Darbības ar dokumentu

Finanšu ministrijas lēmums Nr.265

Rīgā 2009.gada 20.oktobrī

Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu biedrībai "ASK Rīga"

Finanšu ministrija saņēma Sabiedriskā labuma komisijas 2009.gada 23.septembra atzinumu Nr.18-2009/206 "Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu biedrībai "ASK Rīga"" un uzsāka lietu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu biedrībai "ASK Rīga" (turpmāk - Biedrība).

Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk - komisija) 2009.gada 23.septembra sēdē izskatīja Biedrības dokumentus par 2008.gadā veikto sabiedriskā labuma darbību.

Biedrībai, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas 2007.gada 24.oktobra atzinumu Nr.20-2007/237, ar Finanšu ministrijas 2007.gada 24.oktobra lēmumu Nr.30 "Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu biedrībai "ASK Rīga"" tika piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss sabiedriskā labuma darbības veidam - sporta atbalstīšanai.

Komisija konstatēja, ka Biedrība 2008.gadā saņēma ziedojumus Ls 94 927 apmērā un tās rīcībā bija no iepriekšējā pārskata perioda atlikušie ziedojumi Ls 400 000 apmērā, kopumā Biedrībai bija pieejami ziedojumi Ls 494 927 apmērā.

Biedrība Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā par 2008.gadu norādīja, ka tā Ls 471 195 jeb 95% ir izlietojusi statūtos paredzētajai sabiedriskā labuma darbībai, taču minētā pārskata pielikumā "Detalizēta informācija par ziedoto līdzekļu izlietojumu" tika norādīts, ka Biedrība saņemtos ziedojumus izmantoja spēlētāju atlīdzībai (63%), sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Biļešu serviss" par biļešu pārdošanu (0,4%) un biedrībai "Agressive" par karsējmeiteņu uzstāšanos.

Komisija uzskata, ka iepriekš minētie izdevumi nevar tikt uzskatīti par sabiedriskā labuma darbībai izmantotiem finanšu līdzekļiem, jo spēlētāji, kas ir profesionālie sportisti, ir tiesībspējīgas un rīcībspējīgas personas, kas var patstāvīgi īstenot un aizstāvēt savas intereses, bet maksas pasākumu organizēšana, ja no šī pasākuma iekasētie līdzekļi netiek tālāk izmantoti sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par sabiedriskā labuma darbību Sabiedriskā labuma organizāciju likuma (turpmāk - Likums) izpratnē, kā arī samaksa biedrībai par karsējmeiteņu uzstāšanos ir uzskatāma par izklaidējošu pasākumu, kas nesniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai.

Likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem. Un minētā panta otrā daļa paredz, ka sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no pārskata gadā izlietoto ziedojumu kopsummas izlietot tikai tām sabiedriskā labuma darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.

Komisija atzinumā norādīja, ka Finanšu ministrijā ir saņemta Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes 2009.gada 14.jūlija vēstule Nr.4.1.4/19108, kurā Valsts ieņēmumu dienesta iestāde informē Finanšu ministriju par to, ka Biedrībā tika veikta tematiskā pārbaude, kuras rezultātā tika konstatēts, ka sabiedriskā labuma organizācijā saņemtie naudas līdzekļu ziedojumi daļēji netiek izlietoti statūtos norādīto mērķu sasniegšanai - sabiedriskā labuma darbībai. Akciju sabiedrības "Parex banka" naudas līdzekļu ziedojums Ls 800 000 apmērā daļēji izlietots overdrafta segšanai un finanšu līdzekļu uzkrājumu veikšanai - veikts depozītnoguldījums akciju sabiedrībā "Parex banka" Ls 400 000 apmērā.

Komisija savā atzinumā vērš uzmanību uz to, ka Biedrība tika brīdināta 2008.gadā par saņemto ziedojumu izlietojuma ierobežojumu neievērošanu un par to, ka tās biedri nevar tikt norādīti kā tās ziedotāji, kuri ir tiesīgi piemērot nodokļu atvieglojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (Finanšu ministrijas 2008.gada 25.augusta vēstule Nr. 5-6-08/3228). Arī šajā brīdinājuma vēstulē figurēja akciju sabiedrība "Parex banka", kura ir Biedrības biedrs un kurai ir pārstāvis Biedrības valdē.

Finanšu ministrija saņēma Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes 2009.gada 27.jūnija izziņu Nr.14.3/3195 par Biedrības nodokļu nomaksu, kurā tika norādīts, ka Biedrībai ir aktuālais parāds (Ls 16 589,60) un pārmaksa (Ls 25 986,15).

Finanšu ministrijā tika iesniegta Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes 2009.gada 16.septembra vēstule Nr.14.1.1/20640 par sabiedriskā labuma organizācijas atskaitēm, kura tika nosūtīta arī Biedrībai un kurā Valsts ieņēmumu dienesta iestāde norāda, ka Biedrības bilance par 2008.gadu ir neprecīzi sastādīta, tas ir, bilances pasīva daļas rezerves fonds ir jāprecizē atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 3.novembra noteikumu Nr.808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" 22.punktam.

Finanšu ministrija saņēma Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās Centra rajona nodaļas 2009.gada 17.septembra vēstuli Nr.14.3/3930i par informācijas sniegšanu, kurā Finanšu ministrija tika informēta, ka Biedrība nav iesniegusi visas deklarācijas un pārskatus, kā arī par to, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas Biedrībai ir aktuālais nodokļu parāds Ls 21 145,13, apturētais parāds - Ls 145 451,26 un nodokļu pārmaksa Ls 25 986,15.

Saskaņā ar Likuma 14.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tām sabiedriskā labuma darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi Likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus, kā arī ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā vai ja sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Likuma 14.panta ceturtā daļa nosaka, ka Finanšu ministrija ir tiesīga pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu organizācijai par Likuma 14.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem bez iepriek­šēja brīdinājuma.

Komisija savā atzinumā konstatēja, ka Biedrība 2007. un 2008.gadā nav ievērojusi Likumā noteiktos saņemto ziedojumu ierobežojumus un nav ņēmusi vērā Finanšu ministrijas brīdinājumu, kā arī nav veikusi nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, turklāt ir neprecīzi sagatavojusi bilanci par 2008.gadu.

Komisija ieteica Finanšu ministrijai pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu Biedrībai.

Tā kā Biedrība atkārtoti nav ievērojusi Likuma 11.panta otrajā daļā noteikto un, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālās iestādes 2009.gada 14.jūlija vēstuli Nr.4.1.4/19108, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas 2009.gada 23.septembra atzinumu Nr.18-2009/206, Finanšu ministrija saskaņā ar Likuma 11.panta otrās daļas un 14.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu nolemj atņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai "ASK Rīga" (reģ. Nr.40008094381, juridiskā adrese: Rīga, Ģertrūdes iela 16-14).

Atbilstoši Likuma 2.panta pirmajai daļai sabiedriskā labuma organizāciju mērķis ir darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai. Turklāt ziedotie līdzekļi, kuriem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi saskaņā ar nodokļus reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, faktiski ir valsts budžetā neienākušie nodokļu maksājumi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis administratīvais akts spēkā stājas Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā un, šo administratīvo aktu pārsūdzot, tā darbība netiek apturēta saskaņā ar Likuma 14.panta piekto daļu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010).

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos D.Tauriņš