Latvijas Republikas valdība un Uzbekistānas Republikas valdība, turpmāk Puses,
ievērojot savas starptautiskās saistības,
apzinoties bīstamību, ko abām valstīm rada ārkārtējās situācijas,
ievērojot, ka apmaiņa ar zinātniski tehnisko informāciju ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā ir abu Pušu interesēs,
atzīstot, ka sadarbība ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā veicinās abu valstu labklājību un drošību,
ņemot vērā tādu ārkārtējo situāciju rašanās iespējamību, kas nevar tikt likvidētas tikai ar vienas Puses spēkiem un līdzekļiem, un vajadzību pēc abu valstu koordinētām darbībām ar mērķi novērst un likvidēt ārkārtējās situācijas,
ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas, citu starptautisko organizāciju nozīmi ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidācijas jomā,
vienojās par sekojošo:
l. pants
Termini
Šīs Vienošanās mērķiem lietotajiem terminiem ir sekojoša nozīme:
1) "kompetentā iestāde" - valsts iestāde, ko katra no Pusēm nozīmē ar šīs Vienošanās īstenošanu saistīto darbu vadībai un koordinācijai;
2) "pieprasošā Puse" - Puse, kas vēršas pie otras Puses ar lūgumu nosūtīt palīdzības sniegšanas grupas vai ekspertus, inventāru un palīdzības materiālus;
3) "sniedzošā Puse" - Puse, kas izpilda otras Puses lūgumu nosūtīt palīdzības sniegšanas grupas vai ekspertus, inventāru un palīdzības materiālus;
4) "palīdzības sniegšanas grupa" - sniedzošās Puses organizēta speciālistu grupa, kas paredzēta palīdzības sniegšanai un ir nodrošināta ar nepieciešamo inventāru, kuram jābūt pietiekošam, lai varētu veikt darbības ārkārtējas situācijas zonā nepārtraukti 72 stundas;
5) "eksperts" - sniedzošās Puses noteiktas nozares speciālists, kurš tiek nosūtīts palīdzības sniegšanai pieprasošajai Pusei;
6) "ārkārtējā situācija" - situācija noteiktā teritorijā, kas ir izveidojusies avārijas, tehnogēnas un dabas katastrofas, stihiskas vai citas nelaimes rezultātā un kas var radīt vai ir radījusi cilvēku upurus, kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, būtiskus materiālos zaudējumus un cilvēku dzīves apstākļu traucējumus;
7) "ārkārtējās situācijas zona" - teritorija, kurā ir notikusi ārkārtējā situācija;
8) "darbības iecirknis" - teritorija ārkārtējās situācijas zonā, kur notiek glābšanas darbi;
9) "ārkārtējas situācijas novēršana" - savlaicīgi veiktu pasākumu kopums, kas ir vērsts uz maksimāli iespējamu ārkārtējās situācijas iespējamības riska samazināšanu, kā arī uz cilvēku veselības saglabāšanu, videi nodarītā kaitējuma un materiālo zaudējumu samazināšanu tā rašanās gadījumā;
10) "ārkārtējās situācijas likvidēšana" - glābšanas un citi ar tām saistītie neatliekamie darbi, kas tiek veikti rodoties ārkārtējai situācijai un kas ir vērsti uz cilvēku dzīvības glābšanu un veselības saglabāšanu, videi nodarīto kaitējuma apjoma un materiālo zaudējumu samazināšanu, kā arī uz ārkārtējās situācijas zonas lokalizāciju, raksturīgo bīstamo faktoru darbības pārtraukšanu;
11) "glābšanas darbi" - darbības cilvēku, materiālo un kultūras vērtību glābšanai, vides aizsardzībai ārkārtējās situācijas zonā, ārkārtējo situāciju novēršanai un tai raksturīgo bīstamo faktoru likvidēšanai vai to novešanai līdz minimāli iespējamajam iedarbības līmenim;
12) "inventārs" - materiāli, tehniskie un transporta līdzekļi, palīdzības sniegšanas grupas vai ekspertu aprīkojums, tajā skaitā dienesta suņi, grupas locekļu vai ekspertu personīgie piederumi, medikamenti un medicīniskais aprīkojums;
13) "palīdzības materiāli" - materiālie līdzekļi, kuri ir paredzēti izdalei to iedzīvotāju vidū, kas ir cietuši ārkārtējās situācijas rezultātā un kuru derīguma termiņš vēl nav beidzies;
14) "trešās valstis" - valstis, kas nav šīs Vienošanās dalībnieki.
2.pants
Kompetentās iestādes
1. Puses nozīmē šādas kompetentās iestādes:
no Latvijas Republikas puses - Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija,
no Uzbekistānas Republikas puses - Uzbekistānas Republikas Ārkārtējo situāciju ministrija.
2. Ja tiek nozīmētas citas kompetentās iestādes vai mainās esošo kompetento iestāžu nosaukumi, Puses pa diplomātiskiem kanāliem rakstiski informē viena otru par to.
3.pants
Sadarbības formas
Sadarbība šīs Vienošanās ietvaros paredz:
1) savstarpējas palīdzības sniegšanu ārkārtējo situāciju likvidēšanā;
2) sadarbības nodrošināšanu Pušu kompetento iestāžu starpā;
3) ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas pasākumu plānošanu un veikšanu;
4) pieredzes apmaiņu par iedzīvotāju sagatavošanu darbībām ārkārtējās situācijās;
5) zinātniski pētniecisku projektu kopīgu plānošanu, izstrādāšanu un īstenošanu, apmaiņu ar zinātniski tehnisko literatūru un pētniecisko darbu rezultātiem ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā;
6) apmaiņu ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas skar šīs Vienošanās izpildi;
7) apmaiņu ar informāciju jautājumos, kas skar ārkārtējo situāciju novēršanu un likvidēšanu, periodiskiem izdevumiem, metodisko un citu literatūru, video un foto materiāliem;
8) kopīgu konferenču, semināru, darba apspriežu, mācību, treniņu un specializēto izstāžu organizēšanu ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā;
9) kopīgu publikāciju un ziņojumu sagatavošanu;
10) speciālistu sagatavošanu saskaņā ar līgumiem otras Puses valsts mācību iestādēs un stažieru, pasniedzēju, zinātnieku un speciālistu apmaiņu;
11) informācijas apmaiņu par vides monitoringa organizēšanu un īstenošanu, ar mērķi novērst ārkārtējās situācijas un izvērtēt to sekas;
12) citas darbības ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā, kas ir saskaņotas starp Pušu kompetentajām iestādēm.
4.pants
Kopīgā komisija
Šīs Vienošanās īstenošanai paredzēto pasākumu realizēšanai Pušu kompetentās iestādes izveido kopīgu komisiju sadarbībai ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā. Tās sastāvu, funkcijas, uzdevumus un darba kārtību nosaka kopīgās komisijas nolikums, kuru apstiprina Pušu kompetento iestāžu vadītāji.
5.pants
Paziņošana par ārkārtējām situācijām
Pušu kompetentas iestādes nekavējoties rakstiski, bet īpaši steidzamos gadījumos mutiski, apmainās ar informāciju par ārkārtējām situācijām, kas var izplatīties otras Puses valsts teritorijā, angļu vai krievu valodā, ja Pušu kompetentas iestādes nevienojas citādi.
6.pants
Palīdzības sniegšana ārkārtējo situāciju likvidēšanā
1. Palīdzību sniedz, pamatojoties uz rakstisku lūgumu, kurā pieprasošā Puse nosūta informāciju par ārkārtējās situācijas raksturu, norāda nepieciešamās palīdzības veidu, apjomu un termiņus.
2. Sniedzošā Puse visīsākajos termiņos izskata lūgumu un informē pieprasošo Pusi par palīdzības sniegšanas iespējām, apjomu un nosacījumiem.
3. Vienas Puses kompetentā iestāde informē savas valsts attiecīgās iestādes par otras Puses piekrišanu sniegt palīdzību, norādot palīdzības sniegšanas veidu, apjomu, termiņus un citu informāciju, kas ir nepieciešama šīs Vienošanās īstenošanai.
4. Palīdzības sniegšanas grupu vai ekspertu darbību vada, koordinē un pārrauga pieprasošās Puses kompetentā iestāde ar šo grupu vadītāju starpniecību.
5. Palīdzības sniegšanas grupu dalībniekiem vai ekspertiem, uzturoties pieprasošās Puses valsts teritorijā, ir jāievēro šīs valsts normatīvie akti.
7.pants
Palīdzības sniegšanas kārtība ārkārtējās situācijās
1. Palīdzību ārkārtējo situāciju likvidēšanā sniedz, nosūtot palīdzības sniegšanas grupas vai ekspertus, palīdzības materiālus vai citā pieprasītā veidā.
2. Palīdzības sniegšanas grupas vai ekspertus izmanto glābšanas un citos neatliekamos darbos.
3. Pieprasošās Puses kompetentā iestāde informē palīdzības sniegšanas grupu vadītājus par apstākļiem, kas ir izveidojušies ārkārtējās situācijas zonā un konkrētos darbības iecirkņos, un nepieciešamības gadījumā nodrošina šīm grupām vai ekspertiem tulkus, sakaru līdzekļus, apsardzi, bezmaksas medicīniskos pakalpojumus un veic šo grupu darbības koordināciju.
4. Inventāra krājumu izbeigšanas gadījumā pieprasošā Puse bez maksas nodrošina palīdzības sniegšanas grupas ar tālākajam darbam nepieciešamo.
5. Sniedzošā Puse apdrošina palīdzības sniegšanas grupu dalībnieku vai ekspertu veselību un dzīvību, kā arī inventāru.
8.pants
Robežu šķērsošanas noteikumi palīdzības sniegšanas grupām vai
ekspertiem
1. Vīzas vai tranzītvīzas (ja palīdzība tiek sniegta trešajā valstī) palīdzības sniegšanas grupu dalībniekiem vai ekspertiem izsniedz steidzamības kārtībā, tajā skaitā valsts robežas šķērsošanas vietās, uzrādot derīgus personu apliecinošus ceļošanas dokumentus, palīdzības sniegšanas grupas dalībnieku vai ekspertu sarakstu, inventāra un palīdzības materiālu sarakstu, sniedzošās Puses kompetentās iestādes izsniegto dokumentu, kas apstiprina palīdzības sniegšanas grupas vadītāja pilnvaras, kā arī pieprasošās Puses vai tranzīta gadījumā trešās valsts rakstisku lūgumu par palīdzības sniegšanu.
2. Palīdzības sniegšanas grupu dalībnieki vai eksperti šķērso pieprasošās Puses valsts robežu ārpus kārtas starptautiskajai satiksmei paredzētajās valsts robežas šķērsošanas vietās.
3. Kinoloģisko grupu robežšķērsošanu un uzturēšanos pieprasošās Puses valsts teritorijā nosaka karantīnas noteikumi, kas ir spēkā pieprasošās Puses valsts teritorijā.
4. Palīdzības sniegšanas grupu vai ekspertu pārvietošanās, to inventāra un palīdzības materiālu pārvadāšana notiek, izmantojot autotransportu, dzelzceļa transportu, ūdens transportu vai gaisa transportu. Attiecīgā transportlīdzekļa vadītājam papildus ir jābūt dokumentam, kas apliecina tiesības vadīt attiecīgo transportlīdzekli un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībai, izņemot dzelzceļa ritošā sastāva reģistrācijas apliecībai.
5. Transportlīdzekļu veidu un to izmantošanas kārtību nosaka Pušu kompetentās iestādes pēc saskaņošanas ar Pušu valstu attiecīgajām institūcijām.
9.pants
Inventāra un palīdzības materiālu ievešana un izvešana palīdzības
sniegšanai ārkārtējo situāciju likvidēšanā
1. Inventārs un palīdzības materiāli, kas tiek ievesti pieprasošās Puses valsts teritorijā un izvesti no sniedzošās Puses valsts teritorijas palīdzības sniegšanai ārkārtējo situāciju likvidēšanā, ir atbrīvoti no muitas un citiem nodokļiem, kurus maksā, ievedot preci, ekonomiska rakstura aizliegumiem un ierobežojumiem, Pušu valstu normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
2. Inventāra un palīdzības materiālu muitas dokumentu noformēšana notiek vienkāršotā veidā un prioritārā kārtībā, pārbaudot Pušu kompetento iestāžu izsniegtos sarakstus, kuros norādīts palīdzības sniegšanas grupu sastāvs vai ekspertu sastāvs, ievedamā vai izvedamā inventāra un palīdzības materiālu uzskaitījums.
3. Palīdzības sniegšanas grupām vai ekspertiem ir tiesības pārvadāt tikai inventāru un palīdzības materiālus.
4. Pēc palīdzības sniegšanas darbu beigšanas ievestais inventārs, ir jāizved no pieprasošās Puses valsts teritorijas, saskaņojot ar muitas iestādēm.
5. Ja cietušajiem ārkārtējā situācijā nepieciešams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, pieprasošās Puses valsts teritorijā var tikt ievesti medikamenti, kas satur narkotiskās un psihotropās vielas, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamajā daudzumā, kurus ir tiesības pielietot tikai palīdzības sniegšanas grupas ārstniecības personālam ar atbilstošu kvalifikāciju. Palīdzības sniegšanas laikā neizlietotos medikamentus, kas satur narkotiskās un psihotropās vielas, jāatgriež atpakaļ uz palīdzības sniedzējas Puses valsts teritoriju. Šādu medikamentu ievešana un izvešana notiek Pušu valstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6. Šī panta noteikumus piemēro, arī ievedot un izvedot inventāru, kas ir nepieciešams kopēju mācību veikšanai.
10.pants
Gaisa kuģu lietošana
1. Sniedzošās Puses kompetentā iestāde paziņo pieprasošās Puses kompetentajai iestādei par lēmumu palīdzības sniegšanai izmantot gaisa kuģus, norādot šādus datus: gaisa kuģa reģistrācijas valsti, gaisa kuģu skaitu, tipu un reģistrācijas numuru, gaisa kuģa sērijas un pazīšanās zīmes, gaisa kuģa apkalpes personu skaitu un pasažieru skaitu, gaisa kuģa lidojuma nolūku un plānoto lidojuma maršrutu (pacelšanās un nolaišanās vietu un laiku), gaisa pārvadātāju, lidojuma pasūtītāju un kravas aprakstu (ar inventāra un palīdzības materiālu uzskaitījumu).
2. Katra Puse dod tiesības gaisa kuģim, kas pārvadā palīdzības sniegšanas grupas vai ekspertus, inventāru un palīdzības materiālus, kas paceļas no otras Puses valsts teritorijas, izmantot gaisa koridorus saskaņā ar Pušu valstu starptautiskiem līgumiem, 1944.gada Starptautisko konvenciju par civilo aviāciju, kā arī Pušu valstu normatīvajiem aktiem.
3. Gaisa kuģa robežkontroli un muitas kontroli pieprasošās Puses robežsardzes un muitas iestādes veic gaisa kuģu nolaišanās vietās.
11.pants
Tranzīts
1. Gadījumā, ja palīdzība tiek sniegta trešajai valstij, palīdzības sniegšanas grupu vai ekspertu, inventāra un palīdzības materiālu sauszemes tranzītam caur vienas no Pusēm valsts teritoriju tiek piemēroti šīs Vienošanās 8. un 9. panta noteikumi.
2. Katra Puse nodrošina otrajai Pusei gaisa tranzītu palīdzības sniegšanai trešajai valstij pēc saskaņošanas ar savas valsts attiecīgajām institūcijām.
12.pants
Izdevumu atlīdzināšana
1. Pieprasošā Puse apmaksa medicīniskos un transportēšanas izdevumus palīdzības sniegšanas grupas dalībnieku vai ekspertu ievainojuma vai nāves gadījumā, ja tas ir noticis pieprasošās Puses valsts teritorijā, pildot ar šīs Vienošanās īstenošanu saistītus uzdevumus.
2. Pieprasošā Puse atlīdzina sniedzošai Pusei izdevumus, kas ir saistīti ar palīdzības sniegšanu, pamatojoties uz savstarpēju aktu par palīdzības sniegšanas izdevumiem, kuru parakstījuši abu Pušu kompetento iestāžu pārstāvji, ja Puses nav vienojušās citādi.
3. Pieprasošai Pusei ir tiesības jebkurā brīdī atsaukt savu lūgumu par palīdzības sniegšanu, šajā gadījumā sniedzošai Pusei ir tiesības saņemt tās jau izdarīto izdevumu kompensāciju.
4. Izdevumus atlīdzina 30 darba dienu laikā pēc sniedzošās Puses prasības saņemšanas, ja Puses nav vienojušās citādi.
5. Apdrošināšanas noformēšanas izdevumus neiekļauj palīdzības sniegšanas kopējos izdevumos un neatlīdzina.
6. Palīdzības sniedzēja Puse ir atbrīvota no maksas par gaisa kuģu lidojumu, nosēšanos un stāvēšanu lidostā un pacelšanos no tās, kā arī no maksas par aeronavigācijas pakalpojumiem, ja Puses nevienojas citādāk.
13.pants
Zaudējumu atlīdzināšana
1. Ja ar šīs Vienošanās saistīto uzdevumu izpildes gaitā sniedzošās Puses palīdzības sniegšanas grupas dalībnieks vai eksperts nodara kaitējumu fiziskai vai juridiskai personai pieprasošās Puses valsts teritorijā, zaudējumus atlīdzina pieprasošā Puse saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem.
2. Sniedzošā Puse sedz zaudējumus, kurus palīdzības grupas dalībnieks vai eksperts radījis tādu darbību ietvaros, kas nav tieši saistītas ar palīdzības sniegšanu, fiziskai vai juridiskai personai, pieprasošās Puses valsts teritorijā, saskaņā ar pieprasošās Puses valsts normatīvajiem aktiem.
14.pants
Informācijas izmantošana
Informāciju, ko Puses saņem šīs Vienošanās ietvaros noteikto darbību veikšanas rezultātā, var publicēt un izmantot saskaņā ar Pušu valstu normatīvajiem aktiem, ja Pušu kompetentās iestādes nav vienojušās citādāk.
15. pants
Strīdu risināšana
Strīdus, kas ir radušies par šīs Vienošanās interpretēšanu un piemērošanu, risina sarunu ceļā Pušu kompetentās iestādes. Strīdus, kas šādā veidā nav atrisināmi, risina pa diplomātiskajiem kanāliem.
16. pants
Saistība ar citiem starptautiskiem līgumiem
Šī Vienošanās neietekmē Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces ir Pušu valstis.
17. pants
Grozījumu un papildinājumu izdarīšana
Šo Vienošanos var grozīt un papildināt pēc Pušu savstarpējas rakstiskas vienošanās, ko noformē kā atsevišķus protokolus un kas ir šīs Vienošanās neatņemama sastāvdaļa. Šādi grozījumi un papildinājumi stājas spēkā šīs Vienošanās 18. pantā noteiktajā kartībā.
18. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Šī Vienošanās stājas spēkā datumā, kad pa diplomātiskajiem kanāliem saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par to, ka Puses ir izpildījušas valstu iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai tā stātos spēkā.
2. Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku un paliek spēkā 90 dienas no datuma, kurā viena no Pusēm pa diplomātiskajiem kanāliem saņēmusi rakstisku paziņojumu no otras Puses par nodomu izbeigt tās darbību.
3. Šīs Vienošanās darbības izbeigšana neietekmē ar tās izpildi saistīto uzsākto, bet līdz tās darbības izbeigšanai nepabeigto pasākumu īstenošanu, ja vien Puses nevienojas citādi.
Parakstīta 2008.gada 6.oktobrī Taškentā divos eksemplāros, katrs latviešu, uzbeku un krievu valodā, visiem trim tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Atšķirīgas šī Līguma interpretācijas gadījumā teksts krievu valodā ir noteicošais.
Latvijas Republikas valdības vārdā Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards |
Uzbekistānas Republikas valdības vārdā Ārlietu ministrs Vladimirs Norovs |