Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodrošināma sakaru tīklu (tai skaitā Automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk – AIS) un Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas (turpmāk – LRIT sistēma)) darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas (turpmāk – nacionālā SSN sistēma) ietvaros.

2. Nacionālā SSN sistēma ir savietojama ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk – ES SSN sistēma). ES SSN sis­tēma izveidota, lai paaugstinātu kuģošanas drošību un efektivitāti, uzlabojot iestāžu gatavību reaģēt uz incidentiem un negadījumiem jūrā (ieskaitot meklēšanas un glābšanas operācijas), un veicinātu kuģu izraisītā piesārņojuma efektīvāku novēršanu un noteikšanu.

(Grozīts ar MK 27.11.2015. noteikumiem Nr. 671)

2.¹ Nacionālā SSN sistēma ir valsts informācijas sistēma, tās pārzinis ir Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

2.² Piekļuvi nacionālajai SSN sistēmai un tās integrāciju ar ES SSN sistēmu un šo noteikumu 23. punktā minēto institūciju un lietotāju pārziņā esošajām informācijas sistēmām centralizētai ostu formalitāšu un jūras kravu pārvadājumu loģistikas datu elektroniskai apmaiņai nodrošina Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (turpmāk – SKLOIS sistēma).

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

2.³ Datus, kas jau vienreiz iesniegti informācijas sistēmās, kuras ir integrētas ar SKLOIS sistēmu, nepieprasa iesniegt atkārtoti, un tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pieejami visām šajos noteikumos minētajām institūcijām.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.06.2016., sk. 42. punktu)

3. (Svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.595)

4. AIS krasta sakaru tīkla darbību nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests (turpmāk – Krasta apsardzes dienests). Krasta apsardzes dienests ir Latvijas AIS informācijas saņemšanas, glabāšanas, apmaiņas un sadales centrs.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.595 redakcijā)

5. AIS datu izmantošanā Krasta apsardzes dienests ievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos transporta un sakaru jomā, Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk – IMO) rezolūcijā A.851(20) “Vispārējie principi attiecībā uz kuģu ziņošanas sistēmām un prasībām attiecībā uz ziņošanu, ieskaitot pamatnostādnes ziņošanai par starpgadījumiem ar bīstamām kravām, kaitīgām vielām un/vai jūru piesārņojošām vielām”, rezolūcijā A.917(22) “Pamatnostādnes par automātisko identifikācijas sistēmu (AIS), kas atrodas uz kuģa, ekspluatāciju” (ar labojumiem), rezolūcijā A.949(23) “Vadlīnijas par patvēruma vietām kuģiem, kam nepieciešama palīdzība”, rezolūcijā A.950(23) “Jūras palīdzības dienests (MAS)”, kā arī Starptautiskās bāku asociācijas ieteikumus un Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas izdoto normatīvo aktu prasības.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.595)

6. Latvijas AIS nodrošina datu apmaiņu ar citu valstu AIS atbilstoši šiem noteikumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

7. AIS informācija sastāv no tiešsaistes datiem un statistikas datiem:

7.1. tiešsaistes dati – 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsar­dzības konvencijā noteikto prasību ieviešanai nodibinātās Helsinku komisijas (turpmāk – Helsinku komisija) AIS dati un Latvijas AIS dati saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajiem normatīvajiem aktiem. Latvijas AIS dati ir dati, kas atspoguļo kuģu kustību Latvijas AIS krasta tīkla uztveršanas zonā;

7.2. statistikas dati – kuģu kustības Baltijas jūrā uzskaite pēc kuģu tipiem saskaņā ar Helsinku komisijas dalībvalstu līgumu “Par pieeju AIS informācijai”.

8. Krasta apsardzes dienests atbilstoši kompetencei izmanto AIS tiešsaistes datus un nodrošina, lai tie būtu pieejami šādām institūcijām:

8.1. Valsts vides dienestam;

8.2. valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija);

8.3. ostas kapteiņa dienestam;

8.4. Valsts robežsardzei;

8.5. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm;

8.6. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;

8.7. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

8.8. starptautiskām institūcijām (atbilstoši noslēgtajiem līgumiem);

8.9. Drošības policijai;

8.10. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.595)

9. Šo noteikumu 8.punktā minētās institūcijas AIS tiešsaistes datus izmanto tikai atbilstoši kompetencei. Aizliegts izplatīt minētos datus trešajām personām.

10. Šo noteikumu 8.punktā minētajām institūcijām ir atļauts sūtīt ziņojumus atsevišķam kuģim, kuģu grupai vai kuģiem noteiktā ģeogrāfiskajā rajonā, izmantojot tiešo pieslēgumu AIS serverim.

11. Krasta apsardzes dienests nosaka ierobežotu pieeju AIS tiešsaistes datiem (datu filtrēšana) un atļauj lietot šādus Helsinku komisijas AIS datus un Latvijas AIS datus šādiem lietotājiem:

11.1. ostas pārvaldei – par attiecīgajā ostā ienākošiem un no tās izejošiem kuģiem;

11.2. kuģu operatoram, kā arī jebkurai personai, kas pilnvarota sniegt informāciju kuģa operatora vārdā (turpmāk – aģents), – par kuģiem Baltijas jūras reģionā, kurus apkalpo konkrētais kuģu operators vai aģents;

11.3. kuģu īpašniekam – par īpašnieka kuģiem Helsinku komisijas dalīb­valstu AIS krasta tīklu uztveršanas zonā.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.595)

12. Šo noteikumu 11.punktā minētajiem lietotājiem aizliegts sūtīt ziņojumus kuģiem, izmantojot AIS.

13. Datu apmaiņu ar Helsinku komisijas dalībvalstīm Krasta apsardzes dienests veic saskaņā ar Helsinku komisijas dalībvalstu līgumu “Par pieeju AIS infor­mācijai”.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.595)

14. Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija, kā arī šo ministriju padotībā esošās institūcijas, piesakoties par lietotājiem, var no Krasta apsardzes dienesta pieprasīt ikmēneša vai iknedēļas AIS statistikas informāciju.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.595)

15. LRIT sistēmas izveidošanu nosaka 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) noteikumi V/19-1.

16. Satiksmes ministrija nodrošina koordināciju starp LRIT sistēmas dalībniekiem.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

17. Latvijas Jūras administrācija:

17.1. nodrošina IMO datu sadales plānu ar nepieciešamo informāciju un, ja nepieciešams, veic tajā izmaiņas;

17.2. sadarbībā ar Drošības policiju veic pasākumus, kas saistīti ar Latvijas karoga kuģu LRIT sistēmas informācijas izplatīšanas ierobežošanu citām valstīm;

17.3. nodrošina LRIT sistēmas Eiropas Savienības datu centru ar informā­ciju par Latvijas karoga kuģiem;

17.4. sniedz Eiropas Savienības datu centram informāciju par kuģa karoga maiņu, kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu vai tā pilnīgu izņemšanu no ekspluatā­cijas;

17.5. sniedz kuģu īpašniekiem informāciju par Eiropas Savienības datu centru, LRIT sistēmas lietošanas pakalpojumu sniedzēju un testēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas novērtē kuģa spēju strādāt ar LRIT sistēmu (turpmāk – testēšanas pakalpojumu sniedzēji);

17.6. saņem LRIT sistēmas informāciju no Eiropas Savienības datu centra;

17.7. apstiprina testēšanas pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar IMO rezolūciju MSC.263(84) "Kuģu Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas pārstrādātie darbības standarti un funkcionālās prasības" un IMO cirkulāru MSC.1/Circ.1307 "Vadlīnijas kuģu apskatēm un sertifikācijai, lai novērtētu kuģu atbilstību LRIT informācijas nosūtīšanas prasībām", ar jaunākajiem grozījumiem;

17.8. publicē savā tīmekļvietnē www.lja.lv IMO rezolūcijas MSC.263(84) "Kuģu Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas pārstrādātie darbības standarti un funkcionālās prasības" un IMO cirkulāru MSC.1/Circ.1307 "Vadlīnijas kuģu apskatēm un sertifikācijai, lai novērtētu kuģu atbilstību LRIT informācijas nosūtīšanas prasībām" aktuālās versijas latviešu valodā.

(Grozīts ar MK 27.11.2015. noteikumiem Nr. 671; 17.8. apakšpunkts stājas spēkā 01.04.2016., sk. 41. punktu)

18. Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 1.Reģionālais nodrošinājuma centrs veic finanšu norēķinus ar LRIT sistēmas Eiropas Savienības datu centru, kā arī iesniedz apmaksai rēķinus ārpuskārtas informācijas pieprasītājiem par LRIT sistēmas datu saņemšanu. Krasta apsardzes dienests:

18.1. izveido un uztur infrastruktūru LRIT sistēmas datu saņemšanai un pilda nacionālā kontaktpunkta funkcijas LRIT sistēmas ietvaros;

18.2. iesniedz Latvijas Jūras administrācijai nepieciešamo informāciju iekļaušanai IMO datu sadales plānā;

18.3. ja nepieciešams, pieprasa Eiropas Savienības datu centram LRIT sistēmas informāciju, kura tiek izmantota cilvēku meklēšanai un glābšanai jūrā (turpmāk – SAR informācija), norādot saņemšanas kritērijus: ģeogrāfisko rajonu un saņemšanas biežumu;

18.4. saskaņojot ar Latvijas Jūras administrāciju, nosaka LRIT sistēmas informācijas lietotājus un to tiesības, kā arī informācijas pieprasīšanas kārtību;

18.5. ar ES SSN sistēmas starpniecību vai citā savstarpēji atrunātā veidā nodrošina Satiksmes ministriju un Latvijas Jūras administrāciju ar LRIT sistēmas informāciju;

18.6. nodrošina pieprasītās LRIT sistēmas informācijas reģistrāciju, norādot pieprasītās informācijas veidu, saņemšanas laiku un informācijas pieprasītāju;

18.7. uzglabā reģistrētos LRIT sistēmas informācijas pieprasījumus 18 mēnešus, kamēr tiek apstiprināts LRIT sistēmas koordinatora audita ziņojums;

18.8. bez maksas saņem SAR informāciju.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr. 595; MK 27.11.2015. noteikumiem Nr. 671)

19. Kuģa īpašnieks vai operators:

19.1. nodrošina kuģa aparatūras atbilstību LRIT sistēmas prasībām;

19.2. pamatojoties uz Latvijas Jūras administrācijas sniegto informāciju, slēdz līgumu ar testēšanas pakalpojumu sniedzēju par kuģa aparatūras atbilstības pārbaudi;

19.3. iesniedz Latvijas Jūras administrācijā testēšanas pakalpojumu sniedzēja izsniegtā aparatūras atbilstības pārbaudes ziņojuma kopiju;

19.4. ja tiek mainīts kuģa karogs vai pārtraukta kuģa ekspluatācija, sniedz Latvijas Jūras administrācijai šādu informāciju:

19.4.1. reģistrējot kuģi Latvijas kuģu reģistrā:

19.4.1.1. kuģa vārds;

19.4.1.2. IMO identifikācijas numurs;

19.4.1.3. izsaukuma signāls;

19.4.1.4. karoga maiņas datums un laiks (izmanto universālo koordinēto laiku (UTC));

19.4.1.5. iepriekšējais kuģa karogs;

19.4.2. izslēdzot kuģi no Latvijas kuģu reģistra:

19.4.2.1. kuģa vārds;

19.4.2.2. IMO identifikācijas numurs;

19.4.2.3. karoga maiņas datums un laiks (izmanto universālo koordinēto laiku (UTC));

19.4.2.4. jaunais kuģa karogs;

19.4.3. ja tiek pārtraukta kuģa ekspluatācija:

19.4.3.1. kuģa vārds;

19.4.3.2. IMO identifikācijas numurs;

19.4.3.3. ekspluatācijas pārtraukšanas datums un laiks (izmanto universālo koordinēto laiku (UTC));

19.5. ja tiek mainīts kuģa karogs, veic pasākumus, tai skaitā atbilstības pārbaudi (ja nepieciešams), LRIT sistēmas aparatūras darbības atsākšanai ar jauno karogu.

(Grozīts ar MK 27.11.2015. noteikumiem Nr. 671)

20. Kuģa kapteinis:

20.1. nodrošina LRIT sistēmas aparatūras nepārtrauktu darbību;

20.2. nekavējoties informē Krasta apsardzes dienestu, ja tiek izslēgta kuģa LRIT sistēmas aparatūra vai tiek pārtraukta LRIT sistēmas informācijas pārraidīšana šādos gadījumos:

20.2.1. ja starptautiskās vienošanās, noteikumi vai standarti nosaka navigācijas informācijas aizsardzību;

20.2.2. izņēmuma gadījumos, ja aparatūra tiek īslaicīgi izslēgta ar kuģa kapteiņa lēmumu, jo LRIT informācijas pārraidīšana varētu kaitēt kuģa drošībai;

20.2.3. kuģa remonta vai pārbūves laikā dokā vai ostā vai ja kuģis tiek iekonservēts uz ilgāku laikposmu;

20.3. par LRIT sistēmas informācijas pārraides pārtraukšanu kuģa kapteinis informē tās valsts institūcijas, kurā tiek veiktas šo noteikumu 20.2.3.apakšpunktā minētās darbības;

20.4. par šo noteikumu 20.2.1., 20.2.2. un 20.2.3.apakšpunktā minētajiem gadījumiem izdara ierakstus kuģa žurnālā, norādot datumus un laiku, kad LRIT sistēmas informācijas pārraide tika pārtraukta un atjaunota.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.595)

21. LRIT sistēmā iesaistītie dalībnieki nodrošina saņemtās informācijas konfidencialitāti un aizsargā to no nesankcionētas pieejas, izmantojot autorizācijas un autentifikācijas metodes.

(Nodaļa MK 28.08.2012. noteikumu Nr.595 redakcijā)

22. Šo noteikumu izpratnē kuģošanas informācija ir ziņojumi, brīdinājumi, kuru apmaiņa un iesniegšana ir jānodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem jūras transporta jomā, šo noteikumu 1. pielikumā noteiktā informācija un informācija saskaņā ar ES SSN sistēmas un nacionālās SSN sistēmas darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

22.¹ Nacionālā SSN sistēma nodrošina kuģošanas informācijas apmaiņu un iesniegšanu, izmantojot SKLOIS sistēmas tiešsaistes elektronisko datu ievades formas vai tīmekļa pakalpes XML formātā.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

22.² SKLOIS sistēma ir valsts informācijas sistēmu savietotājs, un tās pārzinis ir Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija:

22.² 1. organizē un vada SKLOIS sistēmas darbību, nodrošina nepieciešamās infrastruktūras un programmatūras izveidi un uzturēšanu, kā arī informācijas apriti;

22.² 2. izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē SKLOIS sistēmas tīmekļa pakalpju datu apmaiņas formātu tehnisko specifikāciju, kā arī tehnisko informāciju par pieslēgšanās iespējām SKLOIS sistēmai datu apmaiņas funkcionalitātes nodrošināšanai;

22.² 3. Eiropas Savienības nolīgumu ietvaros vai saskaņā ar Eiropas Savienības starpreģionālajiem vai starptautiskajiem projektiem un sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu nodrošina, lai SKLOIS sistēma atbilstu šo noteikumu prasībām un būtu savietojama un saslēgta ar ES SSN sistēmu.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

23. Nacionālajā SSN sistēmā iesaistās:

23.1. nacionālā kompetentā institūcija;

23.2. vietējās kompetentās institūcijas;

23.3. autorizētie sistēmas lietotāji.

24. Šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minētā nacionālā kompetentā institūcija ir Krasta apsardzes dienests. Krasta apsardzes dienests:

24.1. saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu nodrošina nacionālās SSN sistēmas darbību un tās savietojamību ar ES SSN sistēmu, kā arī ar citām informācijas sistēmām;

24.2. nodrošina šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minēto funkciju izpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidi un uzturēšanu;

24.3. sadarbojoties Eiropas Savienības nolīgumu ietvaros vai saskaņā ar Eiropas Savienības starpreģionālajiem vai starptautiskajiem projektiem nodrošina, lai izstrādātās informācijas sistēmas vai tīkli atbilstu šo noteikumu prasībām un būtu savietojami un saslēgti ar ES SSN sistēmu;

24.4. nodrošina nacionālās SSN sistēmas vadību, tostarp saskaņo sistēmas lietotāju darbības valsts līmenī un piešķir Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un transporta vietu kodus (UN LOCODES);

24.5. nodrošina vietējo kompetento institūciju un autorizēto sistēmas lietotāju piekļuvi nacionālajai SSN sistēmai atbilstoši šajos noteikumos un citos nacionālās SSN sistēmas lietošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām piekļuves tiesībām;

24.6. pilda nacionālā kontaktpunkta funkcijas ES SSN sistēmas ietvaros;

24.7. nodrošina kuģošanas informācijas apmaiņu ar SKLOIS.

(Grozīts ar MK 27.11.2015. noteikumiem Nr. 671)

25. Šo noteikumu 23.2.apakšpunktā minētās vietējās kompetentās institūcijas ir:

25.1. ostu pārvaldes;

25.2. Latvijas Jūras administrācija;

25.3. Valsts vides dienests;

25.4. Valsts robežsardze;

25.5. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes;

25.6. Pārtikas un veterinārais dienests;

25.7. Veselības inspekcija;

25.8. Slimību profilakses un kontroles centrs;

25.9. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

25.10. Valsts policija;

25.11. Drošības policija;

25.12. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.

26. Lai vietējo kompetento institūciju amatpersonas vai darbinieki saņemtu piekļuvi nacionālajai SSN sistēmai, attiecīgā vietējā kompetentā institūcija iesniedz Krasta apsardzes dienestā pieprasījumu (2.pielikums).

27. Par šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minēto autorizēto sistēmas lietotāju var kļūt:

27.1. kuģa īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarota persona;

27.2. kravas īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarota persona;

27.3. komercsabiedrība, kas veic kuģu aģentēšanu;

27.4. komercsabiedrība, kas veic kravu aģentēšanu;

27.5. komercsabiedrība, kas sniedz citus pakalpojumus ostā.

(Grozīts ar MK 27.11.2015. noteikumiem Nr. 671)

28. Lai persona kļūtu par autorizēto sistēmas lietotāju un tās darbiniekiem tiktu nodrošināta piekļuve nacionālajai SSN sistēmai, šī persona:

28.1. iesniedz Krasta apsardzes dienestā pieprasījumu (2.pielikums) un dokumentus, kas apliecina piekļuves tiesības nacionālajai SSN sistēmai;

28.2. noslēdz ar Krasta apsardzes dienestu līgumu par nacionālās SSN sistēmas izmantošanu.

29. Šo noteikumu 28.punkts neattiecas uz vienreizējiem nacionālās SSN sistēmas lietotājiem. Autorizāciju vienreizējai nacionālās SSN sistēmas lietošanai var lūgt kuģa kapteinis vai atpūtas kuģa vadītājs, vai īpašnieks, elektroniski nosūtot Krasta apsardzes dienestam pieprasījumu brīvā formā, ja:

29.1. kuģa bruto tilpība ir mazāka par 300;

29.2. zvejas kuģa garums ir mazāks par 45 metriem;

29.3. tradicionālā kuģa garums ir mazāks par 45 metriem;

29.4. atpūtas kuģa garums ir mazāks par 45 metriem.

30. Krasta apsardzes dienests autorizētā sistēmas lietotāja statusu personai nepiešķir, ja, izvērtējot saņemto pieprasījumu, konstatē, ka šai personai nav likumiska vai līgumiska pamata piekļūt nacionālajai SSN sistēmai.

31. Lai pārliecinātos, ka komercsabiedrības piekļuves pieprasījums nacionālajai SSN sistēmai ir pamatots, Krasta apsardzes dienests var lūgt no ostu pārvaldēm informāciju par šīm komercsabiedrībām.

32. Ja vietējo kompetento institūciju amatpersona vai darbinieks, vai autorizētā sistēmas lietotāja darbinieks ir kļuvis par nacionālās SSN sistēmas lietotāju saskaņā ar šo noteikumu 26., 28. vai 29. punktu, šim lietotājam piešķirtie identifikatori un paroles uzskatāmas par elektronisko parakstu un šī lietotāja nacionālajā SSN sistēmā iesniegtie dokumenti uzskatāmi par parakstītiem saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

33. Ja autorizētam sistēmas lietotājam vairs nav pamata lietot šo sistēmu (piemēram, zaudējis spēku līgums ar ostu par kuģu aģentēšanas pakalpojumu sniegšanu šajā ostā), attiecīgais autorizētais sistēmas lietotājs par to nekavējoties informē Krasta apsardzes dienestu. Krasta apsardzes dienests attiecīgajam autorizētajam sistēmas lietotājam anulē piekļuves tiesības sistēmai.

34. Ja vietējās kompetentās institūcijas amatpersonai vai darbiniekam vai autorizētā sistēmas lietotāja darbiniekam, kuram ir nodrošināta piekļuve nacionālajai SSN sistēmai, vairs nav pamata lietot šo sistēmu (piemēram, izbeigtas dienesta vai darba attiecības ar to, vai arī amatpersona vai darbinieks atstādināts no amata pienākumu izpildes), vietējā kompetentā institūcija vai autorizētais sistēmas lietotājs par to nekavējoties informē Krasta apsardzes dienestu. Krasta apsardzes dienests attiecīgajai personai anulē piekļuves tiesības nacionālajai SSN sistēmai.

35. Šo noteikumu 23.punktā minēto personu piekļuves tiesību apjoms nacionālajai SSN sistēmai noteikts šo noteikumu 1.pielikumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē nacionālās SSN sistēmas lietošanu.

36. Nacionālā SSN sistēma un SKLOIS atbilst šādiem nosacījumiem:

36.1. kuģošanas informācijas apstrāde notiek elektroniski;

36.2. kuģošanas informācijas apstrādi nodrošina 24 stundas diennaktī;

36.3. nodrošina automātisku informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, izmantojot ES SSN sistēmu;

36.4. nodrošina tikai autorizētu lietotāju piekļuvi;

36.5. nodrošina automātisku elektronisko datu apmaiņu starp vietējo kompetento institūciju un autorizēto lietotāju pārziņā esošajām integrētajām informācijas sistēmām.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

37. Ja nacionālās SSN sistēmas lietotājam atkārtoti neizdodas informāciju nacionālajā SSN sistēmā iesniegt elektroniski, šis lietotājs nekavējoties par to informē Krasta apsardzes dienestu un, savstarpēji vienojoties, iesniedz informāciju, izmantojot jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus (tālrunis, fakss, e-pasts). Pēc nacionālās SSN sistēmas darbības traucējumu novēršanas informāciju nekavējoties iesniedz atkārtoti, izmantojot nacionālo SSN sistēmu, bet ne vēlāk kā vienu dienu pēc nacionālās SSN sistēmas darbības traucējumu novēršanas.

38. Par nacionālās SSN sistēmas traucējumu novēršanu paziņo šādā kārtībā:

38.1. ja traucējumi radušies Krasta apsardzes dienesta pusē, par to novēršanu Krasta apsardzes dienests nekavējoties izsūta attiecīgu informāciju nacionālajā SSN sistēmā tās lietotājiem;

38.2. ja traucējumi radušies nacionālās SSN sistēmas lietotāja pusē, par traucējumu novēršanu lietotājs informē Krasta apsardzes dienestu, nosūtot nacionālajā SSN sistēmā informāciju, kuru līdz šim nebija iespējams nosūtīt minēto nacionālās SSN sistēmas darbības traucējumu dēļ. Informāciju nosūta, ievērojot šo noteikumu 37.punktā noteikto vienas dienas termiņu.

38.¹ Par kuģošanas informācijas savlaicīgu iesniegšanu nacionālajā SSN sistēmā un par nacionālajā SSN sistēmā iesniegtās informācijas pareizību ir atbildīgs informācijas iesniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

38.² Lai uzlabotu nacionālās SSN sistēmas darbību un informācijas apmaiņu tajā, Krasta apsardzes dienests un vietējās kompetentās institūcijas slēdz starpresoru vienošanos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

38.³ Vietējām kompetentajām institūcijām nacionālajā SSN sistēmā ir pieejama statistikas informācija par 5 gadiem.

38.⁴ SKLOIS un nacionālās SSN sistēmas informācijas aprites nodrošināšanai Satiksmes ministrija un Nacionālie bruņotie spēki slēdz vienošanos par SKLOIS ekspluatāciju.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

38.⁵ Satiksmes ministrija slēdz vienošanos ar vietējo kompetento institūciju informācijas sistēmu pārziņiem par informācijas aprites nodrošināšanu.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.826 “Kārtība, kādā nodrošināma Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 161.nr.).

40. Satiksmes ministrija līdz 2015. gada 31. decembrim publicē savā tīmekļvietnē šo noteikumu 22.² 2. apakšpunktā minēto tehnisko specifikāciju un tehnisko informāciju.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

41. Šo noteikumu 17.8. apakšpunkts stājas spēkā 2016. gada 1. aprīlī.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

42. Šo noteikumu 2.³ punkts stājas spēkā 2016. gada 1. jūnijā.

(MK 27.11.2015. noteikumu Nr. 671 redakcijā)

(MK 30.11.2010. noteikumu Nr. 1079 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.05.2012. noteikumiem Nr. 340; MK 27.11.2015. noteikumiem Nr. 671)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/17/EK, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20.oktobra Direktīvas 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK;

4) Komisijas 2014. gada 28. oktobra Direktīvas 2014/100/ES, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu.