Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 20.02.2015. - 23.12.2016. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.436

Rīgā 2009.gada 12.maijā (prot. Nr.31 30.§)
Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka īstermiņa eks­porta kredītu garantiju (turpmāk – garantijas) segumu, saņēmējus, garantiju sniegšanas kārtību un kārtību, kādā garantētājs sedz zaudējumus.

2. Garantijas sniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” (turpmāk – garantētājs).

3. Garantijas sniedz par eksporta darījumiem, kuros atliktais maksājums par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem veicams ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc eksporta produkta piegādes.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1470 redakcijā)

4. Garantijas sniedz par eksporta darījumu riskiem, un debitori ir tajās valstīs reģistrēti komersanti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un atsevišķas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis – Austrālija, Kanāda, Īslande, Japāna, Jaunzēlande, Norvēģija, Šveice, Amerikas Savienotās Valstis.

5. (Svītrots ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.164)

6. Garantētājs veido nodalītu eksporta garantiju portfeli.

(Grozīts ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.164)

7. Garantētājs garantē kompensāciju ārvalstu debitora nesamaksāšanas un maksātnespējas gadījumos.

8. Garantētājs atsevišķi administrē šo noteikumu 4.punktā minētās garantijas, kā arī veic atsevišķu grāmatvedības uzskaiti minētajām garantijām.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1470 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.164)

II. Garantijas segums

9. Garantija stājas spēkā brīdī, kad ir saņemta prece vai sniegts pakal­pojums saskaņā ar eksporta līgumu.

10. Garantija sedz līdz 90 % no atliktā maksājuma parāda, bet vienam darījumam vai darījumu sērijai ar vienu pircēju – ne vairāk kā EUR 1 000 000.

(MK 06.03.2012. noteikumu Nr.164 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.02.2015. noteikumiem Nr.81)

11. Garantiju nesniedz par periodu, kas ir īsāks par līgumā noteikto samaksas termiņu.

12. Garantētājs sedz zaudējumus, ja tie rodas, iestājoties riskam:

12.1. ko rada debitora valstī esošā politiskā situācija, kuras rezultātā varētu rasties ierobežojumi kredīta atmaksāšanai vai eksportētājam pienākošos maksājumu saņemšanai;

12.2. kas pastāv attiecībā uz debitora spēju veikt eksportētājam vai aizdevējam pienākošos maksājumus saskaņā ar eks­porta vai aizdevuma līgumos paredzētajiem noteikumiem un nav saistīts ar politisko risku;

12.3. ko rada karš, revolūcija, dabas katastrofas, kodolkatastrofas.

(Grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1470)

13. Garantētājs maksā garantijas ņēmējam summu, kas nepārsniedz garantijas līgumā noteikto apmēru.

14. Zaudējumi netiek atlīdzināti, ja garantijas ņēmējs nav izpildījis garantijas līguma nosacījumus.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1470 redakcijā)

III. Garantijas ņēmēji

15. Šo noteikumu ietvaros garantijas ņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēts:

15.1. sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība komercdarbību vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošo normatīvo aktu izpratnē, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikumā noteiktajām definīcijām;

15.2. lielais komersants vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība komercdarbību vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošo normatīvo aktu izpratnē, kas neatbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajām definīcijām.

(MK 17.02.2015. noteikumu Nr.81 redakcijā)

16. Garantijas darījumiem ar šo noteikumu 4.punktā minētajām valstīm sniedz garantijas ņēmējam, kura eksportam paredzēto produktu izcelsmes sertifikātā ir norādīta valsts "Latvija".

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1470 redakcijā)

17. (Svītrots ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.164)

18. Garantiju nevar saņemt garantijas ņēmējs:

18.1. kuram saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu vai nodevu parādi;

18.2. kuram ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, kura saimnieciskā darbība ir izbeigta vai kurš atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

18.3. ja tas ir kapitālsabiedrība, kurai garantijas pieteikuma iesniegšanas dienā uzkrātie zaudējumi ir vairāk nekā puse no kapitālsabiedrības parakstītā kapitāla (ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no kapitālsabiedrības pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

18.4. ja garantijas pieteikuma iesniegšanas dienā vismaz kādam no garantijas ņēmēja dalībniekiem ir neierobežota atbildība par garantijas ņēmēja parādsaistībām un uz garantijas pieteikuma iesniegšanas dienu uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

18.5. ja saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu pārskatiem parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, un procentu seguma attiecība, kas aprēķināta pēc EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas), ir bijusi mazāka par 1,0. Minētais nosacījums ir piemērojams, ja garantijas ņēmējs ir lielais komersants vai lielā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība;

18.6. ja ārvalstu debitors ir garantijas ņēmēja saistītais uzņēmums;

18.7. ja ārvalstu debitors ir fiziska persona, kas nav reģistrēta attiecīgās valsts komercreģistrā.

(MK 17.02.2015. noteikumu Nr.81 redakcijā)

IV. Garantiju sniegšanas kārtība

19. Lai saņemtu garantiju, garantijas ņēmējs garantētājam iesniedz pieteikumu. Garantētājs nodrošina pieteikuma veidlapas pieejamību garantētāja mājaslapā internetā.

(Grozīts ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.164)

20. Garantētājs slēdz ar garantijas ņēmēju eksporta kredīta garantijas līgumu, kas ietver:

20.1. summu, par kādu sniegta garantija;

20.2. garantijas prēmijas summu un maksāšanas nosacījumus;

20.3. garantijas segtos zaudējumus;

20.4. garantijas ņēmēja pienākumu maksāt garantijas prēmiju;

20.5. garantijas spēkā stāšanās datumu;

20.6. garantijas termiņu;

20.7. garantētāja paredzētos līguma noteikumus.

21. Novērtējot pircēju, garantētājs ņem vērā:

21.1. iespējamās pret pircēju celtās prasības īstenošanas iespējas;

21.2. pircēja kredītspēju, finansējuma un ienākumu avotus.

22. Garantētājs iekšējos normatīvajos aktos nosaka:

22.1. laika grafiku garantijas ņēmēja un pircēja novērtēšanai un garantijas sniegšanai;

22.2. kārtību, kādā garantijas sniedzējs novērtē pircēja maksātspēju un kredītspēju, izmantojot starptautisku kredītrisku apdrošinātāju pakalpojumus;

22.3. garantiju apjomu un prēmijas noteikšanas kritērijus.

(Grozīts ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.164)

23. (Svītrots ar MK 06.03.2012. noteikumiem Nr.164)

V. Kārtība, kādā garantētājs sedz garantijas ņēmēja zaudējumus

24. Prasību par zaudējumu segšanu garantētājs apmierina mēneša laikā pēc prasības nogaidīšanas termiņa beigām. Prasības nogaidīšanas periods ir laikposms, kas nepārsniedz 90 kalendāra dienas. Prasības nogaidīšanas periodā garantijas ņēmējam ir pienākums iesniegt garantētājam nepieciešamos pierādī­jumus, lai konstatētu prasījuma pamatotību.

25. Pircēja maksātnespējas gadījumā nogaidīšanas periods netiek piemērots. Zaudējumu atlīdzība tiek izmaksāta 30 dienu laikā pēc visu pieprasīto dokumentu saņemšanas.

(Grozīts ar MK 15.12.2009. noteikumiem Nr.1470)

26. Ja zaudējumi, kurus garantijas ņēmējs var pieprasīt atlīdzināt, attiecas uz apstrīdētām tiesībām, garantētājs var atlikt prasības apmierināšanu līdz strīda atrisināšanai par labu garantijas ņēmējam tiesā vai šķīrējtiesā, kas paredzēta eksporta līgumā.

27. Ar brīdi, kad garantētājs saskaņā ar garantijas līgumu izmaksā atlīdzību par zaudējumiem, garantētājs pārņem visas prasījumu tiesības pret pircēju.

28. Ja garantētājs pēc zaudējumu atlīdzības izmaksas uzzina par apstākļiem, kas garantētāju atbrīvo no atbildības saskaņā ar noslēgto garantijas līgumu, saņemtā atlīdzība 30 dienu laikā tiek atmaksāta garantētājam, kā arī tiek atlīdzināti visi izdevumi, kas saistīti ar zaudējumu atlīdzības izmaksu.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1470 redakcijā)

VI. Noslēguma jautājums

(Nodaļas nosaukums MK 29.06.2010. noteikumu Nr.572 redakcijā)

28.1 Noteikumu grozījumi, kas paredz, ka garantijas darījumiem ar šo noteikumu 4.punktā minētajām valstīm sniedz garantijas ņēmējam, kura eksportam paredzēto produktu izcelsmes sertifikātā ir norādīta valsts "Latvija", tiek piemēroti garantijām, kas piešķirtas pēc minēto noteikumu grozījumu spēkā stāšanās.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1470 redakcijā)

29. (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.572)

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars
20.02.2015