Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.685

Rīgā 2009.gada 7.oktobrī (prot. Nr.67 55.§)

Par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam

 

1. Atbalstīt Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Pamatnostādņu īstenošanu nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Tieslietu ministrijai līdz 2015.gada 1.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs M.Segliņš

 

(Ministru kabineta

2009.gada  7.oktobra rīkojums Nr.685)

Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam kopsavilkums

Plānošanas dokuments "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam" (turpmāk - pamatnostādnes) izstrādāts saskaņā ar Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 15.2.apakš­punktu un Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 7.novembra rīkojumu Nr.696 "Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam'').

Pamatnostādnēs noteikti mērķi un pamatvirzieni tiesu iekārtas attīstībai vidēja termiņa laikposmam.

I. Tiesu iekārtas politikas mērķi

Politikas mērķis - nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu - neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise iespējami īsākā termiņā.

 Politikas apakšmērķi:

1. Veicināt tiesu pieejamību.

2. Attīstīt tiesu infrastruktūru, pārvaldību un darba organizāciju.

3. Veicināt cilvēkresursu attīstību tiesu varā.

4. Samazināt un izlīdzināt tiesu noslodzi.

5. Sekmēt tiesu varas neatkarību.

6. Efektivizēt zemesgrāmatu procesu.

II. Rīcības virzieni tiesu iekārtas politikas mērķu sasniegšanai

1. Indivīdam pieejama tiesa:

1.1. tiesu sniegto pakalpojumu uzlabošana:

1.1.1. ieviest vienotu rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu apmeklētāju ap­kal­pošanas sistēmu, tai skaitā nosakot arī vienotus apmeklētāju apkalpošanas standartus;

1.1.2. pilnveidot tiesu nodevu un maksas pakalpojumu sistēmu, lai maksā­jumus būtu iespējams veikt elektroniski (elektroniska norēķinu sistēma tiesā - iespēja norēķināties ar maksājumu karti, kā arī iespēja tiesai pārliecināties par maksājuma veikšanu un saņemšanu attiecīgajā Valsts kases kontā);

1.1.3. veikt pētījumu par tiesas procesa izmaksām un finanšu plānošanas metodiku;

1.2. tiesas procesa modernizācija:

1.2.1. sekmēt tiesvedības vai atsevišķu tās posmu, kā arī procesuālo darbību elektronisku norisi;

1.2.2. sekmēt skaņu ierakstu un videokonferenču ieviešanu adminis­tratīvajā procesā tiesā, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas procesā, civilprocesā un kriminālprocesā;

1.2.3. izstrādāt standartizētus procesuālo dokumentu paraugus un nodrošināt to pieejamību elektroniski, lai atvieglotu privātpersonu vēršanos tiesā;

1.3. sabiedrības informēšana par tiesu darbu:

1.3.1. nodrošināt informatīvu materiālu pieejamību gan tiesu iestādēs, gan tiesu portālā;

1.3.2. veicināt interneta pieejas punktu pieejamību tiesās (internetbankas un atsevišķu portālu pieejamība, piemēram, tiesu portālā);

1.3.3. nodrošināt tiesvedības gaitas datu atlases iespēju (kā atlases parametrus izmantojot lietas numuru vai pavēstes numuru);

1.3.4. veikt pētījumu par tiesu pakalpojumu informācijas centra nepiecie­šamību tieslietu sistēmā un tā izveides iespējām;

1.4. tiesu prakses vienotības veicināšana un tiesu nolēmumu pieejamība:

1.4.1. nodrošināt tiesu nolēmumu elektronisku pieejamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (tajā skaitā spēkā stājušos nolēmumu pieejamība sabiedrību intere­sējošās lietās);

1.4.2. pilnveidot judikatūras datubāzi, iekļaujot visu instanču tiesu nolēmumus (judikatūra);

1.4.3. nodrošināt, ka valsts valodā ir pieejama aktuāla informācija par Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem lietās, kurās atbildētāja nav Latvija, bet kurām ir būtiska ietekme uz cilvēktiesību judikatūru;

1.5. tiesas tēla uzlabošana:

1.5.1. veicināt tiesas vizuālā tēla atpazīstamību;

1.5.2. veicināt uz sabiedrības informēšanu vērstu tiesu komunikāciju.

2. Tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstība:

2.1. tiesu infrastruktūras attīstība:

2.1.1. izstrādāt tiesu izvietojuma un infrastruktūras attīstības koncepciju;

2.1.2. noteikt tiesu ēku standartus, tiesu ēku drošības prasības un nodrošināt to ieviešanu;

2.1.3. pilnveidot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti;

2.2. tiesu pārvaldības un tiesu darba organizācijas pilnveidošana:

2.2.1. noteikt tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama vadītāja amata izveides kritērijus un kompetences apjomu;

2.2.2. izvērtēt specializācijas principu tiesu varas sistēmā attiecībā uz tiesām un tiesnešiem;

2.2.3.  ieviest vienotus lietu sadales kritērijus.

3. Cilvēkresursu attīstība tiesu varā:

3.1. tiesnešu un tiesas darbinieku, kā arī tiesu sistēmai piederīgo personu mācību modeļa un satura pilnveidošana:

3.1.1. izstrādāt tiesnešu un tiesas darbinieku mācību funkcijas īstenošanas ilgtermiņa risinājumus;

3.1.2. veicināt to institūciju sadarbību mācību programmu satura izstrādē, kuras ir atbildīgas par tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesu sistēmai piederīgo personu mācībām, kā arī starpdisciplinārā principa ieviešanu mācībās;

3.1.3. dažādot tiesnešu un tiesas darbinieku mācību metodes;

3.1.4.  nodrošināt vispārējā zināšanu līmeņa paaugstināšanu par Eiropas Savienības tiesību jautājumiem (tai skaitā Eiropas Kopienu tiesas praksi), Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi;

3.1.5. veicināt svešvalodu (īpaši Eiropas Savienības oficiālo valodu) apguvi;

3.1.6. uzlabot tiesnešu un tiesas darbinieku starptautiskās tiesiskās sadarbības prasmes;

3.1.7. veicināt tiesnešu studijas maģistra grāda un tiesas darbinieku attiecīgi pirmā vai otrā līmeņa augstākās izglītības tiesību zinātnē iegūšanai;

3.2. vienotas profesionālās ētikas principu izpratnes veicināšana:

3.2.1.  izstrādāt pētījumu par tiesnešu, kā arī tiesu sistēmai piederīgo profesiju ētikas kodeksiem (izvērtējot vienota regulējama iespējamību vai savstarpēji saskaņota regulējuma noteikšanu);

3.2.2. veicināt vienotu profesionālās ētikas principu izpratni tiesu sistēmai piederīgo profesiju vidū;

3.3. cilvēkresursu piesaistes tiesu varai efektivizācija un to kapacitātes stiprināšana:

3.3.1. nodrošināt efektīvu tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procesa ieviešanu;

3.3.2. ieviest tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu regulāru novērtēšanu;

3.3.3. stiprināt tiesneša palīga institūtu;

3.3.4. noteikt katras tiesas darbinieku amata kategorijas kompetences apjomu, izstrādājot amata aprakstu paraugus.

4. Tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana:

4.1. alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanas veicināšana:

4.1.1.  popularizēt mediāciju kā alternatīvo domstarpību risināšanas veidu starp juridisko profesiju pārstāvjiem;

4.1.2. veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā izstrādāt normatīvo aktu grozījumus mediācijas ieviešanai civiltiesisku strīdu risināšanā;

4.1.3. veicināt mediācijas ieviešanu administratīvajā procesā iestādē un tiesā;

4.1.4. pilnveidot šķīrējtiesu darbības tiesisko regulējumu;

4.2. tiesvedības procesa efektivizācija administratīvajās lietās, adminis­tratīvo pārkāpumu lietās, civillietās un krimināllietās:

4.2.1. nodrošināt tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, lai efektivizētu ties­ve­dības procesu administratīvajās lietās, administratīvo pārkāpumu lietās, civillietās un krimināllietās;

4.3. tiesu noslodzes izlīdzināšana:

4.3.1.  apzināt īstermiņā īstenojamus tiesu noslodzes izlīdzināšanas mehā­nismus, izstrādāt procesuālos un darba organizācijas mehānismus viena līmeņa tiesu noslodzes izlīdzināšanai;

4.3.2. izvērtēt kompetences sadalījumu starp dažāda līmeņa tiesām ("tīrās tiesu instances");

4.4. atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām:

4.4.1.  nodot atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanu dzimtsarakstu nodaļām, zemesgrāmatu tiesnešiem un tiesu sistēmai piederīgām personām, piemēram, zvērinātiem notāriem (ja paternitātes lietās nav strīda, tās nodod dzimtsarakstu nodaļām, ja laulības šķiršanas lietās nav strīda, tās nodod zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām);

4.4.2. pārskatīt uzraudzības īstenošanas mehānismu pār zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju darbību.

5. Tiesu varas neatkarības sekmēšana:

5.1. Tieslietu padomes izveide:

5.1.1. nodrošināt Tieslietu padomes institūta tiesisko regulējumu;

5.2. tiesnešu darba samaksa un sociālās garantijas:

5.2.1. nostiprināt tiesneša amatalgas un sociālo garantiju principu.

6. Zemesgrāmatu procesa efektivizācija:

6.1. zemesgrāmatu procesa elektronizācija:

6.1.1. izstrādāt elektroniska dokumenta pārvaldības un saņemšanas modeli zemesgrāmatu nodaļā un sākt tā ieviešanu;

6.1.2. nodrošināt iespēju veikt elektroniskos norēķinus;

6.1.3. ieviest elektroniska nostiprinājuma lūguma saņemšanas un informācijas apstrādes sistēmu valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā;

6.1.4. paplašināt no saistītajiem reģistriem pieejamās informācijas apjomu un pieslēgt jaunas informācijas sistēmas;

6.2. zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas efektivizācija:

6.2.1. optimizēt zemesgrāmatu nodaļu struktūru, nodrošinot darba nepārtrauktības un lietu sadales nejaušības principa ievērošanu;

6.2.2. izvērtēt zemesgrāmatu nodaļu tiesneša palīga un konsultanta darba organizācijas efektivizācijas iespējas;

6.3. cilvēkresursu attīstība:

6.3.1. veicināt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu studijas maģistra grāda un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku attiecīgi pirmā vai otrā līmeņa augstākās izglītības tiesību zinātnē iegūšanai;

6.3.2. stiprināt zemesgrāmatu nodaļu tiesneša palīga institūtu.

III. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

Pamatnostādņu īstenošana tiks nodrošināta atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Pamatnostādņu 1.2.apakšpunktā ietvertos pasākumus būs iespējams īstenot, ja tiks apstiprināts projekts par Latvijas un Šveices sadarbības pro­gram­mu "Latvijas tiesu modernizācija", savukārt pamatnostādņu 6.1.apakš­punktā ietvertos pasākumus, kas saistīti ar zemesgrāmatu procesa elektronizāciju, būs iespējams īstenot, ja tiks apstiprināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts "Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai - 1.kārta".

IV. Pārskatu sniegšana un novērtēšana

Tieslietu ministrija līdz 2015.gada 1.decembrim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pārskatu par pamatnostādņu īstenošanu.

Tieslietu ministrs M.Segliņš