Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.326

Rīgā 2009.gada 21.maijā (prot. Nr.32 36.§)

Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2009.-2013.gadam

 

1. Atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā un aktualizēšanā.

3. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izstrādāt un līdz 2009.gada 1.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmas 2009.-2013.gadam projektu.

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs M.Segliņš

 

(Ministru kabineta

2009.gada 21.maija rīkojums Nr.326)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2009.-2013.gadam
kopsavilkums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments un turpinājums iepriekšējā plānošanas periodā apstiprinātajām pamatnostādnēm "Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija 2004.-2008.gadam" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2004.gada 9.marta rīkojumu Nr.153 "Par pamatnostādnēm "Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija 2004.-2008.gadam""). Pamatno­stādnes ir izstrādātas, ņemot vērā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 "Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam") 4.1.4.apakšpunktā "Valsts pārvaldes darboties spējas stiprināšana" minēto 8.uzdevumu - novērst korupciju valsts pārvaldes institūcijās, lai valstī visas politikas būtu integrētas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā ir konstatētas būtiskas problēmas:

1. Pretrunas starp partiju finansēšanas sistēmas mērķiem un esošo sistēmu.

2. Korupcijas risks rīcībā ar valsts un pašvaldības mantu, kā arī ārvalstu piešķirtā finansējuma izlietošanu publiskās un privātās partnerības projektos.

3. Valsts amatpersonu ienākumu un mantiskā stāvokļa kontroles sistēmas nepilnības un interešu konflikta situācijas riski.

4. Nepilnības iekšējās pretkorupcijas sistēmās valsts un pašvaldību iestādēs.

5. Iedzīvotāju tolerance pret korupciju, vāja izpratne par korupcijas nepieļaujamību un tās negatīvajām sekām, valsts amatpersonu vājās zināšanas par korupcijas novēršanas prasībām.

6. Labas pārvaldības principiem neatbilstošas procedūras.

7. Ilgstoša lietu izskatīšana un zema ticība tiesu varai un tās darbības kvalitātei.

8. Pienākums nodrošināt tiesību aktu un to piemērošanas prakses atbilstību starptautisko līgumu prasībām.

Pamatnostādņu galvenais mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonām uzticētās varas godprātīgu un likumīgu izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs.

Lai īstenotu pamatnostādnēs minēto mērķi, ir noteikti šādi apakšmērķi:

1. Korupcijas novēršanas jomā:

1.1. uzlabot politisko partiju un to apvienību finanšu darbības kontroli, mazinot atsevišķu personu vai ekonomisko grupējumu ietekmi uz politisko lēmumu pieņemšanu;

1.2. nepieļaut nelietderīgu un nelikumīgu valsts un pašvaldības mantas, tai skaitā Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju, kā arī ārvalstu piešķirtā finansējuma, izlietošanu;

1.3. novērst interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā, kā arī pilnveidot amatpersonu mantiskā stāvokļa kontroli, lai novērstu iespējas gūt nelikumīgus ienākumus un tos legalizēt;

1.4. pilnveidot iekšējās pretkorupcijas sistēmas valsts un pašvaldības iestādēs;

1.5. mazināt iedzīvotāju toleranci pret korupciju, vājo izpratni par korupcijas nepieļaujamību un tās negatīvajām sekām, kā arī pilnveidot valsts amatpersonu zināšanas par korupcijas novēršanas prasībām;

1.6. izmantot labas pārvaldības principus, lai novērstu korupcijas iespējas.

2. Korupcijas apkarošanas jomā:

2.1. pilnveidot noziedzīgu nodarījumu apkarošanu valsts institūciju dienestā, panākot ātrāku un kvalitatīvāku kriminālprocesa virzīšanu;

2.2. uzlabot korupcijas apkarošanas iespējas, attīstot starptautisko sadarbību.

Pamatojoties uz definētajiem mērķiem un identificētajām problēmām, ir noteikti septiņi galvenie rīcības virzieni:

1. Politisko partiju un to apvienību finanšu darbības kontroles uzlabošana un lobēšanas tiesiskā procesa sakārtošana, mazinot atsevišķu personu vai ekonomisko grupējumu ietekmi uz politisko lēmumu pieņemšanu.

2. Lietderīgas un likumīgas rīcības nodrošināšana ar valsts un pašvaldības mantu, tai skaitā Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju, kā arī ārvalstu piešķirto finansējumu.

3. Interešu konfliktu novēršana valsts amatpersonu darbībā, kā arī amatpersonu mantiskā stāvokļa kontroles pilnveidošana, lai novērstu iespējas gūt nelikumīgus ienākumus un tos legalizēt.

4. Iekšējās pretkorupcijas sistēmas pilnveidošana valsts un pašvaldības iestādēs.

5. Iedzīvotāju tolerances mazināšana pret korupciju, vājās izpratnes mazināšana par korupcijas nepieļaujamību un tās negatīvajām sekām, valsts amatpersonu zināšanu pilnveide par korupcijas novēršanas prasībām.

6. Labas pārvaldības principu ieviešana, lai novērstu korupcijas iespējas.

7. Korupcijas apkarošanas iespēju uzlabošana, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu lietu izskatīšanu.

Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšana tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai un identificēto problēmu novēršanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs līdz 2009.gada 1.jūnijam izstrādās attīstības plānošanas dokumenta projektu "Korupcijas novēršanas un apkarošanas programma 2009.-2013.gadam", kurā tiks detalizēti noteikti veicamie pasākumi, to izpildes termiņi, atbildīgās institūcijas un pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums.

Tieslietu ministrs M.Segliņš