Darbības ar dokumentu

I. Risināmā jautājuma būtība

Tieslietu ministrija ir uzsākusi sistemātisku administratīvā procesa īstenošanas izvērtēšanu, meklējot risinājumus administratīvā procesa pilnveidošanai – gan grozot normatīvos aktus, gan paaugstinot institucionālo un administratīvo kapacitāti. Viena no Tieslietu ministrijas padotības iestāžu struktūrvienībām, kuras darbību atbilstoši minētajam nepieciešams pārskatīt, ir Patentu valdes Apelācijas padome (turpmāk – Apelācijas padome). Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas 2007.–2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 7.novembra rīkojumu Nr.696 “Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) 1.3.5.sadaļā “Komerctiesību politika” noteikts vidēja termiņa uzdevums (pasākums) – uzlabot ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistīto strīdu izskatīšanu.

Apelācijas padome 12 pastāvēšanas gados ir izskatījusi vairāk nekā 1400 rūpnieciskā īpašuma objektu strīdu. Tas ir būtiski samazinājis tiesu darbu.

Strīdi, ko izskata Apelācijas padome, pamatā attiecas uz privāttiesību jomu, un tiem pārsvarā ir civiltiesisks raksturs. Administratīvā procesa piemērošana to izskatīšanā, īpaši iebildumu lietās, kā arī Apelācijas padomes lēmumu pārskatīšanas procedūrās, bieži nonāk pretrunā ar strīda būtību. Tāpēc ar Ministru kabineta 2007.gada 5.decembra rīkojumu Nr.775 “Par Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju” tika atbalstīts administratīvo procesu Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzības lietās aizstāt ar civilprocesu, vienlaikus norādot, ka ir nepieciešams precizēt un papildināt Apelācijas padomes darbības normatīvo regulējumu. Tātad, lai uzlabotu ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistīto strīdu izskatīšanu, ir nepieciešama Apelācijas padomes reorganizācija.

Pirms konkrētu tiesību aktu projektu izstrādes, kas saistīti ar Apelācijas padomes reorganizāciju, ir nepieciešams pieņemt konceptuālu lēmumu par administratīvā procesa aizstāšanu ar civilprocesu Apelācijas padomes un tās lēmumu pārsūdzēšanas procedūrās.

II. Risinājumi

1. Apelācijas padomes institucionālā modeļa pārveidošana

1.1. Apelācijas padomes piederība un funkcionālā neatkarība

Apelācijas padome izslēdzama no Patentu valdes kā tās struktūrvienība, vienlaikus saglabājot Apelācijas padomes piederību Patentu valdei atsevišķos ar Apelācijas padomes administratīvā darba nodrošināšanu saistītos jautājumos. Apelācijas padome veidojama kā neatkarīga, koleģiāla lēmējinstitūcija, kurai piemīt kvazitiesas raksturs, jo Apelācijas padomes funkcijas pēc būtības ir atbilstošas tiesas spriešanas funkcijai. Apelācijas padome veidojama kā neatkarīga, koleģiāla lēmējinstitūcija rūpnieciskā īpašuma objektu strīdu izskatīšanai, kuras locekļi, pieņemot lēmumu, ir neatkarīgi un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai tiešai vai netiešai ietekmei attiecībā uz pieņemamā lēmuma saturu.

Saskaņā ar iepriekš minēto Apelācijas padome:

1) izskatītu Patentu likumā, likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā paredzētās apelācijas par Patentu valdes lēmumiem (turpmāk – apelācijas lietas) un šajos likumos paredzētos trešo personu iebildumus pret rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju (turpmāk – iebildumu lietas);

2) veidotu judikatūru rūpnieciskā īpašuma objektu strīdu izskatīšanas jomā.

Savukārt Patentu valde organizētu un nodrošinātu Apelācijas padomes administratīvo darbu, proti, veiktu tās organizatorisko vadību. Patentu valde nodrošinātu Apelācijas padomes locekļa amata pretendentu atlasi, kārtotu Apelācijas padomes locekļu personāllietas un noformētu nepieciešamos dokumentus, sagatavotu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegtu priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un Apelācijas padomes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, rūpētos par Apelācijas padomes materiāltehnisko nodrošinājumu, tai skaitā – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūru. 

1.2. Apelācijas padomes sastāvs, tā iecelšanas kārtība

Apelācijas padomes sastāvā ir Apelācijas padomes priekšsēdētājs un divi Apelācijas padomes locekļi. Apelācijas padomes locekļa pilnvaru laiks ir septiņi gadi. Apelācijas padomes locekļu skaitu nosaka un tos ieceļ:

1.variants – Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma;

2.variants – Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

1.3. Apelācijas padomes locekļu atbildība (arī disciplinārā) un to atcelšanas kārtība

Apelācijas padome katru gadu sagatavo savas darbības pārskatu. Reizi gadā pārskatu par judikatūru Apelācijas padome sniedz arī Intelektuālā īpašuma padomei un Latvijas Patentpilnvaroto asociācijai. Ja Apelācijas padomes locekļa darbībā tiek konstatēti tīši likuma pārkāpumi lietas izskatīšanā, darba pienākumu nepildīšana vai lietas izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība, necienīga rīcība vai ētikas normu rupjš pārkāpums, Apelācijas padomes locekli var saukt pie disciplinārās atbildības. Lietas par Apelācijas padomes locekļu disciplinārajiem pārkāpumiem ietilpst ar tieslietu ministra rīkojumu izveidotas komisijas kompetencē, savukārt galīgo lēmumu par disciplinārsoda (piezīme, rājiens, amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas) uzlikšanu Apelācijas padomes loceklim pieņem tieslietu ministrs. Disciplinārlietu var arī izbeigt. Tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu Apelācijas padomes loceklis var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Apelācijas padomes locekli pēc tieslietu ministra priekšlikuma atceļ no amata tā pati institūcija, kas to iecēlusi (Ministru kabinets vai Saeima).

1.4. Ekspertu pieaicināšana

Apelācijas padome var lūgt eksperta viedokli lietās, kurās Apelācijas padomes locekļu kompetence par lietas tehniskajiem vai juridiskajiem jautājumiem ir nepietiekama. Ekspertu var uzaicināt piedalīties arī Apelācijas padomes sēdē sava viedokļa izklāstīšanai. Apelācijas padome ekspertu var pieaicināt vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc puses lūguma, iepriekš izvērtējot tā uzaicināšanas lietderību.

Apelācijas padome ekspertus izvēlas:

1.variants – no iepriekš uz noteiktu laiku apstiprināta ekspertu saraksta;

2.variants – no rūpnieciskā īpašuma jomas speciālistiem.

2. Apelācijas padomes lēmumu pieņemšanas un to pārsūdzēšanas procedūru efektivizēšana

2.1. Strīdu izskatīšanas process Apelācijas padomē

Gan apelācijas, gan iebildumu lietu izskatīšanas kārtību Apelācijas padomē noteikt:

1.variants – civilprocesuālā kārtībā, tātad strīdu izskatīšanai piemērojot sacīkstes principu;

2.variants – civilprocesuālā kārtībā, papildinot procesu ar vairākiem administratīvā procesa principiem. Apelācijas padomei, izskatot lietu, ja to nosaka lietas apstākļi un objektīva nepieciešamība, bez sacīkstes principa ir tiesības piemērot arī objektīvās izmeklēšanas principu, tas ir, dot administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pašai noskaidrot kādu faktu, piemēram, ja tas attiecas uz strīdus lietā iesaistīto tiesību apjomu. Īpaši apelāciju lietu strīdos, lai veicinātu personas tiesību aizsardzību, piemērojams arī privātpersonas tiesību ievērošanas princips. 

2.2. Valsts nodevas par Apelācijas padomes pieņemto lēmumu apelāciju un iebildumu lietās lielums (samērīgums) un to atmaksa

Valsts nodeva par apelācijas (ex parte lieta) izskatīšanu Apelācijas padomē un attiecīga lēmuma pieņemšanu jāsamēro ar valsts nodevu par pieteikumu par lietas ierosināšanu Administratīvajā rajona tiesā. Valsts nodevu par iebilduma (inter partes lieta) izskatīšanu Apelācijas padomē un attiecīga lēmuma pieņemšanu var saglabāt tikpat lielu kā pašlaik (120 latu), taču jāparedz, ka zaudējusī puse sedz ar valsts nodevu saistītos izdevumus, tas ir, atmaksā tos pusei, kurai Apelācijas padomes lēmums ir labvēlīgs. Daļēji labvēlīga lēmuma (piemēram, preču zīmes reģistrācija atzīta par spēkā neesošu tikai daļai preču) gadījumā katra puse sedz pusi no samaksātās valsts nodevas.

2.3. Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzību iebildumu lietās (inter partes strīdi) nepieciešams noteikt civilprocesuālā, nevis administratīvi procesuālā kārtībā. Savukārt Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzību apelāciju lietās (ex parte strīdi) nepieciešams noteikt administratīvi procesuālā kārtībā.  

2.4. Valsts (kuru pārstāv Patentu valde) procesuālais statuss apelāciju (ex parte strīdi) lietās

Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Tātad Patentu valde kā procesa dalībnieks gan Apelācijas padomē, gan tiesā pārstāv Latvijas Republiku un attiecīgi sabiedrības intereses. Lai nodrošinātu apelācijas lietas objektīvu un vispusīgu izskatīšanu, uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata apelāciju par Patentu valdes lēmumu, uzaicina arī Patentu valdes pārstāvi. Patentu valde Apelācijas padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

2.5. Ietvarlikuma “Rūpnieciskā īpašuma likums” izstrādes nepieciešamība

Lai nodrošinātu administratīvā procesa aizstāšanu ar civilprocesu Apelācijas padomes un tās lēmumu pārsūdzēšanas procedūrās, kā arī pārējo ar Apelācijas padomes reorganizāciju saistīto jautājumu risināšanu, nepieciešams izstrādāt ietvarlikuma “Rūpnieciskā īpašuma likums” projektu, attiecīgi izdarot grozījumus Patentu likumā, kurā līdz šim bija ietverti Apelācijas padomes darbību reglamentējoši noteikumi, kā arī visos rūpnieciskā īpašuma speciālajos likumos, kuros ietverti ar lietu izskatīšanu Apelācijas padomē saistītie jautājumi. 

3. Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzības instances un to skaits

Jautājums par Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzības nepieciešamību tiesā trijās instancēs izvērtējams, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, kas uzliek valstij pienākumu izveidot tādu procedūru, lai tiesai pakļautais jautājums tiktu izlemts pēc iespējas efektīvāk (tātad ātrāk un objektīvāk, ņemot vērā nosacījumu, ka personai nav liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu pēc būtības.

3.1. Pārsūdzības instances iebildumu lietās (inter partes strīdi)

Iespējami divi varianti:

1.variants

Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzība iebildumu lietās jāparedz Rīgas apgabaltiesā, kura konkrēto rūpnieciskā īpašuma strīdu koleģiāli izskatītu pēc būtības. Savukārt Rīgas apgabaltiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas instancē Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, ja ir bijuši būtiski materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi, izskatot lietu pēc būtības.

2.variants

Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzība iebildumu lietās jāparedz Rīgas apgabaltiesā (pirmā instance), kuras nolēmumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas nolēmums var tikt pārsūdzēts kasācijas instancē Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, ja ir bijuši būtiski materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi, izskatot lietu pēc būtības.

3.2. Pārsūdzības instances apelāciju lietās (ex parte strīdi)

Apelācijas padomes pieņemtie lēmumi apelāciju lietās nav pārsūdzami Administratīvajā rajona tiesā, bet uzreiz Administratīvajā apgabaltiesā.

4. Ar Apelācijas padomes darbu saistīto problēmu risināšana pārejas periodā

Ņemot vērā, ka ietvarlikums “Rūpnieciskā īpašuma likums” varētu stāties spēkā 2012.gadā, pārejas periodā no 2009.gada līdz 2011.gadam lietu izskatīšana Apelācijas padomē jānodrošina ar esošajiem resursiem. Apelācijas padomes locekļi savus pienākumus Apelācijas padomē turpinās pildīt paralēli saviem tiešajiem darba uzdevumiem. Lai uzlabotu Apelācijas padomes darbību, 2008.gadā Patentu valdē ir izveidots Iebildumu un apelāciju departaments. Minētajā departamentā ir divi darbinieki, kuru galvenie darba pienākumi ir piedalīšanās konkrētu strīdu izskatīšanā un attiecīgu rakstisku lēmumu sagatavošana.