Darbības ar dokumentu
Rīgā 2009.gada 12.augustā (prot. Nr.52 60.§)
1. Atbalstīt Integrētās augu aizsardzības politikas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).
3. Zemkopības ministram noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā:
3.1. līdz 2010.gada 1.decembrim – likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”;
3.2. līdz 2011.gada 1.decembrim:
3.2.1. Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek apmācīti profesionālie augu aizsardzības līdzekļu lietotāji;
3.2.2. Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka konsultāciju sniegšanas kārtību profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem;
3.3. līdz 2012.gada 1.decembrim:
3.3.1. Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā ievieš integrēto augu aizsardzību;
3.3.2. Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.463 “Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi””;
3.4. (svītrots ar MK 15.01.2014. rīkojumu Nr.22).
4. Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanu 2009., 2010. un 2011.gadā nodrošināt Zemkopības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2012.gadā un turpmākajos gados skatāms, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Integrētās augu aizsardzības attīstības pamatnostādņu (turpmāk – pamatnostādnes) izstrāde bija noteikta Deklarācijā par I.Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kas paredzēja ieviest efektīvu lauksaimniecības un mežsaimniecības risku vadības sistēmu, kā arī Valdības rīcības plānā, kas paredzēja izstrādāt politikas plānošanas dokumentu par integrētās augu aizsardzības sistēmas ieviešanu.
Eiropas Komisija ir sagatavojusi Eiropas Padomes priekšlikumu Direktīvai par ilgtspējīgu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu (turpmāk – direktīvas projekts), par kuras tālāku virzību ir panākta politiska vienošanās 2007.gada 17.–19.decembra Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē.
Direktīvas projekts paredz, ka dalībvalstij ir jārada visi priekšnosacījumi un atbalsts integrētās augu aizsardzības ieviešanai un līdz 2013.gada 30.jūnijam jāpaziņo Eiropas Komisijai par integrētās augu aizsardzības ieviešanu.
Dalībvalstij ir izvirzīti šādi pienākumi:
1) triju gadu laikā pēc minētās direktīvas spēkā stāšanās jāsagatavo rīcības plāns, norādot, kādā veidā dalībvalsts ieviesīs integrētās augu aizsardzības principus attiecībā uz visiem profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem;
2) jārada tāda sistēma, lai profesionālie augu aizsardzības līdzekļu lietotāji būtu nodrošināti ar nepieciešamo informāciju kaitīgo organismu monitoringa veikšanai un lēmuma pieņemšanai;
3) jāizveido integrētās augu aizsardzības konsultantu sistēma;
4) jāizstrādā kultūrspecifiskās vadlīnijas integrētās augu aizsardzības ieviešanai attiecīgiem kultūraugiem;
5) jārada atbilstoši stimuli, lai mudinātu profesionālos augu aizsardzības līdzekļu lietotājus brīvprātīgi ievērot kultūrspecifiskās vadlīnijas.
Integrētās augu aizsardzības galvenie pamatelementi:
1) profilaktiskie pasākumi – visi pasākumi, kas nodrošina augu normālu augšanu un attīstību. Šo pasākumu īstenošana samazina vai novērš kaitīgo organismu rašanos un inficēšanās iespējamību;
2) novērošana – kultūraugu uzraudzība, lai novērotu kaitīgā organisma parādīšanos, izplatības dinamiku, ņemot vērā arī to dabisko ienaidnieku izplatību, un pieņemtu lēmumu par nepieciešamajiem kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumiem;
3) augu aizsardzības tiešie pasākumi – rīcība, iejaukšanās, ja nepieciešama kaitīgo organismu ierobežošana, pamatojot to ar datiem par kāda kaitīgā organisma iespējamu savairošanos postošā līmenī.
Lai Latvija triju gadu laikā pēc direktīvas spēkā stāšanās varētu sagatavot programmu un ziņotu par to Eiropas Komisijai, nepieciešams veikt būtiskus priekšdarbus:
1) jāiegūst zinātniski pamatota informācija un statistika augu aizsardzības jomā;
2) jādefinē riski, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu;
3) jānosaka kaitīgo organismu ierobežošanas stratēģiskie virzieni.
Lai izpildītu šos uzdevumus, valstij jāīsteno ilgtermiņa darbības virzieni.
Laikus neveicot priekšdarbus, nebūs iespējams pamatot (ar statistikas datiem un pētījumiem) programmā ietverto izvēlēto integrētās augu aizsardzības ieviešanas sistēmu.
Pamatnostādnes tiek izstrādātas, lai radītu pamatnosacījumus integrētās augu aizsardzības politikas attīstībai un noteiktu rīcības virzienus, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus laikposmā no 2009.gada līdz 2015.gadam.
Pamatnostādņu projektam nav sasaistes ar plānošanas reģionu attīstības programmām.
Pamatnostādnes nosaka šādus galvenos rīcības virzienus:
1) pieejama nepieciešamā statistika par augu aizsardzības līdzekļu aprites jomu;
2) ieinteresēto pušu nodrošināšana ar ieteikumiem par nepieciešamajiem pasākumiem rezistences novēršanai;
3) ieinteresēto pušu nodrošināšana ar informāciju par kaitīgajiem organismiem, to kritiskajiem sliekšņiem, augu aizsardzības līdzekļiem un augu aizsardzības metodēm;
4) lauksaimnieku brīdināšana par postīgāko kaitīgo organismu parādīšanos;
5) pilnveidota apmācību un konsultāciju sistēma augu aizsardzības jomā;
6) veicināta augu aizsardzības kā zinātnes nozares attīstība, iesaistot augkopības nozarē specializētās Latvijas zinātniskās institūcijas, lai veiktu pētījumus atbilstoši to darbības jomai;
7) integrēto augu aizsardzību regulē normatīvie akti.
 |
 |
 |
 |