Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Attēlotā redakcija: 07.10.2014. - 13.04.2016. / Vēsturiskā

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.246

Rīgā 2009.gada 20.aprīlī (prot. Nr.24 17.§)

Par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–2018.gadam

1. Atbalstīt Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanas koordinācijā.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. rīkojumu Nr.439)

3. Pamatnostādņu īstenošanu nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Lai īstenotu pamatnostādnes, Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

4.1. līdz 2009.gada 1.jūnijam – Jaunatnes politikas valsts programmu 2009.–2013.gadam;

4.2. (svītrots ar MK 07.10.2014. rīkojumu Nr.571);

4.3. (svītrots ar MK 07.10.2014. rīkojumu Nr.571).

(Grozīts ar MK 30.06.2009. rīkojumu Nr.439; MK 11.07.2012. rīkojumu Nr.320)

5. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā šādu informāciju:

5.1. līdz 2014.gada 1.martam – pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu;

5.2. līdz 2019.gada 1.martam – pamatnostādņu īstenošanas novērtējumu, ietverot priekšlikumus jaunatnes politikas attīstībai turpmākajos gados.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. rīkojumu Nr.439)

6. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

6.1. līdz 2014.gada 1.maijam – pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu;

6.2. līdz 2019.gada 1.maijam – pamatnostādņu īstenošanas novērtējumu, ietverot priekšlikumus jaunatnes politikas attīstībai turpmākajos gados.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. rīkojumu Nr.439)

7. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts jaunatnes politikas koncepciju (akceptēta ar Ministru kabineta 2002.gada 19.marta sēdes protokollēmumu (prot. Nr.12 49.§)).

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

(Ministru kabineta
2009.gada 20.aprīļa rīkojums Nr.246)

Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam
kopsavilkums

(Grozīts ar MK 11.07.2012. rīkojumu Nr.320; MK 07.10.2014. rīkojumu Nr.571)

Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem 10 gadiem. Pamatnostādņu mērķis ir saskaņot un koordinēt jaunatnes politikas īstenošanu, nosakot prioritāros rīcības virzienus un novērtējot politikas rezultātus, kā arī veidojot attīstības redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu.

Pamatnostādnēs noteiktas būtiskākās problēmas, kuras risināmas jaunatnes jomā, noteikti rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie politikas un darbības rezultāti nākamajiem 10 gadiem.

Jaunatnes politikas mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu.

Lai sasniegtu jaunatnes politikas mērķi, tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:

1) attīstīt jaunatnes politikas koordināciju, veicinot jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, darbības saskaņotību un izpratni par jaunatni, atbalstot darbu ar jaunatni pašvaldībās, palielinot jaunatnes informētību, kā arī pilnveidojot starptautisko sadarbību jaunatnes politikā;

2) veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvu grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskajās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē;

3) veicināt jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā.

Rīcības virzieni un attiecīgi darbības rezultāti grupēti trijās daļās atbilstoši jaunatnes politikas apakšmērķiem. Rādītāji (uz 2018.gadu) ir summēti, veidojot kopējo redzējumu par situāciju jaunatnes politikā 2018.gadā.

Tā kā detalizēti pasākumi rīcības virzienu ietvaros tiks noteikti Jaunatnes politikas valsts programmā 2009.–2013.gadam un ikgadējā jaunatnes politikas valsts programmā, pamatnostādnēs minēti būtiskākie rezultāti un rezultatīvie rādītāji.

Jaunatnes politikas īstenošanas procesā ir trīs virzieni, kas ir cieši saistīti un ietekmē viens otru. Vienmērīgi ir jāattīsta jaunatnes politikas koordinācija, jauniešu līdzdalība un brīvā laika lietderīga izmantošana, jauniešu sociāli ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un iekļaušanās sabiedrībā.

Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no VIII sadaļā “Turpmākā rīcība” minētajā Jaunatnes politikas valsts programmā un rīcības plānos paredzētajiem pasākumiem, kā arī attiecīgo ministriju plānotajiem izdevumiem, lai risinātu to kompetencē esošos uzdevumus un identificētās problēmas.

Pamatnostādnēs nav ietverti tādi uzdevumi, kas tieši ietekmētu pašvaldību budžetus.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe