Ministru kabineta noteikumi Nr.897
Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 35.§)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 50., 143.nr.; 2005, 160.nr.; 2008, 106.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt noteikumu tekstā:
1.1. vārdus "īpaši bīstamās" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "prioritārās" (attiecīgā locījumā);
1.2. vārdus "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "centrs" (attiecīgā locījumā).
2. Izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā:
"4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka prioritāro vielu (1.pielikuma 1.tabula) un bīstamo vielu (1.pielikuma 2.tabula) koncentrāciju robežlielumus ūdenī un prioritāro vielu koncentrāciju robežlielumus biotā (1.pielikuma 3.tabula), attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamajiem virszemes ūdeņiem.
5. Piemērojot šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētos ūdens kvalitātes normatīvus un 1.pielikuma 3.tabulā minētos kvalitātes normatīvus biotai, ņem vērā:
5.1. ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu;
5.2. nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām ūdens videi īpaši bīstamajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar pārējām šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām prioritārajām vielām un 2.tabulā minētajām vielām;
5.3. ka šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētie vides kvalitātes normatīvi ir izteikti kā piesārņojošās vielas vai vielu grupas kopējā koncentrācija visā ūdens paraugā;
5.4. ka vides kvalitātes normatīvi metāliem attiecas uz koncentrāciju šķīdumā - ūdens fāzi, kuru iegūst, paraugu filtrējot caur 0,45 μm filtru vai veicot līdzīgu priekšapstrādi. Novērtējot ūdens atbilstību metālu un to savienojumu vides kvalitātes normatīviem, var ņemt vērā metālu dabisko fona koncentrāciju, ja tā neļauj ievērot atbilstību vides kvalitātes normatīviem, kā arī ūdens cietību, ūdeņraža jonu koncentrāciju (pH vērtību, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms) vai citus kvalitātes rādītājus, kas ietekmē metālu bioloģisko pieejamību."
3. Papildināt noteikumus ar 5.1 punktu šādā redakcijā:
"5.1 Virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
5.1 1. dažādos gadalaikos katrā ūdensobjekta reprezentatīvā monitoringa vietā mērīto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto gada vidējo koncentrāciju;
5.1 2. katrā reprezentatīvā ūdensobjekta monitoringa vietā mērītā vienreizējā prioritāro vielu koncentrācija nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju;
5.1 3. prioritāro vielu koncentrācija biotā nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulā noteikto vides kvalitātes normatīvu."
4. Aizstāt 6.punkta ievaddaļā un 7.punktā skaitli un vārdu "2.pielikumā" ar skaitļiem un vārdiem "1.pielikuma 2.tabulā".
5. Papildināt noteikumu II nodaļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:
"7.1 Ja Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams noteikt stingrākus vides kvalitātes normatīvus piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 "Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību" 5.pielikumā, piemēro šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības."
6. Izteikt 11.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.4. prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā minētos vides kvalitātes normatīvus;".
7. Izteikt 26.1. un 26.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
"26.1. piesārņojuma līmenis ir pārsniedzis mērķlieluma un robežlieluma vidējo aritmētisko vērtību, šajā teritorijā veic pasākumus, lai precizētu piesārņojuma areāla robežas, novērtētu, vai piesārņojums nerada risku cilvēku veselībai un videi, kā arī novērstu turpmāku pazemes ūdeņu piesārņošanu;
26.2. piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, tad, ņemot vērā ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, hidrodinamiskos apstākļus un antropogēnās iedarbības radīto slodzi attiecīgajā teritorijā, novērtē, vai vides sanācija ir nepieciešama un tehniski iespējama bez tādu pasākumu īstenošanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī novērtē, vai pasākumiem piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi augstas izmaksas. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, pazemes ūdeņu attīrīšanas pakāpi katram piesārņojuma areālam nosaka individuāli. Sanāciju veic saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" un Vides aizsardzības likumu."
8. Svītrot 26.1 punktā burtu "B".
9. Aizstāt 27.punktā vārdus "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" ar vārdiem "Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - centrs)".
10. Izteikt 33.punkta otro teikumu šādā redakcijā:
"Ja centrs konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tam ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu."
11. Papildināt 42.punktu aiz vārda "sausums" ar vārdiem "un ir ievērotas Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības par īslaicīgiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai".
12. Aizstāt 45.1.1.apakšpunktā skaitļus un vārdus "1. un 2.pielikumā" ar skaitļiem un vārdiem "1.pielikuma 2.tabulā".
13. Papildināt X nodaļu ar 51.punktu šādā redakcijā:
"51. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra"."
14. Izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 4.punktu šādā redakcijā:
"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/44/EK par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi;".
15. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:
"12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;
13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK."
16. Izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā:
"1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
1.tabula
Nr. |
Vielas |
CAS |
Robežlielums |
Robežlielums |
||
iekšzemes virszemes ūdeņi(3) |
citi virszemes ūdeņi(4) |
iekšzemes virszemes ūdeņi(3) |
citi virszemes ūdeņi(4) |
|||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
1. |
Alahlors |
15972-60-8 |
0,3 |
0,3 |
0,7 |
0,7 |
2. |
Antracēns(X) |
120-12-7 |
0,1 |
0,1 |
0,4 |
0,4 |
3. |
Atrazīns |
1912-24-9 |
0,6 |
0,6 |
2,0 |
2,0 |
4. |
Benzols |
71-43-2 |
10 |
8 |
50 |
50 |
5. |
Bromdifenilēteris(6) (X) |
32534-81-9 |
0,0005 |
0,0002 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
6. |
Kadmijs un tā savienojumi(X) (atkarībā no ūdens cietības pakāpes)(7) |
7440-43-9 |
≤ 0,08 (1.pakāpe) 0,08 (2.pakāpe) 0,09 (3.pakāpe) 0,15 (4.pakāpe) 0,25 (5.pakāpe) |
0,2 |
≤ 0,45 (1.pakāpe) 0,45 (2.pakāpe) 0,6 (3.pakāpe) 0,9 (4.pakāpe) 1,5 (5.pakāpe) |
≤ 0,45 (1.pakāpe) 0,45 (2.pakāpe) 0,6 (3.pakāpe) 0,9 (4.pakāpe) 1,5 (5.pakāpe) |
7. |
C10-13 hloralkāni(X) |
85535-84-8 |
0,4 |
0,4 |
1,4 |
1,4 |
8. |
Hlorfenvinfoss |
470-90-6 |
0,1 |
0,1 |
0,3 |
0,3 |
9. |
Hlorpirifoss (etila hlorpirifoss) |
2921-88-2 |
0,03 |
0,03 |
0,1 |
0,1 |
10. |
1,2-dihloretāns |
107-06-2 |
10 |
10 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
11. |
Dihlormetāns |
75-09-2 |
20 |
20 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
12. |
Di(2-etilheksil) ftalāts (DEHP) |
117-81-7 |
1,3 |
1,3 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
13. |
Diurons |
330-54-1 |
0,2 |
0,2 |
1,8 |
1,8 |
14. |
Endosulfāns(X) |
115-29-7 |
0,005 |
0,0005 |
0,01 |
0,004 |
15. |
Fluorantēns |
206-44-0 |
0,1 |
0,1 |
1 |
1 |
16. |
Heksahlorbenzols(X) |
118-74-1 |
0,01(8) |
0,01(8) |
0,05 |
0,05 |
17. |
Heksahlorbutadiēns(X) |
87-68-3 |
0,1(8) |
0,1(8) |
0,6 |
0,6 |
18. |
Heksahlorcikloheksāns(X) |
608-73-1 |
0,02 |
0,002 |
0,04 |
0,02 |
19. |
Izoproturons |
34123-59-6 |
0,3 |
0,3 |
1,0 |
1,0 |
20. |
Svins un tā savienojumi |
7439-92-1 |
7,2 |
7,2 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
21. |
Dzīvsudrabs un tā savienojumi(X) |
7439-97-6 |
0,05(8) |
0,05(8) |
0,07 |
0,07 |
22. |
Naftalīns |
91-20-3 |
2,4 |
1,2 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
23. |
Niķelis un tā savienojumi |
7440-02-0 |
20 |
20 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
24. |
Nonilfenols(X) (4-nonilfenols) |
104-40-5 |
0,3 |
0,3 |
2,0 |
2,0 |
25. |
Oktilfenols (4-(1,1',3,3'-tetrametilbutil)-fenols) |
140-66-9 |
0,1 |
0,01 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
26. |
Pentahlor-benzols(X) |
608-93-5 |
0,007 |
0,0007 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
27. |
Pentahlor-fenols |
87-86-5 |
0,4 |
0,4 |
1 |
1 |
28. |
Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(9) (X) |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
Benz(a) pirēns(X) |
50-32-8 |
0,05 |
0,05 |
0,1 |
0,1 |
|
Benz(b)fluorantēns(X) |
205-99-2 |
Σ = 0,03 |
Σ = 0,03 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
|
Benz(k)fluorantēns(X) |
207-08-9 |
|||||
Benz(g,h,i)perilēns(X) |
191-24-2 |
Σ = 0,002 |
Σ = 0,002 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
|
Indeno(1,2,3-cd)pirēns(X) |
193-39-5 |
|||||
29. |
Simazīns |
122-34-9 |
1 |
1 |
4 |
4 |
30. |
Tributilalvas savienojumi(X) (tributilalvas katjons) |
36643-28-4 |
0,0002 |
0,0002 |
0,0015 |
0,0015 |
31. |
Trihlorbenzoli |
12002-48-1 |
0,4 |
0,4 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
32. |
Trihlormetāns (hloroforms) |
67-66-3 |
2,5 |
2,5 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
33. |
Trifluralīns |
1582-09-8 |
0,03 |
0,03 |
nav piemērojams |
nav piemērojams |
Piezīmes.
1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.
2. (2) GVK ir gada vidējā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs (turpmāk - VKN). Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.
3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.
4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti - arī teritoriālos ūdeņus.
5. (5) MPK ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs. Ja norādīts, ka MPK nav piemērojams, uzskata, ka pastāvīgās izplūdēs GVK nodrošina pietiekamu aizsardzību pret īslaicīgu un strauju piesārņojuma koncentrācijas pieaugumu, jo GVK vērtības ir ievērojami mazākas par tām, kas noteiktas, pamatojoties uz akūtu toksiskumu.
6. X - ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020.gada 22.decembrim.
7. (6) Bromdifenilēteru grupā (Nr.5) vides kvalitātes normatīvs noteikts tikai pentabromdifenilētera izomēriem Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154.
8. (7) Kadmijam un tā savienojumiem (Nr.6) vides kvalitātes normatīvu vērtības ir atkarīgas no ūdens cietības pakāpes (1.pakāpe: < 40 mg CaCO3/l, 2.pakāpe: 40 līdz <50 mg CaCO3/l, 3.pakāpe: 50 līdz < 100 mg CaCO3/l, 4.pakāpe: 100 līdz < 200 mg CaCO3/l, 5.pakāpe: ≥ 200 mg CaCO3/l).
9. (8) Ja nepiemēro kvalitātes normatīvus biotai, ievieš stingrākus ūdens VKN, lai panāktu tādu pašu aizsardzības līmeni kā ar šo noteikumu 3.tabulā noteiktajiem VKN biotai.
10. (9) Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr.28) jāievēro katrs atsevišķais VKN: VKN benz(a)pirēnam un VKN benz(b)fluorantēna un benz(k)fluorantēna summai un VKN benz (g,h,i)perilēna un indeno(1,2,3-cd)pirēna summai.
2.tabula
Nr. |
Vielas nosaukums |
CAS numurs(1) |
Robežlielums GVK(2) (μg/l) |
|
Iekšzemes virszemes ūdeņi(3) |
Citi virszemes ūdeņi(4) |
|||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
1. |
Tetrahlorogleklis |
56-23-5 |
12 |
12 |
2. 2.1. 2.2. 2.3. 2.4. |
Ciklodiēna pesticīdi: aldrīns dieldrīns endrīns izodrīns |
. 309-00-2 60-57-1 72-20-8 465-73-6 |
Σ = 0,01 |
Σ = 0,005 |
3. |
DDT kopā (5) |
- |
0,025 |
0,025 |
para-para-DDT |
50-29-3 |
0,01 |
0,01 |
|
4. |
Tetrahloretilēns |
127-18-4 |
10 |
10 |
5. |
Trihloretilēns |
79-01-6 |
10 |
10 |
6. |
Arsēns un tā savienojumi |
7440-38-2 |
150 |
36 |
7. |
Cinks un tā savienojumi |
7440-66-6 |
120 |
81 |
8. |
Hroms un tā savienojumi |
7440-47-3 |
11 |
50 |
9. |
Varš un tā savienojumi |
7440-50-8 |
9,0 |
3,1 |
10. |
2,4-dihlorfenoksietiķskābe |
94-75-7 |
10 |
10 |
11. |
Akrilnitrils |
107-13-1 |
8 |
8 |
12. |
Dietilamīns |
109-89-7 |
100 |
100 |
13. |
Dimetoāts jeb rogors |
epihlorhidrīns |
1 |
1 |
14. |
Fenoli (fenolu indekss) |
- |
300 |
300 |
15. |
Formaldehīds |
50-00-0 |
1000 |
1000 |
16. |
2-hloranilīns 3-hloranilīns 4-hloranilīns |
95-51-2 108-42-9 106-47-8 |
10 |
10 |
17. |
Hlorbenzols |
108-90-7 |
1 |
1 |
18. |
Polihlorbifenili (PHB) |
- |
0,01 |
0,01 |
19. |
2,4,6-trihlorfenols |
88-06-2 |
1 |
1 |
20. |
Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (toluols, etilbenzols, ksiloli) |
- |
10 |
10 |
21. |
Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss) |
- |
100 |
100 |
Piezīmes.
1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.
2. (2) GVK ir gada vidējā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs. Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.
3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.
4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti - arī teritoriālos ūdeņus.
5. (5) DDT kopā ir izomēru 1,1,1-trihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 50-29-3, ES numurs 200-024-3), 1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 789-02-6; ES numurs 212-332-5), 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēna (CAS numurs 72-55-9; ES numurs 200-784-6) un 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil) etāna (CAS numurs 72-54-8; ES numurs 200-783-0) summa.
3.tabula
Nr. |
Vielas nosaukums |
CAS numurs(2) |
Robežlielums(3) (μg/kg) |
1 |
2 |
3 |
4 |
1. |
Dzīvsudrabs un tā savienojumi |
7439-97-6 |
20 |
2. |
Heksahlorbenzols |
118-74-1 |
10 |
3. |
Heksahlorbutadiēns |
87-68-3 |
55 |
Piezīmes.
1. (1) Izvēlas piemērotāko indikatororganismu no zivīm, gliemjiem, vēžveidīgajiem vai citiem biotas organismiem.
2. (2) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.
3. (3) Vides kvalitātes normatīvs - pieļaujamā koncentrācija biotas indikatororganismu mīksto audu mitrā masā."
17. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:
"2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
1. Kvalitātes normatīvus ūdenī, biotā un sedimentos piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi nosaka, pamatojoties uz ūdens organismu reakcijas izpēti attiecībā uz mainīgām piesārņojošo vielu koncentrācijām.
2. Piesārņojošo vielu iedarbības novērtēšanai izmanto šādas ūdens organismu taksonomiskās grupas:
2.1. aļģes un (vai) makrofītus;
2.2. dafnijas vai organismus, kas raksturīgi sāļiem ūdeņiem;
2.3. zivis.
3. Ja iespējams, šā pielikuma 2.punktā minētajiem organismiem iegūst gan akūtās (īslaicīgās), gan hroniskās (ilglaicīgās) piesārņojošo vielu iedarbības datus, kas ir nozīmīgi attiecīgajam ūdensobjekta tipam, kā arī izmanto visus pieejamos datus par jebkādiem citiem ūdens organismiem konkrētajā ūdensobjektā.
4. Nosakot maksimālo gada vidējo koncentrāciju:
4.1. nosaka attiecīgus drošības faktorus, kas katrā konkrētajā gadījumā atbilst pieejamo datu raksturam un kvalitātei, tehniskajām vadlīnijām par riska novērtēšanu jaunām reģistrētām vielām un riska novērtēšanu esošām vielām un ir saskaņā ar šādiem tabulā norādītajiem drošības faktoriem:
Nr. |
Iedarbības veids |
Drošības faktors |
1. |
Vismaz viena akūtas iedarbības L(E)C50(1) katrā organismu grupā |
1 000 |
2. |
Viena hroniskas iedarbības NOEC (2) zivīm, dafnijām vai organismam, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem) |
100 |
3. |
Divas hroniskas iedarbības NOEC sugām, kas pārstāv divas organismu grupas (zivis un (vai) dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un (vai) aļģes) |
50 |
4. |
Hroniskas iedarbības NOEC vismaz trim sugām, kas pārstāv trīs organismu grupas (parasti zivis, dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un aļģes) |
10 |
5. |
Citi gadījumi, tai skaitā lauka izpētes dati vai ekosistēmu modeļi, kas ļauj aprēķināt un piemērot precīzākus drošības faktorus |
Individuāls novērtējums |
Piezīmes.
1. (1) L(E)C50 - letālā koncentrācija, kas pārbaudē izmantotajiem organismiem pēc to saskarsmes ar toksisku vielu 50 % gadījumu izraisa bojāeju.
2. (2) NOEC - vielas nekaitīga koncentrācija.
4.2. nosakot vides kvalitātes normatīva galīgo vērtību, ņem vērā datus par ķīmisko vielu noturību un bioakumulāciju, ja tādi ir pieejami;
4.3. ņem vērā, ka šādi iegūts vides kvalitātes normatīvs jāsalīdzina ar jebkādiem lauka izpētes darbos iegūtiem pierādījumiem. Ja novērojamas anomālijas, noteikto normatīvu pārskata, lai aprēķinātu precīzāku drošības faktoru;
4.4. vides kvalitātes normatīvu pārskata saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.punktu."
18. Izteikt 2.1 pielikumu šādā redakcijā:
"2.1 pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
1.tabula
Nr. |
Upes nosaukums |
Novads vai republikas pilsēta |
Posma robežu apraksts |
Ūdeņu tips* |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
Daugavas upju baseinu apgabals |
||||
1. |
Aiviekste |
Rēzeknes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Pļaviņu, Krustpils |
visa upe |
K |
2. |
Arona |
Madonas |
visa upe |
L |
3. |
Asūnīca |
Krāslavas, Dagdas |
no Asūnes līdz valsts robežai |
K |
4. |
Balupe |
Viļakas, Balvu, Rugāju, Lubānas |
visa upe |
K |
5. |
Daugava |
Krāslavas, Daugavpils, Daugavpils pilsēta, Ilūkstes, Līvānu, Jēkabpils, Jēkabpils pilsēta, Salas, Krustpils, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Ķekavas, Stopiņu, Mārupes, Garkalnes, Carnikavas, Rīga |
no valsts robežas līdz grīvai |
K |
6. |
Dubna |
Aglonas, Daugavpils, Preiļu, Vārkavas, Līvānu |
visa upe |
K |
7. |
Feimanka |
Riebiņu, Preiļu, Vārkavas, Līvānu |
visa upe |
K |
8. |
Indrica |
Krāslavas, Dagdas |
visa upe |
K |
9. |
Jugla |
Rīga |
visa upe |
K |
10. |
Kuja |
Madonas, Cesvaines |
visa upe |
L |
11. |
Līčupe |
Amatas, Ogres |
no Kliģenes līdz grīvai |
L |
12. |
Lielā Jugla |
Mālpils, Ropažu |
no Sudas un Mērgupes satekas līdz Zaķmuižai |
L |
13. |
Lielā Jugla |
Ropažu, Garkalnes |
no Zaķmuižas līdz Juglas ezeram |
K |
14. |
Ludza |
Ludzas, Ciblas, Kārsavas |
no Lielā Ludzas ezera līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu) |
K |
15. |
Malta |
Rēzeknes, Viļānu |
no Viļāniem līdz grīvai |
K |
16. |
Mazā Jugla |
Ogres, Ikšķiles |
no Suntažiem līdz Dobelniekiem |
L |
17. |
Mazā Jugla |
Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu |
no Dobelniekiem līdz Juglas ezeram |
K |
18. |
Mergupe |
Amatas, Siguldas, Mālpils |
no Nītaures līdz grīvai |
L |
19. |
Nereta |
Līvānu, Krustpils |
no Turkiem līdz grīvai |
K |
20. |
Ogre |
Ērgļu, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma |
no Ērgļiem līdz Ogresgalam |
L |
21. |
Ogre |
Ogres |
no Ogresgala līdz grīvai |
L |
22. |
Pededze |
Alūksnes, Gulbenes |
no valsts robežas līdz Litenei |
L |
23. |
Pededze |
Gulbenes, Rugāju, Lubānas |
no Litenes līdz grīvai |
K |
24. |
Pērse |
Kokneses |
no Ūsiņiem līdz grīvai |
K |
25. |
Rēzekne |
Rēzeknes |
no Sakstagala līdz Lubāna ezeram |
K |
26. |
Rītupe |
Kārsavas, Baltinavas |
no Kārsavas-Goliševas ceļa līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu) |
K |
27. |
Saka |
Salas, Jēkabpils pilsēta |
visa upe |
K |
28. |
Tartaks |
Daugavpils, Aglonas |
visa upe |
K |
29. |
Tumšupe |
Siguldas, Ropažu, Garkalnes |
no Allažmuižas līdz grīvai |
L |
30. |
Veseta |
Madonas, Pļaviņu, Ērgļu |
no Vietalvas-Vestienas ceļa tilta līdz grīvai |
L |
31. |
Ziemeļsusēja |
Salas |
no Ošāniem līdz grīvai |
K |
32. |
Zilupe |
Zilupes, Ludzas, Ciblas |
no Pasienes līdz valsts robežai |
K |
Gaujas upju baseinu apgabals |
||||
33. |
Abuls |
Beverīnas |
no Trikātas līdz grīvai |
L |
34. |
Aģe |
Limbažu, Saulkrastu |
no Mandagas līdz grīvai |
L |
35. |
Amata |
Amatas, Līgatnes, Cēsu |
no tilta Skujenē līdz grīvai |
L |
36. |
Brasla |
Pārgaujas, Krimuldas |
no Straupes līdz grīvai |
L |
37. |
Briede |
Burtnieku |
no Valmieras-Matīšu ceļa tilta līdz grīvai |
K |
38. |
Egļupe |
Inčukalna |
visa upe |
L |
39. |
Gauja |
Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Rankas, Gulbenes |
no Taurenes ezera līdz Rankai |
K |
40. |
Gauja |
Gulbenes, Apes |
no Rankas līdz Gaujienai |
L |
41. |
Gauja |
Apes, Valkas, Strenču |
no Gaujienas līdz Strenčiem |
K |
42. |
Gauja |
Strenču, Beverīnas, Burtnieku, |
no Strenčiem līdz Mellupes grīvai |
L |
43. |
Gauja |
Beverīnas, Burtnieku, Valmieras, Priekuļu, Cēsu, Pārgaujas |
no Mellupes grīvas līdz Cēsu pilsētas tiltam |
K |
44. |
Gauja |
Cēsu, Pārgaujas, Amatas, Līgatnes, Krimuldas, Siguldas, Inčukalna, Sējas |
no Cēsu pilsētas tilta līdz Inčukalna pagasta tiltam |
L |
45. |
Gauja |
Inčukalna, Sējas, Ādažu, Carnikavas |
no Inčukalna pagasta tilta līdz grīvai |
K |
46. |
Jaunupe |
Salacgrīvas |
visa upe |
L |
47. |
Korģe |
Salacgrīvas |
no Korģenes līdz grīvai |
L |
48. |
Kumada |
Amatas, Līgatnes |
visa upe |
L |
49. |
Lenčupe |
Pārgaujas |
no Kalna dzirnavām līdz grīvai |
L |
50. |
Līgatne |
Līgatnes, Amatas |
visa upe |
L |
51. |
Melnupe |
Apes, Alūksnes |
visa upe |
K |
52. |
Pērļupe |
Amatas |
visa upe |
L |
53. |
Pēterupe |
Krimuldas, Limbažu, Sējas, Saulkrastu |
visa upe |
L |
54. |
Rakšupe |
Amatas |
visa upe |
L |
55. |
Rauna |
Priekuļu, Raunas |
no Raunas līdz grīvai |
L |
56. |
Raunis |
Cēsu, Priekuļu |
visa upe |
L |
57. |
Rauza |
Smiltenes |
no Jeiskas HES līdz grīvai |
L |
58. |
Rūja |
Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Burtnieku |
no Rūjienas līdz grīvai |
K |
59. |
Salaca |
Burtnieku, Mazsalacas |
no Burtnieka līdz Iģes grīvai |
K |
60. |
Salaca |
Alojas, Salacgrīvas |
no Iģes grīvas līdz grīvai |
L |
61. |
Seda |
Burtnieku, Rūjienas |
no Rencēnu-Rūjienas ceļa tilta līdz grīvai |
K |
62. |
Šepka |
Smiltenes |
no Smiltenes-Gulbenes ceļa tilta līdz grīvai |
L |
63. |
Skaļupe |
Līgatnes |
visa upe |
L |
64. |
Strīķupe |
Valmieras, Pārgaujas |
visa upe |
L |
65. |
Svētupe |
Limbažu, Salacgrīvas |
no Pāles līdz grīvai |
L |
66. |
Tirza |
Madonas, Cesvaines, Gulbenes |
no Liezeres-Druvienas ceļa tilta līdz grīvai |
L |
67. |
Vaidava |
Alūksnes, Apes |
no Alūksnes-Māriņkalna ceļa tilta līdz grīvai |
L |
68. |
Vaive |
Cēsu, Priekuļu |
visa upe |
L |
69. |
Vecpalsa |
Smiltenes, Apes |
visa upe |
L |
70. |
Vija |
Valkas, Smiltenes, Strenču |
visa upe |
K |
71. |
Vikmeste |
Krimuldas, Siguldas |
visa upe |
L |
72. |
Vildoga |
Līgatnes |
visa upe |
L |
73. |
Vitrupe |
Limbažu, Salacgrīvas |
no Ķirbižiem līdz grīvai |
L |
74. |
Vizla |
Smiltenes, Apes |
no Vizlas līdz grīvai |
L |
Lielupes upju baseinu apgabals |
||||
75. |
Auce |
Tērvetes, Dobeles, Jelgavas |
no Kroņauces līdz grīvai |
K |
76. |
Bērze |
Dobeles, Jelgavas |
no Dobeles līdz grīvai |
K |
77. |
Dienvidsusēja |
Aknīstes, Viesītes, Neretas |
no Aknīstes līdz grīvai |
K |
78. |
Iecava |
Iecavas, Ozolnieku, Jelgavas |
no Iecavas līdz grīvai |
K |
79. |
Lielupe |
Bauskas, Rundāles, Jelgavas, Jelgavas pilsēta, Ozolnieku, Babītes, Jūrmala |
visa upe |
K |
80. |
Mēmele |
Neretas, Vecumnieku, Bauskas |
visa upe |
K |
81. |
Misa |
Ķekavas, Olaines, Ozolnieku, Jelgavas |
no Plakanciema līdz grīvai |
K |
82. |
Mūsa |
Bauskas |
no valsts robežas līdz grīvai |
K |
83. |
Svēte |
Jelgavas, Jelgavas pilsēta |
no Mūrmuižas līdz grīvai |
K |
84. |
Tērvete |
Tērvetes, Jelgavas |
no Tērvetes līdz grīvai |
K |
85. |
Viesīte |
Jaunjelgavas, Neretas |
no Aizkraukles-Neretas ceļa tilta līdz grīvai |
K |
Ventas upju baseinu apgabals |
||||
86. |
Abava |
Tukuma, Kandavas, Talsu, Kuldīgas |
no Pūres līdz Rendai |
K |
87. |
Abava |
Kuldīgas, Ventspils |
no Rendas līdz grīvai |
L |
88. |
Amula |
Kandavas |
no Pūces līdz grīvai |
L |
89. |
Bārta |
Priekules, Rucavas, Grobiņas |
no valsts robežas līdz Bārtas-Dunikas ceļa tiltam |
L |
90. |
Bārta |
Rucavas, Grobiņas, Nīcas |
no Bārtas-Dunikas ceļa tilta līdz Liepājas ezeram |
K |
91. |
Ciecere |
Skrundas, Saldus |
no Pakuļu ūdenskrātuves līdz grīvai |
L |
92. |
Durbe |
Durbes, Aizputes, Pāvilostas |
visa upe |
K |
93. |
Dursupe |
Talsu, Tukuma |
no Dursupes līdz grīvai |
L |
94. |
Dzedrupe |
Talsu |
no Dzedriem līdz grīvai |
L |
95. |
Engure |
Ventspils |
no Usmas ezera līdz Puzes ezeram |
K |
96. |
Ēda |
Kuldīgas |
visa upe |
L |
97. |
Imula |
Kandavas |
no Pūces līdz grīvai |
L |
98. |
Irbe |
Ventspils |
visa upe |
K |
99. |
Koja |
Skrundas |
no Rudbāržu dzirnavām līdz grīvai |
L |
100. |
Lāčupīte |
Engures |
no Cērkstes līdz grīvai |
L |
101. |
Lētīža |
Vaiņodes, Skrundas |
visa upe |
L |
102. |
Lonaste |
Ventspils |
no Raķupes un Pāces satekas līdz grīvai |
L |
103. |
Melnsilupe |
Dundagas, Rojas |
visa upe |
L |
104. |
Pāce |
Dundagas, Ventspils |
no Pāces līdz grīvai |
L |
105. |
Pilsupe |
Dundagas, Rojas |
visa upe |
L |
106. |
Raķupe |
Talsu, Ventspils, Dundagas |
no Ameles līdz grīvai |
L |
107. |
Riežupe |
Kuldīgas |
no Kuldīgas-Rīgas šosejas tilta līdz grīvai |
L |
108. |
Rinda |
Ventspils |
visa upe |
K |
109. |
Rīva |
Kuldīgas, Aizputes, Pāvilostas, Jūrkalnes |
visa upe |
L |
110. |
Roja |
Talsu, Rojas |
no Lubes līdz grīvai |
L |
111. |
Ruņa |
Priekules, Vaiņodes |
visa upe |
L |
112. |
Saka |
Pāvilostas |
visa upe |
K |
113. |
Slocene |
Engures |
no Valguma ezera līdz Kaņiera ezeram |
K |
114. |
Stende |
Ventspils |
no Ances līdz grīvai |
K |
115. |
Šķervelis |
Skrundas |
no Nīkrāces līdz Ventai |
L |
116. |
Sventāja |
Rucavas |
upes posms gar valsts robežu |
L |
117. |
Tebra |
Aizputes, Pāvilostas |
no Aizputes līdz grīvai |
L |
118. |
Užava |
Ventspils |
no Tērandes līdz grīvai |
L |
119. |
Venta |
Saldus, Skrundas |
no valsts robežas līdz Skrundai |
L |
120. |
Venta |
Kuldīgas, Skrundas |
no Skrundas līdz Kuldīgas-Rīgas šosejas tiltam |
K |
121. |
Venta |
Kuldīgas |
no Kuldīgas-Rīgas šosejas tilta līdz Zlēku pagasta Zlēku tiltam |
L |
122. |
Venta |
Ventspils, Ventspils pilsēta |
no Zlēku pagasta Zlēku tilta līdz grīvai |
K |
123. |
Zaņa |
Saldus |
no Pampāļiem līdz grīvai |
K |
Piezīme.
* Ūdeņu tips:
K - karpveidīgo zivju ūdeņi.
L - lašveidīgo zivju ūdeņi.
2.tabula
Nr. |
Ezera nosaukums |
Novads vai republikas pilsēta |
Ūdeņu tips* |
1 |
2 |
3 |
4 |
Daugavas upju baseinu apgabals |
|||
1. |
Alauksts |
Vecpiebalgas |
L |
2. |
Alūksnes |
Alūksnes |
L |
3. |
Ārdavs |
Krāslavas |
L |
4. |
Bešēnu |
Aglonas |
L |
5. |
Cārmaņa |
Krāslavas |
L |
6. |
Cirišs |
Aglonas |
K |
7. |
Cirma |
Ludzas |
K |
8. |
Dagdas |
Dagdas |
L |
9. |
Drīdzis |
Krāslavas |
L |
10. |
Dubuļu |
Aglonas |
L |
11. |
Eša (Ežezers) |
Dagdas |
L |
12. |
Feimaņu |
Rēzeknes, Riebiņu |
K |
13. |
Galšūns |
Dagdas |
L |
14. |
Geraņimovas Ildzs |
Aglonas |
L |
15. |
Inesis |
Vecpiebalgas |
K |
16. |
Jazinks |
Aglonas |
L |
17. |
Juglas |
Rīga |
K |
18. |
Ķīšezers |
Rīga |
K |
19. |
Laucesas (Smelīnes) |
Daugavpils |
L |
20. |
Lejas |
Krāslavas |
L |
21. |
Lielais Baltezers |
Garkalnes, Ādažu |
K |
22. |
Lielais Gusena |
Krāslavas |
L |
23. |
Lielais Ludzas |
Ciblas |
K |
24. |
Lobes |
Ogres |
K |
25. |
Lubāns (Lubons) |
Madonas, Rēzeknes |
K |
26. |
Nierzas |
Ludzas |
L |
27. |
Rāznas |
Rēzeknes |
L |
28. |
Riču |
Daugavpils |
L |
29. |
Rušons (Rušiuns) |
Rēzeknes, Aglonas, Riebiņu |
K |
30. |
Sīvers |
Krāslavas |
L |
31. |
Stirnu |
Krāslavas |
L |
32. |
Sventes |
Daugavpils |
L |
33. |
Tērpes |
Krāslavas |
L |
34. |
Varnaviču |
Krāslavas |
L |
35. |
Zosnas |
Rēzeknes |
L |
Gaujas upju baseinu apgabals |
|||
36. |
Burtnieku |
Burtnieku |
K |
Lielupes upju baseinu apgabals |
|||
37. |
Babītes |
Babītes |
K |
38. |
Saukas |
Viesītes |
K |
Ventas upju baseinu apgabals |
|||
39. |
Durbes |
Durbes |
K |
40. |
Engures |
Rojas, Engures, Tukuma |
K |
41. |
Kaņieris |
Engures |
K |
42. |
Liepājas |
Liepājas pilsēta, Grobiņas, Nīcas |
K |
43. |
Papes |
Rucavas |
K |
44. |
Puzes |
Ventspils |
L |
45. |
Usmas |
Ventspils |
L |
Piezīme.
* Ūdeņu tips:
L - lašveidīgo zivju ūdeņi.
K - karpveidīgo zivju ūdeņi."
19. Izteikt 10.pielikuma I nodaļu šādā redakcijā:
1.tabula
Nr. |
Parametrs |
Mērvienība |
Mērķlielums |
Robežlielums |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
1. |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
mg O2/l |
40 |
300 |
2. |
Kopējais slāpeklis (Nkop.) |
mg/l |
3 |
50 |
3. |
Sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV) |
µg/l |
- |
200 |
4. |
Fenolu indekss |
µg/l |
0,5 |
50 |
5. |
Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss) |
µg/l |
- |
1000 |
6. |
Benzols |
µg/l |
0,2 |
5 |
7. |
Etilbenzols |
µg/l |
0,5 |
60 |
8. |
Toluols |
µg/l |
0,5 |
50 |
9. |
Ksiloli |
µg/l |
0,5 |
60 |
10. |
Varš (Cu) |
µg/l |
10 |
75 |
11. |
Svins (Pb) |
µg/l |
10 |
75 |
12. |
Kadmijs (Cd) |
µg/l |
1,0 |
6 |
13. |
Dzīvsudrabs (Hg) |
µg/l |
0,05 |
0,3 |
14. |
Hroms (Cr) |
µg/l |
10 |
30 |
15. |
Kobalts (Co) |
µg/l |
10 |
100 |
16. |
Niķelis (Ni) |
µg/l |
10 |
75 |
17. |
Arsēns (As) |
µg/l |
10 |
60 |
18. |
Molibdēns (Mo) |
µg/l |
10 |
300" |
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Vides ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 15.augustu.