Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.631

Rīgā 2009.gada 16.septembrī (prot. Nr.54 35.§)

Par Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnēm 2009.-2013.gadam

 

1. Atbalstīt Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Pamatnostādnēs paredzēto rīcības virzienu īstenošanu 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt un līdz 2009.gada 30.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Zinātnes un tehnoloģijas attīstības rīcības plāna 2010.-2013.gadam projektu, paredzot tajā pamatnostādnēs noteikto mērķu, rezultātu un to rādītāju sasniegšanu, kā arī norādot izstrādājamos attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus.

5. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām katru gadu līdz 1.novembrim iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā pārskatu par uzdevumu izpildi.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 

(Ministru kabineta

2009.gada 16.septembra rīkojums Nr.631)

Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu 2009.-2013.gadam
kopsavilkums

Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir izstrādātas saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 3.panta trešo daļu. Pamatnostādņu mērķis ir noteikt Latvijas zinātnes un tehnoloģijas attīstības politiku, identificējot problēmas, mērķus, pamatprincipus un rīcības virzienus.

Pamatnostādnēs ir konstatētas šādas galvenās problēmas zinātnes un tehnoloģijas attīstības nodrošināšanai:

1) mazs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā - zinātnieku skaita samazināšanās un novecošana, nepietiekams doktorantu skaits;

2) nepietiekamas investīcijas zinātnē un pētniecībā;

3) maz attīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai (īpaši reģionālajās zinātniskajās institūcijās);

4) neliels patentu skaits, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, un patentu neesība augsto tehnoloģiju nozarēs;

5) ierobežotas zināšanu komercializācijas iespējas un prasmes.

Pamatnostādnēs ir noteikts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas galvenais mērķis - veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi.

Mērķa sasniegšanai pamatnostādnes izvirza šādus galvenos uzdevumus:

1) sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un attīstības centriem, ar kuriem sadarbojoties attīstās augstākās izglītības institūcijas reģionos, veicināt citu valsts un privāto zinātnisko institūciju attīstību;

2) nodrošināt valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, panākot, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu privātā sektora investīciju pieaugošu piesaisti;

3) veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā;

4) sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un organizējot atbalsta pasākumus, veicināt publisko un privāto partnerību.

Lai īstenotu minētos uzdevumus un novērstu konstatētās problēmas zinātnes un tehnoloģijas attīstības nodrošināšanai, pamatnostādnēs tiek noteikti šādi apakš­uzdevumi:

1) izveidot universitātes par nozīmīgiem zinātnes centriem Latvijā, kuros augsta līmeņa zinātniskā darbība (galvenokārt fundamentālie pētījumi) būtu saskanīgi apvienoti ar augstas kvalitātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām plašā nozaru spektrā;

2) attīstīt valsts zinātniskos institūtus, kuri veic augsta līmeņa zinātniskos pētījumus, izstrādes un inovatīvu darbību tautsaimniecībā svarīgās nozarēs, kā arī piedalās augstākā līmeņa studijās;

3) nodrošināt augstākās izglītības un zinātniskās darbības pieejamību reģionos;

4) attīstīt humanitārās un sociālās zinātnes kā nacionālās kultūras identitātes un pašapziņas pamatu;

5) sekmēt darba tirgus prasībām atbilstošu augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu, veicinot sadarbību starp valsts pārvaldes, izglītības iestādēm un darba devēju organizācijām;

6) nodrošināt akadēmiskā personāla veidošanu starptautiska konkursa apstākļos;

7) modernizēt un attīstīt zinātnisko infrastruktūru valsts zinātniskajās institūcijās;

8) atbalstīt izcilus sasniegumus zinātnē, izstrādājot pasākumus to zinātnieku atbalstam, kuru zinātniskā darbība atbilst pasaulē vispāratzītiem novērtējuma kritērijiem;

9) pilnveidot doktorantūras atbalsta sistēmu;

10) motivēt jaunos speciālistus darbam augstskolās un zinātniskajos institūtos, attīstot pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta sistēmu un nodrošinot stažēšanās un tālākas zināšanu papildināšanas iespējas saistītās zinātnes nozarēs;

11) sākt Zinātnes komunikāciju centra izveidi, kas sniegtu sabiedrībai informāciju par jaunākajiem zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem, ar interaktīvu ekspozīciju starpniecību un komunikāciju pakalpojumu starpniecību raisītu interesi par zinātni un inovācijām, nodrošinātu jauniešu iesaistīšanos zinātnisko eksperimentu un novērojumu veikšanā;

12) izveidot konsultatīvu un koordinējošu institūciju - Zinātnes un tehnoloģiskās attīstības stratēģijas konsultatīvo padomi Ministru prezidenta vadībā;

13) attīstīt lietišķos pētījumus jauno tehnoloģiju jomā, radot priekšnoteikumus zinātniskiem pētījumiem nozarēs, kurās ir veidojams atbilstošs potenciāls un attīstības perspektīvas;

14) saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu reizi četros gados izvērtēt un noteikt zinātnes prioritāros virzienus, nodrošinot to īstenošanu valsts pētījumu programmu veidā;

15) nodrošināt atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstskolām doktorantūras studiju nodrošināšanai, zinātnes attīstībai un pētnieciskās bāzes un infrastruktūras nostiprināšanai;

16) paaugstināt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanas efektivitāti zinātnē un pētniecībā;

17) veidot kompetences centrus, sekmējot zinātnes, izglītības un privātā sektora sadarbību Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgos pētniecības virzienos;

18) veicināt komersantu ieinteresētību izmantot nacionālo zinātnisko potenciālu;

19) sekmēt uzņēmumu un zinātnieku sadarbību un atbalstīt rūpniecisko pētījumu veikšanu uzņēmumos;

20) sekmēt bilaterālo un daudzpusējo sadarbību zinātnisko pētījumu un tehnoloģiju izstrādes jomās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām pasaules valstīm;

21) veicināt Latvijas dalību Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās (piemēram, Ietvara programma, EUREKA, Eirostars, COST);

22) atbalstīt Latvijas dalību starptautiskajās zinātniskās sadarbības organizācijās un asociācijās;

23) nodrošināt Latvijas zinātnes un pētniecības sistēmas integrāciju Eiropas pētniecības telpā, atbalstot iesaistīšanos tehnoloģisko platformu un citu kopēju starptautiska līmeņa pasākumu darbībā, kā arī attīstot pasaules līmeņa zinātnisko infrastruktūru Latvijā;

24) nodrošināt Latvijā īstenoto pētījumu atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskajā apritē;

25) izveidot četrus Eiropas nozīmes zinātniskās infrastruktūras objektus;

26) veicināt studējošo izpratni par zinātnes un pētniecības, inovācijas un augsto tehnoloģiju lomu valsts ekonomikas attīstībā;

27) uzlabot un attīstīt tehnoloģiju pārneses un inovāciju atbalsta struktūras;

28) pilnveidot esošās valsts atbalsta programmas un izstrādāt jaunus atbalsta pasākumus zināšanu un tehnoloģiju pārneses atbalstam;

29) sekmēt zinātnieku un uzņēmēju izpratni par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzības jautājumiem;

30) izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, un no tā izrietošo tiesību deleģēšanas kārtību un kārtību, kādā izmantojamas zinātniskajai institūcijai deleģētās tiesības.

Īstenojot pamatnostādnes, nozīmīgs ir finansējuma plānojums. Lai īstenotu pamatnostādnes, izdevumu segšanai Izglītības un zinātnes ministrija plāno piesaistīt šādus finanšu līdzekļu avotus:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums;

3) privātā sektora investīcijas;

4) Eiropas Savienības finansējums pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu sadarbības projektiem.

Pamatnostādņu ieviešanai laikposmā no 2009.gada līdz 2013.gadam nepieciešamo kopējo finansējumu plānots nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā piesaistot struktūrfondu līdzekļus.

I. Pamatnostādņu ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi
1	2	3	4	5
	2009	2010	2011	2012
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1.2. speciālais budžets 1.3. pašvaldību budžets	0 21 975,015 0 0	0 0 0 0	0 0 0 0	0 0 0 0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 2.2. speciālais budžets 2.3. pašvaldību budžets	0 21 975,015   0 0	0 0   0 0	0 0   0 0	0 0   0 0
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 3.2. speciālais budžets 3.3. pašvaldību budžets	0   0 0	0   0 0	0 0   0 0	0 0 0 0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Šo jomu neskar
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi - kopā: 86 134 lati; ārvalstu finanšu palīdzība - 40 000 latu
	Apakšprogrammas 05.01. "Zinātniskās darbības nodrošinājums" finansējums 2009.gadam ir 5 553 618 latu. 2009.gadā tiek īstenoti 333 fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti, kuru kopējais gada finansējums ir 3 738 710 latu (viena projekta finansējums vidēji ir 11 000 latu). Latvijas Zinātnes padomes (LZP) ekspertu komisiju un LZP projektu ekspertīzes nodrošināšanai paredzēti 103 680 latu, atbalstam LZP starptautiskai sadarbībai - 110 340 latu. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības nodrošināšanai paredzēti 976 545 lati, bet starptautisko datubāzu un bilaterālās sadarbības īstenošanai 2009.gadā 624 343 lati
	Apakšprogrammas 05.02. "Zinātnes bāzes finansējums" finansējuma palielinājums 2009.gadam aprēķināts atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta noteikumiem Nr.623 "Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem". Piešķirtais finansējums 8 482 229 latu apmērā nodrošina 40 zinātnisko institūciju uzturēšanas izdevumu segšanu tikai 54 % apmērā no minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktā
	Apakšprogrammai 05.03. "VA "Latvijas Akadēmiskā bibliotēka" darbības nodrošināšana" piešķirtais finansējums 2009.gadā ir 529 389 lati, tai skaitā no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem - 478 487 lati. 2009.gadā lielākie izdevumi paredzēti atlīdzībai - 404 206 lati un precēm un pakalpojumiem - 125 183 lati
	Apakšprogrammas 05.05. "Tirgus orientētie pētījumi" finansējums 2009.gadam ir 438 000 latu. Paredzētais finansējums ir saistīts ar 21 iepriekšējo gadu zinātnisko institūtu projekta iesniegšanas intensitāti
	Apakšprogrammai 05.09. "Dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" piešķirtais finansējums 2009.gadā ir 790 000 latu, tai skaitā no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem - 731 548 lati. Paredzētais finansējums saistās ar Septītās ietvara programmas, EUREKA un COST projektu atbalstu. 440 571 lats paredzēts programmas EUREKA finansēšanai un 74 625 lati programmas COST finansēšanai. Septītās ietvara programmas finansēšanai 2009.gadā paredzēti 274 804 lati. Minētais plānojums ir indikatīvs, jo atkarīgs no Latvijas zinātnieku sekmīgas darbības Eiropas Savienības projektu īstenošanā
	Apakšprogrammai 05.12. "Valsts pētījumu programmas" paredzētais finansējums 6 034 377 lati ir saistīts ar šādu deviņu valsts prioritāro zinātnes virzienu fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanu valsts pētījumu programmu ietvaros:
	Apakšprogrammai 05.15. "Latvijas Zinātnes padomes darbības nodrošināšana" paredzētais finansējums 2009.gadā ir 129 872 lati. 2009.gadā lielākie izdevumi paredzēti atlīdzībai - 109 652 lati, precēm un pakalpojumiem - 18 920 latu un kapitālajiem izdevumiem - 1 300 latu
	Apakšprogramma 03.03. "Zinātniskās darbības attīstība un infrastruktūras nodrošināšana augstskolās un koledžās" 2009.gadā ir iesaldēta, un finansējums zinātniskās darbības nodrošināšanai augstskolās un koledžās nav piešķirts
6. Cita informācija	Pamatnostādnēs paredzēto rīcības virzienu īstenošana 2009.gadā un turpmākajos gados tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros

 

II. Struktūrfondi

(finanšu plāns latos)

Aktivitāte	Kopā	Publiskais finansējums	Struktūr­fonds	Nacionālais publiskais finansējums	Privātais finansējums
	1 = 2 + 5	2 = 3 + 4	3	4	5
1.1.1.1. Zinātnes un inovāciju politikas veido­šanas un admi­nis­tra­tīvās kapa­ci­tātes stiprināšana (IZM)	0	0	0	0	0
1.1.1.2. Cilvēkresursu piesaiste zinātnei (IZM)	40 266 535	40 266 535	34 226 554	6 039 981	0
1.1.1.3. Motivācijas veicināšana zinātniskajai darbībai (IZM)	0	0	0	0	0
2.1.1.1. Atbalsts zinātnei un pētniecībai (IZM)*	42 168 240	41 957 399	35 843 004	6 114 395	210 841
2.1.1.2. Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.IP un citi) (IZM)*	5 787 798	5 576 956	4 919 628	657 328	210 841
2.1.1.3.1. Zinātnes infrastruktūras attīstība (IZM)*	120 815 484	120 534 363	102 696 235	17 838 128	281 122
2.1.1.3.2. Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai (IZM)*	12 369 840	12 369 840	10 514 363	1 855 476	0
2.1.2.1.1. Kompetences centri (EM)*	54 837 454	42 730 483	36 320 911	6 409 572	12 106 970
2.1.2.1.2. Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti (EM)*	2 497 021	2 497 021	2 122 468	374 553	0
2.1.2.3.1. Zinātnes un tehnoloģiju parks (EM)*	0	0	0	0	0

*Finanšu plāns izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.jūlija rīkojumam Nr.478 "Par grozījumiem darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājumā".

 

2009.gadā zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas īstenošanai no valsts budžeta Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēti līdzekļi 21,97 milj. latu apmērā un no Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas "Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana" finanšu līdzekļi 1,12 milj. latu apmērā.

Sasniedzot zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikā noteiktos mērķus un rezultātus, netiešā veidā tiks panākta pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo tiks nodrošināta zinātnes un pētniecības attīstība, sekmēta lietišķās pētniecības rezultātu ieviešana un komercializācija. Tas veicinās sociālās sfēras un tautsaimniecības attīstību, kā arī nodokļu pieaugumu.

Pamatnostādņu ieviešana notiks pakāpeniski līdz 2013.gadam. Pēc pamatnostādņu pieņemšanas paredzēts izstrādāt rīcības plānu pamatnostādnēs noteikto mērķu īstenošanai. Ja nepieciešams, tiks iesniegti priekšlikumi pamatnostādņu vai rīcības plāna aktualizācijai.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe