Darbības ar dokumentu

1.pants. Likuma mērķis ir noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību (turpmāk — saimnieciskās darbības veicējs), piedāvājot tai preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu un atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz fiziskās personas pieeju saimnieciskajai darbībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

2.pants. Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu saimnieciskās darbības veicējam viņa saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī nodrošinot fiziskās personas pieeju saimnieciskajai darbībai, aizliegta atšķirīga attieksme dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

3.pants. (1) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju ir pieļaujama, ja preces vai pakalpojuma piedāvāšana, preces pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(1¹) Atšķirīga attieksme pret fizisko personu attiecībā uz tās pieeju saimnieciskajai darbībai pieļaujama, ja pieeja noteiktai saimnieciskajai darbībai tikai vai galvenokārt viena dzimuma, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(2) Atšķirīgas attieksmes aizliegums pret saimnieciskās darbības veicēju neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

4.pants. (1) Ja strīda gadījumā saimnieciskās darbības veicējs vai fiziskā persona attiecībā uz tās pieeju saimnieciskajai darbībai norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņu tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(2) Šajā pantā lietotais termins “diskriminācija” un tās veidi atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajiem terminiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

5.pants. Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, saimnieciskās darbības veicējam ir tiesības prasīt, lai preces viņam tiek pārdotas vai pakalpojums sniegts, un fiziskajai personai — lai tiek nodrošināta tās pieeja saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

6.pants. Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, saimnieciskās darbības veicējs un fiziskā persona attiecībā uz tās pieeju saimnieciskajai darbībai saskaņā ar Tiesībsarga likumu var saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

7.pants. Aizliegts tieši vai netieši radīt saimnieciskās darbības veicējam un fiziskajai personai attiecībā uz tās pieeju saimnieciskajai darbībai nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā likumā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 31.03.2010.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

2) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.