Darbības ar dokumentu

Latvijas Bankas Padomes lēmums Nr. 58/2

Rīgā 1999. gada 15. jūlijā

Par ""Pārskata par valsts risku" sagatavošanas noteikumiem"

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt ""Pārskata par valsts risku" sagatavošanas noteikumus" (pielikumā).

2. Noteikt, ka Latvijas Republikā reģistrētajām bankām:

2.1. līdz 1999. gada 15. novembrim jāiesniedz Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldei detalizēts valsts riska pārvaldīšanas politikas apraksts, kurā noteikti valsts riska apjomu ierobežojumi un to limitu noteikšanas un ievērošanas kontroles kārtība;

2.2. jāinformē Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde par veiktajiem valsts riska pārvaldīšanas politikas grozījumiem ne vēlāk kā 30 dienas pirms to stāšanās spēkā.

3. Noteikt, ka lēmums stājas spēkā ar 1999. gada 1. oktobri.

Latvijas Bankas prezidents E. Repše

 

 

Apstiprināti ar Latvijas Bankas padomes 1999. gada 15. jūlija lēmumu Nr. 58/2

E. Repše

, Latvijas Bankas prezidents

"PĀRSKATA PAR VALSTS RISKU"

SAGATAVOŠANAS NOTEIKUMI

1. PAMATNOSTĀDNES

1.1. Noteikumi ir sagatavoti, pamatojoties uz "Kredītiestāžu likuma" 50. pantu, un nosaka "Pārskata par valsts risku" (tālāk tekstā - pārskats) sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

1.2. Pārskata mērķis ir sniegt informāciju par to aktīvu un ārpusbilances saistību koncentrāciju atsevišķās valstīs, kas radušies bankas darījumos ar citu valstu rezidentiem, šo aktīvu termiņstruktūru, kā arī faktoriem, kas maina valsts risku.

1.3. Veicot darījumus ar citu valstu rezidentiem, bankai jānovērtē attiecīgās valsts ekonomisko, sociālo un politisko apstākļu ietekme uz šīs valsts rezidentu (t.sk. valdības) spēju savlaicīgi pildīt saistības pret banku (tālāk tekstā - valsts risks) un jānosaka atbilstoša valsts riska pārvaldīšanas politika.

1.4. Noteikumi ir saistoši visām Latvijas Republikā reģistrētajām bankām (tālāk tekstā - bankas).

 

2. PĀRSKATA SAGATAVOŠANA

2.1. Pārskats jāsagatavo atbilstoši UPDK 0620091 veidlapai (1. pielikums).

2.2. Pārskatā jāuzrāda aktīvi, kas izvietoti ārvalstīs, izņemot ārvalstu valūtas kases atlikumu, līdzdalību saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā un aktīvus pārvaldīšanā, (tālāk tekstā - ārvalstu aktīvi), kā arī ārpusbilances saistības pret ārvalstu rezidentiem un valūtas un procentu nākotnes līgumi ar ārvalstu rezidentiem.

2.3. Pārskatā valstu nosaukumi jāuzrāda alfabētiskā secībā. Valstu kodi (divi burti) jāuzrāda saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi".

2.4. Prasības pret starptautiskajām institūcijām, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti, piemēram, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, Pasaules Tirdzniecības organizācija, Starptautisko norēķinu banka, jāuzrāda ar nosacītu kodu "66".

2.5. Prasības, kuru piesaisti konkrētai valstij vai starptautiskajai institūcijai nav iespējams noteikt, jāuzrāda kā "Neklasificētie aktīvi" ar nosacītu kodu "77".

2.6. Ārvalstu aktīvi jāuzrāda sadalījumā pēc atlikušajiem atmaksas vai pārdošanas termiņiem šādās grupās:

2.6.1. uz pieprasījumu;

2.6.2. līdz 180 dienām;

2.6.3. no 181 līdz 360 dienām;

2.6.4. no 361 dienas;

2.6.5. nokavētie.

2.7. Ārvalstu aktīvu atlikušo atmaksas termiņu nosaka, ievērojot šādus nosacījumus:

2.7.1. ieguldījumus bankas tirdzniecības portfelī esošos vērtspapīros, kurus var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem, uzrāda kā ārvalstu aktīvus uz pieprasījumu neatkarīgi no vērtspapīru dzēšanas termiņiem;

2.7.2. pārējo ārvalstu aktīvu atlikušo atmaksas vai pārdošanas termiņu nosaka saskaņā ar Latvijas Bankas "Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumu" 3.6.1.-3.6.6. punkta prasībām.

2.8. Prasības pret tādu ārvalsts rezidentu, kurš ir citas valsts rezidenta filiāle (tālāk tekstā - ārvalstu filiāle), un tādas prasības pret ārvalsts rezidentu, par kuru izpildi ir galvojis citas valsts rezidents, jāuzskata par ārvalstu aktīviem, kuru valsts risks tiek pārnests no šīs ārvalsts uz to valsti, kuras rezidents ir dibinājis ārvalstu filiāli vai devis galvojumu. Ārvalstu aktīvus, kuru valsts risks tiek pārnests, jāuzrāda gan kā tās valsts ārvalstu aktīvi, no kuras valsts risks tiek pārnests, gan kā tās valsts ārvalstu aktīvi, uz kuru valsts risks tiek pārnests (sk. piemēru 2. pielikumā).

2.9. Ārvalstīs atvērtu bankas nodaļu (filiāļu) darījumi ar tās valsts rezidentiem, kurā atrodas šī nodaļa (filiāle), attiecīgās valsts nacionālajā valūtā jāuzrāda gan pārskata 01. ailē "Ārvalstu aktīvi" un attiecīgi 02.-06. ailē "Ar atlikušo atmaksas termiņu", gan pārskata 09. ailē "Bankas nodaļu (filiāļu) darījumi ar ārvalstu rezidentiem".

2.10. Pārskata 10. ailē "Ārvalstu ārpusbilances posteņi" jāuzrāda:

2.10.1. ar Latvijas Bankas "Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu" 6.1. un 6.2. punktā minēto ārpusbilances ārvalstu saistību kopsumma, kurai jāsakrīt ar attiecīgajām "Mēneša bilances pārskata" ārpusbilances posteņos (5100. un 5300. pozīcijas 4.-6. aile) uzrādītajām summām;

2.10.2. valūtas un procentu nākotnes līgumi atbilstoši šo līgumu kredītekvivalenta vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar metodi, kuru banka izmanto kapitāla pietiekamības novērtēšanai.

2.11. Pārskatā summas jāuzrāda tūkstošos latu.

 

3. PĀRSKATA IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA

3.1. Pārskats jāsagatavo par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un jāiesniedz Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldei līdz nākamā mēneša 15. datumam.

1. pielikums

2. pielikums

"PĀRSKATA PAR VALSTS RISKU"

SAGATAVOŠANAS PIEMĒRS

1. 1999. gada 31. oktobrī ALFA bankas bilancē ir šādi ārvalstu aktīvi.

1.1. Īstermiņa kredīts 100 tūkst. latu apmērā (atmaksas termiņš - 2000. gada 25. maijs), kas izsniegts Francijā reģistrēta uzņēmuma Krievijas nodaļai. Šis ārvalstu aktīvs jāiekļauj pārskatā kā Krievijā izvietoti ārvalstu aktīvi (attiecīgi pārskata 01., 04. un 07. ailē), kā arī kā Francijā izvietoti ārvalstu aktīvi (08. ailē).

1.2. Ilgtermiņa kredīts 400 tūkst. latu apmērā (atmaksas termiņš - 2002. gada 25. janvāris), kas izsniegts Ukrainas uzņēmumam, un par tā atmaksu galvojis Vācijā reģistrēts uzņēmums (galvojuma summa - 250 tūkst. latu) un Latvijas Republikā reģistrēta banka (galvojuma summa - 150 tūkst. latu). Šis ārvalstu aktīvs jāiekļauj pārskatā kā Ukrainā izvietoti ārvalstu aktīvi (attiecīgi pārskata 01., 05. un 07. ailē), kā arī kā Vācijā izvietoti ārvalstu aktīvi (08. ailē) 250 tūkst. latu apmērā un Latvijā izvietoti ārvalstu aktīvi (08. ailē) 150 tūkst. latu apmērā.

1.3. ALFA bankas Maskavas filiāle izsniegusi īstermiņa kredītu Krievijas rubļos 70 tūkst. latu apmērā (atmaksas termiņš - 1999. gada 20. novembris) Krievijā reģistrētai bankai. Šis ārvalstu aktīvs jāiekļauj attiecīgi pārskata 01., 03. un 09. ailē.

1.4. Bankas tirdzniecības portfelī ir Ukrainas valdības vērtspapīri 50 tūkst. latu apmērā. Šis ārvalstu aktīvs jāiekļauj pārskatā kā Ukrainā izvietoti ārvalstu aktīvi (attiecīgi pārskata 01. un 02. ailē).

2. 1999. gada 31. oktobrī ALFA bankas ārpusbilancē ir šādi ārvalstu ārpusbilances posteņi.

2.1. Galvojums par Ukrainas uzņēmuma izsniegta kredīta 30 tūkst. latu apmērā atmaksu. Summa jāiekļauj pārskata 10. ailē.

2.2. Valūtas nākotnes līgums, kas noslēgts ar Vācijā reģistrētu banku. Šī līguma kredītekvivalenta vērtība ir 10 tūkst. latu. Summa jāiekļauj pārskata 10. ailē.

3. Jāņem vērā, ka:

3.1. pārskata 01. ailes kopsummai jābūt vienādai ar 02.-06. ailes kopsummu;

3.2. pārskata 07. un 08. ailes kopsummām jābūt vienādām.

 

2. pielikuma turpinājums