilnvarotā persona ir izvirzījusi prasību pret vienu no 49.panta 1.§ minētajiem dzelzceļiem;

(b) atbildīgais dzelzceļš, vai viens no diviem dzelzceļiem, ja saskaņā ar 26.panta 4.§, 1.§ atbildīgi ir divi dzelzceļi, ir minētajā termiņā uzzinājis par negadījumu ar pasažieri kādā citā veidā;

(c) paziņojums par negadījumu tiek sniegts vai tiek sniegts vēlu tādu apstākļu dēļ, par kuriem pilnvarotā persona nav atbildīga;

(d) pilnvarotā persona pierāda, ka negadījums noticis dzelzceļa vainas dēļ.

54.pants

Darbības tiesību anulēšana sakarā ar reģistrētās bagāžas pārvadājumu līgumu

1.§ Ja pilnvarotais saņēmējs bagāžu pieņem, tiek anulētas visas darbības tiesības pret dzelzceļu, kas izriet no pārvadājuma līguma daļējas nozaudēšanas, sabojāšanas vai aizkavētas piegādes gadījumā.

2.§ Tomēr darbības tiesības netiek anulētas:

(a) daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, ja:

(i) zaudējums vai bojājums saskaņā ar 48.pantu konstatēts pirms tam, kad pilnvarotais saņēmējs pieņēmis bagāžu;

(ii) zaudējumu vai bojājuma konstatācija, kura bija jāveic saskaņā ar 48.pantu, netika veikta vienīgi dzelzceļa vainas dēļ;

(b) tādas nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, kura nav acīmredzama un nav konstatēta līdz brīdim, kad bagāžu pieņem pilnvarotais saņēmējs ar nosacījumu, ka tas:

(i) lūdz pārliecināties saskaņā ar 48.pantu nekavējoties pēc zaudējuma vai bojājuma atklāšanas un ne vēlāk, kā trīs dienas pēc bagāžas pieņemšanas;

(ii) un papildus tam pierāda, ka zaudējums vai bojājums radies laikā starp bagāžas pieņemšanu pārvadāšanai un tās piegādi;

(c) piegādes aizkavēšanās gadījumā, ja pilnvarotais saņēmējs divdesmit vienas dienas laikā aizstāvējis savas tiesības pret vienu no 51.panta 3.§ minētajiem dzelzceļiem;

(d) ja pilnvarotais saņēmējs pierāda, ka zaudējumu vai bojājumu izraisījis apzināts amatpārkāpums vai rupja nolaidība no dzelzceļa puses.

55.pants

Darbību noilgums

1.§ Darbību noilguma termiņš kompensāciju sakarā, kas balstītas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā, ir:

(a) pasažiera gadījumā — trīs gadi no negadījuma dienas;

(b) citu pilnvaroto personu gadījumā — trīs gadi no pasažiera miršanas dienas, bet ne ilgāk par pieciem gadiem no negadījuma dienas.

2.§ Noilguma termiņš citām no pārvadājuma līguma izrietošām darbībām ir viens gads.

Tomēr, noilguma termiņš ir divi gadi tādas darbības gadījumā, kas skar zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījusi rīcība vai nolaidība ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

3.§ 2.§ paredzētais noilguma termiņš ilgst:

(a) darbībām, kas attiecas uz pilnīga zaudējuma atlīdzināšanu, — no četrpadsmitās dienas pēc 23.panta 3.§ minētā termiņa beigām;

(b) darbībām, kas attiecas uz daļējas nozaudēšanas, sabojāšanas vai aizkavētas piegādes atlīdzināšanu, — no dienas, kad piegāde notikusi;

(c) darbībām, kas attiecas uz pārvadāšanas maksu veikšanu vai atmaksāšanu, papildus maksām vai sodiem, summu precizēšanu gadījumā, kad tarifi ir piemēroti nepareizi, vai uz kļūdu maksu aprēķināšanā un iekasēšanā, — no maksājuma dienas, vai, ja maksājums nav veikts, no dienas, kas tas bija jāveic;

(d) darbībām, kas attiecas uz muitas vai citu administratīvo iestāžu pieprasīto papildus nodevu atgūšanu, — no dienas, kad šīs iestādes izdarījušas pieprasījumu;

(e) visos citos gadījumos, kas attiecas uz pasažieru pārvadāšanu, — no dienas, kad beidzas biļetes derīguma termiņš.

Diena, kas norādīta kā noilguma termiņa sākums, šajā termiņā netiek ieskaitīta.

4.§ Pēc tam, kad saskaņā ar 49.pantu dzelzceļam tiek iesniegta prasība kopā ar visiem nepieciešamajiem pavaddokumentiem, darbības noilguma termiņš tiek pārtraukts līdz dienai, kad dzelzceļš ar rakstisku paziņojumu noraida prasību un atdod atpakaļ dokumentus. Ja daļa no prasības tiek pieņemta, noilguma periods tiek atsākts attiecībā uz to prasības daļu, kura vēl atrodas strīda stadijā. Pierādīšanas pienākums prasības saņemšanas vai atbildes gadījumā un dokumentu atdošanas gadījumā gulstas uz to pusi, kura paļaujas uz šiem faktiem.

Noilguma termiņš netiek pārtraukts ar turpmākām prasībām par to pašu lietas būtību.

5.§ Prasības, kurām beidzies noilguma termiņš nevar tikt atjaunotas arī ar pretprasību vai iebildumu.

6.§ Ievērojot iepriekšējos noteikumus, noilguma termiņu pārtraukšanu vai īslaicīgu atcelšanu nosaka nacionālie likumi.

V sadaļa. ATTIECĪBAS STARP DZELZCEĻIEM

56.pants

Norēķini starp dzelzceļiem

Jebkuram dzelzceļam, kurš iekasējis vai kuram būtu jāiekasē pārvadāšanas maksas, jāmaksā iesaistītajiem dzelzceļiem attiecīgā daļa no šīm maksām.

57.pants

Regresa prasības nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

1.§ Dzelzceļam, kurš saskaņā ar Vienveida noteikumiem ir samaksājis kompensāciju par pilnīgu vai daļēju reģistrētās bagāžas nozaudēšanu vai sabojāšanu, ir tiesības vērsties ar regresa prasību pie citiem dzelzceļiem, kuri piedalījušies pārvadājuma realizēšanā, atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem:

(a) dzelzceļš, kas izraisījis zaudējumu vai bojājumu, ir pilnībā par to atbildīgs;

(b) ja zaudējumu vai bojājumu izraisījuši vairāki dzelzceļi, katrs no tiem ir atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, ko tas izraisījis; ja šāds sadalījums nav iespējams, kompensācija jāsadala vienmērīgi visu iesaistīto dzelzceļu starpā saskaņā ar (c) punktu;

(c) ja nav iespējams pierādīt, ka zaudējumu vai bojājumu izraisījis konkrēti viens vai vairāki dzelzceļi, kompensācija tiek vienmērīgi sadalīta starp visiem dzelzceļiem, kuri piedalījušies pārvadājumā, izņemot tos, kuri var pierādīt, ka zaudējums vai bojājums nav noticis uz to ceļiem; šāda sadalīšana notiek proporcionāli tarifos noteiktajiem attālumiem kilometros.

2.§ Gadījumā, ja kāds no dzelzceļiem ir maksātnespējīgs, uz to attiecinātā nesamaksātā daļa tiek vienmērīgi sadalīta starp pārējiem dzelzceļiem, kuri bijuši iesaistīti pārvadājumā, proporcionāli tarifos noteiktajiem attālumiem kilometros.

58.pants

Regresa prasības aizkavētas piegādes gadījumā

57.pants tiek piemērots arī gadījumos, kad kompensācija tiek maksāta par aizkavētu piegādi. Ja kavējumu izraisījis vairāk kā viens dzelzceļš, tad kompensācija tiek vienmērīgi sadalīta starp visiem dzelzceļiem proporcionāli kavējuma ilgumam uz viņu attiecīgajām līnijām.

59.pants

Regresa prasības kārtība

1.§ Maksājuma likumība, kuru veicis dzelzceļš, pielietojot savas regresa prasības tiesības saskaņā ar 57. un 58.pantu, nevar tikt apstrīdēta no tā dzelzceļa puses, pret kuru tiek pielietotas regresa prasības, ja kompensāciju noteikusi tiesa un ja šim dzelzceļam, kuram par to savlaicīgi paziņots, ir bijusi iespēja iesaistīties tiesas procesā. Tiesa, kas pārzina pamatprocesu, nosaka laiku, kāds tiek atvēlēts šim paziņojumam un iesaistei tiesas procesā.

2.§ Dzelzceļam, kurš izmanto regresa prasības tiesības, jāuzsāk vienas un tās pašas darbības pret visiem iesaistītajiem dzelzceļiem, ar kuriem tas nav panācis risinājumu; ja tas netiek veikts, dzelzceļš zaudē savas regresa prasības tiesības attiecībā uz tiem dzelzceļiem, pret kuriem tas šādas darbības nav uzsācis.

3.§ Tiesa savu lēmumu izsaka vienā spriedumā par visām tai iesniegtajām regresa prasībām.

4.§ Dzelzceļiem, pret kuriem šāda darbība ir veikta, nav tālāku regresa prasību tiesību.

5.§ Regresa prasību tiesvedība nevar tikt apvienota ar tiesvedību, ko nolūkā iegūt kompensāciju, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu, uzsākusi pilnvarotā persona.

60.pants

Regresa prasības kompetence

1.§ Tās valsts tiesām, kuras teritorijā atrodas tā dzelzceļa galvenā mītne, pret kuru izvirzīta regresa prasība, ir vienīgā kompetence attiecībā uz visām regresa prasībām.

2.§ Ja darbība tiek veikta pret vairākiem dzelzceļiem, prasītājs dzelzceļš ir tiesīgs izvēlēties tiesu procesa uzsākšanai no tām, kurām saskaņā ar 1.§ ir kompetence.

61.pants

Regresa prasību līgumi

Ar līguma palīdzību dzelzceļi var neievērot noteikumus attiecībā uz savstarpējām regresa prasību tiesībām, kas izklāstīta V sadaļā, izņemot to, kas minēta 59.panta 5.§.

VI sadaļa. IZŅĒMUMA NOTEIKUMI

62.pants

Nepiemērošana

Vienveida noteikumi nav dominējoši pār noteikumiem, kuri savstarpējās satiksmes jomā attiecīgām valstīm jāievēro saskaņā ar attiecīgiem līgumiem, piemēram, tiem, kas skar Eiropas Ogļu un tērauda savienību un Eiropas Ekonomisko kopienu.

I sadaļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Darbības sfēra

1.§ Izņemot 2.pantā noteiktos izņēmumus, Vienveida noteikumi attiecas uz visiem kravu pārvadājumiem, kas notiek saskaņā ar tiešās satiksmes dzelzceļa pavadzīmi, kas izdota braucienam pa vismaz divu valstu teritorijām un tikai pa līnijām un satiksmes ceļiem, kas iekļauti Konvencijas 3.un 10.pantā minētajos sarakstos, kā arī uz pārvadājumiem, kas saskaņā ar Konvencijas 2.panta 2.§ otro rindkopu tiek uzskatīti par līnijas pārvadājumiem.

2.§ Vienotajos noteikumos termins "stacija" nozīmē: dzelzceļa stacijas, kuģošanas pakalpojumiem izmantotās ostas un visus citus transporta uzņēmumu veidojumus, kas brīvi pieejami pārvadājumu līgumu izpildīšanai.

2.pants

Darbības sfēras izņēmumi

1.§ Vienotie noteikumi neattiecas uz pārvadājumiem, kuru sākuma un gala stacijas atrodas vienas valsts teritorijā un kuri citas valsts teritorijā notiek tikai tranzītā:

(a) ja līnijas un satiksmes ceļus, pa kuriem tiek veikts tranzīts, pārvalda vienīgi sākumpunkta valsts dzelzceļš; vai

(b) ja attiecīgās valstis vai dzelzceļi ir vienojušies neuzskatīt šādu pārvadājumu par starptautisku.

2.§ Pārvadājumus starp divām kaimiņvalstu stacijām un pārvadājumus starp stacijām divās valstīs, kas ietver tranzītu cauri trešās valsts teritorijai, gadījumos, kad līnijas vai satiksmes ceļi, pa kuriem tiek veikti pārvadājumi, izmanto tikai vienas (no šīm trijām) valsts dzelzceļš un šo valstu likumos un noteikumos nav nekā pretrunīga, regulē iekšējie satiksmes noteikumi, kas attiecas uz šo dzelzceļu.

3.pants

Pienākums veikt pārvadājumu

1.§ Dzelzceļa pienākums ir veikt visus jebkādu kravu pārvadājumus pilnu vagonu kravās, uz kuriem attiecas Vienveida noteikumi, kas paredz, ka:

(a) nosūtītājs ievēro Vienveida noteikumus, papildinošos noteikumus un starptautiskos tarifus;

(b) pārvadājumus var veikt, izmantojot parastos personāla un transporta resursus, kas pietiekami, lai ievērotu ierastās satiksmes prasības;

(c) pārvadājumi nav pasargāti no apstākļiem, kurus dzelzceļš nevar novērst un kurus tas nevar izmainīt.

2.§ Dzelzceļam nav pienākums pieņemt kravas, kuru iekraušanai, pārkraušanai vai izkraušanai nepieciešams īpašs aprīkojums, ja vien attiecīgo dzelzceļu rīcībā nav šāda aprīkojuma.

3.§ Dzelzceļam ir pienākums pieņemt tikai tās kravas, kuru pārvadāšana var tikt īstenota bez kavēšanās; noteikumi, kuri ir spēkā nosūtīšanas stacijā, nosaka apstākļus, kādos šim nosacījumam neatbilstošas kravas īslaicīgi jāuzglabā.

4.§ Ja kompetenta institūcija nolemj, ka:

(a) pakalpojums netiek turpināts vai tas tiek pilnīgi vai daļēji pārtraukts,

(b) noteikti pārvadājumi tiek atteikti vai tiek pieņemti tikai ar zināmiem nosacījumiem,

(c) noteiktas kravas tiek pieņemtas transportēšanai prioritārā kārtībā,

§ie pasākumi nekavējoties jādara zināmi sabiedrībai un dzelzceļiem; pēdējie par to informē citu valstu dzelzceļus, lai tie veiktu attiecīgas publikācijas.

5.§ Dzelzceļš ar vienotu līgumu var koncentrēt kravu satiksmi starp konkrētām vietām noteiktu robežpunktu un un tranzītvalstu ietvaros.

Šie noteikumi jāpaziņo Centrālajam birojam. Dzelzceļš tos iekļauj īpašos sarakstos, tie tiek publicēti starptautisko tarifu izdevumos un stājas spēkā pēc viena mēneša no dienas, kad par tiem paziņots Centrālajam birojam.

6.§ Jebkāds dzelzceļa pārkāpums šī panta sakarā var izraisīt prasību pēc kompensācijas par zaudējumu vai kaitējumu.

4.pants

Pārvadāšanai neatļautie priekšmeti

Pārvadāšanai netiek pieņemti:

(a) priekšmeti, kuru pārvadāšana ir aizliegta jebkurā no teritorijām, kurās tie tiktu vesti;

(b) priekšmeti, kuru pārvadāšana ir pasta iestāžu monopols jebkurā no teritorijām, kurās tie tiktu vesti;

(c) priekšmeti, kuri savu izmēru, masas vai iesaiņojuma dēļ nav piemēroti piedāvātajam pārvadājumam, ņemot vērā jebkura iespējami iesaistītā dzelzceļa ritošā sastāva un iekārtu iespējas;

(d) vielas un priekšmeti, ievērojot 5.panta 2.§ minētos izņēmumus, kuri nav atļauti pārvadāšanai saskaņā ar Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļu pārvadājumu noteikumiem (RID) (Vienveida noteikumu I pielikums).

5.pants

Priekšmeti, kuru pārvadāšana atļauta, ievērojot nosacījumus

1.§ Turpmākais tiek atļauts pārvadāšanai, ievērojot nosacījumus:

(a) vielas un priekšmeti, kas pieņemti pārvadāšanai ar nosacījumiem saskaņā ar RID noteikumiem vai 2.§ minētajiem līgumiem un tarifu pantiem;

(b) apbedīšanas priekšmetu sūtījumi, dzelzceļa ritošais sastāvs uz saviem riteņiem, dzīvi dzīvnieki kā arī sūtījumi, kuri savu izmēru, masas vai iesaiņojuma dēļ ir grūti pārvadājami — ievērojot nosacījumus, kurus paredz papildinošie noteikumi; tie var atšķirties no Vienveida noteikumiem.

Dzīvi dzīvnieki jāpavada nosūtītāja uzraugam. Tomēr uzraugs nav nepieciešams gadījumos, kad to atļauj starptautiskie tarifi vai kad pēc nosūtītāja pieprasījuma to atļauj pārvadājumā iesaistītais dzelzceļš;

Šādos gadījumos, ja vien puses nevienojas par pretējo, dzelzceļš nav atbildīgs par jebkādu zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījusi riska situācija, kas uzraugam būtu jānovērš.

2.§ Divas vai vairākas valstis ar līguma palīdzību vai divi vai vairāki dzelzceļi ar tarifu pantu palīdzību var kopīgi vienoties par nosacījumiem, kuri jāievēro, ja noteiktas vielas un priekšmeti, kas nav atļauti pārvadāšanai saskaņā ar RID, tomēr jāpieņem pārvadāšanai.

Valstis un dzelzceļi tādā pašā veidā var padarīt RID noteiktos pārvadāšanas atļaujas nosacījumus piekāpīgākus.

Šādi līgumi un tarifu panti jāpublicē un par tiem jāpaziņo Centrālajam birojam, kurš savukārt par tiem paziņo valstīm.

6.pants

Tarifi. Privātie līgumi

1.§ Pārvadāšanas maksas, kas aprēķinātas visam pārvadājumam kopumā vai atsevišķiem maršruta posmiem, kā arī papildus maksas tiek aprēķinātas saskaņā ar tarifiem, kas juridiski ir spēkā, ir pienācīgi publicēti katrā valstī un kas piemērojami brīdī, kad tiek sastādīts pārvadājuma līgums.

2.§ Tarifos jānorāda visi īpašie nosacījumi, kas tiek piemēroti pārvadājumam, it īpaši, pārvadāšanas maksas un papildus maksu aprēķināšanai nepieciešamā informācija un attiecīgos gadījumos — noteikumi, kas regulē valūtu konvertāciju.

Tarifu noteikumi nevar būt pretrunā ar Vienveida noteikumiem, izņemot gadījumus, kad pēdējie to īpaši paredz.

3.§ Tarifi tiek piemēroti visiem lietotājiem ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem.

4.§ Dzelzceļi var noslēgt privātus līgumus par maksu samazināšanu vai citiem atvieglojumiem, paredzot, ka salīdzināmos apstākļos lietotājiem tiek piedāvāti salīdzināmi nosacījumi.

Maksu samazināšana un citi atvieglojumi var tikt piešķirti dzelzceļa vai sabiedrisko pakalpojumu vai labdarības mērķiem.

Pirmajā un otrajā rindkopā minēto pasākumu publicēšana nav obligāta.

5.§ Starptautiskie tarifi var tikt izsludināti kā obligāti piemērojami starptautiskajā satiksmē, izņemot iekšējos tarifus.

Starptautisko tarifu piemērošana var būt nosacīta, ja tas īpaši paredzēts dzelzceļa pavadzīmē.

6.§ Tarifi un tarifu grozījumi tiek uzskatīti par pienācīgi publicētiem no brīža, kad dzelzceļš darījis pieejamas lietotājiem visas detaļas.

Starptautisko tarifu publicēšana ir obligāta tikai tajās valstīs, kuru dzelzceļi ir šo tarifu puses kā sākumpunkta un galapunkta dzelzceļi.

7.§ Starptautisko tarifu paaugstinājumi un jebkuri citi noteikumi, kuri padara šādos tarifos noteiktos pārvadājumu nosacījumus bargākus, nestājas spēkā vismaz piecpadsmit dienas pēc to publicēšanas, izņemot šādus gadījumus:

(a) ja starptautiskie tarifi paredz kāda iekšējā tarifa paaugstināšanu, lai nosegtu visu maršrutu, — tiek piemēroti šo iekšējo tarifu publicēšanas termiņi;

(b) ja starptautiskajos tarifos noteiktie maksu paaugstinājumi seko iesaistītā dzelzceļa iekšējās satiksmes tarifu paaugstinājumam, — tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas ar nosacījumu, ka par starptautisko tarifu samaksu koriģēšanu, ko izraisa šāds vispārējs paaugstinājums, tiek paziņots vismaz piecpadsmit dienas iepriekš; tomēr šāds paziņojums nevar tikt izdarīts pirms attiecīgo iekšējo tarifu paaugstinājumu publicēšanas.

(c) ja starptautiskajos tarifos paredzētās pārvadāšanas maksas un papildus maksas jāmaina valūtas kursu svārstību dēļ vai jālabo acīmredzamas kļūdas, šādas korekcijas un labojumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.

8.§ Valstīm, kurās noteiktu tarifu publicēšana vai to piemērošana visiem lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem nav obligāta, šī panta noteikumi nav saistoši, ja vien šādu pienākumu neparedz minētie tarifi.

9.§ Dzelzceļi nevar iekasēt citu summu virs vai zem tarifos paredzētās pārvadāšanas maksas vai papildus maksas kā vien to, kas tiem samaksāta. Šādas summas ir pienācīgi jāatzīmē un atsevišķi jānorāda dzelzceļa pavadzīmē kopā ar jebkuru citu atbilstošu papildinformāciju. Ja šo informāciju satur dzelzceļa pavadzīmei pievienotie dokumenti un ja attiecīgās summas maksā nosūtītājs, šie dokumenti netiek nosūtīti saņēmējam kopā ar dzelzceļa pavadzīmi, bet gan kopā ar 15.panta 7.§ minēto rēķinu tiek nogādāti nosūtītājam.

7.pants

Norēķinu vienība. Ārvalstu valūtas maiņas vai akcepta kurss

1.§ Vienveida noteikumos minētā norēķinu vienība ir SDR (Special Drawing Right — Īpašās aizdevuma tiesības), ko noteicis Starptautiskais Valūtas Fonds.

Valsts, kura ir Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālās valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar novērtēšanas metodi, ko lieto Starptautiskais valūtas fonds savām operācijām un transakcijām.

2.§ Valsts, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts, SDR izteiktā nacionālā valūtas vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar šajā valstī noteikto metodi.

Nacionālajā valūtā šim aprēķinam jāatspoguļo reālā vērtība, kas aptuveni ir cik tuvu vien iespējams tai, kas izriet no 1.§ minētā aprēķina.

3.§ Ja valsts nav Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts un ja tās likumdošana nepieļauj augstākminētā 1.§ vai 2.§ piemērošanu, Vienveida noteikumos minētā norēķinu vienība tiek pielīdzināta trīs zelta frankiem.

Zelta franks ir 10/31 daļas no 900. proves zelta grama.

Zelta franka konvertācijai nacionālajā valūtā jāatspoguļo reālā vērtība, kas aptuveni ir cik tuvu vien iespējams tai, kas izriet no 1.§ minētā aprēķina.

4.§ Trīs mēnešu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā un katru reizi, kad to aprēķina metodēs vai nacionālās valūtas vērtībā attiecībā pret norēķinu vienību rodas izmaiņas, valstīm jāpaziņo Centrālajam birojam par savu aprēķina metodi saskaņā ar 2.§ vai konvertācijas rezultātiem saskaņā ar 3.§.

Centrālais birojs par to informē valstis.

5.§ Dzelzceļš publicē kursus, pēc kuriem:

(a) tas konvertē summas, kas izteiktas ārvalstu valūtās, bet ir maksājamas vietējā valūtā (konvertācijas kursi);

(b) tas pieņem maksājumu ārvalstu valūtā (akcepta kursi).

8.pants

Īpaši noteikumi dažiem pārvadājumu tipiem

1.§ Saskaņā ar Privātā īpašuma vagonu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumiem (RIP) (Vienveida noteikumu II pielikums) privātu vagonu pārvadāšanai ir īpaši noteikumi.

2.§ Saskaņā ar Konteineru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumiem (RICo) (Vienveida noteikumu III pielikums) konteineru pārvadāšanai ir īpaši noteikumi.

3.§ Saskaņā ar Steidzamo sūtījumu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumiem (REIx) (Vienveida noteikumu IV pielikums), steidzamo sūtījumu pārvadājumos dzelzceļi ar tarifu pantu palīdzību var vienoties pa īpašiem noteikumiem.

4.§ Divas vai vairākas valstis īpašā līgumā vai divi vai vairāki dzelzceļi ar papildinošiem noteikumiem vai tarifu pantiem var vienoties par noteikumiem, kas var atšķirties no Vienveida noteikumiem attiecībā uz šādiem sūtījumiem:

(a) sūtījumi saskaņā ar apgrozāmiem dokumentiem;

(b) sūtījumi, kas jāizsniedz tikai apmaiņā pret dzelzceļa pavadzīmes dublikātu;

(c) avīžu sūtījumi;

(d) gadatirgiem vai izstādēm domātie sūtījumi;

(e) iekraušanas piederumu un tādu iekārtu sūtījumi, kas paredzēti tranzītkravu pasargāšanai no aukstuma vai karstuma;

(f) sūtījumi visā maršrutā vai tā posmā saskaņā ar dzelzceļa pavadzīmēm, kas nav izmantotas maksas iekasēšanai vai rēķinu piestādīšanai;

(g) sūtījumi, kas tiek pārvadāti saskaņā ar instrumentiem, kas izmantojami automātiskai datu pārraidei.

9.pants

Papildinošie noteikumi

1.§ Divas vai vairākas valstis vai divi vai vairāki dzelzceļi var izstrādāt papildinošus noteikumus Vienveida noteikumu izpildei. Piemērojot Vienveida noteikumus, ja vien tas tajos nav tieši paredzēts, nevar neņemt vērā papildinošos noteikumus.

2.§ Papildinošie noteikumi stājas spēkā un tiek publicēti saskaņā ar katras valsts likumiem un noteikumiem. Par papildinošajiem noteikumiem un to stāšanos spēkā jāpaziņo Centrālajam birojam.

10.pants

Nacionālie likumi

1.§ Vienveida noteikumu, papildinošo noteikumu vai starptautisko tarifu neesamības gadījumā tiek piemēroti nacionālie likumi.

2.§ "Nacionālie likumi" nozīmē tās valsts likumus, kurā persona ir tiesīga aizsargāt savas tiesības, ieskaitot noteikumus, kas attiecas uz pretrunām likumos.

II sadaļa. PĀRVADĀJUMU LĪGUMA SASTĀDĪŠANA UN IZPILDE

11.pants

Pārvadājumu līguma sastādīšana

1.§ Pārvadājumu līgums jāsastāda tiklīdz nosūtītājs dzelzceļš ir pieņēmis pārvadājumam kravas kopā ar dzelzceļa pavadzīmi. Preču pieņemšana ir notikusi pēc nosūtīšanas stacijas zīmoga uzlikšanas dzelzceļa pavadzīmē, atbilstošos gadījumos uz katras tās lapas, vai elektroniska grāmatvedības ieraksta izdarīšanas, kas norāda pieņemšanas datumu.

2.§ 1.§ paredzētās darbības jāveic nekavējoties pēc tam, kad visas kravas, uz kurām attiecas dzelzceļa pavadzīme, ir nodotas pārvadāšanai un, ja nosūtīšanas stacijā spēkā esošie noteikumi to paredz, — visas maksas, ko nosūtītājs ir apņēmies samaksāt, ir samaksātas vai arī saskaņā ar 15.panta 7.§ ir iemaksāta drošības nauda.

3.§ Kad zīmogs ir uzspiests vai elektronisks grāmatvedības ieraksts izdarīts, dzelzceļa pavadzīme kalpo par pierādījumu līguma sastādīšanai un saturam.

4.§ Neraugoties uz to, ja kravu iekraušana saskaņā ar tarifiem vai vienošanos starp nosūtītāju un dzelzceļu ar nosacījumu, ka šāda vienošanās ir apstiprināta nosūtīšanas stacijā, ietilpst nosūtītāja pienākumos, dzelzceļa pavadzīmē minētās ziņas attiecībā uz kravu masu vai kravas vietu skaitu kalpo par pierādījumu pret dzelzceļu vienīgi tajā gadījumā, kad dzelzceļš ir pārbaudījis kravas vietu skaitu un masu un apliecinājis to dzelzceļa pavadzīmē. Ja nepieciešams, šīs ziņas var tikt pierādītas citā veidā.

Ja ir acīmredzams, ka nepastāv faktiskas atšķirības attiecībā uz kravas vietu skaitu un masu un ziņām, kas minētas dzelzceļa pavadzīmē, dzelzceļa pavadzīme nekalpo par pierādījumu pret dzelzceļu. Īpaši tas attiecas uz vagonu, kas saņēmējam nodots ar neskartiem zīmogiem (plombām).

5.§ Dzelzceļš apstiprina kravu saņemšanu un datumu, kad tās pieņemtas pārvadājumam, uzspiežot dzelzceļa pavadzīmes dublikātā dienas zīmogu vai izdarot elektronisku grāmatvedības ierakstu pirms pavadzīmes dublikāta atdošanas nosūtītājam.

Pavadzīmes dublikāts nekalpo kā dzelzceļa pavadzīme, kas pavada kravas, ne arī kā iekraušanas rēķins.

12.pants

Dzelzceļa pavadzīme

1.§ Nosūtītājs iesniedz pienācīgi aizpildītu dzelzceļa pavadzīmi.

Katram atsevišķam sūtījumam tiek aizpildīta atsevišķa dzelzceļa pavadzīme. Viena un tā pati dzelzceļa pavadzīme nevar attiekties vairāk kā uz viena vagona kravu. Papildinošie noteikumi var atšķirties no šiem noteikumiem.

2.§ Dzelzceļš nosaka dzelzceļa pavadzīmes standarta formu, kurai jāietver nosūtītājam domāts dublikāts.

Noteiktiem satiksmes veidiem, īpaši starp kaimiņvalstīm, dzelzceļi var tarifos paredzēt vienkāršotas dzelzceļa pavadzīmes lietošanu.

Noteiktiem satiksmes veidiem ar valstīm, kas nav pievienojušās šai Konvencijai, tarifi var paredzēt īpašu regresa kārtību.

3.§ Dzelzceļa pavadzīmes tiek iespiestas divās vai, ja nepieciešams, trīs valodās, no kurām vismaz viena ir kāda no Organizācijas darba valodām.

Starptautiskie tarifi var noteikt valodu, kādā nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē aizpilda nepieciešamās ziņas. Ja šāda noteikuma nav, dzelzceļa pavadzīme jāaizpilda kādā no nosūtīšanas stacijas valsts oficiālajām valodām un jāpievieno tulkojums kādā no Organizācijas darba valodām, izņemot, ja informācija pavadzīmē tiek sniegta kādā no šīm valodām.

Ziņām, ko nosūtītājs norāda dzelzceļa pavadzīmē, jābūt rakstītām ar romiešu burtiem, izņemot gadījumus, kad papildinošie noteikumi vai starptautiskie tarifi paredz citādi.

13.pants

Ieraksti dzelzceļa pavadzīmē

1.§ Dzelzceļa pavadzīmē jānorāda šāda informācija:

(a) galastacijas nosaukums;

(b) saņēmēja vārds un adrese; kā saņēmējs tiek norādīta tikai viena fiziska vai juridiska persona;

(c) kravu apraksts;

(d) masa vai, ja tā nav nosakāma, — salīdzinoša informācija saskaņā ar sākumpunkta stacijā spēkā esošiem noteikumiem;

(e) kravas vietu skaits un iesaiņojuma apraksts gadījumā, ja sūtījums ir mazāks par vagona kravu un gadījumā, ja sūtījums ir pilna vagona krava, bet tas ietver vienu vai vairākus sūtījumus, kas tiek nogādāts dzelzceļaņjūras satiksmē un kam nepieciešama pārkraušana.

(f) vagona numurs un privātajiem vagoniem — arī tara, ja kravu iekraušana ir nosūtītāja pienākums;

(g) detalizēts to dokumentu saraksts, kurus pieprasa muita vai citas varas iestādes un kuri ir pievienoti dzelzceļa pavadzīmei vai minētajā stacijā vai citā muitas vai citas varas iestādes birojā uzrādīti kā dzelzceļa rīcībā esoši.

(h) nosūtītāja vārds un adrese; kā nosūtītājs tiek norādīta tikai viena fiziska vai juridiska persona; ja nosūtīšanas stacijā spēkā esošie noteikumi tā paredz, nosūtītājs savam vārdam un adresei pievieno savu rakstisku, drukātu vai spiedogveida parakstu.

Nosūtīšanas stacijā spēkā esošie noteikumi nosaka terminu "vagona krava" un "mazāk par vagona kravu" nozīmi visam maršrutam.

2.§ Atbilstošos gadījumos dzelzceļa pavadzīme ietver visas pārējās Vienveida noteikumos paredzētās ziņas. Tajā netiek norādīta cita informācija, ja vien to neparedz vai nepieļauj valsts likumi un noteikumi, papildinošie noteikumi vai tarifi un ja tie nav pretrunā ar Vienveida noteikumiem.

3.§ Neraugoties uz to, nosūtītājs, neuzliekot dzelzceļam nekādus pienākumus vai atbildību, var speciāli tam atvēlētā vietā dzelzceļa pavadzīmē iekļaut piezīmes, kas attiecas uz saņēmēju.

4.§ Dzelzceļa pavadzīmi nevar aizstāt citi dokumenti un tai netiek pievienoti citi dokumenti kā vien tie, kas noteikti vai pieļauti Vienveida noteikumos, papildinošajos noteikumos un tarifos.

14.pants

Izmantojamie maršruti un tarifi

1.§ Nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē var noteikt pārvadājuma maršrutu, norādot robežpunktus vai robežstacijas un atbilstošos gadījumos starpdzelzceļu tranzīta stacijas. Viņš var noteikt tikai tos robežpunktus un stacijas, kuras ir atvērtas satiksmei starp attiecīgo sākumpunkta staciju un galastaciju.

2.§ Turpmākais tiek uzskatīts par maršruta norādījumiem:

(a) to staciju nosaukumi, kurās tiek kārtotas muitas un citu varas iestāžu noteiktās formalitātes, un to staciju nosaukumi, kurās pārvadātajām kravām tiek pievērsta īpaša uzmanība (dzīvnieku apkopšana, zirgu apkalšana u.tml.);

(b) piemērojamo tarifu nosaukums, ja tas ir pietiekami, lai noteiktu stacijas, starp kurām jāpiemēro attiecīgie tarifi;

(c) norādes, kas attiecas uz kopējo vai daļēju apmaksu līdz X (kur X ir tā punkta nosaukums, kurā tiek piemēroti kaimiņvalstu tarifi).

3.§ Izņemot gadījumos, kas norādīti 3.panta 4.§ un 5.§ un 33.panta 1.§, dzelzceļš nedrīkst vest kravas pa citu maršrutu kā vien pa to, ko norādījis nosūtītājs, ja vien:

(a) muitas un citu varas iestāžu formalitātes, kā arī kravām nepieciešamā aprūpe jebkurā gadījumā tiks veikta nosūtītāja norādītajās stacijās; un

(b) maksa un tranzītpārvadājumu termiņš nepārsniegs tos, kas aprēķināti atbilstoši nosūtītāja norādītajam maršrutam.

(a) punkts netiek piemērots sūtījumiem, kas mazāki par vagona kravu, ja kāds no iesaistītajiem dzelzceļiem nevar ievērot nosūtītāja izvēlēto maršrutu sakarā ar maršruta norādījumiem, kuri izriet no kārtības, kādā veicami tādu sūtījumu starptautiskie pārvadājumi, kas mazāki par vagona kravu.

4.§ Ievērojot 3.§ noteikumus, maksa un tranzītpārvadājumu termiņi tiek aprēķināti saskaņā ar nosūtītāja norādīto maršrutu vai, ja šādas norādes nav — saskaņā ar dzelzceļa izvēlēto maršrutu.

5.§ Nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē var norādīt piemērojamos tarifus. Dzelzceļam jāpiemēro šie tarifi, ja to nosacījumi atbilst konkrētajam gadījumam.

6.§ Ja nosūtītāja norādījumi ir nepietiekami, lai noteiktu maršrutu un piemērojamos tarifus, vai ja kāda no šīm norādēm ir pretrunā ar citu, dzelzceļš izvēlas maršrutu un tarifus, kuri tam šķiet vispiemērotākie nosūtītājam.

7.§ Dzelzceļš nav atbildīgs par ciesto zaudējumu vai kaitējumu, kas radies saskaņā ar 6.§ izdarītās izvēles rezultātā, izņemot apzināta amatpārkāpuma vai rupjas nolaidības gadījumā.

15.pants

Izdevumu apmaksa

1.§ Izdevumus (pārvadāšanas maksu, papildus maksas, muitas nodevas un citas maksas, kuras veidojas no sūtījuma pieņemšanas pārvadājumam līdz pat tā piegādei) apmaksā nosūtītājs vai saņēmējs saskaņā ar turpmākajiem noteikumiem.

Piemērojot šos noteikumus, izdevumi, kuri, aprēķinot pārvadājuma maksas saskaņā ar attiecīgajiem tarifiem, jāpievieno standarta likmēm vai īpašām likmēm, tiek uzskatīti par pārvadāšanas maksu.

2.§ Nosūtītājs, kurš uzņemas apmaksāt visus izdevumus vai daļu no tiem, norāda to dzelzceļa pavadzīmē, izmantojot vienu no šādām frāzēm:

(a) (i) "pārvadājums apmaksāts" , ja viņš uzņemas apmaksāt vienīgi pārvadāšanas maksu;

(ii) "pārvadājums apmaksāts, ieskaitot..." , ja viņš uzņemas veikt apmaksu papildus pārvadāšanas maksai, viņam jānorāda precīzs šo papildus maksu apraksts; papildus norādes, kas var attiekties tikai uz papildus maksām vai citām maksām, kuras rodas laikā no sūtījuma pieņemšanas pārvadājumam līdz tā piegādei, kā arī uz summām, ko iekasē muita vai citas varas iestādes, nevar novest pie jebkādas kopējās summas dalīšanas pa kategorijām (piemēram, muitas nodevu un citu muitai maksājamo summu kopējā summa, pievienotās vērtības nodoklis uzskatāmi par atsevišķu kategoriju);

(iii) "pārvadājums apmaksāts līdz X" (X norāda tā punkta nosaukumu, kurā tiek piemēroti kaimiņvalstu tarifi), ja viņš uzņēmies veikt samaksu par pārvadājumu līdz X;

(iv) "pārvadājums apmaksāts līdz X, ieskaitot..." (X norāda tā punkta nosaukumu, kurā tiek piemēroti kaimiņvalstu tarifi), ja viņš uzņēmies segt visas maksas papildus tai, kas paredzēta par pārvadājumu līdz X, taču izņemot visas maksas, kas attiecas uz sekojošo valsti vai dzelzceļu; (ii) apakšpunkta noteikumi tiek piemēroti analoģiski;

(b) "apmaksāti visi izdevumi" , ja viņš uzņēmies apmaksāt visus izdevumus (pārvadāšanas maksu, papildus maksas, muitas nodevas un citas maksas);

(c) "izdevumi apmaksāti, nepārsniedzot..." , ja viņš uzņēmies maksāt noteiktu summu; izņemot gadījumus, kad tarifi paredz citādi, šī summa jāizsaka nosūtīšanas punkta valsts valūtā.

Papildus maksa un citas maksas, kas saskaņā ar nosūtīšanas stacijā spēkā esošajiem noteikumiem tiek aprēķinātas visam attiecīgajam maršrutam, kā arī piegādes procentus, kas izklāstīti 16.panta 2.§, (a) punkta (iv) apakšpunktā norādīto maksājumu gadījumā vienmēr pilnā mērā veic nosūtītājs.

3.§ Kas attiecas uz izdevumu apmaksu, starptautiskie tarifi var norādīt šī panta 2.§ minēto frāžu un citu frāžu īpašas lietošanas kārtību.

4.§ Izdevumi, kurus nosūtītājs nav apņēmies apmaksāt, tiek uzskatīti par tādiem, kurus apmaksās saņēmējs. Neraugoties uz to, šādus izdevumus sedz nosūtītājs, ja saņēmējs nav ne pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi, ne pieteicis savas tiesības atbilstoši 28.panta 4.§, ne arī izdarījis izmaiņas pārvadājuma līgumā saskaņā ar 31.pantu.

5.§ Papildus maksas, tādas kā maksa par dīkstāvi, par noliktavu izmantošanu un svēršanu, kuras izriet no saņēmēja darbības vai no viņa prasības, vienmēr apmaksā saņēmējs.

6.§ Nosūtīšanas punkta dzelzceļš var pieprasīt nosūtītājam veikt priekšapmaksu tādu kravu gadījumā, kuras viņaprāt ir pakļautas straujai vērtības krišanai vai kuras savas zemās vērtības vai savas dabas dēļ nenodrošina pietiekamu šo samaksu segumu.

7.§ Ja izdevumu apjoms, kurus apņēmies apmaksāt nosūtītājs, nevar tikt precīzi noteikts brīdī, kad kravas tiek nodotas pārvadājumam, šādi izdevumi jānorāda izdevumu dokumentā, un nosūtītājam jāveic apmaksa ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā pēc tranzītpārvadājumu termiņa beigām. Dzelzceļš var pieprasīt drošības naudu, kas aptuveni atbilst izdevumiem; par to tiek izdota kvīts. Detalizēts aprēķins, kas tiek sastādīts, izmantojot izdevumu dokumenta ziņas, tiek nogādāts nosūtītājam apmaiņā pret kvīti.

8.§ Nosūtīšanas stacija dzelzceļa pavadzīmē un tās dublikātā norāda izdevumus, kuri apmaksāti iepriekš, ja vien nosūtīšanas stacijā spēkā esošie nosacījumi neparedz, ka šie izdevumi jānorāda tikai dublikātā. Šī panta 7.§ minētajā gadījumā šie izdevumi netiek minēti ne dzelzceļa pavadzīmē, ne arī tās dublikātā.

16.pants

Procenti par piegādi

1.§ Uz jebkuru sūtījumu var attiecināt procentus par piegādi. Deklarētā summa jānorāda dzelzceļa pavadzīmē skaitliskā veidā nosūtīšanas punkta valsts valūtā, citā tarifos noteiktā valūtā vai norēķinu vienībās.

2.§ Maksa par piegādes procentiem tiek aprēķināta visam attiecīgajam maršrutam saskaņā ar nosūtītāja dzelzceļa tarifiem.

17.pants

Maksa pēc piegādes un daļēja norēķināšanās

1.§ Nosūtītājs var attiecināt uz kravām samaksu pēc principa "maksa pēc piegādes" (Cash on delivery), kuras summa nepārsniedz kravu vērtību to pieņemšanas brīdī nosūtītāja stacijā. "Maksas pēc piegādes" summa tiek izteikta nosūtīšanas punkta valsts valūtā; tarifi var paredzēt izņēmumus.

2.§ Dzelzceļam nav jāapmaksā neviena summa, kas attiecas uz maksu pēc piegādes, kamēr šo summa nav apmaksājis saņēmējs. Šī summa jāpārskaita nosūtītājam trīsdesmit dienu laikā no brīža, kad to samaksājis saņēmējs; pēc šī termiņa beigām tiek uzrēķināti procenti ar likmi pieci procenti gadā.

3.§ Ja kravas pilnībā vai daļēji tiek piegādātas saņēmējam bez iepriekšējas "maksas pēc piegādes" iekasēšanas, dzelzceļš sedz nosūtītājam visus zaudējumus vai kaitējumus, līdz summai, ko paredz maksa pēc piegādes, nekaitējot nekādām saņēmēja regresa prasības tiesībām.

4.§ Uz sūtījumiem, par kuriem tiek maksāts pēc piegādes, tiek attiecināta tarifos noteikta iekasēšanas maksa; šī maksa tiek piemērota, neraugoties uz to, ka summa, ko paredz maksa pēc piegādes, tiek atcelta vai samazināta, grozot pārvadājuma līgumu saskaņā ar 30.panta 1.§.

5.§ Daļēja norēķināšanās ir atļauta tikai tad, ja tā tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

6.§ Summas, ko paredz maksa pēc piegādes kā arī daļēja norēķināšanās, tiek skaitliskā veidā ierakstītas dzelzceļa pavadzīmē.

18.pants

Atbildība par dzelzceļa pavadzīmē sniegto ziņu pareizību

Nosūtītājs ir atbildīgs par ziņu precizitāti dzelzceļa pavadzīmē, ko aizpildījis viņš pats vai kāds cits viņa vārdā. Viņam jāapzinās visas sekas gadījumā, kad šie dati ir neprecīzi, nepareizi, nepilnīgi vai ierakstīti citā, ne tiem atvēlētajā vietā.

19.pants

Kravu stāvoklis, iesaiņojums un marķējums

1.§ Ja dzelzceļš pieņem pārvadājumam kravas, kuras uzrāda acīmredzamu bojājumu, tas var pieprasīt norādīt šo kravu stāvokli dzelzceļa pavadzīmē.

2.§ Ja kravām nepieciešams iesaiņojums, nosūtītājam tās jāiesaiņo tā, lai pasargātu tās no pilnīgas vai daļējas nozaudēšanas un no sabojāšanas tranzītā un lai izvairītos no riska ievainot vai kaitēt personām, aprīkojumam vai citām kravām.

Turklāt iesaiņojumam jāatbilst noteikumiem, kuri ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

3.§ Ja nosūtītājs nav izpildījis 2.§ paredzētos noteikumus, dzelzceļš var vai nu atteikties pieņemt kravas vai arī var pieprasīt nosūtītājam apstiprināt dzelzceļa pavadzīmē iesaiņojuma trūkumu vai tā bojāto stāvokli ar precīzu tā aprakstu.

4.§ Nosūtītājs ir atbildīgs par visām sekām, ko izraisa iesaiņojuma trūkums vai tā bojātais stāvoklis, un tam jāatlīdzina visi zaudējumi vai kaitējumi, kas šī iemesla dēļ radušies dzelzceļam. Ja kravu pavadzīmē trūkst jebkādu ziņu, pierādīšanas pienākums attiecībā uz šādu iesaiņojuma trūkumu vai tā bojāto stāvokli gulstas uz dzelzceļu.

5.§ Sūtījumu marķēšanu, ko veic nosūtītājs, regulē papildinošie noteikumi vai tarifi.

20.pants

Kravu nodošana transportēšanai un iekraušana

1.§ Kravu nodošanu transportēšanai regulē noteikumi, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

2.§ Iekraušana ir dzelzceļa vai nosūtītāja pienākums atbilstoši noteikumiem, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā, ja vien Vienveida noteikumi neparedz citādi vai ja dzelzceļa pavadzīmē ir atsauce uz īpašu līgumu starp nosūtītāju un dzelzceļu.

Ja par iekraušanu ir atbildīgs nosūtītājs, viņam jāievēro iekraušanas limits. Ja dažādās līnijās, pa kurām notiks satiksme, ir spēkā dažādi iekraušanas limiti, visam maršrutam tiek piemērots zemākais iekraušanas limits. Noteikumi, kas skar iekraušanas limitus, tiek publicēti tādā pat veidā, kā tarifi. Ja nosūtītājs pieprasa, dzelzceļam viņš jāinformē par iekraušanas limitu.

3.§ Nosūtītājs ir atbildīgs par visām sekām, kuras rodas viņa veiktas nepareizas iekraušanas rezultātā, un viņam jāatlīdzina visi zaudējumi un bojājumi, kuri šī iemesla dēļ radušies dzelzceļam. Neraugoties uz to, 15.pants tiek piemērots izmaksu segšanai, kas saistītas ar kravu pārkraušanu nepareizas iekraušanas rezultātā. Nepareizas iekraušanas pierādīšanas pienākums gulstas uz dzelzceļu.

4.§ Ja Vienveida noteikumi neparedz citādi, saskaņā ar starptautiskajiem tarifiem kravas tiek pārvadātas slēgtos vagonos, vaļējos vagonos, pārklātos vaļējos vagonos vai īpaši aprīkotos vagonos. Ja starptautisku tarifu nav vai ja tie neparedz noteikumus attiecīgajam gadījumam, visam maršrutam posmam tiek piemēroti noteikumi, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

5.§ Vagonu zīmogu (plombu) uzlikšanu regulē noteikumi, kas ir spēkā nosūtīšanas stacijā.

Nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē norāda viņa uzlikto zīmogu (plombu) skaitu un aprakstu.

21.pants

Pārbaude

1.§ Dzelzceļam vienmēr ir tiesības pārliecināties vai sūtījums atbilst tām ziņām, ko nosūtītājs ierakstījis dzelzceļa pavadzīmē un vai tiek ievēroti noteikumi attiecībā uz pārvadāšanai pieņemto kravu stāvokli.

2.§ Ja šajā nolūkā tiek pārbaudīts sūtījuma saturs, pārbaudē jāuzaicina piedalīties nosūtītājs vai saņēmējs atkarībā no tā, vai pārbaude notiek nosūtīšanas stacijā vai galastacijā. Ja ieinteresētā puse nepiedalās vai ja pārbaude notiek tranzīta posmā, tā tiek veikta divu ar dzelzceļu nesaistītu liecinieku klātbūtnē, ja vien tās Valsts likumi un noteikumi, kurā notiek pārbaude, neparedz citādi. Tomēr tranzītā dzelzceļš pārbaudi nevar veikt, ja vien to neizsauc operatīva nepieciešamība vai arī muitas un citu varas iestāžu prasības.

3.§ Dzelzceļa pavadzīmē norādīto ziņu pārbaudes rezultāti tiek atspoguļoti pavadzīmē. Ja pārbaudi veic nosūtīšanas stacijā, tās rezultāts tiek ierakstīts arī dzelzceļa pavadzīmes dublikātā, ja tā ir dzelzceļa rīcībā.

Ja sūtījums neatbilst informācijai, kas norādīta dzelzceļa pavadzīmē vai ja ir pārkāpti noteikumi attiecībā uz pārvadāšanai pieņemto kravu stāvokli, pārbaudes izmaksas, ja vien tās netiek savlaicīgi segtas, tiek segtas apmaiņā pret kravām.

22.pants

Pārliecināšanās par masu un kravas vietu skaitu

1.§ Katrā valstī spēkā esošie noteikumi nosaka apstākļus, kuros dzelzceļam jāpārliecinās par kravu masu vai kravas vietu skaitu, kā arī vagonu faktisko taru.

Pārbaudes rezultātus dzelzceļš atzīmē dzelzceļa pavadzīmē.

2.§ Ja svēršana, ko dzelzceļš izdara pēc pārvadājuma līguma sastādīšanas, atklāj atšķirības, par pamatu pārvadājuma maksas aprēķināšanai turpina kalpot masa, kas konstatēta nosūtīšanas stacijā, vai, ja šāda konstatējuma nav, — masa, ko norādījis nosūtītājs:

(a) ja atšķirību nepārprotami izraisījusi kravu daba vai atmosfēras apstākļi; vai

(b) ja svēršana notiek uz platformsvariem un norāda atšķirību, kas nav lielāka par diviem procentiem no kopējās nosūtītāja dzelzceļa konstatētās masa vai, ja tādas nav — paša nosūtītāja norādītās masas.

23.pants

Pārmērīga piekraušana

1.§ Ja nosūtīšanas stacijā vai starpstacijā atklāta pārmērīga vagona piekraušana, lieko svaru veidojošā krava var tikt izkrauta no vagona pat, ja netiek maksāta soda nauda. Ja nepieciešams, nosūtītājam vai, ja pārvadājuma līgums tiek grozīts saskaņā ar 31.pantu, — saņēmējam var pieprasīt bez kavēšanās dot norādījumus attiecībā uz pārpalikušo kravu.

2.§ Neskarot soda naudas maksājumu saskaņā ar 24.pantu, atbilstoši nobrauktajam attālumam un saskaņā ar pārvadāšanas maksu, kas piemērota pamatkravai, tiek aprēķināta maksa par lieko kravu. Ja liekā krava ir izkrauta, maksu par izkraušanu nosaka tā dzelzceļa tarifi, kas veicis izkraušanu.

Ja pilnvarotā persona norāda, ka liekā krava jānogādā uz to pašu galastaciju, kur pamatkrava, vai uz citu gala staciju, vai ja tā norāda, ka tā jānogādā atpakaļ nosūtīšanas stacijā, liekās kravas pārvadāšana tiek uzskatīta par atsevišķu sūtījumu.

24.pants

Sodi

1.§ Neskarot dzelzceļa tiesības noteikt dažādas pārvadājuma maksas un kompensācijas par katru iespējamo zaudējumam vai kaitējumu, dzelzceļš var noteikt:

(a) naudas sodu vienas norēķinu vienības apmērā par vienu veselas kravas vietas bruto masas kilogramu:

(i) nepareiza, neprecīza vai nepilnīga tādu vielu un priekšmetu apraksta gadījumā, kuru pārvadāšana saskaņā ar RID nav atļauta;

(ii) nepareiza, neprecīza vai nepilnīga tādu vielu un priekšmetu apraksta gadījumā, kuru pārvadāšana saskaņā ar RID ir atļauta, ievērojot nosacījumus, vai gadījumā, kad šie nosacījumi nav ievēroti.

Papildinošie noteikumi var paredzēt citas naudas sodu aprēķina metodes, it īpaši noteiktus naudas sodus par tukšiem privātā īpašuma vagoniem.

(b) naudas sodu piecu norēķinu vienību apmērā par katriem 100 bruto masas kilogramiem, kas pārsniedz iekraušanas limitu, ja vagona piekraušanu veicis nosūtītājs.

2.§ Soda nauda neatkarīgi no vietas, kur tiek atklāts iemesls soda piemērošanai, tiek iekasēta apmaiņā pret kravām.

3.§ Naudas sodu summa un to piemērošanas iemesls jānorāda dzelzceļa pavadzīmē.

4.§ Papildinošajos noteikumos norādīti gadījumi, kad naudas sodi netiek piemēroti.

25.pants

Administratīvo formalitāšu dokumenti. Muitas zīmogi

1.§ Nosūtītājam dzelzceļa pavadzīmei jāpievieno dokumenti, kas nepieciešami muitas un citu administratīvo iestāžu noteikto formalitāšu kārtošanai pirms kravu piegādes. Šādiem dokumentiem jāattiecas tikai uz kravām, uz kurām attiecas viena un tā pati dzelzceļa pavadzīme, ja vien muitas un citu administratīvo iestāžu noteikumi vai tarifi neparedz citādi.

Tomēr, ja šādi dokumenti nav pievienoti dzelzceļa pavadzīmei vai ja tos uzrādīs saņēmējs, nosūtītājam dzelzceļa pavadzīmē jānorāda stacija, muitas postenis vai jebkādas citas administratīvās iestādes birojs, kur attiecīgie dokumenti būs dzelzceļam pieejami un kur ir jākārto formalitātes. Ja brīdī, kad tiks kārtotas muitas vai citu administratīvo iestāžu formalitātes, piedalīsies nosūtītājs pats vai arī viņa pārstāvis, būs pietiekami, ja dokumenti tiks uzrādīti laikā, kad šīs formalitātes tiek kārtotas.

2.§ Dzelzceļam nav jāpārbauda, vai iesniegtie dokumenti ir pietiekami un pareizi.

3.§ Nosūtītājs ir atbildīgs dzelzceļam par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu, kas radies dokumentu neesamības vai nepietiekamības dēļ vai neprecīzu un neatbilstošu dokumentu dēļ, izņemot gadījumus, kad vainīgs dzelzceļš.

Dzelzceļš, ja tas ir vainīgs, ir atbildīgs par visām sekām, kas rodas dzelzceļa pavadzīmē minēto un tai pievienoto vai dzelzceļam nodoto dokumentu nozaudēšanas, neizmantošanas vai nepareizas izmantošanas dēļ; tomēr kompensācija nevar pārsniegt to, kas būtu maksājama kravu nozaudēšanas gadījumā.

4.§ Nosūtītājam jāievēro muitas un citu administratīvo iestāžu prasības attiecībā uz kravu iesaiņošanu un pārklāšanu. Ja nosūtītājs nav iesaiņojis vai pārklājis kravas saskaņā ar šīm prasībām, dzelzceļam ir tiesības to izdarīt; attiecīgā maksa tiek iekasēta apmaiņā pret kravām.

5.§ Dzelzceļš var atteikties no sūtījuma pieņemšanas, ja muitas vai citu administratīvo iestāžu pievienotie zīmogi (plombas) ir bojāti vai nepilnīgi.

26.pants

Administratīvo formalitāšu kārtošana

1.§ Tranzītā muitas un citu administratīvo iestāžu formalitātes kārto dzelzceļš. Tomēr dzelzceļš šos pienākumus var deleģēt aģentam.

2.§ Kārtojot šīs formalitātes, dzelzceļš ir atbildīgs par jebkuru savu vai sava aģenta kļūdu; tomēr kompensācija nevar pārsniegt to, kas maksājama kravu nozaudēšanas gadījumā.

3.§ Nosūtītājs, norādot to dzelzceļa pavadzīmē, vai saņēmējs, dodot 31.pantā paredzētos rīkojumus, var lūgt:

(a) atļauju piedalīties pašam vai tikt pārstāvētam šādu formalitāšu kārtošanā nolūkā sniegt jebkādu pieprasīto informāciju vai paskaidrojumus;

(b) atļauju pašam kārtot šīs formalitātes vai uzdot to izdarīt viņa pārstāvim, ciktāl to pieļauj tās valsts likumi un noteikumi, kurā tās kārtojamas;

(c) atļauju veikt muitas nodevu un citus maksājumus, kad viņš vai viņa pārstāvis piedalās formalitāšu kārtošanā vai kārto tās, ciktāl šādu samaksu pieļauj tās valsts likumi un noteikumi, kurā formalitātes kārtojamas.

Ne nosūtītājs, ne saņēmējs, kuram ir rīcības tiesības, ne arī kāds aģents nevar iegūt valdījumu pār kravām.

4.§ Ja formalitāšu kārtošanai nosūtītājs noteicis staciju, kurā spēkā esošie noteikumi to aizliedz, vai ja viņš šim mērķim ir noteicis kādu citu neizpildāmu kārtību, dzelzceļš darbojas tādā veidā, kāda tam šķiet vislabākā pilnvarotās personas interešu aizstāvībai, un par veiktajiem pasākumiem informē nosūtītāju.

Ja nosūtītājs, norādot to dzelzceļa pavadzīmē, ir uzņēmies veikt maksājumus, ieskaitot muitas nodevu, dzelzceļš var izvēlēties, kur kārtot muitas formalitātes: tranzītā vai galastacijā.

5.§ Attiecībā uz izņēmumu, kas paredzēts 4.§ otrajā rindkopā, saņēmējs var kārtot muitas formalitātes galastacijā, ja šajā stacijā ir muitas postenis un ja dzelzceļa pavadzīme pieprasa nomuitošanu iebraucot, vai arī, ja šāda prasība nav izteikta — ja kravas ievestas muitas kontrolē. Saņēmējs var kārtot šīs formalitātes arī galastacijā, kurā nav muitas posteņa, ja nacionālie likumi un noteikumi to pieļauj vai ja iepriekš ir saņemta dzelzceļa un muitas iestādes atļauja. Ja saņēmējs izmanto kādas no šīm tiesībām, viņam jāveic maksājamās summas priekšapmaksa apmaiņā pret kravām.

Taču dzelzceļš var rīkoties saskaņā ar 4.§, ja saņēmējs termiņā, kas paredzēts galastacijā spēkā esošajos noteikumos, nav saņēmis dzelzceļa pavadzīmi.

27.pants

Tranzītpārvadājumu termiņi

1.§ Tranzītpārvadājumu termiņus nosaka vai nu līgumi starp dzelzceļiem, kas piedalās pārvadājumā, vai starptautiskie tarifi, kas piemērojami no nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai. Noteikta veida satiksmei un noteiktiem maršrutiem šos termiņus var noteikt, pamatojoties uz transporta plāniem, kas tiek piemērojami satiksmē starp iesaistītajiem dzelzceļiem; šajā gadījumā tie jāiekļauj starptautiskajos tarifos vai īpašos līgumos, kuri atbilstošos gadījumos var paredzēt zemāk minēto 3.š-9.§ neievērošanu.

Šādi termiņi nekādā gadījumā nevar pārsniegt tos, kuri izriet no turpmāko paragrāfu piemērošanas.

2.§ Ja netiek sniegtas 1.§ paredzētās norādes attiecībā uz tranzītpārvadājumu termiņiem saskaņā ar turpmākajām rindkopām maksimālie tranzītpārvadājumu termiņi ir šādi:

(a) vagona kravas sūtījumiem:

nosūtīšanas termiņš . . . . . . . . . . . . . . . . 12 stundas;

pārvadājuma termiņš, katriem 400 km vai to daļai 24 stundas;

(b) sūtījumiem, kas mazāki par vagona kravu:

nosūtīšanas termiņš . .. . . . . . . . . . . . . . . . 24 stundas;

pārvadājuma termiņš katriem 200 km vai to daļai 24 stundas;

Visi šie attālumi attiecas uz tarifos noteiktiem attālumiem kilometros.

3.§ Nosūtīšanas termiņš tiek aprēķināts tikai vienu reizi neatkarīgi no šķērsoto sistēmu skaita. Pārvadājuma termiņš tiek aprēķināts kopējam ceļa garumam starp sākumpunkta staciju un galapunkta staciju.

4.§ Dzelzceļš var noteikt papildus tranzītpārvadājumu termiņus ar konkrētu ilgumu šādos gadījumos:

(a) sūtījumiem, kuri nodoti pārvadājumam vietās vai kuri jānogādā uz vietām, kas nav stacijas;

(b) sūtījumiem, kuri tiek pārvadāti:

(i) pa līnijām ar dažādu sliežu ceļu platumu;

(ii) pa jūru vai kuģojamiem iekšzemes ūdensceļiem;

(iii) pa autoceļu, ja nav pieejams dzelzceļa savienojums;

(c) sūtījumiem, kuriem piemērotas zemākas likmes saskaņā ar īpašiem vai ārkārtējiem iekšējiem tarifiem;

(d) izņēmuma gadījumiem, ko izraisa ārkārtas satiksmes pieaugums vai sevišķi darbības sarežģījumi.

5.§ Papildus tranzītpārvadājumu termiņš, ko paredz 4.§ (a), (b) un (c) punkti, tiek atspoguļots tarifos vai noteikumos, kurus pienācīgi publicē katra valsts.

Termiņi, kurus paredz 4.§ (d) punkts, jāpublicē un tie nevar stāties spēkā pirms to publicēšanas.

6.§ Tranzītpārvadājumu termiņš ilgst no pusnakts, kas seko pēc tam, kad kravas pieņemtas pārvadāšanai.

7.§ Izņemot gadījumus, kad vainīgs ir dzelzceļš, tranzītpārvadājumu termiņš tiek pagarināts, ja:

(a) saskaņā ar 21.pantu un 22.panta 1.§ tiek veikta pārbaude vai konstatācija, kurā atklājas atšķirība no ziņām, kas ierakstītas dzelzceļa pavadzīmē;

(b) tiek veikta muitas un citu varas iestāžu formalitāšu kārtošana;

(c) saskaņā ar 30. vai 31.pantu notikušas izmaiņas pārvadājuma līgumā;

(d) tiek veikta pārvadāto kravu īpaša aprūpe;

(e) tiek veikta nosūtītāja nepareizi iekrauto kravu pārkraušana vai izkraušana;

(f) noticis pārtraukums satiksmē, kas īslaicīgi liedz uzsākt vai turpināt pārvadājumu.

Šādu pagarinājumu iemesls un to ilgums tiek atspoguļots dzelzceļa pavadzīmē. Ja nepieciešams, pierādījums var tikt sniegts arī citādi.

8.§ Tranzītpārvadājumu termiņš tiek pārtraukts svētdienās un ar likumu noteiktās brīvdienās. Tas tiek pārtraukts sestdienās, ja kādā valstī spēkā esošie noteikumi paredz šajās dienās pārtraukt vietējā dzelzceļa tranzītpārvadājumu termiņus.

9.§ Ja tranzītpārvadājumu termiņš beidzas pēc tam, kad galapunkta stacija ir slēgta, termiņš tiek pagarināts līdz divām stundām pēc laika, kad šī stacija atkal tiks atvērta.

10.§ Tranzītpārvadājumu termiņš ir ievērots, ja pirms tā beigšanās:

(a) gadījumos, kad sūtījumi jānogādā stacijā un jāsniedz paziņojums par pienākšanu, — šāds ziņojums ir sniegts un kravas nodotas saņēmēja rīcībā;

(b) gadījumos, kad sūtījumi ir jānogādā stacijā un paziņojums par pienākšanu nav jāsniedz, — kravas nodotas saņēmēja rīcībā;

(c) gadījumos, kad sūtījumi jānogādā citās vietās, nevis stacijās, — kravas ir nogādātas saņēmēja rīcībā.

28.pants

Piegāde

1.§ Galapunkta stacijā dzelzceļš nodod kravas un dzelzceļa pavadzīmi saņēmēja rīcībā apmaiņā pret saņemšanas kvīti un apliecinājumu, ka veikts maksājums, kas no saņēmēja pienākas dzelzceļam.

Dzelzceļa pavadzīmes akceptēšana uzliek saņēmējam pienākumu maksāt dzelzceļam summu, ko tas viņam piestādījis.

2.§ Tas ir līdzvērtīgi piegādei saņēmējam, ja saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā galapunkta stacijā:

kravas nodotas muitas vai Octroi iestāžu rīcībā viņu telpās vai noliktavās, kuras nav dzelzceļa pārraudzībā;

(b) kravas novietotas uzglabāšanai dzelzceļa, ekspeditora rīcībā vai publiskā noliktavā.

3.§ Noteikumi, kuri ir spēkā gala stacijā vai nosacījumi, kuri iekļauti jebkurā ar saņēmēju noslēgtā līgumā, nosaka, vai dzelzceļam ir tiesības vai pienākums nodot kravas saņēmējam kaut kur citur, izņemot gala staciju, piemēram, uz privātā dzelzceļa, viņa juridiskajā adresē vai dzelzceļa depo. Ja dzelzceļš nodod kravas vai nokārto to nodošanu uz privātā dzelzceļa, uz saņēmēja juridisko adresi vai dzelzceļa depo, piegāde tiek uzskatīta par pabeigtu brīdī, kad tās ir šādā veidā nodotas. Izņemot gadījumus, kad dzelzceļš un privātā dzelzceļa lietotājs ir vienojušies citādi, darbības, kuras dzelzceļš veic lietotāja vārdā vai pēc viņa norādījumiem, netiek iekļautas pārvadājuma līgumā.

4.§ Pēc kravu nogādāšanas gala stacijā saņēmējs var pieprasīt dzelzceļam nodot viņam dzelzceļa pavadzīmi un piegādāt viņam kravas.

Ja tiek atklāts kravu iztrūkums vai ja kravas nav nogādātas līdz tā termiņa beigām, ko paredz 39.panta 1.§, saņēmējs pats savā vārdā var aizstāvēt savas tiesības pret dzelzceļu, kuras viņš ieguvis pārvadājuma līguma rezultātā.

5.§ Pilnvarotā persona var atteikties pieņemt kravas pat, ja tā ir saņēmusi dzelzceļa pavadzīmi un veikusi samaksu, tik ilgi, kamēr nav veikta pārbaude, kuru viņš lūdzis veikt ar mērķi atklāt nelikumīgu zaudējumu vai bojājumu.

6.§ Jebkurā citā gadījumā, kravu piegāde tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā gala stacijā.

29.pants

Maksu korekcija

1.§ Neprecīzas tarifu piemērošanas, kļūdaina aprēķina vai kļūdainas maksu iekasēšanas gadījumā jāveic piemaksa vai jāatmaksā pārmaksa.

Piemaksa jāveic un pārmaksa jāatmaksā tikai tad, ja tās pārsniedz astoņas norēķinu vienības uz vienu dzelzceļa pavadzīmi. Atmaksāšana tiek veikta kā pašsaprotama.

2.§ Ja saņēmējs nav pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi, nosūtītāja pienākums ir samaksāt dzelzceļam visas piemaksas. Ja saņēmējs ir pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi vai ja pārvadājuma līgums ir grozīts saskaņā ar 31.pantu, nosūtītāja pienākums ir maksāt jebkuras piemaksas tikai tādā mērā, cik tas attiecas uz izdevumiem, kurus viņš ir apņēmies segt, izdarot attiecīgu ierakstu dzelzceļa pavadzīmē. Jebkura starpība piemaksās jāsedz saņēmējam.

3.§ Summas, ko paredz šis pants, dod piecus procentus gadā, sākot no dienas, kad saņemts maksājuma pieprasījums vai saskaņā ar 53.pantu izvirzīta prasība, vai, ja nav šāda pieprasījuma vai prasības, — no dienas, kad uzsākta tiesvedība.

Ja pilnvarotā persona, tai atvēlētā saprātīgā termiņā neiesniedz dzelzceļam pavaddokumentus, kas nepieciešami galīgai prasības summas noteikšanai, laikā no minētā termiņa beigām līdz šādu dokumentu faktiskai iesniegšanai procenti neuzkrājas.

III sadaļa. GROZĪJUMI PĀRVADĀJUMA LĪGUMĀ

30.pants

Grozījumi, ko izdara nosūtītājs

1.§ Nosūtītājs var izdarīt grozījumus pārvadājuma līgumā, dodot rīkojumus attiecībā uz:

(a) kravām, kuras tiek atteiktas pārvadāšanai nosūtīšanas stacijā;

(b) kravām, kuras apturētas tranzītā;

(c) kravu piegādi, kas aizkavējas;

(d) kravām, kas nogādātas citai personai, kas nav kā saņēmējs minēta dzelzceļa pavadzīmē;

(e) kravām, kas nogādātas stacijā, kas nav dzelzceļa pavadzīmē minētā gala stacija;

(f) kravām, kas nogādātas atpakaļ nosūtīšanas stacijā;

(g) sūtījumu, kas pakļauts maksai pēc piegādes;

(h) maksu pēc piegādes, kas palielināta, samazināta vai atcelta;

(i) izdevumiem, kas attiecas uz sūtījumu, kurš nav apmaksāts iepriekš un kurš viņam ierakstīts debetā, vai izdevumiem, kurus viņš uzņēmies apmaksāt saskaņā ar 15.panta 2.§ un kurus paredzēts palielināt.

Sekojošā dzelzceļa tarifi var paredzēt, ka rīkojumi, kuri izklāstīti (g) līdz (i) punktā, nav pieņemami.

Starptautisko tarifu papildinošie noteikumi, kas ir spēkā starp dzelzceļiem, kas piedalās pārvadājumā, var paredzēt arī citu, augstāk neminētu, rīkojumu atzīšanu.

Rīkojumi nekādā gadījumā nevar paredzēt sūtījuma sadalīšanu.

2.§ Šādi rīkojumi tiek doti deklarācijas veidā, kuras formu nosaka dzelzceļš.

Deklarāciju izstrādā un paraksta nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmes dublikātā, kura jāiesniedz dzelzceļam. Paraksts var būt iespiests vai to var aizstāt ar nosūtīšanas zīmogu.

Jebkurš citā formā dots rīkojums ir spēkā neesošs.

3.§ Ja dzelzceļš piekrīt nosūtītāja rīkojumiem, nepieprasot saņēmējam nosūtītās kopijas uzrādīšanu, dzelzceļš ir atbildīgs saņēmēja priekšā par jebkuru tādēļ radušos zaudējumu vai kaitējumu. Tomēr kompensācija nevar pārsniegt to, kas tiktu maksāta kravu nozaudēšanas gadījumā.

4.§ Neraugoties uz to, ka nosūtītāja rīcībā ir dzelzceļa pavadzīmes dublikāts, viņa tiesības veikt izmaiņas pārvadājuma līgumā tiek anulētas gadījumos, kad saņēmējs:

(a) ir pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi;

(b) ir pieņēmis kravas;

(c) ir pieteicis savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.š;

(d) saskaņā 31.pantu ir tiesīgs dot rīkojumus, tiklīdz sūtījums ir nokļuvis galapunkta valsts muitas teritorijā.

Sākot no šī brīža, dzelzceļš pakļaujas saņēmēja rīkojumiem un norādījumiem.

31.pants

Grozījumi, ko izdara saņēmējs

1.§ Ja nosūtītājs nav apņēmies segt izdevumus, kas attiecas uz pārvadājumu galapunkta valsts teritorijā un dzelzceļa pavadzīmē nav ierakstījis vārdus "Saņēmējam nav tiesību dot turpmākus rīkojumus" , saņēmējs var izdarīt grozījumus pārvadājuma līgumā, dodot rīkojumus attiecībā uz:

(a) kravām, kuras apturētas tranzītā;

(b) kravu piegādi, kura aizkavējusies;

(c) kravām, kuras galapunkta valstī piegādātas personai, kas nav dzelzceļa pavadzīmē norādītais saņēmējs;

(d) kravām, kuras galapunkta valstī pretēji starptautisko tarifu noteikumiem nogādātas uz staciju, kas nav dzelzceļa pavadzīmē norādītā gala stacija;

(e) muitas un citu varas iestāžu pieprasītām formalitātēm, kuras kārtojamas saskaņā ar 26.panta 3.§.

Papildinošie noteikumi vai starptautiskie tarifi, kas ir spēkā starp dzelzceļiem, kuri piedalās pārvadājumā, var paredzēt citu, augstāk neminētu rīkojumu atzīšanu.

Rīkojumi nekādā gadījumā nevar paredzēt sūtījuma sadalīšanu.

Saņēmēja rīkojumi ir spēkā tikai tad, kad sūtījums ir nokļuvis galapunkta valsts muitas teritorijā.

2.§ Šādi rīkojumi tiek doti deklarācijas veidā, kuras formu nosaka dzelzceļš.

Jebkurš citā formā dots rīkojums ir spēkā neesošs.

3.§ Saņēmēja tiesības izdarīt grozījumus pārvadājuma līgumā tiek anulētas gadījumos, kad viņš ir:

(a) pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi;

(b) pieņēmis kravas;

(c) pieteicis savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.š;

(d) saskaņā ar 1.§ (c) punktu nozīmējis personu, un šī persona ir pārņēmusi dzelzceļa pavadzīmi, pieņēmusi kravas vai pieteikusi savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.§.

4.§ Ja saņēmējs ir devis norādījumus kravu nogādāšanai citai personai, šī persona nav tiesīga izdarīt grozījumus pārvadājuma līgumā.

32.pants

Vēlāko rīkojumu izpilde

1.§ Dzelzceļš nevar atteikties pildīt rīkojumus, kas doti saskaņā ar 30. un 31.pantu vai kavēt to izpildīšanu, izņemot, ja:

(a) brīdī, kad rīkojumi nonāk stacijā, kas atbild par to izpildi, tos vairs nav iespējams izpildīt;

(b) pakļaušanās šiem rīkojumiem traucētu normālu dzelzceļa darbību;

(c) gala stacijas maiņa būtu pretrunā ar valsts likumiem un noteikumiem un, it īpaši, ar muitas un citu varas iestāžu prasībām;

(d) gala stacijas maiņas gadījumā kravu vērtība pēc dzelzceļa domām neatbilst visiem izdevumiem, kas būtu jāmaksā par kravām pēc nokļūšanas jaunajā galapunktā, ja vien šo izmaksu summa nav samaksāta vai garantēta nekavējoties.

Persona, kura devusi rīkojumus, ir jāinformē pēc iespējas ātrāk par jebkuriem apstākļiem, kas kavē to izpildi.

Ja dzelzceļš nevar paredzēt šādus apstākļus, persona, kas devusi šos rīkojumus, ir atbildīga par visām sekām, kas rodas pēc to izpildes sākuma.

2.§ Izdevumi, kas rodas rīkojuma izpildes dēļ, izņemot tos, kas radušies dzelzceļa vainas dēļ, apmaksājami saskaņā ar 15.pantu.

3.§ Attiecībā uz 1.§ dzelzceļš jebkuras savas vainas gadījumā ir atbildīgs par sekām, kas rodas no rīkojuma nepildīšanas vai no to neatbilstošas izpildes. Tomēr, neviena kompensācija nevar pārsniegt to, kas tiktu maksāta kravu nozaudēšanas gadījumā.

33.pants

Pārvadājumu aizkavējoši apstākļi

1.§ Ja apstākļi aizkavē kravu piegādi, dzelzceļš izlemj, vai ir labāk veikt pārvadājumu jebkurā gadījumā, mainot maršrutu, vai ieteicams nosūtītāja interesēs lūgt viņam norādes un tanī pat laikā sniegt viņam attiecīgu dzelzceļa rīcībā esošu informāciju.

Izņemot gadījumu, kad vainīgs dzelzceļš, tas var atgūt pārvadāšanas maksas, kas piemērojamas izmainītajam maršrutam, un drīkst izmantot šim maršrutam atbilstošo tranzītpārvadājumu termiņu.

2.§ Ja kravu pārvadāšanu nav iespējams turpināt, dzelzceļš pieprasa nosūtītājam norādījumus. Tam tas nav jādara gadījumā, ja saskaņā ar 3.panta 4.§ paredzētajiem pasākumiem pārvadājums pārtraukts uz laiku.

3.§ Nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē var ierakstīt norādes attiecībā uz apstākļiem, kas pārtrauc pārvadājumu.

Ja dzelzceļš uzskata, ka šie norādījumi nav izpildāmi, tas pieprasa jaunus norādījumus.

4.§ Ja nosūtītāja norādījumi paredz saņēmēja vai gala stacijas maiņu vai tie tiek doti stacijā, kurā atrodas kravas, nosūtītājam tas jānorāda dzelzceļa pavadzīmes dublikātā un tas jāuzrāda dzelzceļam.

5.§ Ja dzelzceļš piekrīt nosūtītāja norādījumiem, nepieprasot uzrādīt dublikātu, kas nosūtīta saņēmējam, dzelzceļš ir atbildīgs saņēmēja priekšā par jebkuru tādēļ radušos zaudējumu vai kaitējumu. Tomēr, neviena kompensācija nevar pārsniegt to, kas būtu maksājama kravu nozaudēšanas gadījumā.

6.§ Ja nosūtītājs pēc tam, kad tam paziņots par apstākļiem, kas kavē pārvadājumu, pieņemamā laikā nesniedz izpildāmus norādījumus, dzelzceļš veic darbības atbilstoši noteikumiem, kas attiecas uz piegādi kavējošiem apstākļiem un kuri ir spēkā vietā, kur kravas ir aizturētas.

Ja kravas ir pārdotas, ienākumi bez summām, kas maksājamas apmaiņā prte kravām, tiek nodoti nosūtāja rīcībā. Ja ienākumi ir mazāki par minētajām summām, nosūtītājs maksā starpību.

7.§ Ja pārvadājumu kavējošie apstākļi beidz pastāvēt pirms tiek saņemti nosūtītāja norādījumi, kravas tiek nosūtītas uz sākotnēji paredzēto galapunktu, negaidot norādījumus; nosūtītājam par to jāpaziņo pēc iespējas ātrāk.

8.§ Ja pārvadājumu kavējošie apstākļi rodas pēc tam, kad saņēmējs ir izdarījis grozījumus pārvadājuma līgumā saskaņā ar 31.pantu dzelzceļš par to paziņo saņēmējam. Tāpat tiek piemēroti 1.§, 2.§, 6.§, 7.§ un 9.§.

9.§ Izņemot gadījumu, kad vainīgs dzelzceļš, ja apstākļi liek pārtraukt pārvadājumu, tas var piemērot maksu par dīkstāvi.

10.§ 32.pants tiek piemērots pārvadājumiem, kas veikti saskaņā ar 33.pantu.

34.pants

Piegādi aizkavējoši apstākļi

1.§ Kad apstākļi kavē kravu piegādi, dzelzceļš bez kavēšanās paziņo nosūtītājam, pieprasot norādījumus.

2.§ Ja apstākļi, kas kavē piegādi, beidz pastāvēt pirms nosūtītāja norādījumi ir nokļuvuši gala stacijā, kravas bez kavēšanās tiek nogādātas saņēmējam. Par to nekavējoties tiek paziņots nosūtītājam.

3.§ Ja saņēmējs atsakās no kravām, nosūtītājam ir tiesības dot norādījumus pat tad, ja viņš nevar uzrādīt dzelzceļa pavadzīmes dublikātu.

4.§ Norādot to dzelzceļa pavadzīmē, nosūtītājs var pieprasīt, lai kravas viņam tiktu nogādātas atpakaļ jebkurā gadījumā, kad to piegāde ir aizkavēta. Ja šāds pieprasījums nav veikts, nepieciešama viņa steidzama piekrišana.

5.§ Izņemot augstāk minēto, par piegādi atbildīgais dzelzceļš darbojas saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā piegādes vietā.

Ja kravas ir pārdotas, ienākumi bez summām, kas maksājamas apmaiņā pret kravām, tiek nodoti nosūtītāja rīcībā. Ja ienākumi ir mazāki par minētajām summām, nosūtītājs maksā starpību.

6.§ Ja pārvadājumu kavējošie apstākļi rodas pēc tam, kad saņēmējs ir izdarījis grozījumus pārvadājuma līgumā saskaņā ar 31.pantu, dzelzceļš par to paziņo saņēmējam. Tāpat tiek piemēroti 1.§, 2.§, un 6.§.

7.§ 32.pants tiek piemērots pārvadājumiem, kas tiek veikti saskaņā ar 34.pantu.

IV sadaļa. ATBILDĪBA

35.pants

Dzelzceļu kolektīvā atbildība

1.§ Dzelzceļš, kurš pieņēmis kravas pārvadājumam kopā ar dzelzceļa pavadzīmi, ir atbildīgs par pārvadājumu visā maršrutā līdz pat piegādei.

2.§ Katrs sekojošais dzelzceļš, sākot ar pašu kravu pārņemšanu kopā ar dzelzceļa pavadzīmi, kļūst par pārvadājuma līguma pusi saskaņā ar tā noteikumiem un uzņemas no tā izrietošās saistības, nepārkāpjot 55.panta 3.§ noteikumus attiecībā uz galapunkta dzelzceļu.

36.pants

Atbildības apjoms

1.§ Dzelzceļš ir atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, kas radies no pilnīgas vai daļējas kravu nozaudēšanas vai to sabojāšanas laikā no kravu pieņemšanas pārvadājumam līdz to piegādei, un par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies no tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanas.

2.§ Dzelzceļš ir atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējums vai kaitējums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radusies pilnvarotās personas vainas dēļ, pilnvarotās personas dotā rīkojuma dēļ, kas izslēdz dzelzceļa vainu, raksturīga kravu defekta dēļ (trūdēšana, dilšana u.tml.), vai citu apstākļu dēļ, no kuriem dzelzceļš nevarēja izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst.

3.§ Dzelzceļš ir atbrīvots no šādas atbildības, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisījuši īpaši riska faktori, kas piemīt vienam vai vairākiem šādiem apstākļiem:

(a) pārvadājums notiek atklātos vagonos saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem vai ar līgumu, kas noslēgts starp nosūtītāju un dzelzceļu un kas minēts dzelzceļa pavadzīmē;

(b) iesaiņojuma trūkums vai neatbilstība to kravu gadījumā, kuras, kad tās nav iesaiņotas vai nav atbilstoši iesaiņotas, pēc savas dabas ir pakļautas zaudējumam vai bojājumam;

(c) iekraušana, ko veic nosūtītājs, un izkraušana, ko veic saņēmējs atbilstoši piemērojamiem noteikumiem vai līgumam, kas noslēgts starp nosūtītāju un dzelzceļu un minēts dzelzceļa pavadzīmē, vai līgumu, kas noslēgts starp saņēmēju un dzelzceļu;

(d) nepareiza iekraušana, kad iekraušanu veicis nosūtītājs atbilstoši piemērojamiem noteikumiem vai līgumam, kas noslēgts starp nosūtītāju un dzelzceļu un minēts dzelzceļa pavadzīmē;

(e) muitas un citu varas iestāžu formalitāšu kārtošana, kuru veic nosūtītājs, saņēmējs vai viņu pārstāvji;

(f) noteiktu kravu daba, kas pati par sevi izsauc kravu pilnīgu vai daļēju zaudēšanu vai pilnīgu vai daļēju sabojāšanos, īpaši, salūšanu, rūsēšanu, iekšēju un spontānu sairšanu, izžūšanu vai zudumu;

(g) nekārtīgs, neprecīzs vai nepilnīgs pārvadāšanai neatļauto vai uz nosacījuma pamata pārvadāšanai pieņemto kravu apraksts, vai noteikto piesardzības pasākumu neievērošana no nosūtītāja puses attiecībā uz priekšmetiem, kas pieņemti pārvadāšanai, ievērojot nosacījumus;

(h) dzīvu dzīvnieku pārvadāšana;

(i) pārvadājums, kurš saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem vai līgumu, kas noslēgts starp nosūtītāju un dzelzceļu un minēts dzelzceļa pavadzīmē, jāpavada uzraugam, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisījusi bīstama situācija, kas uzraugam būtu bijusi jānovērš.

37.pants

Pierādīšanas pienākums

1.§ Pierādīšanas pienākums, ka zaudējums, kaitējums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radusies dēļ viena no 36.panta 2.§ minētajiem iemesliem, gulstas uz dzelzceļa.

2.§ Ja dzelzceļš atklāj, ka, ievērojot īpaša gadījuma apstākļus, zaudējumu vai kaitējumu būtu varējuši izraisīt viens vai vairāki 36.panta 3.§ minētie riska faktori, tiek pieņemts, ka tā tas bija. Tomēr pilnvarotai personai ir tiesības pierādīt, ka zaudējums vai kaitējums nav pilnībā vai daļēji attiecināms uz kādu no šiem riska faktoriem.

Šis pieņēmums netiek piemērots gadījumā, kas minēts 36.panta 3.paragrāfa (a) punktā, ja tiek nozaudēts nenormāli liels daudzums vai ja pazaudēta kravas vieta.

38.pants

Pieņēmums par nepareizu nosūtīšanu

1.§ Ja sūtījums, kas nosūtīts saskaņā ar Vienveida noteikumiem, ir saskaņā ar šiem pašiem noteikumiem nosūtīts nepareizi un pēc nepareizās nosūtīšanas ir atklāts zaudējums vai kaitējums, tiek pieņemts, ka tas radies pēdējā pārvadājuma līguma laikā, ja sūtījums palika dzelzceļa uzraudzībā un tika nepareizi nogādāts tādā pašā stāvoklī, kādā tas nokļuva stacijā, no kuras tas tika nepareizi nosūtīts.

2.§ Šis pieņēmums tāpat tiek piemērots gadījumos, kad pārvadājuma līgums pirms nepareizās nosūtīšanas nebija pakļauts Vienveida noteikumiem, ja šie noteikumi tiktu piemēroti tiešam sūtījumam no sākotnējās nosūtīšanas stacijas uz gala staciju.

Turklāt šis pieņēmums tiek piemērots, ja pārvadājuma līgums pirms nepareizās nosūtīšanas ir bijis pakļauts salīdzināmai starptautiskai konvencijai par starptautisku tiešo dzelzceļa satiksmi, un kad tas satur to pašu likuma pieņēmumu par labu sūtījumiem, kas veikti saskaņā ar Vienveida noteikumiem.

39.pants

Pieņēmums par kravu nozaudēšanu

1.§ Pilnvarotā persona bez nepieciešamības uzrādīt pierādījumu var uzskatīt kravas par pazudušām, ja tās nav nogādātas saņēmējam vai nav nodotas viņa rīcībā trīsdesmit dienu laikā pēc tam, kad beidzies tranzītpārvadājumu termiņš.

2.§ Pilnvarotā persona, saņemot kompensāciju par nozaudētām kravām, var iesniegt rakstisku pieprasījumu bez kavēšanās saņemt paziņojumu, ja viena gada laikā pēc kompensācijas saņemšanas kravas tiek atrastas. Dzelzceļš sniedz rakstisku šādas prasības apliecinājumu.

3.§ Trīsdesmit dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas pilnvarotā persona var pieprasīt piegādāt viņam kravas jebkurā maršruta stacijā. Šajā gadījumā viņš sedz izdevumus par pārvadājumu no nosūtīšanas stacijas līdz stacijai, kur piegāde tiek realizēta, un atmaksā saņemto kompensāciju, izņemot izmaksas, kas tajā varēja tikt iekļautas. Neraugoties uz to, viņš saglabā savas tiesības izvirzīt 43.un 46.pantā paredzēto kompensācijas prasību par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu.

4.§ Ja pieprasījums atbilstoši 2.§ netiek sniegts vai laika posmā, ko paredz 3.§, netiek doti citi norādījumi, vai ja kravas ir atrastas vēlāk kā pēc viena gada no kompensācijas izmaksāšanas, dzelzceļš no tām atbrīvojas saskaņā ar likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā valstī, kuras jurisdikcijā tas atrodas.

40.pants

Kompensācija par nozaudēšanu

1.§ Pilnīgas vai daļējas kravu nozaudēšanas gadījumā bez visām citām atlīdzībām dzelzceļam jāmaksā kompensācija, kura aprēķināta atbilstoši kravu maiņas kursam, vai, ja šāda kursa nav, atbilstoši esošajai tirgus cenai, vai, ja nav ne kursa, ne arī cenas, — atbilstoši parastai tāda paša veida un kvalitātes kravu vērtībai brīdī un vietā, kad kravas tika pieņemtas pārvadāšanai.

2.§ Kompensācija nevar pārsniegt 17 norēķinu vienības par vienu kopējās pazudušās bruto masas kilogramu.

3.§ Dzelzceļš papildus atmaksā arī pārvadāšanas maksu, muitas nodevas un citas summas, kas radušās saistībā ar nozaudēto kravu pārvadāšanu.

41.pants

Atbildība par zudumiem tranzītā

1.§ Attiecībā uz kravām, kuras savas dabas dēļ ir kopumā pakļautas zudumiem tranzītā pārvadājuma laikā, dzelzceļš ir atbildīgs tikai tad, ja, neatkarīgi no ceļa garuma, zudumi pārsniedz šādas pieļaujamās robežas:

(a) divus procentus no šķidru vai mitru kravu masas;

(b) vienu procentu no sausu kravu masas.

2.§ 1.§ paredzētais atbildības ierobežojums nevar tikt piemērots, ja, ievērojot konkrēta gadījuma apstākļus, ir pierādīts, ka zaudējumu neizraisīja iemesli, kuri bijuši būtiski, nosakot pieļaujamos zudumus.

3.§ Ja vairākas kravas vietas tiek sūtītas saskaņā ar vienu dzelzceļa pavadzīmi, zudumu tranzītā aprēķina atsevišķi katrai kravas vietai, ja to masas pie sūtījuma uzsākšanas dzelzceļa pavadzīmē ir norādītas atsevišķi vai var tikt konstatētas citādi.

4.§ Pilnīgas kravu nozaudēšanas gadījumā vai kravas vietas nozaudēšanas gadījumā maksājamās kompensācijas aprēķinos zudumiem tranzītā netiek pieļautas nekādas atlaides.

5.§ Šis pants nevar būt pretrunā ar 36.un 37.pantu.

42.pants

Kompensācija par bojājumiem

1.§ Kravu bojājumu gadījumā bez visām citām atlīdzībām dzelzceļam jāmaksā kompensācija, kas atbilst zaudētai kravu vērtībai. Summa tiek aprēķināta, piemērojot kravu vērtībai, kas noteikta saskaņā ar 40.pantu, zaudējumu procentus pēc vērtības, kas noteikta galapunktā.

2.§ Kompensācija nevar pārsniegt:

(a) ja bojājuma dēļ vērtību ir zaudējis viss sūtījums, — summu, kas būtu jāmaksā pilnīgas nozaudēšanas gadījumā;

(b) ja bojājuma dēļ vērtību ir zaudējusi tikai viena sūtījuma daļa, — summu, kas būtu jāmaksā šīs daļas nozaudēšanas gadījumā.

3.§ Atbilstoši 1.§ minētajai proporcijai dzelzceļš papildus atmaksā summas, kas paredzētas 40.panta 3.§.

43.pants

Kompensācija par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu

1.§ Ja zaudējums vai kaitējums radies tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanas dēļ, dzelzceļš maksā kompensāciju, kas pārvadāšanas maksu pārsniedz ne vairāk kā četras reizes.

2.§ Pilnīgas kravu nozaudēšanas gadījumā 1.§ paredzētā kompensācija netiek maksāta papildus tai, kas paredzēta 40.pantā.

3.§ Preču daļējas nozaudēšanas gadījumā 1.§ paredzētā kompensācija nevar pārsniegt pārvadāšanas maksu attiecībā uz nepazudušo sūtījuma daļu vairāk kā trīs reizes.

4.§ Preču sabojāšanas gadījumā, kuru nav izraisījusi tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana, 1.§ paredzētā kompensācija attiecīgos gadījumos tiek maksāta papildus tai, kas paredzēta 42.pantā.

5.§ Kompensācija, kas maksājama saskaņā ar 1.§ kopā ar to, kas tiek maksāta saskaņā ar 40. un 42.pantu, nekādā gadījumā nevar pārsniegt to kompensāciju, kāda tiktu maksāta pilnīgas kravu nozaudēšanas gadījumā.

6.§ Dzelzceļš var starptautiskajos tarifos vai īpašos līgumos noteikt citus kompensāciju veidus nekā tie, kas noteikti 1.§, ja saskaņā ar 27.panta 1.§ tranzītpārvadājumu termiņš teik noteikts balstoties uz transporta plāniem.

Ja šajā gadījumā tranzītpārvadājumu termiņi, ko paredz 27.panta 2.§, tiek pārsniegti, pilnvarotā persona var pieprasīt vai nu to kompensāciju, ko nosaka augstākminētais 1.§, vai to, ko nosaka starptautiskie tarifi vai īpaši līgumi.

44.pants

Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

Vienveida noteikumu 30., 31. un 38.-41.panta noteikumi vai valstu likumi, kas ierobežo kompensācijas līdz fiksētam apjomam, netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums dzelzceļa darbības vai nolaidības dēļ ir radies ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

45.pants

Kompensācijas limiti, pielietojot īpašus tarifus

Ja dzelzceļš piekrīt īpašiem pārvadājuma nosacījumiem, piemērojot īpašus vai izņēmuma tarifus, kas satur pēc vispārējiem tarifiem aprēķinātās maksas samazināšanu, tas var noteikt limitu kompensācijas summai, kas maksājama pilnvarotai personai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanas gadījumā, nosakot, ka šādi ierobežojumi ir paredzēti tarifos.

Ja īpašie pārvadājuma nosacījumi attiecas tikai uz maršruta daļu, limits var tikt piemērots tikai tad, ja gadījums, kas paredz kompensāciju, ir noticis tieši šajā maršruta daļā.

46.pants

Kompensācija piegāžu procentu gadījumā

Gadījumā, kad tiek paziņots par piegādes procentiem, turpmākai kompensācijai par pierādītu zaudējumu vai kaitējumu var tikt izvirzīta prasība deklarētās summas ietvaros papildus tai kompensācijai, kas paredzēta 40.,42.,43.un 45.pantā.

47.pants

Kompensācijas konvertācija un kompensācijas procenti

1.§ Ja kompensācijas aprēķināšanai ir nepieciešama ārvalstu valūtā noteikto summu konvertācija, tā tiek veikta atbilstoši valūtas maiņas kursam kompensācijas maksāšanas dienā un vietā.

2.§ Pilnvarotais saņēmējs var pieprasīt maksājamās kompensācijas procentus, kas aprēķināti ar likmi pieci procenti gadā no dienas, kad tikusi izvirzīta 49.pantā minētā prasība; ja šāda prasība nav izvirzīta, — no dienas, kad tika uzsākta tiesvedība.

3.§ Procenti maksājami tikai tad, ja kompensācija pārsniedz astoņas norēķinu vienības uz vienu dzelzceļa pavadzīmi.

4.§ ja pilnvarotais saņēmējs viņam atvēlētā saprātīgā termiņā neiesniedz prasības summas galīgai noteikšanai nepieciešamos pavaddokumentus, laika posmam no minētā termiņa beigām līdz faktiskai šādu dokumentu iesniegšanai procenti netiek aprēķināti.

48.pants

Atbildība dzelzceļa — jūras satiksmē

1.§ Dzelzceļa-jūras satiksmē attiecībā uz pakalpojumiem, kas paredzēti Konvencijas 2.panta 2.§, katra valsts, pieprasot atbilstošas piezīmes izdarīšanu līniju un satiksmes ceļu sarakstā, uz kuriem attiecas Vienveida noteikumi, var noteikt, ka papildus tiem izņēmumiem, kas paredzēti 36.pantā, pilnībā tiks piemēroti turpmāk minētie iemesli atbrīvošanai no atbildības.

Pārvadātājam šie iemesli var būt noderīgi tikai gadījumā, ja viņš pierāda, ka zaudējums, kaitējums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radušies laikā, kad veikts brauciens pa jūru no brīža, kad kravas tika uzkrautas uz kuģa, līdz brīdim, kad tās tika no tā nokrautas.

Izņēmumu iemesli ir šādi:

(a) rīcība, nolaidība vai kļūda kuģa navigācija vai vadībā, no kapteiņa, jūrnieku, loča vai krāvēju puses;

(b) kuģošanai pa jūru nederīgs kuģis, ja pārvadātājs pierāda, ka kuģa nederīgums nav attiecināms uz viņa neizdarību attiecībā uz kuģa sakārtošanu kuģošanai pa jūru, nodrošinot, lai tas ir attiecīgi nokomplektēts, aprīkots un apgādāts, un nodrošinot, lai visas kuģa daļas, kurās tiek iekrautas kravas, ir salabotas un drošas to pieņemšanai, pārvadāšanai un aizsardzībai;

(c) ugunsgrēks, ja pārvadātājs pierāda, ka tas nebija izcēlies viņa vai kapteiņa, jūrnieku, loča vai krāvēju rīcības vai kļūdas rezultātā;

(d) risks, bīstamas situācijas un negadījumi jūrā vai citos kuģojamos ūdeņos;

(e) glābšanās vai mēģinājums glābt dzīvību vai īpašumu uz jūras;

(f) kravu uzkraušana uz kuģa klāja, ja tās tiek tādā veidā krautas ar nosūtāja atļauju, par ko izdarīta atzīme dzelzceļa pavadzīmē, un neatrodas vagonos.

Minētie izņēmumu iemesli nekādā veidā neskar vispārējos pārvadātāja pienākumus veikt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka kuģis ir derīgs braukšanai pa jūru, ka tas ir attiecīgi nokomplektēts, aprīkots un apgādāts, un nodrošinātu, ka visas kuģa daļas, kurās tiek iekrautas kravas, ir salabotas un drošas to pieņemšanai, pārvadāšanai un aizsardzībai.

Pat, ja pārvadātājs var paļauties uz iepriekšminētajiem iemesliem atbildības ierobežošanai, viņš, neraugoties uz to, turpina būt atbildīgs, ja pilnvarotā persona pierāda, ka zaudējums, bojājums vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radusies (a) punktā neparedzētas pārvadātāja, kapteiņa, jūrnieku, loča vai krāvēju vainas dēļ.

2.§ Ja vienu un to pašu jūras maršrutu apkalpo vairāki Konvencijas 3.un 10.pantā minētajā sarakstā iekļautie uzņēmumi, atbildības mērs, kas tiek piemērots šim maršrutam, ir vienāds visiem šiem uzņēmumiem.

Turklāt, ja šādi uzņēmumi ir iekļauti sarakstā pēc vairāku valstu pieprasījuma, atbildības mērs tiek noteikts iepriekš šo valstu starpā noslēgtā līgumā.

3.§ Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, jāpaziņo Centrālajam birojam. Tie stājas spēkā ne agrāk kā pēc trīsdesmit dienām, skaitot no dienas, kad Centrālais birojs vēstulē paziņojis par tiem citām valstīm.

Sūtījumi, kas jau atrodas tranzītā, netiek pakļauti šādiem pasākumiem.

49.pants

Atbildība kodolincidentu gadījumā

Dzelzceļš tiek atbrīvots no atbildības saskaņā ar Vienveida noteikumiem par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kodolincidenta gadījumā, ja pēc valsts likumiem un noteikumiem, kas regulē atbildību kodolenerģijas jomā, par zaudējumu vai kaitējumu atbildīgs kodoliekārtu operators vai cita persona, kas viņu aizvieto.

50.pants

Dzelzceļa atbildība attiecībā uz tā ierēdņiem

Dzelzceļš ir atbildīgs par tā ierēdņiem un jebkurām citām personām, ko tas algo pārvadājuma veikšanai.

Tomēr, ja šie ierēdņi un citas personas pēc pasažieru pieprasījuma sniedz pakalpojumus, kurus dzelzceļam pašam nav pienākums veikt, tiek uzskatīts, ka tie darbojas tā pasažiera vārdā, kuram pakalpojums tiek sniegts.

51.pants

Citas darbības

Visos gadījumos, kuriem piemērojami Vienveida noteikumi, jebkura darbība pret dzelzceļu, neatkarīgi no atbildības pamatojuma, var tikt vērsta tikai ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

Tas pats attiecas uz jebkuru darbību, kas tiek vērsta pret tiem ierēdņiem un citām personām, par kurām dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar 45.pantu.

V sadaļa. TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA

52.pants

Daļējas nozaudēšanas vai sabojāšanas noteikšana

1.§ Gadījumos, kad dzelzceļš atklāj vai pieņem par notikušu kravu daļēju nozaudēšanu vai sabojāšanu vai arī to apgalvo pilnvarotā persona, dzelzceļam nekavējoties un, ja iespējams, pilnvarotā saņēmēja klātbūtnē jāsastāda ziņojums par kravu stāvokli atbilstoši zaudējuma vai bojājuma dabai, norādot tā masu un, ciktāl tas iespējams, zaudējuma vai bojājuma apjomu, iemeslus un notikuma laiku.

Ziņojuma kopija par brīvu jānosūta pilnvarotajai personai.

2.§ Ja pilnvarotā persona nepiekrīt ziņojumā apgalvotajam, tā drīkst pieprasīt, lai kravu stāvokli un masu, kā arī zaudējuma vai bojājuma iemeslus un apjomu noteiktu abu pušu vai tiesas nozīmēts eksperts. Turpmāko kārtību nosaka tās valsts likumi un noteikumi, kurā šāda precizēšana notiek.

53.pants

Prasības

1.§ Prasības, kas attiecas uz pārvadājuma līgumu, rakstiskā veidā jānosūta dzelzceļam, kurš noteikts saskaņā ar 55.pantu.

2.§ Prasību var izvirzīt personas, kurām ir tiesības veikt vērsties pret dzelzceļu saskaņā ar 54.pantu.

3.§ Lai izvirzītu prasību, nosūtītājam jāuzrāda dzelzceļa pavadzīmes dublikāts. Ja tāda nav, viņam jāuzrāda saņēmēja pilnvarojums vai pierādījums, ka saņēmējs atteicies pieņemt sūtījumu.

Lai izvirzītu prasību, saņēmējam jāuzrāda dzelzceļa pavadzīme, ja tā nodota viņa rīcībā.

4.§ Dzelzceļa pavadzīme, tās dublikāts un citi dokumenti, ko pilnvarotā persona uzskata par noderīgiem, iesniedzot prasību, jāuzrāda oriģinālu vai kopiju veidā; ja dzelzceļš pieprasa, kopijām jābūt pienācīgi apliecinātām.

Lai izskatītu prasību, dzelzceļš var pieprasīt uzrādīt dzelzceļa pavadzīmes un dublikāta vai kvīts par veikto maksājumu pēc piegādes oriģinālus, lai tie prasības apmierināšanas nolūkā varētu tikt indosēti.

54.pants

Personas, kuras var vērsties pret dzelzceļu

1.§ Rīcību ar mērķi atgūt summu, kas samaksāta pārvadājuma līguma ietvaros var veikt tikai tā persona, kura veikusi maksājumu.

2.§ Rīcību attiecībā uz maksājumiem pēc piegādes, ko paredz 17.pants, var veikt tikai nosūtītājs.

3.§ Citas darbības, kas izriet no pārvadājuma līguma, var veikt:

(a) nosūtītājs līdz brīdim, kamēr saņēmējs:

(i) ir pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi,

(ii) ir pieņēmis kravas, vai

(iii) pieteicis savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.§ vai 31.pantu;

(b) saņēmējs no brīža, kad viņš:

(i) ir pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi,

(ii) ir pieņēmis kravas,

(iii) pieteicis savas tiesības saskaņā ar 28.panta 4.§, vai

(iv) pieteicis savas tiesības saskaņā ar 31.pantu, kas paredz, ka rīcības tiesības tiek anulētas no brīža, kad atbilstoši 31.panta 1.§ (c) punktam saņēmēja nozīmētā persona ir pārņēmusi dzelzceļa pavadzīmi, pieņēmusi kravas vai pieteikusi savas tiesības saskaņā 28.panta 4.§.

4.§ Lai ierosinātu lietu, nosūtītājam jāuzrāda dzelzceļa pavadzīmes dublikāts. Ja tāda nav, lietas ierosināšanai saskaņā ar 3.§ (a) punktu, viņam jāuzrāda saņēmēja pilnvarojums vai pierādījums, ka saņēmējs ir atteicies pieņemt sūtījumu.

Saņēmējam, lai ierosinātu lietu, jāuzrāda dzelzceļa pavadzīme, ja tā viņam nodota.

55.pants

Dzelzceļi, pret kuriem var vērsties

1.§ Darbība, kas vērsta uz pārvadājuma līguma ietvaros samaksātās summas atgūšanu, var tikt uzsākta pret dzelzceļu, kas šo summu iekasējis vai pret dzelzceļu, kura vārdā tā tika iekasēta.

2.§ Darbība attiecībā uz maksu pēc piegādes, ko nosaka 17.pants, var tikt uzsākta tikai pret nosūtīšanas dzelzceļu.

3.§ Citas darbības, kuras izriet no pārvadājuma līguma, var tikt vērstas pret nosūtīšanas dzelzceļu, galapunkta dzelzceļu vai pret dzelzceļu, uz kura noticis tiesvedībai pakļautais atgadījums.

Šādas darbības var tikt vērstas pret galapunkta dzelzceļu pat, ja tas nav saņēmis ne kravu, ne dzelzceļa pavadzīmi.

4.§ Ja prasītājs var izvēlēties vienu no vairākiem dzelzceļiem, viņa tiesības izvēlēties tiek anulētas līdz ar viņa vēršanos pret vienu no tiem.

5.§ Darbība var tikt vērsta pret 1.§, 2.§ un 3.§ neminētu dzelzceļu, ja tā uzsākta kā pretprasība vai kā pamatprasības izņēmums, kura balstīta uz to pašu pārvadājumu līgumu.

56.pants

Kompetence

Lietu, kas ierosināta saskaņā ar Vienveida noteikumiem, var izskatīt tikai tās valsts kompetenta tiesa, kuras jurisdikcijā atrodas aizstāvamais dzelzceļš, ja vien starp valstīm noslēgtie līgumi vai piekāpšanās akti neparedz citādi.

Ja dzelzceļš darbojas neatkarīgās dzelzceļu sistēmās dažādās valstīs, šī panta nolūkos katra sistēma tiek uzskatīta par atsevišķu dzelzceļu.

57.pants

Tiesību vērsties pret dzelzceļu anulēšana

1.§ Ja pilnvarotā persona pieņem kravas, tiek anulētas visas tiesības vērsties pret dzelzceļu saskaņā ar pārvadājumu līgumu par kravu daļēju nozaudēšanu, sabojāšanu vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu.

2.§ Neraugoties uz to, darbības tiesības netiek anulētas:

(a) daļējas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, ja:

(i) zaudējums vai bojājums tiek atklāts pirms pilnvarotā persona saskaņā ar 52.pantu pieņēmusi kravas;

(ii) pārliecināšanās par zaudējumu vai bojājumu, kas bija jāveic saskaņā ar 52.pantu, nav īstenota vienīgi dzelzceļa vainas dēļ;

(b) nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, kura nav pamanīta un apstiprināta līdz brīdim, kad kravas pieņem pilnvarotā persona, ja tā:

(i) lūdz pārliecināties saskaņā ar 52.pantu nekavējoties pēc zaudējuma vai bojājuma atklāšanas un ne vēlāk, kā septiņas dienas pēc kravu pieņemšanas;

(ii) un turklāt pierāda, ka zaudējums vai bojājums radies laikā starp kravu pieņemšanu pārvadājumam un to piegādi;

(c) gadījumos, kad pārsniegts tranzītpārvadājumu termiņš, ja pilnvarotā persona sešdesmit dienu laikā ir pieteikusi savas tiesības pret vienu no 55.panta 3.§ minētajiem dzelzceļiem;

(d) ja pilnvarotā persona uzrāda pierādījumu, ka zaudējumu vai bojājumu izsaucis apzināts amatpārkāpums vai rupja nolaidība no dzelzceļa puses.

3.§ Ja saskaņā ar 38.panta 1.§ kravas ir atpazītas, tiesības ierosināt lietu daļējas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, ko izraisījis kāds no iepriekšējiem pārvadājuma līgumiem, tiek anulētas tā, it kā būtu bijis tikai viens pārvadājuma līgums.

58.pants

Darbību noilgums

1.§ Darbību noilgums, kas izriet no pārvadājuma līguma ir viens gads.

Neraugoties uz to, noilgums ir divi gadi tādām darbībām, kas saistītas ar:

(a) maksas par piegādi atgūšanu, ko dzelzceļš iekasējis no saņēmēja;

(b) ienākumu atgūšanu no dzelzceļa realizētās pārdošanas;

(c) zaudējuma vai kaitējuma gadījumu, ko izraisījusi rīcība vai nolaidība ar apzinātu vēlmi izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu vai arī bez nodoma, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties;

(d) gadījumiem, ko izraisa viens no pārvadājuma līgumiem pirms nepareizas piegādes, kas paredzēta 38.panta 1.§.

2.§ Noilguma termiņš ilgst:

(a) darbībām, kas vērstas uz kompensācijas saņemšanu par pilnīgu nozaudēšanu, — no trīsdesmitās dienas dienas kopš tranzītpārvadājumu termiņa beigām;

(b) darbībām, kas vērstas uz kompensācijas saņemšanu par daļēju nozaudēšanu, sabojāšanu vai tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu, — no dienas kad tika veikta piegāde;

(c) darbībām, kas vērstas uz pārvadāšanas maksas, papildus maksu veikšanu vai atmaksāšanu, citu maksu un soda naudas atgūšanu vai izmaksu precizēšanu gadījumos, kad tarifi ir piemēroti nepareizi vai uz kļūdu maksu aprēķināšanā un iekasēšanā:

(i) ja maksājums ir izdarīts, — no maksāšanas dienas;

(ii) ja maksājums nav izdarīts, — no dienas, kad kravas pieņemtas pārvadājumam, ja maksājumu veic nosūtītājs, vai no dienas, kad saņēmējs pārņēmis dzelzceļa pavadzīmi, ja maksājumu veic viņš;

(iii) to summu gadījumā, kas maksājamas saskaņā ar izdevumu dokumentu, — no dienas, kad dzelzceļš piestāda nosūtītājam rēķinu, ko paredz 15.panta 7.š; ja šāds rēķins nav piestādīts, termiņš attiecībā uz summām, kas maksājamas dzelzceļam, ilgst no trīsdesmitās dienas pēc tranzītpārvadājumu termiņa beigām;

(d) dzelzceļa rīcības gadījumā, kas vērsta uz summu atgūšanu, ko dzelzceļš iekasējis no saņēmēja, bet, kas bija jāmaksā nosūtītājam vai otrādi un kura dzelzceļam jāatmaksā pilnvarotajai personai, — no dienas, kad izvirzīta prasība;

(e) rīcības gadījumā, kas attiecas uz maksu pēc piegādes saskaņā ar 17.pantu, — no trīsdesmitās dienas pēc tranzītpārvadājumu termiņa beigām;

(f) rīcības gadījumā, kas vērsta uz pārdošanas ienākumu atgūšanu, — no pārdošanas dienas;

(g) rīcības gadījumā, kas vērsta uz muitas vai citu varas iestāžu papildus pieprasīto nodevu atgūšanu, — no dienas, kad varas iestādes izdarījušas šādu pieprasījumu;

(h) visos citos gadījumos, — no darbības tiesību rašanās dienas.

Diena, kas norādīta kā noilguma termiņa sākums, termiņā netiek ieskaitīta.

3.§ Pēc tam, kad saskaņā ar 49.pantu dzelzceļam tiek iesniegta prasība kopā ar visiem nepieciešamajiem pavaddokumentiem, darbības noilguma termiņš tiek pārtraukts līdz dienai, kad dzelzceļš ar rakstisku paziņojumu noraida prasību un atdod atpakaļ dokumentus. Ja daļa no prasības tiek pieņemta, noilguma periods tiek atsākts attiecībā uz to prasības daļu, kura vēl atrodas strīda stadijā. Pierādīšanas pienākums prasības saņemšanas vai atbildes gadījumā un dokumentu atdošanas gadījumā gulstas uz to pusi, kura paļaujas uz šiem faktiem.

Noilguma termiņš netiek pārtraukts ar turpmākām prasībām par to pašu lietas būtību.

4.§ Prasības, kurām beidzies noilguma termiņš nevar tikt atjaunotas arī ar pretprasību vai iebildumu.

5.§ Ievērojot iepriekšējos noteikumus, noilguma termiņu pārtraukšanu vai īslaicīgu atcelšanu nosaka nacionālie likumi.

VI sadaļa. ATTIECĪBAS STARP DZELZCEĻIEM

59.pants

Norēķini starp dzelzceļiem

1.§ Jebkuram dzelzceļam, kurš nosūtīšanas vai piegādes brīdī iekasējis maksu vai citas pārvadājuma līguma rezultātā radušās summas, jāmaksā iesaistītajiem dzelzceļiem attiecīgā daļa no šīm maksām.

Maksājuma metodes nosaka līgumi starp dzelzceļiem.

2.§ Nosūtīšanas dzelzceļš ir atbildīgs par pārvadāšanas un citām maksām, kuras tas nav iekasējis, ja nosūtītājs ir uzņēmies tās samaksāt saskaņā ar 15.pantu.

3.§ Ja galapunkta dzelzceļš piegādā kravas bez pārvadāšanas maksas un citu summu iekasēšanas, kuras paredzētas pārvadājuma līgumā, tas ir atbildīgs par šīm summām.

4.§ Ja viens dzelzceļš nepilda saistības attiecībā uz maksājumiem un pēc lūguma, ko izteicis kāds no kreditoru dzelzceļiem, šādu saistību nepildīšanu apstiprinājis Centrālais birojs, tā sekas uzņemas visi pārējie pārvadājumā iesaistītie dzelzceļi, proporcionāli to daļām no pārvadāšanas maksas.

Regresa tiesības pret saistības nepildošo dzelzceļu netiek īstenotas.

60.pants

Regresa prasība nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā

1.§ Dzelzceļam, kurš saskaņā ar Vienveida noteikumiem ir samaksājis kompensāciju par kravu pilnīgu vai daļēju nozaudēšanu vai sabojāšanu, ir tiesības vērsties ar regresa prasību pie citiem dzelzceļiem, kuri piedalījušies pārvadājuma realizēšanā, atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem:

(a) dzelzceļš, kas izraisījis zaudējumu vai bojājumu, ir pilnībā par to atbildīgs;

(b) ja zaudējumu vai bojājumu izraisījuši vairāki dzelzceļi, katrs no tiem ir atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, ko tas izraisījis; ja šāds sadalījums nav iespējams, kompensācija jāsadala vienmērīgi visu iesaistīto dzelzceļu starpā saskaņā ar (c) punktu;

(c) ja nav iespējams pierādīt, ka zaudējumu vai bojājumu izraisījis konkrēti viens vai vairāki dzelzceļi, kompensācija tiek vienmērīgi sadalīta starp visiem dzelzceļiem, kuri piedalījušies pārvadājumā, izņemot tos, kuri var pierādīt, ka zaudējums vai bojājums nav noticis uz to līnijām; šāda sadalīšana notiek proporcionāli tarifos noteiktajiem attālumiem kilometros.

2.§ Gadījumā, ja kāds no dzelzceļiem ir maksātnespējīgs, uz to attiecinātā nesamaksātā daļa tiek vienmērīgi sadalīta starp pārējiem dzelzceļiem, kuri bijuši iesaistīti pārvadājumā, proporcionāli tarifos noteiktajiem attālumiem kilometros.

61.pants

Regresa prasība piegādes termiņa pārkāpuma gadījumā

1.§ 60.pants tiek piemērots arī gadījumos, kad kompensācija tiek maksāta par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu. Ja to pieļāvis vairāk kā viens dzelzceļš, tad kompensācija tiek vienmērīgi sadalīta starp visiem dzelzceļiem proporcionāli kavējuma ilgumam uz viņu attiecīgajām līnijām.

2.§ Tranzītpārvadājumu termiņi, kurus paredz 27.pants, tiek proporcionāli sadalīti šādi:

(a) ja pārvadājumā piedalās divi dzelzceļi:

(i) nosūtīšanas laiks tiek sadalīts vienlīdzīgi;

(ii) transportēšanas laiks tiek sadalīts proporcionāli tarifos noteiktajam attālumam kilometros;

(b) ja pārvadājumā piedalās vairāk kā divi dzelzceļi:

(i) nosūtīšanas periods tiek sadalīts vienlīdzīgi starp nosūtīšanas dzelzceļu un galapunkta dzelzceļu;

(ii) transportēšanas laiks tiek sadalīts visu dzelzceļu starpā:

viena trešdaļa vienādās daļās,

atlikušās divas trešdaļas proporcionāli tarifos noteiktajam attālumam kilometros.

3.§ Jebkuri papildus termiņi, uz kuriem dzelzceļam var būt tiesības, šim dzelzceļam tiek piemēroti.

4.§ Intervāls starp brīdi, kad kravas tiek nodotas dzelzceļam un pārvadājuma perioda faktisko uzsākšanu attiecas tikai uz nosūtīšanas dzelzceļu.

5.§ Šāda vienlīdzīga sadalīšana tiek piemērota tikai tad, ja pārsniegts tranzītpārvadājumu kopējais termiņš.

62.pants

Regresa prasības kārtība

1.§ Maksājuma likumība, kuru veicis dzelzceļš, pielietojot savas regresa prasības tiesības saskaņā ar 57. un 58.pantu, nevar tikt apstrīdēta no tā dzelzceļa puses, pret kuru tiek pielietotas regresa prasības, ja kompensāciju noteikusi tiesa un ja šim dzelzceļam, kuram par to savlaicīgi paziņots, ir bijusi iespēja iesaistīties tiesas procesā. Tiesa, kas pārzina pamatprocesu, nosaka laiku, kāds tiek atvēlēts šim paziņojumam un iesaistei tiesas procesā.

2.§ Dzelzceļam, kurš izmanto regresa prasības tiesības, jāuzsāk vienas un tās pašas darbības pret visiem iesaistītajiem dzelzceļiem, ar kuriem tas nav panācis risinājumu; ja tas netiek veikts, dzelzceļš zaudē savas regresa prasības tiesības attiecībā uz tiem, pret kuriem tas šādas darbības nav uzsācis.

3.§ Tiesa savu lēmumu izsaka vienā spriedumā par visām regresa prasībām, kas tai iesniegtas.

4.§ Dzelzceļiem, pret kuriem šāda darbība ir veikta, nav tālāku regresa prasību tiesību.

5.§ Regresa prasību tiesvedība nevar tikt apvienota ar tiesvedību, ko nolūkā iegūt kompensāciju, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu, uzsākusi pilnvarotā persona.

63.pants

Regresa prasības kompetence

1.§ Tās valsts tiesām, kuras teritorijā atrodas tā dzelzceļa galvenā mītne, pret kuru izvirzīta regresa prasība, ir vienīgā kompetence attiecībā uz visām regresa prasībām.

2.§ Ja darbība tiek veikta pret vairākiem dzelzceļiem, prasītājs dzelzceļš ir tiesīgs izvēlēties tiesu procesa uzsākšanai no tām, kuras ir kompetentas saskaņā ar 1.§.

64.pants

Regresa prasību līgumi

Ar līguma palīdzību dzelzceļi var neievērot noteikumus attiecībā uz savstarpējām regresa prasību tiesībām, kas izklāstīta VI sadaļā, izņemot to, kas minēta 62.panta §5.

VII sadaļa. IZŅĒMUMA NOTEIKUMI

65.pants

Pagaidu nepiemērošana

1.§ Ja kādas valsts ekonomiskā un finansiālā situācija ir tāda, kas var radīt nopietnas grūtības VI sadaļas piemērošanā, divas vai vairākas valstis, noslēdzot savstarpēju līgumu, var neievērot 15., 17. un 30.pantu, nosakot attiecībā uz satiksmi ar grūtībās nonākušajām valstīm, ka:

(a) sūtījumi no katras no tām, nosūtītājam apmaksājot izdevumus, tiek veikti tikai šīs grūtībās nonākušās valsts robežās, bet ne tālāk;

(b) sūtījumi ar galapunktiem katrā no tām, nosūtītājam apmāksājot izdevumus tiek veikti tikai šīs grūtībās nonākušās valsts robežās, bet ne tālāk;

(c) sūtījumi no valsts, kura nonākusi grūtībās, vai uz to nevar tikt veikti pēc principa "maksa pēc piegādes" vai ar daļēju norēķināšanos, izņemot — līdz noteiktai summai;

(d) nosūtītājs nevar izdarīt grozījumus pārvadājuma līgumā, kas skar galapunkta valsti, priekšapmaksu un maksu pēc piegādes.

2.§ Saskaņā ar 1.§ noteikumiem un ar savu valdību atļauju dzelzceļi, kuriem ir darījumi ar grūtībās nonākušās valsts dzelzceļu, var vienoties par 15., 17., 30.un 31.panta neievērošanu satiksmē starp tiem un grūtībās nonākušās valsts dzelzceļu.

Par šādu neievērošanu jāvienojas divām trešdaļām no dzelzceļiem, kuriem ir darījumi ar grūtībās nonākušās valsts dzelzceļu.

3.§ Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1.§ un 2.§, jāpaziņo Centrālajam birojam.

Pasākumi, kurus paredz 1.§, stājas spēkā ne agrāk kā pēc astoņām dienām no dienas, kad Centrālais birojs ar vēstules palīdzību paziņo par šiem pasākumiem citām valstīm.

Pasākumi, kurus paredz 2.§, stājas spēkā ne agrāk kā pēc astoņām dienām no dienas, kad tie publicēti iesaistītajās valstīs.

4.§ Sūtījumus, kas atrodas tranzītā, šādi pasākumi neskar.

5.§ Neraugoties uz šī panta noteikumiem, katra valsts var veikt vienpusējus pasākumus saskaņā ar 3.panta 4.§ (b) punktu.

66.pants

Nepiemērošana

Vienveida noteikumi nav dominējoši pār noteikumiem, kuri savstarpējās satiksmes jomā attiecīgām valstīm jāievēro saskaņā ar attiecīgiem līgumiem, piemēram, tiem, kas skar Eiropas Ogļu un tērauda savienību un Eiropas Ekonomisko kopienu.

I pielikums

(4. un 5.pants)

Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļu pārvadājumu noteikumi (RID)

Šī Pielikuma teksts ir tāds, kādu to izstrādājusi Ekspertu komiteja saskaņā ar 1979.gada 7.februāra Starptautiskās konvencijas par kravu dzelzceļa pārvadājumiem 69.panta 4.§ attiecībā uz Bīstamo kravu dzelzceļa pārvadājumu starptautiskajiem noteikumiem (RID), (CIM I pielikums). Ekspertu komiteja arī ievieš izmaiņas tekstā, pieskaņojot to 1980.gada 9.maija Konvencijai par kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem.

II pielikums

(8.panta 1.§)

Privātā īpašuma vagonu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RlP)

Šī Pielikuma teksts ir tāds, kādu to izstrādājusi Ekspertu komiteja saskaņā ar 1979.gada 7.februāra Starptautiskās konvencijas par kravu dzelzceļa pārvadājumiem 69.panta 4.§ attiecībā uz Privātā īpašuma vagonu dzelzceļa pārvadājumu starptautiskajiem noteikumiem (RIP), (CIM IV pielikums). Ekspertu komiteja arī ievieš izmaiņas tekstā, pieskaņojot to 1980.gada 9.maija Konvencijai par kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem.

Pielikuma teksts ir šāds:

Privātā īpašuma vagonu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RlP)

1.pants

Noteikumu mērķis

1. Šie noteikumi attiecas uz visiem privātā īpašuma vagonu, tukšu vai piekrautu, kas pieņemti starptautiskai satiksmei saskaņā ar šī pielikuma 2.pantu un nosūtīti saskaņā ar CIM Vienveida noteikumu prasībām, starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem.

2. Ja šajos noteikumos nav specifisku normu, pārvadājumiem saskaņā ar augstākminēto 1.punktu tiek piemērotas citas Vienveida noteikumu normas.

2.pants

Vagonu pieņemšana starptautiskajiem pārvadājumiem

Lai vagons tiktu pieņemts starptautiskajiem pārvadājumiem, tas jāreģistrē dzelzceļā, kura līnijām tiek piemēroti Vienveida noteikumi, uz privātas puses vārda (fiziska persona, firma vai korporatīvs veidojums) un jāmarķē ar atšķirības zīmi "P".

Šajos noteikumos privātā puse, kuras vārds tiek atzīmēts uz vagona, tiek apzīmēts kā "īpašnieks".

3.pants

Vagonu lietošana

Nosūtītājs var izmantot vagonu tikai tādu kravu pārvadāšanai, kādām tas ir paredzēts saskaņā ar reģistrācijas līgumu. Nosūtītājs ir pilnīgi atbildīgs par sekām, kas rodas šī noteikuma neievērošanas dēļ.

4.pants

Īpašas ierīces

Ja vagons ir aprīkots ar īpašām ierīcēm (saldēšanas iekārtas, ūdens tvertnes, mašīnas u.tml.), nosūtītājs ir atbildīgs par šāda aprīkojuma apkalpošanu vai tā apkalpošanas nodrošināšanu. Šis pienākums pāriet pie saņēmēja tiklīdz viņš piesaka savas tiesības saskaņā ar Vienveida noteikumu 28.un 31.pantu.

5.pants

Vagona nodošana pārvadājumam

1. Īpašniekam ir likumīgas tiesības nodot vagonu pārvadājumam.

Jebkurš cits pilna vai tukša vagona nosūtītājs nosūtīšanas stacijā vienlaicīgi uzrāda dzelzceļa pavadzīmi un īpašnieka pilnvarojumu, kas var attiekties uz vairākiem vagoniem.

Šāda atļauja netiek pieprasīta, ja nosūtītājs ir vagona saņēmējs tā pēdējā braucienā un ja pirms jauna pārvadājuma līguma noslēgšanas stacija nav saņēmusi vēstules, telegrammas vai teleksa veidā īpašnieka rīkojumu nenosūtīt vagonu vai vagonus bez viņa pilnvarojuma.

2. Ja dzelzceļš nesaņem no īpašnieka pretēju rīkojumu, dzelzceļam par īpašnieka līdzekļiem un pamatojoties uz dzelzceļa pavadzīmē minēto vārdu un adresi, ir tiesības nosūtīt uz pieraksta staciju:

katru vagonu, kas pienācis tukšs un kura iekraušana nav sākta 15 dienu laikā no brīža, kad tas kļuva pieejams;

katru vagonu, kurš pienācis piekrauts, ja tas netiek pāradresēts 8 dienu laikā no brīža, kad tā izkraušana tika pabeigta.

Ja dzelzceļš pats neizmanto šīs tiesības, tas pēc augstākminēto termiņu beigām norāda īpašniekam vagona atrašanās vietu; šajā gadījumā dzelzceļam nav tiesību nosūtīt vagonu īpašniekam līdz astotās dienas beigām pēc šāda paziņojuma nosūtīšanas.

Šī rindkopa neattiecas uz vagoniem, kas atrodas valstī, kuras dzelzceļš ir tos reģistrējis, nedz arī uz vagoniem, kuri atrodas uz privātiem sliežu ceļiem.

3. Īrnieks, kura vārds ar dzelzceļa atļauju ir atzīmēts uz vagona, šī panta nolūkos tiek uzskatīts par īpašnieku.

6.pants

Ziņas dzelzceļa pavadzīmē

1. Papildus ziņām, ko pieprasa Vienveida noteikumi, nosūtītājam dzelzceļa pavadzīmē jāieraksta:

(a) vietā, kas paredzēta kravu aprakstam:

tukša vagona gadījumā — vārdi "tukšs P vagons";

piekrauta vagona gadījumā — pēc kravu apraksta — vārdi "piekrauts P vagons";

(b) tam paredzētā vietā — vagona raksturojumus.

2. Ja tukša vagona nosūtītājs vēlas saņemt īpašas tranzītpārvadājumu termiņu garantijas saskaņā ar 14.pantu, viņam dzelzceļa pavadzīmē tam paredzētā vietā jāieraksta vārdi "īpašas tranzītpārvadājumu termiņu garantijas".

7.pants

Procenti par piegādi

1. Uz tukšu vagonu piegādi nevar tikt attiecināti procenti par piegādi.

2. Piekrautu vagonu gadījumā procenti par piegādi var tikt attiecināti tikai uz tajā esošajām kravām.

8.pants

Maksa pēc piegādes un iepriekšēja samaksa skaidrā naudā

1. Attiecībā uz tukšiem vagoniem maksa pēc piegādes ("cash on delivery") un iepriekšēja samaksa skaidrā naudā nevar tikt piemērota.

2. Attiecībā uz piekrautiem vagoniem nevar tikt piemērota maksa pēc piegādes, kas pārsniedz vagonā iekrauto kravu vērtību.

9.pants

Tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana

1. Papildus gadījumiem, ko paredz Vienveida noteikumu 27.panta 7.§, tranzītpārvadājumu termiņš var tikt pagarināts par jebkuru ar vagona bojājumu saistītā kavējuma laiku, ja vien dzelzceļš nav atbildīgs par šādu bojājumu saskaņā ar 12.pantu.

2. Ja kravas, kas iekrautas bojātā vagonā, tiek pārkrautas citā vagonā, kavējums attiecībā uz tām beidzas brīdī, kad pēc pārkraušanas tās atkal var tikt nosūtītas.

10.pants

Vagonu bojājumu un nozaudēto daļu pārbaude

1. Ja dzelzceļš atklāj vai pieņem vagona bojājumu vai tā daļu nozaudēšanu, vai arī, ja to atklāj iesaistītā puse, dzelzceļš saskaņā ar Vienveida noteikumu 52.pantu nekavējoties sastāda ziņojumu, kurā norāda bojājuma vai iztrūkuma pazīmes un, cik vien tas iespējams, — atgadījuma iemeslu un laiku.

Šāds ziņojums nekavējoties tiek nosūtīts reģistrācijas dzelzceļam, kurš tā kopiju nosūta īpašniekam. Gadījumā, kad ar dzelzceļa atļauju uz vagona ir minēts īrnieka vārds, ziņojuma kopija tiek nosūtīta tieši šim īrniekam.

2. Ja vagons ir piekrauts, nepieciešamības gadījumā saskaņā ar Vienveida noteikumu 52.pantu tiek sastādīts atsevišķs ziņojums attiecībā uz kravām.

11.pants

Vagona bojājums, kas aizkavē turpināt pārvadājumu

1. Ja vagons, kas nosūtīts tukšs, ir bojāts tādā mērā, ka tas aizkavē pārvadājumu vai padara vagonu par nederīgu kravas pārvadāšanai, stacija, kurā atklāts bojājums, telegrammas vai teleksa veidā nekavējoties paziņo par to nosūtītājam un īpašniekam, pēc iespējas precīzāk norādot bojājuma pazīmes.

2. Jebkuru no satiksmes izgājušu tukšu vagonu dzelzceļš saved braukšanas kārtībā, ja vien bojājums nav tik liels, ka tas jāiekrauj citā vagonā.

Lai savestu vagonu braukšanas kārtībā, dzelzceļš reģistrācijas līguma ietvaros pats var veikt remontu.

Šie nosacījumi tiek piemēroti, nekaitējot jautājumam par atbildību.

3. Ja dzelzceļš veic remontdarbus saskaņā ar 2.punktu un ja šādu darbu pabeigšanai nepieciešamas vairāk kā četras dienas, dzelzceļš ar telegrammu vai teleksu pieprasa nosūtītājam norādījumu, vai pēc šo darbu pabeigšanas pārvadājuma līgums tiek turpināts, vai tas tiks grozīts.

Ja pirms darba pabeigšanas no nosūtītāja netiek saņemtas nekādas norādes, tiek turpināta pārvadājuma līguma izpilde.

4. Ja dzelzceļš remontdarbus neveic pats, stacija, kur bojājums tika atklāts, tieši un bez kavēšanās ar telegrammu vai teleksu pieprasa nosūtītāja norādes. Ja nosūtītājs vienlaicīgi nav īpašnieks, pieprasījuma kopija nekavējoties ar telegrammu vai teleksu tiek nosūtīta arī īpašniekam.

Ja astoņu dienu laikā no telegrammas vai teleksa nosūtīšanas dienas nosūtītājs nesniedz norādes, dzelzceļam ir tiesības rīkoties pašam — pēc vagona savešanas braukšanas kārtībā, ja nepieciešams, ar dzelzceļa pavadzīmi, kurā minēts īpašnieka vārds un adrese, nosūtīt vagonu uz tā pieraksta staciju.

Tā atgriešanas iemesli jānorāda transporta pavadzīmē pēc vārdiem "tukšs P vagons".

5. Ja bojājums aizkavē turpināt piekrauta vagona nosūtīšanu un ir nepieciešama izkraušana, šis pants attiecas uz nepiekrautu vagonu.

Ja vagonu var salabot bez izkraušanas, tiek piemērots šī panta 1., 2., 3., 6. un 7.punkts.

6. Pārvadāšanas maksa un citas maksas, kas radušās līdz stacijai, kad vagons tika apturēts, samaksa par nosūtītāja un īpašnieka informēšanu, kā arī visas citas ar nosūtītāja norādījumiem vai ar vagona atgriešanu pieraksta stacijā saistītās izmaksas tiek iekasētas apmaiņā pret sūtījumu.

7. Nomnieks, kura vārds ar reģistrējušā dzelzceļa atļauju ir atzīmēts uz vagona, šī panta kontekstā tiek uzskatīts par īpašnieku.

12.pants

Dzelzceļa atbildība par vagona vai tā daļu nozaudēšanu vai bojājumiem Īpašnieka atbildība par vagona radītiem bojājumiem

1. Dzelzceļš ir atbildīgs par vagona nozaudēšanu vai sabojāšanu vai par tā daļu nosūtīšanu no brīža, kad dzelzceļš tos pieņēmis pārvadāšanai līdz piegādes brīdim, izņemot gadījumus, kad tas pierāda, ka zaudējums vai bojājums nav radies dzelzceļa vainas dēļ.

2. Vagona nozaudēšanas gadījumā kompensācija tiek ierobežota ar vagona vērtību; aprēķinu bāzi nosaka reģistrācijas līgums.

Bojājuma gadījumā kompensāciju aprēķina atbilstoši reģistrācijas līguma noteikumiem.

3. Pārvietojamo daļu nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā dzelzceļš ir atbildīgs tikai tad, ja šīs daļas ir atzīmētas uz abām vagona pusēm. Dzelzceļš nav atbildīgs par pavirši nostiprināta aprīkojuma nozaudēšanu vai bojājumu.

4. Izņemot gadījumu, kad prasītājs pierāda, ka bojājumu izraisījusi nepareiza vai nolaidīga dzelzceļa rīcība, dzelzceļš ir atbildīgs tikai par:

tādu trauku bojājumiem, kas izgatavoti no māla, stikla, terakotas u.tml., ja bojājums ir saistīts ar paša vagona bojājumu, par ko dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem;

bojājumiem traukiem ar iekšējo oderējumu (emalju, ebonītu u.tml.), ja uz traukiem ir ārējo bojājumu pazīmes, par ko dzelzceļš ir atbildīgs saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem.

5. Atkarībā no gadījuma īpašnieks tiek uzskatīts par nosūtītāju vai saņēmēju attiecībā uz kompensāciju par vagona vai tā daļu nozaudēšanu vai bojājumiem. Prasības tiek vērstas tikai pret reģistrējošo dzelzceļu un tiesvedība var tikt uzsākta tikai pret dzelzceļu, kas tiek uzskatīts par atbildīgo dzelzceļu.

6. Tiesvedības procedūru, kuru dzelzceļš uzsāk pret īpašnieku par bojājumu, ko pārvadājuma laikā radījis vagons, nosaka reģistrācijas līgums. Citu dzelzceļu tiesības pret īpašnieku var aizstāvēt tikai reģistrējošais dzelzceļš.

7. Noilguma termiņš 1.-6.punktā minētās tiesvedības uzsākšanai ir trīs gadi.

Šis termiņš:

tiesvedības gadījumā, kuru ierosinājis īpašnieks pret dzelzceļu saskaņā ar 1.-5.punktu, tiek skaitīts no dienas, kad atklāts vagona zaudējums vai bojājums, attiecīgi ievērojot 13.panta 1.punkta noteikumus;

tiesvedības gadījumā, kuru saskaņā ar 6.punktu pret īpašnieku ierosinājis dzelzceļš, tiek skaitīts no dienas, kad bojājums noticis.

13.pants

Iespējamā vagonu nozaudēšana

1. Pilnvarotā persona bez nepieciešamības uzrādīt turpmākus pierādījumus var uzskatīt vagonu par pazudušu, ja tas nav nogādāts saņēmējam vai nav nodots viņa rīcībā trīs mēnešu laikā pēc tranzītpārvadājumu termiņa beigām.

Šāds termiņš var tikt pagarināts par laika posmu, kurā vagons ir izņemts no apgrozības jebkāda iemesla dēļ, kas nav attiecināms uz dzelzceļu, vai sakarā ar vagona bojājumu.

2. Ja vagons, kas ticis uzskatīts par pazudušu, ir atgūts pēc tam, kad samaksāta kompensācija, īpašnieks sešu mēnešu laikā no brīža, kad viņš saņēmis attiecīgu paziņojumu no reģistrējušā dzelzceļa, var pieprasīt, lai vagons par brīvu tiktu viņam atgādāts pieraksta stacijā apmaiņā pret kompensācijas atmaksu.

14.pants

Kompensācija par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu

1. Ja dzelzceļš ir atbildīgs par tukša vai piekrauta vagona tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu, tam zaudējumu atlīdzības nolūkā jāmaksā iesaistītajai personai naudas summa kompensācijas veidā par katru pilnu kavējuma dienu vai tās daļu neatkarīgi no kompensācijām par vagonā iekrauto kravu tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu.

Šāda summa tiek fiksēta:

(a) 4,50 norēķinu vienības par moderniem šasiju vagoniem un par līdzīgiem vagoniem atbilstoši reģistrācijas līgumā noteiktajam,

(b) 3 norēķinu vienības par citiem vagoniem.

2. Ja tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšana radusies apzināta dzelzceļa pārkāpuma vai rupjas nolaidības dēļ, zaudējumu atlīdzība tiek aprēķināta ar likmi 9 norēķinu vienības par 1.punkta (a) apakšpunktā minētajiem vagoniem un 6,50 norēķinu vienības par vagoniem, kuri minēti 1.punkta (b) apakšpunktā.

3. Tukša vagona nosūtītājs var pieprasīt īpašu tranzītpārvadājumu termiņa garantiju. Maksa tiek noteikta — viena norēķinu vienība par katriem 100 kilometriem vai to daļu, ievērojot minimumu — 10 norēķinu vienības. Ja samaksas tiek izdarītas saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Vienveida noteikumu 15.panta 2.paragrāfa (a)(iv) apakšpunktā, visu šīs samaksas apjomu vienmēr maksā nosūtītājs.

Ja tranzītpārvadājumu termiņš ir pārsniegts, dzelzceļš zaudējumu atmaksāšanas nolūkā maksā 9 norēķinu vienības dienā par 1.punkta (a) apakšpunktā minētajiem vagoniem un 6,50 norēķinu vienības dienā par vagoniem, kuri minēti 1.punkta (b) apakšpunktā, ievērojot minimumu — 20 norēķinu vienības.

III pielikums

(8.panta 2.§)

Konteineru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RICo)

Šī Pielikuma teksts ir tāds, kādu to izstrādājusi Ekspertu komiteja saskaņā ar 1979.gada 7.februāra Starptautiskās konvencijas par kravu dzelzceļa pārvadājumiem 69.panta 4.§ attiecībā uz Konteineru dzelzceļa pārvadājumu starptautiskajiem noteikumiem (RID), (CIM V pielikums). Ekspertu komiteja arī ievieš izmaiņas tekstā, pieskaņojot to 1980.gada 9.maija Konvencijai par kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem.

Šī pielikuma teksts ir šāds:

Konteineru starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RICo)

I nodaļa. VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI

1.pants

Noteikumu mērķis

1. Šie noteikumi attiecas uz tiem konteineriem, kuri tiek piedāvāti pārvadājumiem saskaņā ar CIM Vienveida noteikumiem.

Šie konteineri pieder dzelzceļam vai privātajiem īpašniekiem (fiziskām personām vai juridiskām personām), un pēdējā gadījumā tos ir vai nu apstiprinājis dzelzceļš vai arī tie atbilst starptautiskajiem konstrukciju standartiem, kas attiecināmi uz lieliem konteineriem.

2. Šajos noteikumos termins "konteiners" nozīmē transporta aprīkojuma vienību (konteineru, cisternu vai citu līdzīgas uzbūves iekārtu), kas ir

pēc būtības ilgstoša un attiecīgi pietiekami stipra, lai būtu piemērota atkārtotai izmantošanai,

īpaši izgatavota, lai nodrošinātu kravu pārvadāšanu ar vienu vai vairākiem transporta veidiem bez nepieciešamības pārkraut tā saturu,

aprīkota ar ierīcēm, lai nodrošinātu veiklu pārvietošanu un nostiprināšanu,

un kuras iekšējais tilpums nav mazāks par vienu kubikmetru un izmērs nepārsniedz dzelzceļa noteiktos izmērus.

Termins "lieli konteineri" nozīmē konteinerus ar vairāk kā 3 kubikmetru ietilpību un vismaz 6 metru (20 pēdu) garumu.

Termins "konteiners" ietver attiecīgajam konteinera tipam atbilstošas palīgierīces un aprīkojumu, nodrošinot, ka šādas palīgierīces tiek pārvadātas kopā ar konteineru. Tas neietver transporta līdzekļus un transporta līdzekļu palīgierīces un aprīkojumu vai standartiesaiņojumu.

2.pants

Vispārīgie noteikumi

Ja vien tarifos netiek noteikts citādi, konteinera saturs var tikt pakļauts tikai vienam pārvadājuma līgumam.

2. Ja šajos noteikumos nav paredzēts īpaši, tukšu vai piekrautu konteineru pārvadāšanai tiek piemēroti citas Vienveida noteikumu normas.

3.pants

Tiešie pārvadājumi "no durvīm līdz durvīm"

Gadījumā, kad dzelzceļš konteinerus saņem nosūtītāja telpās, tiek uzskatīts, ka pārvadājuma līgums tiek sastādīts nosūtītāja telpās. Gadījumā, kad konteineri tiek nogādāti uz saņēmēja telpām, tiek uzskatīts, ka pārvadājuma līgums beidzas pie saņēmēja.

II nodaļa. DZELZCEĻAM PIEDEROŠI KONTEINERI

4.pants

Nosacījumi, nogādāšana atpakaļ un samaksa

Par konteineru izmantošanu var tikt piestādīta samaksa, un šādas samaksas apjomu paredz tarifi. Turklāt, tarifi nosaka nosacījumus, ar kādiem konteineri būs pieejami, termiņu, kādā tie nogādājami atpakaļ un maksu par šī termiņa pārsniegšanu.

5.pants

Īpašās ziņas dzelzceļa pavadzīmē

Papildus ziņām, kuras paredz Vienveida noteikumi, nosūtītājs transporta pavadzīmē īpašās šim mērķim paredzētās vietās norāda konteinera kategoriju, tā marķējumu, numuru, masu kilogramos un, kur nepieciešams, citas tā struktūras raksturīgas iezīmes.

Konteinera masa neietver īpašu iekšējo vai izņemamo iesaiņojumam vai nostiprināšanai paredzēto detaļu masu.

6.pants

Uzglabāšana un tīrīšana

Tarifi nosaka apstākļus, kādos tiek veikta iekraušana un izkraušana. "Iekraušana" ietver konteinera novietošanu vagonā un palīgdarbības, īpaši konteineru nostiprināšanai.

Saņēmējs ir atbildīgs par konteinera nodošanu atpakaļ pilnīgi tīrā stāvoklī. Ja tas nav ticis izdarīts, dzelzceļam ir tiesības piestādīt samaksu, kuras apjoms ir noteikts tarifos.

7.pants

Atkārtota lietošana

Konteinerus, kas tiek nogādāti piekrauti, saņēmēji turpmākām kravām neizmanto, izņemot, ja par to saņemta tā dzelzceļa piekrišanu, kas tos tādus piegādājis.

8.pants

Konteineru nozaudēšana vai bojājums

1. Jebkurai personai, kas no dzelzceļa pieņem tukšu vai piekrautu konteineru, jāpārbauda konteinera stāvoklis brīdī, kad tas tiek nodots viņa rīcībā; viņš ir atbildīgs par visiem tiem bojājumiem, kas tiek atrasti pēc konteinera nodošanas dzelzceļam, kas nav bijuši norādīti brīdī, kad konteiners tika nodots viņa rīcībā, ja vien viņš pierāda, ka bojājums ir tajā brīdī bijis vai arī ir radies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ un kuru sekas viņš nebija spējīgs paredzēt.

Nosūtītājs ir atbildīgs par konteinera pazušanu vai sabojāšanu, kas radies pārvadājuma līguma īstenošanas laikā, ja to izraisījusi viņa rīcība vai to personu rīcība, kas darbojas viņa vārdā.

3. Ja konteiners netiek nodots atpakaļ trīsdesmit dienu laikā no dienas, kas seko dienai, kad tas nogādāts nosūtītājam vai saņēmējam, dzelzceļš to var uzskatīt par pazudušu un var pieprasīt samaksu tā vērtībā.

III nodaļa. PRIVĀTI KONTEINERI

9.pants

Apstiprinājums

Privātos konteinerus var apstiprināt tas dzelzceļš, uz kura līnijām attiecas Vienveida noteikumi, ja tie atbilst izstrādātajiem konstrukcijas un marķēšanas noteikumiem. Apstiprinātiem konteineri, izņemot lieliem konteineriem, dzelzceļš piešķir atšķirības zīmi "P".

10.pants

Ziņas dzelzceļa pavadzīmē

Papildus ziņām, kuras paredz Vienveida noteikumi, nosūtītājs dzelzceļa pavadzīmē īpašās tam paredzētās vietās, norāda šādas ziņas:

konteinera kategoriju, tā numuru, tā masu kilogramos un, kur tas nepieciešams, citas konteinera pazīmes,

apstiprināto konteineru gadījumā — tās dzelzceļa sistēmas atzīmi, kas ir izdevusi apstiprinājumu, un, izņemot lieliem konteineriem, — burtu "P",

tukšu konteineru gadījumā, kravu apraksta vietā — vai nu vārdi "tukšs apstiprināts konteiners", vai vārdi "tukšs liels konteiners" .

11.pants

Maksa pēc piegādes

Uz tukšiem konteineriem nevar tikt attiecināta maksa pēc piegādes.

12.pants

Īpašs aprīkojums

Ja konteineri ir aprīkoti ar īpašu tehniku (saldējamām iekārtām, ūdens tvertnēm, mašīnām u.tml.), nosūtītājs ir atbildīgs par šāda aprīkojuma apkalpošanu vai tā apkalpošanas nodrošināšanu. Šis pienākums pāriet pie saņēmēja, tiklīdz tas izmanto savas Vienveida noteikumu 28. vai 31.pantā paredzētās tiesības.

13.pants

Tukšu konteineru atgriešana vai atkārtota izmantošana

Pēc konteinera piegādes, ja nav īpašas vienošanās, dzelzceļam nav pienākums veikt nekādas darbības, lai nodrošinātu tukša konteinera nodošanu atpakaļ vai pilna konteinera atkārtotu izmantošanu.

14.pants

Kompensācija par konteinera nozaudēšanu vai tā bojājumiem

Kompensācija, kas saskaņā ar Vienveida noteikumu 40.pantu maksājama par konteinera nozaudēšanu, tiek aprēķināta atbilstoši konteinera vērtībai.

Kompensācija, kas saskaņā ar Vienveida noteikumu 42.pantu tiek maksāta par konteineram nodarītiem bojājumiem, tiek aprēķināta atbilstoši remonta izmaksām.

15.pants

Kompensācija par tranzītpārvadājumu termiņa pārsniegšanu

Ja tranzītpārvadājumu termiņš tiek pārsniegts, dzelzceļš neatkarīgi no Vienveida noteikumu prasībām var paredzēt īpašu kompensāciju īpašniekam vai konteinera īrniekam, noslēdzot ar viņu īpašu vienošanos.

IV pielikums

(9.pants, 3.§)

Steidzamo sūtījumu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi (RIEx)

1.§ Tikai tās kravas, kas tiek pārvadātas īpaši steidzamā veidā saskaņā ar starptautiskajiem tarifiem tiek uzskatītas par steidzamiem sūtījumiem.

Tikai tās kravas, kas ir pieļaujamas steidzamajiem sūtījumiem, parasti var tikt ievietotas pasažieru vilcienu bagāžas konteineros. Starptautiskie tarifi var atšķirties no šī noteikuma.

2.§ Priekšmeti, kuri minēti Vienveida noteikumu 4.pantā, netiek atļauti pārvadājumam kā steidzami sūtījumi. Vielas un priekšmeti, kas uzskaitīti RID vai tie, kurus aptver līgumi un tarifu panti, kas izstrādāti atbilstoši Vienveida noteikumu 5.panta 2.§, netiek atļauti pārvadājumam kā steidzami sūtījumi, ja vien pārvadājumu forma tiek īpaši noteikta RID vai tādos līgumos vai tarifu pantos. Starptautiskie tarifi nosaka, vai arī citas kravas var tikt uzskatītas par neatļautām pārvadājumiem vai var tikt atļautas, ievērojot nosacījumus.

3.§ Steidzami sūtījumi var tikt nodoti pārvadāšanai ar citu pavaddokumentu, ne to, kas minēts Vienveida noteikumu 12.panta 2.§. Izmantojamo formu un ziņas, kuras tajā jāietver vai kuras var ietvert, nosaka starptautiskie tarifi. Dokumentā jābūt šādai informācijai:

a) nosūtītājstacijas un gala stacijas nosaukumi;

b) nosūtītāja un saņēmēja vārdi un adreses;

c) kravu apraksts;

d) paku skaits un iesaiņojuma apraksts;

e) detalizēts muitai vai citām administratīvajām iestādēm nepieciešamo un pavadzīmei pievienoto dokumentu saraksts.

4.§ Steidzamas pakas tiek pārvadātas ar ātriem transporta līdzekļiem termiņos, kādi aprakstīti starptautiskajos tarifos. Tranzītpārvadājumu termiņi visos gadījumos ir mazāki par tiem, kas piemērojami, pamatojoties uz Vienveida noteikumu 27.pantu.

5.§ Bez minētajām atšķirībām starptautiskie tarifi var paredzēt arī citas atšķirības no Vienveida noteikumiem. Tomēr nedrīkst tikt pārkāptas Vienoto noteikumu 35.-38., 40.-42, 44. un 47.-58.panta prasības.

6.§ Kamēr augstākminētie noteikumi un starptautisko tarifu nosacījumi neparedz izmaiņas, uz steidzamu paku pārvadāšanu ir attiecināmi Vienveida noteikumi.

DEKLARĀCIJAS UN ATRUNAS

ALBĀNIJA

Pievienojoties Konvencijai, Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas valdība paziņoja:

[Neoficiāls tulkojums]

"Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika paziņo, ka, iesniedzot strīdu šķīrējtiesai, katrā atsevišķā gadījumā ir nepieciešams panākt visu strīda pušu piekrišanu.

(a) Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas dzelzceļi ir atvērti tikai starptautiskajiem kravu pārvadājumiem;

(b) Albānijas Tautas Sociālistiskās Republikas pievienošanās stāsies spēkā pēc tam, kad Albānijas dzelzceļi tiks pievienoti starptautiskajam dzelzceļu tīklam."

AUSTRIJA

Ratificējot Konvenciju, Austrijas Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar Konvencijas A Pielikuma 3.(1) pantu, Austrijas Republika saglabā tiesības nepiemērot nosacījumus par dzelzceļu civilo atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja negadījums noticis tās teritorijā un pasažieris ir Austrijas pilsonis vai Austrijas pastāvīgais iedzīvotājs."

BULGĀRIJA

Ratificējot Konvenciju, Bulgārijas Tautas Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar Konvencijas 12.(3) pantu, Bulgārijas Tautas Republika nepiemēros 12.(1) panta noteikumus.

Saskaņā ar Vienveida noteikumu 3.(1)pantu par Pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu Bulgārijas Tautas Republika saglabā tiesības nepiemērot pasažieriem, kas iesaistīti tās teritorijā notikušos negadījumos, visu to noteikumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja šie pasažieri ir Bulgārijas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Bulgārijas Tautas Republikā."

ČEHOSLOVĀKIJA

Parakstot Konvenciju, Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar 1980.gada 9.maijā Bernē noslēgtās Starptautiskās dzelzceļa pārvadājumu Konvencijas (COTIF) 12.panta 3.§ Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika nepiemēros tās 12.panta 1.§, un saskaņā ar A Pielikuma — CIV Vienveida noteikumu 3.panta 1.§ nepiemēros pasažieriem, kas iesaistīti tās teritorijā notikušos negadījumos, visu to noteikumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, kad šie pasažieri ir Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehoslovākijas Sociālistiskajā Republikā."

DĀNIJA

Ratificējot Konvenciju, Dānijas Karalistes valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar Vienveida noteikumu 3.pantu, kas attiecas uz Pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumiem (CIV), Dānija saglabā tiesības nepiemērot šo Konvenciju pasažieriem, kas iesaistīti negadījumos, kuri notikuši Dānijas teritorijā un kur iepriekšminētie ir Dānijas pilsoņi vai personas, kuru dzīvesvieta ir Dānijā."

SOMIJA

Ratificējot Konvenciju, Somijas Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar Konvencijas A Pielikuma 3.pantu (Vienveida noteikumi par Pasažieru un bagāžas starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, CIV) Somija saglabā tiesības nepiemērot pasažieriem, kas iesaistīti tās teritorijā notikušos negadījumos, visu to noteikumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja šie pasažieri ir Somijas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Somijā."

VĀCIJAS DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKA

Ratificējot Konvenciju, Vācijas Demokrātiskās Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Saskaņā ar 1980.gada 9.maija Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Konvencijas (COTIF) 12.panta 3.paragrāfu Vācijas Demokrātiskā Republika nosaka, ka tā neuzskata par sev saistošu šīs Konvencijas 12.panta 1.paragrāfu, kas skar Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (COTIF) Dalībvalstu strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.

Saskaņā ar Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Konvencijas (COTIF) A Pielikuma 3.panta pirmo paragrāfu attiecībā uz 1980.gada 9.maija Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Konvenciju Vācijas Demokrātiskā Republika nosaka, ka tā nepiemēros 1980.gada 9.maija Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu Konvencijas A Pielikuma noteikumus par dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā apstākļos, kad negadījums notiek Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā un iesaistītais pasažieris ir Vācijas Demokrātiskās Republikas pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs."

IRĀNA

Ratificējot Konvenciju, Irānas Islama Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Irānas Islama Republika saskaņā ar Konvencijas A Pielikuma 3.(1) pantu saglabā tiesības nepiemērot noteikumus, kas attiecas uz civilo dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja negadījums notiek tās teritorijā un pasažieris ir Irānas pilsonis vai pastāvīgais Irānas iedzīvotājs."

IRĀKA

Ratificējot Konvenciju, Irākas Republikas valdība izdara šādu atrunu:

[Neoficiāls tulkojums]

"Irākas Republikai nevar tikt uzskatīts par saistošu Konvencijas 12.panta 1.paragrāfs, kurš paredz, ka jebkāds strīds starp līgumslēdzējpusēm par Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu var tikt nodots šķīrējtiesai pēc vienas puses pieprasījuma, jo šāda rakstura strīdi var tikt pakļauti šķīrējtiesai tikai ar visu iesaistīto pušu piekrišanu katrā gadījumā vienojoties atsevišķi, tāpat Konvencijas 12.panta 3.paragrāfs.

Netiek piemēroti visi tie Konvencijas noteikumi, kas attiecas uz dzelzceļu atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā apstākļos, kad pasažieri ir Irākas Republikas pilsoņi un citu valstu pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Irākā, ja tie ir cietušie negadījumā, kas noticis Irākas teritorijā.

Irākas Republikas ratifikācija nekādā veidā nenozīmē atzinību tam, kas tiek saukts par Izraēlu, un neved pie Irākas iesaistīšanās ar to darījumos par jautājumiem, kas paredzēti Konvencijā un Protokolā."

POLIJA

Ratificējot Konvenciju, Polijas Tautas Republikas valdība izdarīja šādu paziņojumu:

[Neoficiāls tulkojums]

"1. Polijas Tautas Republika paziņo, ka atbilstoši Konvencijas 12.(3) pantam, tā nepiemēros šī panta 1. un 2.paragrāfa noteikumus.

2. Polijas Tautas Republika paziņo, ka atbilstoši CIV Vienveida noteikumu 3.(1) pantam tā nepiemēros to nosacījumu kopumu, kas attiecas uz dzelzceļu civilo atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja negadījums noticis Polijas Tautas Republikas teritorijā un pasažieri ir Polijas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Polijā."

RUMĀNIJA

Rumānijas Sociālistiskās Republikas valdība parakstīja Konvenciju:

[Neoficiāls tulkojums]

". . . veicot atrunas, par kurām noteikts COTIF 12.panta 3.paragrāfā un CIV Vienveida noteikumu 3.panta 1.paragrāfā."

Ratificējot Konvenciju, Rumānijas Sociālistiskās Republikas valdība izdarīja šādus paziņojumus:

[Tulkojums]

"(a) Rumānijas Sociālistiskā Republika paziņo, ka tā neuzskata par saistošiem tos Konvencijas 12.(1) panta noteikumus, kuros teikts, ka pēc vienas puses pieprasījuma strīds starp līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz Konvencijas piemērošanu vai interpretāciju var tikt nodots izšķiršanai šķīrējtiesā.

Rumānijas Sociālistiskā Republika uzskata, ka šādi strīdi var tikt nodoti šķīrējtiesā tikai saskaņā ar vienošanos, kas katrā atsevišķā gadījumā panākta starp visām strīda pusēm.

(b) Rumānijas Sociālistiskā Republika paziņo, ka tā neuzskata par sev saistošiem tos Vienveida noteikumu noteikumus attiecībā uz Starptautisko dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumu līgumiem, kas attiecas uz dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, kas notikuši tās teritorijā un kur iesaistītie pasažieri ir Rumānijas pilsoņi vai kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Rumānijas Sociālistiskajā Republikā."

ZVIEDRIJA

Ratificējot Konvenciju, Zviedrijas valdība paziņoja šādi:

[Neoficiāls tulkojums]

"Atbilstoši CIV Vienveida noteikumu 3.(1) pantam Zviedrija paziņo, ka tā nepiemēros visus noteikumus, kas saistīti ar dzelzceļa atbildību pasažieru bojāejas vai ievainojuma gadījumā, ja negadījums notiek tās teritorijā un pasažieri ir Zviedrijas pilsoņi vai to pastāvīgā dzīvesvieta ir Zviedrijā."

IZMAIŅAS
Deklarācijas un atrunas

BULGĀRIJA

Saskaņā ar COTIF 12.panta 3.paragrāfu un šīs Konvencijas A Pielikuma 3.panta 1.paragrāfu Bulgārijas Republika ar 1993.gada 17.maija vēstuli anulēja savas atrunas.

ČEHOSLOVĀKIJA

Slovākijas Republika — Čehijas Republika

Slovākijas Republika un Čehijas Republika, Čehoslovākijas bijušās valstis, saglabāja tiesības, kuras bija izteikusi Čehoslovākija, tikmēr tika atzīmēts, ka tiesības saskaņā ar A Pielikuma 3.panta 1.paragrāfu skar attiecīgi slovāku vai čehu pilsoņus un cilvēkus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Slovākijas Republika vai Čehijas Republika.

DĀNIJA

Saskaņā ar Vienveida noteikumu 3.pantu, kas attiecas uz starptautisko dzelzceļu pasažieru un bagāžas pārvadājumu līgumiem (CIV), Dānijas Karaliste ar 1996.gada 12.jūlija vēstuli anulēja savas atrunas.

VĀCIJAS DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKA

1990.gada 3.oktobrī īstenotās pievienošanas rezultātā, kad Vācijas Demokrātiskā Republika tika pievienota Vācijas Federatīvajai Republikai saskaņā ar Konstitūcijas 23.pantu, Vācijas Demokrātiskajai Republikai bez jebkādiem iebildumiem tiek piešķirtas tiesības.

DALĪBVALSTU SARAKSTS