Darbības ar dokumentu

Darbības ar dokumentu
Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr.580

Rīgā 2009.gada 25.augustā (prot. Nr.51 83.§)

Par privātā sektora parādu restrukturizāciju

 

1. Atbalstīt informatīvā ziņojuma "Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija" (turpmāk - informatīvais ziņojums) kopsavilkumā ietverto privātpersonu kredītu restrukturizācijas risinājuma 2.modeli.

2. Noteikt, ka par šā rīkojuma 1.punktā minētā privātpersonu kredītu restruk­turizācijas risinājuma 2.modeļa ieviešanas administrēšanu ir atbildīga valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un par ieviešanas uzraudzību ir atbildīga Finanšu ministrija.

3. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram:

3.1. līdz 2009.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus par atbalsta shēmas īstenošanas nosacījumiem;

3.2. divu mēnešu laikā pēc šā rīkojuma 3.1.apakšpunktā minētā likumprojekta stāšanās spēkā iesniegt noteiktā kār­tībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par atbalsta shēmas īstenošanas nosa­cījumiem;

3.3. reizi pusgadā līdz attiecīgā gada 15.janvārim un 15.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par atbalsta programmas rezultātiem un, ja nepie­ciešams, sagatavot priekšlikumus par grozījumiem vai papildinājumiem attiecībā uz privātā sektora parādu restrukturizāciju.

4. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2009.gada 1.ok­tobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", paredzot pirmā hipotekārā kreditora tiesību aizsardzību.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše


 

(Ministru kabineta

2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.580)

Informatīvā ziņojuma

"Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija" kopsavilkums

Lejupslīde Latvijas ekonomikā, tai skaitā nekustamā īpašuma tirgū, kā arī pieprasījuma kritums starptautiskajos tirgos ir radījis ievērojamas problēmas mājokļu kredītu tirgū. Problēmas ar kredītu atmaksu ir ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem, kuriem ekonomikas krīzes dēļ nākas saskarties ar pieprasījuma samazināšanos, līdz ar to rodas problēmas ar maksātspēju. Bankām ierobežojot kredītu izsniegšanu, uzņēmumiem samazinājušās iespējas piesaistīt uzņēmējdarbībai nepieciešamos kredītresursus, un tas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību.

Lai izvērtētu iespējamos risinājumus pašreizējai situācijai kreditēšanas tirgū, ir izstrādāts informatīvais ziņojums "Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija". Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas izstrādi paredzēja nodomu protokols, kuru Latvija iesniedza Starptautiskajam Valūtas fondam 2008.gada 18.decembrī. Minētajā protokolā tika paredzēts līdz 2009.gada aprīļa beigām izstrādāt privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju. 2009.gada 3.februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjauno­šanas programmas ieviešanas rīcības plānu, un tajā tika iekļauts uzdevums izstrādāt visaptverošu privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju, izmantojot Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas tehnisko palīdzību.

Attiecībā uz mājokļu kreditēšanas re­strukturizāciju informatīvais ziņojums piedāvā šādus privātpersonu kredītu restrukturizācijas risinājuma modeļus:

1) sniegt valsts galvojumu paaugstināta riska kredītiem (nepieciešamais valsts finansējums ir no 67 milj. līdz 336 milj. latu);

2) sniegt valsts galvojumu restrukturizētajiem kredītiem (nepieciešamās izmaksas gadā ir no 6,6 milj. līdz 31,2 milj. latu);

3) izveidot neatkarīgu aktīvu pārvaldības struktūru (aktīvu portfeļa pārņemšanai nepieciešamā summa ir no 89,7 milj. līdz 314,1 milj. latu);

4) nodrošināt atbilstošu tiesisko regulējumu kredītņēmēju aizsardzībai (papildu līdzekļi nav nepieciešami).

Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas izstrādes darba grupa, konsultējoties ar komercbankām un Starptautisko Valūtas fondu, par prioritāro variantu ir atzinusi privātpersonu kredītu restrukturizācijas risinājuma 2.modeli. Šis modelis paredz veicināt banku darbību, lai tās restrukturizētu tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir apdraudēta vai jau ir pārtraukta. Uz atbalstu var pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un/vai remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5 000 latu.

Privātpersonu kredītu restrukturizācijas risinājuma 2.modelis paredz, ka valsts sniedz garantijas bankām, ka gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šā kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju. Valsts maksājumi minētajā situācijā nav dāvinājums, bet gan aizdevums kredītņēmējam, kas vēlāk (10 gadu laikā) būs jāatmaksā valstij.

Vienlaikus tiek paredzēti vairāki nosacījumi kredītu restrukturizācijai:

1) daļa kredīta (vismaz 20 %) tiek iesaldēta līdz programmas beigām un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi (gan pamatsumma, gan procenti);

2) pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40 % no viņa mēneša ienākumiem.

Atsevišķos gadījumos uz atbalstu var pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu (ja pēc bankas novērtējuma šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju). Minētajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldē 50 % kredīta. Kad kredītņēmējs ir atguvis maksātspēju, banka restrukturizē kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.

Attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu ir svarīgi bez tiešas iejaukšanās kreditēšanas tirgū nodrošināt labvēlīgus apstākļus esošo problēmu risināšanai. Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas izstrādes darba grupa, izvērtējot esošo situāciju, kā arī ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta resursus, ir secinājusi, ka šobrīd svarīgākais uzdevums ir nodrošināt tādus apstākļus, kas sekmētu kredītu restrukturizāciju un maksātnespējas problēmu risināšanu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk - pirmkārt, padarīt efektīvāku un pieejamāku maksātnespējas procesu, otrkārt, veicināt uzņēmumu un kreditoru vienošanos ārpus tiesas. Vienlaikus nepieciešams veicināt finanšu pieejamību tiem uzņēmumiem, kuri spēj sekmīgi darboties, kuri ir dzīvotspējīgi un eksportspējīgi, tādējādi nodrošinot ekonomikas atlabšanu ilgtermiņā, kā arī izvairoties no iespējamiem jauniem maksātnespējas gadījumiem.

Finanšu ministrs E.Repše

25.08.2009