Ministru kabineta rīkojums Nr.139
Rīgā 2009.gada 25.februārī (prot. Nr.14 31.§)
1. Atbalstīt Pamatnostādnes gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.-2014.gadam (turpmāk - pamatnostādnes).
2. Noteikt Satiksmes ministriju un Aizsardzības ministriju par atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā.
3. Satiksmes ministrijai un Aizsardzības ministrijai izstrādāt un līdz 2010.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus.
4. Satiksmes ministrijai pēc katra gaisa telpas pārvaldības līmeņa ieviešanas iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu.
Ministru prezidents I.Godmanis
Satiksmes ministrs A.Šlesers
(Ministru kabineta
2009.gada 25.februāra rīkojums Nr.139)
Pamatnostādnes gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.-2014.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka (iezīmē) gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības koncepcijas (Concept of the Flexible Use of Airspace (FUA) - EUROCONTROL Doc.94.70.08.) (turpmāk - koncepcija) pamatprincipus, tās piemērošanu un ieviešanu, mērķus un rīcības virzienus gaisa telpas pārvaldībā Latvijā (koncepcija apstiprināta 1994.gada jūnijā Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijā (turpmāk - Eirokontrole)).
Ņemot vērā Eiropas Savienības iniciatīvu par Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai, 8.panta pirmo punktu, ar kuru Eirokontrole ir pilnvarota palīdzēt Eiropas Komisijai gaisa telpas elastīgas izmantošanas noteikumu ieviešanas attīstīšanā, koncepcija ir pilnveidota un tā ir jāņem vērā, ieviešot gaisa telpas elastīgu izmantošanu katras Eiropas Savienības dalībvalsts gaisa telpā.
Koncepcijas būtība ir ieviest un nodrošināt mehānismu, kādā sadarbojas civilās un militārās (turpmāk - civilmilitārs) aviācijas atbildīgās institūcijas, nodrošinot gaisa telpas civilmilitāro lietotāju savietojamību, lai integrētos Eiropas vienotajā gaisa telpā. Koncepcijā iekļautais mehānisms, kurā ietverta vairāku līmeņu gaisa telpas pārvaldība, ir vērsts uz elastīgas civilmilitārās sadarbības izveidi.
Pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai veicinātu (nodrošinātu) gaisa transporta sistēmas nevainojamu darbību un optimālu, efektīvu gaisa telpas izmantošanu, uzlabojot civilmilitāro sadarbību, un Latvijā īstenotu Eiropas vienotās gaisa telpas politiku.
Pašlaik, īstenojot gaisa telpas pārvaldību Latvijā, konstatētas šādas problēmas:
1. Drošības pārvaldības sistēmas piemērošana gaisa satiksmes pārvaldībā, lai identificētu apdraudējumus, noteiktu riska līmeņus un īstenotu risku mazinošus pasākumus.
2. Koncepcijas pilnīga ieviešana stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā gaisa telpas pārvaldības līmenī, lai nodrošinātu efektīvu gaisa telpas plānošanu, piešķiršanu un lietošanu visu lietotāju interesēs, pamatojoties uz civilmilitāro sadarbību.
3. Gaisa satiksmes plūsmas pieprasījuma un kapacitātes integrācija Eirokontroles Centrālās gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības struktūrvienībā, lai mazinātu lidojumu reisu kavējumus, operacionālās izmaksas un palielinātu efektivitāti.
4. Aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja pozīciju stiprināšana civilmilitārās gaisa telpas pārvaldības īstenošanā.
5. Eiropas Kopienas aizlieguma prasības īstenošana attiecībā uz aviācijas drošības standartiem neatbilstošu gaisa kuģu operatoru identificēšanu un neielaišanu Eiropas Savienības gaisa telpā.
Lai risinātu minētās problēmas un uzlabotu gaisa telpas pārvaldību Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām, pamatnostādnēs ir izvirzīti šādi mērķi:
1. Gaisa telpu uztvert kā vienu veselumu, tās izmantošanai paredzēt īslaicīgu raksturu un to izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
2. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešana, koordinējot civilmilitārās gaisa telpas izmantošanu stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā līmenī, tādējādi nodrošinot, ka Latvija izpilda Komisijas 2005.gada 23.decembra Regulā (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai, ietvertās prasības:
2.1. stratēģiskajā līmenī (I līmenis) - Civilās aviācijas aģentūra sadarbībā ar civilmilitārās gaisa telpas plānošanas un koordinācijas darba grupu (ekspertiem), kuras sastāvā ir Satiksmes ministrijas un Aizsardzības ministrijas deleģēti pārstāvji, veic ilgtermiņa gaisa telpas pārvaldību un nodrošina koncepcijas piemērošanu stratēģiskā, pirmstaktiskā un taktiskā līmenī;
2.2. pirmstaktiskajā līmenī (II līmenis) - Satiksmes ministrijas un Aizsardzības ministrijas izveidota gaisa telpas pārvaldības grupa, kuras sastāvā ir civilās aviācijas un militārās aviācijas pārstāvji, nodrošina gaisa satiksmes plūsmas un gaisa telpas izmantošanas informācijas apmaiņu ar Eirokontroles Centrālās gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības struktūrvienību un šīs informācijas izplatīšanu gaisa telpas lietotāju vajadzībām;
2.3. taktiskajā līmenī (III līmenis) - civilās aviācijas gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un militārās aviācijas gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji nodrošina attiecīgajā laikā gaisa satiksmes pakalpojumus gaisa telpas lietotājiem atbilstoši gaisa telpas pārvaldības grupas sagatavotajam gaisa telpas izmantošanas plānam (AUP).
Lai sasniegtu reģionālās politikas mērķus, pamatnostādnēs ir noteikti šādi darbības virzieni:
1. Drošības un riska novērtējums - koncepcijas ieviešanā iesaistītie gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Eirokontroles noteiktajām prasībām veic drošības un riska novērtējumu jomās, kas ietver gaisa telpas pārvaldību, gaisa satiksmes pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmas apdraudējumu identificēšanu. Pamatojoties uz riska novērtējumu, gaisa satiksmes vadības pakalpojuma sniedzēji izstrādā riska mazināšanas pasākumu plānu un attiecīgos pasākumus īsteno turpmākajos gaisa telpas elastīgas izmantošanas īstenošanas posmos. Civilās aviācijas aģentūra saskaņā ar Komisijas 2005.gada 20.decembra Regulā (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, un regulā Nr. 1315/2007 ietvertajām prasībām uzrauga Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēju veiktos gaisa satiksmes vadības drošības un riska novērtējuma procesus.
2. Sagatavošanās gaisa telpas elastīgai izmantošanai - gaisa satiksmes plūsmas informācijas integrācija Eirokontroles Centrālajā gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības struktūrvienībā (CFMU), ieviešot gaisa telpas pārvaldības kompetences sadalījumu stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā līmenī starp Satiksmes ministrijas un Aizsardzības ministrijas izpildinstitūcijām.
3. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešana - to ievieš pēc tam, kad pētījuma rezultāti ir apstiprinājuši gaisa telpas pārvaldības funkciju, procedūru un sakaru līdzekļu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Eirokontroles noteiktajām prasībām. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešana nozīmē, ka Latvijas Republikā gaisa telpas pārvaldība visos trijos līmeņos tiek īstenota atbilstoši elastīgai gaisa telpas izmantošanai izstrādātajām procedūrām un funkcijām.
Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu raksturo šādi elastīgas gaisa telpas izmantošanas politikas īstenošanas rezultāti:
1. Gaisa pārvadājumu drošības standartu un kopējās efektivitātes uzlabošana Latvijas Republikas gaisa telpā, pārvadājumu apjoma optimizācija atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām un lidojumu kavēšanās samazināšana.
2. Efektīvas un drošas Eiropas Savienības vienotās gaisa telpas un Eiropas Savienības gaisa satiksmes izveidošana, plānošana un vadības procedūru noteikšana, ņemot vērā Eiropas Savienības gaisa transporta politiku.
3. Dažādu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla sistēmu, komponentu un saistīto procedūru savietojamība, kā arī jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbību un tehnoloģiju koncepciju koordinēta un ātra ieviešana gaisa satiksmes pārvaldībā.
4. Eiropas Savienības kopīgo prasību izpilde, lai Latvijas Republikā sniegtu drošus un efektīvus aeronavigācijas pakalpojumus.
5. Efektīvas civilmilitārās koordinācijas sistēmas izveide gaisa telpas pārvaldībai visos trijos līmeņos.
6. Gaisa telpas izmantošanas kapacitātes palielināšana un gaisa kuģu veikto darbību efektivitātes un elastības uzlabošana.
7. Militāro spēju stiprināšana, gaisa telpas integritātes un valsts suverenitātes nostiprināšana.
Pēc tam, kad tiks īstenoti gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešanas posmi, definējami kopējie pamatnostādnēs izvirzīto mērķu rezultatīvie rādītāji:
1. Izveidots tiesiskais regulējums.
2. Veikts gaisa telpas pārvaldības, gaisa satiksmes pakalpojumu un gaisa satiksmes plūsmu drošības un riska novērtējums.
3. Izveidots funkcionējošs civilmilitārās sadarbības mehānisms visos gaisa telpas pārvaldības līmeņos.
4. Īstenota gaisa telpas pārvaldība atbilstoši koncepcijai.
Pamatnostādņu galvenais mērķis ir izveidot augsta līmeņa civilmilitāro sadarbību gaisa telpas izmantošanā - lai gaisa telpa būtu kā viens veselums un lai tās izmantošanu paredzētu gan civiliem, gan militāriem mērķiem. Atbildīgās institūcijas gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešanā Latvijas Republikā ir Satiksmes ministrija un Aizsardzības ministrija. Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu un 2006.gada 22.maijā noslēgto Satiksmes ministrijas un Aizsardzības ministrijas sadarbības līgumu, gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešanai netiks veidotas jaunas institūcijas, bet gan sabalansētas jau esošās, kas piedalās gaisa satiksmes vadībā. Pašlaik civilās aviācijas pārstāvji un militārās aviācijas pārstāvji veic funkcijas attiecībā uz gaisa telpas izmantošanu, kuras nereti nav saskaņotas vai to saskaņošanai ir nepieciešams papildu laiks un arī lielāki finansiālie līdzekļi. Uz sadarbības pamata apvienojot civilās aviācijas pārstāvjus un militārās aviācijas pārstāvjus, katrā gaisa telpas pārvaldības līmenī izveidojot civilās un militārās izpildinstitūcijas, tiks efektīvāk nodrošināta gaisa satiksmes vadība un garantēta augstāka gaisa kuģu lidojumu drošība. Ņemot vērā to, ka netiek veidotas jaunas institūcijas, gaisa telpas elastīgas izmantošanas ieviešanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, turklāt tiks efektīvāk izmantoti atbildīgajām institūcijām (Satiksmes ministrijai un Aizsardzības ministrijai) piešķirtie līdzekļi.
Ņemot vērā minēto, pamatnostādņu īstenošanai nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas un elastīgas gaisa telpas izmantošanas attīstība tiks īstenota atbilstoši attiecīgajam gadam plānotajiem valsts un pašvaldību budžetu līdzekļiem.
Īstenojot pamatnostādnēs noteiktos mērķus:
1. Latvijas Republika kļūs par Eirokontroles dalībvalsti un iegūs tiesības saņemt Eirokontroles palīdzību - bezmaksas konsultācijas, palīdzību dažādu aeronavigācijas projektu īstenošanā un personāla apmācībā.
2. Tiks izveidots funkcionējošs civilmilitārās sadarbības mehānisms visos gaisa telpas pārvaldības līmeņos atbilstoši Eirokontroles noteiktajām prasībām.
3. Efektīvāk tiks nodrošināta gaisa satiksmes vadība un būs garantēta augstāka gaisa kuģu lidojumu drošība.
4. Tiks īstenota Eiropas Kopienas aizlieguma prasība attiecībā uz aviācijas drošības standartiem neatbilstošu gaisa kuģu operatoru identificēšanu un neielaišanu Eiropas Savienības gaisa telpā.
5. Efektīvāk tiks izmantoti atbildīgajām institūcijām piešķirtie finansiālie līdzekļi.
6. Netiks radīta papildu ietekme uz valsts budžetu.
Satiksmes ministrs A.Šlesers